Rumānija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.24</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Rumānija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1459</id>
    <revision>
      <id>4538530</id>
      <parentid>4303769</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:18:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Martin Macha 2111</username>
        <id>92653</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10530" sha1="83aibb6i2q75djvepkjwfanairf3y67" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''România''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Rumānija
|            valsts_nosaukums = Romania
|               karoga_attēls = Flag of Romania.svg
|            karoga_nosaukums = Rumānijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Romania.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Rumānijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Deşteaptă-te, române!]]
|               kartes_attēls = Location Romania EU Europe.PNG
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Bukareste]]
| latd=44 | latm=25 | latNS=N | longd=26 | longm=06 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[rumāņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 89,5% [[rumāņi]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}6,6% [[ungāri]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}2,5% [[romi]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}1,4% citi
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Unitāra [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] republika
|        valsts_galvas_tituls = [[Rumānijas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Nikušors Dans]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Rumānijas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Luca Niculescu]]
|        neatkarības_iegūšana = Izveidošanās
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = [[Transilvānija]]
|          neatkarības_datums = 10. gadsimts
|       neatkarības_notikums2 = [[Valahija]]
|         neatkarības_datums2 = 1290. gads
|       neatkarības_notikums3 = [[Moldāvija]]
|         neatkarības_datums3 = 1346. gads
|       neatkarības_notikums4 = Pirmā apvienošanās
|         neatkarības_datums4 = 1599. gads
|       neatkarības_notikums5 = Valahijas un Moldovas atkalapvienošanās
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1859|1|24}}
|       neatkarības_notikums6 = Oficiāli pasludināta neatkarība
|         neatkarības_datums6 = {{dat|1878|7|13}}
|       neatkarības_notikums7 = Apvienošanās ar Transilvāniju
|         neatkarības_datums7 = {{dat|1918|12|1}}
|          iestāšanāsESdatums = {{Dat|2007|1|1}}
|                 platība_km2 = 238 391
|               platība_rangs = 82.
|              procenti_ūdens = 3,0
|          iedzīvotāju_skaits = 22 246 862
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2008. gads|2008]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 50.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 93
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 104.
|                     IKP_PPP = $213 891 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2008
|               IKP_PPP_rangs = 38.
|          IKP_PPP_per_capita = $9 953
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 58.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,828
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 49.
|                        Gini = 31
|                   Gini_gads = 2003
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Rumānijas leja]]
|                valūtas_kods = RON
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.ro]]
|              tālsarunu_kods = 40
|                iso_kods_num = 642
|              iso_kods_alfa2 = RO
|              iso_kods_alfa3 = ROU
}}

'''Rumānija''' ({{val|ro|România}}) ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]], [[unitāra valsts]] [[Centrāleiropa]]s dienvidaustrumos. Tā atrodas [[Balkānu pussala]]s ziemeļos, [[Donava]]s upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož [[Karpati|Karpatu kalni]], dienvidaustrumos tai ir pieeja pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ukraina|Ukrainu]], austrumos ar [[Moldova|Moldovu]] ({{val|ro|Moldova}}), dienvidos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet rietumos ar [[Serbija|Serbiju]] un [[Ungārija|Ungāriju]]. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Bukareste]], kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un sestā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.

Rumānija ir [[NATO]], [[Eiropas Savienība]]s un [[Šengenas zona]]s dalībvalsts, arī [[Frankofonija]]s valstu locekle. Viena no [[Transilvānija|Transilvānijas]] pilsētām [[Sibiu]] 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

== Nosaukums ==
Rumānijas nosaukums cēlies no &quot;român&quot; (vecā stilā &quot;rumân&quot;), kas nozīmē — cilvēks, vīrs. Vārda nozīme cēlusies no latīņu &quot;romanus&quot;, Romas pilsonis, kas [[Romas impērija]]s beigās tika attiecināts uz visiem tās brīvajiem iedzīvotājiem. Fakts, ka rumāņi sevi sauc par &quot;romiešiem&quot;, pirmo reizi rakstos minēts 16. gadsimtā itāļu ceļotāju Transilvānijas, Moldāvijas un Valahijas aprakstos.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Rumānijas vēsture}}
Modernā Rumānija sāka veidoties [[1859]]. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās [[Moldāvija]]s un [[Valahija]]s ({{val|ro|Țara Românească}}) kņazistes. [[Rumānijas Karaliste]]s neatkarība no [[Osmaņu impērija]]s tika pasludināta 1877. gada 9. maijā, bet starptautiski to atzina [[1878]]. gada [[Berlīnes kongress]].

Rumānijas robežas turpmākajās desmitgadēs ievērojami mainījās, un pašreizējās robežas tā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Pirmā pasaules kara Rumānijas Karalistei pievienoja [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Bukovina|Bukovinu]] un [[Besarābija|Besarābiju]]. 1940. gada vasarā Besarābiju un daļu Bukovinas (mūsdienu [[Moldova]]s republiku un Ukrainas [[Čerņivcu apgabals|Čerņivcu apgabalu]]) pēc ultimāta iesniegšanas okupēja [[Padomju Savienība]], bet Transilvāniju pēc Vācijas spiediena atdeva Ungārijai. Otrā pasaules kara laikā rumāņu karaspēks atguva Besarābiju un iekaroja arī PSRS teritorijas [[Dņestra]]s upes austrumu krastā, t.sk. [[Odesa]]s pilsētu. Pēc kara Rumāniju ieņēma PSRS karaspēks, karalis tika gāzts un izveidota sociālistiska republika, kas kopš 60. gadu vidus ieturēja no Maskavas neatkarīgu politiku.

Pēc [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškara]] krišanas [[1989]]. gadā un tautas revolūcijas pret [[Nikolaje Čaušesku|Čaušesku]] diktatūru, Rumānijā tika uzsāktas politiskas un ekonomiskas reformas, kas ļāva tai 2004. gadā pievienoties [[NATO]] un {{dat|2007|1|1}} arī [[Eiropas Savienība]]i.

== Politika ==
2024. gada decembra parlamenta vēlēšanās uzvarēja mēreni kreisā sociāldemokrātu partija (22%), nomainot pie varas vēlēšanās palikušo trešo mēreni labējo nacionālliberāļu partiju (13%). Otro vietu ieguva labēji prokrieviskā Alianse par rumāņu vienotību (18%). Ceturtie bija mēreni labējā Rumānijas glābšanas savienība (12%).

Nedēļu pirms tam notika prezidenta vēlēšanas, kuru pirmajā kārtā negaidīti uzvarēja no Alianses atšķēlies radikāli labējais kandidāts Kelins Džordžesku (23%),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prezenta.roaep.ro/prezidentiale24112024/pv/romania/results/|title=https://prezenta.roaep.ro/prezidentiale24112024/pv/romania/results/|website=prezenta.roaep.ro|access-date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; kurš savu kampaņu veica galvenokārt [[TikTok|Tiktokā]]. Tas izsauca pārējo partiju iebildumus un apvainojumus ap 25 000 apmaksātu viltus kontu radīšanā šajā platformā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/elections-tiktok-ceo-eu-parliament-romania-election-fake-accounts-pro-russia-calin-georgescu-nato-shock-victory/|title=TikTok CEO summoned to European Parliament over role in shock Romania election|website=POLITICO|access-date=2025-02-01|date=2024-11-26|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.presidency.ro/files/userfiles/Documente%20CSAT/Document%20CSAT%20SRI%20I.pdf Presidency.ro.] &lt;/ref&gt; un Rumānijas Satversmes tiesa nolēma atcelt prezidenta vēlēšanu rezultātus, motivējot to ar uzvarētāja kampaņas finansu pārkāpumiem un ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā, un nozīmējot jaunu vēlēšanu pirmo kārtu 2025. gada 23. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digi24.ro/alegeri-prezidentiale-2024/curtea-constitutionala-a-decis-anularea-primului-turul-al-alegerilor-prezidentiale-3036247|title=Curtea Constituțională a anulat alegerile prezidențiale și a decis că tot procesul va fi reluat de la zero. Principalele reacții|website=www.digi24.ro|access-date=2025-02-01|date=2024-12-06|language=ro}}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Padome|EP]] tiesiskās demokrātijas komisija (&quot;Venēcijas komisija&quot;) kritizēja šo lēmumu par tā detaļu slepenību, kas nepieļauj pārbaudīt ārvalstu iejaukšanās notikšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adevarul.ro/politica/comisia-de-la-venetia-anularea-alegerilor-2417615.html|title=Comisia de la Veneția: Anularea alegerilor prezidențiale din România „nu trebuie să se bazeze exclusiv pe informații clasificate”|website=adevarul.ro|access-date=2025-02-01|date=2025-01-27|language=ro}}&lt;/ref&gt;

== Dabas resursi ==
Lielāko daļu rūpniecībai nepieciešamo izejvielu valsts importē. Kādreiz nozīmīgākie [[nafta]]s un dabas gāzes krājumi strauji samazinās. Rumānijas galvenā dabas bagātība ir auglīga augsne un krāčainās upes, kuras izmanto elektroenerģijas ražošanā. Valstī ir [[svins|svina]], [[cinks|cinka rūdas]] un [[sērs|sēra]] atradnes. Vairākumu eksportam paredzētās produkcijas izved caur valsts lielāko ostu — [[Konstanca (Rumānija)|Konstancu]].

== Demogrāfija ==
2011. gadā Rumānijā dzīvoja aptuveni 20,12 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 88,9% bija [[rumāņi]]. Lielākās etniskās minoritātes ir [[ungāri]] vai [[sēkeji]] (6,5%) un [[čigāni]] (3,3%). Ungāri ir vairākums [[Hargitas žudecs|Hargitas]] un [[Kovasnas žudecs|Kovasnas]] apgabalos.

86,5% Rumānijas iedzīvotāju ir [[pareizticība|pareizticīgie]], 6,9% [[protestanti]] un 4,6% [[katoļi]].

== Skatīt arī ==
* [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Rumānijas parlaments]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Rumānija-aizmetnis}}

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rumānija| ]]
[[Kategorija:Eiropas valstis]]</text>
      <sha1>83aibb6i2q75djvepkjwfanairf3y67</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538533</id>
      <parentid>4538530</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:42:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Martin Macha 2111</username>
        <id>92653</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10531" sha1="ka3flgobmgl7dtxmyszxknv5cu9imm5" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''România''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Rumānija
|            valsts_nosaukums = Romania
|               karoga_attēls = Flag of Romania.svg
|            karoga_nosaukums = Rumānijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Romania.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Rumānijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Deşteaptă-te, române!]]
|               kartes_attēls = Location Romania EU Europe.PNG
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Bukareste]]
| latd=44 | latm=25 | latNS=N | longd=26 | longm=06 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[rumāņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 89,5% [[rumāņi]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}6,6% [[ungāri]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}2,5% [[romi]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}1,4% citi
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Unitāra [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] republika
|        valsts_galvas_tituls = [[Rumānijas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Nikušors Dans]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Rumānijas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Luca Niculescu]]
|        neatkarības_iegūšana = Izveidošanās
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = [[Transilvānija]]
|          neatkarības_datums = 10. gadsimts
|       neatkarības_notikums2 = [[Valahija]]
|         neatkarības_datums2 = 1290. gads
|       neatkarības_notikums3 = [[Moldāvija]]
|         neatkarības_datums3 = 1346. gads
|       neatkarības_notikums4 = Pirmā apvienošanās
|         neatkarības_datums4 = 1599. gads
|       neatkarības_notikums5 = Valahijas un Moldovas atkalapvienošanās
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1859|1|24}}
|       neatkarības_notikums6 = Oficiāli pasludināta neatkarība
|         neatkarības_datums6 = {{dat|1878|7|13}}
|       neatkarības_notikums7 = Apvienošanās ar Transilvāniju
|         neatkarības_datums7 = {{dat|1918|12|1}}
|          iestāšanāsESdatums = {{Dat|2007|1|1}}
|                 platība_km2 = 238 397
|               platība_rangs = 81.
|              procenti_ūdens = 2,97
|          iedzīvotāju_skaits = 19 041 322
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2026. gads|2026]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 68.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 80
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = -
|                     IKP_PPP = $942 929 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2026
|               IKP_PPP_rangs = 37.
|          IKP_PPP_per_capita = $49 628
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 44.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,845
|                    HDI_gads = 2023
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 55.
|                        Gini = 27,3
|                   Gini_gads = 2025
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Rumānijas leja]]
|                valūtas_kods = RON
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.ro]]
|              tālsarunu_kods = 40
|                iso_kods_num = 642
|              iso_kods_alfa2 = RO
|              iso_kods_alfa3 = ROU
}}

'''Rumānija''' ({{val|ro|România}}) ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]], [[unitāra valsts]] [[Centrāleiropa]]s dienvidaustrumos. Tā atrodas [[Balkānu pussala]]s ziemeļos, [[Donava]]s upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož [[Karpati|Karpatu kalni]], dienvidaustrumos tai ir pieeja pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ukraina|Ukrainu]], austrumos ar [[Moldova|Moldovu]] ({{val|ro|Moldova}}), dienvidos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet rietumos ar [[Serbija|Serbiju]] un [[Ungārija|Ungāriju]]. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Bukareste]], kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un sestā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.

Rumānija ir [[NATO]], [[Eiropas Savienība]]s un [[Šengenas zona]]s dalībvalsts, arī [[Frankofonija]]s valstu locekle. Viena no [[Transilvānija|Transilvānijas]] pilsētām [[Sibiu]] 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

== Nosaukums ==
Rumānijas nosaukums cēlies no &quot;român&quot; (vecā stilā &quot;rumân&quot;), kas nozīmē — cilvēks, vīrs. Vārda nozīme cēlusies no latīņu &quot;romanus&quot;, Romas pilsonis, kas [[Romas impērija]]s beigās tika attiecināts uz visiem tās brīvajiem iedzīvotājiem. Fakts, ka rumāņi sevi sauc par &quot;romiešiem&quot;, pirmo reizi rakstos minēts 16. gadsimtā itāļu ceļotāju Transilvānijas, Moldāvijas un Valahijas aprakstos.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Rumānijas vēsture}}
Modernā Rumānija sāka veidoties [[1859]]. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās [[Moldāvija]]s un [[Valahija]]s ({{val|ro|Țara Românească}}) kņazistes. [[Rumānijas Karaliste]]s neatkarība no [[Osmaņu impērija]]s tika pasludināta 1877. gada 9. maijā, bet starptautiski to atzina [[1878]]. gada [[Berlīnes kongress]].

Rumānijas robežas turpmākajās desmitgadēs ievērojami mainījās, un pašreizējās robežas tā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Pirmā pasaules kara Rumānijas Karalistei pievienoja [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Bukovina|Bukovinu]] un [[Besarābija|Besarābiju]]. 1940. gada vasarā Besarābiju un daļu Bukovinas (mūsdienu [[Moldova]]s republiku un Ukrainas [[Čerņivcu apgabals|Čerņivcu apgabalu]]) pēc ultimāta iesniegšanas okupēja [[Padomju Savienība]], bet Transilvāniju pēc Vācijas spiediena atdeva Ungārijai. Otrā pasaules kara laikā rumāņu karaspēks atguva Besarābiju un iekaroja arī PSRS teritorijas [[Dņestra]]s upes austrumu krastā, t.sk. [[Odesa]]s pilsētu. Pēc kara Rumāniju ieņēma PSRS karaspēks, karalis tika gāzts un izveidota sociālistiska republika, kas kopš 60. gadu vidus ieturēja no Maskavas neatkarīgu politiku.

Pēc [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškara]] krišanas [[1989]]. gadā un tautas revolūcijas pret [[Nikolaje Čaušesku|Čaušesku]] diktatūru, Rumānijā tika uzsāktas politiskas un ekonomiskas reformas, kas ļāva tai 2004. gadā pievienoties [[NATO]] un {{dat|2007|1|1}} arī [[Eiropas Savienība]]i.

== Politika ==
2024. gada decembra parlamenta vēlēšanās uzvarēja mēreni kreisā sociāldemokrātu partija (22%), nomainot pie varas vēlēšanās palikušo trešo mēreni labējo nacionālliberāļu partiju (13%). Otro vietu ieguva labēji prokrieviskā Alianse par rumāņu vienotību (18%). Ceturtie bija mēreni labējā Rumānijas glābšanas savienība (12%).

Nedēļu pirms tam notika prezidenta vēlēšanas, kuru pirmajā kārtā negaidīti uzvarēja no Alianses atšķēlies radikāli labējais kandidāts Kelins Džordžesku (23%),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prezenta.roaep.ro/prezidentiale24112024/pv/romania/results/|title=https://prezenta.roaep.ro/prezidentiale24112024/pv/romania/results/|website=prezenta.roaep.ro|access-date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; kurš savu kampaņu veica galvenokārt [[TikTok|Tiktokā]]. Tas izsauca pārējo partiju iebildumus un apvainojumus ap 25 000 apmaksātu viltus kontu radīšanā šajā platformā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/elections-tiktok-ceo-eu-parliament-romania-election-fake-accounts-pro-russia-calin-georgescu-nato-shock-victory/|title=TikTok CEO summoned to European Parliament over role in shock Romania election|website=POLITICO|access-date=2025-02-01|date=2024-11-26|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.presidency.ro/files/userfiles/Documente%20CSAT/Document%20CSAT%20SRI%20I.pdf Presidency.ro.] &lt;/ref&gt; un Rumānijas Satversmes tiesa nolēma atcelt prezidenta vēlēšanu rezultātus, motivējot to ar uzvarētāja kampaņas finansu pārkāpumiem un ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā, un nozīmējot jaunu vēlēšanu pirmo kārtu 2025. gada 23. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digi24.ro/alegeri-prezidentiale-2024/curtea-constitutionala-a-decis-anularea-primului-turul-al-alegerilor-prezidentiale-3036247|title=Curtea Constituțională a anulat alegerile prezidențiale și a decis că tot procesul va fi reluat de la zero. Principalele reacții|website=www.digi24.ro|access-date=2025-02-01|date=2024-12-06|language=ro}}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Padome|EP]] tiesiskās demokrātijas komisija (&quot;Venēcijas komisija&quot;) kritizēja šo lēmumu par tā detaļu slepenību, kas nepieļauj pārbaudīt ārvalstu iejaukšanās notikšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adevarul.ro/politica/comisia-de-la-venetia-anularea-alegerilor-2417615.html|title=Comisia de la Veneția: Anularea alegerilor prezidențiale din România „nu trebuie să se bazeze exclusiv pe informații clasificate”|website=adevarul.ro|access-date=2025-02-01|date=2025-01-27|language=ro}}&lt;/ref&gt;

== Dabas resursi ==
Lielāko daļu rūpniecībai nepieciešamo izejvielu valsts importē. Kādreiz nozīmīgākie [[nafta]]s un dabas gāzes krājumi strauji samazinās. Rumānijas galvenā dabas bagātība ir auglīga augsne un krāčainās upes, kuras izmanto elektroenerģijas ražošanā. Valstī ir [[svins|svina]], [[cinks|cinka rūdas]] un [[sērs|sēra]] atradnes. Vairākumu eksportam paredzētās produkcijas izved caur valsts lielāko ostu — [[Konstanca (Rumānija)|Konstancu]].

== Demogrāfija ==
2011. gadā Rumānijā dzīvoja aptuveni 20,12 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 88,9% bija [[rumāņi]]. Lielākās etniskās minoritātes ir [[ungāri]] vai [[sēkeji]] (6,5%) un [[čigāni]] (3,3%). Ungāri ir vairākums [[Hargitas žudecs|Hargitas]] un [[Kovasnas žudecs|Kovasnas]] apgabalos.

86,5% Rumānijas iedzīvotāju ir [[pareizticība|pareizticīgie]], 6,9% [[protestanti]] un 4,6% [[katoļi]].

== Skatīt arī ==
* [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Rumānijas parlaments]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Rumānija-aizmetnis}}

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rumānija| ]]
[[Kategorija:Eiropas valstis]]</text>
      <sha1>ka3flgobmgl7dtxmyszxknv5cu9imm5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538536</id>
      <parentid>4538533</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10531" sha1="ok8i6iddbhynenhf6pxlpsteppdmu0q" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''România''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Rumānija
|            valsts_nosaukums = Romania
|               karoga_attēls = Flag of Romania.svg
|            karoga_nosaukums = Rumānijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Romania.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Rumānijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Deşteaptă-te, române!]]
|               kartes_attēls = Location Romania EU Europe.PNG
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Bukareste]]
| latd=44 | latm=25 | latNS=N | longd=26 | longm=06 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[rumāņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 89,5% [[rumāņi]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}6,6% [[ungāri]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}2,5% [[romi]]&lt;br /&gt;{{spaces| 2}}1,4% citi
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Unitāra [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] republika
|        valsts_galvas_tituls = [[Rumānijas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Nikušors Dans]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Rumānijas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Luka Nikulesku]]
|        neatkarības_iegūšana = Izveidošanās
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = [[Transilvānija]]
|          neatkarības_datums = 10. gadsimts
|       neatkarības_notikums2 = [[Valahija]]
|         neatkarības_datums2 = 1290. gads
|       neatkarības_notikums3 = [[Moldāvija]]
|         neatkarības_datums3 = 1346. gads
|       neatkarības_notikums4 = Pirmā apvienošanās
|         neatkarības_datums4 = 1599. gads
|       neatkarības_notikums5 = Valahijas un Moldovas atkalapvienošanās
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1859|1|24}}
|       neatkarības_notikums6 = Oficiāli pasludināta neatkarība
|         neatkarības_datums6 = {{dat|1878|7|13}}
|       neatkarības_notikums7 = Apvienošanās ar Transilvāniju
|         neatkarības_datums7 = {{dat|1918|12|1}}
|          iestāšanāsESdatums = {{Dat|2007|1|1}}
|                 platība_km2 = 238 397
|               platība_rangs = 81.
|              procenti_ūdens = 2,97
|          iedzīvotāju_skaits = 19 041 322
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2026. gads|2026]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 68.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 80
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = -
|                     IKP_PPP = $942 929 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2026
|               IKP_PPP_rangs = 37.
|          IKP_PPP_per_capita = $49 628
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 44.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,845
|                    HDI_gads = 2023
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 55.
|                        Gini = 27,3
|                   Gini_gads = 2025
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Rumānijas leja]]
|                valūtas_kods = RON
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.ro]]
|              tālsarunu_kods = 40
|                iso_kods_num = 642
|              iso_kods_alfa2 = RO
|              iso_kods_alfa3 = ROU
}}

'''Rumānija''' ({{val|ro|România}}) ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]], [[unitāra valsts]] [[Centrāleiropa]]s dienvidaustrumos. Tā atrodas [[Balkānu pussala]]s ziemeļos, [[Donava]]s upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož [[Karpati|Karpatu kalni]], dienvidaustrumos tai ir pieeja pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ukraina|Ukrainu]], austrumos ar [[Moldova|Moldovu]] ({{val|ro|Moldova}}), dienvidos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet rietumos ar [[Serbija|Serbiju]] un [[Ungārija|Ungāriju]]. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Bukareste]], kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un sestā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.

Rumānija ir [[NATO]], [[Eiropas Savienība]]s un [[Šengenas zona]]s dalībvalsts, arī [[Frankofonija]]s valstu locekle. Viena no [[Transilvānija|Transilvānijas]] pilsētām [[Sibiu]] 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

== Nosaukums ==
Rumānijas nosaukums cēlies no &quot;român&quot; (vecā stilā &quot;rumân&quot;), kas nozīmē — cilvēks, vīrs. Vārda nozīme cēlusies no latīņu &quot;romanus&quot;, Romas pilsonis, kas [[Romas impērija]]s beigās tika attiecināts uz visiem tās brīvajiem iedzīvotājiem. Fakts, ka rumāņi sevi sauc par &quot;romiešiem&quot;, pirmo reizi rakstos minēts 16. gadsimtā itāļu ceļotāju Transilvānijas, Moldāvijas un Valahijas aprakstos.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Rumānijas vēsture}}
Modernā Rumānija sāka veidoties [[1859]]. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās [[Moldāvija]]s un [[Valahija]]s ({{val|ro|Țara Românească}}) kņazistes. [[Rumānijas Karaliste]]s neatkarība no [[Osmaņu impērija]]s tika pasludināta 1877. gada 9. maijā, bet starptautiski to atzina [[1878]]. gada [[Berlīnes kongress]].

Rumānijas robežas turpmākajās desmitgadēs ievērojami mainījās, un pašreizējās robežas tā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Pirmā pasaules kara Rumānijas Karalistei pievienoja [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Bukovina|Bukovinu]] un [[Besarābija|Besarābiju]]. 1940. gada vasarā Besarābiju un daļu Bukovinas (mūsdienu [[Moldova]]s republiku un Ukrainas [[Čerņivcu apgabals|Čerņivcu apgabalu]]) pēc ultimāta iesniegšanas okupēja [[Padomju Savienība]], bet Transilvāniju pēc Vācijas spiediena atdeva Ungārijai. Otrā pasaules kara laikā rumāņu karaspēks atguva Besarābiju un iekaroja arī PSRS teritorijas [[Dņestra]]s upes austrumu krastā, t.sk. [[Odesa]]s pilsētu. Pēc kara Rumāniju ieņēma PSRS karaspēks, karalis tika gāzts un izveidota sociālistiska republika, kas kopš 60. gadu vidus ieturēja no Maskavas neatkarīgu politiku.

Pēc [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškara]] krišanas [[1989]]. gadā un tautas revolūcijas pret [[Nikolaje Čaušesku|Čaušesku]] diktatūru, Rumānijā tika uzsāktas politiskas un ekonomiskas reformas, kas ļāva tai 2004. gadā pievienoties [[NATO]] un {{dat|2007|1|1}} arī [[Eiropas Savienība]]i.

== Politika ==
2024. gada decembra parlamenta vēlēšanās uzvarēja mēreni kreisā sociāldemokrātu partija (22%), nomainot pie varas vēlēšanās palikušo trešo mēreni labējo nacionālliberāļu partiju (13%). Otro vietu ieguva labēji prokrieviskā Alianse par rumāņu vienotību (18%). Ceturtie bija mēreni labējā Rumānijas glābšanas savienība (12%).

Nedēļu pirms tam notika prezidenta vēlēšanas, kuru pirmajā kārtā negaidīti uzvarēja no Alianses atšķēlies radikāli labējais kandidāts Kelins Džordžesku (23%),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prezenta.roaep.ro/prezidentiale24112024/pv/romania/results/|title=https://prezenta.roaep.ro/prezidentiale24112024/pv/romania/results/|website=prezenta.roaep.ro|access-date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; kurš savu kampaņu veica galvenokārt [[TikTok|Tiktokā]]. Tas izsauca pārējo partiju iebildumus un apvainojumus ap 25 000 apmaksātu viltus kontu radīšanā šajā platformā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/elections-tiktok-ceo-eu-parliament-romania-election-fake-accounts-pro-russia-calin-georgescu-nato-shock-victory/|title=TikTok CEO summoned to European Parliament over role in shock Romania election|website=POLITICO|access-date=2025-02-01|date=2024-11-26|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.presidency.ro/files/userfiles/Documente%20CSAT/Document%20CSAT%20SRI%20I.pdf Presidency.ro.] &lt;/ref&gt; un Rumānijas Satversmes tiesa nolēma atcelt prezidenta vēlēšanu rezultātus, motivējot to ar uzvarētāja kampaņas finansu pārkāpumiem un ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā, un nozīmējot jaunu vēlēšanu pirmo kārtu 2025. gada 23. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digi24.ro/alegeri-prezidentiale-2024/curtea-constitutionala-a-decis-anularea-primului-turul-al-alegerilor-prezidentiale-3036247|title=Curtea Constituțională a anulat alegerile prezidențiale și a decis că tot procesul va fi reluat de la zero. Principalele reacții|website=www.digi24.ro|access-date=2025-02-01|date=2024-12-06|language=ro}}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Padome|EP]] tiesiskās demokrātijas komisija (&quot;Venēcijas komisija&quot;) kritizēja šo lēmumu par tā detaļu slepenību, kas nepieļauj pārbaudīt ārvalstu iejaukšanās notikšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adevarul.ro/politica/comisia-de-la-venetia-anularea-alegerilor-2417615.html|title=Comisia de la Veneția: Anularea alegerilor prezidențiale din România „nu trebuie să se bazeze exclusiv pe informații clasificate”|website=adevarul.ro|access-date=2025-02-01|date=2025-01-27|language=ro}}&lt;/ref&gt;

== Dabas resursi ==
Lielāko daļu rūpniecībai nepieciešamo izejvielu valsts importē. Kādreiz nozīmīgākie [[nafta]]s un dabas gāzes krājumi strauji samazinās. Rumānijas galvenā dabas bagātība ir auglīga augsne un krāčainās upes, kuras izmanto elektroenerģijas ražošanā. Valstī ir [[svins|svina]], [[cinks|cinka rūdas]] un [[sērs|sēra]] atradnes. Vairākumu eksportam paredzētās produkcijas izved caur valsts lielāko ostu — [[Konstanca (Rumānija)|Konstancu]].

== Demogrāfija ==
2011. gadā Rumānijā dzīvoja aptuveni 20,12 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 88,9% bija [[rumāņi]]. Lielākās etniskās minoritātes ir [[ungāri]] vai [[sēkeji]] (6,5%) un [[čigāni]] (3,3%). Ungāri ir vairākums [[Hargitas žudecs|Hargitas]] un [[Kovasnas žudecs|Kovasnas]] apgabalos.

86,5% Rumānijas iedzīvotāju ir [[pareizticība|pareizticīgie]], 6,9% [[protestanti]] un 4,6% [[katoļi]].

== Skatīt arī ==
* [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Rumānijas parlaments]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Rumānija-aizmetnis}}

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rumānija| ]]
[[Kategorija:Eiropas valstis]]</text>
      <sha1>ok8i6iddbhynenhf6pxlpsteppdmu0q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Burkinafaso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1936</id>
    <revision>
      <id>4538329</id>
      <parentid>4521507</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:56:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Coat of arms of Burkina Faso (1984-2025).svg]] → [[File:Coat of arms of Burkina Faso (1997–2025).svg]] → The file was renamed on Commons, but the filename in the language versions was not changed ([[c:c:GR]])</comment>
      <origin>4538329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12652" sha1="mf6u9zt8ia2jduw487ea4fwvj1c3mo4" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|        vietējais_nosaukums = Burkina Faso
|           valsts_nosaukums = Burkinafaso
|           karoga_nosaukums = Burkinafaso karogs
|              karoga_attēls = Flag of Burkina Faso.svg
|          ģerboņa_nosaukums = Burkinafaso ģerbonis
|            ģerboņa_platums = 
|             ģerboņa_attēls = Coat of arms of Burkina Faso (1997–2025).svg
|                valsts_moto = ''&quot;Unité–Progrès–Justice&quot;''{{spaces|2}}&lt;small&gt;{{fr ikona}}&lt;br /&gt;&quot;Vienotība - progress - taisnība&quot;&lt;/small&gt;
|               valsts_himna = ''Une Seule Nuit''
|              kartes_attēls = Location_Burkina_Faso_AU_Africa.svg
|            kartes_paraksts = 
|             valsts_valodas = [[Franču valoda]]
|              galvaspilsēta = [[Vagadugu]]
|latd=12 |latm=20 |latNS=N |longd=1 |longm=40 |longEW=W
|            lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|             valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[republika]] [[militārā hunta|militārās huntas]] vadībā
|       valsts_galvas_tituls = Prezidents
|               valsts_galva = [[Ibrahims Traore]]
|      valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs
|              valsts_galva2 = [[Žans Emanuēls Uedraogo]] 
|legislature = Nacionālā Asambleja
|       neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]]
|       neatkarības_notikums = no [[Francija]]s
|         neatkarības_datums = 1960. gada 5. augusts
|                platība_km2 = 274 200
|              platība_rangs = 74.
|             procenti_ūdens = 0,146%
|         iedzīvotāju_skaits = 21 510 181&lt;ref name=&quot;The World Factbook&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/burkina-faso/|title=Archived copy&quot; (PDF). Archived from the original (PDF) on 2016-12-21. Retrieved 2016-02-18.CS1 maint: archived copy as title|date=16 November 2021|access-date=2022-01-29|archive-date=2021-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111020045/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/burkina-faso}}&lt;/ref&gt;
|    iedzīvotāju_skaita_gads = 2021
|   iedzīvotāju_skaits_rangs = 58.
|population_census = 14 017 262
|population_census_year = 2006
|   apdzīvotības_blīvums_km2 = 64
|population_density_sq_mi = 
| apdzīvotības_blīvums_rangs = 137.
|               IKP_PPP_gads = 2020
|                    IKP_PPP = $45,339&amp;nbsp;miljardi
|              IKP_PPP_rangs = 
|         IKP_PPP_per_capita = $2 207&lt;ref name=&quot;imf.org&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=88&amp;pr.y=8&amp;sy=2019&amp;ey=2024&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=748&amp;s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC&amp;grp=0&amp;a= | title=Report for Selected Countries and Subjects}}&lt;/ref&gt;
|   IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|GDP_nominal = $16,226&amp;nbsp;miljardi
|GDP_nominal_year = 2020
|GDP_nominal_per_capita = $926
|                   HDI_gads = 2019
|                        HDI = {{nemainījās}} 0,452
|                  HDI_rangs = 182.
|                  Gini_gads = 2020
|                       Gini = 38,9 
|Gini_ref = &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Distribution of family income – Gini index|work=The World Factbook|publisher=CIA|access-date=1 September 2009|archive-date=13 June 2007|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|                 Gini_rangs = 
|                     valūta = [[Rietumāfrikas franks]]&lt;ref&gt;CFA Franc BCEAO. Codes: XOF / 952 [http://www.iso.org/iso/support/faqs/faqs_widely_used_standards/widely_used_standards_other/valūtas_kodss/valūtas_kodss_list-1.htm ISO 4217 valūta names and code elements]{{Novecojusi saite}}. ISO. Retrieved 8 May 2009.&lt;/ref&gt;
|               valūtas_kods = XOF
|                 laika_zona = 
|                 utc_offset = +0
|             laika_zona_DST = nav
|             utc_offset_DST = 
|drives_on = right
|               iso_kods_num = 
|             iso_kods_alfa2 = 
|             iso_kods_alfa3 = 
|             tālsarunu_kods = 226
|                     domēns = [[.bf]]
|                   piezīmes = 
}}
'''Burkinafaso''' ({{val|fr|Burkina Faso}}) ir valsts [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]. Tai nav pieejas jūrai, robežojas ar [[Mali]] ziemeļos, ar [[Nigēra|Nigēru]] austrumos, ar [[Benina|Beninu]] dienvidaustrumos, ar [[Gana|Ganu]] un [[Togo]] dienvidos, kā arī ar [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]] dienvidrietumos. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 [[km²]], valsts atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Valsts teritorija ir lielākoties līdzena, atrodas uz 200 līdz 500 metrus augsta līdzenuma. Valsts dienvidrietumos teritorijas augstums palielinās līdz 700 metriem virs jūras līmeņa. Burkinafaso ar 17,32 miljoniem iedzīvotāju ir 21. lielākā valsts Āfrikā un 61. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Burkinafaso ir pusprezidentāla republika, kas sastāv no trīspadsmit reģioniem un četrdesmit piecām provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Vagadugu]]. Burkinafaso ekonomika ir vāji attīstīta. Tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Burkinafaso ir [[Āfrikas Savienība]]s, [[Frankofonija]]s un [[ANO]] dalībvalsts.
Pēc Krievijas alɡotņu atbalstītajiem valsts apvērsumiem Burkinafaso, [[Mali]] un [[Nigēra]]s militārās huntas 2024. gada 6. jūlijā pasludināja [[Sāhela]]s valstu alianses ({{val-fr|Alliance des États du Sahel}}, AES) izveidi, kas 2025. ɡada 29. janvārī izstājās no Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas ({{val-en|Economic Community of West African States}}, ECOWAS), tomēr turpināja lietot [[Rietumāfrikas franks|Rietumāfrikas franku]] kā kopēju naudas vienību.
 
== Vēsture ==
Līdz 19. gadsimta beigām mūsdienu Burkinafaso teritorijā pastāvēja [[mosi|mosu]] karaļvalstis. Mosi mūsdienu Burkinafaso teritorijā apmetās 11. gadsimtā, ienākot no [[Centrālā Āfrika|Centrālās Āfrikas]] vai [[Austrumāfrika]]s. Viņi bija labi karotāji un aizstāvēja savu kultūru pret musulmaņiem. 1896. gadā [[Francija]] pieteica savas tiesības uz teritoriju un 1904. gadā iekļāva to [[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]. 1919. gadā Franču Rietumāfrikas sastāvā tika izveidota Franču Augšvolta. 1956. gada 23. jūlijā tika pieņemts likums, kas franču kolonijām deva lielākas pašnoteikšanās tiesības. 1959. gada 11. decembrī Augšvolta kļuva par autonomu republiku Franču sadraudzībā. 1960. gada 5. augustā Augšvolta ieguva pilnīgu neatkarību no Francijas.

Valsts pirmais prezidents bija Moriss Jameogo (''Maurice Yameogo''), kurš drīz pēc nākšanas pie varas ieviesa [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]]. 1966. gadā pēc studentu, arodbiedrību un valsts ierēdņu streikiem, armija veica valsts apvērsumu.

Pulkvežleitnanta Abukara Sangule Lamizanas (''Aboukar Sangoule Lamizana'') vadībā armija pie varas bija četrus gadus. 1970. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas noteica četru gadu ilgu pārejas periodu uz demokrātiju. Jauna konstitūcija tika pieņemta 1977. gadā, un 1978. gadā Lamizana atkal tika ievēlēts par prezidentu.

1980. gada 25. novembrī pulkvedis Saje Zerbo (''Saye Zerbo'') gāza Lamizanu un nodibināja Militāro Komiteju Nacionālā Progresa Atjaunošanai. Zerbo tika gāzts divus gadus vēlāk, kad majora [[Jean-Baptiste Ouedraogo|Žanbaptista Uedraogo]] vadībā tika izveidota Nacionālā Glābšanas Padome. Pie varas esošās padomes dalībnieku vidū veidojās konflikts. No vienas puses bija mērenie spēki, no otras radikāļi kapteiņa [[Tomā Sankara]]s vadībā. Sankara tika iecelts par premjerministru 1983. gada janvārī, taču nesaskaņas turpinājās, un Sankara tika atcelts no amata un arestēts. Kapteinis [[Blaise Compaore|Blēzs Kompaore]] 1983. gada 4. augustā veica valsts apvērsumu ar mērķi atbrīvot Sankaru.

Pēc šī apvērsuma Sankara kļuva par Nacionālās Revolucionārās Padomes prezidentu. Padomes biedri bija marksisti, kuri &quot;mobilizēja masas&quot; un izveidoja Revolūcijas aizsardzības komitejas. 1984. gada 4. augustā valsts nosaukums tika mainīts uz Burkinafaso — burtiski tulkojot, &quot;zeme, kurā dzīvo godājami cilvēki&quot;. Sankara ar savu harizmu centās panākt straujāku valsts attīstību, taču taupības režīms nebija populārs, un revolūcijas mērķu īstenošanā parādījās aizvien vairāk problēmu.

1987. gada 15. oktobrī Sankaru nogalināja, un pie varas nāca kapteinis Blēzs Kompaore, kurš kopā ar majoru Žanbaptistu Boukarī Lengani (''Jean-Baptiste Boukary Lengani'') izveidoja Tautas fronti, kura pasludināja, ka cīnīsies par revolūcijas mērķu īstenošanu un izlabos Sankaras pārspīlējumus. 1989. gada jūnijā tika legalizētas dažas opozīcijas organizācijas, kas izraisīja marksistu neapmierinātību. 1989. gada septembrī Kompaore apsūdzēja Lengani un vairākus citus savus biedrus apvērsuma plānošanā un tajā pašā dienā tie tika sodīti ar nāvi.

1990. gadā Tautas fronte sasauca savu pirmo kongresu un uzsāka darbu pie jaunas konstitūcijas izstrādāšanas, kas tika pieņemta 1991. gadā. 1992. gadā Kompaore tika ievēlēts par prezidentu vēlēšanās, kuras opozīcijas partijas boikotēja. 1995. gadā notika pirmās vairākpartiju reģionālās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas, Kompaores vadītā Tautas fronte ieguva 1100 no 1700 vēlētājiem amatiem. 1997. gada parlamenta vēlēšanās Kompaores vadītā partija ieguva 101 no 111 vietām.

Kampaori gāza no amata tautas protestos 2014. gada oktobrī. 2015. gada septembrī prezidenta gvardes pārstāvji ģenerāļa Djenderes vadībā veica valsts apvērsuma mēģinājumu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/burkinafaso-puca-lideris-atzist-ka-ir-kludijies-civilais-prezidents-atjaunots-amata.d?id=46503975 Burkinafaso puča līderis atzīst, ka ir kļūdījies; civilais prezidents atjaunots amatā] — delfi.lv 2015. gada 24. septembris&lt;/ref&gt;
2021. gada nogalē Burkinafaso ieradās Krievijas [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki un palīdzēja izspiest no valsts Francijas miera uzturēšanas spēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2023-eksperti-putina-rezims-drizuma-varetu-parnemt-vagner-funkcijas-un-biznesu-afrika.a523068/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā] lsm.lv 2023. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Burkinafaso atrodas Āfrikas rietumos bez pieejas pie jūras. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 km², no tās 273 800 km² jeb 99,85% ir sauszeme un 400 km² jeb 0,15% ir ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir divdesmit devītā lielākā valsts Āfrikā un septiņdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir [[Tenakuru kalns]], kas atrodas valsts dienvidrietumos 749 metrus virs jūras līmeņa.

Relatīvi līdzena valsts. Tās lielākā daļa ir viļņots līdzenums, kas ir no 200 līdz 500 metrus augsts. Tikai valsts dienvidrietumos [[smilšakmens]] plato paceļas virs 700 metriem. Kā liecina valsts vecais nosaukums Augšvolta, valsts lielākā daļa atrodas [[Volta]]s upes baseinā. Tomēr 27% no valsts teritorijas austrumos atrodas [[Nigēra (upe)|Nigēras]] baseinā. Ūdens trūkums ir liela problēma, sevišķi valsts ziemeļu daļā.

Burkinafaso lielākās upes ir [[Melnā Volta]] jeb Muhuna, [[Baltā Volta]] jeb [[Nakambe]], [[Sarkanā Volta]] jeb [[Nazinona]]. Kopumā valstī valda divi gadalaiki, sausuma un [[lietus sezona]]. Lietus sezona ilgst no maija līdz septembrim, bet nokrišņu daudzums ir 600-900 mm. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo lietus sezona ilgst īsāku laiku.

Valsts teritorija lielākoties sastāv no sarkanās un sarkanbrūnās augsnes. Lielākā daļa valsts atrodas [[savanna]]s zonā. Tipiskākie savannas dzīvnieki ir [[lauva]]s, [[leopards|leopardi]], [[ziloņi]], [[antilopes]]. Valsts dienvidos ir izplatītas [[cecemuša]]s.

== Iedzīvotāji ==
Aptuveni 40% no Burkinafaso iedzīvotājiem ir [[mosi]]. Pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem 60,5% iedzīvotāju bija [[musulmaņi]], bet 23,2% [[kristietība|kristieši]] (19% [[Romas Katoļu baznīca|katoļi]] un 4,2% [[protestanti]]).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Āfrika}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āfrikas valstis]]
[[Kategorija:Burkinafaso| ]]</text>
      <sha1>mf6u9zt8ia2jduw487ea4fwvj1c3mo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pirmais pasaules karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2217</id>
    <revision>
      <id>4538420</id>
      <parentid>4517463</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:30:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Kaujas Austrumu frontē */</comment>
      <origin>4538420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76003" sha1="iftkx2nsn0o8yn0e1pbqbn7p4ozzx9c" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict    = Pirmais pasaules karš
|partof      = 
|image       = [[Attēls:WWImontage.jpg|300px]] 
|caption     = '''Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas''': Ierakumi Rietumu frontē; [[Apvienotā Karaliste|britu]] tanks ''[[Mark IV]]'' šķērso ierakumus; britu karaliskās flotes kaujas kuģis ''Irresistible'' grimst pēc sadursmes ar mīnu Dardaneļu kaujā; kareivji gāzmaskās ar ''Vickers'' ložmetēju; divplāksnis ''Sopwith Camel'' lidojumā. 
|date        = {{dat|1914|7|28|N}} — {{dat|1918|11|11|N}}
|place       = [[Eiropa]], [[Āfrika]] un [[Tuvie Austrumi]] (epizodiski arī [[Ķīna]] un salas Klusajā okeānā)
|casus       = Erchercoga [[Francis Ferdinands|Franča Ferdinanda]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|nogalināšana]] 28. jūnijā, kā rezultātā [[Austroungārija]] pieteica karu [[Serbijas Karaliste]]i un Krievija uzsāka mobilizāciju pret Austroungāriju 29. jūlijā.
|result      = [[Antante]]s uzvara. Beidza pastāvēt [[Vācijas Impērija]], [[Krievijas Impērija]], [[Osmaņu impērija]] un [[Austroungārija]]. Jaunu valstu izveide  [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] Eiropā. 
|combatant1  = '''[[Antante]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francijas Trešā republika]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste|Britu impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1915–1918)&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1917–1918)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Krievijas Impērija]]/[[Krievijas Republika]] (1914–1917/1918)&lt;ref&gt;1917. gada 15. decembrī stājās spēkā pamiera līgums starp [[Krievijas PFSR]] un  Centrālajām lielvalstīm. 1918. gada 9. februārī [[Ukrainas Tautas Republika]] parakstīja miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm, bet 1918. gada 3. martā arī [[Padomju Krievija]] parakstīja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]], kas formāli izbeidza tās dalību Pirmajā pasaules karā.&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;''[[Antante|un citi sabiedrotie]]''
|combatant2  = '''[[Centrālās lielvalstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{OTA}}&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Bulgārijas Karaliste]]
|commander1 = [[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Raimons Puankarē]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Žoržs Klemanso]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Žozefs Žofrs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Ferdinands Fošs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Robērs Nivels]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Herberts Henrijs Askvits]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Duglass Heigs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Džons Džellikou]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Canada 1921.svg|20px]] [[Roberts Bordens]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Džozefs Kuks]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Endrū Fišers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Australia.svg|20px]] [[Billijs Hjūzs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Viktors Emanuels III]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Vitorio Emanuele Orlando]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Luidži Kadorna]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Armando Diazs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Vudro Vilsons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džons Peršings]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Aleksandrs Kerenskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Mihails Aleksejevs]]&lt;br/ &gt;[[Attēls:Flag of Russia (bordered).svg|20px]] [[Aleksejs Brusilovs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Japan.svg|20px]] [[Taišo]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:State Flag of Serbia (1882-1918).svg|20px]] [[Petars I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Romania.svg|20px]] [[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:State Flag of Greece (1863-1924 and 1935-1973).svg|20px]] [[Elefterijs Venizels]] 
|commander2 = [[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Kārlis I Hābsburgs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg|20px]] [[Francs Konrāds fon Hecendorfs|Konrāds von Hēcendorfs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Ērihs fon Falkenhains]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Pauls fon Hindenburgs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Reinhards Šērs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Ērihs Lūdendorfs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Bavārijas Ruprehts|Princis Roberts]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mehmeds V]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mehmeds VI]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Ismails Envers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Mustafa Kemals Ataturks]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Bulgaria (1878-1944).svg|20px]] [[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]]
|casualties1 = '''Miruši:'''&lt;br /&gt;5 520 000&lt;br /&gt;'''Ievainoti:''' 12 831 000&lt;br /&gt;'''Bezvēsts pazuduši:''' 4 121 000
|casualties2 = '''Miruši:'''&lt;br /&gt;4 386 000&lt;br /&gt;'''Ievainoti:''' 8 388 000&lt;br /&gt;'''Bezvēsts pazuduši:''' 3 629 000
}}
{{Pirmais pasaules karš}}

'''Pirmais pasaules karš''' bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm [[Antante]]s vadībā vienā pusē un [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] otrā pusē, kas ilga no {{dat|1914|07|28|ģ}} līdz {{dat|1918|11|11|d}}. Karu dēvēja arī par '''Lielo Karu''', '''Nāciju karu''' un '''Karu, kas izbeigs visus karus'''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Were they always called World War I and World War II? |url=http://www.history.com/news/ask-history/were-they-always-called-world-war-i-and-world-war-ii |work=Ask History |accessdate=24 October 2013}}&lt;/ref&gt; Kara rezultātā sabruka Vācijas, Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas Impērijas, un pasaules politikā turpmāk aizvien nozīmīgāku lomu spēlēja ASV. Radikāli izmainījās Eiropas politiskā karte, rodoties daudzām jaunām valstīm.{{sfn |Willmott |2003 |lpp=307}} [[Britu impērija|Britu]] un [[Francijas koloniālā impērija|franču koloniālās impērijas]] sasniedza savu teritoriālo maksimumu.

Neviens cits militārais konflikts iepriekš nebija [[Mobilizācija|mobilizējis]] tik daudz karavīru, un neviena cita konflikta laikā cīņas nebija notikušas tik plašā karalaukā. Pirmais pasaules karš kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (pēc [[Taipinu sacelšanās]]), tomēr upuru skaitā to jau pēc vienas paaudzes pārspēja [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Kopumā sabiedrotās valstis zaudēja gandrīz 22,5 miljonus kritušo un ievainoto, kamēr Centrālās valstis zaudēja 16,4 miljonus kritušo un ievainoto. Gandrīz 10 miljoni kareivju krita karalaukā vai mira no ievainojumiem, apmēram 3 miljoni [[Karagūsteknis|karagūstekņu]] gāja bojā nepietiekamā uztura un slimību dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 6—13 miljoni civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;https://www.britannica.com/event/World-War-I/Killed-wounded-and-missing&lt;/ref&gt;

Pirmajā pasaules karā pirmo reizi plaši izmantoja kara aviāciju un bombardēšanu. Kā viens no modernās karošanas aspektiem bija civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Strauji attīstījās jaunu iznīcinošu ieroču izmantošana&amp;nbsp;— sāka lietot [[tanks|tankus]], [[lidmašīna]]s, [[ložmetējs|ložmetējus]] un [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]. Karu Rietumu frontē raksturoja [[pozīciju karš]], kur karavīri ilgstoši atradās ierakumu aizsardzības līnijās, kuras pretinieki centās pārraut ar masīvām artilērijas apšaudēm, radot lielus dzīvā spēka zaudējumus.

== Kara iemesls ==
{{pamatraksts|Jūlija krīze (1914)}}
1914. gadā [[Austroungārija]]s impērijā aizvien lielāku neapmierinātību ar vāciešu un ungāru varu izrādīja slāvu tautas. Austrijas zemēs neatkarību iegūt vēlējās čehi, bet [[Serbijas Karaliste]] apdraudēja impērijas pozīcijas [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Impērijas lēmumu par kara nepieciešamību ietekmēja problēmas ar valsts iekšējo stabilitāti un reģionālās ietekmes zaudēšana. Austroungārijas ģenerālštāba priekšnieks [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] vēlējās karu ar nelielajām Balkānu valstīm, īpaši Serbiju, lai paplašinātu impērijas robežas dienvidslāvu zemēs, kā arī pārskatītu 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] sekas. Kara nepieciešamību pret Serbiju atbalstīja arī Ārlietu ministrs [[Leopolds fon Berhtolds]].

Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā [[Sarajeva|Sarajevā]] serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks [[Gavrilo Princips]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|atentātā nogalināja]] [[Francis Ferdinands|Franci Ferdinandu]], [[Austrija]]s hercogu un Austroungārijas troņmantnieku, par ko Austrija vainoja Serbiju.&lt;ref name=&quot;AJPT2&quot;&gt;{{harvnb |Taylor |1998 |lpp=80–93}}&lt;/ref&gt;{{sfn |Djokić |2003 |lpp=24}}

Vācijā baidījās no Francijas un Krievijas alianses, ko pastiprināja 1913. gadā apstiprinātā Krievijas armijas modernizācijas programma. Ģenerālštāba priekšnieks 1914. gada jūlijā informēja [[Vācijas Impērija]]s ķeizaru [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelmu II]], ka šis ir pēdējais laiks karam, kurā Vācijai vēl ir cerības uzvarēt.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=4fTCAgAAQBAJ&amp;pg=PA62&amp;dq=russian+plan+19&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjdhJ6eqabWAhVLKFAKHVacDEo4ChDoAQhaMAk#v=onepage&amp;q=russian%20plan%2019&amp;f=false The First World War: Germany and Austria-Hungary 1914-1918]&lt;/ref&gt;

5. jūlijā Vācija informēja Austroungāriju, ka militāri to atbalstīs Balkānu kara gadījumā. Galīgā impērijas valdības vienošanās par karu pret Serbiju tika panākta 19. jūlijā. 23. jūlijā Serbijai nosūtīja Austroungārijas ultimātu ar prasībām, kas bija jāakceptē 48 stundās. 25. jūlijā Serbija noraidīja ultimāta prasības, un nākamajā dienā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs]] parakstīja pavēli par armijas mobilizāciju. 28. jūlijā Austroungārija un Vācijas Impērija pieteica karu Serbijai.{{sfn |Evans |2004 |lpp=12}}{{sfn |Martel |2003 |lpp=xii ff}} 29. jūlijā Krievija izsludināja armijas mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu. Krievija noraidīja Vācijas prasību un sāka pārvietot karaspēku uz rietumiem. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Francija izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija pieteica karu arī Francijai, bet, uzbrūkot tai, pārkāpa [[Beļģija]]s neitralitāti, kas deva formālu iemeslu 4. augustā karā iesaistīties [[Lielbritānija]]i.

== Kara cēloņi ==
Pirmajam pasaules karam ir daudzi savstarpēji saistīti cēloņi&amp;nbsp;— dedzīgs nacionālisms, sen neatrisinātie valstu strīdi, sarežģītā alianšu sistēma, aizkavēšanās un pārpratumi starpvalstu diplomātiskajos sakaros, iepriekšējo desmitgadu bruņošanās sacensība, Eiropas jaunpienācēju&amp;nbsp;— Vācijas un Itālijas centieni iekarot vietu pasaules politikā, cīņa par ekonomiskās attīstības iespējām un kolonijām.

Pastāv daudzas teorijas par to, kurš un kas tieši ir vainojams pie kara sākšanās. 1920. un 1930. gados saskaņā ar [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] tekstu tika uzskatīts, ka Vācija un tās sabiedrotās valstis ir vienīgās par karu atbildīgās valstis. Tomēr laika gaitā tika izpētīti gan Vācijas, gan Krievijas militārie plāni, kuros abas valstis uzsvērušas pirmā uzbrukuma un ātras karadarbības nodrošināšanas svarīgumu. Tika arī izpētīta Lielbritānijas pieredze koloniālajos karos, kuros šī lielvalsts guva relatīvi vieglas uzvaras, jo tās pretinieki bija daudz vājāki, tādējādi radot nepamatotu kara entuziasmu valsts iedzīvotājos. Neviens liels politiskais spēks nepretojās karam, un pretkara opozīcijas ietekme bija nenozīmīga.

Jāpiemin arī starpvalstu komunikāciju problēmas 1914. gadā. Valdību vadītāji un militārie komandieri kā galveno saziņas formu izmantoja telegrāfu un vēstnieku iesniegtas notas, kuru sagatavošana, atšifrēšana un iesniegšana parasti aizņēma vairākas stundas vai pat dienas, radot jucekli savstarpējajā komunikācijā.

ASV prezidents [[Vudro Vilsons]] karā vainoja [[militārisms|militārismu]]. Viņš uzskatīja, ka Eiropas aristokrātiem un militārajai elitei bija pārāk liela vara Vācijā, Krievijā un Austroungārijā. Karš bija sekas to vēlmei pēc militāra spēka un [[demokrātija]]s iznīcināšanas. [[Vladimirs Ļeņins]] uzskatīja, ka karā vainojams [[imperiālisms]]. Viņš atsaucās uz [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] un [[Džons Hobsons|Džona Hobsona]] ekonomiskajām teorijām, kuras prognozēja, ka neierobežotā konkurence starp augošajiem tirgiem novedīs pie globāla konflikta.&lt;ref&gt;“Imperialism&quot; (1902) [http://www.fordham.edu/halsall/mod/1902hobson.html fordham.edu tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070427105159/http://www.fordham.edu/halsall/mod/1902hobson.html |date={{dat|2007|04|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šī teorija bija populāra kara sākumā un veicināja [[komunisms|komunisma]] izplatību.

=== Bruņošanās sacensība ===
[[Attēls:HMS Dreadnought 1906 H61017.jpg|thumb|''Dreadnought'', 1906]]
Eiropas lielvalstis aizvien vairāk tērēja armijai un karaflotei, kas bija nepieciešama tālo koloniju kontrolei. 1906. gadā Lielbritānija aizsardzībai tērēja 36%, Francija 23,8%, Vācijas Impērija 22%, Itālijas Karaliste 11,6%, Krievijas Impērija 9,8% un Austroungārija 9,6% sava budžeta.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Pēc Vilhelma II kļūšanas par ķeizaru, Vācija aizvien vairāk tērēja modernai artilērijai un okeāna karaflotes izveidošanai. Eiropas lielvalstis un Japāna tolaik uzskatīja, ka spēcīga flote ir vitāla lielvalsts pazīme. Flotes sacensība starp Lielbritāniju un Vāciju pastiprinājās 1906. gadā pēc karakuģa ''[[HMS Dreadnought (1906)|Dreadnought]]'' uzbūvēšanas. Tas bija jauna tipa [[karakuģis]], kas tehnoloģiskā attīstībā pārspēja visus iepriekšējos kuģus.

== Pirmskara alianses ==
[[Attēls:Alianses sistēma pirms Pirmā pasaules kara.svg|thumb|Eiropas alianšu sistēma]]
Jau pirms 1914. gada Eiropas lielvalstu starpā izveidojās vairākas politiskas un militāras alianses, kas izveidoja sarežģītu savstarpējo saistību sistēmu un noveda pie valstu iesaistīšanās karā divās pretējās nometnēs. Vienlaikus, šīs alianses bija balstītas uz mainīgām interesēm un nebija stabilas. 1905. gadā Krievija un Vācija gandrīz vienojās par attiecību uzlabošanu. Lielbritānijas un Vācijas starpā nebija tādu vēsturisku un koloniālu problēmu, kādas traucēja Francijas un Lielbritānijas attiecībām.

=== Beļģijas un Luksemburgas neitralitāte ===
Pēc [[Beļģijas revolūcija]]s 1839. gadā [[Jūlija monarhija|Francijas]], [[Lielbritānija]]s un [[Prūsijas Karaliste]]s, kā arī [[Krievijas Impērija|Krievijas]] un [[Austrijas Impērija]]s vienojās garantēt mūžīgu Beļģijas neitralitāti. Ja 1914. gadā Beļģija būtu piekritusi Vācijas prasībai ļaut tās armijai šķērsot beļģu teritoriju ceļā uz Franciju, Lielbritānijai būtu trūcis iemesla iestāties Eiropas karā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=ttQFBAAAQBAJ&amp;pg=PA109&amp;dq=narev+offensive&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEIPjAE#v=onepage&amp;q=narev%20offensive&amp;f=false Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918]&lt;/ref&gt;
 
1867. gada Londonas līgums nodrošināja [[Luksemburga]]s neitralitāti (to vēlējās anektēt gan [[Francijas Otrā impērija]], gan Prūsija), ļaujot vāciešiem kontrolēt mazās hercogistes dzelzceļus.

=== Vācija-Austroungārija ===
1879. gada 7. oktobrī abas impērijas noslēdza līgumu, kuru [[Oto fon Bismarks]] bija iecerējis, lai ierobežotu Austroungārijas ambīcijas Balkānos, kur tas varēja izraisīt konfliktu ar Krieviju. Līdzīgas līgumattiecības Vācijai līdz 1890. gadam bija arī ar Krievijas Impēriju. Līgums nodrošināja to, ka Vācija atturēja Austroungāriju no militāras iesaistīšanās 1885. gada Bulgārijas krīzē, kas beidzās ar serbu-bulgāru karu. Austroungārija arī neiesaistījās 1912.-13. gada [[Balkānu kari|Balkānu karos]]. Taču [[Bosnijas krīze]]s laikā Vācija atbalstīja Austroungārijas veikto Bosnijas aneksiju 1908. gadā, un 1914. gada 31. jūlijā pieprasīja, lai Austroungārija iesaistās karā pret Krieviju.

Vācijas-Austroungārijas līguma galvenie punkti: 1.ja Krievija uzbruks vienai no abām valstīm, otra tai dosies palīgā. 2.ja vienai no valstīm uzbruks kāda cita valsts, otra to atbalstīs, bet paliks neitrāla. 3.ja Krievija palīdzēs kādai citai valstij, kas uzbruks vienai no abām valstīm, spēkā stāsies 1. punkts.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Itālija-Vācija-Austroungārija ===
1882. gada 20. maijā trīs valstis noslēdza slepenu līgumu ([[Trejsavienība (1882)|Trejsavienību]]), kas palika spēkā līdz 1915. gadam. Lai arī Itālijas un Austroungārijas starpā attiecības bija sliktas, visām valstīm šis līgums deva zināmu drošību attiecībās ar Franciju. 1891. gadā līgumu papildināja ar punktiem, kas apsolīja saglabāt [[Osmaņu impērija]]s robežas, kā arī Balkānu aneksijas gadījumā konsultēties ar pārējām divām valstīm un sniegt tām teritoriālu kompensāciju. 1908. gadā Austroungārija anektēja Bosniju, nesniedzot nekādu kompensāciju Itālijai, kas vēlējās iegūt Albāniju. 1911. gadā Austroungārija apsvēra ideju par preventīvu karu pret Itāliju. 1914. gadā sākoties karam, Itālija paziņoja par neitralitāti un 1915. gadā sāka karu [[Antante]]s pusē, cerot iegūt Austroungārijas teritorijas.

Līguma galvenie punkti: 1.ja Francija uzbruks Itālijai, Vācija un Austroungārija tai nāks palīgā. 2.ja Francija uzbruks Vācijai, Itālija tai nāks palīgā. 3.ja vienai no valstīm uzbruks divas citas Eiropas valstis, pārējās divas nāks tai palīgā. 4.ja viena no valstīm sāks karu ar kādu citu Eiropas valsti, pārējās divas to atbalstīs, bet paliks neitrālas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Itālija-Krievija ===
1909. gada 24. oktobrī Krievija un Itālija paraksta Rakonidži vienošanos, atzīstot savstarpējās intereses Balkānos un Vidusjūrā. Austroungārijas rīcība, anektējot Bosniju-Hercegovinu, apdraudēja Krievijas un Itālijas intereses. Ar šo vienošanos Itālija atzina Krievijas intereses Dardaneļos, kamēr Krievija atzina Itālijas intereses Lībijā. 1911. gada [[Itāļu—turku karš|itāļu-turku kara]] laikā, Krievijas diplomāti atbalstīja Itāliju, cenšoties tai nodrošināt citu lielvaru atbalstu. Tikmēr Krievijas vēlme iegūt Konstantinopoli, Balkānu karu laikā izraisīja saspīlējumu ar Grieķiju un Bulgāriju, kuru karaspēki apdraudēja Osmaņu galvaspilsētu.

=== Austroungārija-Rumānija ===
Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku kara]] rezultātā Krievija 1878. gadā okupēja [[Besarābija]]s dienvidus, kurus [[Rumānijas Karaliste]] uzskatīja par savu vēsturisko teritoriju, rumāņi novērsās no senās alianses ar Krieviju un pārgāja Austroungārijas pusē. 1883. gada 30. oktobrī abas valstis noslēdza slepenu alianses līgumu. Pēdējos gados pirms kara Rumānijas attiecības ar Krieviju atkal uzlabojās, un tā palika neitrāla līdz 1916. gadam, kad iestājās karā Antantes pusē.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja Krievija uzbruks Rumānijai, Austroungārija un Vācija nāks tai palīgā. 2.ja Krievija vai Serbija uzbruks Austroungārijai, Rumānija nāks tai palīgā. 3.Rumānijai nav pienākuma iesaistīties Krievijas-Vācijas karā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Francija-Krievija ===
Pēc tam kad 1890. gadā Vācija vairs nepagarināja alianses līgumu ar Krieviju, Francija izmantoja savu iespēju. Pēc 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|franču-prūšu kara]] [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešajai republikai]] nebija alianses ne ar vienu no Eiropas lielvarām. Ievērojami franču finansiālie aizdevumi Krievijai nodrošināja militārās sadarbības līguma parakstīšanu 1892. gadā. Krievijas karaflote 1893. gada oktobrī apmeklēja [[Tulona]]s ostu, un 1894. gada 4. janvārī oficiāli noslēdza Francijas-Krievijas alianses līgumu. Francija ieguva otro fronti potenciālā karā ar Vāciju, kamēr Vācijai tagad draudēja karš divās frontēs. 1899. gadā līgumu papildināja ar punktu par sadarbību iespējama kara gadījumā ar Lielbritāniju. Krievija neatbalstīja Franciju tās koloniālajos konfliktos ar Lielbritāniju, un Francija nesniedza palīdzību Bosnijas aneksijas krīzes laikā. Francija finansēja jaunu dzelzceļu celtniecību Krievijas pārvaldītajā Polijas teritorijā, lai armija ātrāk varētu sasniegt Vāciju. Kad 1914. gada 1. augustā Vācija pieteica karu Krievijai, Francija nebūt nesteidzās sākt karu. To panāca tikai Vācijas kara pieteikums 3. augustā un militārais iebrukums.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja Francijai uzbruks Vācija, vai Vācijas atbalstītā Itālija, Krievija uzbruks Vācijai. 2.ja Krievijai uzbruks Vācija, vai Vācijas atbalstītā Austroungārija, Francija nāks tai palīgā. 3.Vācijas, Itālijas vai Austroungārijas mobilizācijas gadījumā, Krievija un Francija automātiski veiks mobilizāciju. 4.šī alianse ir spēkā tik ilgi, cik ilgi pastāvēs Vācijas-Itālijas-Austroungārijas alianse.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Japāna ===
Sarežģītais [[angļu—būru karš]] un pieaugošās citu valstu karaflotes pārliecināja [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], ka tā vairs nevar izolēties no aliansēm. Lai atsvērtu franču un krievu karakuģu pieaugošo ietekmi [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 1901. gada septembrī Lielbritānija sāka sarunas ar [[Japāna|Japānu]], kas nebija guvusi sekmes mēģinājumos vienoties ar [[Krievija|Krieviju]] par mierīgu [[Koreja]]s un [[Mandžūrija]]s sadalīšanu. Līgumu noslēdza 1902. gada 30. janvārī. Tas nodrošināja Lielbritāniju pret iespējamu Krievijas-Japānas aliansi, kā arī nodrošināja flotes kontroli pār Kluso okeānu. 1904. gadā, reaģējot uz [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāziju Mandžūrijā]], Japāna uzbruka Krievijai, zinot, ka Lielbritānijas atbalsts atturēs Francijas floti no nākšanas palīgā Krievijai [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]. 1905. gadā Lielbritānija samazināja savus tēriņus, atgriežot piecus karakuģus no Tālajiem Austrumiem uz mājām, kur tie radīja satraukumu Vācijā, kas bija sākusi plašu kara flotes būvniecības programmu.
 
Līguma galvenie punkti: 1.ja viena no abām valstīm iesaistīsies karā pret citu valsti, otra valsts paliks neitrāla. 2.ja viena no valstīm iesaistīsies karā ar vairākām valstīm, otra nāks tai palīgā. 1905. gadā šo punktu izmainīja uz to, ka militārā palīdzība tiks sniegta kara gadījumā ar vienu valsti.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Francija ===
Abas valstis bija vēsturiskas ienaidnieces un 19. gadsimta beigās asi konkurēja par jaunām kolonijām [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Šī iemesla dēļ [[Vācija]] atbalstīja [[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]] izplešanos. [[Lielbritānija]]s 1882. gadā veiktā [[Ēģipte]]s okupācija saasināja šo konkurenci, kas gandrīz noveda pie kara 1898. gadā [[Fašodas incidents|Fašodas incidenta]] dēļ. Pēc šīs krīzes [[Francija]] vēlējās uzlabot attiecības ar Lielbritāniju, kas pēc neveiksmīgā būru kara bija kļuvusi atsaucīgāka. [[Eduards VII]] 1903. gadā oficiālā vizītē apmeklēja [[Parīze|Parīzi]], un 1904. gada 8. aprīlī abas valstis vienojās par asāko domstarpību atrisināšanu. Šis nebija sadarbības līgums, bet tikai mierīgas līdzās pastāvēšanas līgums, uz kura bāzes tālāk uzlabot attiecības. Lai arī Vācijas agresīvā ārpolitika aizvien biežāk lika Francijai un Lielbritānijai politiski un militāri sadarboties un slepeni plānot britu armijas izvietošanu Francijā kara gadījumā, līdz 1914. gadam starp abām valstīm nebija noslēgta militāra alianse. Lielbritānija karā pret Vāciju iestājās nevis Francijas, bet [[Beļģija]]s aizstāvības dēļ.
 
Līguma galvenie punkti: 1.Ēģipte paliek Lielbritānijai un [[Maroka]] Francijai. 2.[[Taizeme]] paliek neatkarīga bufervalsts starp [[Britu Indija|britu Indiju]] un [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnu]]. 3.Lielbritānija atsakās no pretenzijām uz [[Madagaskara|Madagaskaru]]. 4.[[Vanuatu|Jaunhebridu]] salas tiek pārvaldītas kopīgi. 5.zvejas strīds [[Ņūfaundlenda]]s ūdeņos ir atrisināts.

1912. gada novembrī abas valstis noslēdza vienošanos par floti, ko izraisīja aizvien pieaugošās Vācijas, [[Itālija]]s un [[Austroungārija]]s karaflotes. Šī vienošanās paredzēja: 1.Lielbritānija samazinās savu karafloti Vidusjūrā, koncentrējot to Gibraltārā un [[Malta|Maltā]]. 2.Lielbritānijas Atlantijas flote koncentrēsies [[Lamanšs|Lamanšā]] un [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. 3.Francijas Atlantijas floti samazinās un pārvietos uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Lielbritānija-Krievija ===
Arī Krievijas un Lielbritānijas starpā valdīja saspīlējums, ko izraisīja [[Lielā spēle]]&amp;nbsp;— krievu agresīvā teritoriālā izplešanās [[Krievijas Turkestāna|Turkestānā]] un tuvošanās [[britu Indija]]s robežām. 1907. gada 31. augustā abas impērijas noslēdza [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgumu]] līgumu, kas atrisināja konfliktus šajā reģionā, taču abas to drīz pārkāpa, cenšoties nostiprināt savu ietekmi Persijā, Ķīnā un Tibetā. Samazinoties konflikta iespējai Centrālāzijā, Krievija atkal varēja pievērsties galvenokārt slāvu apdzīvotajiem Balkāniem. Krievija vēlējās militāru sadarbību ar Lielbritāniju, un 1914. pavasarī sākās slepenas sarunas par karaflotes sadarbību. Vācija to uzzinot bija pārliecināta, ka nonāk aizvien lielākā ielenkumā, ko var novērst tikai karš.

Līguma galvenie punkti: 1.[[Persija]]s neatkarība tiek saglabāta, bet tā ir sadalītu krievu ietekmes zonā ziemeļos, britu ietekmes zonā dienvidos un neitrālā centra zonā. 2.[[Tibeta]] paliek Ķīnas kontrolē, un abas puses apņemas tajā neveikt aktivitātes. 3.Krievija atzīst, ka Afganistāna ir britu ietekmes zonā, bet Lielbritānija formāli to neanektēs un neiekļaus impērijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Kara plāni ==
[[Attēls:Plan XVII.svg|thumb|Francijas ''Plan XVII'']]
Daudzi vēsturnieki uzskata, ka kara izcelšanos 1914. gada jūlijā izraisīja Vācijas, Francijas un Krievijas mobilizācijas plāni.{{nepieciešama atsauce}} Visu trīs valstu mobilizācijas un kara plāni radīja situāciju, kurā uzbrukuma ātrumam un nevis diplomātijai bija paredzēts izšķirošais faktors uzvaras gūšanā.

Vācijas [[Šlīfena plāns]] paredzēja izvairīšanos no kara divās frontēs, vispirms ātri sakaujot Franciju, un tad ātri pārmetot visus spēkus pa dzelzceļiem pret Krieviju, kuras mobilizācijai un karaspēka nokļūšanai līdz frontei pēc vācu aprēķiniem bija jāaizņem vairākas nedēļas. Problēmas radīja tas, ka Vācijai piesakot karu Krievijai, Francija nepieteica karu Vācijai, taču nespējot atteikties no Šlīfena plāna koncepta, Vācija pati iebruka Beļģijā un 3. augustā pieteica karu Francijai.

Francijas [[Plāns XVII]] paredzēja iebrukumu Vācijas galvenajā industriālajā centrā&amp;nbsp;— [[Rūras apgabals|Rūras apgabalā]], kas apgrūtinātu Vācijas iespējas turpināt karu, jo franči sagrābtu galvenos ogļu ieguves rajonus un lielās bruņojuma rūpnīcas. Krievijas [[Plāns 19]] paredzēja tās armiju mobilizāciju pret Vāciju un Austroungāriju, par galveno pēc 1912. gada plāna revīzijas uzskatot uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i.

== Valstu kara mērķi ==
Lai arī visām karā iesaistītajām valstīm bija iemesli, kāpēc tās 1914. gadā sāka karot, tikai dažām tajā brīdī bija konkrēti kara mērķi. Plāni un līgumi par dažādu teritoriju aneksijām sāka parādīties vēlāk, un bija daudz izteiktāki Antantes valstu vidū.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/war_aims_and_war_aims_discussions War Aims and War Aims Discussions]&lt;/ref&gt;

* Austroungārijai kara sākumā bija viskonkrētākie mērķi&amp;nbsp;— Serbijas iznīcināšana un Krievijas ietekmes izbeigšana Balkānos. Daļu iekaroto teritoriju Austroungārija vēlējās anektēt pati, pārējo atdodot savai sabiedrotajai Bulgārijai, kurai bija jākļūst par ietekmīgāko valsti Balkānu dienvidos.
* Vācija kopš Vilhelma II kāpšanas tronī aizvien aktīvāk centās radīt pati savu koloniālo impēriju un okeāna karafloti. Tādējādi tai radās konflikti ar Lielbritāniju un Franciju. Lai arī ekonomiski spēcīgākā Eiropas valsts, Vācija aizvien vairāk sāka baidīties no Krievijas militārās varenības pieauguma. Armijas un politiskajā vadībā pastāvēja viedoklis, ka preventīvs karš pret Krieviju jāsāk brīdī, kad to vēl var uzvarēt. Kara gaitā Vācija izstrādāja dažādus plānus par iekaroto zemju aneksiju. 1914. gada 9. septembra memorands paredzēja Beļģijas [[Flandrija]]s, Francijas ziemeļu un Krievijas Impērijas Eiropas teritoriju aneksiju, kas vēlāk pārtapa mazāk ambiciozā plānā par Vācijas, Austroungārijas, Beļģijas un Polijas muitas savienību. Pret to asi iebilda gan Vācijas, gan Austroungārijas uzņēmēji, kurus biedēja vācu rūpniecības pārspēks un Ungārijas lētie graudi. Vācija arī cerēja paplašināt savas Āfrikas kolonijas, primāri uz [[Portugāles Impērija|Portugāles koloniju]] rēķina. Vēl 1915. gadā Vācija vērsās pie Beļģijas un Krievijas ar ierosinājumiem noslēgt mieru, kuros tā būtu atteikusies no iekarotajām zemēm, apmaiņā pret tirdzniecības līgumiem. 1918. gada sākumā Vācija sasniedza savas maksimālās ambīcijas ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas mieru]], taču jau 27. augustā noslēdza boļševikiem daudz draudzīgāku [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes līgumu]], kurā paredzēja iespējamu Ukrainas atdošanu Krievijai. 1918. gada 7. maijā tā noslēdza miera līgumu ar iekaroto [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalisti]], kurā rumāņi apņēmās kļūt par Vācijas protektorātu.
* Krievija kopš [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] bija centusies saglabāt ietekmi jaunajās Balkānu valstīs, un no 1903. gada kļuva par Serbijas ietekmīgāko atbalstītāju. Iekšpolitiskā un ārpolitiskā prestiža dēļ tā nevarēja pieļaut Serbijas iznīcināšanu. Kara gaitā tā ar Franciju un Lielbritāniju vienojās par Osmaņu impērijas sadalīšanu, ar kuru Krievija [[Saiksa—Piko vienošanās|iegūtu armēņu un kurdu zemes]], kā arī jūras tirdzniecībai nozīmīgos Dardaneļus un seno pareizticīgo prestiža mērķi&amp;nbsp;— Konstantinopoli. Krievija ar Franciju arī vienojās atzīt franču aneksijas plānus Reinzemē un krievu aneksijas plānus Polijas rietumdaļā.
* Francija vēlējās revanšu par zaudēto franču-prūšu karu un atgūt Elzasu-Lotringu. Tās kara plāns paredzēja iebrukumu Rūras apgabalā, kas tai ļautu kontrolēt, vai iegūt Vācijas svarīgāko industriālo apgabalu. Francija arī aizstāvēja ideju par Vācijas sadalīšanu, iespējams, atjaunojot mazo vācu karaļvalstu neatkarību un anektējot Reinzemi un Luksemburgu. Vēlāk tā noslēdza [[Saiksa—Piko vienošanās|Saiksa—Piko vienošanos]] ar Lielbritāniju un Krieviju par Osmaņu impērijas sadalīšanu, ar kuru tā ieguva Libānu un Sīriju.
* Lielbritānijas vienīgais mērķis Eiropā bija nepieļaut vienas valsts dominanci, tādēļ tai sākās problēmas ar Vācijas militārajām un ekonomiskajām ambīcijām. Tā vēlējās pilnīgu Beļģijas neatkarības atjaunošanu. Dažas vācu kolonijas Āfrikā to īpaši neinteresēja, un arī Osmaņu impēriju no galīgā sabrukuma tā bija centusies aizsargāt cik ilgi iespējams. Pēc vienošanās ar Krieviju un Franciju, Lielbritānija pēc kara nostiprināja savu klātbūtni Tuvajos Austrumos, iegūstot Irākas, Izraēlas un Jordānijas teritorijas, kā arī daļu Vācijas koloniju. [[1917. gada Balfūra deklarācija]] izteica atbalstu ebreju valsts izveidošanai.
* Osmaņu impērija, pēc slepenām sarunām ar Vāciju, iestājās karā 1914. gada oktobrī, tā izveidojot [[Centrālās lielvalstis|Centrālo valstu]] bloku. Turki vēlējās atgūt pēc iespējas vairāk zaudēto zemju Balkānos, Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā.
* Itālija, kas formāli bija Vācijas un Austroungārijas sabiedrotā, 1915. gadā pārgāja Antantes pusē pēc tam, kad saņēma solījumu atzīt Austroungārijas etnisko itāļu apdzīvoto zemju aneksiju Alpos un [[Dalmācija|Dalmācijā]]. Tā arī saņēma solījumu atzīt [[Itāļu—turku karš|itāļu-turku kara]] iekarojumus Lībijā, koloniālās intereses Etiopijā un dalību plānotajā Osmaņu impērijas dalīšanā.
* ASV iestāšanās karā nedaudz piebremzēja Lielbritānijas un Francijas imperiālos plānus. Tām vajadzēja ņemt vērā [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14. punktu programmu, kas paredzēja tautu pašnoteikšanās principu un Tautu Savienības izveidi. Vilsons aizstāvēja Beļģijas un Polijas neatkarības atjaunošanu, Elzasas-Lotringas atdošanu Francijai. Vilsons sākotnēji uzskatīja, ka Osmaņu un Austroungārijas impērijas varētu saglabāt, ļaujot no tām atšķelties mazajām tautām.

== Kara pirmais posms (1914—1917) ==
[[Attēls:Plan Moltke-Schlieffen 1914.svg|thumb|Vācijas iebrukuma plāns Francijā]]
[[Attēls:Battle of Kolubara.jpg|thumb|Situācija Serbijas frontē līdz 1914. gada beigām]]
[[Attēls:Australian infantry small box respirators Ypres 1917.jpg|thumb|[[Austrālija]]s kājnieki [[gāzmaska|gāzmaskās]] ierakumos pie [[Ipra]]s 1917. gadā.]]
Ņemot vērā Krievijas iesaistīšanos karā, Austroungārija sadalīja savu armiju divās daļās&amp;nbsp;— pret Krieviju Galīcijā un Serbiju dienvidos. Serbi ātri ieņēma aizsardzības pozīcijas. Pirmā kauja notika pie Ceras 16. augustā un ilga līdz 21. augustam. Smagās nakts cīņās serbu komandieris [[Stepa Stepanovičs]] noturēja aizsardzības līniju un piespieda Austroungārijas armiju atkāpties pāri [[Donava]]i, ciešot 21 000 cilvēku lielus zaudējumus pret serbu zaudētajiem 16 000. Šī uzvara demonstrēja Austroungārijas nespēju ātri sakaut Serbiju, un tā bija spiesta lielāko uzmanību pievērst karam ar Krieviju.

Tikmēr Vācija sāka īstenot savu Šlīfena plānu, kurš paredzēja ar armijas lielākajiem spēkiem dažās nedēļās ieņemt Parīzi, un tad armiju pa dzelzceļu pārvest uz austrumiem, lai karotu pret Krieviju, kuras armijas mobilizācijai pēc vāciešu domām vajadzēja aizņemt mēnesi. Šlīfena plāns paredzēja iebrukumu Francijā cauri neitrālajai Beļģijai. 2. augustā Vācija pieprasīja Beļģijai atļaut tās armijai šķērsot valsts teritoriju, solot samaksāt par nodarītajiem zaudējumiem. Nākamajā dienā Beļģija ultimātu noraidīja, un sākās Vācijas iebrukums, kas pārvarot beļģu pretestību, devās Francijas virzienā, vienlaikus okupējot Luksemburgu. 1914. gada 14.-24. augustā vācu karaspēks uzvarēja kaujās Lotringā, Ardēnos un Beļģijas dienvidos. Tomēr Beļģijas pretošanās, britu armijas iesaistīšanās un negaidīti ātrais Krievijas iebrukums [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] izjauca Vācijas kara plānu, liekot Vācijai pārmest daļu armijas no rietumiem uz austrumiem. Vācija sagrāva Krievijas armijas [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]] 23.-30. augustā. Bet šī vācu karaspēka pārmešana uz Austrumu fronti ļāva Antantei apstādināt Vācijas uzbrukumu Parīzei [[Pirmā Marnas kauja|pirmajā Marnas kaujā]] 1914. gada septembrī. Abas pretējās puses sāka mēģinājumus apiet pretinieka flangus, vienlaikus sākot veidot ierakumus un aizsardzības pozīcijas no Šveices līdz Lamanšam.

=== Kaujas Rietumu frontē ===
{{pamatraksts|Pirmā pasaules kara rietumu fronte}}
Lai arī virkne kara teorētiķu paredzēja, ka modernais karš nesīs lielus upurus un būs ilgs, 1914. gadā kara uztvere bija ļoti romantizēta. Iedzīvotāji bija pārliecināti, ka tas beigsies līdz Ziemassvētkiem. Kara pasludināšanu uztvēra ar patriotisku sajūsmu un šādu romantizētu uzskatu vadīti, daudzi vīrieši brīvprātīgi pieteicās dienestam.

Militārās tehnoloģijas, galvenokārt artilērijas attīstība karu bija padarījusi daudz asiņaināku. Pretinieka priekšējās pozīcijas parasti pilnībā iznīcināja ar lielkalibra artilērijas apšaudi. Aizsardzības līnijas nodrošināja mīnas, dzeloņstieples un [[ložmetējs|ložmetēji]]. Jebkurš uzbrukums izraisīja milzīgus kareivju zaudējumus. Par spīti milzīgajiem zaudējumiem abās pusēs, komandieri turpināja 19. gadsimta uzbrukumu stilā dzīt kareivjus pretī ložmetēju ugunij un artilērijas apšaudei. Abas karojošās puses 1914. gadā ātri izveidoja ierakumu līnijas, kuras aizvien vairāk nostiprināja, izveidojot nocietinātu ierakumu un [[Bunkurs|bunkuru]] sistēmu. Tās pārraut neizdevās pat pēc masīvām lielgabalu apšaudēm. Nocietināto aizsardzības līniju pārvarēšanu sākot ar 1916. gadu daļēji atviegloja [[tanks|tanku]] ieviešana.

1915. gada aprīlī-maijā [[Otrā kauja pie Ipras|otrajā kaujā pie Ipras]] vācieši pirmo reizi Rietumu frontē izmantoja ķīmiskos ieročus, atverot 6 km platu pārrāvumu pretinieku līnijā. Franču koloniālajiem kājniekiem atkāpjoties, vāciešu uzbrukumu šeit atsita Kanādas karavīri.

1915.-1917. gados angļu un franču spēki cieta daudz lielākus zaudējumus nekā Vācija, taču abas puses zaudēja daudzus miljonus kareivju gan no ievainojumiem, gan no slimībām.{{nepieciešama atsauce}}

Milzīgie zaudējumi [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]] un [[Kauja pie Sommas|kaujā pie Sommas]] noveda Francijas armiju pie sabrukuma sliekšņa un dumpjiem 1917. gadā. Disciplīnu izdevās atjaunot tikai karatiesai ar nāvessodiem.
&lt;gallery&gt;
Moving big guns up to the front by hand (2957889559).jpg|Britu kareivji velk lielgabalu, 1918
French trench battle.jpg|Franču ierakumi
Bundesarchiv Bild 183-R27012, Bei Cambrai erbeuteter englischer Panzer.jpg|Iznīcināts britu tanks
&lt;/gallery&gt;

=== Kaujas Austrumu frontē ===
[[Attēls:Tannenberg3008.jpg|thumb|200px|Samsonova armijas aplenkšana Austrumprūsijā]]
[[Attēls:EasternFront1914b.jpg|thumb|200px|Situācija Austrumu frontē 1914. gada 1. novembrī]]
{{galvenais|Pirmā pasaules kara Austrumu fronte}}
==== Austrumprūsijā un Polijā ====
Krievijas Ziemeļrietumu frontes komandieris bija [[Jakovs Žilinskis]], kurš atbalstīja Krievijas [[Plāns 19|Plāna 19]] G variantu, ar galveno uzbrukumu [[Austrumprūsija]]i, taču sākoties karam, viņš nespēja koordinēt 1. un 2. armijas darbību, novedot tās pie sakāves. Atbilstoši Plānam 19 un Francijas lūgumam pēc iespējas ātrāk atklāt Austrumu fronti, kara pirmajā dienās Krievijas virspavēlniecība (''Stavka'') pieņēma lēmumu no stratēģiski izdevīgajām pozīcijām [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistē]] iebrukt Austrumprūsijā un doties Berlīnes virzienā.

15. augustā Austrumprūsijā iebruka Krievijas 1. un 2. armijas, kuru komandieriem vācbaltietim [[Pauls fon Rennenkampfs|Paulam fon Rennenkampfam]] un krievam [[Aleksandrs Samsonovs|Aleksandram Samsonovam]] bija personīgi sliktas attiecības, kas traucēja abām armijām koordinēt savu rīcību.

Karam sākoties, Vācija nosūtīja septiņas no savām astoņām armijām pret Franciju. Vāji aizsargātās Austrumprūsijas aizsardzība palika 8. armijas uzdevums. Pēc pirmajām krievu uzvarām, 20. augustā vācu 8. armijas komandieris Maksis fon Pritvics pieņēma lēmumu atkāpties Vislas virzienā, un ļāva krievu spēkiem iebrukt dziļi Mazūrijas ezeru rajonā, kur ezeri sašķēla un sadalīja krievu armiju kustību, padarot vieglāku to atsevišķu sakaušanu vēlāk. 23. augustā Pritvicu atlaida no komandiera amata un par jauno komandieri iecēla ģenerāli [[Pauls fon Hindenburgs|Paulu fon Hindenburgu]], kura palīgs bija [[Ērihs Lūdendorfs]]. Viņi apņēmās īstenot agresīvu uzbrukuma taktiku, lai iznīcinātu Samsonova 2. armiju. 24.-25. augustā vācu izlūkošana pārtvēra krievu armijas radio ziņas, kas apliecināja, ka starp Samsonova un Rennenkampfa armijām nav sadarbības.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=ttQFBAAAQBAJ&amp;pg=PA109&amp;dq=narev+offensive&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwii8dLIi7PWAhUjQpoKHZ-pDAgQ6AEIPjAE#v=onepage&amp;q=narev%20offensive&amp;f=true Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918]&lt;/ref&gt;

No 26. līdz 30. augustam Samsonova armija iesaistījās [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]]. 26. augustā [[Augusts fon Makenzens]] sakāva Samsonova kreisā flanga spēkus, taču par spīti tam, Žilinskis pavēlēja Rennenkampfam nevis pagriezties uz dienvidiem, palīgā Samsonovam, bet uzbrukt ziemeļu virzienā pret [[Karaļauči|Kēnigsbergu]]. 27. augustā vācu spēki pārrāva Samsonova fronti, un 28. augustā aplenca viņa armiju. Samsonovs pavēlēja 2. armijai sākt atkāpšanos, kas pārvērtās bēgšanā. 29. augustā Samsonovs aiz [[Kauns|kauna]] nošāvās. No 135 000 aplenkto krievu tikai 10 000 izlauzās no aplenkuma, pārējie bez lielas pretestības padevās.

30. augustā Žilinskis izlēma, ka pēc 2. armijas sagrāves vācu galvenie spēki uzbruks [[Varšava]]i, un pavēlēja Rennenkampfam doties dziļāk Austrumprūsijā. Sākoties vāciešu pretuzbrukumam, Rennenkampfs sāka atkāpties, [[Pirmā Mazūrijas ezeru kauja|Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā]] no 7. līdz 14. septembrim arī viņa armiju sakāva, Rennenkampfs zaudēja 150 000 vīru un 150 lielgabalus. Krievu spēki pārgrupējās un 1. oktobrī [[Augustova]]s mežā deva prettriecienu, gandrīz pilnībā padzenot vāciešus no Krievijas Impērijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=9GurP4J1aPEC&amp;pg=PA41&amp;dq=russian+plan+19&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjdhJ6eqabWAhVLKFAKHVacDEo4ChDoAQgwMAI#v=onepage&amp;q=russian%20plan%2019&amp;f=true Fighting the Great War]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Lai atvieglotu Austroungārijas stāvokli [[Galīcija]]s frontē, kur Krievija bija izvērsusi veiksmīgu uzbrukumu, 4. oktobrī vācieši sāka uzbrukumu Varšavas virzienā, kurai pietuvojas 12. oktobrī, taču 26. oktobrī bija spiesti atkāpties. 6. novembrī jauns vācu uzbrukums beidzās ar [[Lodza]]s ieņemšanu. 13. decembrī Vācijas un Austroungārijas uzbrukumi Polijas frontē tika pārtraukti.

==== Galīcijā un Karpatos ====
[[Attēls:Pirmā pasaules kara Krievijas frontes izmaiņas 1915.jpg|thumb|200px|Pirmā pasaules kara Krievijas frontes izmaiņas 1915. gadā.]]
Kad 5. augustā Austroungārija pieteica karu Krievijai, tās armijas virspavēlnieks Konrāds uzskatīja, ka krievu uzbrukums nāks no Polijas, nevis austrumiem, kamēr krievi uzskatīja, ka Austroungārija uzbruks austrumos. 9. augustā Vācijas virspavēlnieks Moltke informēja Konrādu, ka Vācijas spēki nevarēs palīdzēt Austroungārijai uzbrukumā Polijai, kas sākās 10. augustā. Austroungārijas kavalērija ātri uzbruka, apdraudot [[Ļubļina|Ļubļinu]] un 5. armiju ar aplenkumu. Sastopot pretestību, Austroungārijas armija atkāpās.

18. augustā sākas Krievijas Impērijas 3. un 8. armijas iebrukums Galīcijā. 3. septembrī krievi ieņēma provinces galvaspilsētu [[Ļviva|Ļvivu]] (''Lembergu'') un 24. septembrī sāka spēcīgā [[Pšemisla]]s cietokšņa aplenkumu, kas turpinās līdz 10. oktobrim. Jau 11. septembrī Konrāds pavēlēja vispārēju atkāpšanos no Galīcijas un krievu karaspēks pietuvojās Karpatu pārejām, kas tam pavērtu ceļu uz Ungāriju. 28. septembrī jaunizveidotā Vācijas 9. armija devās palīgā Austroungārijai, uzbrūkot krievu spēkiem Polijā. 10. novembrī krievi sāka otro Pšemislas cietokšņa aplenkšanu, ieņemot to 1915. gada 22. martā.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

No 1. līdz 17. decembrim notika [[Limanova]]s kauja, kuras rezultātā Austroungārijas 4. armija apturēja krievu uzbrukumu [[Krakova]]i un novērsa iespējamu ofensīvu [[Vīne]]s virzienā. Līdz decembra beigām frontes līnija šajā sektorā nostabilizējās līnijā starp [[Visla|Vislu]], [[Tarnova|Tarnovu]] un Karpatiem, kuros visu ziemu notika kaujas.

Lai arī kara pirmajos mēnešos Krievija cieta lielus zaudējumus Austrumprūsijā, tās veiksmīgais uzbrukums Vācijai, iespējams, paglāba Parīzi no ieņemšanas. Krievijai arī izdevās nosargāt lielāko Polijas daļu, un tās zaudējumus pret Vāciju atsvēra uzvaras pret Austroungāriju un Galīcijas ieņemšana.

==== Lielā atkāpšanās, 1915 ====
{{pamatraksts|Lielā atkāpšanās (1915)}}
[[Attēls:Latviesu strelnieki Tirela purva.jpg|thumb|200px|[[Latviešu strēlnieki]] Tīreļa purva ierakumos.]]
[[Attēls:Vācijas ķeizars Vilhelms II Rīgā 1917.jpg|thumb|200px|Vilhelma II ierašanās Rīgā 1917. gada 7. septembrī. Sagrauto [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tiltu]] dēļ viņš ieradās Pārdaugavā ar automašīnu.]]
Jau 1914. gada kaujas iezīmēja Krievijas militārās rūpniecības problēmas. Salīdzinājumā ar vāciešiem, krieviem bija daudz mazāk lielgabalu un tiem akūti trūka lādiņu. Vācieši savu artilērijas pārspēku veiksmīgi izmantoja, lai īstenotu uzbrukuma operācijas, kurās pilnībā iznīcināja krievu aizsardzības līnijas.

1915. gada sākumā vācieši plānoja dot smagu triecienu krievu spēkiem Polijā, kas tur gatavojās jaunam iebrukumam Austrumprūsijā. Paralēli šim uzbrukumam vācieši sniedza palīdzību Austroungārijai, kas Galīcijā bija zaudējusi gandrīz miljonu nogalināto un karagūstekņu. 8. janvārī Vācija izveidoja Dienvidu armiju, kura turpmāk iesaistījās kaujās Austroungārijas atbalstam. 23. janvārī izgāzās Austroungārijas mēģinājums pārraut [[Pšemisla]]s aplenkumu. No 7. līdz 21. februārim notika [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja]], kurā vācieši iznīcināja lielu daudzumu Krievijas Impērijas kareivju, taču neieņēma jaunas teritorijas. 22. martā beidzot padevās Pšemislas cietoksnis ar 150 000 Austroungārijas kareivjiem.

Austrumu fronte vāciešiem tagad kļuva par kara svarīgāko zonu. 2. maijā sākās veiksmīgā [[Gorlices-Tarnovas ofensīva]] Makenzena vadībā, kas turpinājās līdz 23. maijam. Ar masīvu artilērijas pārspēku viņš pārrāva krievu fronti. Taču krievu pretuzbrukums piespieda Austroungārijas armiju pamest [[Bukovina|Bukovinu]]. 3. jūnijā Makenzens atguva Pšemislu. Vācu uzbrukuma rezultātā Krievija 20. jūnijā sāka atkāpšanos no Galīcijas, 22. jūnijā zaudējot Ļvivu. Atkāpšanās laikā gūstā nonāca 250 000 krievu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

2. jūlijā ķeizars Vilhelms II piekrita Hindenburga un Lūdendorfa plānam aplenkt un iznīcināt Krievijas Impērijas armijas galvenos spēkus Polijā, izvēršot vairākus vienlaicīgus uzbrukumus. Balstoties uz jau pavasarī iesāktajiem uzbrukumiem, 13. jūlijā ar jaunu sparu sākās [[Bugas ofensīva]], Makenzenam uzbrūkot krievu 3. armijai ar mērķi ieņemt [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovsku]], [[Narevas ofensīva]] Polijas ziemeļos ar mērķi ieņemt Varšavu, un [[Kurzemes ofensīva]] Latvijas un Lietuvas teritorijās.
 
22. jūlijā, lai glābtu karaspēku no aplenkuma un sakāves, Krievijas Impērijas armijas sāka [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]], 4. augustā zaudējot Varšavu, 17. augustā Kauņu, 19. augustā Novogeorgijevsku, 25. augustā Brestļitovsku, 2. septembrī Grodņu un 18. septembrī Viļņu. Lai arī gūstā kritušo skaits bija liels, Krievijai izdevās izvairīties no pilnīgas armijas iznīcināšanas un evakuēt lielu daļu rūpniecības uzņēmumu. Bēgļu gaitās devās arī liela daļa zaudēto teritoriju iedzīvotāju. Septembra beigās fronte atkal nostabilizējās.

Austroungārija augustā mēģināja veikt iebrukumu dziļāk Ukrainā, taču zaudēja 300 000 gūstekņu un kritušo. 23. augustā cars Nikolajs II kļuva par Krievijas armijas virspavēlnieku. Vācu flotes sāktās [[Kauja par Rīgas jūras līci (1915)|kaujas Rīgas jūras līcī]] beidzās bez panākumiem.

==== Brusilova pārrāvums, 1916 ====
[[Attēls:Brusilov offensive.jpg|thumb|Brusilova pārrāvums]]
Pēc katastrofālā 1915. gada, Krievijas armija dažu mēnešu laikā saņēma ievērojamus ieroču papildinājumus, un sāka plānot pretuzbrukumu, kas beidzās ar gandrīz visas [[Volīnija]]s un [[Bukovina]]s, kā arī [[Galīcija]]s austrumu daļas ieņemšanu.

[[Brusilova pārrāvums]] sākās 1916. gada 4. jūnijā nu turpinājās līdz 20. septembrim Antantes 1916. gada stratēģiskā plāna ietvaros. Tā mērķis bija atvieglot Francijas stāvokli [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]], kā arī palīdzēt Itālijai, kas neveiksmīgi uzbruka Austroungārijai [[Trento province|Trento provincē]].

Zaudējumi, kurus šo kauju laikā cieta Austroungārija, tai turpmākā kara gaitā vairs neļāva patstāvīgi realizēt liela mēroga militārās operācijas. Vienlaikus Centrālajām lielvalstīm, lai apturētu ofensīvu, nācās pārsviest uz Austrumu fronti 34 divīzijas, pavājinot to spēkus citās frontēs. Kopā ar Rietumu frontē paralēli notikušo ofensīvu ([[Kauja pie Sommas]]) 1916. gadā Antantei izdevās veikt saskaņotu ofensīvu pret Centrālo lielvalstu karaspēku.

Krievijas panākumu iedvesmota, Antantes pusē karā iesaistījās iepriekš neitrālā [[Rumānijas Karaliste]], tomēr [[Augusts fon Makenzens|Augusta fon Makenzena]] vadītajiem spēkiem to izdevās ātri sakaut un ieņemt galvaspilsētu Bukaresti. Tā Krievijas Impērijas militārais stāvoklis tikai pasliktinājās, jo frontes līnija tagad stiepās līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]].

Pēc Rumānijas sakāves, Krievijas nolēma veikt uzbrukumu Rīgas frontē, lai piesaistītu Vācijas karaspēka rezerves un palīdzētu Francijai izturēt Verdenas kauju. Neveiksmīgā Krievijas 12. armijas uzbrukuma operācija ([[Ziemassvētku kaujas]]) notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (jaunajā stilā), kurā lielu drosmi parādīja [[latviešu strēlnieki]].

=== Tuvie Austrumi un Kaukāzs ===
{{Pamatraksts|Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)}}
[[Attēls:Peace-conference-memoranda-respecting-syria-arabia-palestine5.jpg|thumb|Francijas, Lielbritānijas, Krievijas un Itālijas vienošanās par Osmaņu impērijas sadalīšanu un arābu valstu izveidošanu]]
Vācijas karakuģi, kas bija pārgājuši ''jauno turku'' vadītās [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā, 1914. gada 29. oktobrī uzbruka Krievijas flotes Melnās jūras bāzēm, tā osmaņi pievienojās [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], saskaņā ar 1914. gada 2. augustā noslēgto slepeno [[Osmaņu-Vācijas alianse|Osmaņu-Vācu aliansi]]. Osmaņu iesaistīšanās karā apdraudēja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[Kaukāzs|Kaukāza]] provinces un [[Lielbritānija]]s jūras sakarus ar [[britu Indija|britu Indiju]] pa [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]].

1915. gadā briti un franči atklāja aktīvu karadarbību pret osmaņiem, uzsākot [[Galipoli kauja|Galipoli kauju]], kur izsēdināja britu domīniju karaspēku, un [[Mezopotāmijas operācija|Mezopotāmijas operāciju]], ko galvenokārt veica Indijas koloniālā armija. Galipoli tika atsists Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpusa (ANZAC) desants, piespiežot tos evakuēties. Mezopotāmijā, pēc padošanās [[Kutas aplenkums|Kutas aplenkumā]], Lielbritānijas spēkus papildināja un 1917. gadā tie ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. 1917. gada decembrī britu [[Sīnāja un Palestīnas operācija]] vainagojās ar [[Jeruzaleme]]s ieņemšanu. Feldmaršala [[Edmunds Alenbijs|Edmunda Alenbija]] vadītā armija 1918. gada septembrī sakāva osmaņus [[Megido kauja|Megido kaujā]].

Krievijas [[Kaukāza operācija]] attīstījās veiksmīgi. Viens no ''jauno turku'' vadoņiem, Envers paša bija armijas virspavēlnieks un vēlējās iekarot ne tikai Kaukāzu, bet arī [[Krievijas Turkestāna|Krievijas Turkestānu]], kuru apdzīvoja turkiem radniecīgas [[Tjurki|tjurku tautas]]. Ar gandrīz 100 000 lielu karaspēku 1914. gada 22. decembrī viņš sāka uzbrukumu Kaukāzā. Pavēlot kalnos doties frontālā uzbrukumā ziemas apstākļos, Envers pašā [[Sarikamišas kauja|Sarikamišas kaujā]] zaudēja 60-80 000 kareivju, liela daļa no kuriem nosala. 1915. gada decembrī šeit sākās ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] vadītais pretuzbrukums, kura rezultātā 1916. gada sākumā krievi ieņēma Bitlisu un [[Trabzona|Trabzonu]]. Krievijas armija arī iegāja dziļi [[Persija|Persijā]], sasniedzot Hamadanu un Kirmanšahu, un pagriežoties [[Mezopotāmija]]s virzienā, mēģināju izbeigt britu spēku aplenkumu Kutā, pēc kuras krišanas turkiem, krievu un britu spēki sastapās pie [[Tigra]]s. Pēc šiem panākumiem, Krievija noslēdza slepenu [[Saiksa—Piko vienošanās|Saiksa—Piko vienošanos]] ar Franciju un Lielbritāniju, kas pēc kara tai piešķīra tiesības anektēt visas armēņu zemes Turcijā, daļu [[Kurdistāna]]s un [[Anatolija]]s ziemeļus. Jau 1915. gada martā Rietumu sabiedrotie Krievijai bija atvēlējuši Konstantinopoli un [[Dardaneļi|Dardaneļus]].&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=_VUYDAAAQBAJ&amp;pg=PA227&amp;dq=great+retreat+1915+russian&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiH3-ewgqXWAhWmDpoKHVERD-oQ6AEIUTAI#v=onepage&amp;q=great%20retreat%201915%20russian&amp;f=false The Military History of Tsarist Russia]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1915. gada augustā, pēc virspavēlnieka amata zaudēšanas, uz Kaukāza fronti nosūtīja lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču, kurš centās izbūvēt dzelzceļu no [[Gruzija]]s uz iekarotajām teritorijām, lai varētu nodrošināt pietiekamu karaspēka apgādi jaunai ofensīvai. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s Krievijā, ātri sākās krievu armijas sabrukums un turki 1918. gada sākumā sāka pretuzbrukumu, dažu mēnešu laikā iekarojot visu Kaukāzu.

=== Kaujas Itālijas frontē ===
{{Pamatraksts|Itālijas fronte (1915—1918)}}
[[Attēls:Italian Front 1915-1917.jpg|thumb|Ar zilu iekrāsotās teritorijas itāļiem izdevās iekarot divu gadu laikā]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-073-25, Isonzo-Schlacht, Trainkolonne am Moistroka-Pass.jpg|thumb|Munīcijas transports Alpos]]
Itālija, Vācijas un Austroungārijas sabiedrotā kopš 1882. gada, neatteicās no savām pretenzijām uz Austrijas teritorijām [[Trentīno-Alto Adidže|Trentīno]], [[Istras pussala|Istrijā]] un [[Dalmācija|Dalmacijā]]. Austroungārijas mēģināja apmierināt Itāliju, piedāvājot Francijas teritorijas. 1915. gada 26. aprīlī Itālija pievienojās Antantei, parakstot Londonas līgumu, ar kuru tā apņēmās drīz uzsākt uzbrukumu Austroungārijai. 23. maijā Itālija pieteica karu Austroungārijai, 20. augustā Itālija pieteica karu Osmaņu impērijai, un 10. oktobrī Bulgārijai. Pēc 15 mēnešiem Itālija pieteica karu arī Vācijai.

Itālijas armija, lai arī slikti apgādāta un ar zemu morāli, bija skaitliski pārāka par šajā frontē izvietotajiem austroungāru spēkiem, kas bija koncentrēti Austrumu frontē. Lielākā daļa cīņu notika Alpu kalnu reģionos, kur ir ļoti labas pozīcijas aizsardzības cīņām un lielas grūtības munīcijas piegādei. Lielas ofensīvas varēja notikt tikai [[Veneto]] apgabalā. 27. maijā austroungāri sāk veidot aizsardzības līniju gar Izonco upi, kas iezīmē frontes līniju līdz 1917. gada novembrim. 23. jūnijā 200 000 kareivjus liela itāļu armija sāk pirmo uzbrukumu, taču negūst panākumus. Turpmākos divus gadus itāļi regulāri atkārto nesekmīgus mēģinājumus pārraut austriešu Izonco aizsardzības līniju, zaudējot simtiem tūkstošus kareivju.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; 1917. gada oktobrī austroungāri un vācieši sāka pretuzbrukumu, un [[Kaporeto kauja|Kaporeto kaujā]] smagi sakāva itāļus, pietuvojoties 30 km attālumā [[Venēcija]]i.

=== Kaujas kolonijās ===
Vienas no 1914. gada pirmajām kaujām notika tālu no Eiropas&amp;nbsp;— [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Francija un Britu impērija (šajās cīņās aktīvi piedalījās arī [[Jaunzēlande]] un [[Austrālija]]) jau dažu mēnešu laikā okupēja visas Vācijas teritorijas Klusajā okeānā. Āfrikā neliela mēroga cīņas turpinājās visu kara laiku.

== Kara otrais posms (1917) ==
[[Attēls:USA_bryter_de_diplomatiska_förbindelserna_med_Tyskland_3_februari_1917.jpg|thumb|200px|1917. gada 3. februāris: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] paziņo Kongresam par attiecību pārtraukšanu ar [[Vācija|Vāciju]].]]

=== ASV iesaistīšanās karā ===
Antantes jūras blokāde izraisīja nopietnu Vācijas saimniecības [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdi]]. 1917. gada februārī Vācija sāka zemūdeņu karu, kura mērķis bija pārtraukt jūras piegādes Anglijai un piespiest to izstāties no kara. Kaut gan sākumā briti cieta lielus zaudējumus (līdz pat 860 000 tonnu zaudētu izejvielu mēnesī), drīz vien Anglija ieviesa konvoju sistēmu, kas krietni samazināja vācu zemūdeņu radītos zaudējumus.
Zemūdens karš kopā ar [[Cimmermaņa telegramma|Cimmermaņa telegrammu]] sagrāva attiecības starp Trejsavienību un ASV. Prezidents [[Vudro Vilsons]] pieprasīja pieteikt karu Vācijai, kas arī notika 1917. gada 6. aprīlī. Senāts pieņēma lēmumu par kara pieteikšanu nobalsojot 373 pret 50.

Kaut gan ASV deva ļoti svarīgu pienesumu karam, tā nekļuva par Antantes locekli, bet palika tikai Antantes sabiedrotā. Vācijas karaspēka vadība zināja, ka ASV kareivju pieplūduma dēļ viņa vairs nespēs uzvarēt aizsardzības karu, tādēļ plānoja strauju rāvienu uz rietumiem, izmantojot jauno bruņoto karaspēku un jaunas kājnieku taktikas. Turklāt abas puses apzinājās, ka ieildzis karš draudēja ar sociālo sagruvumu vai pat revolūciju, kā Krievijā. Abām pusēm bija nepieciešama ātra uzvara Rietumu frontē.

=== Krievijas izstāšanās no kara ===
[[Attēls:Daugavas skersosana 1917.jpg|thumb|Vācijas militārās ofensīvas sākums: vācu karaspēks šķērso Daugavu pie [[Ikšķile]]s 1917. gada 2. septembrī.]]
1917. gada februārī sākās [[Krievijas revolūcija]]. Jau drīz pēc [[Februāra revolūcija]]s uzvaras, jaunā [[Krievijas Pagaidu valdība]] apliecināja sabiedrotajām valstīm, ka turpinās karu. Lai demonstrētu savu apņēmību, Pagaidu valdība organizēja [[Jūnija ofensīva|Jūnija ofensīvu]] Galīcijā, kas izgāzās, demonstrējot Krievijas armijas sabrukumu.

Lai piespiestu Krieviju beidzot izstāties no kara, Vācijas Impērijas 8. armija no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim veica [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]], kuras laikā tā straujā triecienā ieņēma Rīgu un mēģināja ielenkt apmēram 160 000 Krievijas 12. armijas karavīru, kas [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]] tomēr spēja uz laiku noturēt aizsardzību, izkļuva no ielenkuma un atkāpās [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] virzienā. Vācijas kara flote 1917. gada 29. septembrī&amp;nbsp;— 20. oktobrī veica liela mēroga jūras desanta [[Operācija &quot;Albiona&quot;|operāciju &quot;Albiona&quot;]], kuras laikā sagrāva Krievijas Baltijas kara floti un ieņēma [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]].

1917. gada 8. novembrī, tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība izsludināja &quot;Dekrētu par mieru&quot;, kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Miera sarunās Vācija pieprasīja Krievijas valdībai atzīt [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarību, no kā Krievijas puse atteicās. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 25. janvārī pasludināja [[Ukrainas Tautas Republika]]s neatkarību. 16. februārī Vācijas protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 17. februārī pamiers tika pārtraukts un Vācijas armija 18. februārī ieņēma [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]] un cauri [[Latgale]]i turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. 19. februārī Ļeņins lika steigšus noslēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai &quot;vairs nav armijas. Vācieši no Rīgas uzbrūk visā frontē.&quot; Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā, 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība.

1918. gada 3. martā Padomju Krievija noslēdza [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Centrālajām lielvalstīm. 1918. gada 8. martā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] un 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina to &quot;par brīvu un patstāvīgu valsti&quot;.

== Kara trešais posms (1918) ==

=== Vācijas 1918. gada pavasara ofensīva ===
{{pamatraksts|Pavasara ofensīva (1918)}}
[[Attēls:Western front 1918 german.jpg|thumb|Pavasara ofensīvas rezultāti]]
Pēc Krievijas izstāšanās no kara 1918. gada sākumā Vācijai parādījās liels karavīru daudzums, ko varēja pārvirzīt uz Rietumu fronti. Vācijas plānos bija ātra ofensīva Rietumos pirms ASV spēku nostiprināšanās. Aktīva karadarbība sākās 1918. gada 21. martā. Vācu spēkiem izdevās pavirzīties uz priekšu par vairāk nekā 30 km. Pirmo reizi kopš 1914. gada beigām frontē atgriezās manevrēšana. Britu un franču ierakumus vācieši ieņēma izmantojot viegli bruņotus specvienību kareivjus. Pirmās uzbrukuma dienas bija tik veiksmīgas, ka 24. martu Vācijā pasludināja par valsts brīvdienu. Daudzi vācieši ticēja, ka uzvara ir tuvu. Tomēr pēc smagām cīņām Vācijas ofensīva tika apstādināta.

1918. gada vasarā Eiropā strauji pieauga ASV spēku skaits, kas sastāvēja gandrīz vienīgi no kājniekiem. Vairāki mēģinājumi sadalīt amerikāņu vienības un izmantot viņus kā papildinājumu Francijas un Anglijas spēkiem izgāzās, jo ģenerālis [[Džons Peršings]] izvēlējās tos saglabāt kā vienotu spēku. Amerikāņi bija vienīgie, kas vēl piekopa frontālo uzbrukumu (kur kājnieki caur ložmetēju ugunij skrien uz pretinieka ierakumiem, lai turpinātu cīņu tur), ko Anglija un Francija sen jau nelietoja, tādēļ nedaudzajās kara operācijās 1918. gada vasarā un rudenī ASV cieta milzīgus zaudējumus.{{nepieciešama atsauce}}

15. jūlijā Antantes spēki, ASV atbalstīti, sāka otro kauju pie Marnas. Šī Antantes iniciatīva izvērtās par Antantes uzvaru sākumu. Tajā pašā laikā Vācija bruka jau arī no iekšpuses. Nepārtraukti notika pretkara gājieni un armijas morāle bija ļoti zema. Ražošanas apjoms, salīdzinot ar 1913. gadu, bija sarucis par 53%.{{nepieciešama atsauce}}

=== Antantes uzvara ===
[[Attēls:Deutsche Stellungen 1918.jpg|thumb|Antantes uzbrukums līdz 11. novembrim]]
[[Attēls:The Hundred Days Offensive, August-november 1918 Q68975.jpg|thumb|Britu tanks, 1918]]
{{pamatraksts|Simts dienu ofensīva}}
Franču pretuzbrukums sākās jau 18. jūlijā un septembra beigās izvērtās vispārējā uzbrukumā visā frontes līnijas garumā. 8. augustā notika [[Amjēnas kauja]], kurā piedalījās britu Ceturtās armijas III korpuss kreisajā flangā, franču Pirmā armija labajā un [[Kanāda]]s un [[Austrālija]]s korpuss, vadot uzbrukuma trieciengrupu centrā. Antantes spēki sastāvēja no 414 IV un V modeļa tankiem un 120 000 cilvēkiem. Antantes spēki septiņu stundu laikā pavirzījās uz priekšu 12 km, iznīcinot sešas vācu divīzijas un piespiežot vāciešus bēgt. Pēc dažām dienām ofensīvas ātrums apsīka, briti piedzīvoja tehniskas problēmas ar gandrīz visiem saviem tankiem (izņemot 7 no 414). 1918. gada [[15. augusts|15. augustā]] ofensīva tika pārtraukta un sākās jaunas ofensīvas plānošana. Tā notika pēc 6 dienām&amp;nbsp;— 21. augustā. Ap 130 000 Savienoto Valstu kareivju tika iesaistīti cīņā, kopā ar britu 3. un 4. armiju. Ofensīva bija ļoti veiksmīga&amp;nbsp;— Vācijas 2. armija tika atstumta 55 km garā frontē. 2. septembrī Vācija jau bija atstumta līdz [[Hindenburga līnija]]i.

Hindenburga līnijas pārraušanas mēģinājums [[Mēzas-Argonas ofensīva]] sākās 26. septembrī, 260 000 amerikāņu kareivjiem dodoties pretī Hindenburga aizsardzības līnijas ložmetēju ugunij. Visām divīzijām, izņemot ASV 79. kājnieku divīziju, izdevās ieņemt savus mērķus. Šī neveiksme ļāva Vācijai atgūties un pārgrupēties. Visas aizsardzības līnijas ieņemšana notika 27. septembrī.

== Kara beigas ==
[[Attēls:Armisticetrain.jpg|thumb|Pēc Kompjeņas pamiera parakstīšanas]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1976-076-25A, Koblenz, Soldaten überqueren Rheinbrücke.jpg|thumb|Vācu karaspēks šķērso Reinu, atgriežoties mājās]]
[[Attēls:NYTimes-Page1-11-11-1918.jpg|thumb|Ziņas par kara beigām]]
[[Bulgārijas Karaliste]] pamieru noslēdza 1918. gada 29. septembrī, pirmā izstājoties no Centrālo valstu bloka. 30. oktobrī kapitulēja Osmaņu impērija, noslēdzot [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]]. 3. novembrī pamieru noslēdza arī jau sabrukuma stāvoklī esošā Austroungārija. Itālija izmantoja situāciju, ka 3. novembrī noslēgtais pamiers stājās spēkā 4. novembrī, lai kara pēdējās stundās sagrābtu gūstā vairākus simtus tūkstošus austroungāru kareivju. Karadarbības pārtraukšana stājās spēkā 4. novembrī 15.00. Pēc [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]] gāšanas, jaunās Austrijas un Ungārijas valstis parakstīja atsevišķus miera līgumus ar Antanti.

=== Vācijas sabrukums ===
Augstākā armijas vadība jau vasarā saprata situācijas bezcerīgumu un 28. septembrī Lūdendorfs informēja Hindenburgu, ka karš ir zaudēts un nekavējošies jālūdz pamieru. 29. septembrī [[Vilhelms II]] apmeklēja armijas štābu Spa, Beļģijā, kurā tika informēts, ka uzvarēt karā vairs nav iespējams. Lūdendorfs arī Vilhelmam II pieprasīja izveidot jaunu civilo valdību, kuras uzdevums būtu miera sarunu sākšana, tādējādi noņemot šo atbildību no armijas pleciem.

3. oktobrī Vilhelms II iecēla politiski mēreno princi [[Makss fon Bādens|Bādenes Maksi]] par jauno kancleru. Tajā pašā dienā Hindenburgs viņu informēja par slikto stāvokli frontē. Bādenes Maksis no Hindenburga saņēma rakstisku apstiprinājumu, ka turpmāka militāra pretošanās nav iespējama. Šajās dienās armijas vadība bija tā, kas baidoties no armijas sabrukuma, piespieda civilo valdību sākt miera sarunas ar ASV prezidentu Vilsonu.

Valsts vadība pieņēma lēmumu demokratizēt Vāciju un pieņemt ASV prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 punktu programmu. 13. un 16. oktobrī tika labota impērijas konstitūcija, paplašinot Reihstāga pilnvaras, nododot armiju tā pakļautībā, kā arī padarīja kancleru atbildīgu parlamentam. Vienlaikus tika veiktas izmaiņas balsošanas likumā, kas samazināja vēlēšanu ierobežojumus. Lielākajās vācu valstīs notika politiskas izmaiņas, atceļot šķiru ierobežojumus balsošanā, izveidojot jaunas valdības ar sociāldemokrātiem. Šādi Vācija centās pārliecināt Vilsonu, ka ir kļuvusi par demokrātisku, konstitucionālu monarhiju. 28. oktobra manifestā, ko publiskoja tikai 3. novembrī. Vilhelms II paziņoja, ka imperators kalpo tautai, taču vienlaikus viņš noraidīja aicinājumus atteikties no troņa.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=XMKrAAAAIAAJ&amp;pg=PA22&amp;dq=max+von+baden&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjZ0O791oTXAhVHYJoKHUdZA844ChDoAQhQMAc#v=onepage&amp;q=max%20von%20baden&amp;f=false The German Revolution, 1918-1919]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

17. oktobra valdības un armijas vadības sapulcē, redzot amerikāņu miera prasības un vācu armijas spējas turpināt aizsardzības kaujas, Hindenburgs un Lūdendorfs vēlējās karu turpināt, cerot, ka 1919. gadā izdosies panākt labākus miera noteikumus. Kara ministrs solīja armijai 600 000 jaunus rekrūšus. Bādenes Maksis tomēr turpināja miera sarunas, 20. oktobrī atbildot amerikāņu priekšlikumiem. 24. oktobra pavēlē armijai Lūdendorfs kritizēja jaunā kanclera miera politiku un aicināja turpināt cīņu. 26. oktobrī viņam beidzot pavēlēja aiziet no visiem amatiem.

Oktobra beigās karaflote saņēma admirāļa Reinharda Šēra pavēli īstenot plānu, kas paredzēja pašnāvniecisku vācu karaflotes uzbrukumu britu flotei, lai glābtu flotes un nācijas godu. Vācu karakuģiem zemūdeņu pavadībā bija jādodas uz Lielbritāniju, jāuzbrūk britu flotes galvenajai bāzei. Citiem kuģiem bija jāiepeld Temzā un jāapšauda Londona. Uzzinot par plānoto uzbrukumu, 29. oktobrī sākās matrožu dumpji, kas pārmetās uz karaflotes bāzi [[Ķīle|Ķīlē]], kur izveidojās matrožu un strādnieku padome, sakās [[Novembra revolūcija]]. Vilhelms II no Berlīnes 29. oktobra vakarā devās uz Spa, kur, saņemot ziņas par nemieriem Vācijā, plānoja izmantot armiju kārtības atjaunošanai.

7. novembrī sociāldemokrāti informēja Bādenes Maksi, ka pametīs valdību, ja vien 8. novembrī Vilhelms II neatteiksies no troņa. 9. novembrī armijas štābā Spa, Beļģijā, uz sapulci sasauca 50 augstāko rangu virsniekus, no kuriem 39 paspēja ierasties. Viņiem uzdeva divus jautājumus&amp;nbsp;— vai kareivji atbalstīs ķeizaru, ja tas mēģinās apspiest revolūciju Vācijā un vai kareivji ir gatavi apspiest boļševiku revolūciju Vācijā? Uz pirmo jautājumu tikai viens virsnieks atbildēja, ka kareivji sekos ķeizaram. 15 svārstījās, un 23 atbildēja, ka kareivji neatbalstīs ķeizaru kārtības ieviešanā valstī. Uz otro jautājumu 12 atbildēja, ka vispirms jāatjauno disciplīna armijā, 19 šaubījās, ka kareivji apspiedīs boļševikus un 8 atbildēja, ka uz kareivjiem nevar cerēt. Pēc tam armijas vadība informēja ķeizaru, ka armija disciplinēti atgriezīsies mājās savu virsnieku vadībā, bet tā vairs neseko ķeizaram un viņa pavēlēm. Pēc vairāku stundu svārstīšanās, 10. novembrī Vilhelms II devās trimdā uz Nīderlandi.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Strauji uzliesmojot revolūcijai, 9. novembrī Bādenes Maksis kanclera varu nodeva mērenajam sociāldemokrātam [[Frīdrihs Eberts|Frīdriham Ebertam]]. Lai arī Eberts vēlējās monarhiju saglabāt vismaz līdz Satversmes sapulces sasaukšanai, revolucionārajā situācijā viņš bija spiests piekrist [[Filips Šeidemanis|Šeidemeņa]] veiktajai republikas pasludināšanai, kas tikai nedaudz apsteidza kreiso sociālistu paziņojumu par sociālistiskas republikas izveidošanu. Jau 9. novembra vakarā sociāldemokrāti un Neatkarīgie sociālisti izveidoja jaunu valdību sešu cilvēku sastāvā, kas 10. oktobrī vienojās par sadarbību ar armijas vadību, lai nepieļautu boļševiku revolūciju Vācijā.

11. novembra 11.00 stājās spēkā [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]]. 28. novembrī Vilhelms II trimdā parakstīja atteikšanos no troņa. Karu oficiāli izbeidza septiņus mēnešus vēlāk, līdz ar [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanu 1919. gada 28. jūnijā.

== Sekas ==
[[Attēls:Map Europe 1923-en.svg|thumb|Robežu izmaiņas un jaunās valstis, 1923]]
* Kara laikā gāja bojā aptuveni 8,6 miljoni kareivju un aptuveni 6,5 miljoni civiliedzīvotāju.
* Karš likvidēja [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] iedibinātās starpvalstu attiecības un robežas Eiropā. Sabruka četras impērijas: [[Vācijas Impērija]], [[Austroungārijas impērija]], [[Osmaņu impērija]] un [[Krievijas Impērija]], un to valdnieku dinastijas&amp;nbsp;— [[Hoencollernu dinastija]], [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]], [[Osmaņu dinastija]] un [[Romanovu dinastija]].
* Nespēja efektīvi atjaunot mieru un labklājību, kā arī jauno nacionālo valstu ambīcijas noveda pie autoritārisma izplatības [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] Eiropā&amp;nbsp;— tas lika parādīties [[Fašisms|fašismam]] Itālijā, [[Nacionālsociālisms|nacismam]] Vācijā un [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] tikai vienu paaudzi vēlāk. Karš kļuva par [[Oktobra revolūcija]]s katalizatoru Krievijā, kas iedvesmoja [[komunisms|komunisma]] revolūcijas tik atšķirīgās valstīs kā [[Ķīna]] un [[Kuba]], un lika pamatus [[Aukstais karš|Aukstajam karam]] starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un ASV.
* Austrumos Osmaņu impērijas sabrukums lika pamatus modernajai [[Turcija]]i. Centrālajā Eiropā dzima jaunas valstis&amp;nbsp;— [[Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Somija]] u.c. Atkal tika atjaunota [[Polija]]s pastāvēšana.
* Franču un Britu impērijas aktivitātes Tuvajos Austrumos pēc Osmaņu impērijas sabrukuma lika pamatus mūsdienu konfliktu zonai Tuvajos Austrumos.
* Pirmais pasaules karš ieviesa vairākas tehnoloģiskas un militāras inovācijas. Karā plaši tika izmantoti jauni ieroči, piemēram, [[Ložmetējs|ložmetēji]], [[Tanks|tanki]], [[lidmašīna]]s (no sākotnējiem izlūkošanas lidojumiem līdz pat lidmašīnu cīņām un stratēģiskai bombardēšanai, aviācija kļuva par neatņemamu karadarbības sastāvdaļu) un [[ķīmiskie ieroči]] (īpaši hlora un sinepju gāzes plaša izmantošana), kas radīja lielāku iznīcināšanu un traumas. Karš arī iezīmēja modernā kara taktikas attīstību — sākotnēji iesaldētās pozīciju cīņas pārvērtās mobilākos un dinamiskākos uzbrukumos, kas kļuva par pamatu 20. gadsimta otrās puses militārajām stratēģijām.

== Skatīt arī ==
* [[Pirmā pasaules kara hronoloģija]]
* [[Pirmais pasaules karš Latvijā]]
* [[Latvijas Neatkarības karš]]
* [[Latviešu strēlnieki]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20171226055023/http://www.1914-1918-online.net/ 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War] {{en ikona}}
* [http://www.firstworldwar.com/ A multimedia history of World War I] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš|Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Kari ar Krieviju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]</text>
      <sha1>iftkx2nsn0o8yn0e1pbqbn7p4ozzx9c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viļaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5495</id>
    <revision>
      <id>4538460</id>
      <parentid>4507888</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T01:18:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10912" sha1="ldpik06fparbs3cfebutywdff7gp753" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Viļaka
 | settlement_type          = Novada pilsēta
 | image_skyline            = Vilaka no Semenovas.JPG
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Viļaka, iebraucot pilsētā no dienvidu puses
 | image_flag               = Flag_of_Viļaka.png
 | flag_link                = Viļakas karogs
 | image_shield             = Viļakas pilsētas ģerbonis.svg
 | shield_link              = Viļakas ģerbonis
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Latvija#Balvu novads
 | pushpin_label_position   =                       
| latd = 57| latm = 11| lats = 03| latNS =N 
| longd = 27| longm = 40| longs = 21| longEW =E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Balvu novads]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš [[1945]]. gada
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | seat_type                = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|de|Marienhausen}}
 | area_total_km2           = 6.4
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Viļaka}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | elevation_m              = 95
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-4583
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Viļaka''' ({{val|ltg|Vileks}}) ir pilsēta [[Latvija]]s ziemeļaustrumos, [[Latgale]]s ziemeļos, [[Balvu novads|Balvu novadā]]. Atrodas [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] krastā, pilsētas robeža daļēji iet pa [[Koura]]s (Kiras) upi. Viļaka ir {{nobr|28 km}} attālumā no novada centra [[Balvi]]em un {{nobr|246 km}} attālumā no [[Rīga]]s, tikai {{nobr|8 km}} no [[Krievija]]s robežas.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Viļakas vēsture}}
[[Attēls:Viļakas_pilsētas_dome.jpg|thumb|left|250px|Viļakas novada muzejs]]
12. gadsimtā Viļakas ezerpils piederēja latgaļu [[Atzele]]s zemei. 1224. gadā pēc [[Atzele]]s dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika nodotas [[Livonijas bīskapija]]i.

1293. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans Fehte]] savu [[Atzele]]s īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] iebrukumiem uz [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] salas nodibināja klosteri ''Marienhausen''. 1509. gadā arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz salas uzcēla mūra pili aizsardzībai pret [[Maskavija]]s karaspēka iebrukumiem. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas pilī]] ieradās poļu garnizons un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās Viļakas senpilsēta.

1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Viļaka kļuva par Marienhauzenas stārastijas centru un administratora rezidenci.
[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta.

1772. gadā Viļakas stārastija tika inkorporēta [[Krievijas Impērija]]s sastāvā.
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1925. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Viļakai (Viļākiem) piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1945. gada 8. oktobrī Viļakai piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķa]] (nesenā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]]) centru. No 1949. gada līdz 1959. gadam Viļaka bija [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] centrs, vēlāk [[Balvu rajons|Balvu rajona]] mazpilsēta.

Pēc 2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kļuva par [[Viļakas novads|Viļakas novada]] centru. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva jaunajā Balvu novadā.

== Pilsētbūvniecība un arhitektūra ==
Pilsēta izveidojusies un attīstījusies pie ezera. Kādreiz te krustcelēs bijis Krapāna traktieris. Pie ceļa, kas ved uz [[Žīguri]]em, izveidojies viens no jaunākajiem pilsētas rajoniem, kur uzceltas Līvānos ražotās saliekamās mājas.

=== Arhitektūras pieminekļi ===
* [[Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca|Viļakas katoļu baznīca]] (celta no 1884. līdz 1890. gadam)&amp;nbsp;— historicisma arhitektūras paraugs, kurā celtnes gotiskās formas papildina slaidu egļu apstādījumi. Tā ir viena no ievērojamākajām neogotikas baznīcām Latvijā, kuru var salīdzināt vienīgi ar Rīgas Sv. Franciska, Līksnas vai Dignājas katoļu dievnamiem. Baznīcu projektējis [[Florians Viganovskis]], kas ir arī [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu katedrāle]]s projekta autors. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
* [[Viļakas viduslaiku pils]] atrodas ezerā uz salas un ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;/&gt; 2026. gadā uz to atklāts Latvijā garākais [[pontonu tilts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/120113130/pastaiga-virs-udens-vilaka-atklats-latvija-garakais-pontonu-tilts|title=Pastaiga virs ūdens: Viļakā atklāts Latvijā garākais pontonu tilts|website=Delfi|access-date=2026-04-01|date=2026-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1897|1258
|1905|686
|1935|1582
|1959|2674
|1970|2249
|1979|2147
|1989|2152
|2000|1887
|2011|1487
|2021|1216
}}
* 1897. gadā ''Mariengauzen'' muižā bija 63 cilvēki, bet ''Mariengauzen'' miestā 995 cilvēki, ka ari ''Ostrati'' sādžā 197 cilvēki.

== Reliģija ==
[[Attēls:Viļakas katoļu baznīca.jpg|thumb|265px|Viļakas katoļu baznīca]]
Viļakā darbojas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, evaņģēliski luteriskā draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze.
* Viļakas Romas katoļu draudze pastāvējusi jau 1712. gadā. 1716. gadā tika nolemts atjaunot baznīcu. Otra koka baznīca Viļakā celta 1748. gadā. 1890.&amp;nbsp;— 1891. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas tika konsekrēta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. 1920.&amp;nbsp;— 1925. gadam draudzes dekāns bija P. Apšinīks.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;&gt;Iltnere, A. Placēns, I. 1999. ''Latvijas pilsētas''. Rīga, Preses nams. 568&amp;nbsp;— 573 lpp.&lt;/ref&gt; Viņš nodibinājis draudzes skolu. Pašreiz draudzes prāvests ir Jāzeps Kornaševskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=Romas Katoļu Baznīca Latvijā&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|05|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub553 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Viļakas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1920. gadā. Sākumā dievkalpojumi noturēti skolā. Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta un iesvētīta 1928. gadā. 1939. gadā tā ieguva jaunas ērģeles. Interjerā izceļas altārglezna &quot;Jēzus ar mācekļiem iet caur labību&quot;, kuras autors ir viršmežzinis Reinholds. Mācītāji, kas tajā laikā vadīja draudzi bija galvenokārt no Balvu, Rēzeknes, kā arī no Abrenes draudzes un bieži mainījās.
* Pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gadsimta beigās (atjaunota 1990. gadā) bijušā seno latgaļu Eržepoles pilskalnā. Tur atrodas arī kapi.
* 1937. gadā Viļakā tēvs Toms Gumperbergs nodibināja kapucīnu ordeņa klosteri un uzcēla lielu divstāvu mūra ēku ar kapliču, kuru Romas pāvesta nuncijs iesvētīja 1940. gada pavasarī. Klosteri uzcēla vietā, kur kādreiz atradās 1784. gadā celtā koka vecā Romas katoļu baznīca. Kopš 1997. gada klosteri atjauno.
* Mūsdienās Viļakā vairs nav sinagogas, bet pirms Otrā pasaules kara Viļakā gandrīz 1/3 iedzīvotāju bija ebreji.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;/&gt;

== Izglītība ==
Pilsētā atrodas šādas izglītības iestādes:

* Viļakas pirmsskolas izglītības iestāde;
* Viļakas pamatskola;
* Viļakas Valsts ģimnāzija;
* Viļakas mūzikas un mākslas skola;
* Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta|title=Viļakas novada mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191111220642/http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta}}&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
Bijušajā Viļakas novadā darbojās šādi deju un dziedāšanas kolektīvi:

* deju kopa „Dēka”;
* jauniešu deju kolektīvs „Dēkaiņi”;
* dramatiskā kopa „Babušoks”;
* sieviešu vokālais ansamblis „Cansone”;
* bērnu vokālie ansambļi „Pogas” un „Podziņas”;
* bērnu literāri muzikālais pulciņš;
* ģitārspēles pulciņš;
* folkloras kopa “Atzele”;
* krievu dziesmu ansamblis „Sudaruška”;
* etnogrāfiskajā ansamblis „Abrenīte”;
* vokāli instrumentālais ansamblis

Pilsētā atrodas arī atrodas bibliotēka, Viļakas apvienības muzejs un Viļakas kultūras nams.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2009.-2026. gadā darbojās sociālās aprūpes centrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2026-balvu-novada-slegs-vilakas-socialas-aprupes-centru-iemitnieki-satraukti-par-parcelsanos.a652719/|title=Balvu novadā slēgs Viļakas sociālās aprūpes centru; iemītnieki satraukti par pārcelšanos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.tournet.lv/page.php?id=136 Tournet.lv informācija par Viļaku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051109061350/http://www.tournet.lv/page.php?id=136 |date={{dat|2005|11|09||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20050322152648/http://tourism.rdc.lv/high_lv/balvi/vilaka/index.html Apceļo Latgali]&amp;nbsp;— par Viļaku

{{Balvu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Viļakas novads}}
{{Balvu rajons}}
{{Abrenes rajons}}
{{Abrenes apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Viļaka| ]]</text>
      <sha1>ldpik06fparbs3cfebutywdff7gp753</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538470</id>
      <parentid>4538460</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T03:18:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10896" sha1="t80lmjwta9vz2ww24a5i9bix84zv584" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Viļaka
 | settlement_type          = Novada pilsēta
 | image_skyline            = Vilaka no Semenovas.JPG
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Viļaka, iebraucot pilsētā no dienvidu puses
 | image_flag               = Flag_of_Viļaka.png
 | flag_link                = Viļakas karogs
 | image_shield             = Viļakas pilsētas ģerbonis.svg
 | shield_link              = Viļakas ģerbonis
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Latvija#Balvu novads
 | pushpin_label_position   =                       
| latd = 57| latm = 11| lats = 03| latNS =N 
| longd = 27| longm = 40| longs = 21| longEW =E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Balvu novads]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš [[1945]]. gada
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | seat_type                = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|de|Marienhausen}}
 | area_total_km2           = 6.4
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Viļaka}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | elevation_m              = 95
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-4583
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Viļaka''' ({{val|ltg|Vileks}}) ir pilsēta [[Latvija]]s ziemeļaustrumos, [[Latgale]]s ziemeļos, [[Balvu novads|Balvu novadā]]. Atrodas [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] krastā, pilsētas robeža daļēji iet pa [[Koura]]s (Kiras) upi. Viļaka ir {{nobr|28 km}} attālumā no novada centra [[Balvi]]em un {{nobr|246 km}} attālumā no [[Rīga]]s, tikai {{nobr|8 km}} no [[Krievija]]s robežas.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Viļakas vēsture}}
[[Attēls:Viļakas_pilsētas_dome.jpg|thumb|left|250px|Viļakas novada muzejs]]
12. gadsimtā Viļakas ezerpils piederēja latgaļu [[Atzele]]s zemei. 1224. gadā pēc [[Atzele]]s dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika nodotas [[Livonijas bīskapija]]i.

1293. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans Fehte]] savu [[Atzele]]s īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] iebrukumiem uz [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] salas nodibināja klosteri ''Marienhausen''. 1509. gadā arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz salas uzcēla mūra pili aizsardzībai pret [[Maskavija]]s karaspēka iebrukumiem. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas pilī]] ieradās poļu garnizons un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās Viļakas senpilsēta.

1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Viļaka kļuva par Marienhauzenas stārastijas centru un administratora rezidenci.
[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta.

1772. gadā Viļakas stārastija tika inkorporēta [[Krievijas Impērija]]s sastāvā.
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1925. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Viļakai (Viļākiem) piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1945. gada 8. oktobrī Viļakai piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķa]] (nesenā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]]) centru. No 1949. gada līdz 1959. gadam Viļaka bija [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] centrs, vēlāk [[Balvu rajons|Balvu rajona]] mazpilsēta.

Pēc 2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kļuva par [[Viļakas novads|Viļakas novada]] centru. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva jaunajā Balvu novadā.

== Pilsētbūvniecība un arhitektūra ==
Pilsēta izveidojusies un attīstījusies pie ezera. Kādreiz te krustcelēs bijis Krapāna traktieris. Pie ceļa, kas ved uz [[Žīguri]]em, izveidojies viens no jaunākajiem pilsētas rajoniem, kur uzceltas Līvānos ražotās saliekamās mājas.

=== Arhitektūras pieminekļi ===
* [[Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca|Viļakas katoļu baznīca]] (celta no 1884. līdz 1890. gadam) — historicisma arhitektūras paraugs, kurā celtnes gotiskās formas papildina slaidu egļu apstādījumi. Tā ir viena no ievērojamākajām neogotikas baznīcām Latvijā, kuru var salīdzināt vienīgi ar Rīgas Sv. Franciska, Līksnas vai Dignājas katoļu dievnamiem. Baznīcu projektējis [[Florians Viganovskis]], kas ir arī [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu katedrāle]]s projekta autors. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
* [[Viļakas viduslaiku pils]] atrodas ezerā uz salas un ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;/&gt; 2026. gadā uz to atklāts Latvijā garākais [[pontonu tilts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/120113130/pastaiga-virs-udens-vilaka-atklats-latvija-garakais-pontonu-tilts|title=Pastaiga virs ūdens: Viļakā atklāts Latvijā garākais pontonu tilts|website=Delfi|access-date=2026-04-01|date=2026-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1897|1258
|1905|686
|1935|1582
|1959|2674
|1970|2249
|1979|2147
|1989|2152
|2000|1887
|2011|1487
|2021|1216
}}
* 1897. gadā ''Mariengauzen'' muižā bija 63 cilvēki, bet ''Mariengauzen'' miestā 995 cilvēki, ka ari ''Ostrati'' sādžā 197 cilvēki.

== Reliģija ==
[[Attēls:Viļakas katoļu baznīca.jpg|thumb|265px|Viļakas katoļu baznīca]]
Viļakā darbojas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, evaņģēliski luteriskā draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze.
* Viļakas Romas katoļu draudze pastāvējusi jau 1712. gadā. 1716. gadā tika nolemts atjaunot baznīcu. Otra koka baznīca Viļakā celta 1748. gadā. 1890. — 1891. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas tika konsekrēta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. 1920. — 1925. gadam draudzes dekāns bija P. Apšinīks.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;&gt;Iltnere, A. Placēns, I. 1999. ''Latvijas pilsētas''. Rīga, Preses nams. 568 — 573 lpp.&lt;/ref&gt; Viņš nodibinājis draudzes skolu. Pašreiz draudzes prāvests ir Jāzeps Kornaševskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=Romas Katoļu Baznīca Latvijā&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|05|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub553 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Viļakas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1920. gadā. Sākumā dievkalpojumi noturēti skolā. Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta un iesvētīta 1928. gadā. 1939. gadā tā ieguva jaunas ērģeles. Interjerā izceļas altārglezna &quot;Jēzus ar mācekļiem iet caur labību&quot;, kuras autors ir viršmežzinis Reinholds. Mācītāji, kas tajā laikā vadīja draudzi bija galvenokārt no Balvu, Rēzeknes, kā arī no Abrenes draudzes un bieži mainījās.
* Pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gadsimta beigās (atjaunota 1990. gadā) bijušā seno latgaļu Eržepoles pilskalnā. Tur atrodas arī kapi.
* 1937. gadā Viļakā tēvs Toms Gumperbergs nodibināja kapucīnu ordeņa klosteri un uzcēla lielu divstāvu mūra ēku ar kapliču, kuru Romas pāvesta nuncijs iesvētīja 1940. gada pavasarī. Klosteri uzcēla vietā, kur kādreiz atradās 1784. gadā celtā koka vecā Romas katoļu baznīca. Kopš 1997. gada klosteri atjauno.
* Mūsdienās Viļakā vairs nav sinagogas, bet pirms Otrā pasaules kara Viļakā gandrīz 1/3 iedzīvotāju bija ebreji.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;/&gt;

== Izglītība ==
Pilsētā atrodas šādas izglītības iestādes:

* Viļakas pirmsskolas izglītības iestāde;
* Viļakas pamatskola;
* Viļakas Valsts ģimnāzija;
* Viļakas mūzikas un mākslas skola;
* Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta|title=Viļakas novada mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191111220642/http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta}}&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
Bijušajā Viļakas novadā darbojās šādi deju un dziedāšanas kolektīvi:

* deju kopa „Dēka”;
* jauniešu deju kolektīvs „Dēkaiņi”;
* dramatiskā kopa „Babušoks”;
* sieviešu vokālais ansamblis „Cansone”;
* bērnu vokālie ansambļi „Pogas” un „Podziņas”;
* bērnu literāri muzikālais pulciņš;
* ģitārspēles pulciņš;
* folkloras kopa “Atzele”;
* krievu dziesmu ansamblis „Sudaruška”;
* etnogrāfiskajā ansamblis „Abrenīte”;
* vokāli instrumentālais ansamblis

Pilsētā atrodas arī atrodas bibliotēka, Viļakas apvienības muzejs un Viļakas kultūras nams.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2009.—2026. gadā darbojās sociālās aprūpes centrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2026-balvu-novada-slegs-vilakas-socialas-aprupes-centru-iemitnieki-satraukti-par-parcelsanos.a652719/|title=Balvu novadā slēgs Viļakas sociālās aprūpes centru; iemītnieki satraukti par pārcelšanos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.tournet.lv/page.php?id=136 Tournet.lv informācija par Viļaku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051109061350/http://www.tournet.lv/page.php?id=136 |date={{dat|2005|11|09||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20050322152648/http://tourism.rdc.lv/high_lv/balvi/vilaka/index.html Apceļo Latgali] — par Viļaku


{{Balvu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Viļakas novads}}
{{Balvu rajons}}
{{Abrenes rajons}}
{{Abrenes apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Viļaka| ]]</text>
      <sha1>t80lmjwta9vz2ww24a5i9bix84zv584</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Polijas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>8280</id>
    <revision>
      <id>4538291</id>
      <parentid>4302642</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:55:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Valsts bojāeja un atjaunošana */</comment>
      <origin>4538291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10095" sha1="dksnqxc86qsnwrwzu9g1zlb8uxxqpqc" xml:space="preserve">{{Polijas vēsture}}
'''Polijas vēsture''' apkopo notikumus kopš [[966]]. gada, kad [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pirmais karalis [[Meško I]] pieņēma [[katolisms|katolismu]]. Vēlāk [[Polija]] kopvalstī ar [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvu]] bija gan Eiropas lielvalsts (16.—18. gadsimts), gan ilgus gadus (no 1795. līdz 1918. gadam) sadalīta starp [[Austrijas Impērija|Austrija]]s, [[Krievijas Impērija|Krievija]]s un [[Prūsija]]s lielvalstīm. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā tā atkal ieguva neatkarību.

== Rašanās ==
[[Attēls:Poland in the 11th century (128904766).jpg|thumb|left|250px|Polijas un tās kaimiņvalstu karte ap 1000. gadu.]]
[[Attēls:Ortelius Polonia.jpg|thumb|250px|left|Viduslaiku Polijas karte ar Lielpoliju (''Polonia Maior'') un Mazpoliju (''Polonia minor''). [[Abrahams Ortēlijs]], 16. gadsimts]]
Polijas valsts rašanās centrs ir [[Varta]]s upes baseins X gs. vidū, taču XII gs. iestājās [[feodālisms|feodālās]] sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā izveidojās gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes.
1320. gadā karalis [[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislavs I]] atkal apvienoja Polijas karaļvalsti. 1385. gadā pēc [[Krēvas ūnija]]s noslēgšanas ar [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] un pēc Polijas karalienes Jadvigas precībām ar Lietuvas dižkunigaiti Jagaili 1386. gadā tika nodibināta Lietuvas un Polijas [[personālūnija]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s (Jagelonu) valdniekiem kā Polijas karaļiem.

== Radomas konstitūcija ==
1506. gadā ''Radomas seims'' pasludināja, ka „no šī brīža un uz visiem turpmākiem laikiem neko jaunu, kas mainītu vispārīgos likumus un publiskās brīvības ... ne mēs [karalis], ne mūsu pēcnācēji nevaram noteikt bez senatoru un zemju sūtņu [Pārstāvju palātas deputātu] kopīgas piekrišanas“ (''liberum veto'' tiesības). Šim ''Nihil novi'' (neko jaunu) lēmumam jau bija konstitucionāls raksturs. Līdz t.s. ''Radomas konstitūcijai'' visa likumdošana bija saistīta ar Seima senātu (augšpalātu), pēc tās būtiskas tiesības ieguva no šļahtas pārstāvjiem sastāvošā apakšpalāta (sūtņu nams). Radomas konstitūcija nostiprināja abu palātu līdztiesību likumdošanā, taču no līdzdalības tika izslēgti zemnieki un pilsētas. Karalis Seimā bija atsevišķa kārta (bez viņa Seims nebija tiesisks). Karalis bija augstākās likumdevējas un izpildvaras nesējs. Karaļa kompetencē bija izvirzīt Seima apspriešanai likumu un lēmumu projektus, kuri juridisko spēku ieguva pēc karaļa akcepta (ar piebildi — izdots ar Seima piekrišanu). Seimu darbības starplaikos karalis risināja [[ārpolitika]]s jautājumus. Pēc Ļubļinas ūnijas tas stājās spēkā arī Lietuvā.

== Polijas—Lietuvas kopvalsts ==
[[Attēls:Rzeczpospolita.png|thumb|250px|Polijas—Lietuvas kopvalsts uzplaukuma laikā.]]
Pēc [[1569]]. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanas [[Jagaiļa dinastija]]s personālūnijā esošā Polija un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuva]] apvienojās [[Polijas—Lietuvas ūnija|kopvalstī]], ko dēvēja par Žečpospolitu ({{val|pl|Rzeczpospolita}} — [[republika]]), kaut pilnais apvienotās valsts nosaukums bija &quot;Abu Tautu Republika&quot; ({{val|pl|Rzeczpospolita Obojga Narodów}}, {{val|lt|Abiejų Tautų Respublika}}, {{val|be|Рэч Паспалітая Абодвух Народаў}}). Tika saglabāts robežu dalījums, iekšējā administrācija, atsevišķas valstu kases, tiesas, valsts valodas, bet bija kopējs valdnieks (ar titulu [[Polijas karalis]], [[Lietuvas lielkņazs]] u.t.t.), divpalātu [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seims]], likumdošana, ārpolitika un naudas sistēma.
Sākot no XVII gs. vidu, cīņā ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Krievija|Krieviju]] valsts novājinājās, un nonāca apkārtējo valstu ietekmē. 1791. gadā Polijā tika pieņemta pirmā rakstītā [[konstitūcija]] Eiropā.

Polijas, kā neatkarīgas valsts statusa zaudēšanas priekšnosacījums radās vēl 1572. gadā, kad, neatstājot troņmantnieku, nomira pēdējais [[Jagellonu dinastija]]s [[karalis]]. Kopš tā laika karaļus ievēlēja Polijas parlaments un tā faktiskā vara bija vairāk simboliska, nekā reāla. Varētu likties, ka tas ir progresīvs [[Politiskā vara|politiskās varas]] modelis, paviršā skatienā līdzīgs [[Anglija]]i, taču ne konkrētajos Polijas apstākļos. Galvenā atšķirība bija tā, ka Anglijā XVI—XVII gs. [[feodālisms|feodālisma]] attiecības bija pārtapušas [[nauda]]s [[prece|preču]] un [[tirgus]] sistēmā, [[dzimtbūšana|dzimtbūšanu]] bija aizvietojusi zemnieku saimniecības, zeme ar nedaudziem ierobežojumiem bija pirkšanas pārdošanas vai [[noma (īpašumtiesības)|noma]]s priekšmets. Savukārt Polijā joprojām pastāvēja viena no smagākajām dzimtbūšanas sistēmām Eiropā, kāda bija vēl tikai Prūsijā un Krievijā. Lielākā zemes daļa piederēja nedaudzām lielu [[magnāts|magnātu]] ģimenēm, kā [[Radzivili]] vai [[Potocki]]. Vēl bija ap miljonu liels sīkmuižnieku slānis ([[šļahta]]), bet tiem piederēja tikai apmēram desmitā daļa visas zemes platības un tie ekonomiski bija atkarīgi no lielajiem magnātiem. Savukārt zemnieku dzīve daudz neatšķīrās no [[vergs|vergu]] statusa. Magnāti arī noteica [[politika|politiku]] parlamentā un karaļa ievēlēšana parasti bija vienošanās starp nedaudzām to ģimenēm. Pastāvēja arī konstitūcija, taču ar tās noteikto kārtību, ka lēmumus un likumus parlaments var pieņemt tikai vienbalsīgi, tā drīzāk bija viens no ilgstošu politisko problēmu avotiem, nevis uz progresu orientētas sabiedrības attīstības līdzeklis. Līdz ar to politiskā vara Polijā ilgstoši izrādījās paralizēta, tā bija svārstīga un viegli pakļāvās ārvalstu ietekmei. Pēc leģendārā karaļa un karavadoņa [[Jans III Sobieskis|Jana III Sobieska]] nāves 1697. gadā, nākamie karaļi parasti nonāca tronī vai tika no tā gāzti ar aktīvu citu valstu iejaukšanos. Tā, jau nākamais pēc Sobieska karalis [[Saksija]]s [[hercogs]] [[Augusts II Stiprais]] (1670—1733) tika gāzts ar Zviedrijas palīdzību un atkal ielikts atpakaļ tronī pēc Krievijas iejaukšanās.

== Valsts bojāeja un atjaunošana ==
[[Attēls:Poland1764physical.jpg|thumb|250px|Polija—Lietuva, 1686—1770]]
[[Attēls:Rzeczpospolita 1923.png|thumb|250px|Polija starp pasaules kariem]]
Trīs [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas—Lietuvas sadalīšanu]] (1772., 1793. un 1795. gadā) rezultātā, Polija pazuda no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tika sadalīta starp [[Krievijas Impērija|Krieviju]], [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]]. Notika daudzas [[kari Polijas vēsturē|poļu sacelšanās]], bet valsts atjaunojās tikai pēc Pirmā pasaules kara [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] vadībā.

[[Polijas Otrā republika|Polijas valsts]] tika atjaunota pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmais pasaules kara]], sabrūkot [[Krievijas Impērija]]i.
1926. gada maijā Pilsudskis [[pučs|puča]] rezultātā nodibināja [[autoritārisms|autoritāru]] politisko režīmu.

[[Otrais pasaules karš]] Eiropā sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembra rītā. 17. septembrī, pamatojoties uz [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]], [[Padomju Savienība|PSRS]] iebruka Polijā no austrumiem, un līdz 6. oktobrim abi agresori okupēja visu valsti.
Cīņai par neatkarību poļi izveidoja [[Polijas pagrīdes valsts|Polijas pagrīdes valsti]] ar paralēlām pārvaldes struktūrām.
1944. gadā Polija tika atjaunota kā neatkarīga valsts (faktiski PSRS satelītvalsts). Austrumu teritorijas palika PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, Polijai piešķīra Vācijas austrumu teritorijas un daļu no [[Austrumprūsija]]s.

1956. gada martā Polijā, sekojot PSRS sākās [[destaļinizācija]], taču tās mērogs un ātrums ievērojami pārsniedza padomju versiju un valstī sākās pretpadomju nemieri. [[Poļu oktobris|Oktobrī]] [[Ņikita Hruščovs|Hruščovs]] ieradās Varšavā pieprasīt atteikties no radikālākajām reformām. Sarunas notika asā gaisotnē, abas puses izrādīja gatavību pielietot armiju un sāka to virzību uz Varšavu.&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot;&gt;Iván T. Berend, ''Central and Eastern Europe, 1944–1993: Detour from the Periphery to the Periphery'', Cambridge University Press, 1999, &lt;nowiki&gt;ISBN 0-521-66352-0&lt;/nowiki&gt;, Google Print, p.115-116&lt;/ref&gt; Polijas pusē savu motīvu dēļ nostājās [[Ķīna]], izdarot spiedienu uz PSRS.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20130512213728/http://www.culture.pl/web/english/culture-full-page/-/eo_event_asset_publisher/Ny17/content/1956-a-european-date-annus-mirabilis-1956 &quot;1956 - A European date&quot; - Annus Mirabilis 1956]&lt;/ref&gt; Galu galā puses nonāca pie kompromisa, Polija, pēc dažu Rietumu vēsturnieku izteikumiem, no padomju [[marionešu valsts]] kļuva par [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]],&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot; /&gt; un liela daļa reformu nākamajos gados tika atceltas. Tomēr saglabājās diezgan liela baznīcas un lauksaimniecības brīvība.

1978. gada 16. oktobrī polis Karols Vojtila kļuva par [[Romas pāvests|pāvestu]] [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]], bet 1980. gada septembrī [[Gdaņska|Gdaņskā]] tika nodibināta arodapvienība [[Solidaritāte (organizācija)|Solidaritāte]]. Šie divi fakti tiek vērtēti kā [[sociālisms|sociālisma]] norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz [[Apaļais galds Polijā|Apaļā galda]] lēmumiem 1989. gadā Polijā notika brīvas vēlēšanas.

1999. gadā Polija iestājās [[NATO]], bet 2004. gada 1. maijā — [[Eiropas Savienība|ES]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Kari Polijas vēsturē]]
* [[Polijas prezidenti]]
* [[Polijas valdnieku uzskaitījums]]

{{Eiropas vēsture}}

[[Kategorija:Polijas vēsture| ]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]</text>
      <sha1>dksnqxc86qsnwrwzu9g1zlb8uxxqpqc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538292</id>
      <parentid>4538291</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:56:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Valsts bojāeja un atjaunošana */</comment>
      <origin>4538292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10079" sha1="0maaxi2qre2cj3xym36o73tx935pir2" xml:space="preserve">{{Polijas vēsture}}
'''Polijas vēsture''' apkopo notikumus kopš [[966]]. gada, kad [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas pirmais karalis [[Meško I]] pieņēma [[katolisms|katolismu]]. Vēlāk [[Polija]] kopvalstī ar [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvu]] bija gan Eiropas lielvalsts (16.—18. gadsimts), gan ilgus gadus (no 1795. līdz 1918. gadam) sadalīta starp [[Austrijas Impērija|Austrija]]s, [[Krievijas Impērija|Krievija]]s un [[Prūsija]]s lielvalstīm. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā tā atkal ieguva neatkarību.

== Rašanās ==
[[Attēls:Poland in the 11th century (128904766).jpg|thumb|left|250px|Polijas un tās kaimiņvalstu karte ap 1000. gadu.]]
[[Attēls:Ortelius Polonia.jpg|thumb|250px|left|Viduslaiku Polijas karte ar Lielpoliju (''Polonia Maior'') un Mazpoliju (''Polonia minor''). [[Abrahams Ortēlijs]], 16. gadsimts]]
Polijas valsts rašanās centrs ir [[Varta]]s upes baseins X gs. vidū, taču XII gs. iestājās [[feodālisms|feodālās]] sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā izveidojās gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes.
1320. gadā karalis [[Vladislavs I (Polijas karalis)|Vladislavs I]] atkal apvienoja Polijas karaļvalsti. 1385. gadā pēc [[Krēvas ūnija]]s noslēgšanas ar [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] un pēc Polijas karalienes Jadvigas precībām ar Lietuvas dižkunigaiti Jagaili 1386. gadā tika nodibināta Lietuvas un Polijas [[personālūnija]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s (Jagelonu) valdniekiem kā Polijas karaļiem.

== Radomas konstitūcija ==
1506. gadā ''Radomas seims'' pasludināja, ka „no šī brīža un uz visiem turpmākiem laikiem neko jaunu, kas mainītu vispārīgos likumus un publiskās brīvības ... ne mēs [karalis], ne mūsu pēcnācēji nevaram noteikt bez senatoru un zemju sūtņu [Pārstāvju palātas deputātu] kopīgas piekrišanas“ (''liberum veto'' tiesības). Šim ''Nihil novi'' (neko jaunu) lēmumam jau bija konstitucionāls raksturs. Līdz t.s. ''Radomas konstitūcijai'' visa likumdošana bija saistīta ar Seima senātu (augšpalātu), pēc tās būtiskas tiesības ieguva no šļahtas pārstāvjiem sastāvošā apakšpalāta (sūtņu nams). Radomas konstitūcija nostiprināja abu palātu līdztiesību likumdošanā, taču no līdzdalības tika izslēgti zemnieki un pilsētas. Karalis Seimā bija atsevišķa kārta (bez viņa Seims nebija tiesisks). Karalis bija augstākās likumdevējas un izpildvaras nesējs. Karaļa kompetencē bija izvirzīt Seima apspriešanai likumu un lēmumu projektus, kuri juridisko spēku ieguva pēc karaļa akcepta (ar piebildi — izdots ar Seima piekrišanu). Seimu darbības starplaikos karalis risināja [[ārpolitika]]s jautājumus. Pēc Ļubļinas ūnijas tas stājās spēkā arī Lietuvā.

== Polijas—Lietuvas kopvalsts ==
[[Attēls:Rzeczpospolita.png|thumb|250px|Polijas—Lietuvas kopvalsts uzplaukuma laikā.]]
Pēc [[1569]]. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanas [[Jagaiļa dinastija]]s personālūnijā esošā Polija un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuva]] apvienojās [[Polijas—Lietuvas ūnija|kopvalstī]], ko dēvēja par Žečpospolitu ({{val|pl|Rzeczpospolita}} — [[republika]]), kaut pilnais apvienotās valsts nosaukums bija &quot;Abu Tautu Republika&quot; ({{val|pl|Rzeczpospolita Obojga Narodów}}, {{val|lt|Abiejų Tautų Respublika}}, {{val|be|Рэч Паспалітая Абодвух Народаў}}). Tika saglabāts robežu dalījums, iekšējā administrācija, atsevišķas valstu kases, tiesas, valsts valodas, bet bija kopējs valdnieks (ar titulu [[Polijas karalis]], [[Lietuvas lielkņazs]] u.t.t.), divpalātu [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seims]], likumdošana, ārpolitika un naudas sistēma.
Sākot no XVII gs. vidu, cīņā ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Krievija|Krieviju]] valsts novājinājās, un nonāca apkārtējo valstu ietekmē. 1791. gadā Polijā tika pieņemta pirmā rakstītā [[konstitūcija]] Eiropā.

Polijas, kā neatkarīgas valsts statusa zaudēšanas priekšnosacījums radās vēl 1572. gadā, kad, neatstājot troņmantnieku, nomira pēdējais [[Jagellonu dinastija]]s [[karalis]]. Kopš tā laika karaļus ievēlēja Polijas parlaments un tā faktiskā vara bija vairāk simboliska, nekā reāla. Varētu likties, ka tas ir progresīvs [[Politiskā vara|politiskās varas]] modelis, paviršā skatienā līdzīgs [[Anglija]]i, taču ne konkrētajos Polijas apstākļos. Galvenā atšķirība bija tā, ka Anglijā XVI—XVII gs. [[feodālisms|feodālisma]] attiecības bija pārtapušas [[nauda]]s [[prece|preču]] un [[tirgus]] sistēmā, [[dzimtbūšana|dzimtbūšanu]] bija aizvietojusi zemnieku saimniecības, zeme ar nedaudziem ierobežojumiem bija pirkšanas pārdošanas vai [[noma (īpašumtiesības)|noma]]s priekšmets. Savukārt Polijā joprojām pastāvēja viena no smagākajām dzimtbūšanas sistēmām Eiropā, kāda bija vēl tikai Prūsijā un Krievijā. Lielākā zemes daļa piederēja nedaudzām lielu [[magnāts|magnātu]] ģimenēm, kā [[Radzivili]] vai [[Potocki]]. Vēl bija ap miljonu liels sīkmuižnieku slānis ([[šļahta]]), bet tiem piederēja tikai apmēram desmitā daļa visas zemes platības un tie ekonomiski bija atkarīgi no lielajiem magnātiem. Savukārt zemnieku dzīve daudz neatšķīrās no [[vergs|vergu]] statusa. Magnāti arī noteica [[politika|politiku]] parlamentā un karaļa ievēlēšana parasti bija vienošanās starp nedaudzām to ģimenēm. Pastāvēja arī konstitūcija, taču ar tās noteikto kārtību, ka lēmumus un likumus parlaments var pieņemt tikai vienbalsīgi, tā drīzāk bija viens no ilgstošu politisko problēmu avotiem, nevis uz progresu orientētas sabiedrības attīstības līdzeklis. Līdz ar to politiskā vara Polijā ilgstoši izrādījās paralizēta, tā bija svārstīga un viegli pakļāvās ārvalstu ietekmei. Pēc leģendārā karaļa un karavadoņa [[Jans III Sobieskis|Jana III Sobieska]] nāves 1697. gadā, nākamie karaļi parasti nonāca tronī vai tika no tā gāzti ar aktīvu citu valstu iejaukšanos. Tā, jau nākamais pēc Sobieska karalis [[Saksija]]s [[hercogs]] [[Augusts II Stiprais]] (1670—1733) tika gāzts ar Zviedrijas palīdzību un atkal ielikts atpakaļ tronī pēc Krievijas iejaukšanās.

== Valsts bojāeja un atjaunošana ==
[[Attēls:Poland1764physical.jpg|thumb|250px|Polija—Lietuva, 1686—1770]]
[[Attēls:Rzeczpospolita 1923.png|thumb|250px|Polija starp pasaules kariem]]
Trīs [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas—Lietuvas sadalīšanu]] (1772., 1793. un 1795. gadā) rezultātā, Polija pazuda no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tika sadalīta starp [[Krievijas Impērija|Krieviju]], [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]]. Notika daudzas [[kari Polijas vēsturē|poļu sacelšanās]], bet valsts atjaunojās tikai pēc Pirmā pasaules kara [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] vadībā.

[[Polijas Otrā republika|Polijas valsts]] tika atjaunota pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmais pasaules kara]], sabrūkot [[Krievijas Impērija]]i.
1926. gada maijā Pilsudskis [[pučs|puča]] rezultātā nodibināja [[autoritārisms|autoritāru]] politisko režīmu.

[[Otrais pasaules karš]] Eiropā sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembra rītā. 17. septembrī, pamatojoties uz [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]], [[Padomju Savienība|PSRS]] iebruka Polijā no austrumiem, un līdz 6. oktobrim abi agresori okupēja visu valsti.
Cīņai par neatkarību poļi izveidoja [[Polijas pagrīdes valsts|Polijas pagrīdes valsti]] ar paralēlām pārvaldes struktūrām.
1944. gadā Polija tika atjaunota kā neatkarīga valsts (faktiski PSRS satelītvalsts). Austrumu teritorijas palika PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, Polijai piešķīra Vācijas austrumu teritorijas un daļu no [[Austrumprūsija]]s.

1956. gada martā Polijā, sekojot PSRS, sākās [[destaļinizācija]], taču tās mērogs un ātrums ievērojami pārsniedza padomju versiju un valstī sākās pretpadomju nemieri. [[Poļu oktobris|Oktobrī]] [[Ņikita Hruščovs|Hruščovs]] ieradās Varšavā pieprasīt atteikties no radikālākajām reformām. Sarunas notika asā gaisotnē, abas puses izrādīja gatavību pielietot armiju un sāka to virzību uz Varšavu.&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot;&gt;Iván T. Berend, ''Central and Eastern Europe, 1944–1993: Detour from the Periphery to the Periphery'', Cambridge University Press, 1999, ISBN 0-521-66352-0, Google Print, p.115-116&lt;/ref&gt; Polijas pusē savu motīvu dēļ nostājās [[Ķīna]], izdarot spiedienu uz PSRS.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20130512213728/http://www.culture.pl/web/english/culture-full-page/-/eo_event_asset_publisher/Ny17/content/1956-a-european-date-annus-mirabilis-1956 &quot;1956 - A European date&quot; - Annus Mirabilis 1956]&lt;/ref&gt; Galu galā puses nonāca pie kompromisa, Polija, pēc dažu Rietumu vēsturnieku izteikumiem, no padomju [[marionešu valsts]] kļuva par [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]],&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot; /&gt; un liela daļa reformu nākamajos gados tika atceltas. Tomēr saglabājās diezgan liela baznīcas un lauksaimniecības brīvība.

1978. gada 16. oktobrī polis Karols Vojtila kļuva par [[Romas pāvests|pāvestu]] [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]], bet 1980. gada septembrī [[Gdaņska|Gdaņskā]] tika nodibināta arodapvienība [[Solidaritāte (organizācija)|Solidaritāte]]. Šie divi fakti tiek vērtēti kā [[sociālisms|sociālisma]] norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz [[Apaļais galds Polijā|Apaļā galda]] lēmumiem 1989. gadā Polijā notika brīvas vēlēšanas.

1999. gadā Polija iestājās [[NATO]], bet 2004. gada 1. maijā — [[Eiropas Savienība|ES]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Kari Polijas vēsturē]]
* [[Polijas prezidenti]]
* [[Polijas valdnieku uzskaitījums]]

{{Eiropas vēsture}}

[[Kategorija:Polijas vēsture| ]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]</text>
      <sha1>0maaxi2qre2cj3xym36o73tx935pir2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bībele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13745</id>
    <revision>
      <id>4538457</id>
      <parentid>4489426</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T21:42:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56407-34</username>
        <id>152212</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Nav neitrāls,</comment>
      <origin>4538457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13537" sha1="1rvdie7p73mxvf4ot7asmdydrzxgmv2" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
{{POV}}
[[Attēls:Gutenberg Bible.jpg|thumbnail|260px|right|[[Gūtenberga bībele]]]]
'''Bībele''' ({{val|hbo|תנ״ך}}, ''tanakh'', {{val|el|ἡ Βίβλος}}, ''hē biblos'' — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto [[jūdaisms|jūdaistu]], [[kristietība|kristiešu]] un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, [[Samarieši|samariešu]] un [[rastafari]]) [[svētie raksti|svēto tekstu]] apzīmēšanai.

Jūdu un kristiešu teksti (kristiešu tradīcijā — &quot;Svētie Raksti&quot;) ir dažādu reliģisko tekstu jeb grāmatu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši par svētiem uzskata tos tekstus, kurus attiecīgā reliģija vai konfesija atzīst par [[Dievs|Dieva]] iedvesmotiem. Šo tekstu autorība tiek piedēvēta vienlaikus Dievam un cilvēkiem — cilvēks, ļaujoties Dieva iedvesmai, sev raksturīgā stilā ir rakstiski fiksējis vai diktējis pierakstītājam saturu, ko pats atzinis par patiesu Dieva atklāsmi, kopā ar to notikumu aprakstu, kas veidojuši šo atklāsmi. Laika gaitā ticīgo kopiena sadarbībā ar [[Garīdzniecība|garīdzniekiem]] un [[Teoloģija|teologiem]] vēlreiz izvērtējusi šīs atklāsmes autentiskumu un atzinusi to par Dieva iedvesmotu tekstu. Daļa senāko [[Vecā Derība|Vecās Derības]] tekstu ir gadsimtiem ilgi pastāvējuši tautā un no paaudzes paaudzē nodoti tikai mutvārdos, dziesmu un lūgšanu veidā (piemēram, &quot;[[Psalmi]]&quot;), līdz tikuši pierakstīti un arī tulkoti.

Jūdu Bībele tiek saukta par [[Tanahs|Tanahu]] (pēc tās trīs daļu nosaukumu pirmajiem burtiem: ''Torah'' — &quot;Mācība&quot;, ''Nevi'im'' — &quot;Pravieši&quot;, ''Ketuvim'' — &quot;Raksti&quot;), un tā ietver 24 grāmatas.

Kristiešu Bībelē ir ietverta Vecā Derība (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms [[Jēzus Kristus|Kristus]] dzimšanas) un [[Jaunā Derība|Jauno Derību]] (grāmatas, kuras stāsta par Jēzus Kristus dzīvi, kā arī dažas [[apustuļi|apustuļu]] vēstules un [[Jāņa atklāsmes grāmata]]).

Bībele ir visizplatītākā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815. gada ir pārdoti un izplatīti bez maksas vairāk nekā 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru.

Tādēļ, ka kristietības paustajām idejām ir bijusi vadoša loma uz [[Eiropa]]s sabiedrību kopš vēlīnās [[Roma]]s laikmeta līdz [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmetam]], Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un [[Amerika|Amerikā]] radīja skeptisku attieksmi pret Bībeles dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. 

== Nosaukums ==
Vārds &quot;Bībele&quot; pašos Svētajos Rakstos nav sastopams un pirmoreiz to pielietoja kā svēto grāmatu apkopojuma apzīmējums austrumos IV gadsimtā [[Joans Hrizostoms|Jānis Zeltamute]] un [[Epifānijs no Kipra]]s.

Ebreji savas sakrālās grāmatas apzīmēja ar nosaukumiem: &quot;Raksti&quot;, &quot;Svētie Raksti&quot;, &quot;Derība&quot;, &quot;Derības grāmatas&quot;, &quot;Likums un Pravieši&quot;. Kristieši Jaunās Derības grāmatas apzīmēja ar nosaukumiem &quot;Evaņģēlijs&quot; un &quot;Apustulis&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

== Bībeles kanons ==
Svēto rakstu kanoni, t.i. Dieva iedvesmoto un pilnībā uzticamo Rakstu kopums ir gadsimtu gaitā un dažādās ticīgo grupās ir mainījies daudzkārt, sākot jau ar dažādām jūdaisma skolām un turpinot ar dažādiem kristietības un citu reliģiju novirzieniem. Pašā Bībelē nav uzskaitītas tajā iekļaujamās grāmatas, jo &quot;Svētie Raksti&quot; tika gadsimtu gaitā pastāvīgi papildināti, un ticīgie visos laikos ir izmantojuši dažādus tekstu krājumus, daļu no tiem atzīstot par uzticamiem, bet citus noraidot. [[Romas Katoļu baznīca|Katoliskajā Baznīcā]] Vecās un Jaunās Derības sarakstu oficiāli apstiprināja [[Tridentes koncils|Tridentes koncilā]] 1545.-1563. gados [[Trento]], atbildot uz [[Reformācija|reformāciju]], kura apšaubīja dažu iepriekš apritē esošu un atzītu Bībeles grāmatu iedvesmotību. Vecās Derības grāmatas, kuras ir iekļautas katoļu un Austrumu kanonā, sauc par deiterokanoniskajām grāmatām. Katoļu Bībelē ir 46 Vecās Derības grāmatas, bet protestantu kanonā ir tikai 39. Pareizticīgo konfesijās nav vienota autoritatīva kanona.

Attiecībā uz Jauno Derību kristīgajām konfesijām ir vienprātība — tā sastāv no 27 grāmatām: četri kanoniskie evaņģēliji, &quot;Apustuļu darbi&quot;, 21 apustuļu vēstule un &quot;Atklāsmes grāmata&quot;, lai gan vēsturiski ir bijis daudz strīdu par to, kuras no grāmatām atzīt par Dieva iedvesmotām.

Protestantismā Bībeles kanonam ir būtiska nozīme, jo ticība ir pamatota uz ''Sola Scriptura'' principu, kas nosaka, ka ticībai pilnībā jāpamatojas tikai uz Bībeli. Tādēļ ir izšķiroši, kuras grāmatas ir un kuras nav iekļautas Bībelē. Savukārt Katoliskajā Baznīcā un Austrumu Baznīcas patriarhātos, kuru ticība pamatojas ne tikai uz Bībeli, bet arī uz kristīgo Tradīciju un Baznīcas mācību jeb Maģistēriju, Bībeles kanonam nav izšķirošas nozīmes.

== Bībeles grāmatas ==
Bībeles grāmatas sastāv no Vecās un Jaunās Derības grāmatām. Kristiešu Bībeles grāmatu skaits variējas no protestantu kanona (66 grāmatas) līdz Etiopijas ortodoksās baznīcas kanonam (81 grāmata).

=== Vecā Derība ===
Pamatraksts: '''''[[Vecā Derība]]'''''

Vecā Derība sastāv no ebreju Bībeles grāmatām ([[Tanahs]]) un papildus grāmatām, kuru skaits dažādās kristīgajās baznīcās ir atšķirīgs. [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgajā Baznīcā]] tās tiek sauktas par nekanoniskajām, grieķu pareizticīgajās baznīcās (Konstantinopoles, Aleksandrijas, Antiohijas, Jeruzalemes, Grieķijas, Kipras) — &quot;anaginoskomena&quot; ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ἀναγιγνωσκόμενα, tas ir &quot;ieteicamas lasīšanai&quot;), katolicismā tās tiek sauktas par otrajām kanoniskajām. Protestantismā tās tiek sauktas par [[apokrifi]]em un vai nu vispār netiek iekļautas Bībelē, vai tiek pievienotas kā pielikums.

Dažādās tradīcijās pastāv atšķirīgs Bībeles grāmatu izkārtojums. Ebreju Bībele ([[Tanahs]]) ietver 24 grāmatas: 5 Toras grāmatas (&quot;Mācība&quot; vai &quot;Likums&quot;, vai &quot;Piecas grāmatas&quot;), kas sevī ietver Radīšanas, Izceļošanas, Levitu, Skaitļu un Atkārtoto likumu grāmatu; 8 praviešu grāmatas (''Nevi'im'' — &quot;Pravieši&quot;) un 11 pārējo rakstu grāmatas (''Ketuvim'' — &quot;Raksti&quot;). Tanahā praviešu grāmatas atrodas pirms &quot;Rakstiem&quot; un ietver &quot;agro praviešu&quot; grāmatas: Jozuas, Soģu, 1. un 2. Samuēla un 1. un 2. Ķēniņu, kuras kristiešu tradīcijā tiek uzskatītas par vēsturiskajām, kopā ar Laiku grāmatām. Turklāt, jūdu tradīcijā Daniēla grāmata tiek uzskatīta nevis par pravietojumu grāmatu, bet par Rakstu daļu.

== Bībeles tulkojumi ==
[[Attēls:Tas Jaunais Testaments 1685.jpg|thumb|200px|Jaunā Derība (&quot;Tas Jaunais Testaments&quot;) latviski ([[Gliks]], 1685).]]
[[Attēls:Tā Svētā Grāmata 1689.jpg|thumb|200px|Vecā un Jaunā Derība (&quot;Tā Svētā Grāmata&quot;) latviski (Gliks, 1689).]]
[[Vecā Derība]] tika sarakstīta [[ivrits|ivritā]] (dažas tās daļas [[aramiešu valoda|aramiešu valodā]]). Jaunās Derības raksti tika sarakstīti 1. gadsimta otrā pusē, sākotnēji [[grieķu valoda]]s ''[[koine]]'' variantā (Mateja evaņģēlijs, iespējams, tika vispirms sarakstīts [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]] un vēlāk pārtulkots uz grieķu valodu).

Senākais Vecās Derības tulkojums [[grieķu valoda|grieķu valodā]] ir pazīstams kā [[Septuaginta]].
[[Tora]] (Vecās Derības pirmās piecas grāmatas) tika iztulkotas 3. gadsimta p.m.ē. vidū, savukārt pārējo grāmatu tulkošana tika pabeigta 2. gadsimtā p.m.ē.

Senākie Bībeles tulkojumi [[latīņu valoda|latīņu valodā]] pazīstami ar nosaukumu ''Vetus Latina''. 4. gadsimta beigās — 5. gadsimta sākumā tika veikts jauns tulkojums, kas pazīstams kā [[Vulgāta]]. Sākot ar 7. gadsimtu tas kļuva par populārāko Bībeles latīnisko variantu.

1961. gadā [[Jehovas liecinieki]] (''Watch Tower Bible and Tract Society'') izdeva Bībeles tulkojumu ar nosaukumu &quot;Jaunās pasaules tulkojums&quot; (New World Translation of the Holy Scriptures).

=== Tulkojumi latviešu valodā ===
Latviešu valodā visu Bībeli pirmoreiz iztulkoja [[Ernsts Gliks]], [[Alūksne]]s luterāņu draudzes mācītājs, 1685. gadā. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Par pēdējo šā tulkojuma redakciju var uzskatīt 1965. gada Londonas tulkojumu (tulkojums tika iesākts jau Latvijā 1931. gadā), tā galvenais valodas redaktors bija profesors [[Ernests Blese]]. Šis tulkojums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas publicēts arī Latvijā 1997. gadā. Šajā izdevumā vairs netiek lietoti pirmskara un trimdas latviešu sabiedrībā ierastie &quot;ch&quot; un &quot;ŗ&quot;.

1995. gadā Latvijas Bībeles biedrība uzsāka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma. 1999. gadā tika izdoti Evaņģēliji un Apustuļu darbi, 2001. gadā — Vēstules un Jāņa atklāsmes grāmata, 2007. gadā — visa Jaunā Derība. Izdevniecība &quot;Zinātne&quot; izdevusi vairākas Vecās Derības grāmatas atsevišķos izdevumos. 2005. gadā LBB izdevusi Deiterokanoniskās grāmatas, ko daļa kristīgo konfesiju atzīst par autoritatīviem tekstiem. {{dat|2012}} izdots pabeigts LBB jaunais Bībeles tulkojums. Tas izdots divos salikumos — ar un bez deiterokanoniskajām grāmatām.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/439911-dazas_dienas_izpirkta_visa_jauna_bibeles_tulkojuma_tiraza Dažās dienās izpirkta visa jaunā Bībeles tulkojuma tirāža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121228012618/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/439911-dazas_dienas_izpirkta_visa_jauna_bibeles_tulkojuma_tiraza |date={{dat|2012|12|28||bez}} }} tvnet.lv {{dat|2012|10|17|SK|bez}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā jaunu Bībeles tulkojumu latviešu valodā izdeva Jehovas liecinieki.&lt;ref&gt;[https://www.jw.org/lv/bibliot%C4%93ka/b%C4%ABbele/ JW.org. Jehovas liecinieku Bībeles tulkojums]&lt;/ref&gt;

== Bībeles grāmatas ==
Bībele sastāv no vairākām tematiski sakārtotām grāmatām.

{| border=1 cellspacing=0 cellpadding=5
|+&lt;font size=&quot;+1&quot;&gt;Vecās Derības grāmatas&lt;/font&gt;
|-
!Likumu grāmatas||Vēstures grāmatas||Dzejas un gudrības grāmatas||Praviešu grāmatas
|-
| valign=top | [[Radīšanas grāmata|Pirmā Mozus grāmata]]

[[Izceļošanas grāmata|Otrā Mozus grāmata]]

[[Levītu grāmata|Trešā Mozus grāmata]]

[[Skaitļu grāmata|Ceturtā Mozus grāmata]]

[[Atkārtotā likumu grāmata|Piektā Mozus grāmata]]
| valign=top | [[Jozuas grāmata]]

[[Soģu grāmata]]

[[Rutes grāmata]]

[[Pirmā Samuēla grāmata]]

[[Otrā Samuēla grāmata]]

[[Pirmā Ķēniņu grāmata]]

[[Otrā Ķēniņu grāmata]]

[[Pirmā Laiku grāmata]]

[[Otrā Laiku grāmata]]

[[Ezras grāmata]]

[[Nehemijas grāmata]]

[[Esteres grāmata]]
| valign=top |[[Ījaba grāmata]]

[[Psalmi]]

[[Zālamana Pamācību grāmata|Zālamana Pamācības]]

[[Zālamans Mācītājs]]

[[Augstā dziesma|Zālamana Augstā dziesma]]
|[[Jesajas grāmata]]

[[Jeremijas grāmata]]

[[Raudu Dziesmas]]

[[Ecēhiēla grāmata]]

[[Daniēla grāmata]]

[[Hozejas grāmata]]

[[Joēla grāmata]]

[[Āmosa grāmata]]

[[Obadjas grāmata]]

[[Jonas grāmata]]

[[Mihas grāmata]]

[[Nahuma grāmata]]

[[Habakuka grāmata]]

[[Cefanjas grāmata]]

[[Hagaja grāmata]]

[[Caharijas grāmata]]

[[Maleahija grāmata]]
|}

{| border=1 cellspacing=0 cellpadding=5
|+&lt;font size=&quot;+1&quot;&gt;Jaunās Derības grāmatas&lt;/font&gt;
|-
!Vēstures grāmatas||Vēstules||Pravieša grāmata
|-
| valign=top | [[Mateja evaņģēlijs]]

[[Marka evaņģēlijs]]

[[Lūkas evaņģēlijs]]

[[Jāņa evaņģēlijs]]

[[Apustuļu darbi]]
| valign=top | [[Pāvila vēstule romiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule korintiešiem]]

[[Pāvila 2. vēstule korintiešiem]]

[[Pāvila vēstule galatiešiem]]

[[Pāvila vēstule efeziešiem]]

[[Pāvila vēstule filipiešiem]]

[[Pāvila vēstule kolosiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem]]

[[Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule Timotejam]]

[[Pāvila 2. vēstule Timotejam]]

[[Pāvila vēstule Titam]]

[[Pāvila vēstule Filemonam]]

[[Vēstule ebrejiem]]

[[Jēkaba vēstule]]

[[Pētera 1. vēstule]]

[[Pētera 2. vēstule]]

[[Jāņa 1. vēstule]]

[[Jāņa 2. vēstule]]

[[Jāņa 3. vēstule]]

[[Jūdas vēstule]]
| valign=top | [[Jāņa atklāsmes grāmata]]
|}

== Neprecizitātes Bībeles tulkojumos ==
Dažos tulkojumos ir minēts, ka Ieva dod Ādamam nogaršot ābolu, tomēr vietā, kur norisinās šī darbība, ir tāda klimatiskā josla, kur ābeles neaug. Turklāt pēc augļa apēšanas viņi piesedzas ar vīģes lapām, nevis ābeles lapām. Teksts liecina, ka bija aizliegts ēst laba un ļauna atzīšanas koka augļus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php Bībeles teksts latviešu valodā ar meklēšanas iespējām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120504115041/http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php |date={{dat|2012|05|04||bez}} }}
* [https://bibele.ebaznica.lv/ Bībele latviski]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bībele| ]]
[[Kategorija:Jūdaisms]]
[[Kategorija:Kristietība]]
[[Kategorija:Reliģiskie teksti]]</text>
      <sha1>1rvdie7p73mxvf4ot7asmdydrzxgmv2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538458</id>
      <parentid>4538457</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T21:56:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-56407-34|~2026-56407-34]] ([[User talk:~2026-56407-34|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4538457 Tā būs neitrālāk</comment>
      <origin>4538458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13739" sha1="07a3r28wc1r7hazzbdayumlwegj4qco" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
{{POV}}
[[Attēls:Gutenberg Bible.jpg|thumbnail|260px|right|[[Gūtenberga bībele]]]]
'''Bībele''' ({{val|hbo|תנ״ך}}, ''tanakh'', {{val|el|ἡ Βίβλος}}, ''hē biblos'' — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto [[jūdaisms|jūdaistu]], [[kristietība|kristiešu]] un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, [[Samarieši|samariešu]] un [[rastafari]]) [[svētie raksti|svēto tekstu]] apzīmēšanai.

Jūdu un kristiešu teksti (kristiešu tradīcijā — &quot;Svētie Raksti&quot;) ir dažādu reliģisko tekstu jeb grāmatu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši par svētiem uzskata tos tekstus, kurus attiecīgā reliģija vai konfesija atzīst par [[Dievs|Dieva]] iedvesmotiem. Šo tekstu autorība tiek piedēvēta vienlaikus Dievam un cilvēkiem — cilvēks, ļaujoties Dieva iedvesmai, sev raksturīgā stilā ir rakstiski fiksējis vai diktējis pierakstītājam saturu, ko pats atzinis par patiesu Dieva atklāsmi, kopā ar to notikumu aprakstu, kas veidojuši šo atklāsmi. Laika gaitā ticīgo kopiena sadarbībā ar [[Garīdzniecība|garīdzniekiem]] un [[Teoloģija|teologiem]] vēlreiz izvērtējusi šīs atklāsmes autentiskumu un atzinusi to par Dieva iedvesmotu tekstu. Daļa senāko [[Vecā Derība|Vecās Derības]] tekstu ir gadsimtiem ilgi pastāvējuši tautā un no paaudzes paaudzē nodoti tikai mutvārdos, dziesmu un lūgšanu veidā (piemēram, &quot;[[Psalmi]]&quot;), līdz tikuši pierakstīti un arī tulkoti.

Jūdu Bībele tiek saukta par [[Tanahs|Tanahu]] (pēc tās trīs daļu nosaukumu pirmajiem burtiem: ''Torah'' — &quot;Mācība&quot;, ''Nevi'im'' — &quot;Pravieši&quot;, ''Ketuvim'' — &quot;Raksti&quot;), un tā ietver 24 grāmatas.

Kristiešu Bībelē ir ietverta Vecā Derība (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms [[Jēzus Kristus|Kristus]] dzimšanas) un [[Jaunā Derība|Jauno Derību]] (grāmatas, kuras stāsta par Jēzus Kristus dzīvi, kā arī dažas [[apustuļi|apustuļu]] vēstules un [[Jāņa atklāsmes grāmata]]).

Bībele ir visizplatītākā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815. gada ir pārdoti un izplatīti bez maksas vairāk nekā 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru.

Tādēļ, ka kristietības paustajām idejām ir bijusi vadoša loma uz [[Eiropa]]s sabiedrību kopš vēlīnās [[Roma]]s laikmeta līdz [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmetam]], Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un [[Amerika|Amerikā]] radīja skeptisku attieksmi pret Bībeles dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs un apjomīgs literārs darbs par vēsturi un teoloģiju, daļu no kurā aprakstītās vēstures pamato [[arheoloģija|arheoloģiski]]) pierādījumi.{{nepieciešama atsauce}}

== Nosaukums ==
Vārds &quot;Bībele&quot; pašos Svētajos Rakstos nav sastopams un pirmoreiz to pielietoja kā svēto grāmatu apkopojuma apzīmējums austrumos IV gadsimtā [[Joans Hrizostoms|Jānis Zeltamute]] un [[Epifānijs no Kipra]]s.

Ebreji savas sakrālās grāmatas apzīmēja ar nosaukumiem: &quot;Raksti&quot;, &quot;Svētie Raksti&quot;, &quot;Derība&quot;, &quot;Derības grāmatas&quot;, &quot;Likums un Pravieši&quot;. Kristieši Jaunās Derības grāmatas apzīmēja ar nosaukumiem &quot;Evaņģēlijs&quot; un &quot;Apustulis&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

== Bībeles kanons ==
Svēto rakstu kanoni, t.i. Dieva iedvesmoto un pilnībā uzticamo Rakstu kopums ir gadsimtu gaitā un dažādās ticīgo grupās ir mainījies daudzkārt, sākot jau ar dažādām jūdaisma skolām un turpinot ar dažādiem kristietības un citu reliģiju novirzieniem. Pašā Bībelē nav uzskaitītas tajā iekļaujamās grāmatas, jo &quot;Svētie Raksti&quot; tika gadsimtu gaitā pastāvīgi papildināti, un ticīgie visos laikos ir izmantojuši dažādus tekstu krājumus, daļu no tiem atzīstot par uzticamiem, bet citus noraidot. [[Romas Katoļu baznīca|Katoliskajā Baznīcā]] Vecās un Jaunās Derības sarakstu oficiāli apstiprināja [[Tridentes koncils|Tridentes koncilā]] 1545.-1563. gados [[Trento]], atbildot uz [[Reformācija|reformāciju]], kura apšaubīja dažu iepriekš apritē esošu un atzītu Bībeles grāmatu iedvesmotību. Vecās Derības grāmatas, kuras ir iekļautas katoļu un Austrumu kanonā, sauc par deiterokanoniskajām grāmatām. Katoļu Bībelē ir 46 Vecās Derības grāmatas, bet protestantu kanonā ir tikai 39. Pareizticīgo konfesijās nav vienota autoritatīva kanona.

Attiecībā uz Jauno Derību kristīgajām konfesijām ir vienprātība — tā sastāv no 27 grāmatām: četri kanoniskie evaņģēliji, &quot;Apustuļu darbi&quot;, 21 apustuļu vēstule un &quot;Atklāsmes grāmata&quot;, lai gan vēsturiski ir bijis daudz strīdu par to, kuras no grāmatām atzīt par Dieva iedvesmotām.

Protestantismā Bībeles kanonam ir būtiska nozīme, jo ticība ir pamatota uz ''Sola Scriptura'' principu, kas nosaka, ka ticībai pilnībā jāpamatojas tikai uz Bībeli. Tādēļ ir izšķiroši, kuras grāmatas ir un kuras nav iekļautas Bībelē. Savukārt Katoliskajā Baznīcā un Austrumu Baznīcas patriarhātos, kuru ticība pamatojas ne tikai uz Bībeli, bet arī uz kristīgo Tradīciju un Baznīcas mācību jeb Maģistēriju, Bībeles kanonam nav izšķirošas nozīmes.

== Bībeles grāmatas ==
Bībeles grāmatas sastāv no Vecās un Jaunās Derības grāmatām. Kristiešu Bībeles grāmatu skaits variējas no protestantu kanona (66 grāmatas) līdz Etiopijas ortodoksās baznīcas kanonam (81 grāmata).

=== Vecā Derība ===
Pamatraksts: '''''[[Vecā Derība]]'''''

Vecā Derība sastāv no ebreju Bībeles grāmatām ([[Tanahs]]) un papildus grāmatām, kuru skaits dažādās kristīgajās baznīcās ir atšķirīgs. [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgajā Baznīcā]] tās tiek sauktas par nekanoniskajām, grieķu pareizticīgajās baznīcās (Konstantinopoles, Aleksandrijas, Antiohijas, Jeruzalemes, Grieķijas, Kipras) — &quot;anaginoskomena&quot; ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ἀναγιγνωσκόμενα, tas ir &quot;ieteicamas lasīšanai&quot;), katolicismā tās tiek sauktas par otrajām kanoniskajām. Protestantismā tās tiek sauktas par [[apokrifi]]em un vai nu vispār netiek iekļautas Bībelē, vai tiek pievienotas kā pielikums.

Dažādās tradīcijās pastāv atšķirīgs Bībeles grāmatu izkārtojums. Ebreju Bībele ([[Tanahs]]) ietver 24 grāmatas: 5 Toras grāmatas (&quot;Mācība&quot; vai &quot;Likums&quot;, vai &quot;Piecas grāmatas&quot;), kas sevī ietver Radīšanas, Izceļošanas, Levitu, Skaitļu un Atkārtoto likumu grāmatu; 8 praviešu grāmatas (''Nevi'im'' — &quot;Pravieši&quot;) un 11 pārējo rakstu grāmatas (''Ketuvim'' — &quot;Raksti&quot;). Tanahā praviešu grāmatas atrodas pirms &quot;Rakstiem&quot; un ietver &quot;agro praviešu&quot; grāmatas: Jozuas, Soģu, 1. un 2. Samuēla un 1. un 2. Ķēniņu, kuras kristiešu tradīcijā tiek uzskatītas par vēsturiskajām, kopā ar Laiku grāmatām. Turklāt, jūdu tradīcijā Daniēla grāmata tiek uzskatīta nevis par pravietojumu grāmatu, bet par Rakstu daļu.

== Bībeles tulkojumi ==
[[Attēls:Tas Jaunais Testaments 1685.jpg|thumb|200px|Jaunā Derība (&quot;Tas Jaunais Testaments&quot;) latviski ([[Gliks]], 1685).]]
[[Attēls:Tā Svētā Grāmata 1689.jpg|thumb|200px|Vecā un Jaunā Derība (&quot;Tā Svētā Grāmata&quot;) latviski (Gliks, 1689).]]
[[Vecā Derība]] tika sarakstīta [[ivrits|ivritā]] (dažas tās daļas [[aramiešu valoda|aramiešu valodā]]). Jaunās Derības raksti tika sarakstīti 1. gadsimta otrā pusē, sākotnēji [[grieķu valoda]]s ''[[koine]]'' variantā (Mateja evaņģēlijs, iespējams, tika vispirms sarakstīts [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]] un vēlāk pārtulkots uz grieķu valodu).

Senākais Vecās Derības tulkojums [[grieķu valoda|grieķu valodā]] ir pazīstams kā [[Septuaginta]].
[[Tora]] (Vecās Derības pirmās piecas grāmatas) tika iztulkotas 3. gadsimta p.m.ē. vidū, savukārt pārējo grāmatu tulkošana tika pabeigta 2. gadsimtā p.m.ē.

Senākie Bībeles tulkojumi [[latīņu valoda|latīņu valodā]] pazīstami ar nosaukumu ''Vetus Latina''. 4. gadsimta beigās — 5. gadsimta sākumā tika veikts jauns tulkojums, kas pazīstams kā [[Vulgāta]]. Sākot ar 7. gadsimtu tas kļuva par populārāko Bībeles latīnisko variantu.

1961. gadā [[Jehovas liecinieki]] (''Watch Tower Bible and Tract Society'') izdeva Bībeles tulkojumu ar nosaukumu &quot;Jaunās pasaules tulkojums&quot; (New World Translation of the Holy Scriptures).

=== Tulkojumi latviešu valodā ===
Latviešu valodā visu Bībeli pirmoreiz iztulkoja [[Ernsts Gliks]], [[Alūksne]]s luterāņu draudzes mācītājs, 1685. gadā. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Par pēdējo šā tulkojuma redakciju var uzskatīt 1965. gada Londonas tulkojumu (tulkojums tika iesākts jau Latvijā 1931. gadā), tā galvenais valodas redaktors bija profesors [[Ernests Blese]]. Šis tulkojums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas publicēts arī Latvijā 1997. gadā. Šajā izdevumā vairs netiek lietoti pirmskara un trimdas latviešu sabiedrībā ierastie &quot;ch&quot; un &quot;ŗ&quot;.

1995. gadā Latvijas Bībeles biedrība uzsāka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma. 1999. gadā tika izdoti Evaņģēliji un Apustuļu darbi, 2001. gadā — Vēstules un Jāņa atklāsmes grāmata, 2007. gadā — visa Jaunā Derība. Izdevniecība &quot;Zinātne&quot; izdevusi vairākas Vecās Derības grāmatas atsevišķos izdevumos. 2005. gadā LBB izdevusi Deiterokanoniskās grāmatas, ko daļa kristīgo konfesiju atzīst par autoritatīviem tekstiem. {{dat|2012}} izdots pabeigts LBB jaunais Bībeles tulkojums. Tas izdots divos salikumos — ar un bez deiterokanoniskajām grāmatām.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/439911-dazas_dienas_izpirkta_visa_jauna_bibeles_tulkojuma_tiraza Dažās dienās izpirkta visa jaunā Bībeles tulkojuma tirāža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121228012618/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/439911-dazas_dienas_izpirkta_visa_jauna_bibeles_tulkojuma_tiraza |date={{dat|2012|12|28||bez}} }} tvnet.lv {{dat|2012|10|17|SK|bez}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā jaunu Bībeles tulkojumu latviešu valodā izdeva Jehovas liecinieki.&lt;ref&gt;[https://www.jw.org/lv/bibliot%C4%93ka/b%C4%ABbele/ JW.org. Jehovas liecinieku Bībeles tulkojums]&lt;/ref&gt;

== Bībeles grāmatas ==
Bībele sastāv no vairākām tematiski sakārtotām grāmatām.

{| border=1 cellspacing=0 cellpadding=5
|+&lt;font size=&quot;+1&quot;&gt;Vecās Derības grāmatas&lt;/font&gt;
|-
!Likumu grāmatas||Vēstures grāmatas||Dzejas un gudrības grāmatas||Praviešu grāmatas
|-
| valign=top | [[Radīšanas grāmata|Pirmā Mozus grāmata]]

[[Izceļošanas grāmata|Otrā Mozus grāmata]]

[[Levītu grāmata|Trešā Mozus grāmata]]

[[Skaitļu grāmata|Ceturtā Mozus grāmata]]

[[Atkārtotā likumu grāmata|Piektā Mozus grāmata]]
| valign=top | [[Jozuas grāmata]]

[[Soģu grāmata]]

[[Rutes grāmata]]

[[Pirmā Samuēla grāmata]]

[[Otrā Samuēla grāmata]]

[[Pirmā Ķēniņu grāmata]]

[[Otrā Ķēniņu grāmata]]

[[Pirmā Laiku grāmata]]

[[Otrā Laiku grāmata]]

[[Ezras grāmata]]

[[Nehemijas grāmata]]

[[Esteres grāmata]]
| valign=top |[[Ījaba grāmata]]

[[Psalmi]]

[[Zālamana Pamācību grāmata|Zālamana Pamācības]]

[[Zālamans Mācītājs]]

[[Augstā dziesma|Zālamana Augstā dziesma]]
|[[Jesajas grāmata]]

[[Jeremijas grāmata]]

[[Raudu Dziesmas]]

[[Ecēhiēla grāmata]]

[[Daniēla grāmata]]

[[Hozejas grāmata]]

[[Joēla grāmata]]

[[Āmosa grāmata]]

[[Obadjas grāmata]]

[[Jonas grāmata]]

[[Mihas grāmata]]

[[Nahuma grāmata]]

[[Habakuka grāmata]]

[[Cefanjas grāmata]]

[[Hagaja grāmata]]

[[Caharijas grāmata]]

[[Maleahija grāmata]]
|}

{| border=1 cellspacing=0 cellpadding=5
|+&lt;font size=&quot;+1&quot;&gt;Jaunās Derības grāmatas&lt;/font&gt;
|-
!Vēstures grāmatas||Vēstules||Pravieša grāmata
|-
| valign=top | [[Mateja evaņģēlijs]]

[[Marka evaņģēlijs]]

[[Lūkas evaņģēlijs]]

[[Jāņa evaņģēlijs]]

[[Apustuļu darbi]]
| valign=top | [[Pāvila vēstule romiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule korintiešiem]]

[[Pāvila 2. vēstule korintiešiem]]

[[Pāvila vēstule galatiešiem]]

[[Pāvila vēstule efeziešiem]]

[[Pāvila vēstule filipiešiem]]

[[Pāvila vēstule kolosiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem]]

[[Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule Timotejam]]

[[Pāvila 2. vēstule Timotejam]]

[[Pāvila vēstule Titam]]

[[Pāvila vēstule Filemonam]]

[[Vēstule ebrejiem]]

[[Jēkaba vēstule]]

[[Pētera 1. vēstule]]

[[Pētera 2. vēstule]]

[[Jāņa 1. vēstule]]

[[Jāņa 2. vēstule]]

[[Jāņa 3. vēstule]]

[[Jūdas vēstule]]
| valign=top | [[Jāņa atklāsmes grāmata]]
|}

== Neprecizitātes Bībeles tulkojumos ==
Dažos tulkojumos ir minēts, ka Ieva dod Ādamam nogaršot ābolu, tomēr vietā, kur norisinās šī darbība, ir tāda klimatiskā josla, kur ābeles neaug. Turklāt pēc augļa apēšanas viņi piesedzas ar vīģes lapām, nevis ābeles lapām. Teksts liecina, ka bija aizliegts ēst laba un ļauna atzīšanas koka augļus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php Bībeles teksts latviešu valodā ar meklēšanas iespējām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120504115041/http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php |date={{dat|2012|05|04||bez}} }}
* [https://bibele.ebaznica.lv/ Bībele latviski]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bībele| ]]
[[Kategorija:Jūdaisms]]
[[Kategorija:Kristietība]]
[[Kategorija:Reliģiskie teksti]]</text>
      <sha1>07a3r28wc1r7hazzbdayumlwegj4qco</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538459</id>
      <parentid>4538458</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T22:03:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13738" sha1="cpoy73wqps3zkmyui6cgufcs17qzmmh" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
{{POV}}
[[Attēls:Gutenberg Bible.jpg|thumbnail|260px|right|[[Gūtenberga bībele]]]]
'''Bībele''' ({{val|hbo|תנ״ך}}, ''tanakh'', {{val|el|ἡ Βίβλος}}, ''hē biblos'' — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto [[jūdaisms|jūdaistu]], [[kristietība|kristiešu]] un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, [[Samarieši|samariešu]] un [[rastafari]]) [[svētie raksti|svēto tekstu]] apzīmēšanai.

Jūdu un kristiešu teksti (kristiešu tradīcijā — &quot;Svētie Raksti&quot;) ir dažādu reliģisko tekstu jeb grāmatu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši par svētiem uzskata tos tekstus, kurus attiecīgā reliģija vai konfesija atzīst par [[Dievs|Dieva]] iedvesmotiem. Šo tekstu autorība tiek piedēvēta vienlaikus Dievam un cilvēkiem — cilvēks, ļaujoties Dieva iedvesmai, sev raksturīgā stilā ir rakstiski fiksējis vai diktējis pierakstītājam saturu, ko pats atzinis par patiesu Dieva atklāsmi, kopā ar to notikumu aprakstu, kas veidojuši šo atklāsmi. Laika gaitā ticīgo kopiena sadarbībā ar [[Garīdzniecība|garīdzniekiem]] un [[Teoloģija|teologiem]] vēlreiz izvērtējusi šīs atklāsmes autentiskumu un atzinusi to par Dieva iedvesmotu tekstu. Daļa senāko [[Vecā Derība|Vecās Derības]] tekstu ir gadsimtiem ilgi pastāvējuši tautā un no paaudzes paaudzē nodoti tikai mutvārdos, dziesmu un lūgšanu veidā (piemēram, &quot;[[Psalmi]]&quot;), līdz tikuši pierakstīti un arī tulkoti.

Jūdu Bībele tiek saukta par [[Tanahs|Tanahu]] (pēc tās trīs daļu nosaukumu pirmajiem burtiem: ''Torah'' — &quot;Mācība&quot;, ''Nevi'im'' — &quot;Pravieši&quot;, ''Ketuvim'' — &quot;Raksti&quot;), un tā ietver 24 grāmatas.

Kristiešu Bībelē ir ietverta Vecā Derība (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms [[Jēzus Kristus|Kristus]] dzimšanas) un [[Jaunā Derība|Jauno Derību]] (grāmatas, kuras stāsta par Jēzus Kristus dzīvi, kā arī dažas [[apustuļi|apustuļu]] vēstules un [[Jāņa atklāsmes grāmata]]).

Bībele ir visizplatītākā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815. gada ir pārdoti un izplatīti bez maksas vairāk nekā 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru.

Tādēļ, ka kristietības paustajām idejām ir bijusi vadoša loma uz [[Eiropa]]s sabiedrību kopš vēlīnās [[Roma]]s laikmeta līdz [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmetam]], Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un [[Amerika|Amerikā]] radīja skeptisku attieksmi pret Bībeles dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs un apjomīgs literārs darbs par vēsturi un teoloģiju, daļu no kurā aprakstītās vēstures pamato [[arheoloģija|arheoloģiski]] pierādījumi.{{nepieciešama atsauce}}

== Nosaukums ==
Vārds &quot;Bībele&quot; pašos Svētajos Rakstos nav sastopams un pirmoreiz to pielietoja kā svēto grāmatu apkopojuma apzīmējums austrumos IV gadsimtā [[Joans Hrizostoms|Jānis Zeltamute]] un [[Epifānijs no Kipra]]s.

Ebreji savas sakrālās grāmatas apzīmēja ar nosaukumiem: &quot;Raksti&quot;, &quot;Svētie Raksti&quot;, &quot;Derība&quot;, &quot;Derības grāmatas&quot;, &quot;Likums un Pravieši&quot;. Kristieši Jaunās Derības grāmatas apzīmēja ar nosaukumiem &quot;Evaņģēlijs&quot; un &quot;Apustulis&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

== Bībeles kanons ==
Svēto rakstu kanoni, t.i. Dieva iedvesmoto un pilnībā uzticamo Rakstu kopums ir gadsimtu gaitā un dažādās ticīgo grupās ir mainījies daudzkārt, sākot jau ar dažādām jūdaisma skolām un turpinot ar dažādiem kristietības un citu reliģiju novirzieniem. Pašā Bībelē nav uzskaitītas tajā iekļaujamās grāmatas, jo &quot;Svētie Raksti&quot; tika gadsimtu gaitā pastāvīgi papildināti, un ticīgie visos laikos ir izmantojuši dažādus tekstu krājumus, daļu no tiem atzīstot par uzticamiem, bet citus noraidot. [[Romas Katoļu baznīca|Katoliskajā Baznīcā]] Vecās un Jaunās Derības sarakstu oficiāli apstiprināja [[Tridentes koncils|Tridentes koncilā]] 1545.-1563. gados [[Trento]], atbildot uz [[Reformācija|reformāciju]], kura apšaubīja dažu iepriekš apritē esošu un atzītu Bībeles grāmatu iedvesmotību. Vecās Derības grāmatas, kuras ir iekļautas katoļu un Austrumu kanonā, sauc par deiterokanoniskajām grāmatām. Katoļu Bībelē ir 46 Vecās Derības grāmatas, bet protestantu kanonā ir tikai 39. Pareizticīgo konfesijās nav vienota autoritatīva kanona.

Attiecībā uz Jauno Derību kristīgajām konfesijām ir vienprātība — tā sastāv no 27 grāmatām: četri kanoniskie evaņģēliji, &quot;Apustuļu darbi&quot;, 21 apustuļu vēstule un &quot;Atklāsmes grāmata&quot;, lai gan vēsturiski ir bijis daudz strīdu par to, kuras no grāmatām atzīt par Dieva iedvesmotām.

Protestantismā Bībeles kanonam ir būtiska nozīme, jo ticība ir pamatota uz ''Sola Scriptura'' principu, kas nosaka, ka ticībai pilnībā jāpamatojas tikai uz Bībeli. Tādēļ ir izšķiroši, kuras grāmatas ir un kuras nav iekļautas Bībelē. Savukārt Katoliskajā Baznīcā un Austrumu Baznīcas patriarhātos, kuru ticība pamatojas ne tikai uz Bībeli, bet arī uz kristīgo Tradīciju un Baznīcas mācību jeb Maģistēriju, Bībeles kanonam nav izšķirošas nozīmes.

== Bībeles grāmatas ==
Bībeles grāmatas sastāv no Vecās un Jaunās Derības grāmatām. Kristiešu Bībeles grāmatu skaits variējas no protestantu kanona (66 grāmatas) līdz Etiopijas ortodoksās baznīcas kanonam (81 grāmata).

=== Vecā Derība ===
Pamatraksts: '''''[[Vecā Derība]]'''''

Vecā Derība sastāv no ebreju Bībeles grāmatām ([[Tanahs]]) un papildus grāmatām, kuru skaits dažādās kristīgajās baznīcās ir atšķirīgs. [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgajā Baznīcā]] tās tiek sauktas par nekanoniskajām, grieķu pareizticīgajās baznīcās (Konstantinopoles, Aleksandrijas, Antiohijas, Jeruzalemes, Grieķijas, Kipras) — &quot;anaginoskomena&quot; ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ἀναγιγνωσκόμενα, tas ir &quot;ieteicamas lasīšanai&quot;), katolicismā tās tiek sauktas par otrajām kanoniskajām. Protestantismā tās tiek sauktas par [[apokrifi]]em un vai nu vispār netiek iekļautas Bībelē, vai tiek pievienotas kā pielikums.

Dažādās tradīcijās pastāv atšķirīgs Bībeles grāmatu izkārtojums. Ebreju Bībele ([[Tanahs]]) ietver 24 grāmatas: 5 Toras grāmatas (&quot;Mācība&quot; vai &quot;Likums&quot;, vai &quot;Piecas grāmatas&quot;), kas sevī ietver Radīšanas, Izceļošanas, Levitu, Skaitļu un Atkārtoto likumu grāmatu; 8 praviešu grāmatas (''Nevi'im'' — &quot;Pravieši&quot;) un 11 pārējo rakstu grāmatas (''Ketuvim'' — &quot;Raksti&quot;). Tanahā praviešu grāmatas atrodas pirms &quot;Rakstiem&quot; un ietver &quot;agro praviešu&quot; grāmatas: Jozuas, Soģu, 1. un 2. Samuēla un 1. un 2. Ķēniņu, kuras kristiešu tradīcijā tiek uzskatītas par vēsturiskajām, kopā ar Laiku grāmatām. Turklāt, jūdu tradīcijā Daniēla grāmata tiek uzskatīta nevis par pravietojumu grāmatu, bet par Rakstu daļu.

== Bībeles tulkojumi ==
[[Attēls:Tas Jaunais Testaments 1685.jpg|thumb|200px|Jaunā Derība (&quot;Tas Jaunais Testaments&quot;) latviski ([[Gliks]], 1685).]]
[[Attēls:Tā Svētā Grāmata 1689.jpg|thumb|200px|Vecā un Jaunā Derība (&quot;Tā Svētā Grāmata&quot;) latviski (Gliks, 1689).]]
[[Vecā Derība]] tika sarakstīta [[ivrits|ivritā]] (dažas tās daļas [[aramiešu valoda|aramiešu valodā]]). Jaunās Derības raksti tika sarakstīti 1. gadsimta otrā pusē, sākotnēji [[grieķu valoda]]s ''[[koine]]'' variantā (Mateja evaņģēlijs, iespējams, tika vispirms sarakstīts [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]] un vēlāk pārtulkots uz grieķu valodu).

Senākais Vecās Derības tulkojums [[grieķu valoda|grieķu valodā]] ir pazīstams kā [[Septuaginta]].
[[Tora]] (Vecās Derības pirmās piecas grāmatas) tika iztulkotas 3. gadsimta p.m.ē. vidū, savukārt pārējo grāmatu tulkošana tika pabeigta 2. gadsimtā p.m.ē.

Senākie Bībeles tulkojumi [[latīņu valoda|latīņu valodā]] pazīstami ar nosaukumu ''Vetus Latina''. 4. gadsimta beigās — 5. gadsimta sākumā tika veikts jauns tulkojums, kas pazīstams kā [[Vulgāta]]. Sākot ar 7. gadsimtu tas kļuva par populārāko Bībeles latīnisko variantu.

1961. gadā [[Jehovas liecinieki]] (''Watch Tower Bible and Tract Society'') izdeva Bībeles tulkojumu ar nosaukumu &quot;Jaunās pasaules tulkojums&quot; (New World Translation of the Holy Scriptures).

=== Tulkojumi latviešu valodā ===
Latviešu valodā visu Bībeli pirmoreiz iztulkoja [[Ernsts Gliks]], [[Alūksne]]s luterāņu draudzes mācītājs, 1685. gadā. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Par pēdējo šā tulkojuma redakciju var uzskatīt 1965. gada Londonas tulkojumu (tulkojums tika iesākts jau Latvijā 1931. gadā), tā galvenais valodas redaktors bija profesors [[Ernests Blese]]. Šis tulkojums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas publicēts arī Latvijā 1997. gadā. Šajā izdevumā vairs netiek lietoti pirmskara un trimdas latviešu sabiedrībā ierastie &quot;ch&quot; un &quot;ŗ&quot;.

1995. gadā Latvijas Bībeles biedrība uzsāka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma. 1999. gadā tika izdoti Evaņģēliji un Apustuļu darbi, 2001. gadā — Vēstules un Jāņa atklāsmes grāmata, 2007. gadā — visa Jaunā Derība. Izdevniecība &quot;Zinātne&quot; izdevusi vairākas Vecās Derības grāmatas atsevišķos izdevumos. 2005. gadā LBB izdevusi Deiterokanoniskās grāmatas, ko daļa kristīgo konfesiju atzīst par autoritatīviem tekstiem. {{dat|2012}} izdots pabeigts LBB jaunais Bībeles tulkojums. Tas izdots divos salikumos — ar un bez deiterokanoniskajām grāmatām.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/439911-dazas_dienas_izpirkta_visa_jauna_bibeles_tulkojuma_tiraza Dažās dienās izpirkta visa jaunā Bībeles tulkojuma tirāža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121228012618/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/439911-dazas_dienas_izpirkta_visa_jauna_bibeles_tulkojuma_tiraza |date={{dat|2012|12|28||bez}} }} tvnet.lv {{dat|2012|10|17|SK|bez}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā jaunu Bībeles tulkojumu latviešu valodā izdeva Jehovas liecinieki.&lt;ref&gt;[https://www.jw.org/lv/bibliot%C4%93ka/b%C4%ABbele/ JW.org. Jehovas liecinieku Bībeles tulkojums]&lt;/ref&gt;

== Bībeles grāmatas ==
Bībele sastāv no vairākām tematiski sakārtotām grāmatām.

{| border=1 cellspacing=0 cellpadding=5
|+&lt;font size=&quot;+1&quot;&gt;Vecās Derības grāmatas&lt;/font&gt;
|-
!Likumu grāmatas||Vēstures grāmatas||Dzejas un gudrības grāmatas||Praviešu grāmatas
|-
| valign=top | [[Radīšanas grāmata|Pirmā Mozus grāmata]]

[[Izceļošanas grāmata|Otrā Mozus grāmata]]

[[Levītu grāmata|Trešā Mozus grāmata]]

[[Skaitļu grāmata|Ceturtā Mozus grāmata]]

[[Atkārtotā likumu grāmata|Piektā Mozus grāmata]]
| valign=top | [[Jozuas grāmata]]

[[Soģu grāmata]]

[[Rutes grāmata]]

[[Pirmā Samuēla grāmata]]

[[Otrā Samuēla grāmata]]

[[Pirmā Ķēniņu grāmata]]

[[Otrā Ķēniņu grāmata]]

[[Pirmā Laiku grāmata]]

[[Otrā Laiku grāmata]]

[[Ezras grāmata]]

[[Nehemijas grāmata]]

[[Esteres grāmata]]
| valign=top |[[Ījaba grāmata]]

[[Psalmi]]

[[Zālamana Pamācību grāmata|Zālamana Pamācības]]

[[Zālamans Mācītājs]]

[[Augstā dziesma|Zālamana Augstā dziesma]]
|[[Jesajas grāmata]]

[[Jeremijas grāmata]]

[[Raudu Dziesmas]]

[[Ecēhiēla grāmata]]

[[Daniēla grāmata]]

[[Hozejas grāmata]]

[[Joēla grāmata]]

[[Āmosa grāmata]]

[[Obadjas grāmata]]

[[Jonas grāmata]]

[[Mihas grāmata]]

[[Nahuma grāmata]]

[[Habakuka grāmata]]

[[Cefanjas grāmata]]

[[Hagaja grāmata]]

[[Caharijas grāmata]]

[[Maleahija grāmata]]
|}

{| border=1 cellspacing=0 cellpadding=5
|+&lt;font size=&quot;+1&quot;&gt;Jaunās Derības grāmatas&lt;/font&gt;
|-
!Vēstures grāmatas||Vēstules||Pravieša grāmata
|-
| valign=top | [[Mateja evaņģēlijs]]

[[Marka evaņģēlijs]]

[[Lūkas evaņģēlijs]]

[[Jāņa evaņģēlijs]]

[[Apustuļu darbi]]
| valign=top | [[Pāvila vēstule romiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule korintiešiem]]

[[Pāvila 2. vēstule korintiešiem]]

[[Pāvila vēstule galatiešiem]]

[[Pāvila vēstule efeziešiem]]

[[Pāvila vēstule filipiešiem]]

[[Pāvila vēstule kolosiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem]]

[[Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem]]

[[Pāvila 1. vēstule Timotejam]]

[[Pāvila 2. vēstule Timotejam]]

[[Pāvila vēstule Titam]]

[[Pāvila vēstule Filemonam]]

[[Vēstule ebrejiem]]

[[Jēkaba vēstule]]

[[Pētera 1. vēstule]]

[[Pētera 2. vēstule]]

[[Jāņa 1. vēstule]]

[[Jāņa 2. vēstule]]

[[Jāņa 3. vēstule]]

[[Jūdas vēstule]]
| valign=top | [[Jāņa atklāsmes grāmata]]
|}

== Neprecizitātes Bībeles tulkojumos ==
Dažos tulkojumos ir minēts, ka Ieva dod Ādamam nogaršot ābolu, tomēr vietā, kur norisinās šī darbība, ir tāda klimatiskā josla, kur ābeles neaug. Turklāt pēc augļa apēšanas viņi piesedzas ar vīģes lapām, nevis ābeles lapām. Teksts liecina, ka bija aizliegts ēst laba un ļauna atzīšanas koka augļus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php Bībeles teksts latviešu valodā ar meklēšanas iespējām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120504115041/http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php |date={{dat|2012|05|04||bez}} }}
* [https://bibele.ebaznica.lv/ Bībele latviski]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bībele| ]]
[[Kategorija:Jūdaisms]]
[[Kategorija:Kristietība]]
[[Kategorija:Reliģiskie teksti]]</text>
      <sha1>cpoy73wqps3zkmyui6cgufcs17qzmmh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nepilsoņi (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15000</id>
    <revision>
      <id>4538451</id>
      <parentid>4480825</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T20:38:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vaidila</username>
        <id>43254</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39464" sha1="18se6ta07ozrvssiqob2wl3h0umqqt8" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|nepilsoņiem Latvijā|Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)|nepilsoņi}}
{{Latvijas politika}}

'''Latvijas nepilsoņi''' ir [[Latvija|Latvijas Republikā]] pastāvīgi dzīvojošas [[persona]]s, kas līdz [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] bija [[Padomju Savienība|PSRS]] pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību. 
Līdz 2020. gada 1. janvārim Latvijas nepilsoņi saviem jaundzimušajiem bērniem varēja brīvi izvēlēties vai nu Latvijas nepilsoņa statusu, vai arī [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsonību]].&lt;ref name=&quot;jaundzumušo pilsonība&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nolemj-izbeigt-nepilsona-statusa-pieskirsanu-jaundzimusajiem.a335456/|title=Saeima nolemj izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nepilsoņa statuss Latvijā pašlaik ir apmēram 160 tūkstošiem cilvēku, 8,7 % no kopskaita.&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Latvia's population is 1,845,000 in 2026|url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/02.06.2026-latvias-population-is-1845000-in-2026.a648605/|access-date=2026-10-21|website=eng.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|title=In Latvia, there are over 162 thousand non-citizens|url=https://en.bb.lv/article/politics/2026/06/13/in-latvia-there-are-over-162-thousand-non-citizens-where-do-they-live-the-most-102002|access-date=2026-10-21|website=bb.lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Latvian non-citizens passport.jpg|thumb|200px|[[Latvijas Republika]]s nepilsoņu pases vāks]]
[[Attēls:Latvijas Republikas nepilsoņu pases 1 lpp.jpg|thumb|200px|[[Latvijas Republika]]s nepilsoņu pases paraugs: 1. lpp.]]
Pirmais Latvijas nepilsoņu kopums sastopams uzreiz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana|valsts dibināšanas]] un [[1919]]. gada 23. augusta &quot;Likuma par pavalstniecību&quot; pieņemšanas. Bezpavalstnieki (t.s. ''nansenisti'') tai laikā lielāko tiesu bija bijušie [[Krievijas Impērija]]s pavalstnieki, kuri par tādiem vairs nevēlējās skaitīties, emigranti ar [[Nansena komisija]]s izdotām pasēm ([[1925]]. gada tautas skaitīšanā Latvijā fiksēti 33 544 bezpavalstnieki). Tādu bezpavalstnieku pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] bija diezgan daudz arī citās [[Eiropa]]s valstīs.

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gada 27. jūlijā tika ierosināts likumprojekts &quot;Par Latvijas PSR pilsonību&quot;, bet 5. augustā [[Latvijas Tautas fronte]]s Dome to noraidīja un pieņēma lēmumu par republikas pilsoņu reģistrāciju, to atstājot katra individuālajai izvēlei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barikadopedija.lv/raksti/1989 |title=Barikadopēdija |access-date={{dat|2019|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190207165103/http://www.barikadopedija.lv/raksti/1989 |archivedate={{dat|2019|02|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''[https://web.archive.org/web/20150402113522/http://www.tuvari.com/uploads/ltfii.pdf Latvijas Tautas frontes 2. kongress. Programma, statūti, rezolūcijas]. Rīga: LTF izdevniecība, 1990. — 7. lpp.''&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] 1991. gada [[15. oktobris|15. oktobrī]] pieņēma lēmumu&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=69914 LR AP 15.10.1991. lēmums &quot;Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem&quot;]&lt;/ref&gt; &quot;Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem&quot;, kas noteica, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas “kurām bija Latvijas Republikas pilsonība {{dat|1940|6|17}} un šo personu pēcnācēji”. {{dat|1992|10|22}} [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] pieņēma lēmumu &quot;Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms {{dat|1914|8|1|G}} dzīvoja [[Latvija]]s robežās un viņu pēcnācējiem&quot;. Saskaņā ar minētā lēmuma 1. punktu par piederīgu pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma ''[[ipso facto]]'' tika atzītas personas, kuras saskaņā ar {{dat|1919|8|23|G}} &quot;Likuma par pavalstniecību&quot; 1. pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, bet nebija šīs tiesības realizējušas.

{{dat|1995|4|12|G}} pieņemtais likums &quot;Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības&quot;&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=77481 Likums &quot;Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības&quot;]&lt;/ref&gt;  noteica, ka Latvijas nepilsoņi ir personas, kas 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstītas Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz {{dat|1992|7|1|D}} bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā, un viņu bērni.

2017. gada 11. septembrī Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] Saeimas Prezidijam iesniedza likumprojektu &quot;Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem&quot;, kas paredzēja atzīt visus pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu &quot;Par to bijušajās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības&quot; būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nebūtu vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūtu citas valsts pilsonis. [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] nolēma izmantot koalīcijas līgumā paredzētās veto tiesības, iebilstot pret šādu iecerei.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ignorejot-nacionalas-apvienibasveto-prezidents-uzstaj-uz-pilsonibu-nepilsonu-berniem.a249825/ Ignorējot Nacionālās apvienības veto, prezidents uzstāj uz pilsonību nepilsoņu bērniem] Madara Fridrihsone, lsm.lv ziņu redakcija 2017. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
Par likumprojekta nodošanu komisijai balsoja tikai 39 [[12. Saeima]]s deputāti (visi opozīcijas frakciju deputāti un četri &quot;[[Vienotība]]s&quot; frakcijā strādājošie partijas „[[Kustība Par]]” biedri), bet pret balsoja 38 valdošās koalīcijas deputāti, savukārt 14 atturējās.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-noraida-vejona-rosinato-nepilsonu-bernu-likumu.a250901/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+22.09.2017.&amp;utm_medium=email Saeima noraida Vējoņa rosināto «nepilsoņu bērnu likumu»] Māris Klūga, Anete Bērtule, lsm.lv ziņu redakcija 2017. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Nepilsoņu statusa piešķiršanu jaundzimušajiem pārtrauca ar [[13. Saeima]]s 2019. gada 17. oktobrī apstiprināto likumprojektu.&lt;ref name=&quot;jaundzumušo pilsonība&quot;/&gt;

== Demogrāfija ==
[[2011. gads|2011]]. gada 1. martā [[Latvija|Latvijā]] pēc tautas skaitīšanas provizoriskiem datiem dzīvoja 290 660 nepilsoņi (14,1% iedzīvotāju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Latvijas iedzīvotāju valstiskā piederība |access-date={{dat|2012|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Savukārt pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 2011. gada janvārī Latvijā dzīvoja 326 735 nepilsoņi (14,6% iedzīvotāju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības uz 01.01.2011., ''pmlp.gov.lv'' |access-date=25.10.2012 |archive-date=11.08.2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110811054449/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf }}&lt;/ref&gt; Atšķirības 2011. gada tautas skaitīšanas datos un Iedzīvotāju reģistra datos radās no tā, ka daļa nepilsoņu, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas |access-date={{dat|2012|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem pēc 2020. gada Latvijā notika straujāka nepilsoņu skaita samazināšanās. [[2022. gads|2022]]. gada vidū dzīvoja 191 036 nepilsoņi (9,3% iedzīvotāju),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9158/download |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības uz 01.07.2022., ''pmlp.gov.lv'' |access-date=23.09.2022 }}&lt;/ref&gt; kurpretī [[2021. gads|2021]]. gada sākumā Latvijā dzīvoja 209 007 nepilsoņi (10,1% iedzīvotāju),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvp_latvija_pec_vpd.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības uz 01.01.2021., ''pmlp.gov.lv'' |access-date=02.02.2021 |archive-date=10.02.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210210100214/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvp_latvija_pec_vpd.pdf }}&lt;/ref&gt; no tiem 65,5 % bija krievi, 13,7% — baltkrievi, 9,9% — ukraiņi. Pēc šiem datiem nepilsoņi veidoja 26,2 % no Latvijas krievu, 44,9% no baltkrievu, 41,4% no ukraiņu kopskaita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvn_latvija_pec_ttb_vpd.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības uz 01.01.2021., ''pmlp.gov.lv'' |access-date=02.02.2021 |archive-date=18.03.2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230318150712/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvn_latvija_pec_ttb_vpd.pdf }}&lt;/ref&gt; Starp Latvijas iedzīvotājiem vecuma grupā līdz 17 gadiem nepilsoņu 2015. gada sākumā bija 2,1 %, pilngadīgo iedzīvotāju vidū — 14,2 %, vecuma grupā no 90 gadiem — 25,0 %.&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISVG_Latvija_pec_DZGada_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc dzimšanas gada un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150316141409/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISVG_Latvija_pec_DZGada_VPD.pdf |date=16.03.2015 }} PMLP 01.01.2015&lt;/ref&gt; 62,2% nepilsoņu 2021. gadā dzīvoja trīs lielākajās Latvijas pilsētās — Rīgā, Daugavpilī un Liepājā (no visiem iedzīvotājiem — 41,2%).&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/ispp_pasvaldibas_pec_vpd.pdf Iedzīvotāju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210516213808/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/ispp_pasvaldibas_pec_vpd.pdf |date={{dat|2021|05|16||bez}} }}  PMLP 01.01.2021&lt;/ref&gt; Vēl 5495 nepilsoņi 2021. gada sākumā, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, dzīvoja ārvalstīs.&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/psav_aarvalstiis_latvijas_vpd.pdf Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (Datums=01.01.2021)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210516222347/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/psav_aarvalstiis_latvijas_vpd.pdf |date=16.05.2021 }} PMLP&lt;/ref&gt; 2016. gada sākumā 57,1% nepilsoņu bija dzimuši ārpus Latvijas, pie kam vecāki par 50 gadiem bija 65,5% nepilsoņu un no viņiem 76,9% bija dzimuši ārpus Latvijas.&lt;ref&gt;[https://rm.coe.int/16806c72e6 Latvijas Republikas trešais nacionālais ziņojums par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā. ACFC/SR/III(2016)001] 46. lpp.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem kā nepilsoņi bija reģistrēti  47 bērni, kas dzimuši 2016. gadā, 51 bērns, kas dzimis 2017. gadā un 33 bērni, kas dzimuši 2018. gadā.&lt;ref name=&quot;jaundzumušo pilsonība&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Latvijas iedzīvotāju valstiskās piederības izmaiņas kopš 2011. gada&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/ Iedzīvotāju skaits pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā – Valstiskā piederība un Laika periods] Oficiālās statistikas portāls&lt;/ref&gt;
|-bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Valstiskā piederība

! colspan=&quot;2&quot; | 2011.

! colspan=&quot;2&quot; | 2013.

! colspan=&quot;2&quot; | 2015.

! colspan=&quot;2&quot; | 2017.

! colspan=&quot;2&quot; | 2019.

! colspan=&quot;2&quot; | 2021.

! colspan=&quot;2&quot; | 2023.

! colspan=&quot;2&quot; | 2025.
|-bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %

! skaits
! %
|-
| '''Latvijas pilsoņi'''

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 731 807&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 83,5
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 708 411&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 84,4
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 687 663&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 85,0
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 670 670&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 85,7
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 653 343&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 86,1
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 640 782&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 86,7
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 642 504&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 86,7 

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;1 630 884&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 87,7
|-
| '''Latvijas nepilsoņi'''

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;296 619&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 14,3
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;267 559&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 13,2
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;242 259&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 12,2
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;222 847&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 11,4
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;205 565&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 10,7
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;190 522&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 10,1

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;177 758&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 9,4

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;165 875&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 8,9
|-
| '''Citu valstu pilsoņi un bezpavalstnieki'''

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;46 179&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 2,2
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;47 855&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 2,4
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;56 174&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 2,8
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;56 599&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 2,9
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;61 060&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 3,2
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;61 919&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 3,3
	
| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;74 977&lt;ref&gt;pieauɡums ukraiņu bēɡļu dēļ&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 4,0

| align=&quot;right&quot; | &lt;small&gt;63 806&lt;/small&gt;
| align=&quot;right&quot; | 3,4
|-
|}

=== Nepilsoņu īpatsvars dažādās etniskajās grupās (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/2ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |title=Iedzīvotāju Reģistra dati (01.07.2011) |access-date=11.08.2011 |archive-date=16.03.2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120316064720/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/2ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf }}&lt;/ref&gt; ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!etniskā grupa
!Latvijas pilsoņi
!% no visiem
!Latvijas nepilsoņi
!% no visiem
!citu valstu pilsoņi u.c.
!% no visiem
!kopā
!% no Latvijas iedzīvotājiem
|-
|'''Latvieši'''||1 321 437||99,8%||'''1198'''||0,1%||1078||0,1%||1 323 713||59,5%
|-
|'''Lietuvieši'''||18 328||62,8%||'''8412'''||28,8%||2433||8,4%||29 194||1,3%
|-
|'''Igauņi'''||1423||61,0%||'''473'''||20,2%||440||18,8%||2336||0,1%
|-
|'''Baltkrievi'''||30 991||39,7%||'''43 172'''||55,3%||3889||5,0%||78 052||3,5%
|-
|'''Krievi'''||364 529||60,1%||'''209 934'''||34,6%||32 509||5,3%||606 972||27,3%
|-
|'''Ukraiņi'''||18 383||33,8%||'''30 625'''||56,3%||5390||9,9%||54 398||2,4%
|-
|'''Poļi'''||38 916||76,4%||'''10 845'''||21,3%||1199||2,3%||50 960||2,3%
|-
|'''Ebreji'''||6236||65,8%||'''2764'''||29,2%||474||5,0%||9474||0,4%
|-
|'''Kopā'''||1 847 618||83,1%||'''319 267'''||14,3%||57 345||2,6%||2 224 230||100%
|}

{{bar box
|title=Latvijas nepilsoņu etniskais sastāvs (2021)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvn_latvija_pec_ttb_vpd.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības|access-date={{dat|2021|02|02||bez}}|4=|archive-date={{dat|2023|03|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230318150712/https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/media_file/isvn_latvija_pec_ttb_vpd.pdf}}&lt;/ref&gt;
|titlebar=#ddd
|left1=Etniskā piederība
|right1=Procenti
|float=
|width=350px
|bars=
{{bar percent|[[Latvijas krievi|krievi]] (136 909)            |Red|65.5}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (28 665)     |pink|13.7}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (20 760)           |Yellow|9.9}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|poļi]] (7351)                   |violet|3.5}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]] (5026)       |Green|2.4}}
{{bar percent|[[Latvijas ebreji|ebreji]] (1782)               |blue|0.9}}
{{bar percent|[[tatāri]] (940)                               |purple|0.4}}
{{bar percent|[[vācieši]] (896)                               |black|0.4}}
{{bar percent|neizvēlēta (771)                                |blue|0.4}}
}}

Nepilsoņu skaits saruka [[naturalizācija]]s (uzņemšana Latvijas pilsonībā paātrinājās pēc [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|1998. gada referenduma par Pilsonības likumu]] un palēninājās pēc 2004. gada), emigrācijas, zemās dzimstības un augstās mirstības dēļ.&lt;ref&gt;''[[Vladimirs Buzajevs|Бузаев В. В.]]'' [http://rusblogi.delfi.lv/buzaev/%d0%b2%d0%b5%d1%87%d0%bd%d0%be%d0%b5-%d1%80%d0%b0%d0%b1%d1%81%d1%82%d0%b2%d0%be-2/ Вечное рабство-2]{{Novecojusi saite}} [[Delfi (portāls)|DELFI]], 19.08.2010.&lt;/ref&gt; Daļa nepilsoņu pieņēma Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsonību.

== Statuss, atšķirības tiesībās ==
[[Attēls:Visa_requirements_for_Latvian_non-citizens.png|thumb|400px|Valstis, kurās Latvijas nepilsoņiem  nav nepieciešama ieceļošanas vīza, attēlotas zaļā krāsā]]

Nepilsoņiem Latvijā ir ievērojami plašākas tiesības nekā [[bezvalstnieki]]em — personām, kam nav valstiskās piederības, piemēram, viņiem ir Latvijas Republikas nepilsoņu pases, tiesības dzīvot Latvijas teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju un Latvijas Republikas diplomātiskā aizsardzība ārzemēs. Tā, [[Satversmes tiesa]] sprieduma&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2004-15-0106_Spriedums.pdf |title=Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-15-0106 par nepilsoņa statusa atņemšanu |access-date={{dat|2016|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420001443/https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2004-15-0106_Spriedums.pdf }}&lt;/ref&gt; par nepilsoņa statusa atņemšanas iespējām 17. punktā atzina, ka &quot;''nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no [[Latvijas Satversme]]s 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā''&quot;.

Latvijas Republika pamato viedokli, ka nepilsoņi nav ANO 1954. gada Konvencijas par apatrīdu statusu subjekti, atsaucoties uz to, ka nepilsoņiem paredzētas plašākas tiesības nekā šīs konvencijas subjektiem.&lt;ref&gt;Latvijas Ziņojums ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējam periodiskajam parskatam, 2011, A/HRC/WG.6/11/LVA/1 [http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G11/106/95/PDF/G1110695.pdf?OpenElement {{en ikona}}]{{Novecojusi saite}} [http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G11/106/97/PDF/G1110697.pdf?OpenElement {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222205043/http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G11/106/97/PDF/G1110697.pdf?OpenElement |date={{dat|2014|02|22||bez}} }} 46. pkt.&lt;/ref&gt; 
ANO Augstā Komisāra bēgļu lietās pārvalde nepieskaita Latvijas nepilsoņus pie 1954. gada Konvencijas par apatrīdu statusu subjektiem, bet iekļauj viņus savā personu bez pilsonības statistikā;&lt;ref&gt;[http://www.unhcr.org/statistics/STATISTICS/4676a71d4.pdf][[2006. gads|2006]]&lt;span&gt;. gada globālās tendences — sk. 14. tab.&lt;/span&gt;, angliski&lt;/ref&gt; ANO Speciālais ziņotājs par mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju un saistītu neiecietību sauc nepilsoņus par apatrīdiem (stateless persons) un atsaucas uz [[1961]]. gada konvenciju, iesakot pārskatīt naturalizācijas prasības.&lt;ref&gt;[http://www2.ohchr.org/english/bodies/hrcouncil/docs/7session/A.HRC.7.19.Add.3.doc Report on mission to Latvia (2008)] — See Para. 30, 88&lt;/ref&gt; Latvijas Republikas Tiesībsargs R. Apsītis secināja, ka nepilsoņu īpašais tiesiskais statuss &quot;ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa&quot;&lt;ref&gt;[http://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/04/10/2012/atzinums_par_pilsoNu_un.pdf Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā — 16. lpp.] 2008&lt;/ref&gt;

Latvijas nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību (arī pašvaldību vēlēšanās, atšķirībā no [[Igaunija]]s nepilsoņiem), kaut gan viņi var būt Latvijas partiju biedri&lt;ref&gt;[http://www.ur.gov.lv/drukat.php?t=8&amp;id=1090&amp;v=lv Politisko partiju likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071007034533/http://www.ur.gov.lv/drukat.php?t=8&amp;id=1090&amp;v=lv |date={{dat|2007|10|07||bez}} }} — sk. 26. p.&lt;/ref&gt; un ziedot partijām.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070625220046/http://www.knab.gov.lv/uploads/htm/likumi/PO_finansesanas_likums.htm Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums] — sk. 4. p.&lt;/ref&gt; Pastāv arī ierobežojumi&lt;ref&gt;[http://cilvektiesibas.org.lv/site/record/docs/2013/10/11/LVCitizens2013.pdf Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts] [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]], 2013. g.&lt;/ref&gt; sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā (sk. [[Andrejeva pret Latviju]]), iespējās bez vīzām braukt virknē ārvalstu ([[2007. gads|2007]]. gada [[janvāris|janvārī]] šī iespēja paverās nepilsoņiem vairumā ES valstu un Islandē&lt;ref&gt;[https://archive.today/20120728102627/www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2007/janvaris/17-2/?print=on Latvijas nepilsoņi uz ES var ceļot bez vīzas, ''am.gov.lv''], 17.01.2007.&lt;/ref&gt;), studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā u. c.

No 2008. gada jūnija Krievijas Federācija ieviesa nepilsoņiem bezvīzu režīmu īstermiņa braucieniem, bet iepriekš iekasēja no tiem mazākas nodevas par vīzām nekā no LR pilsoņiem.&lt;ref&gt;[http://www.gorod.lv/novosti/73120/negrazhdane_latvii_mogut_ehat_v_rossiyu_bez_vizyi Неграждане Латвии мoгут ехать в Россию без визы]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.rg.ru/2008/06/26/russia-negrazhdane.html Для кого открыт шлагбаум. Не все неграждане Латвии и Эстонии имеют право без визы приезжать в Россию]&lt;/ref&gt;

== Naturalizācijas iespējas ==
Naturalizācija Latvijā sākās [[1995]]. gada [[februāris|februārī]], tomēr līdz [[1998]]. gada beigām vairumam nepilsoņu nebija tiesību naturalizēties tā saucamo &quot;naturalizācijas logu&quot; dēļ. Līdz šim laikam daudziem nepilsoņiem naturalizācija ir liegta Pilsonības likuma&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=57512 Pilsonības likums]&lt;/ref&gt; 11. panta dēļ (personas, kas no padomju armijas demobilizējās Latvijā; virknes [[1991]]. gada federālistisko organizāciju, ieskaitot [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]], darboņi; kriminālnoziedznieki; esošie ārvalstu publisko iestāžu darbinieki; bijušie VDK un ārvalstu speciālo dienestu darbinieki un aģenti; pēc tiesas sprieduma — &quot;totalitārisma ideju vai nacionālā vai rasu naida vai nesaticības&quot; paudēji un personas, kuras
&quot;antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu&quot;). Reģistrācijas kārtībā LR pilsonību var iegūt latviešu mācībvalodas skolu pilnu kursu beidzēji un nepilsoņu bērni, kas piedzima pēc 1991. gada 21. augusta.

Pārējiem nepilsoņiem, lai naturalizētos, jāparaksta solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai, jāsamaksā valsts nodeva, jānokārto eksāmeni [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] un himnas zināšanās, latviešu valodā un [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] (cita starpā iespējams tāds jautājums, kā [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada notikumu Latvijā]] kvalifikācija, kur par pareizo tiek uzskatīta atbilde &quot;okupācija&quot;). Valsts tomēr var atteikt personai pilsonību, pat ja tā izpilda šīs prasības, tomēr tiek uzskatīts, ka personas rīcība bijusi pretrunā ar doto solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai (sk. [[Jurijs Petropavlovskis]]). Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem naturalizācijas process vidēji ilgst 7—8 mēnešus. Līdz [[2011. gads|2011]]. gada septembra beigām bija naturalizējušies 136 897 cilvēki&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/Naturalizacija.html Aktuālā statistika par naturalizācijas procesu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111111020518/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/Naturalizacija.html |date={{dat|2011|11|11||bez}} }} [[PMLP]]&lt;/ref&gt; (pārsvara nepilsoņi, tomer arī bezvalstnieki un ārvalstnieki&lt;ref&gt;2007. gadā 97,6 % Latvijā naturalizēto bija nepilsoņi, 1,6 % — bijušie Krievijas pilsoņi — ''Щербакова Е.'' [http://demoscope.ru/weekly/2009/0403/barom05.php Среди получивших гражданство в странах ЕС-27 в 2007 году больше всего было граждан Марокко и Турции, около трети составили граждане других европейских стран] Демоскоп Weekly № 403—404&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://rus.delfi.lv/news/daily/europe/novye-grazhdane-es-marokkancy-turki-indusy.d?id=39039158 Новые граждане ЕС: марокканцы, турки, индусы] [[Delfi (portāls)|DELFI]]{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;). Visvairāk naturalizācijas iesniegumu bija [[2004. gads|2004]]. gadā — 21 297 (2009. gadā — 3470); respektīvi, visvairāk naturalizēto bija [[2005. gads|2005]]. gadā — 19 169 ([[2009. gads|2009]]. gadā — 2080).&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS_LmP.nsf/0/3B014471128FD49DC225777D00346291?OpenDocument Atbilde uz deputātu jautājumu Nr. 1-28/2547, 12.08.2010, ar naturalizācijas statistiku]&lt;/ref&gt;
 
2010. gadā Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva 2336 cilvēki, bet [[Krievijas Federācijas pilsonība|Krievijas Federācijas pilsonību]], atsakoties no Latvijas nepilsoņa statusa, pieņēma 5768 cilvēki. Savukārt 2011. gadā naturalizējās 2467, bet Krievijas pilsonību pieņēma 2884 nepilsoņi.
Šo procesu rezultātā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ievērojami palielinājās: ja 1997. gadā Latvijā dzīvoja ap 8000 cilvēku ar Krievijas pasi, tad 2011. gadā Krievijas pilsoņu skaits pārsniedza 40 000. To veicina Krievijas likumi, kas atvieglo pilsonības piešķiršanu bijušās PSRS iedzīvotājiem. Daudziem nepilsoņiem iegūt Krievijas pilsonību šķiet vienkāršāk, nekā nokārtot naturalizācijas eksāmenus, kuros tiek prasītas latviešu valodas un Latvijas vēstures zināšanas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/zinas/nepilsoni-biezak-izvelas-iegut-krievijas-nevis-latvijas-pilsonibu-13950089 Nepilsoņi biežāk izvēlas iegūt Krievijas, nevis Latvijas pilsonību. Ģirts Kasparāns. &quot;Diena&quot; 2012. gada 31. maijā.]&lt;/ref&gt;
No naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā līdz 2016. gada beigām Latvijas pilsonība tika piešķirta 144 000 cilvēkiem, pilsonības pretendentu vidū sieviešu un vīriešu proporcija bija gandrīz vienāda, 66% no viņiem bija krievi.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/divas-krievu-zurnalistes-kopa-iet-celu-uz-latvijas-pilsonibu-un-to-izgaismo-portala-lsm.lv.a218515/ Divas krievu žurnālistes kopā iet ceļu uz Latvijas pilsonību un to izgaismo portālā lsm.lv] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 10. janvārī&lt;/ref&gt;

Latvijas Republikas tiesībsargs [[Romāns Apsītis]] 2012. gadā secināja, ka &quot;valsts politika nolūkā veicināt naturalizāciju un nepilsoņu skaita samazināšanu ir leģitīma. Tā kā nepilsoņa statuss nav Latvijas pilsonības paveids, tad, izvēloties šo politiku, valsts mērķis nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšana tos maksimāli pielīdzinot savās tiesībās, bet gan personu motivēšana iegūt pilntiesīga pilsoņa statusu&quot; un &quot;vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, no vienas puses, tuvinātu šo statusu pilsoņa statusam un tai pat laikā tikai paildzinātu šo nenoteikto situāciju un “īpašo tiesisko statusu”, kas ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa&quot;.&lt;ref&gt;[http://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/04/10/2012/atzinums_par_pilsoNu_un.pdf Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā — 2., 16. lpp.]&lt;/ref&gt;

Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] vairākkārt rosināja noteikt kārtību, lai Latvijā dzimis bērns automātiski kļūtu par Latvijas pilsoni, [[13. Saeima]] atbalstīja likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas pārtraukšanu jaundzumušajiem.&lt;ref name=&quot;jaundzumušo pilsonība&quot;/&gt;

== Nepilsoņi kā politiskais un cilvēktiesību jautājums ==
Starptautiskajā sabiedrībā tiek izteikti dažādi viedokli par nepilsoņu stāvokli.
2004. gadā Krievijas Ārlietu ministrija sagatavoja izlasi starptautisko organizāciju un NVO pārmetumu un rekomendāciju Latvijai minoritāšu tiesību jomā, tostarp arī par nepilsonību un naturalizāciju.&lt;ref&gt;Starptautisko organizāciju un NVO galveno pārmetumu un rekomendāciju saraksts mazākumtautību tiesību jomā: [https://web.archive.org/web/20060210073416/http://www.ryssland.se/emb_s27.htm angliski (2004)], [https://web.archive.org/web/20080505152337/http://www.georgia.mid.ru/press2003/133.html#s8 krieviski (2003)]&lt;/ref&gt;

2004. — 2006. gadā tapušās starptautiskās rekomendācijas Latvijai, kas skar nepilsonības jautājumu, ietvēra šādus ieteikumus:
* piešķirt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās;&lt;ref&gt;[https://rm.coe.int/third-report-on-latvia-latvian-translation-/16808b58b5 EKRN Trešais ziņojums par Latviju — 132. pkt.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.bayefsky.com/html/latvia_t4_cerd.php Concluding observations of the Committee on the Elimination of Racial Discrimination: Latvia (2003)] — Section 448&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;EDSO PA Rezolūcija par mazākumtautībām: [http://www.oscepa.org/documents/all-documents/annual-sessions/2004-edinburgh/declaration-11/236-edinburgh-declaration-russian/file krieviski — sk. 28. lpp.], [http://www.oscepa.org/documents/all-documents/annual-sessions/2004-edinburgh/declaration-11/232-edinburgh-declaration-eng/file angliski — sk. 24. lpp.] — sk. 16. pkt.&lt;/ref&gt;;&lt;ref&gt;EP Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti Latvijā Nr. CommDH(2004)3 [https://web.archive.org/web/20050611004552/http://www.coe.int/T/R/CommissionerHR/%5BDocuments%5D/CommDH(2004)3_Latvia.asp#P363_122704 krieviski], [https://rm.coe.int/16806db6c1 angliski] — sk. 132.5. pkt.&lt;/ref&gt;
* vienkāršot naturalizāciju;&lt;ref&gt;EP Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti Latvijā Nr. CommDH(2004)3 [https://web.archive.org/web/20050611004552/http://www.coe.int/T/R/CommissionerHR/%5BDocuments%5D/CommDH(2004)3_Latvia.asp#P363_122704 krieviski], [https://rm.coe.int/16806db6c1 angliski] — sk. 132.4. pkt.&lt;/ref&gt;
* mazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās;&lt;ref&gt;[https://rm.coe.int/third-report-on-latvia-latvian-translation-/16808b58b5 EKRN Trešais ziņojums par Latviju — 118. pkt.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17491&amp;lang=en PACE resolution No. 1527 (2006)] — Section 17.11.2.&lt;/ref&gt;
* neprasīt naturalizējamiem izteikt uzskatus, kas būtu pretrunā ar viņu savas kultūras kopienas vai nācijas vēstures redzējumu.&lt;ref&gt;[http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17491&amp;lang=en PACE resolution No. 1527 (2006)] — Section 17.9.&lt;/ref&gt;

[[EDSO]] misija, kas uzraudzīja [[9. Saeimas vēlēšanas]], 2006. gadā konstatēja, ka &quot;''Tas, ka nozīmīgai daļai pilngadīgu valsts iedzīvotāju nav vēlēšanu tiesību, norāda, ka joprojām pastāv demokrātijas deficīts. Eiropas Padome un Baltijas Jūras valstu padome ieteikušas apsvērt iespēju piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās''&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cvkserv/sa9/osce_06.pdf EDSO misijas paziņojums presei] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070206205415/http://www.cvk.lv/cvkserv/sa9/osce_06.pdf |date={{dat|2007|02|06||bez}} }}, [[2006. gads|2006]]. gada [[8. oktobris|8. oktobrī]]&lt;/ref&gt;
Savukārt, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2006. gada novembrī minēja savā rezolūcijā, ka &quot;''Asambleja uzskata, ka Latvijā pieņemtie naturalizācijas noteikumi nerada nepārvaramus šķēršļus Latvijas pilsonības iegūšanai un ka piemērojamā procedūra nesatur esošos Eiropas standartus pārsniedzošas vai tiem pretējas prasības. Tomēr, ievērojot ļoti specifisku nepilsoņu situāciju, kurai nav precedentu un tāpēc trūkst Eiropas normu vai prakses rāmju, Asambleja uzskata, ka ir iespējami turpmākie uzlabojumi, lai izvairītos no nevajadzīgām prasībām Latvijas pilsonības iegūšanai''&quot;.&lt;ref name=PACE&gt;[http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17491&amp;lang=en EPPA rezolūcija 1527 (2006) Mazākumtautību tiesības Latvijā], angliski&lt;/ref&gt;

== Aptauju rezultāti ==
2003. gada aptaujā 6825 Latvijas nepilsoņiem atbildot uz jautājumu &quot;Kāpēc jūs neizmantojat iespēju iegūt Latvijas pilsonību?&quot;, tika minēti šādi iemesli: pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski — 34,2%, latviešu valodas prasmes problēmas — 23,2%, vēstures eksāmena kārtošana — 20,5%, mazāki izdevumi Krievijas un citu valstu vīzām — 20,2%, nodevas apmērs — 20,2%.&lt;ref&gt;Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā — Rīga: LR Naturalizācijas pārvalde, [[2003. gads|2003]]. — 71. lpp.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar SKDS [[2005. gads|2005]]. gada aptaujas datiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.politika.lv/temas/politikas_process/4002/ |title=''Uzskati par starpetniskajām attiecībām Latvijā'' — Rīga: SKDS, 2005. — 12.—13. lpp. |access-date={{dat|2011|10|30||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120419010051/http://www.politika.lv/temas/politikas_process/4002/ |archivedate={{dat|2012|04|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; 45,9 % Latvijas iedzīvotāju un 38,4 % Latvijas pilsoņu atbalstītu balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, pret būtu 35,6 % iedzīvotāju un 42,8 % pilsoņu. Par šādiem likuma grozījumiem iestātos 74,6 % krievvalodigo un 24,8 % latviešu, iebilstu 7,8 % krievvalodīgo un 55,9 % latviešu. Pēc &quot;AC Konsultācijas&quot; 2008. gada aptaujas datiem, balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās atbalstīja 47 % iedzīvotāju (38 % pilsoņu un 80 % nepilsoņu), neatbalstīja 39 %.&lt;ref&gt;[http://providus.lv/article_files/2877/original/Cela_uz_pilsonisku_sabiedribu_06112008.pdf?1426767913 Kvantitatīvs un kvalitatīvs pētījums par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem. 2008 — 18. lpp.]&lt;/ref&gt;

2014. gada maijā un jūnijā veiktajā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptaujā 41,4 % no respondentiem bija Latvijas nepilsoņi. Apgalvojumam „es lepojos ar to, ka esmu Latvijas pilsonis/ iedzīvotājs” piekrita 50 % nepilsoņu, iepretīm 63 % nelatviešu izcelsmes pilsoņu.
Uz jautājumu „vai Jūs plānojat iegūt Latvijas pilsonību, naturalizējoties tuvāko 12 mēnešu laikā?” noliedzošu atbildi sniedza 81 %, apstiprinoši atbildēja 11 %, bet noteiktu atbildi atturējās sniegt 8 % aptaujāto.
Kā noliedzošās atbildes iemeslu visbiežāk nepilsoņi minēja to, ka nav vajadzības pēc pilsonības, var iztikt (30,5%), ir liels vecums (24,9%), sliktas, nepietiekamas valsts valodas zināšanas (11,4%), viedokli, ka pilsonībai jābūt automātiski piešķirtai (8,7%), ir citas valsts pilsonība, plāno pieņemt citu pilsonību (6,2%), izdevīgi braukt uz Krieviju bez vīzas (5,3%), grūts eksāmens, pazemojoša procedūra (4,5%) vai nav laika (4,2%).&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/atskaite_piederiba_08_2014.pdf Piederības sajūta Latvijai] SKDS mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptauja, 2014. gada maijs — jūnijs&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==

* Список различий в правах граждан и неграждан Латвии — Рига: [[LCK|ЛКПЧ]], 2006
* Citizens of a Non-Existent State. Rīga: Averti-R [http://www.lhrc.lv/biblioteka/CITIZENS_OF_A_NON_EXISTENT_STATE.pdf 2008] [https://rusojuz.lv/wp-content/books/21/book.pdf 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210116021702/https://rusojuz.lv/wp-content/books/21/book.pdf |date={{dat|2021|01|16||bez}} }}
* ''[[Vladimirs Buzajevs|Бузаев В. В.]]'' [https://web.archive.org/web/20160507184356/http://live2.algs.lv/i/doc/Negrazhdane_Latvii.pdf Неграждане Латвии] — Рига: [[LCK|ЛКПЧ]], 2007
* [[Ineta Ziemele|I. Ziemele]], Valsts nepārtrauktības un cilvēktiesību loma pilsonības kontekstā Baltijas valstīs. / Baltijas valstis Iikterņgriežos. Politiskas, ekonomiskas un tiesiskas starptautiskās sadarbības problēmas uz XXI gadu simteņa sliekšņa: Rakstu krājums. Red. Jundzis, T. Rīga, 1998., 235.-257. lpp.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* Puriņš G. [http://home.lanet.lv/~politics/raksti/Pilsoniba/pilsoniba.htm ''Latvijas pilsonība ''ab ovo'']
* [https://web.archive.org/web/20160120180136/http://www.tiesibsargs.lv/img/content/atzinums_par_pilsonu_un_nepilsonu_tiesibam_2008_09.pdf LR Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā par atšķirībām starp Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām] 2008
* Starptautiskās [http://www.lhrc.lv/arxiv/p5_2010_lat.pdf rekomendācijas] Latvijai samazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās
* [http://live2.algs.lv/index.php?lang=lv&amp;mode=ellections&amp;submode=razl&amp;page_id=694 Izvilkumi]{{Novecojusi saite}} no Saeimas debatēm par dažiem priekšlikumiem atcelt tiesību starpību starp LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem un [http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_050929/st2909.htm#s4 debates] par likumprojektu &quot;Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem&quot;
* D. Dembovska [http://providus.lv/article/rezerve-velesanam-nepilsoni Rezerve vēlēšanām — nepilsoņi] [[Politika.lv]] 2003
* E. Belševics [http://rianova.narod.ru/gra.html Būt pilsonim nav pienākums...]{{ru ikona}}
* [http://neogeo.lv/?p=13139 Nepilsoņi kartē] 2012

== Skatīt arī ==
* [[Pilsonība Latvijā]]

[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:Konstitucionālās tiesības]]</text>
      <sha1>18se6ta07ozrvssiqob2wl3h0umqqt8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lietuvas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15213</id>
    <revision>
      <id>4538444</id>
      <parentid>4534430</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:56:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4538444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8413" sha1="ewbhnla44gtmyxu1d4bjsimyt5zcyyh" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Lietuva
| Badge              = 
| FIFA Trigramme     = LTU
| Nickname           = 
| Association        = [[Lietuvas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|LTU}} [[Mindaugs Čeps]]
| Captain            = [[Fjodors Černihs]]
| Most caps          = [[Sauļus Mikoļūns]] (101)
| Top scorer         = [[Toms Danilevičs]] (19)
| Home Stadium       = [[LFF stadions]]
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1=_lit1617h|pattern_b1=_lit1617h|pattern_ra1=_lit1617h|pattern_sh1=_lit1617h|pattern_so1=_lit1617h
| leftarm1=FFDE00|body1=FFDE00|rightarm1=FFDE00|shorts1=007564|socks1=FFDE00
| pattern_la2=_Lituania11Away|pattern_b2=_Lituania11Away|pattern_ra2=_Lituania11Away|pattern_sh2=
| leftarm2=007564|body2=007564|rightarm2=007564|shorts2=007564|socks2=007564
| First game         = {{fb|Lietuva}} 0:5 {{fb-rt|Igaunija}}&lt;br /&gt;([[Kauņa]], [[Lietuva]]; {{dat|1923|6|24|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|Lietuva}} 7:0 {{fb-rt|Igaunija}}&lt;br /&gt;([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1995|5|20|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|Ēģipte|1922}} 10:0 {{fb-rt|Lietuva}}&lt;br /&gt;([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1924|5|27|N|bez}})
| World cup apps     = 
| World cup first    = 
| World cup best     = 
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 
| Regional cup first = 
| Regional cup best  = 
}}

'''Lietuvas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Lietuva|Lietuvas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Lietuvas futbola izlasi pārvalda [[Lietuvas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli Lietuvas izlase aizvadīja 1923. gadā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Laika posmā no 1940. līdz 1991. gadam [[Lietuva]] atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, tādēļ šajā laikā Lietuvas futbola izlase nepastāvēja. Pirmo oficiālo spēli pēc neatkarības atjaunošanas Lietuvas izlase aizvadīja 1990. gadā pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]]. Lietuvas izlase 16 reizes ir ieguvusi [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]].

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Nepiedalījās
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Nekvalificējās
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Nekvalificējās
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Nepiedalījās, [[PSRS futbola izlase|PSRS]] okupācijas dēļ
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Nekvalificējās
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']]

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Nepiedalījās, atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]-[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Nekvalificējās

== Sastāvs ==

Šāds sastāvs ir pieteikts un [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] (7.10.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] (11.10.2020) un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] (14.10.2020).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lt/news/11416/rinktines-sudeti-pristates-v-urbonas-tikslas-surinkti-motyvuotus-alkanus-ir-truputi-isprotejusius/|title=Rinktinės sudėtį pristatęs V. Urbonas: Tikslas surinkti motyvuotus, „alkanus“ ir truputį išprotėjusius|website=LFF.lt|access-date=2020-11-10|language=lt|archive-date=2020-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20201023025415/https://lff.lt/news/11416/rinktines-sudeti-pristates-v-urbonas-tikslas-surinkti-motyvuotus-alkanus-ir-truputi-isprotejusius/}}&lt;/ref&gt;

{{Nat fs g start}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1995|5|8|df=y}}|caps=0|club=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Deivids Mikeļonis]]|no=|pos=GK}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1994|6|22|df=y}}|caps=3|club=[[Lommel S.K.|Lommel]]|clubnat=BEL|goals=0|name=[[Toms Švedkausks]]|no=|pos=GK}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1996|6|1|df=y}}|caps=1|club=[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Edvīns Gertmons]]|no=|pos=GK}}
{{Nat fs break}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1984|5|2|df=y}}|caps=87|club=[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=5|name=[[Sauļus Mikolūns]]|no=|pos=DF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1988|8|8|df=y}}|caps=46|club=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Egidijs Vaitkūns]]|no=|pos=DF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1993|1|19|df=y}}|caps=25|club=[[KFC Uerdingen 05]]|clubnat=DEU|goals=0|name=[[Edvīns Girdvainis]]|no=|pos=DF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1987|5|12|df=y}}|caps=12|club=[[SSV Jahn Regensburg|Jahn Regensburg]]|clubnat=DEU|goals=0|name=[[Markuss Paļonis]]|no=|pos=DF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1993|2|16|df=y}}|caps=5|club=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Martins Dapkus]]|no=|pos=DF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1993|7|8|df=y}}|caps=2|club=[[Zagłębie Sosnowiec]]|clubnat=POL|goals=0|name=[[Marks Benets]]|no=|pos=DF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1994|3|4|df=y}}|caps=0|club=[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Vīts Gašpuits]]|no=|pos=DF}}
{{Nat fs break}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1990|12|18|df=y}}|caps=60|club=[[BB Erzurumspor|Erzurumspor]]|clubnat=TUR|goals=11|name=[[Arvīds Novikovs]]|no=|pos=MF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1995|12|30|df=y}}|caps=21|club=[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Modests Vorobjovs]]|no=|pos=MF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1993|7|4|df=y}}|caps=19|club=[[FC Taraz|Taraz]]|clubnat=KAZ|goals=1|name=[[Ovidijs Verbicks]]|no=|pos=MF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1994|3|31|df=y}}|caps=17|club=[[FC Lviv|Lviv]]|clubnat=UKR|goals=2|name=[[Donats Kazlausks]]|no=|pos=MF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1997|10|6|df=y}}|caps=14|club=[[FK Voždovac|Voždovac]]|clubnat=SER|goals=0|name=[[Justs Lasicks]]|no=|pos=MF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1996|2|10|df=y}}|caps=12|club=[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Domants Šmkus]]|no=|pos=MF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1999|8|19|df=y}}|caps=8|club=[[HNK Gorica|Gorica]]|clubnat=CRO|goals=0|name=[[Pauļus Golubicks]]|no=|pos=MF}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1994|12|17|df=y}}|caps=6|club=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=1|name=[[Grats Sirgeds]]|no=|pos=MF}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daniels Romanovskis]]|age={{birth date and age|1996|6|19|df=y}}|caps=3|goals=0|clubnat=UKR|club=[[FC Olimpik Donetsk|Olimpik Donetsk]]}}
{{Nat fs break}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1991|5|21|df=y}}|caps=57|club=[[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;|Jagiellonia]]|clubnat=POL|goals=9|name=[[Fjodors Černihs]]|no=|pos=FW|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1992|3|11|df=y}}|caps=14|club=''bez kluba''|clubnat=|goals=1|name=[[Karolis Laukžemis]]|no=|pos=FW}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age|1999|9|27|df=y}}|caps=1|club=[[FK Riteriai|Riteriai]]|clubnat=LTU|goals=50|name=[[Deivids Matulevičs]]|no=|pos=FW}}
{{nat fs end|background=green}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://lff.lt/rinktines/vyru/ LFF oficiāla vietne] {{lt ikona}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/nacionalines-rinktines/vyru/ Statistika], ''lietuvosfutbolas.lt''
{{sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Futbols Lietuvā}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Lietuvas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>ewbhnla44gtmyxu1d4bjsimyt5zcyyh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4538473</id>
      <parentid>4538126</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T03:53:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="361816" sha1="p5zs9siynah0ce6dxbc1uvkp9h27wv6" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>p5zs9siynah0ce6dxbc1uvkp9h27wv6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turcijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15489</id>
    <revision>
      <id>4538445</id>
      <parentid>4534328</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:58:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4538445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20850" sha1="4r9j7d7laeuz95c7xiwmp5z9h6v1dgb" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste|
  Name               = Turcija|
  Badge              = Roundel flag of Turkey.svg|
  FIFA Trigramme     = TUR |
  Nickname           = ''Ay-Yıldızlılar'' (Mēness-zvaigžņotie);&lt;br /&gt;''Geridönüş Kralları'' (Atgriezušies karaļi)|
  Association        = [[Turcijas Futbola federācija]] |
  Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) |
  Coach              = {{flaga|TUR}} [[Sergens Jalčins]]|
  Asst Manager       =  |
  Captain            = [[Hakans Čalhanoglu]] |
  Most caps          = [[Rišti Rečbers]] (120)|
  Top scorer         = [[Hakans Šikirs]] (51)|
  FIFA Rank          = {{Nft rank|27.|down|3|date=2026. gada 20. jūlijs}}|
  1st ranking date   = 1993. gada augusts |
  FIFA max           = 5. |
  FIFA max date      = 2004. gada jūnijs |
  FIFA min           = 67.|
  FIFA min date      = 1993. gada oktobris|
| pattern_la1              = _tur26a
| pattern_b1               = _tur26a
| pattern_ra1              = _tur26a
| pattern_sh1              = _tur26a
| pattern_so1              = 
| leftarm1                 = ff0000
| body1                    = ff0000
| rightarm1                = ff0000
| shorts1                  = ff0000
| socks1                   = ff0000
| pattern_la2              = _tur26h
| pattern_b2               = _tur26h
| pattern_ra2              = _tur26h
| pattern_sh2              = _tur26h
| pattern_so2              = 
| leftarm2                 = FFFFFF
| body2                    = FFFFFF
| rightarm2                = FFFFFF
| shorts2                  = FFFFFF
| socks2                   = FFFFFF
| First game         = {{fb|TUR}} 2:2 {{fb|ROU}}&lt;br /&gt;([[Stambula]], [[Turcija]]; {{Dat|1923|10|26}}) |
  Largest win        = {{fb|TUR}} 7:0 {{fb|SYR}}&lt;br /&gt;([[Ankara]], [[Turcija]]; {{Dat|1949|11|20}})&lt;br /&gt;{{fb|TUR}} 7:0 {{fb|KOR}}&lt;br /&gt;([[Ženēva]], [[Šveice]]; {{Dat|1954|6|20}})&lt;br /&gt;{{fb|TUR}} 7:0 {{fb|SMR}}&lt;br /&gt;([[Stambula]], [[Turcija]]; {{Dat|1996|11|10}})|
  Largest loss       = {{fb|Polija}} 8:0 {{fb|TUR}}&lt;br /&gt;([[Hožova]], [[Polija]]; {{Dat|1968|4|24}})&lt;br /&gt;{{fb|TUR}} 0:8 {{fb|ENG}}&lt;br /&gt;([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|1984|11|14}})&lt;br /&gt;{{fb|ENG}} 8:0 {{fb|TUR}}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Lielbritānija]]; {{dat|1987|10|14}})

|
  World cup apps     = 3 |
  World cup first    = 1954 |
  World cup best     = Trešā vieta, [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] |
  Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] |
  Regional cup apps  = 6 |
  Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] |
  Regional cup best  = Pusfināls, [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]|
  Confederations cup apps = 1 | 
  Confederations cup first = 2003| 
  Confederations cup best = Trešā vieta, [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] 
}}
[[Attēls:AUT vs. TUR 2016-03-29 (001).jpg|thumb|upright=1.5|Turcijas futbola izlase (2016)]]

'''Turcijas futbola izlase''' ({{val|tr|Türkiye Millî Futbol Takımı}}) ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Turcija|Turcijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Turcijas futbola izlasi pārvalda [[Turcijas Futbola federācija]]. [[Turcija]] daļēji atrodas gan [[Āzija|Āzijā]], gan [[Eiropa|Eiropā]], taču [[Futbols|futbolā]] tā ir tikai [[UEFA]] locekle. Turcijas izlase tikai 3 reizes ir kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātiem]], taču savā otrajā piedalīšanās reizē [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]] tā izcīnīja augsto 3. vietu.

== Vēsture ==
=== Pirmsākumi ===
[[Turcija]]s nacionālās izlases pirmā spēle bija [[1923]]. gadā ar [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasi. Par svarīgu notikumu vērtē paša [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] klātbūtni un veiksmes vēlējumus komandai. Ataturkam futbols bija iecienītākais sporta veids. Šajā laikā citas komandas bija ļoti piesardzīgas, jo turki bija pirms tam vairākās spēlēs pārspējuši angļus.

=== 1950. un 1954. gada Pasaules čempionāti ===
[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]] [[Turcija]]s izlase diezgan viegli bija kvalificējusies, uzvarot spēlē ar [[Sīrijas futbola izlase|Sīriju]] (7-0), bet sakarā ar finansiālām grūtībām, Turcija no čempionāta izstājās.

Pēc spēles ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Turcija]] kvalificējās [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules kausam]]. Turcija tika iekļauta vienā grupā ar [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Rietumvācija|VFR]], tomēr tā arī nekad nespēlēja ar ungāriem dēļ čempionāta noteiktā formāta. Pēc zaudējuma VFR (4-1), turki spēlēja pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]] un uzvarēja ar 7-0. Pēdējā spēlē ar VFR turki zaudēja (7-2).

=== 1954. - 1958. gadi ===
Šajā periodā [[Turcija]]s izlase izspēlēja vairākas veiksmīgas spēles un lielākā uzvara bija pār nepārspējamo [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasi]].

=== 1960. - 1990. gadi ===
Neskatoties uz valsts atbalstu nacionālās izlases izveidošanā un vairāku [[Turcija]]s klubu piedalīšanos dažādās [[Eiropa]]s spēlēs, 1960. gadi uzskatāmi par nacionālās izlases panīkuma laikmetu. 1970. gados bija ievērojami centieni kvalificēties pasaules un Eiropas čempionātiem, bet izlasei neizdevās iekļūt [[Eiropas futbola čempionāts|Eiropas]] [[Eiropas futbola čempionāts 1972|1972. gada]] un [[Eiropas futbola čempionāts 1976|1976. gada]] čempionātos.

1980. gados Turcija piedzīvoja divus zaudējumus [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]] (8-0) un Turcija neiekļuva arī [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules čempionātā]], jo zaudēja pašā pēdējā kvalifikācijas turnīra spēlē.

=== 1996. un 2000. gada Eiropas čempionāti ===
[[Turcija]] kvalificējās [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātam]], pārspējot gan [[Šveices futbola izlase|Šveices]], gan [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] komandas (2-1), bet pašā čempionātā turki cieta smagu sakāvi, neiegūstot nevienus vārtus. Tomēr turki mājās brauca ar pavisam citu apbalvojumu: ''godīgas spēles balva'', ko pasniedza [[Alpajs Ēzalans|Alpajam Ēzalanam]].

Pēc uzvaras spēlē ar [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Turcija]] kvalificējās [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātam]]. Pirmajā mačā ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], Turcija zaudēja ar 2-1 un otrā mačā ar [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] nospēlēja neizšķirti (0-0). Turcijai izdevās uzvarēt mājinieku [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] komandu ar 2-0, līdz ar to tā bija pirmā reize, kad Eiropas čempionātā mājinieki zaudē jau pirmajā kārtā.

=== 2002. gada pasaules čempionāts ===
[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Turcija pirmajā kārtā zaudēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijai]] ar 2-1 un spēlēja papildspēli ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], kuru uzvarēja ar 6-0, lai iekļūtu finālā.

Savu dalību čempionātā turki sāka ar zaudējumu [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] (2-1), bet iekļuva nākamajā kārtā, uzvarot [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]] (3-0) un nospēlējot neizšķirti ar [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]] (1-1).

Nākamajā kārtā turki spēlēja ar mājinieku [[Japānas futbola izlase|Japānas]] komandu un tos uzvarēja ar 1-0. Čempionāta turpinājumā turki uzvarēja [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] (1-0) un iekļuva pusfinālā, kur zaudēja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] (1-0) un spēlēja par trešo vietu ar [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]], kurus uzvarēja ar 3-2. Neskatoties uz to, ka pirmie sāka korejieši, [[Hakans Šikirs|Hakanam Šikiram]] izdevās iesist pirmos vārtus jau 10,8 sekundēs, uzstādot ātrāko pirmo vārtu rekordu pasaules čempionāta vēsturē.

=== 2003. gada Konfederāciju kauss un 2004. gada Eiropas čempionāts ===
[[2003. gads|2003]]. gada vasarā Turcija ieguva trešo vietu [[Konfederāciju kauss|Konfederāciju kausa]] čempionātā. Nospēlējot neizšķirtu ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] (2-2), turki panāca brazīliešu izstāšanos no turnīra. Vēlāk Turcija pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]] (3-2) un uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] (2-1), iegūstot otro vietu.

[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlēs [[Turcija]] zaudēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijai]] un neiekļuva čempionātā.

=== 2006. gada Pasaules čempionāts ===
Turcija atkal nekvalificējās, jo zaudēja pirmajā kvalifikācijas spēlē [[Šveices futbola izlase|Šveicei]]. Pēc spēles notika masu nekārtības un vairāki kautiņi.

=== 2008. gada Eiropas čempionāts ===
Pēc sešu gadu gaidīšanas [[Turcija]] beidzot kvalificējās un iekļuva A grupā kopā ar [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Kopā ar Turciju tika iekļautas arī [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] un [[Čehijas futbola izlase|Čehija]]. Pirmajā spēlē turki zaudēja čehiem (2-0), bet uzvarēja šveiciešus (2-1). Vēlāk turki uzvarēja arī čehus (3-2).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Turkey edge out Czechs in thriller {{en ikona}} | publisher = FIFA.com | date = 15.06.2008. | url = http://www.fifa.com/confederationcup/news/newsid=804461.html#turkey+edge+czechs+thriller | access-date = 20.07.2008 | archive-date = 20.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080620000524/http://www.fifa.com/confederationcup/news/newsid=804461.html#turkey+edge+czechs+thriller }}&lt;/ref&gt;

Ceturtdaļfināla spēlē ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] pirmās 90 minūtes nebija nevieni vārti un pēdējā papildlaika minūtē horvātiem izdevās iesist vārtus. Turki arī paspēja iesist vārtus, un tika noteikti soda sitieni un turki uzvarēja ar 3-1.

Pusfinālā [[Turcija]] spēlēja ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], kuras pusē laukumā iznāca tikai 14 spēlētāji. Rezultāts līdz pēdējai minūtei bija neizšķirts (2-2), bet vāciešiem izdevās iesist pēdējos vārtus un turku līdzdalība čempionātā līdz ar to bija beigusies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Pirmā fināliste - Vācija | publisher = eSports | date = 25.06.2008. | url = http://esports.lv/futbols/euro_2008/25062008-pirma_finaliste_-_vacija}}&lt;/ref&gt;

=== 2010. gada Pasaules čempionāts ===
Šoreiz Tucija nekvalificējās 5. grupā paliekot 3. vietā aiz [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]]. Pēc šīs neveiksmes [[Fatihs Terims]] aizgāja no izlases galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Fatih Terim quits as Turkey's coach after failure to reach World Cup finals | publisher = guardian.co.uk | date = 11.10.2009 | url = http://www.guardian.co.uk/football/2009/oct/11/fatih-terim-turkey-resigns}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== 2012. gada Eiropas čempionāts ===
Turcija tika ielozēta A grupā, kur palika 2. vietā piekāpjoties vienīgi [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Play-off kārtā Turcija spēlēja pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. Turcija divu spēļu summā zaudēja ar 0-3.

== Pasaules čempionātos ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;   
|-
!Gads
!Kārta
!Pozīcija
!Spēles
!Uzvaras
!Neizšķirti
!Zaudējumi
!Gūtie vārti
!Zaudētie vārti
|- 
|{{flaga|Uruguay}} [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]||''Nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||-   
|-   
|{{flaga|Italy}} [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]||''Izstājās kvalifikācijas laikā''||-||-||-||-||-||-||-   
|-
|{{flaga|France}} [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]||''Nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||-   
|-   
|{{flaga|Brazil}} [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]||''Kvalificējās, bet nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- 
|-   
|{{flaga|Switzerland}} [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]||Grupu turnīrs (1. kārta)||9||3||1||0||2||10||11
|-   
|{{flaga|Sweden}} [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]||''Izstājās''||-||-||-||-||-||-||-   
|-   
|{{flaga|Chile}} [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-   
|-   
|{{flaga|England}} [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- 
|-   
|{{flaga|Mexico}} [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-   
|-
|{{flaga|West Germany}} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|-  
|{{flaga|Argentina|alt}} [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Spain}} [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Mexico}} [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Italy}} [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|United States}} [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|France}} [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|- bgcolor=#CD7F32
|{{flaga|South Korea}}{{flaga|Japan}} [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]||'''3. vieta'''||3||7||4||1||2||10||6
|-
|{{flaga|Germany}} [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|South Africa}} [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||-
|-
| {{flaga|Brazil}} [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]|| ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''||-||-||-||-||-||-||-
|-
|{{Flaga|Krievija}} [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
|[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']]
| -
| -
| -
| -
| -
| -
| -
|-
|{{flaga|Qatar}} [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]||''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''||-||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Canada}}{{flaga|USA}}{{flaga|Mexico}} [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]||Grupu turnīrs||35||3||1||0||2||3||5
|-
|'''Kopā'''||3/23|| ||13||6||1||6||23||22
|}

== Eiropas čempionātos ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;   
|-
!Gads
!Kārta
!Spēles
!Uzvaras
!Neizšķirti*
!Zaudējumi
!Gūtie vārti
!Zaudētie vārti
|- 
|{{flaga|France}} [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-   
|-   
|{{flaga|Spain}} [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-    
|-
|{{flaga|Italy}} [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-   
|{{flaga|Belgium}} [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-   
|[[Attēls:Flag of Yugoslavia (1946–1992).svg|22x20px]] [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-   
|{{flaga|Italy}} [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-   
|{{flaga|France}} [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-   
|-   
|{{flaga|Germany}} [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-  
|-   
|{{flaga|Sweden}} [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-   
|-   
|{{flaga|England}} [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]||Grupu turnīrs (1. kārta)||3||0||0||3||0||5   
|-   
|{{flaga|Belgium}}{{flaga|Netherlands}} [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]||Ceturtdaļfināls||4||1||1||2||3||4   
|-  
|{{flaga|Portugal}} [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-     
|-   
|{{flaga|Austria}}{{flaga|Switzerland}} [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]||Pusfināls||5||2||1||2||8||9
|-  
|{{flaga|Poland}}{{flaga|Ukraine}} [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
|{{Flaga|FRA}} [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
|Grupu turnīrs
|3
|1
|0
|2
|2
|4
|-
|{{Flaga|Eiropa}} [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]
|Grupu turnīrs
|3
|0
|0
|3
|1
|8
|- 
|{{Flaga|Vācija}} [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]
|Ceturtdaļfināls
|5
|3
|0
|2
|8
|7
|-
|'''Kopā'''||'''6/17'''||'''20'''||'''7'''||'''2'''||'''14'''||'''22'''||'''37'''       
|}
:''Ar * apzīmēti neizšķirti ieskaitot izslēgšanas spēles, kurās uzvarētājs tika noskaidrots pēc [[soda sitiens (futbols)|11 metru soda sitieniem]].''

== Konfederāciju kausos ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;   
|-
!Gads
!Kārta
!Spēles
!Uzvaras
!Neizšķirti
!Zaudējumi
!Gūtie vārti
!Zaudētie vārti
|- 
|{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1992|1992]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1995|1995]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1997|1997]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Mexico}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1999|1999]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|South Korea}}{{flaga|Japan}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2001|2001]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|- bgcolor=#CD7F32
|{{flaga|France}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2003|2003]]||'''3. vieta'''||5||2||1||2||8||7
|-
|{{flaga|Germany}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2005|2005]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|South Africa}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2009|2009]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Brazil}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2013|2013]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
|{{flaga|Russia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2017|2017]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-
|-
||'''Kopā'''||1/8||5||2||1||2||8||7
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Turcija}}

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Vārds
!Karjera
!Spēles
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Rišti Rečbers]]
|1993—2012
|120
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Hakans Šikirs]]
|1992—2008
|112
|-
|align=&quot;left&quot;|'''[[Hakans Čalhanoglu]]'''
|2013—pašlaik
|108
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Bilents Korkmazs]] 
|1990—2005
|102
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Emre Belezoglu]]
|2000—2019
|101
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Arda Turans]]
|2006—2017
|100
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Tugajs Kerimoglu]] 
|1990—2007
|94
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Alpajs Ezalans]]
|1995—2005
|90
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Hamits Altintops]]
|2004—2014
|82
|-
|align=&quot;left&quot;|[[Mehmets Topals]]
|2008—2018
|81
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Periods
!Vārti
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Hakans Šikirs]]
|1992—2007
|51
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Buraks Jilmazs]]
|2006—2022
|31
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|'''[[Hakans Čalhanoglu]]'''
|2013—pašlaik
|22
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Tundžajs Šanli]]
|2002—2010
|22
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Lefters Kičikandonjadiss]]
|1948—1963
|21
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Dženks Tosuns]]
|2013—2024
|21
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Metins Oktajs]]
|1956—1968
|19
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Džemils Turans]]
|1969—1979
|19
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Nihats Kahvedži]]
|2000—2010
|19
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Arda Turans]]
|2006—2017
|17
|}

== Treneru sastāvs ==
{|
|-
|'''Galvenais treneris'''|| {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Montella]]
|- valign=top
|rowspan=2|'''Trenera asistenti'''|| {{flaga|Turkey}} [[Selčuks Šahins]]
|-
| {{flaga|ITA}} [[Daniele Ruso]]
|-
|rowspan=2|'''Vārtsargu treneris'''|| {{flaga|TUR}} [[Ozans Ozerkans]]
|-
|{{flaga|TUR}} [[Emra Karakovans]]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Futbols Turcijā]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Sports}}
{{Portāls2|Turcija}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.tff.org.tr Oficiālā Turcijas Futbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160322120830/http://www.tff.org.tr/ |date={{dat|2016|03|22||bez}} }}

{{UEFA izlases}}
{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{labs raksts}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Turcijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>4r9j7d7laeuz95c7xiwmp5z9h6v1dgb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16170</id>
    <revision>
      <id>4538531</id>
      <parentid>4484300</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:24:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011) */</comment>
      <origin>4538531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16375" sha1="k6oogvemtrubuma8ujy6degbjwxf0xs" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Baltkrievijā|Kosava}}
{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Ukrainā|Kosiva}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Republika e Kosovës / Република Косово''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Kosovas Republika
|            valsts_nosaukums = Kosova
|               karoga_attēls = Flag of Kosovo.svg
|            karoga_nosaukums = Kosovas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Kosovo.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Kosovas Republikas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
&lt;!-- |                 valsts_moto = 
|                valsts_himna =  --&gt;
|               kartes_attēls = Europe-Republic of Kosovo.svg
|             kartes_paraksts = Kosova (tumši zaļa) Eiropā&lt;!-- {{kartes paraksts | reģions=[[Eiropa]]}}--&gt;
|               galvaspilsēta = [[Priština]]
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]
|             etniskās_grupas = 92,0% [[albāņi]]&lt;br /&gt;5,3% [[serbi]]&lt;br /&gt;2,7% citi
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Prezidente]]
|                valsts_galva = [[Albulena Hadžiu]] (pagaidu)
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Kosovas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Albins Kurti]]
|       valsts_galvas_tituls3 = Parlamenta priekšsēdētāja
|               valsts_galva3 = Albulena Hadžiu
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība
|         neatkarības_piezīme = no [[Serbija]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|2008|2|17}}
|       neatkarības_notikums2 = Atzīta&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|2008|2|18}}
|                 platība_km2 = 10 887
&lt;!-- |               platība_rangs = 124.
|              procenti_ūdens = 1,5 --&gt;
|          iedzīvotāju_skaits = 2 200 000
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2005. gads|2005]].
&lt;!-- |    iedzīvotāju_skaits_rangs = 143. --&gt;
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 220
&lt;!-- |  apdzīvotības_blīvums_rangs = 166.
|                     IKP_PPP = $29 214 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 95.
|          IKP_PPP_per_capita = $18 005
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 46.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.855
|                    HDI_gads = 2007
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 45.
|                        Gini = 37,7
|                   Gini_gads = 2003
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs =  --&gt;
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = ''nav zināms''
&lt;!-- |              tālsarunu_kods = ''nav zināms''
|                iso_kods_num = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa2 = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa3 = ''nav zināms'' --&gt;
|                    piezīme1 = Atzinušas daudzas valstis, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] vēl nav paudusi savu nostāju.
}}

'''Kosova''' ({{val|sq|Kosova}}, {{val|sr|Косово}}), oficiāli '''Kosovas Republika''' ({{val|sq|Republika e Kosovës}}, {{val|sr|Република Косово}}) ir valsts [[Eiropa]]s dienvidaustrumos, [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no [[Serbija]]s ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|atzinušas]] 104 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.

Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra [[Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu, [[Eiropas Savienības Padome]] ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī Kovova iesniedza oficiālu lūgumu iestāties Eiropas Savienībā.

== Nosaukums ==
Kosovas nosaukums cēlies no serbu valodas vārda ({{val|sr|kos}} — 'melnais strazds') — melno strazdu lauks. Serbi par Kosovu sauc tikai Kosovas austrumu daļu, bet rietumu daļu sauc par Metohiju ({{val|el|μετοχή}} (''metoxi'') — 'baznīcas zeme').

== Juridiskais statuss ==
Juridiski tā ir viena no divām autonomajām teritorijām [[Serbija|Serbijā]]. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitātes tiesībām tā ir Serbijas daļa, tomēr faktiski kopš 1999. gada tā bija [[ANO protektorāts]], ko pārvaldīja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]] (UNMIK) un [[Pašpārvaldes pagaidu iestādes]] (''Provisional Institutions of Self-Government''), bet drošību nodrošināja [[NATO]] [[KFOR]] spēki. {{Dat|2008|2|17||bez}} Kosovas valdība pasludināja neatkarību, bet Serbijas valdība paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. Rezultātā [[Kosovas starptautiskā atzīšana]] izraisīja ilgas politiskās debates un 2022. gada decembrī to diplomātiski atzinušas 101 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.&lt;ref&gt;https://www.telegraf.rs/english/3124720-this-is-the-official-note-confirming-withdrawal-of-kosovo-recognition-by-the-republic-of-nauru&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī notika [[Eiropas Padome]]s balsojums par Kosovas uzņemšanu tajā. Pret to balsoja Kipra, Rumānija, Spānija un Ungārija, bet Grieķija un Slovākija atturējās.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Kosovas vēsture}}

[[Senie laiki|Senajos laikos]] mūsdienu Kosovas teritoriju apdzīvoja [[trāķieši|trāķiešu]] un [[ilīrieši|ilīriešu]] ciltis. 6.—7. gadsimtā šajā teritorijā ienāca slāvu ciltis. Pēc [[Otrā Kosovas kauja|Otrās Kosovas kaujas]] 1448. gadā, kad turki un viņu serbu sabiedrotie sakāva ungāru un albāņu spēkus, teritoriju pakļāva [[Osmaņu impērija]], sākās albāņu migrācija uz šo teritoriju. 1912. gadā [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā lielāko Kosovas daļu ieņēma [[Serbijas Karaliste|Serbija]], bet Pejas-Ģakovas rajonu zemes rietumos — Melnkalne. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada novembrī Kosovu ieņēma [[Austroungārija]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]], bet kara noslēgumā 1918. gada novembrī to atguva Serbija, kas ieņēma arī Melnkalnes Kosovu. 1941. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kosovu ieņēma [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] un pievienoja saviem Albānijas valdījumiem. 1945. gadā izveidoja autonomu Kosovas novadu Serbijas sastāvā. [[Kosovas krīze]]s rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas bija spiesti bēgt gandrīz visi serbi un nealbāņi, savukārt aptuveni 360 000 albāņu bēga uz [[Albānija|Albāniju]] un [[Ziemeļmaķedonija|Maķedoniju]].

{{Dat|2008|2|17}} Kosovas valdība [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja neatkarību]] no [[Serbija]]s, kas paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. [[Krievija]]s valdība paziņoja, ka negatavojas atzīt Kosovas neatkarību. [[Eiropas Savienība]] 2008. gadā vilcinājās definēt savu kopīgo nostāju, jo vairākas dalībvalstis atsacījās atzīt Kosovas neatkarību.

== Ekonomika ==
Kosovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,1% no [[IKP]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== 20. gadsimts ===
Angļu žurnālists Henrijs Breilsfords pēc atgriešanās no britu palīdzības misijas Maķedonijā 1903. gadā iespiestā grāmatā &quot;Maķedonija. Tās tautas un to nākotne&quot; lēsa albāņu un serbu skaita attiecību kā 2:1. Vācu Balkānu valodu pētnieks Gustavs Veigands dod šādu etnisko sastāvu par 1912. gada priekškara stāvokli&lt;ref&gt;Gustav Weigand, Ethnographie von Makedonien, Leipzig, 1924; Густав Вайганд, Етнография на Македония. (Bulgāru tulkojums)[http://www.kroraina.com/knigi/gw/gw_index.html]&lt;/ref&gt;:
* Prištinas rajonā: 67% albāņu, 30% serbu;
* Prizrenas rajonā: 63% albāņu, 36% serbu;
* Vuštrijas rajonā: 90% albāņu, 10% serbu;
* Ferizajas rajonā: 70% albāņu, 30% serbu;
* Ģiļanu rajonā: 75% albāņu, 23% serbu;
* Mitrovicas rajonā: 40% albāņu, 60% serbu;
* Metohijā ar Ģakovu: gandrīz 100% albāņu.

1921. un 1931. gada pilsoniskās Dienvidslāvijas tautskaites iznākumi apliecināja albāņu īpatsvaru virs 5/8.

1921. gadā 439 010 Kosovas iedzīvotāju&lt;ref&gt;Svetlana Radovanović. Demographic Growth and Ethnodemographic Changes in the Republic of Serbia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625232735/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; sadalījums pēc ticības bija tāds:
* musulmaņi: 329 502 (75,1%);
* pareizticīgie: 93 203 (21,2%);
* katoļi: 15 785 (3,6%).
1921. gadā pēc valodas:
* albāņu: 288 907 (65,8%);
* serbhorvātu: 114 095 (26,0%);
* turku: 27 915 (6,4%).
1931. gadā no 552 064 iedzīvotājiem 347 213 (62,9%) bija albāņi.

Komunistiskās Dienvidslāvijas tautskaišu iznākumi rāda, ka Otrais pasaules karš nebija ievērojami grozījis tautu samēru un ka kopš 60. gadiem albāņu īpatsvars palielinās augstākas dzimstības dēļ.&lt;ref&gt;M. Bozinovich. Kosovo Population and the Evolution of the Serbian Minority.[http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071129221853/http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html |date={{dat|2007|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Milena Spasovski, Sasa Kicošev and Dragica Živković. The Serbs in the Former SFR of Yugoslavia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080210011924/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html |date={{dat|2008|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Provisional Institutions of Self Government. Government of Kosovo. Ministry of Public Services. Series 1: General Statistics. Kosovo in figures 2006.[http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081118142602/http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf |date={{dat|2008|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Iedzīvotāji
! Albāņi
! Albāņu %
! Serbi
! Serbu %
|-
| 1948.
| 727 820
| 498 242
| 68,5%
| 171 914
| 23,6%
|-
| 1953.
| 807 901
| 524 559
| 64,9%
| 189 869
| 23,5%
|-
| 1961.
| 963 531
| 646 604
| 67,1%
| 227 016
| 23,6%
|-
| 1971.
| 1 243 693
| 916 168
| 73,7%
| 228 264
| 18,4%
|-
| 1981.
| 1 584 558
| 1 226 736
| 77,4%
| 209 498
| 13,2%
|}

=== Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011) ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot;
|-
! gads!! 1948!! 1953!! 1961!! 1971!! 1981!! 1991!! 2011
|-
| iedzīvotāju skaits|| 727820|| 808141|| 963988|| 1243693|| 1584440|| 1956196|| 1739825
|-
| [[albāņi]]|| 498242|| 524559|| 646631|| 916168|| 1226736|| 1596072|| 1616869
|-
| [[serbi]]|| 171911|| 189969|| 227016|| 228264|| 209497|| 194190|| 25532
|-
| [[musulmaņi]]|| 9679|| 6241|| 8026|| 26357|| 58562|| 66189|| 27533
|-
| [[čigāni]]|| 11230|| 11904|| 3202|| 14593|| 34126|| 45745|| 8824
|-
| [[melnkalnieši]]|| 28050|| 31343|| 37588|| 31555|| 27028|| 20365|| nez.
|-
| [[turki]]|| 1315|| 34583|| 25764|| 12244|| 12513|| 10445|| 18738
|-
| [[horvāti]]|| 5290|| 6201|| 7251|| 8264|| 8718|| 8062|| nez.
|-
| [[Dienvidslāvi]]|| 0|| 0|| 5206|| 920|| 3073|| 3457|| nez.
|-
| [[maķedonieši]]|| 526|| 972|| 1143|| 1048|| 1056|| 978|| nez.
|-
| [[slovēņi]]|| 283|| 411|| 510|| 392|| 343|| 260|| nez.
|-
| [[bulgāri]]|| 77|| nez.|| 251|| 264|| 161|| 178|| nez.
|-
| [[ungāri]]|| 83|| 159|| 210|| 169|| 147|| 142|| nez.
|-
| [[krievi]]|| 362|| 273|| 239|| 174|| 112|| 103|| nez.
|-
| [[vācieši]]|| 197|| 74|| 55|| 18|| 92|| 91|| nez.
|-
| [[čehi]]|| 29|| nez.|| 32|| 37|| 43|| 65|| nez.
|-
| [[slovāki]]|| 2|| 21|| 21|| 26|| 37|| 26|| nez.
|-
| [[ukraiņi]]|| rutēņi|| rutēņi|| rutēņi|| 4|| 7|| 24|| nez.
|-
| [[rutēņi]]|| 31|| 8|| 12|| 47|| 5|| 21|| nez.
|-
| [[itāļi]]|| 39|| 18|| 18|| 25|| 23|| nez.|| nez.
|-
| [[rumāņi]]|| 18|| 16|| 13|| 20|| 17|| 15|| nez.
|-
| [[grieķi]]|| nez.|| nez.|| 34|| 15|| 25|| 38|| nez.
|-
| [[ēbrji]]|| nez.|| 9|| 18|| 12|| 9|| 65|| nez.
|-
| [[poļi]]|| nez.|| nez.|| 15|| 16|| 27|| 85|| nez.
|-
| [[vlahi]]|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 3|| nez.
|-
| [[austrieši]]|| nez.|| nez.|| 5|| 8|| 22|| nez.|| nez.
|-
| [[vietējie]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 71|| nez.
|-
| [[gorani]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 10265
|-
| [[Ēģiptieši]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 11524
|-
| [[aškali]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 15436
|-
| un pārējie|| 456|| 1380|| 727|| 3048|| 2175|| 9506|| 3264
|}
1991. gada tautskaiti albāņi boikotēja. Pēc Dienvidslāvijas statistikas pārvaldes aplēses, no 1 956 196 iedzīvotājiem albāņu bija 1 596 072 (81,6%) un serbu — 194 190 (9,9%).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Vēlākos gados politiskas nestabilitātes dēļ tautskaišu nav bijis. Ievērojamākās iedzīvotāju sastāva pārmaiņas saistītas ar Kosovas karu: 1998.–1999. gadā uz Serbiju un Melnkalni bēga ap 180 tūkstošu serbu, bet uz Albāniju, Maķedoniju un citām valstīm — ap 700 tūkstošu albāņu. Pēc Kosovas nonākšanas starptautiskā pārvaldē albāņu bēgļu vairākums atgriezies.

2008. gada sākumā, pēc Kosovas statistikas pārvaldes datiem, Kosovā bija 2 126 708 iedzīvotāji, no tiem 92,0% albāņu un 5,3% serbu.&lt;ref&gt;Kosovas statistikas pārvalde.[http://www.ks-gov.net/esk/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411113231/http://www.ks-gov.net/ESK/ |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Pilsētas ===
[[Attēls:Prishtina maj 2005.jpg|thumb|200px|[[Priština]]]]
Lielākās Kosovas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita:
* [[Priština]] (562 686)
* [[Prizrena]] (165 227)
* [[Ferizaja]] (97 741)
* [[Ģakova]] (97 156)
* [[Peja]] (95 190)
* [[Ģiļani]] (91 595)
* [[Mitrovica]] (86 359)
* [[Podujeva]] (48 526)

== Skatīt arī ==
* [[Kosovas starptautiskā atzīšana]]
* [[Vojevodina]]
* [[Melnkalne]]
* [[Serbija]]

== Norādes ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304211856/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=688&amp;Itemid=7 Devedžičs J., Par ģeopolitiskā pasākuma “Kosmeta” metafiziku]
* [https://web.archive.org/web/20160304210700/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=294&amp;Itemid=7 Dženifera Lininga, Kosova]
* [https://web.archive.org/web/20160307043612/http://vesture.sauc.lv/index.php?id=727&amp;itemid=7&amp;option=com_content&amp;task=view Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998—1999)]
* [https://web.archive.org/web/20120118185324/http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2008/Februaris/17-1/ Ārlietu ministrijas paziņojums par situāciju Kosovā (17.02.2008)]

{{Eiropa}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kosova| ]]
[[Kategorija:Neatzītās valstis]]</text>
      <sha1>k6oogvemtrubuma8ujy6degbjwxf0xs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538532</id>
      <parentid>4538531</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:30:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011) */</comment>
      <origin>4538532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16368" sha1="3v3vsktpdmo5b8yhrhyq4xy2xpr2uik" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Baltkrievijā|Kosava}}
{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Ukrainā|Kosiva}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Republika e Kosovës / Република Косово''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Kosovas Republika
|            valsts_nosaukums = Kosova
|               karoga_attēls = Flag of Kosovo.svg
|            karoga_nosaukums = Kosovas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Kosovo.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Kosovas Republikas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
&lt;!-- |                 valsts_moto = 
|                valsts_himna =  --&gt;
|               kartes_attēls = Europe-Republic of Kosovo.svg
|             kartes_paraksts = Kosova (tumši zaļa) Eiropā&lt;!-- {{kartes paraksts | reģions=[[Eiropa]]}}--&gt;
|               galvaspilsēta = [[Priština]]
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]
|             etniskās_grupas = 92,0% [[albāņi]]&lt;br /&gt;5,3% [[serbi]]&lt;br /&gt;2,7% citi
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Prezidente]]
|                valsts_galva = [[Albulena Hadžiu]] (pagaidu)
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Kosovas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Albins Kurti]]
|       valsts_galvas_tituls3 = Parlamenta priekšsēdētāja
|               valsts_galva3 = Albulena Hadžiu
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība
|         neatkarības_piezīme = no [[Serbija]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|2008|2|17}}
|       neatkarības_notikums2 = Atzīta&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|2008|2|18}}
|                 platība_km2 = 10 887
&lt;!-- |               platība_rangs = 124.
|              procenti_ūdens = 1,5 --&gt;
|          iedzīvotāju_skaits = 2 200 000
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2005. gads|2005]].
&lt;!-- |    iedzīvotāju_skaits_rangs = 143. --&gt;
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 220
&lt;!-- |  apdzīvotības_blīvums_rangs = 166.
|                     IKP_PPP = $29 214 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 95.
|          IKP_PPP_per_capita = $18 005
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 46.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.855
|                    HDI_gads = 2007
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 45.
|                        Gini = 37,7
|                   Gini_gads = 2003
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs =  --&gt;
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = ''nav zināms''
&lt;!-- |              tālsarunu_kods = ''nav zināms''
|                iso_kods_num = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa2 = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa3 = ''nav zināms'' --&gt;
|                    piezīme1 = Atzinušas daudzas valstis, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] vēl nav paudusi savu nostāju.
}}

'''Kosova''' ({{val|sq|Kosova}}, {{val|sr|Косово}}), oficiāli '''Kosovas Republika''' ({{val|sq|Republika e Kosovës}}, {{val|sr|Република Косово}}) ir valsts [[Eiropa]]s dienvidaustrumos, [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no [[Serbija]]s ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|atzinušas]] 104 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.

Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra [[Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu, [[Eiropas Savienības Padome]] ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī Kovova iesniedza oficiālu lūgumu iestāties Eiropas Savienībā.

== Nosaukums ==
Kosovas nosaukums cēlies no serbu valodas vārda ({{val|sr|kos}} — 'melnais strazds') — melno strazdu lauks. Serbi par Kosovu sauc tikai Kosovas austrumu daļu, bet rietumu daļu sauc par Metohiju ({{val|el|μετοχή}} (''metoxi'') — 'baznīcas zeme').

== Juridiskais statuss ==
Juridiski tā ir viena no divām autonomajām teritorijām [[Serbija|Serbijā]]. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitātes tiesībām tā ir Serbijas daļa, tomēr faktiski kopš 1999. gada tā bija [[ANO protektorāts]], ko pārvaldīja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]] (UNMIK) un [[Pašpārvaldes pagaidu iestādes]] (''Provisional Institutions of Self-Government''), bet drošību nodrošināja [[NATO]] [[KFOR]] spēki. {{Dat|2008|2|17||bez}} Kosovas valdība pasludināja neatkarību, bet Serbijas valdība paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. Rezultātā [[Kosovas starptautiskā atzīšana]] izraisīja ilgas politiskās debates un 2022. gada decembrī to diplomātiski atzinušas 101 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.&lt;ref&gt;https://www.telegraf.rs/english/3124720-this-is-the-official-note-confirming-withdrawal-of-kosovo-recognition-by-the-republic-of-nauru&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī notika [[Eiropas Padome]]s balsojums par Kosovas uzņemšanu tajā. Pret to balsoja Kipra, Rumānija, Spānija un Ungārija, bet Grieķija un Slovākija atturējās.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Kosovas vēsture}}

[[Senie laiki|Senajos laikos]] mūsdienu Kosovas teritoriju apdzīvoja [[trāķieši|trāķiešu]] un [[ilīrieši|ilīriešu]] ciltis. 6.—7. gadsimtā šajā teritorijā ienāca slāvu ciltis. Pēc [[Otrā Kosovas kauja|Otrās Kosovas kaujas]] 1448. gadā, kad turki un viņu serbu sabiedrotie sakāva ungāru un albāņu spēkus, teritoriju pakļāva [[Osmaņu impērija]], sākās albāņu migrācija uz šo teritoriju. 1912. gadā [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā lielāko Kosovas daļu ieņēma [[Serbijas Karaliste|Serbija]], bet Pejas-Ģakovas rajonu zemes rietumos — Melnkalne. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada novembrī Kosovu ieņēma [[Austroungārija]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]], bet kara noslēgumā 1918. gada novembrī to atguva Serbija, kas ieņēma arī Melnkalnes Kosovu. 1941. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kosovu ieņēma [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] un pievienoja saviem Albānijas valdījumiem. 1945. gadā izveidoja autonomu Kosovas novadu Serbijas sastāvā. [[Kosovas krīze]]s rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas bija spiesti bēgt gandrīz visi serbi un nealbāņi, savukārt aptuveni 360 000 albāņu bēga uz [[Albānija|Albāniju]] un [[Ziemeļmaķedonija|Maķedoniju]].

{{Dat|2008|2|17}} Kosovas valdība [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja neatkarību]] no [[Serbija]]s, kas paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. [[Krievija]]s valdība paziņoja, ka negatavojas atzīt Kosovas neatkarību. [[Eiropas Savienība]] 2008. gadā vilcinājās definēt savu kopīgo nostāju, jo vairākas dalībvalstis atsacījās atzīt Kosovas neatkarību.

== Ekonomika ==
Kosovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,1% no [[IKP]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== 20. gadsimts ===
Angļu žurnālists Henrijs Breilsfords pēc atgriešanās no britu palīdzības misijas Maķedonijā 1903. gadā iespiestā grāmatā &quot;Maķedonija. Tās tautas un to nākotne&quot; lēsa albāņu un serbu skaita attiecību kā 2:1. Vācu Balkānu valodu pētnieks Gustavs Veigands dod šādu etnisko sastāvu par 1912. gada priekškara stāvokli&lt;ref&gt;Gustav Weigand, Ethnographie von Makedonien, Leipzig, 1924; Густав Вайганд, Етнография на Македония. (Bulgāru tulkojums)[http://www.kroraina.com/knigi/gw/gw_index.html]&lt;/ref&gt;:
* Prištinas rajonā: 67% albāņu, 30% serbu;
* Prizrenas rajonā: 63% albāņu, 36% serbu;
* Vuštrijas rajonā: 90% albāņu, 10% serbu;
* Ferizajas rajonā: 70% albāņu, 30% serbu;
* Ģiļanu rajonā: 75% albāņu, 23% serbu;
* Mitrovicas rajonā: 40% albāņu, 60% serbu;
* Metohijā ar Ģakovu: gandrīz 100% albāņu.

1921. un 1931. gada pilsoniskās Dienvidslāvijas tautskaites iznākumi apliecināja albāņu īpatsvaru virs 5/8.

1921. gadā 439 010 Kosovas iedzīvotāju&lt;ref&gt;Svetlana Radovanović. Demographic Growth and Ethnodemographic Changes in the Republic of Serbia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625232735/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; sadalījums pēc ticības bija tāds:
* musulmaņi: 329 502 (75,1%);
* pareizticīgie: 93 203 (21,2%);
* katoļi: 15 785 (3,6%).
1921. gadā pēc valodas:
* albāņu: 288 907 (65,8%);
* serbhorvātu: 114 095 (26,0%);
* turku: 27 915 (6,4%).
1931. gadā no 552 064 iedzīvotājiem 347 213 (62,9%) bija albāņi.

Komunistiskās Dienvidslāvijas tautskaišu iznākumi rāda, ka Otrais pasaules karš nebija ievērojami grozījis tautu samēru un ka kopš 60. gadiem albāņu īpatsvars palielinās augstākas dzimstības dēļ.&lt;ref&gt;M. Bozinovich. Kosovo Population and the Evolution of the Serbian Minority.[http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071129221853/http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html |date={{dat|2007|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Milena Spasovski, Sasa Kicošev and Dragica Živković. The Serbs in the Former SFR of Yugoslavia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080210011924/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html |date={{dat|2008|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Provisional Institutions of Self Government. Government of Kosovo. Ministry of Public Services. Series 1: General Statistics. Kosovo in figures 2006.[http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081118142602/http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf |date={{dat|2008|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Iedzīvotāji
! Albāņi
! Albāņu %
! Serbi
! Serbu %
|-
| 1948.
| 727 820
| 498 242
| 68,5%
| 171 914
| 23,6%
|-
| 1953.
| 807 901
| 524 559
| 64,9%
| 189 869
| 23,5%
|-
| 1961.
| 963 531
| 646 604
| 67,1%
| 227 016
| 23,6%
|-
| 1971.
| 1 243 693
| 916 168
| 73,7%
| 228 264
| 18,4%
|-
| 1981.
| 1 584 558
| 1 226 736
| 77,4%
| 209 498
| 13,2%
|}

=== Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011) ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot;
|-
! gads!! 1948!! 1953!! 1961!! 1971!! 1981!! 1991!! 2011
|-
| iedzīvotāju skaits|| 727820|| 808141|| 963988|| 1243693|| 1584440|| 1956196|| 1739825
|-
| [[albāņi]]|| 498242|| 524559|| 646631|| 916168|| 1226736|| 1596072|| 1616869
|-
| [[serbi]]|| 171911|| 189969|| 227016|| 228264|| 209497|| 194190|| 25532
|-
| [[musulmaņi]]|| 9679|| 6241|| 8026|| 26357|| 58562|| 66189|| 27533
|-
| [[čigāni]]|| 11230|| 11904|| 3202|| 14593|| 34126|| 45745|| 8824
|-
| [[melnkalnieši]]|| 28050|| 31343|| 37588|| 31555|| 27028|| 20365|| nez.
|-
| [[turki]]|| 1315|| 34583|| 25764|| 12244|| 12513|| 10445|| 18738
|-
| [[horvāti]]|| 5290|| 6201|| 7251|| 8264|| 8718|| 8062|| nez.
|-
| [[dienvidslāvi]]|| 0|| 0|| 5206|| 920|| 3073|| 3457|| nez.
|-
| [[maķedonieši]]|| 526|| 972|| 1143|| 1048|| 1056|| 978|| nez.
|-
| [[slovēņi]]|| 283|| 411|| 510|| 392|| 343|| 260|| nez.
|-
| [[bulgāri]]|| 77|| nez.|| 251|| 264|| 161|| 178|| nez.
|-
| [[ungāri]]|| 83|| 159|| 210|| 169|| 147|| 142|| nez.
|-
| [[krievi]]|| 362|| 273|| 239|| 174|| 112|| 103|| nez.
|-
| [[vācieši]]|| 197|| 74|| 55|| 18|| 92|| 91|| nez.
|-
| [[čehi]]|| 29|| nez.|| 32|| 37|| 43|| 65|| nez.
|-
| [[slovāki]]|| 2|| 21|| 21|| 26|| 37|| 26|| nez.
|-
| [[ukraiņi]]|| rutēņi|| rutēņi|| rutēņi|| 4|| 7|| 24|| nez.
|-
| [[rutēņi]]|| 31|| 8|| 12|| 47|| 5|| 21|| nez.
|-
| [[itāļi]]|| 39|| 18|| 18|| 25|| 23|| nez.|| nez.
|-
| [[rumāņi]]|| 18|| 16|| 13|| 20|| 17|| 15|| nez.
|-
| [[grieķi]]|| nez.|| nez.|| 34|| 15|| 25|| 38|| nez.
|-
| [[ebreji]]|| nez.|| 9|| 18|| 12|| 9|| 65|| nez.
|-
| [[poļi]]|| nez.|| nez.|| 15|| 16|| 27|| 85|| nez.
|-
| [[vlahi]]|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 3|| nez.
|-
| [[austrieši]]|| nez.|| nez.|| 5|| 8|| 22|| nez.|| nez.
|-
| vietējie|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 71|| nez.
|-
| [[gorani]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 10265
|-
| [[ēģiptieši]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 11524
|-
| [[aškali]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 15436
|-
| pārējie|| 456|| 1380|| 727|| 3048|| 2175|| 9506|| 3264
|}
1991. gada tautskaiti albāņi boikotēja. Pēc Dienvidslāvijas statistikas pārvaldes aplēses, no 1 956 196 iedzīvotājiem albāņu bija 1 596 072 (81,6%) un serbu — 194 190 (9,9%).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Vēlākos gados politiskas nestabilitātes dēļ tautskaišu nav bijis. Ievērojamākās iedzīvotāju sastāva pārmaiņas saistītas ar Kosovas karu: 1998.–1999. gadā uz Serbiju un Melnkalni bēga ap 180 tūkstošu serbu, bet uz Albāniju, Maķedoniju un citām valstīm — ap 700 tūkstošu albāņu. Pēc Kosovas nonākšanas starptautiskā pārvaldē albāņu bēgļu vairākums atgriezies.

2008. gada sākumā, pēc Kosovas statistikas pārvaldes datiem, Kosovā bija 2 126 708 iedzīvotāji, no tiem 92,0% albāņu un 5,3% serbu.&lt;ref&gt;Kosovas statistikas pārvalde.[http://www.ks-gov.net/esk/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411113231/http://www.ks-gov.net/ESK/ |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Pilsētas ===
[[Attēls:Prishtina maj 2005.jpg|thumb|200px|[[Priština]]]]
Lielākās Kosovas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita:
* [[Priština]] (562 686)
* [[Prizrena]] (165 227)
* [[Ferizaja]] (97 741)
* [[Ģakova]] (97 156)
* [[Peja]] (95 190)
* [[Ģiļani]] (91 595)
* [[Mitrovica]] (86 359)
* [[Podujeva]] (48 526)

== Skatīt arī ==
* [[Kosovas starptautiskā atzīšana]]
* [[Vojevodina]]
* [[Melnkalne]]
* [[Serbija]]

== Norādes ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304211856/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=688&amp;Itemid=7 Devedžičs J., Par ģeopolitiskā pasākuma “Kosmeta” metafiziku]
* [https://web.archive.org/web/20160304210700/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=294&amp;Itemid=7 Dženifera Lininga, Kosova]
* [https://web.archive.org/web/20160307043612/http://vesture.sauc.lv/index.php?id=727&amp;itemid=7&amp;option=com_content&amp;task=view Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998—1999)]
* [https://web.archive.org/web/20120118185324/http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2008/Februaris/17-1/ Ārlietu ministrijas paziņojums par situāciju Kosovā (17.02.2008)]

{{Eiropa}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kosova| ]]
[[Kategorija:Neatzītās valstis]]</text>
      <sha1>3v3vsktpdmo5b8yhrhyq4xy2xpr2uik</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaspars Gorkšs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21648</id>
    <revision>
      <id>4538423</id>
      <parentid>4537639</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:41:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29672" sha1="8bcbkfgthj8rggjx5i7a31jxvdina3i" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
|          playername = Kaspars Gorkšs
|               image = Kaspars Gorkšs LVA.jpg
|             caption = Kaspars Gorkšs 2019. gadā
|            fullname = 
|              height = 191
|         dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}}
|         cityofbirth = 
|      countryofbirth = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|         currentclub = 
|          clubnumber = 
|            position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|              years1 = 1997–2002
|              years2 = 2002–2004
|              years3 = 2004–2005
|              years4 = 2005–2006
|              years5 = 2006–2008
|              years6 = 2008–2011
|              years7 = 2011–2014
|              years8 = 2013
|              years9 = 2014–2015
|             years10 = 2015
|             years11 = 2015–2016
|             years12 = 2016
|             years13 = 2017
|              clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Rīgas &quot;Auda&quot;]]
|              clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Vekšes &quot;Östers&quot;]]
|              clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Sēderteljes &quot;Assyriska&quot;]]
|              clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]]
|              clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]]
|              clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;|Queens Park Rangers]]
|              clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]]
|              clubs8 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton]]
|              clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Kolčestras &quot;United&quot;]]
|             clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[FK Ergotelis]]
|             clubs11 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Dukla&quot;]]
|             clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
|             clubs13 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
|               caps1 = 77
|              goals1 = 9
|               caps2 = 32
|              goals2 = 1
|               caps3 = 23
|              goals3 = 0
|               caps4 = 28
|              goals4 = 5
|               caps5 = 51
|              goals5 = 7
|               caps6 = 121
|              goals6 = 6
|               caps7 = 81
|              goals7 = 7
|               caps8 = 15
|              goals8 = 0
|               caps9 = 7
|              goals9 = 1
|              caps10 = 13
|             goals10 = 2
|              caps11 = 23
|             goals11 = 3
|              caps12 = 13
|             goals12 = 0
|              caps13 = 19
|             goals13 = 3
|      nationalyears1 = 2001–2003
|      nationalyears2 = 2005–2017
|       nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U21
|       nationalteam2 = {{fb|LAT}}
|       nationalcaps1 = 12
|      nationalgoals1 = 0
|       nationalcaps2 = 89
|      nationalgoals2 = 5
|            pcupdate = {{dat|2017|10|28|SK|bez}}
|            ntupdate = {{dat|2017|10|11|SK|bez}}
|name=|birth_date=|birth_place=|clubs14={{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]|years14=2018|caps14=1|goals14=0}}

'''Kaspars Gorkšs''' (dzimis {{dat|1981|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[futbols|futbolists]], spēlējis [[aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis. No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada oktobrim bija [[LFF|Latvijas Futbola federācijas]] prezidents. Pēc tam darbojies sabiedriskās organizācijās un valsts pārvaldē. [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektors no 2023. līdz 2026. gadam. 2026. gada oktobrī iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.

== Klubu karjera ==
Karjeru K. Gorkšs uzsāka [[FK Auda|Rīgas &quot;Auda&quot;]] sastāvā, kā sastāvā guva 9 vārtus 77 spēlēs. 2002. gadā viņš parakstīja līgumu ar Zviedrijas [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]] līgas klubu [[Vekšes &quot;Östers&quot;]],&lt;ref name=&quot;UEFA40079&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = Gorkšs lands Sweden switch| publisher = [[UEFA]]| date = 2003-10-28| url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=40079.html| accessdate = 2008-02-08 }} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vēlāk pārgāja uz [[Sēderteljes &quot;Assyriska&quot;]] klubu 2005. gadā.

2006. gadā viņš atgriezās Latvijā, parakstot līgumu ar [[FK Ventspils]].&lt;ref name=&quot;UEFA411326&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Lights, cameras, Latvian action  | publisher = [[UEFA]]  | date = 2006-04-07  | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=411326.html  | accessdate = 2008-02-08  | archive-date = 2007-01-01  | archive-url = https://web.archive.org/web/20070101225712/http://www.uefa.com/footballeurope/news/Kind%3D2/newsId%3D411326.html }}&lt;/ref&gt; 2006. gada sezonā viņš guva 5 vārtus un kļuva par Latvijas čempionu.&lt;ref name=&quot;RSSF06&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Latvia 2006  | publisher = [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation]]  | date = 2007-03-21  | url = http://www.rsssf.com/tablesl/let06.html  | accessdate = 2008-02-06}}&lt;/ref&gt; Ventspils kluba sastāvā viņš spēlēja 2006.—2007. gada UEFA kausa sezonas otrās kvalifikācijas kārtas spēlē pret Anglijas Premjerlīgas klubu ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]''.&lt;ref name=&quot;BBC4782233&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FK Ventspils 0–1 Newcastle  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-08-10  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4782233.stm  | accessdate = 2008-06-03 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 1. janvārī K. Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubam ''[[Blackpool F.C.|Blackpool]]''.&lt;ref name=&quot;BBC6173819&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Gorkss agrees to join Blackpool  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-12-12  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/6173819.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 20. augustā viņš pirmoreiz tika iekļauts čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.&lt;ref name=&quot;ToTW001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2007-08-20  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2007-08-20  | archiveurl = https://wayback.archive-it.org/all/20080529063919/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf  | archivedate = 2008-05-29  }}&lt;/ref&gt; Astoņas dienas vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus Anglijas kluba sastāvā līgas kausa otrās kārtas spēlē pret ''[[Derby County F.C.|Derby County]]''. Spēlē gūtie divi vārti (vieni pamatlaikā, otrie — papildlaikā) ļāva ''Blackpool'' pēcspēles 11 m sitienu sērijā uzvarēt ar 7—6.&lt;ref name=&quot;BBC6963495&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Derby 2–2 Blackpool (Blackpool win 7–6 on penalties)  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2007-08-27  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/league_cup/6963495.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 1. oktobrī K. Gorkšs atkal tika iekļauts Līgas čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.&lt;ref name=&quot;ToTW002&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2007-10-01  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2007-10-02  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080229165918/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf  | archivedate = 2008-02-29  }}&lt;/ref&gt;

K. Gorkšs pirmos vārtus ''Blackpool'' sastāvā līgas spēlēs guva uzvarā pār ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' 2007. gada 10. novembrī (spēles gala rezultāts: 1—0).&lt;ref name=&quot;BBC7076431&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Blackpool 1–0 Scunthorpe  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2007-11-10  | url = http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_div_1/7076431.stm  | accessdate = 2007-11-11 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Emotional reunion for goal-hero Gorkss  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2007-11-12  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp  | accessdate = 2007-11-13  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071228022524/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp  | archivedate = 2007-12-28  }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 29. decembrī viņš tika atzīts par Latvijas otru gada labāko futbolistu aiz [[Vitālijs Astafjevs|Vitālija Astafjeva]].&lt;ref name=&quot;UEFA642260&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Astafjevs named Latvia's number one  | publisher = [[UEFA]]  | date = 2007-12-29  | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html  | accessdate = 2008-02-08  | archive-date = 2008-02-06  | archive-url = https://web.archive.org/web/20080206000409/http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html }}&lt;/ref&gt; 2008. gada 25. februārī viņš trešo reizi karjerā tika iekļauts nedēļas simboliskajā izlasē kopā ar savu komandas biedru Stīvenu Makfī.&lt;ref name=&quot;ToTW003&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2008-02-25  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8f/da/0,,10794~121487,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2008-03-01  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ceturto reizi šo godu Latvijas futbolists izpelnījās 10. martā.&lt;ref name=&quot;ToTW004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2008-03-10  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8b/de/0,,10794~122507,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2008-03-11  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 6. maijā K. Gorkšs tika atzīts par Blekpūlas kluba gada labāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;Gazette4055775&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Pool Player of Year revealed  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-07  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp  | accessdate = 2008-05-07  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080510080631/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp  | archivedate = 2008-05-10  }}&lt;/ref&gt; Jau nākamajā dienā klubs izvēlējās pagarināt līgumu ar futbolistu uz vienu gadu.&lt;ref name=&quot;BFC1145801&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Retained List Latest  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-05-07  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html  | accessdate = 2008-05-07  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080725090113/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html  | archivedate = 2008-07-25  }}&lt;/ref&gt;

Pēc aizvadītās pirmās pilnās sezonas Anglijā, kurā viņš kļuva par stabilu pamatsastāva spēlētāju un guva 7 vārtus, medijos izskanēja ziņas par K. Grokša iespējamo pāreju uz kādu citu klubu. Interesi par spēlētāju izrādīja Skotijas Premjerlīgas klubs ''[[Rangers F.C.|Rangers]]'', kā arī Čempionāta līgas klubi ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]'', ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]'', ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'' un ''[[Watford F.C.|Watford]]'', taču pats futbolists pāreju uz citu klubu noliedza.&lt;ref name=&quot;Gazette4086004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = Canavan  | first = Steve  | title = Just talk says Gorkss  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-15  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp  | accessdate = 2008-05-15  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080518001027/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp  | archivedate = 2008-05-18  }}&lt;/ref&gt; 29. maijā gan K. Gorkšs, gan viņa komandas biedrs Vess Hūlehans tika izvirzīti pārejai uz ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]''.&lt;ref name=&quot;Gazette4130848&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = Canavan  | first = Steve  | title = Canaries eyeing up Seasiders stars  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-29  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp  | accessdate = 2008-05-30  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080530140541/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp  | archivedate = 2008-05-30  }}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;]] (QPR) izrādīja oficiālu vēlmi parakstīt līgumu ar K. Gorkšu,&lt;ref name=&quot;Gazette4181018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= Londoners bid for Pool star  | publisher= [[Blackpool Gazette]]  | date= 2008-06-12  | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp  | accessdate= 2008-06-12  | archiveurl= https://archive.today/20130114022418/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp  | archivedate= 2013-01-14  }}&lt;/ref&gt; taču 18. jūnijā Blekpūlas klubs nosūtīja vēstuli Futbola Asociācijai un Futbola līgai, ka &quot;Queens Park Rangers&quot; veicis nelegālas darbības.&lt;ref name=&quot;BFC1329720&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Club Statement  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-06-17  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html  | accessdate = 2008-06-18  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081023231215/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html  | archivedate = 2008-10-23  }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BBC7459857&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FA to handle QPR Gorkss approach  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2008-06-17  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7459857.stm  | accessdate = 2008-06-18 }}&lt;/ref&gt; 18. jūnijā Futbola līga apstiprināja, ka šī pāreja nenotiks, ja atklāsies, ka QPR veicis nelegālas darbības un šī lieta tiks nodota izskatīšanai disciplinārajā komisijā.&lt;ref name=&quot;Gazette4195117&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= League may block Gorkss move  | publisher= [[Blackpool Gazette]]  | date= 2008-06-18  | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/League-may-block-Gorkss-move.4195117.jp  | accessdate= 2008-06-18  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;skysports3706580&quot;&gt;{{ziņu atsauce  | title= League wait on QPR response – Blackpool's Gorkss claim to be investigated  | publisher= [[Sky Sports]]  | date=2008-06-18  | url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11728_3706580,00.html  | accessdate=2008-06-23}}&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Latvijas masu medijos izskanēja nepareiza informācija, ka K. Gorkšs ir parakstījis līgumu ar QPR.&lt;ref name=&quot;esports04072008&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title=Gorkšs arranges a deal with &quot;QPR&quot;  | publisher= eSports  | date=2008-07-04  | language=Latvian  | url=http://esports.lv/futbols/legionari/04072008-gorkss_vienojas_ar_qpr?page=2#comments  | accessdate=2008-07-04}}&lt;/ref&gt; Klubs savā oficiālajā mājaslapā informēja, ka viņiem ir dota atļauja veikt pārrunas ar K. Gorkšu. Šo informāciju gan noliedza ''Blackpool'' prezidents Karls Oistons.&lt;ref name=&quot;BBC7490557&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Oyston denies Gorkss QPR approach  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2008-07-04  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7490557.stm  | accessdate = 2008-07-09 }}&lt;/ref&gt; Vēlāk &quot;Queens Park Rangers&quot; izplatītā informācija mājaslapā tika izņemta.

28. jūlijā Gorkšs tomēr par 250 000 [[₤|sterliņu mārciņām]] pārgāja uz [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/b/blackpool/7536333.stm|title=Blackpool seal deals for QPR pair|publisher=|work=BBC Sport|access-date=2017-11-09|date=2008-08-01|last=|first=|language=en}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus kluba sastāvā viņš guva 2009. gada 7. novembrī.

2010. gada septembrī viņš pagarināja līgumu ar &quot;Queens Park Rangers&quot; uz diviem gadiem. 2011. gadā klubs kvalificējās 2011.—2012. gada Anglijas Premjerlīgas sezonai.

2011. gada 24. augustā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar ''[[Reading F.C.|Reading]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Royals sign Kaspars Gorkss from QPR| url=http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html| publisher=readingfc.co.uk| date=2011-08-24| accessdate=2011-08-24| archiveurl=https://archive.today/20120805103336/http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html#| archivedate=2012-08-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/football/news/gorkss-oficiali-pievienojas-reading.d?id=40278523|title=Gorkšs oficiāli pievienojas 'Reading'|work=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/jaunumi/24082011-gorkss_uz_reading|title=Oficiāli: Gorkšs pārceļas uz &quot;Reading&quot;|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}&lt;/ref&gt; Klubā viņš debitēja 27. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/27082011-gorkss_debite_ar_zaudejumu|title=Gorkšs debitē ar zaudējumu|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-27|last=|first=|language=}}&lt;/ref&gt; Tā sastāvā viņš 2011.—2012. gada sezonā uzvarēja Pirmās līgas čempionātā un kvalificējās Premjerlīgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28042012-gorkss_un_reading_nosledz_sezonu_un_sanem|title=Gorkšs un &quot;Reading&quot; noslēdz sezonu un saņem Čempionāta trofeju|date={{dat|2012|4|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2012|8|18||bez}} viņš debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], kļūstot par piekto Latvijas futbolistu, kas spēlējis šajā līgā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/18082012-gorkss_premjerliga_debite_ar_dzelteno_kar|title=Gorkšs Premjerlīgā debitē ar dzelteno kartīti un neizšķirtu|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2012|11|4||bez}} viņš guva arī savus pirmos vārtus Premjerlīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/04112012-gorksam_pirmie_varti_anglijas_premjerliga|title=Gorkšam pirmie vārti Anglijas Premjerlīgā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 12. februārī Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] klubam ''[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]'' ar nomas līgumu līdz sezonas beigām ar iespēju slēgt pastāvīgu līgumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/21426540|title=Wolves: Reading defender Kaspars Gorkss signs on loan|publisher=BBC Sport|date=12 February 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš aizvadīja 15 spēles, bet komanda tika pazemināta un Gorkšs atgriezās ''Reading'' sastāvā.

2014. gada maijā tika ziņots, ka ''Reading'' nepagarinās līgumu ar Gorkšu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06052014-gorkss_fc_reading_nepaliks &quot;Reading&quot; nepagarinās līgumu ar Gorkšu]&lt;/ref&gt; Lai arī Kasparam ilgstoši neizdevās atrast jaunu klubu, viņš aizvadīja vairākas spēles Latvijas izlasē. Decembrī Gorkšs noslēdza īstermiņa līgumu ar Anglijas pēc spēka trešā līgas klubu [[Kolčestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06122014-gorkss_pievienojas_anglijas_tresas_ligas_ Gorkšs pievienojas Anglijas trešās līgas pastarītei]&lt;/ref&gt; Klubā Gorkšs aizvadīja 7 spēles, gūstot vienus vārtus, bet janvāra beigās noslēdza līgumu ar Grieķijas Superlīgas klubu [[FK Ergotelis]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/29012015-oficiali_gorkss_paraksta_pusotra_gada_lig Oficiāli: Gorkšs paraksta pusotra gada līgumu ar Grieķijas &quot;Ergotelis&quot;]&lt;/ref&gt;

2017. gada februārī Gorkšs parakstīja līgumu ar [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubu [[Riga FC]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title=Virslīgas nemiera cēlāji neapstājas - &quot;Riga&quot; sastāvā šosezon arī Gorkšs|url=http://sportacentrs.com/futbols/02022017-virsligas_nemiera_celaji_neapstajas_riga_|accessdate={{dat|2017|2|2||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gada aprīlī tika pieteikts [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] kluba [[FK Auda]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/16042018-kaspars_gorkss_pieteikts_1_ligas_kluba_au|title=Kaspars Gorkšs pieteikts 1. līgas kluba &quot;Auda&quot; sastāvā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-16|date=2018-04-16|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==
K. Gorkšs ir spēlējis Latvijas U-21 izlasē.&lt;ref name=&quot;UEFA40079&quot;/&gt; [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā valstsvienībā]] debitējis 2005. gada 24. decembrī pret [[Taizemes futbola izlase|Taizemes izlasi]] 36. ikgadējā Karaļa kausa izcīņā.&lt;ref name=&quot;lff005&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= 2005. gads  | language= Latvian  | publisher= [[Latvijas Futbola federācija]]  | url= http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/  | accessdate= 2008-06-21  | archive-date= 2008-01-15  | archive-url= https://web.archive.org/web/20080115183648/http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/  }}&lt;/ref&gt; Taču izlases sastāvā nostiprinājās 2006. gada rudenī. 2006. gada 11. oktobrī K. Gorkšs 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā pret Ziemeļīriju nospēlēja otro puslaiku, nomainot [[Māris Smirnovs|Māri Smirnovu]].&lt;ref name=&quot;BBC6042682&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = McCaig  | first = Alvin  | title = Northern Ireland 1–0 Latvia  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-10-11  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/6042682.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada februārī viņš spēlēja izlases sastāvā ikgadējā Kipras starptautiskajā futbola turnīrā. 6. februārī viņš aizvadīja pilnu spēli turnīra pusfinālā pret Bulgāriju, spēlē tika gūta uzvara ar 2—0. Nākamajā dienā viņš aizvadīja spēli par trešo vietu ar Ungāriju, kurā tika piedzīvots zaudējums ar 0—2.&lt;ref name=&quot;RSSF001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Cyprus International Tournament 2007  | publisher = Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation  | url = http://rsssf.com/tablesc/cypr-intltourn07.html  | accessdate = 2007-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FP001&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Cyprus International Football Tournament 2007 – Cyprus  | publisher = Futbol Planet  | year = 2007  | url = http://www.futbolplanet.de/uefa/friendly_tournaments/cyprus_international_football_tournament_2007.htm  | accessdate = 2007-08-20}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus Latvijas izlases sastāvā K. Gorkšs guva 2007. gada 17. oktobrī pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]].&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Kaspars celebrates  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2007-10-18  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1145801,00.html  | accessdate = 2007-10-18  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada septembrī pirms [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra K. Gorkšs komandas iekšējā balsojumā tika iecelts par izlases kapteini,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Valdis | last = Bērziņš | title = Izlases kapteinis būs Gorkšs | url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/02092010-izlases_kapteinis_bus_gorkss | publisher = [[sportacentrs.com]] | date = 02.09.2010, | accessdate = 02.09.2010}}&lt;/ref&gt; nomainot [[Vitālijs Astafjevs|Vitāliju Astafjevu]], kurš bija izlases kapteinis vairāk nekā vienpadsmit gadus.

2017. gada 30. oktobrī paziņoja par karjeras beigšanu izlasē, vēloties koncentrēties kandidēšanai [[LFF]] prezidenta amatam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Noviks|first1=Māris|title=Kaspars Gorkšs paziņo par atvadām no valstsvienības|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/30102017-kaspars_gorss_pazino_par_atvadam_no_valst|accessdate={{dat|2017|10|30||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas Futbola federācija ==
2018. gada 27. aprīlī ar 56 no 110 balsīm ''Par'' uz 2 gadiem viņš tika ievēlēts par [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidentu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/27042018-par_lff_prezidentu_klust_kaspars_gorkss|title=Par LFF prezidentu kļūst Kaspars Gorkšs|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-27|date=2018-04-27|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 17. oktobrī ārkārtas kongresā K. Gorkšu no amata atstādināja pēc ilgstošām domstarpībām par federācijas pārvaldību un reformām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/gorksu-arkartas-kongresa-atstadina-no-latvijas-futbola-federacijas-prezidenta-amata.a335509/|title=Gorkšu ārkārtas kongresā atstādina no Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskās organizācijas un valsts pārvalde ==
2020. gada martā K. Gorkšs kļuva par [[Latvijas komandu sporta spēļu asociācija]]s izpilddirektoru, kuras valdē viņš darbojās iepriekš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/gorkss-bus-lkssa-izpildirektors/|title=Gorkšs būs LKSSA izpildirektors {{!}} Sportazinas.com|last=|first=|access-date=2020-03-09|date=2020-02-27|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkssa.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} LKSSA|website=www.lkssa.lv|access-date=2020-03-09}}&lt;/ref&gt; No 2021. gada līdz 2023. gada rudenim viņš bija arī Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis. Bijis arī [[Latvijas Universitāte]]s lektors, lasīja lekcijas studiju kursā &quot;Sporta tiesības&quot;.

2023. gada aprīlī vinš tika iecelts par [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektoru. 2026. gada oktobrī, pēc atzīšanas par uzvaretāju konkursā uz amata vietu, K. Gorkšs tika iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.

== Privātā dzīve ==
K. Gorkšs dzimis {{dat|1981|11|6|5=bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Viņam ir divi bērni.&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;/&gt; Meita Luīze piedzima 2006. gada 18. februārī Rīgā. Viņa dēls Patriks dzimis 2007. gada 16. oktobrī Rīgā.&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;BFC1145801&quot;/&gt; K. Gorkša abi brāļi, Jorens un Rihards, arī ir bijuši futbolisti, spēlēja K. Gorkša bijušajā klubā [[FK Auda]], viņu tēvs Juris ir kluba prezidents.&lt;ref name=&quot;BFC1075642&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Seasiders record 5–0 win in tour opener  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2007-07-19  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1075642,00.html  | accessdate = 2007-12-31  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 1 (2006)
* Anglijas futbola pirmās līgas ''play-off'' fināla uzvarētājs — 1 (2006—07)
* [[Latvijas gada labākais futbolists]] — 2 (2009, 2010)

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Kaspars Gorkšs}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.qpr.co.uk/page/ProfilesDetail/0,,10373~37056,00.html ''Queens Park Rangers'' profils] {{en ikona}}
* [http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html ''Sky Sports'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110805131723/http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html |date={{dat|2011|08|05||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ Profile at the Latvijas Futbola federācijas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722064122/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://www.football.co.uk/blackpool/players/kaspars_gorkss_121808.shtml ''Football.co.uk'' profils] {{en ikona}}
* {{twitter|EsUnPiens}}
* [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ LFF profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808121240/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ |date={{dat|2011|08|08||bez}} }}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas gada labākais futbolists]]
 | periods    = 2009—2010
 | pirms      = [[Andris Vaņins]]
 | pēc        = [[Aleksandrs Cauņa]]
}}
{{S-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis
 | periods    = 2010—2017
 | pirms      = [[Vitālijs Astafjevs]]
 | pēc        = [[Andris Vaņins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Gorkšs, Kaspars}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Auda spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ergotelis spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Dukla&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>8bcbkfgthj8rggjx5i7a31jxvdina3i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538426</id>
      <parentid>4538423</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:50:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4538426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30317" sha1="lng3597p8v9m1c516teb9ade6ff3o0g" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
|          playername = Kaspars Gorkšs
|               image = Kaspars Gorkšs LVA.jpg
|             caption = Kaspars Gorkšs 2019. gadā
|            fullname = 
|              height = 191
|         dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}}
|         cityofbirth = 
|      countryofbirth = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|         currentclub = 
|          clubnumber = 
|            position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|              years1 = 1997–2002
|              years2 = 2002–2004
|              years3 = 2004–2005
|              years4 = 2005–2006
|              years5 = 2006–2008
|              years6 = 2008–2011
|              years7 = 2011–2014
|              years8 = 2013
|              years9 = 2014–2015
|             years10 = 2015
|             years11 = 2015–2016
|             years12 = 2016
|             years13 = 2017
|              clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Rīgas &quot;Auda&quot;]]
|              clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Vekšes &quot;Östers&quot;]]
|              clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Sēderteljes &quot;Assyriska&quot;]]
|              clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]]
|              clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]]
|              clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;|Queens Park Rangers]]
|              clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]]
|              clubs8 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton]]
|              clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Kolčestras &quot;United&quot;]]
|             clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[FK Ergotelis]]
|             clubs11 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Dukla&quot;]]
|             clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
|             clubs13 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
|               caps1 = 77
|              goals1 = 9
|               caps2 = 32
|              goals2 = 1
|               caps3 = 23
|              goals3 = 0
|               caps4 = 28
|              goals4 = 5
|               caps5 = 51
|              goals5 = 7
|               caps6 = 121
|              goals6 = 6
|               caps7 = 81
|              goals7 = 7
|               caps8 = 15
|              goals8 = 0
|               caps9 = 7
|              goals9 = 1
|              caps10 = 13
|             goals10 = 2
|              caps11 = 23
|             goals11 = 3
|              caps12 = 13
|             goals12 = 0
|              caps13 = 19
|             goals13 = 3
|      nationalyears1 = 2001–2003
|      nationalyears2 = 2005–2017
|       nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U21
|       nationalteam2 = {{fb|LAT}}
|       nationalcaps1 = 12
|      nationalgoals1 = 0
|       nationalcaps2 = 89
|      nationalgoals2 = 5
|            pcupdate = {{dat|2017|10|28|SK|bez}}
|            ntupdate = {{dat|2017|10|11|SK|bez}}
|name=|birth_date=|birth_place=|clubs14={{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]|years14=2018|caps14=1|goals14=0}}

'''Kaspars Gorkšs''' (dzimis {{dat|1981|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[futbols|futbolists]], spēlējis [[aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis. No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada oktobrim bija [[LFF|Latvijas Futbola federācijas]] prezidents. Pēc tam darbojies sabiedriskās organizācijās un valsts pārvaldē. [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektors no 2023. līdz 2026. gadam. 2026. gada oktobrī iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.

== Klubu karjera ==
Karjeru K. Gorkšs uzsāka [[FK Auda|Rīgas &quot;Auda&quot;]] sastāvā, kā sastāvā guva 9 vārtus 77 spēlēs. 2002. gadā viņš parakstīja līgumu ar Zviedrijas [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]] līgas klubu [[Vekšes &quot;Östers&quot;]],&lt;ref name=&quot;UEFA40079&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = Gorkšs lands Sweden switch| publisher = [[UEFA]]| date = 2003-10-28| url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=40079.html| accessdate = 2008-02-08 }} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vēlāk pārgāja uz [[Sēderteljes &quot;Assyriska&quot;]] klubu 2005. gadā.

2006. gadā viņš atgriezās Latvijā, parakstot līgumu ar [[FK Ventspils]].&lt;ref name=&quot;UEFA411326&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Lights, cameras, Latvian action  | publisher = [[UEFA]]  | date = 2006-04-07  | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=411326.html  | accessdate = 2008-02-08  | archive-date = 2007-01-01  | archive-url = https://web.archive.org/web/20070101225712/http://www.uefa.com/footballeurope/news/Kind%3D2/newsId%3D411326.html }}&lt;/ref&gt; 2006. gada sezonā viņš guva 5 vārtus un kļuva par Latvijas čempionu.&lt;ref name=&quot;RSSF06&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Latvia 2006  | publisher = [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation]]  | date = 2007-03-21  | url = http://www.rsssf.com/tablesl/let06.html  | accessdate = 2008-02-06}}&lt;/ref&gt; Ventspils kluba sastāvā viņš spēlēja 2006.—2007. gada UEFA kausa sezonas otrās kvalifikācijas kārtas spēlē pret Anglijas Premjerlīgas klubu ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]''.&lt;ref name=&quot;BBC4782233&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FK Ventspils 0–1 Newcastle  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-08-10  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4782233.stm  | accessdate = 2008-06-03 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 1. janvārī K. Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubam ''[[Blackpool F.C.|Blackpool]]''.&lt;ref name=&quot;BBC6173819&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Gorkss agrees to join Blackpool  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-12-12  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/6173819.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 20. augustā viņš pirmoreiz tika iekļauts čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.&lt;ref name=&quot;ToTW001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2007-08-20  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2007-08-20  | archiveurl = https://wayback.archive-it.org/all/20080529063919/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf  | archivedate = 2008-05-29  }}&lt;/ref&gt; Astoņas dienas vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus Anglijas kluba sastāvā līgas kausa otrās kārtas spēlē pret ''[[Derby County F.C.|Derby County]]''. Spēlē gūtie divi vārti (vieni pamatlaikā, otrie — papildlaikā) ļāva ''Blackpool'' pēcspēles 11 m sitienu sērijā uzvarēt ar 7—6.&lt;ref name=&quot;BBC6963495&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Derby 2–2 Blackpool (Blackpool win 7–6 on penalties)  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2007-08-27  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/league_cup/6963495.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 1. oktobrī K. Gorkšs atkal tika iekļauts Līgas čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.&lt;ref name=&quot;ToTW002&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2007-10-01  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2007-10-02  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080229165918/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf  | archivedate = 2008-02-29  }}&lt;/ref&gt;

K. Gorkšs pirmos vārtus ''Blackpool'' sastāvā līgas spēlēs guva uzvarā pār ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' 2007. gada 10. novembrī (spēles gala rezultāts: 1—0).&lt;ref name=&quot;BBC7076431&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Blackpool 1–0 Scunthorpe  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2007-11-10  | url = http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_div_1/7076431.stm  | accessdate = 2007-11-11 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Emotional reunion for goal-hero Gorkss  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2007-11-12  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp  | accessdate = 2007-11-13  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071228022524/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp  | archivedate = 2007-12-28  }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 29. decembrī viņš tika atzīts par Latvijas otru gada labāko futbolistu aiz [[Vitālijs Astafjevs|Vitālija Astafjeva]].&lt;ref name=&quot;UEFA642260&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Astafjevs named Latvia's number one  | publisher = [[UEFA]]  | date = 2007-12-29  | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html  | accessdate = 2008-02-08  | archive-date = 2008-02-06  | archive-url = https://web.archive.org/web/20080206000409/http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html }}&lt;/ref&gt; 2008. gada 25. februārī viņš trešo reizi karjerā tika iekļauts nedēļas simboliskajā izlasē kopā ar savu komandas biedru Stīvenu Makfī.&lt;ref name=&quot;ToTW003&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2008-02-25  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8f/da/0,,10794~121487,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2008-03-01  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ceturto reizi šo godu Latvijas futbolists izpelnījās 10. martā.&lt;ref name=&quot;ToTW004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2008-03-10  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8b/de/0,,10794~122507,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2008-03-11  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 6. maijā K. Gorkšs tika atzīts par Blekpūlas kluba gada labāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;Gazette4055775&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Pool Player of Year revealed  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-07  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp  | accessdate = 2008-05-07  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080510080631/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp  | archivedate = 2008-05-10  }}&lt;/ref&gt; Jau nākamajā dienā klubs izvēlējās pagarināt līgumu ar futbolistu uz vienu gadu.&lt;ref name=&quot;BFC1145801&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Retained List Latest  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-05-07  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html  | accessdate = 2008-05-07  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080725090113/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html  | archivedate = 2008-07-25  }}&lt;/ref&gt;

Pēc aizvadītās pirmās pilnās sezonas Anglijā, kurā viņš kļuva par stabilu pamatsastāva spēlētāju un guva 7 vārtus, medijos izskanēja ziņas par K. Grokša iespējamo pāreju uz kādu citu klubu. Interesi par spēlētāju izrādīja Skotijas Premjerlīgas klubs ''[[Rangers F.C.|Rangers]]'', kā arī Čempionāta līgas klubi ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]'', ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]'', ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'' un ''[[Watford F.C.|Watford]]'', taču pats futbolists pāreju uz citu klubu noliedza.&lt;ref name=&quot;Gazette4086004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = Canavan  | first = Steve  | title = Just talk says Gorkss  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-15  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp  | accessdate = 2008-05-15  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080518001027/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp  | archivedate = 2008-05-18  }}&lt;/ref&gt; 29. maijā gan K. Gorkšs, gan viņa komandas biedrs Vess Hūlehans tika izvirzīti pārejai uz ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]''.&lt;ref name=&quot;Gazette4130848&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = Canavan  | first = Steve  | title = Canaries eyeing up Seasiders stars  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-29  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp  | accessdate = 2008-05-30  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080530140541/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp  | archivedate = 2008-05-30  }}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;]] (QPR) izrādīja oficiālu vēlmi parakstīt līgumu ar K. Gorkšu,&lt;ref name=&quot;Gazette4181018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= Londoners bid for Pool star  | publisher= [[Blackpool Gazette]]  | date= 2008-06-12  | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp  | accessdate= 2008-06-12  | archiveurl= https://archive.today/20130114022418/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp  | archivedate= 2013-01-14  }}&lt;/ref&gt; taču 18. jūnijā Blekpūlas klubs nosūtīja vēstuli Futbola Asociācijai un Futbola līgai, ka ''Queens Park Rangers'' veicis nelegālas darbības.&lt;ref name=&quot;BFC1329720&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Club Statement  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-06-17  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html  | accessdate = 2008-06-18  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081023231215/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html  | archivedate = 2008-10-23  }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BBC7459857&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FA to handle QPR Gorkss approach  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2008-06-17  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7459857.stm  | accessdate = 2008-06-18 }}&lt;/ref&gt; 18. jūnijā Futbola līga apstiprināja, ka šī pāreja nenotiks, ja atklāsies, ka QPR veicis nelegālas darbības un šī lieta tiks nodota izskatīšanai disciplinārajā komisijā.&lt;ref name=&quot;Gazette4195117&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= League may block Gorkss move  | publisher= [[Blackpool Gazette]]  | date= 2008-06-18  | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/League-may-block-Gorkss-move.4195117.jp  | accessdate= 2008-06-18  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;skysports3706580&quot;&gt;{{ziņu atsauce  | title= League wait on QPR response – Blackpool's Gorkss claim to be investigated  | publisher= [[Sky Sports]]  | date=2008-06-18  | url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11728_3706580,00.html  | accessdate=2008-06-23}}&lt;/ref&gt; 4. jūlijā Latvijas masu medijos izskanēja nepareiza informācija, ka K. Gorkšs ir parakstījis līgumu ar QPR.&lt;ref name=&quot;esports04072008&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title=Gorkšs arranges a deal with &quot;QPR&quot;  | publisher= eSports  | date=2008-07-04  | language=Latvian  | url=http://esports.lv/futbols/legionari/04072008-gorkss_vienojas_ar_qpr?page=2#comments  | accessdate=2008-07-04}}&lt;/ref&gt; Klubs savā oficiālajā mājaslapā informēja, ka viņiem ir dota atļauja veikt pārrunas ar K. Gorkšu. Šo informāciju gan noliedza ''Blackpool'' prezidents Karls Oistons.&lt;ref name=&quot;BBC7490557&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Oyston denies Gorkss QPR approach  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2008-07-04  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7490557.stm  | accessdate = 2008-07-09 }}&lt;/ref&gt; Vēlāk ''Queens Park Rangers'' izplatītā informācija mājaslapā tika izņemta.
[[Attēls:Kaspars Gorkšs.jpg|thumb|left|150px|K. Gorkšs ''[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]'' sastāvā 2011. gadā]]

28. jūlijā Gorkšs tomēr par 250 000 [[₤|sterliņu mārciņām]] pārgāja uz [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/b/blackpool/7536333.stm|title=Blackpool seal deals for QPR pair|publisher=|work=BBC Sport|access-date=2017-11-09|date=2008-08-01|last=|first=|language=en}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus kluba sastāvā viņš guva 2009. gada 7. novembrī. 2010. gada septembrī viņš pagarināja līgumu ar ''Queens Park Rangers'' uz diviem gadiem. 2011. gadā klubs kvalificējās 2011.—2012. gada Anglijas Premjerlīgas sezonai.

2011. gada 24. augustā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar ''[[Reading F.C.|Reading]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Royals sign Kaspars Gorkss from QPR| url=http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html| publisher=readingfc.co.uk| date=2011-08-24| accessdate=2011-08-24| archiveurl=https://archive.today/20120805103336/http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html#| archivedate=2012-08-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/football/news/gorkss-oficiali-pievienojas-reading.d?id=40278523|title=Gorkšs oficiāli pievienojas 'Reading'|work=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/jaunumi/24082011-gorkss_uz_reading|title=Oficiāli: Gorkšs pārceļas uz &quot;Reading&quot;|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}&lt;/ref&gt; Klubā viņš debitēja 27. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/27082011-gorkss_debite_ar_zaudejumu|title=Gorkšs debitē ar zaudējumu|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-27|last=|first=|language=}}&lt;/ref&gt; Tā sastāvā viņš 2011.—2012. gada sezonā uzvarēja Pirmās līgas čempionātā un kvalificējās Premjerlīgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28042012-gorkss_un_reading_nosledz_sezonu_un_sanem|title=Gorkšs un &quot;Reading&quot; noslēdz sezonu un saņem Čempionāta trofeju|date={{dat|2012|4|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2012|8|18||bez}} viņš debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], kļūstot par piekto Latvijas futbolistu, kas spēlējis šajā līgā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/18082012-gorkss_premjerliga_debite_ar_dzelteno_kar|title=Gorkšs Premjerlīgā debitē ar dzelteno kartīti un neizšķirtu|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2012|11|4||bez}} viņš guva arī savus pirmos vārtus Premjerlīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/04112012-gorksam_pirmie_varti_anglijas_premjerliga|title=Gorkšam pirmie vārti Anglijas Premjerlīgā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 12. februārī Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] klubam ''[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]'' ar nomas līgumu līdz sezonas beigām ar iespēju slēgt pastāvīgu līgumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/21426540|title=Wolves: Reading defender Kaspars Gorkss signs on loan|publisher=BBC Sport|date=12 February 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš aizvadīja 15 spēles, bet komanda tika pazemināta, un Gorkšs atgriezās ''Reading'' sastāvā.

2014. gada maijā tika ziņots, ka ''Reading'' nepagarinās līgumu ar Gorkšu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06052014-gorkss_fc_reading_nepaliks &quot;Reading&quot; nepagarinās līgumu ar Gorkšu]&lt;/ref&gt; Lai arī Kasparam ilgstoši neizdevās atrast jaunu klubu, viņš aizvadīja vairākas spēles Latvijas izlasē. Decembrī Gorkšs noslēdza īstermiņa līgumu ar Anglijas pēc spēka trešā līgas klubu [[Kolčestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06122014-gorkss_pievienojas_anglijas_tresas_ligas_ Gorkšs pievienojas Anglijas trešās līgas pastarītei]&lt;/ref&gt; Klubā Gorkšs aizvadīja 7 spēles, gūstot vienus vārtus, bet janvāra beigās noslēdza līgumu ar Grieķijas Superlīgas klubu ''[[FK Ergotelis]]''.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/29012015-oficiali_gorkss_paraksta_pusotra_gada_lig Oficiāli: Gorkšs paraksta pusotra gada līgumu ar Grieķijas &quot;Ergotelis&quot;]&lt;/ref&gt; Pēc tam spēlējis [[Čehija]]s klubā [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]] un [[FK Liepāja]]. 2017. gada februārī Gorkšs parakstīja līgumu ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu ''[[Riga FC]]''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title=Virslīgas nemiera cēlāji neapstājas - &quot;Riga&quot; sastāvā šosezon arī Gorkšs|url=http://sportacentrs.com/futbols/02022017-virsligas_nemiera_celaji_neapstajas_riga_|accessdate={{dat|2017|2|2||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gada aprīlī tika pieteikts [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] kluba [[FK Auda]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/16042018-kaspars_gorkss_pieteikts_1_ligas_kluba_au|title=Kaspars Gorkšs pieteikts 1. līgas kluba &quot;Auda&quot; sastāvā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-16|date=2018-04-16|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==
K. Gorkšs ir spēlējis Latvijas U-21 izlasē.&lt;ref name=&quot;UEFA40079&quot;/&gt; [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā valstsvienībā]] debitējis 2005. gada 24. decembrī pret [[Taizemes futbola izlase|Taizemes izlasi]] 36. ikgadējā Karaļa kausa izcīņā.&lt;ref name=&quot;lff005&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= 2005. gads  | language= Latvian  | publisher= [[Latvijas Futbola federācija]]  | url= http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/  | accessdate= 2008-06-21  | archive-date= 2008-01-15  | archive-url= https://web.archive.org/web/20080115183648/http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/  }}&lt;/ref&gt; Taču izlases sastāvā nostiprinājās 2006. gada rudenī. 2006. gada 11. oktobrī K. Gorkšs 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā pret Ziemeļīriju nospēlēja otro puslaiku, nomainot [[Māris Smirnovs|Māri Smirnovu]].&lt;ref name=&quot;BBC6042682&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = McCaig  | first = Alvin  | title = Northern Ireland 1–0 Latvia  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-10-11  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/6042682.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada februārī viņš spēlēja izlases sastāvā ikgadējā Kipras starptautiskajā futbola turnīrā. 6. februārī viņš aizvadīja pilnu spēli turnīra pusfinālā pret Bulgāriju, spēlē tika gūta uzvara ar 2—0. Nākamajā dienā viņš aizvadīja spēli par trešo vietu ar Ungāriju, kurā tika piedzīvots zaudējums ar 0—2.&lt;ref name=&quot;RSSF001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Cyprus International Tournament 2007  | publisher = Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation  | url = http://rsssf.com/tablesc/cypr-intltourn07.html  | accessdate = 2007-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FP001&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Cyprus International Football Tournament 2007 – Cyprus  | publisher = Futbol Planet  | year = 2007  | url = http://www.futbolplanet.de/uefa/friendly_tournaments/cyprus_international_football_tournament_2007.htm  | accessdate = 2007-08-20}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus Latvijas izlases sastāvā K. Gorkšs guva 2007. gada 17. oktobrī pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]].&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Kaspars celebrates  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2007-10-18  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1145801,00.html  | accessdate = 2007-10-18  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada septembrī pirms [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra K. Gorkšs komandas iekšējā balsojumā tika iecelts par izlases kapteini,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Valdis | last = Bērziņš | title = Izlases kapteinis būs Gorkšs | url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/02092010-izlases_kapteinis_bus_gorkss | publisher = [[sportacentrs.com]] | date = 02.09.2010, | accessdate = 02.09.2010}}&lt;/ref&gt; nomainot [[Vitālijs Astafjevs|Vitāliju Astafjevu]], kurš bija izlases kapteinis vairāk nekā vienpadsmit gadus.

2017. gada 30. oktobrī paziņoja par karjeras beigšanu izlasē, vēloties koncentrēties kandidēšanai [[LFF]] prezidenta amatam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Noviks|first1=Māris|title=Kaspars Gorkšs paziņo par atvadām no valstsvienības|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/30102017-kaspars_gorss_pazino_par_atvadam_no_valst|accessdate={{dat|2017|10|30||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas Futbola federācija ==
2018. gada 27. aprīlī ar 56 no 110 balsīm ''Par'' uz 2 gadiem viņš tika ievēlēts par [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidentu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/27042018-par_lff_prezidentu_klust_kaspars_gorkss|title=Par LFF prezidentu kļūst Kaspars Gorkšs|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-27|date=2018-04-27|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 17. oktobrī ārkārtas kongresā K. Gorkšu no amata atstādināja pēc ilgstošām domstarpībām par federācijas pārvaldību un reformām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/gorksu-arkartas-kongresa-atstadina-no-latvijas-futbola-federacijas-prezidenta-amata.a335509/|title=Gorkšu ārkārtas kongresā atstādina no Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskās organizācijas un valsts pārvalde ==
2020. gada martā K. Gorkšs kļuva par [[Latvijas komandu sporta spēļu asociācija]]s izpilddirektoru, kuras valdē viņš darbojās iepriekš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/gorkss-bus-lkssa-izpildirektors/|title=Gorkšs būs LKSSA izpildirektors {{!}} Sportazinas.com|last=|first=|access-date=2020-03-09|date=2020-02-27|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkssa.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} LKSSA|website=www.lkssa.lv|access-date=2020-03-09}}&lt;/ref&gt; No 2021. gada līdz 2023. gada rudenim viņš bija arī Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis. Bijis arī [[Latvijas Universitāte]]s lektors, lasīja lekcijas studiju kursā &quot;Sporta tiesības&quot;.

2023. gada aprīlī vinš tika iecelts par [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektoru. 2026. gada oktobrī, pēc atzīšanas par uzvaretāju konkursā uz amata vietu, K. Gorkšs tika iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/734154-bijuso-latvijas-futbola-izlases-kapteini-gorksu-oficiali-apstiprina-valsts-kancelejas-direktora-amata|title=Bijušo Latvijas futbola izlases kapteini Gorkšu oficiāli apstiprina Valsts kancelejas direktora amatā|last=nodaļa|first=Ziņu|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-21|date=2026-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
K. Gorkšs dzimis {{dat|1981|11|6|5=bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Viņam ir divi bērni.&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;/&gt; Meita Luīze piedzima 2006. gada 18. februārī Rīgā. Viņa dēls Patriks dzimis 2007. gada 16. oktobrī Rīgā.&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;BFC1145801&quot;/&gt; K. Gorkša abi brāļi, Jorens un Rihards, arī ir bijuši futbolisti, spēlēja K. Gorkša bijušajā klubā [[FK Auda]], viņu tēvs Juris ir kluba prezidents.&lt;ref name=&quot;BFC1075642&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Seasiders record 5–0 win in tour opener  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2007-07-19  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1075642,00.html  | accessdate = 2007-12-31  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 1 (2006)
* Anglijas futbola pirmās līgas ''play-off'' fināla uzvarētājs — 1 (2006—07)
* [[Latvijas gada labākais futbolists]] — 2 (2009, 2010)

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Kaspars Gorkšs}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.qpr.co.uk/page/ProfilesDetail/0,,10373~37056,00.html ''Queens Park Rangers'' profils] {{en ikona}}
* [http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html ''Sky Sports'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110805131723/http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html |date={{dat|2011|08|05||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ Profile at the Latvijas Futbola federācijas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722064122/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://www.football.co.uk/blackpool/players/kaspars_gorkss_121808.shtml ''Football.co.uk'' profils] {{en ikona}}
* {{twitter|EsUnPiens}}
* [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ LFF profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808121240/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ |date={{dat|2011|08|08||bez}} }}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas gada labākais futbolists]]
 | periods    = 2009—2010
 | pirms      = [[Andris Vaņins]]
 | pēc        = [[Aleksandrs Cauņa]]
}}
{{S-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis
 | periods    = 2010—2017
 | pirms      = [[Vitālijs Astafjevs]]
 | pēc        = [[Andris Vaņins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Gorkšs, Kaspars}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Auda spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ergotelis spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Dukla&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>lng3597p8v9m1c516teb9ade6ff3o0g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538427</id>
      <parentid>4538426</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:51:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sabiedriskās organizācijas un valsts pārvalde */</comment>
      <origin>4538427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30318" sha1="n9naa0z0uzaeo9z03pxto3h48oachk2" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
|          playername = Kaspars Gorkšs
|               image = Kaspars Gorkšs LVA.jpg
|             caption = Kaspars Gorkšs 2019. gadā
|            fullname = 
|              height = 191
|         dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}}
|         cityofbirth = 
|      countryofbirth = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|         currentclub = 
|          clubnumber = 
|            position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|              years1 = 1997–2002
|              years2 = 2002–2004
|              years3 = 2004–2005
|              years4 = 2005–2006
|              years5 = 2006–2008
|              years6 = 2008–2011
|              years7 = 2011–2014
|              years8 = 2013
|              years9 = 2014–2015
|             years10 = 2015
|             years11 = 2015–2016
|             years12 = 2016
|             years13 = 2017
|              clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Rīgas &quot;Auda&quot;]]
|              clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Vekšes &quot;Östers&quot;]]
|              clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Sēderteljes &quot;Assyriska&quot;]]
|              clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]]
|              clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]]
|              clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;|Queens Park Rangers]]
|              clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]]
|              clubs8 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton]]
|              clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Kolčestras &quot;United&quot;]]
|             clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[FK Ergotelis]]
|             clubs11 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Dukla&quot;]]
|             clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
|             clubs13 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
|               caps1 = 77
|              goals1 = 9
|               caps2 = 32
|              goals2 = 1
|               caps3 = 23
|              goals3 = 0
|               caps4 = 28
|              goals4 = 5
|               caps5 = 51
|              goals5 = 7
|               caps6 = 121
|              goals6 = 6
|               caps7 = 81
|              goals7 = 7
|               caps8 = 15
|              goals8 = 0
|               caps9 = 7
|              goals9 = 1
|              caps10 = 13
|             goals10 = 2
|              caps11 = 23
|             goals11 = 3
|              caps12 = 13
|             goals12 = 0
|              caps13 = 19
|             goals13 = 3
|      nationalyears1 = 2001–2003
|      nationalyears2 = 2005–2017
|       nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U21
|       nationalteam2 = {{fb|LAT}}
|       nationalcaps1 = 12
|      nationalgoals1 = 0
|       nationalcaps2 = 89
|      nationalgoals2 = 5
|            pcupdate = {{dat|2017|10|28|SK|bez}}
|            ntupdate = {{dat|2017|10|11|SK|bez}}
|name=|birth_date=|birth_place=|clubs14={{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]|years14=2018|caps14=1|goals14=0}}

'''Kaspars Gorkšs''' (dzimis {{dat|1981|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[futbols|futbolists]], spēlējis [[aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis. No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada oktobrim bija [[LFF|Latvijas Futbola federācijas]] prezidents. Pēc tam darbojies sabiedriskās organizācijās un valsts pārvaldē. [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektors no 2023. līdz 2026. gadam. 2026. gada oktobrī iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.

== Klubu karjera ==
Karjeru K. Gorkšs uzsāka [[FK Auda|Rīgas &quot;Auda&quot;]] sastāvā, kā sastāvā guva 9 vārtus 77 spēlēs. 2002. gadā viņš parakstīja līgumu ar Zviedrijas [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]] līgas klubu [[Vekšes &quot;Östers&quot;]],&lt;ref name=&quot;UEFA40079&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = Gorkšs lands Sweden switch| publisher = [[UEFA]]| date = 2003-10-28| url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=40079.html| accessdate = 2008-02-08 }} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vēlāk pārgāja uz [[Sēderteljes &quot;Assyriska&quot;]] klubu 2005. gadā.

2006. gadā viņš atgriezās Latvijā, parakstot līgumu ar [[FK Ventspils]].&lt;ref name=&quot;UEFA411326&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Lights, cameras, Latvian action  | publisher = [[UEFA]]  | date = 2006-04-07  | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=411326.html  | accessdate = 2008-02-08  | archive-date = 2007-01-01  | archive-url = https://web.archive.org/web/20070101225712/http://www.uefa.com/footballeurope/news/Kind%3D2/newsId%3D411326.html }}&lt;/ref&gt; 2006. gada sezonā viņš guva 5 vārtus un kļuva par Latvijas čempionu.&lt;ref name=&quot;RSSF06&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Latvia 2006  | publisher = [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation]]  | date = 2007-03-21  | url = http://www.rsssf.com/tablesl/let06.html  | accessdate = 2008-02-06}}&lt;/ref&gt; Ventspils kluba sastāvā viņš spēlēja 2006.—2007. gada UEFA kausa sezonas otrās kvalifikācijas kārtas spēlē pret Anglijas Premjerlīgas klubu ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]''.&lt;ref name=&quot;BBC4782233&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FK Ventspils 0–1 Newcastle  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-08-10  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4782233.stm  | accessdate = 2008-06-03 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 1. janvārī K. Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubam ''[[Blackpool F.C.|Blackpool]]''.&lt;ref name=&quot;BBC6173819&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Gorkss agrees to join Blackpool  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-12-12  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/6173819.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 20. augustā viņš pirmoreiz tika iekļauts čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.&lt;ref name=&quot;ToTW001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2007-08-20  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2007-08-20  | archiveurl = https://wayback.archive-it.org/all/20080529063919/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf  | archivedate = 2008-05-29  }}&lt;/ref&gt; Astoņas dienas vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus Anglijas kluba sastāvā līgas kausa otrās kārtas spēlē pret ''[[Derby County F.C.|Derby County]]''. Spēlē gūtie divi vārti (vieni pamatlaikā, otrie — papildlaikā) ļāva ''Blackpool'' pēcspēles 11 m sitienu sērijā uzvarēt ar 7—6.&lt;ref name=&quot;BBC6963495&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Derby 2–2 Blackpool (Blackpool win 7–6 on penalties)  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2007-08-27  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/league_cup/6963495.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 1. oktobrī K. Gorkšs atkal tika iekļauts Līgas čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.&lt;ref name=&quot;ToTW002&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2007-10-01  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2007-10-02  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080229165918/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf  | archivedate = 2008-02-29  }}&lt;/ref&gt;

K. Gorkšs pirmos vārtus ''Blackpool'' sastāvā līgas spēlēs guva uzvarā pār ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' 2007. gada 10. novembrī (spēles gala rezultāts: 1—0).&lt;ref name=&quot;BBC7076431&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Blackpool 1–0 Scunthorpe  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2007-11-10  | url = http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_div_1/7076431.stm  | accessdate = 2007-11-11 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Emotional reunion for goal-hero Gorkss  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2007-11-12  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp  | accessdate = 2007-11-13  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071228022524/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp  | archivedate = 2007-12-28  }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 29. decembrī viņš tika atzīts par Latvijas otru gada labāko futbolistu aiz [[Vitālijs Astafjevs|Vitālija Astafjeva]].&lt;ref name=&quot;UEFA642260&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Astafjevs named Latvia's number one  | publisher = [[UEFA]]  | date = 2007-12-29  | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html  | accessdate = 2008-02-08  | archive-date = 2008-02-06  | archive-url = https://web.archive.org/web/20080206000409/http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html }}&lt;/ref&gt; 2008. gada 25. februārī viņš trešo reizi karjerā tika iekļauts nedēļas simboliskajā izlasē kopā ar savu komandas biedru Stīvenu Makfī.&lt;ref name=&quot;ToTW003&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2008-02-25  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8f/da/0,,10794~121487,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2008-03-01  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ceturto reizi šo godu Latvijas futbolists izpelnījās 10. martā.&lt;ref name=&quot;ToTW004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2008-03-10  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8b/de/0,,10794~122507,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2008-03-11  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 6. maijā K. Gorkšs tika atzīts par Blekpūlas kluba gada labāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;Gazette4055775&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Pool Player of Year revealed  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-07  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp  | accessdate = 2008-05-07  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080510080631/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp  | archivedate = 2008-05-10  }}&lt;/ref&gt; Jau nākamajā dienā klubs izvēlējās pagarināt līgumu ar futbolistu uz vienu gadu.&lt;ref name=&quot;BFC1145801&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Retained List Latest  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-05-07  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html  | accessdate = 2008-05-07  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080725090113/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html  | archivedate = 2008-07-25  }}&lt;/ref&gt;

Pēc aizvadītās pirmās pilnās sezonas Anglijā, kurā viņš kļuva par stabilu pamatsastāva spēlētāju un guva 7 vārtus, medijos izskanēja ziņas par K. Grokša iespējamo pāreju uz kādu citu klubu. Interesi par spēlētāju izrādīja Skotijas Premjerlīgas klubs ''[[Rangers F.C.|Rangers]]'', kā arī Čempionāta līgas klubi ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]'', ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]'', ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'' un ''[[Watford F.C.|Watford]]'', taču pats futbolists pāreju uz citu klubu noliedza.&lt;ref name=&quot;Gazette4086004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = Canavan  | first = Steve  | title = Just talk says Gorkss  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-15  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp  | accessdate = 2008-05-15  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080518001027/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp  | archivedate = 2008-05-18  }}&lt;/ref&gt; 29. maijā gan K. Gorkšs, gan viņa komandas biedrs Vess Hūlehans tika izvirzīti pārejai uz ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]''.&lt;ref name=&quot;Gazette4130848&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = Canavan  | first = Steve  | title = Canaries eyeing up Seasiders stars  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-29  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp  | accessdate = 2008-05-30  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080530140541/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp  | archivedate = 2008-05-30  }}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;]] (QPR) izrādīja oficiālu vēlmi parakstīt līgumu ar K. Gorkšu,&lt;ref name=&quot;Gazette4181018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= Londoners bid for Pool star  | publisher= [[Blackpool Gazette]]  | date= 2008-06-12  | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp  | accessdate= 2008-06-12  | archiveurl= https://archive.today/20130114022418/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp  | archivedate= 2013-01-14  }}&lt;/ref&gt; taču 18. jūnijā Blekpūlas klubs nosūtīja vēstuli Futbola Asociācijai un Futbola līgai, ka ''Queens Park Rangers'' veicis nelegālas darbības.&lt;ref name=&quot;BFC1329720&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Club Statement  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-06-17  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html  | accessdate = 2008-06-18  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081023231215/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html  | archivedate = 2008-10-23  }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BBC7459857&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FA to handle QPR Gorkss approach  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2008-06-17  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7459857.stm  | accessdate = 2008-06-18 }}&lt;/ref&gt; 18. jūnijā Futbola līga apstiprināja, ka šī pāreja nenotiks, ja atklāsies, ka QPR veicis nelegālas darbības un šī lieta tiks nodota izskatīšanai disciplinārajā komisijā.&lt;ref name=&quot;Gazette4195117&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= League may block Gorkss move  | publisher= [[Blackpool Gazette]]  | date= 2008-06-18  | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/League-may-block-Gorkss-move.4195117.jp  | accessdate= 2008-06-18  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;skysports3706580&quot;&gt;{{ziņu atsauce  | title= League wait on QPR response – Blackpool's Gorkss claim to be investigated  | publisher= [[Sky Sports]]  | date=2008-06-18  | url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11728_3706580,00.html  | accessdate=2008-06-23}}&lt;/ref&gt; 4. jūlijā Latvijas masu medijos izskanēja nepareiza informācija, ka K. Gorkšs ir parakstījis līgumu ar QPR.&lt;ref name=&quot;esports04072008&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title=Gorkšs arranges a deal with &quot;QPR&quot;  | publisher= eSports  | date=2008-07-04  | language=Latvian  | url=http://esports.lv/futbols/legionari/04072008-gorkss_vienojas_ar_qpr?page=2#comments  | accessdate=2008-07-04}}&lt;/ref&gt; Klubs savā oficiālajā mājaslapā informēja, ka viņiem ir dota atļauja veikt pārrunas ar K. Gorkšu. Šo informāciju gan noliedza ''Blackpool'' prezidents Karls Oistons.&lt;ref name=&quot;BBC7490557&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Oyston denies Gorkss QPR approach  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2008-07-04  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7490557.stm  | accessdate = 2008-07-09 }}&lt;/ref&gt; Vēlāk ''Queens Park Rangers'' izplatītā informācija mājaslapā tika izņemta.
[[Attēls:Kaspars Gorkšs.jpg|thumb|left|150px|K. Gorkšs ''[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]'' sastāvā 2011. gadā]]

28. jūlijā Gorkšs tomēr par 250 000 [[₤|sterliņu mārciņām]] pārgāja uz [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/b/blackpool/7536333.stm|title=Blackpool seal deals for QPR pair|publisher=|work=BBC Sport|access-date=2017-11-09|date=2008-08-01|last=|first=|language=en}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus kluba sastāvā viņš guva 2009. gada 7. novembrī. 2010. gada septembrī viņš pagarināja līgumu ar ''Queens Park Rangers'' uz diviem gadiem. 2011. gadā klubs kvalificējās 2011.—2012. gada Anglijas Premjerlīgas sezonai.

2011. gada 24. augustā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar ''[[Reading F.C.|Reading]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Royals sign Kaspars Gorkss from QPR| url=http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html| publisher=readingfc.co.uk| date=2011-08-24| accessdate=2011-08-24| archiveurl=https://archive.today/20120805103336/http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html#| archivedate=2012-08-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/football/news/gorkss-oficiali-pievienojas-reading.d?id=40278523|title=Gorkšs oficiāli pievienojas 'Reading'|work=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/jaunumi/24082011-gorkss_uz_reading|title=Oficiāli: Gorkšs pārceļas uz &quot;Reading&quot;|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}&lt;/ref&gt; Klubā viņš debitēja 27. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/27082011-gorkss_debite_ar_zaudejumu|title=Gorkšs debitē ar zaudējumu|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-27|last=|first=|language=}}&lt;/ref&gt; Tā sastāvā viņš 2011.—2012. gada sezonā uzvarēja Pirmās līgas čempionātā un kvalificējās Premjerlīgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28042012-gorkss_un_reading_nosledz_sezonu_un_sanem|title=Gorkšs un &quot;Reading&quot; noslēdz sezonu un saņem Čempionāta trofeju|date={{dat|2012|4|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2012|8|18||bez}} viņš debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], kļūstot par piekto Latvijas futbolistu, kas spēlējis šajā līgā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/18082012-gorkss_premjerliga_debite_ar_dzelteno_kar|title=Gorkšs Premjerlīgā debitē ar dzelteno kartīti un neizšķirtu|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2012|11|4||bez}} viņš guva arī savus pirmos vārtus Premjerlīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/04112012-gorksam_pirmie_varti_anglijas_premjerliga|title=Gorkšam pirmie vārti Anglijas Premjerlīgā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 12. februārī Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] klubam ''[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]'' ar nomas līgumu līdz sezonas beigām ar iespēju slēgt pastāvīgu līgumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/21426540|title=Wolves: Reading defender Kaspars Gorkss signs on loan|publisher=BBC Sport|date=12 February 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš aizvadīja 15 spēles, bet komanda tika pazemināta, un Gorkšs atgriezās ''Reading'' sastāvā.

2014. gada maijā tika ziņots, ka ''Reading'' nepagarinās līgumu ar Gorkšu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06052014-gorkss_fc_reading_nepaliks &quot;Reading&quot; nepagarinās līgumu ar Gorkšu]&lt;/ref&gt; Lai arī Kasparam ilgstoši neizdevās atrast jaunu klubu, viņš aizvadīja vairākas spēles Latvijas izlasē. Decembrī Gorkšs noslēdza īstermiņa līgumu ar Anglijas pēc spēka trešā līgas klubu [[Kolčestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06122014-gorkss_pievienojas_anglijas_tresas_ligas_ Gorkšs pievienojas Anglijas trešās līgas pastarītei]&lt;/ref&gt; Klubā Gorkšs aizvadīja 7 spēles, gūstot vienus vārtus, bet janvāra beigās noslēdza līgumu ar Grieķijas Superlīgas klubu ''[[FK Ergotelis]]''.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/29012015-oficiali_gorkss_paraksta_pusotra_gada_lig Oficiāli: Gorkšs paraksta pusotra gada līgumu ar Grieķijas &quot;Ergotelis&quot;]&lt;/ref&gt; Pēc tam spēlējis [[Čehija]]s klubā [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]] un [[FK Liepāja]]. 2017. gada februārī Gorkšs parakstīja līgumu ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu ''[[Riga FC]]''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title=Virslīgas nemiera cēlāji neapstājas - &quot;Riga&quot; sastāvā šosezon arī Gorkšs|url=http://sportacentrs.com/futbols/02022017-virsligas_nemiera_celaji_neapstajas_riga_|accessdate={{dat|2017|2|2||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gada aprīlī tika pieteikts [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] kluba [[FK Auda]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/16042018-kaspars_gorkss_pieteikts_1_ligas_kluba_au|title=Kaspars Gorkšs pieteikts 1. līgas kluba &quot;Auda&quot; sastāvā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-16|date=2018-04-16|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==
K. Gorkšs ir spēlējis Latvijas U-21 izlasē.&lt;ref name=&quot;UEFA40079&quot;/&gt; [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā valstsvienībā]] debitējis 2005. gada 24. decembrī pret [[Taizemes futbola izlase|Taizemes izlasi]] 36. ikgadējā Karaļa kausa izcīņā.&lt;ref name=&quot;lff005&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= 2005. gads  | language= Latvian  | publisher= [[Latvijas Futbola federācija]]  | url= http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/  | accessdate= 2008-06-21  | archive-date= 2008-01-15  | archive-url= https://web.archive.org/web/20080115183648/http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/  }}&lt;/ref&gt; Taču izlases sastāvā nostiprinājās 2006. gada rudenī. 2006. gada 11. oktobrī K. Gorkšs 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā pret Ziemeļīriju nospēlēja otro puslaiku, nomainot [[Māris Smirnovs|Māri Smirnovu]].&lt;ref name=&quot;BBC6042682&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = McCaig  | first = Alvin  | title = Northern Ireland 1–0 Latvia  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-10-11  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/6042682.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada februārī viņš spēlēja izlases sastāvā ikgadējā Kipras starptautiskajā futbola turnīrā. 6. februārī viņš aizvadīja pilnu spēli turnīra pusfinālā pret Bulgāriju, spēlē tika gūta uzvara ar 2—0. Nākamajā dienā viņš aizvadīja spēli par trešo vietu ar Ungāriju, kurā tika piedzīvots zaudējums ar 0—2.&lt;ref name=&quot;RSSF001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Cyprus International Tournament 2007  | publisher = Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation  | url = http://rsssf.com/tablesc/cypr-intltourn07.html  | accessdate = 2007-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FP001&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Cyprus International Football Tournament 2007 – Cyprus  | publisher = Futbol Planet  | year = 2007  | url = http://www.futbolplanet.de/uefa/friendly_tournaments/cyprus_international_football_tournament_2007.htm  | accessdate = 2007-08-20}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus Latvijas izlases sastāvā K. Gorkšs guva 2007. gada 17. oktobrī pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]].&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Kaspars celebrates  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2007-10-18  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1145801,00.html  | accessdate = 2007-10-18  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada septembrī pirms [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra K. Gorkšs komandas iekšējā balsojumā tika iecelts par izlases kapteini,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Valdis | last = Bērziņš | title = Izlases kapteinis būs Gorkšs | url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/02092010-izlases_kapteinis_bus_gorkss | publisher = [[sportacentrs.com]] | date = 02.09.2010, | accessdate = 02.09.2010}}&lt;/ref&gt; nomainot [[Vitālijs Astafjevs|Vitāliju Astafjevu]], kurš bija izlases kapteinis vairāk nekā vienpadsmit gadus.

2017. gada 30. oktobrī paziņoja par karjeras beigšanu izlasē, vēloties koncentrēties kandidēšanai [[LFF]] prezidenta amatam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Noviks|first1=Māris|title=Kaspars Gorkšs paziņo par atvadām no valstsvienības|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/30102017-kaspars_gorss_pazino_par_atvadam_no_valst|accessdate={{dat|2017|10|30||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas Futbola federācija ==
2018. gada 27. aprīlī ar 56 no 110 balsīm ''Par'' uz 2 gadiem viņš tika ievēlēts par [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidentu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/27042018-par_lff_prezidentu_klust_kaspars_gorkss|title=Par LFF prezidentu kļūst Kaspars Gorkšs|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-27|date=2018-04-27|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 17. oktobrī ārkārtas kongresā K. Gorkšu no amata atstādināja pēc ilgstošām domstarpībām par federācijas pārvaldību un reformām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/gorksu-arkartas-kongresa-atstadina-no-latvijas-futbola-federacijas-prezidenta-amata.a335509/|title=Gorkšu ārkārtas kongresā atstādina no Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskās organizācijas un valsts pārvalde ==
2020. gada martā K. Gorkšs kļuva par [[Latvijas komandu sporta spēļu asociācija]]s izpilddirektoru, kuras valdē viņš darbojās iepriekš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/gorkss-bus-lkssa-izpildirektors/|title=Gorkšs būs LKSSA izpildirektors {{!}} Sportazinas.com|last=|first=|access-date=2020-03-09|date=2020-02-27|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkssa.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} LKSSA|website=www.lkssa.lv|access-date=2020-03-09}}&lt;/ref&gt; No 2021. gada līdz 2023. gada rudenim viņš bija arī Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis. Bijis arī [[Latvijas Universitāte]]s lektors, lasīja lekcijas studiju kursā &quot;Sporta tiesības&quot;.

2023. gada aprīlī vinš tika iecelts par [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektoru. 2026. gada oktobrī, pēc atzīšanas par uzvarētāju konkursā uz amata vietu, K. Gorkšs tika iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/734154-bijuso-latvijas-futbola-izlases-kapteini-gorksu-oficiali-apstiprina-valsts-kancelejas-direktora-amata|title=Bijušo Latvijas futbola izlases kapteini Gorkšu oficiāli apstiprina Valsts kancelejas direktora amatā|last=nodaļa|first=Ziņu|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-21|date=2026-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
K. Gorkšs dzimis {{dat|1981|11|6|5=bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Viņam ir divi bērni.&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;/&gt; Meita Luīze piedzima 2006. gada 18. februārī Rīgā. Viņa dēls Patriks dzimis 2007. gada 16. oktobrī Rīgā.&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;BFC1145801&quot;/&gt; K. Gorkša abi brāļi, Jorens un Rihards, arī ir bijuši futbolisti, spēlēja K. Gorkša bijušajā klubā [[FK Auda]], viņu tēvs Juris ir kluba prezidents.&lt;ref name=&quot;BFC1075642&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Seasiders record 5–0 win in tour opener  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2007-07-19  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1075642,00.html  | accessdate = 2007-12-31  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 1 (2006)
* Anglijas futbola pirmās līgas ''play-off'' fināla uzvarētājs — 1 (2006—07)
* [[Latvijas gada labākais futbolists]] — 2 (2009, 2010)

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Kaspars Gorkšs}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.qpr.co.uk/page/ProfilesDetail/0,,10373~37056,00.html ''Queens Park Rangers'' profils] {{en ikona}}
* [http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html ''Sky Sports'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110805131723/http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html |date={{dat|2011|08|05||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ Profile at the Latvijas Futbola federācijas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722064122/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://www.football.co.uk/blackpool/players/kaspars_gorkss_121808.shtml ''Football.co.uk'' profils] {{en ikona}}
* {{twitter|EsUnPiens}}
* [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ LFF profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808121240/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ |date={{dat|2011|08|08||bez}} }}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas gada labākais futbolists]]
 | periods    = 2009—2010
 | pirms      = [[Andris Vaņins]]
 | pēc        = [[Aleksandrs Cauņa]]
}}
{{S-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis
 | periods    = 2010—2017
 | pirms      = [[Vitālijs Astafjevs]]
 | pēc        = [[Andris Vaņins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Gorkšs, Kaspars}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Auda spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ergotelis spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Dukla&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>n9naa0z0uzaeo9z03pxto3h48oachk2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538428</id>
      <parentid>4538427</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:52:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4538428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30529" sha1="4zo1mcffg2xozjd0x33ipf54hkzzths" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
|          playername = Kaspars Gorkšs
|               image = Kaspars Gorkšs LVA.jpg
|             caption = Kaspars Gorkšs 2019. gadā
|            fullname = 
|              height = 191
|         dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}}
|         cityofbirth = 
|      countryofbirth = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|         currentclub = 
|          clubnumber = 
|            position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|              years1 = 1997–2002
|              years2 = 2002–2004
|              years3 = 2004–2005
|              years4 = 2005–2006
|              years5 = 2006–2008
|              years6 = 2008–2011
|              years7 = 2011–2014
|              years8 = 2013
|              years9 = 2014–2015
|             years10 = 2015
|             years11 = 2015–2016
|             years12 = 2016
|             years13 = 2017
|              clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Rīgas &quot;Auda&quot;]]
|              clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Vekšes &quot;Östers&quot;]]
|              clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Sēderteljes &quot;Assyriska&quot;]]
|              clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]]
|              clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]]
|              clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;|Queens Park Rangers]]
|              clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]]
|              clubs8 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton]]
|              clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Kolčestras &quot;United&quot;]]
|             clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[FK Ergotelis]]
|             clubs11 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Dukla&quot;]]
|             clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
|             clubs13 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
|               caps1 = 77
|              goals1 = 9
|               caps2 = 32
|              goals2 = 1
|               caps3 = 23
|              goals3 = 0
|               caps4 = 28
|              goals4 = 5
|               caps5 = 51
|              goals5 = 7
|               caps6 = 121
|              goals6 = 6
|               caps7 = 81
|              goals7 = 7
|               caps8 = 15
|              goals8 = 0
|               caps9 = 7
|              goals9 = 1
|              caps10 = 13
|             goals10 = 2
|              caps11 = 23
|             goals11 = 3
|              caps12 = 13
|             goals12 = 0
|              caps13 = 19
|             goals13 = 3
|      nationalyears1 = 2001–2003
|      nationalyears2 = 2005–2017
|       nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U21
|       nationalteam2 = {{fb|LAT}}
|       nationalcaps1 = 12
|      nationalgoals1 = 0
|       nationalcaps2 = 89
|      nationalgoals2 = 5
|            pcupdate = {{dat|2017|10|28|SK|bez}}
|            ntupdate = {{dat|2017|10|11|SK|bez}}
|name=|birth_date=|birth_place=|clubs14={{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]|years14=2018|caps14=1|goals14=0}}

'''Kaspars Gorkšs''' (dzimis {{dat|1981|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[futbols|futbolists]], spēlējis [[aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis. No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada oktobrim bija [[LFF|Latvijas Futbola federācijas]] prezidents. Pēc tam darbojies sabiedriskās organizācijās un valsts pārvaldē. [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektors no 2023. līdz 2026. gadam. 2026. gada oktobrī iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.

== Klubu karjera ==
Karjeru K. Gorkšs uzsāka [[FK Auda|Rīgas &quot;Auda&quot;]] sastāvā, kā sastāvā guva 9 vārtus 77 spēlēs. 2002. gadā viņš parakstīja līgumu ar Zviedrijas [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]] līgas klubu [[Vekšes &quot;Östers&quot;]],&lt;ref name=&quot;UEFA40079&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = Gorkšs lands Sweden switch| publisher = [[UEFA]]| date = 2003-10-28| url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=40079.html| accessdate = 2008-02-08 }} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vēlāk pārgāja uz [[Sēderteljes &quot;Assyriska&quot;]] klubu 2005. gadā.

2006. gadā viņš atgriezās Latvijā, parakstot līgumu ar [[FK Ventspils]].&lt;ref name=&quot;UEFA411326&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Lights, cameras, Latvian action  | publisher = [[UEFA]]  | date = 2006-04-07  | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=411326.html  | accessdate = 2008-02-08  | archive-date = 2007-01-01  | archive-url = https://web.archive.org/web/20070101225712/http://www.uefa.com/footballeurope/news/Kind%3D2/newsId%3D411326.html }}&lt;/ref&gt; 2006. gada sezonā viņš guva 5 vārtus un kļuva par Latvijas čempionu.&lt;ref name=&quot;RSSF06&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Latvia 2006  | publisher = [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation]]  | date = 2007-03-21  | url = http://www.rsssf.com/tablesl/let06.html  | accessdate = 2008-02-06}}&lt;/ref&gt; Ventspils kluba sastāvā viņš spēlēja 2006.—2007. gada UEFA kausa sezonas otrās kvalifikācijas kārtas spēlē pret Anglijas Premjerlīgas klubu ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]''.&lt;ref name=&quot;BBC4782233&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FK Ventspils 0–1 Newcastle  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-08-10  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4782233.stm  | accessdate = 2008-06-03 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 1. janvārī K. Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubam ''[[Blackpool F.C.|Blackpool]]''.&lt;ref name=&quot;BBC6173819&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Gorkss agrees to join Blackpool  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-12-12  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/6173819.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 20. augustā viņš pirmoreiz tika iekļauts čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.&lt;ref name=&quot;ToTW001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2007-08-20  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2007-08-20  | archiveurl = https://wayback.archive-it.org/all/20080529063919/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/42/77/0,,10794~96066,00.pdf  | archivedate = 2008-05-29  }}&lt;/ref&gt; Astoņas dienas vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus Anglijas kluba sastāvā līgas kausa otrās kārtas spēlē pret ''[[Derby County F.C.|Derby County]]''. Spēlē gūtie divi vārti (vieni pamatlaikā, otrie — papildlaikā) ļāva ''Blackpool'' pēcspēles 11 m sitienu sērijā uzvarēt ar 7—6.&lt;ref name=&quot;BBC6963495&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Derby 2–2 Blackpool (Blackpool win 7–6 on penalties)  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2007-08-27  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/league_cup/6963495.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 1. oktobrī K. Gorkšs atkal tika iekļauts Līgas čempionāta nedēļas simboliskajā izlasē.&lt;ref name=&quot;ToTW002&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2007-10-01  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2007-10-02  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080229165918/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/9a/92/0,,10794~103066,00.pdf  | archivedate = 2008-02-29  }}&lt;/ref&gt;

K. Gorkšs pirmos vārtus ''Blackpool'' sastāvā līgas spēlēs guva uzvarā pār ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' 2007. gada 10. novembrī (spēles gala rezultāts: 1—0).&lt;ref name=&quot;BBC7076431&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Blackpool 1–0 Scunthorpe  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2007-11-10  | url = http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_div_1/7076431.stm  | accessdate = 2007-11-11 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Emotional reunion for goal-hero Gorkss  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2007-11-12  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp  | accessdate = 2007-11-13  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071228022524/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Emotional-reunion-for-goalhero-Gorkss.3469485.jp  | archivedate = 2007-12-28  }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 29. decembrī viņš tika atzīts par Latvijas otru gada labāko futbolistu aiz [[Vitālijs Astafjevs|Vitālija Astafjeva]].&lt;ref name=&quot;UEFA642260&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Astafjevs named Latvia's number one  | publisher = [[UEFA]]  | date = 2007-12-29  | url = http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html  | accessdate = 2008-02-08  | archive-date = 2008-02-06  | archive-url = https://web.archive.org/web/20080206000409/http://www.uefa.com/footballeurope/news/kind=2/newsid=642260.html }}&lt;/ref&gt; 2008. gada 25. februārī viņš trešo reizi karjerā tika iekļauts nedēļas simboliskajā izlasē kopā ar savu komandas biedru Stīvenu Makfī.&lt;ref name=&quot;ToTW003&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2008-02-25  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8f/da/0,,10794~121487,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2008-03-01  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ceturto reizi šo godu Latvijas futbolists izpelnījās 10. martā.&lt;ref name=&quot;ToTW004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Coca-Cola Championship Team of the Week  | publisher = [[The Football League]]  | date = 2008-03-10  | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/staticFiles/8b/de/0,,10794~122507,00.pdf  | format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]  | accessdate = 2008-03-11  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 6. maijā K. Gorkšs tika atzīts par Blekpūlas kluba gada labāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;Gazette4055775&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Pool Player of Year revealed  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-07  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp  | accessdate = 2008-05-07  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080510080631/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Pool-Player-of-Year-revealed.4055775.jp  | archivedate = 2008-05-10  }}&lt;/ref&gt; Jau nākamajā dienā klubs izvēlējās pagarināt līgumu ar futbolistu uz vienu gadu.&lt;ref name=&quot;BFC1145801&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Retained List Latest  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-05-07  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html  | accessdate = 2008-05-07  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080725090113/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1307664,00.html  | archivedate = 2008-07-25  }}&lt;/ref&gt;

Pēc aizvadītās pirmās pilnās sezonas Anglijā, kurā viņš kļuva par stabilu pamatsastāva spēlētāju un guva 7 vārtus, medijos izskanēja ziņas par K. Grokša iespējamo pāreju uz kādu citu klubu. Interesi par spēlētāju izrādīja Skotijas Premjerlīgas klubs ''[[Rangers F.C.|Rangers]]'', kā arī Čempionāta līgas klubi ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]'', ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]'', ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'' un ''[[Watford F.C.|Watford]]'', taču pats futbolists pāreju uz citu klubu noliedza.&lt;ref name=&quot;Gazette4086004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = Canavan  | first = Steve  | title = Just talk says Gorkss  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-15  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp  | accessdate = 2008-05-15  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080518001027/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Just-talk-says-Gorkss.4086004.jp  | archivedate = 2008-05-18  }}&lt;/ref&gt; 29. maijā gan K. Gorkšs, gan viņa komandas biedrs Vess Hūlehans tika izvirzīti pārejai uz ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]''.&lt;ref name=&quot;Gazette4130848&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = Canavan  | first = Steve  | title = Canaries eyeing up Seasiders stars  | publisher = [[Blackpool Gazette]]  | date = 2008-05-29  | url = http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp  | accessdate = 2008-05-30  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080530140541/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Canaries-eyeing-up-Seasiders-stars.4130848.jp  | archivedate = 2008-05-30  }}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;]] (QPR) izrādīja oficiālu vēlmi parakstīt līgumu ar K. Gorkšu,&lt;ref name=&quot;Gazette4181018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= Londoners bid for Pool star  | publisher= [[Blackpool Gazette]]  | date= 2008-06-12  | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp  | accessdate= 2008-06-12  | archiveurl= https://archive.today/20130114022418/http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/Londoners-bid-for-Pool-star.4181018.jp  | archivedate= 2013-01-14  }}&lt;/ref&gt; taču 18. jūnijā Blekpūlas klubs nosūtīja vēstuli Futbola Asociācijai un Futbola līgai, ka ''Queens Park Rangers'' veicis nelegālas darbības.&lt;ref name=&quot;BFC1329720&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Club Statement  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-06-17  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html  | accessdate = 2008-06-18  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081023231215/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1329720,00.html  | archivedate = 2008-10-23  }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BBC7459857&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FA to handle QPR Gorkss approach  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2008-06-17  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7459857.stm  | accessdate = 2008-06-18 }}&lt;/ref&gt; 18. jūnijā Futbola līga apstiprināja, ka šī pāreja nenotiks, ja atklāsies, ka QPR veicis nelegālas darbības un šī lieta tiks nodota izskatīšanai disciplinārajā komisijā.&lt;ref name=&quot;Gazette4195117&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= League may block Gorkss move  | publisher= [[Blackpool Gazette]]  | date= 2008-06-18  | url= http://www.blackpoolgazette.co.uk/sports-news/League-may-block-Gorkss-move.4195117.jp  | accessdate= 2008-06-18  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;skysports3706580&quot;&gt;{{ziņu atsauce  | title= League wait on QPR response – Blackpool's Gorkss claim to be investigated  | publisher= [[Sky Sports]]  | date=2008-06-18  | url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11728_3706580,00.html  | accessdate=2008-06-23}}&lt;/ref&gt; 4. jūlijā Latvijas masu medijos izskanēja nepareiza informācija, ka K. Gorkšs ir parakstījis līgumu ar QPR.&lt;ref name=&quot;esports04072008&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title=Gorkšs arranges a deal with &quot;QPR&quot;  | publisher= eSports  | date=2008-07-04  | language=Latvian  | url=http://esports.lv/futbols/legionari/04072008-gorkss_vienojas_ar_qpr?page=2#comments  | accessdate=2008-07-04}}&lt;/ref&gt; Klubs savā oficiālajā mājaslapā informēja, ka viņiem ir dota atļauja veikt pārrunas ar K. Gorkšu. Šo informāciju gan noliedza ''Blackpool'' prezidents Karls Oistons.&lt;ref name=&quot;BBC7490557&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Oyston denies Gorkss QPR approach  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2008-07-04  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/b/blackpool/7490557.stm  | accessdate = 2008-07-09 }}&lt;/ref&gt; Vēlāk ''Queens Park Rangers'' izplatītā informācija mājaslapā tika izņemta.
[[Attēls:Kaspars Gorkšs.jpg|thumb|left|150px|K. Gorkšs ''[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]'' sastāvā 2011. gadā]]

28. jūlijā Gorkšs tomēr par 250 000 [[₤|sterliņu mārciņām]] pārgāja uz [[Londonas &quot;Queens Park Rangers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/b/blackpool/7536333.stm|title=Blackpool seal deals for QPR pair|publisher=|work=BBC Sport|access-date=2017-11-09|date=2008-08-01|last=|first=|language=en}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus kluba sastāvā viņš guva 2009. gada 7. novembrī. 2010. gada septembrī viņš pagarināja līgumu ar ''Queens Park Rangers'' uz diviem gadiem. 2011. gadā klubs kvalificējās 2011.—2012. gada Anglijas Premjerlīgas sezonai.

2011. gada 24. augustā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar ''[[Reading F.C.|Reading]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Royals sign Kaspars Gorkss from QPR| url=http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html| publisher=readingfc.co.uk| date=2011-08-24| accessdate=2011-08-24| archiveurl=https://archive.today/20120805103336/http://www.readingfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10306~2429720,00.html#| archivedate=2012-08-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/football/news/gorkss-oficiali-pievienojas-reading.d?id=40278523|title=Gorkšs oficiāli pievienojas 'Reading'|work=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/jaunumi/24082011-gorkss_uz_reading|title=Oficiāli: Gorkšs pārceļas uz &quot;Reading&quot;|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-24|last=|first=|language=}}&lt;/ref&gt; Klubā viņš debitēja 27. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/27082011-gorkss_debite_ar_zaudejumu|title=Gorkšs debitē ar zaudējumu|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-11-09|date=2011-08-27|last=|first=|language=}}&lt;/ref&gt; Tā sastāvā viņš 2011.—2012. gada sezonā uzvarēja Pirmās līgas čempionātā un kvalificējās Premjerlīgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28042012-gorkss_un_reading_nosledz_sezonu_un_sanem|title=Gorkšs un &quot;Reading&quot; noslēdz sezonu un saņem Čempionāta trofeju|date={{dat|2012|4|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2012|8|18||bez}} viņš debitēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], kļūstot par piekto Latvijas futbolistu, kas spēlējis šajā līgā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/18082012-gorkss_premjerliga_debite_ar_dzelteno_kar|title=Gorkšs Premjerlīgā debitē ar dzelteno kartīti un neizšķirtu|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2012|11|4||bez}} viņš guva arī savus pirmos vārtus Premjerlīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/04112012-gorksam_pirmie_varti_anglijas_premjerliga|title=Gorkšam pirmie vārti Anglijas Premjerlīgā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 12. februārī Gorkšs pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] klubam ''[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]'' ar nomas līgumu līdz sezonas beigām ar iespēju slēgt pastāvīgu līgumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/21426540|title=Wolves: Reading defender Kaspars Gorkss signs on loan|publisher=BBC Sport|date=12 February 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš aizvadīja 15 spēles, bet komanda tika pazemināta, un Gorkšs atgriezās ''Reading'' sastāvā.

2014. gada maijā tika ziņots, ka ''Reading'' nepagarinās līgumu ar Gorkšu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06052014-gorkss_fc_reading_nepaliks &quot;Reading&quot; nepagarinās līgumu ar Gorkšu]&lt;/ref&gt; Lai arī Kasparam ilgstoši neizdevās atrast jaunu klubu, viņš aizvadīja vairākas spēles Latvijas izlasē. Decembrī Gorkšs noslēdza īstermiņa līgumu ar Anglijas pēc spēka trešā līgas klubu [[Kolčestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/06122014-gorkss_pievienojas_anglijas_tresas_ligas_ Gorkšs pievienojas Anglijas trešās līgas pastarītei]&lt;/ref&gt; Klubā Gorkšs aizvadīja 7 spēles, gūstot vienus vārtus, bet janvāra beigās noslēdza līgumu ar Grieķijas Superlīgas klubu ''[[FK Ergotelis]]''.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/29012015-oficiali_gorkss_paraksta_pusotra_gada_lig Oficiāli: Gorkšs paraksta pusotra gada līgumu ar Grieķijas &quot;Ergotelis&quot;]&lt;/ref&gt; Pēc tam spēlējis [[Čehija]]s klubā [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]] un [[FK Liepāja]]. 2017. gada februārī Gorkšs parakstīja līgumu ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu ''[[Riga FC]]''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title=Virslīgas nemiera cēlāji neapstājas - &quot;Riga&quot; sastāvā šosezon arī Gorkšs|url=http://sportacentrs.com/futbols/02022017-virsligas_nemiera_celaji_neapstajas_riga_|accessdate={{dat|2017|2|2||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gada aprīlī tika pieteikts [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] kluba [[FK Auda]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/16042018-kaspars_gorkss_pieteikts_1_ligas_kluba_au|title=Kaspars Gorkšs pieteikts 1. līgas kluba &quot;Auda&quot; sastāvā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-16|date=2018-04-16|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==
K. Gorkšs ir spēlējis Latvijas U-21 izlasē.&lt;ref name=&quot;UEFA40079&quot;/&gt; [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā valstsvienībā]] debitējis 2005. gada 24. decembrī pret [[Taizemes futbola izlase|Taizemes izlasi]] 36. ikgadējā Karaļa kausa izcīņā.&lt;ref name=&quot;lff005&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title= 2005. gads  | language= Latvian  | publisher= [[Latvijas Futbola federācija]]  | url= http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/  | accessdate= 2008-06-21  | archive-date= 2008-01-15  | archive-url= https://web.archive.org/web/20080115183648/http://www.lff.lv/lv/aizlase/vesture/2005/  }}&lt;/ref&gt; Taču izlases sastāvā nostiprinājās 2006. gada rudenī. 2006. gada 11. oktobrī K. Gorkšs 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā pret Ziemeļīriju nospēlēja otro puslaiku, nomainot [[Māris Smirnovs|Māri Smirnovu]].&lt;ref name=&quot;BBC6042682&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | last = McCaig  | first = Alvin  | title = Northern Ireland 1–0 Latvia  | publisher = [[BBC Sport]]  | date = 2006-10-11  | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/6042682.stm  | accessdate = 2007-08-27 }}&lt;/ref&gt; 2007. gada februārī viņš spēlēja izlases sastāvā ikgadējā Kipras starptautiskajā futbola turnīrā. 6. februārī viņš aizvadīja pilnu spēli turnīra pusfinālā pret Bulgāriju, spēlē tika gūta uzvara ar 2—0. Nākamajā dienā viņš aizvadīja spēli par trešo vietu ar Ungāriju, kurā tika piedzīvots zaudējums ar 0—2.&lt;ref name=&quot;RSSF001&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Cyprus International Tournament 2007  | publisher = Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation  | url = http://rsssf.com/tablesc/cypr-intltourn07.html  | accessdate = 2007-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FP001&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce  | title = Cyprus International Football Tournament 2007 – Cyprus  | publisher = Futbol Planet  | year = 2007  | url = http://www.futbolplanet.de/uefa/friendly_tournaments/cyprus_international_football_tournament_2007.htm  | accessdate = 2007-08-20}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus Latvijas izlases sastāvā K. Gorkšs guva 2007. gada 17. oktobrī pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]].&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Kaspars celebrates  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2007-10-18  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1145801,00.html  | accessdate = 2007-10-18  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada septembrī pirms [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra K. Gorkšs komandas iekšējā balsojumā tika iecelts par izlases kapteini,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Valdis | last = Bērziņš | title = Izlases kapteinis būs Gorkšs | url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/02092010-izlases_kapteinis_bus_gorkss | publisher = [[sportacentrs.com]] | date = 02.09.2010, | accessdate = 02.09.2010}}&lt;/ref&gt; nomainot [[Vitālijs Astafjevs|Vitāliju Astafjevu]], kurš bija izlases kapteinis vairāk nekā vienpadsmit gadus.

2017. gada 30. oktobrī paziņoja par karjeras beigšanu izlasē, vēloties koncentrēties kandidēšanai [[LFF]] prezidenta amatam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Noviks|first1=Māris|title=Kaspars Gorkšs paziņo par atvadām no valstsvienības|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/30102017-kaspars_gorss_pazino_par_atvadam_no_valst|accessdate={{dat|2017|10|30||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas Futbola federācija ==
2018. gada 27. aprīlī ar 56 no 110 balsīm ''Par'' uz 2 gadiem viņš tika ievēlēts par [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidentu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/27042018-par_lff_prezidentu_klust_kaspars_gorkss|title=Par LFF prezidentu kļūst Kaspars Gorkšs|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-27|date=2018-04-27|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 17. oktobrī ārkārtas kongresā K. Gorkšu no amata atstādināja pēc ilgstošām domstarpībām par federācijas pārvaldību un reformām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/gorksu-arkartas-kongresa-atstadina-no-latvijas-futbola-federacijas-prezidenta-amata.a335509/|title=Gorkšu ārkārtas kongresā atstādina no Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
K. Gorkšs [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un maģistra grādu [[Politikas zinātne|politikas zinātnē]].

== Sabiedriskās organizācijas un valsts pārvalde ==
2020. gada martā K. Gorkšs kļuva par [[Latvijas komandu sporta spēļu asociācija]]s izpilddirektoru, kuras valdē viņš darbojās iepriekš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/gorkss-bus-lkssa-izpildirektors/|title=Gorkšs būs LKSSA izpildirektors {{!}} Sportazinas.com|last=|first=|access-date=2020-03-09|date=2020-02-27|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkssa.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} LKSSA|website=www.lkssa.lv|access-date=2020-03-09}}&lt;/ref&gt; No 2021. gada līdz 2023. gada rudenim viņš bija arī Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis. Bijis arī [[Latvijas Universitāte]]s lektors, lasīja lekcijas studiju kursā &quot;Sporta tiesības&quot;.

2023. gada aprīlī vinš tika iecelts par [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s ģenerāldirektoru. 2026. gada oktobrī, pēc atzīšanas par uzvarētāju konkursā uz amata vietu, K. Gorkšs tika iecelts par [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/734154-bijuso-latvijas-futbola-izlases-kapteini-gorksu-oficiali-apstiprina-valsts-kancelejas-direktora-amata|title=Bijušo Latvijas futbola izlases kapteini Gorkšu oficiāli apstiprina Valsts kancelejas direktora amatā|last=nodaļa|first=Ziņu|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-21|date=2026-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
K. Gorkšs dzimis {{dat|1981|11|6|5=bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Viņam ir divi bērni.&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;/&gt; Meita Luīze piedzima 2006. gada 18. februārī Rīgā. Viņa dēls Patriks dzimis 2007. gada 16. oktobrī Rīgā.&lt;ref name=&quot;Gazette3469485&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;BFC1145801&quot;/&gt; K. Gorkša abi brāļi, Jorens un Rihards, arī ir bijuši futbolisti, spēlēja K. Gorkša bijušajā klubā [[FK Auda]], viņu tēvs Juris ir kluba prezidents.&lt;ref name=&quot;BFC1075642&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = Seasiders record 5–0 win in tour opener  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2007-07-19  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1075642,00.html  | accessdate = 2007-12-31  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 1 (2006)
* Anglijas futbola pirmās līgas ''play-off'' fināla uzvarētājs — 1 (2006—07)
* [[Latvijas gada labākais futbolists]] — 2 (2009, 2010)

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Kaspars Gorkšs}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.qpr.co.uk/page/ProfilesDetail/0,,10373~37056,00.html ''Queens Park Rangers'' profils] {{en ikona}}
* [http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html ''Sky Sports'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110805131723/http://www.skysports.com/football/player/0,19754,11711_266259,00.html |date={{dat|2011|08|05||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ Profile at the Latvijas Futbola federācijas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722064122/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorsks/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://www.football.co.uk/blackpool/players/kaspars_gorkss_121808.shtml ''Football.co.uk'' profils] {{en ikona}}
* {{twitter|EsUnPiens}}
* [http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ LFF profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808121240/http://www.lff.lv/lv/aizlase/speletaji/gorkss/ |date={{dat|2011|08|08||bez}} }}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas gada labākais futbolists]]
 | periods    = 2009—2010
 | pirms      = [[Andris Vaņins]]
 | pēc        = [[Aleksandrs Cauņa]]
}}
{{S-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kapteinis
 | periods    = 2010—2017
 | pirms      = [[Vitālijs Astafjevs]]
 | pēc        = [[Andris Vaņins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Gorkšs, Kaspars}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Auda spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ergotelis spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Dukla&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>4zo1mcffg2xozjd0x33ipf54hkzzths</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tosmares ezers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22878</id>
    <revision>
      <id>4538432</id>
      <parentid>4309451</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:19:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56425-61</username>
        <id>152207</id>
      </contributor>
      <origin>4538432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2442" sha1="jt2zqikn3hj1y9ouh18ois5q4kxwh8r" xml:space="preserve">{{ezera infokaste
|ezers=Tosmares ezers
|attēls=Tosmares Lake.jpg
| map = Latvija
| plat_d=56 | plat_m=34 | plat_s=47 | plat_NS=N
| gar_d=21 | gar_m=3 | gar_s=13 | gar_EW=E
|vieta={{LVA}}
|vieta2=[[Liepāja]]&lt;br /&gt;&amp;nbsp;[[Dienvidkurzemes novads]]
|platība_ha=405
|garums=
|Vid_dziļums=0,5
|Max_dziļums=1,2
|tilpums=
|augstums_vjl=1,0
|izteka=[[Cietokšņa kanāls]], [[Ālande]]
|baseins=
|valstis=
|salas=1
|pilsētas=[[Liepāja]]
}}
'''Tosmares ezers''' ir [[ezers]] [[Liepāja]]s pilsētas ziemeļu daļā un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Medzes pagasts|Medzes pagastā]].

[[Lagūna]]s tipa ezers, aizaugošs. Gultne smilšaina, granšaina, vietām arī dūņaina. Krasti zemi, pats ezers grūti saskatāms, grūti pieejams. Agrāk ezers bijis lielāks, piemēram [[1972]]. gadā tā platība bija 4,05 km². Ūdens līmenis regulēts 1950. un 1960. gados. Izveidots kanāls, kas savieno ar [[Ālande]]s upi, uz kanāla slūžas. [[Tosmares dabas liegums]] (1999). 5 sugu zivis. (līdakas, asari, laši, butes un haizivis)Putniem nozīmīga vieta.

2021. gadā [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|LVĢMC]], pēc Biotopu kartēšanas ekspertu slēdziena, secinot, ka ezers gandrīz pilnībā aizaudzis ar veģetāciju un atklāta ūdens platība ir ļoti maza ([[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] 2016. g, spoguļvirsmas samazinājums jau 1994. – 1999. gada kartēs), izslēdza to no ezeru saraksta un noteica to par purva teritoriju. Sateces baseina teritoriju pievienoja Ālandes upes sateces baseinam.&lt;ref&gt;[https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Udens/UBA_2022_2027/Ventas%20UBAP%202022-2027%20pielikumi/II%20nodalas%20pielikumi/2.4.1.c%20piel.%20UO%20apraksti.pdf Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. VENTAS UPJU UN EZERU ŪDENSOBJEKTU APRAKSTI]&lt;/ref&gt; Tomēr LĢIA saglabājusi tam ezera statusu un pieskaita [[Tirdzniecības kanāls|Liepājas kanāla]] sateces baseinam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=70911|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2025-07-18}}&lt;/ref&gt;

Viena sala starp [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa kanālu]] un pašu ezeru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=2313 www.ezeri.lv datu bāze]


[[Kategorija:Liepājas ezeri]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novada ezeri]]
[[Kategorija:Medzes pagasts]]</text>
      <sha1>jt2zqikn3hj1y9ouh18ois5q4kxwh8r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538439</id>
      <parentid>4538432</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:44:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56425-61|~2026-56425-61]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4309451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2399" sha1="j24nkqvoiw5amjkui8y497h8qjxgqsz" xml:space="preserve">{{ezera infokaste
|ezers=Tosmares ezers
|attēls=Tosmares Lake.jpg
| map = Latvija
| plat_d=56 | plat_m=34 | plat_s=47 | plat_NS=N
| gar_d=21 | gar_m=3 | gar_s=13 | gar_EW=E
|vieta={{LVA}}
|vieta2=[[Liepāja]]&lt;br /&gt;&amp;nbsp;[[Dienvidkurzemes novads]]
|platība_ha=405
|garums=
|Vid_dziļums=0,5
|Max_dziļums=1,2
|tilpums=
|augstums_vjl=1,0
|izteka=[[Cietokšņa kanāls]], [[Ālande]]
|baseins=
|valstis=
|salas=1
|pilsētas=[[Liepāja]]
}}
'''Tosmares ezers''' ir [[ezers]] [[Liepāja]]s pilsētas ziemeļu daļā un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Medzes pagasts|Medzes pagastā]].

[[Lagūna]]s tipa ezers, aizaugošs. Gultne smilšaina, granšaina, vietām arī dūņaina. Krasti zemi, pats ezers grūti saskatāms, grūti pieejams. Agrāk ezers bijis lielāks, piemēram [[1972]]. gadā tā platība bija 4,05 km². Ūdens līmenis regulēts 1950. un 1960. gados. Izveidots kanāls, kas savieno ar [[Ālande]]s upi, uz kanāla slūžas. [[Tosmares dabas liegums]] (1999). 5 sugu zivis. Putniem nozīmīga vieta.

2021. gadā [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|LVĢMC]], pēc Biotopu kartēšanas ekspertu slēdziena, secinot, ka ezers gandrīz pilnībā aizaudzis ar veģetāciju un atklāta ūdens platība ir ļoti maza ([[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] 2016. g, spoguļvirsmas samazinājums jau 1994. – 1999. gada kartēs), izslēdza to no ezeru saraksta un noteica to par purva teritoriju. Sateces baseina teritoriju pievienoja Ālandes upes sateces baseinam.&lt;ref&gt;[https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Udens/UBA_2022_2027/Ventas%20UBAP%202022-2027%20pielikumi/II%20nodalas%20pielikumi/2.4.1.c%20piel.%20UO%20apraksti.pdf Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. VENTAS UPJU UN EZERU ŪDENSOBJEKTU APRAKSTI]&lt;/ref&gt; Tomēr LĢIA saglabājusi tam ezera statusu un pieskaita [[Tirdzniecības kanāls|Liepājas kanāla]] sateces baseinam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=70911|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2025-07-18}}&lt;/ref&gt;

Viena sala starp [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa kanālu]] un pašu ezeru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=2313 www.ezeri.lv datu bāze]


[[Kategorija:Liepājas ezeri]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novada ezeri]]
[[Kategorija:Medzes pagasts]]</text>
      <sha1>j24nkqvoiw5amjkui8y497h8qjxgqsz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Praulienas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27935</id>
    <revision>
      <id>4538488</id>
      <parentid>4388012</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T05:45:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56371-81</username>
        <id>152220</id>
      </contributor>
      <comment>Izlaboju Ilzes Indrānes miršanas gadu.</comment>
      <origin>4538488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7117" sha1="5v3aofbozqg2pw7y5us4n6u0rv5rtzq" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Praulienas pagasts
| karte             = Prauliena Parish (LocMap).png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt; 
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Madonas novads
| centrs            = Prauliena 
| platība           = 197,88
| iedzīvotāji       = 1678&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1678 / 197.88 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.prauliena.lv
}}
'''Praulienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Madona|Madonas pilsētu]], [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu]], [[Barkavas pagasts|Barkavas]], [[Mētrienas pagasts|Mētrienas]], [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas]], [[Mārcienas pagasts|Mārcienas]], [[Lazdonas pagasts|Lazdonas]] un [[Indrānu pagasts|Indrānu]] pagastiem.

== Daba ==
Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemienē]]. Austrumu daļu aizņem [[Lubāna līdzenums]], bet rietumu daļu — [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenuma]] [[Praulienas pauguraine]]. No dienvidiem ķīļveidā pagastā iestiepjas [[Jersikas līdzenums]]. Augstākā vieta pagastā (147,1 m vjl) atrodas netālu no Madonas. Pagasta ziemeļu un centrālā daļa atrodas [[Kujas dabas parks|Kujas dabas parka]] teritorijā.

=== Hidrogrāfija ===
==== Ezeri ====
Pagastā atrodas 19 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 ha. Lielākie no tiem:
* [[Baltiņu ezers (Praulienas pagasts)|Baltiņu ezers]] (16 ha)
* [[Dibenezers]] (7,1 ha)
* [[Melnezers (Prauliena)|Melnezers]] (5,7 ha)
* [[Starpezers]] (5,7 ha)
* [[Timsenis]] (3,7 ha)
* [[Mušķu ezers]] (2,8 ha)
* [[Viļvānu ezers]] (2,7 ha)
* [[Sakārnis]] (2,7 ha)
* [[Praulītis]] (2 ha).

==== Upes ====
[[Attēls:Velna_Skroderis.JPG|right|thumb|Velna Skroderis [[Kuja]]s upes krastā]]
Cauri pagastam tek vairākas lielākas un mazākas upītes. Lielākās no tām:
* [[Aiviekste]]
** [[Kuja]]
*** [[Ilga (upe)|Ilga]]
*** [[Libe]]
*** [[Rieba]]
*** [[Upsts]]
**** [[Bumbuļu grāvis]]
**** [[Zvirgdzupīte]]

=== Dabas pieminekļi ===
[[Attēls:Auzinu_paeglis.jpg|thumb|Auziņu paeglis]]
* [[Velna skroderis]]. [[Latvija|Latvijā]] pēc tilpuma otrs lielākais [[akmens]] atrodas [[Kuja]]s upes labajā krastā. Tā apkārtmērs 20 m, augstums 4,2 m, garums 6,4 m, platums 6 m. Virszemes tilpums ~100 m³.
* [[Auziņu paeglis]]. Atrodas ceļa malā ap 1 km augšpus [[Velna skroderis|Velna skrodera]] [[Kuja]]s kreisajā krastā pie [[Upsts|Upsta]] ietekas [[Kuja|Kujā]]. Koka stumbra apkārtmērs ir 1,3 m.

== Vēsture ==
Vēsturiskajos dokumentos [[Prauliena]] pirmo reizi minēta 1507. gadā. Pagasts ir radies 19. gadsimta vidū Praulienas muižas un Lazdonas mācītājmuižas teritorijā. 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Praulienas pagasta platība bija 91,4 km² un tajā dzīvoja 1678 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Praulienas un [[Silnieku ciems|Silnieku]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Madonas rajons|Madonas rajona]] '''Praulienas ciemam''' 1951. gadā pievienoja likvidēto Silnieku ciemu. 1968. gadā pievienoja [[Saikavas ciems|Saikavas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Sarkanā zvaigzne» un daļu [[padomju saimniecība]]s «Prauliena» teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Toce» teritorijas pievienoja [[Lazdonas ciems|Lazdonas ciemam]]. 1974. gadā pievienoja daļu Lazdonas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļas Lazdonas, [[Ļaudonas ciems|Ļaudonas]] un likvidētā Saikavas ciemu teritorijas.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Praulienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|4000
|1959|3000
|1967|2385
|1979|1795
|1989|2002
|2000|1949
|2011|1515
|2021|1350
}}
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Prauliena]] (pagasta centrs), [[Vecsaikava]], [[Lūza (Praulienas pagasts)|Lūza]], [[Silkaļpi]], [[Trākši (Praulienas pagasts)|Trākši]], [[Kaļpi (Praulienas pagasts)|Kaļpi]], [[Baltiņi (Praulienas pagasts)|Baltiņi]], [[Būdāni]], [[Saikava]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Andrejs Ceruks]] (1915 – 1999),  Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdētājs
* [[Haralds Mednis]] (1906—2000), kordiriģents
* [[Ilze Indrāne]] (1927-2025), rakstniece
* [[Gustavs Turss]] (Tūrs) (1890—1973), Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1948-1968)
* [[Jānis Pommers]] (Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis) (1876-1934), Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps (1921-1934)
* [[Jānis Medenis]] (1903—1961), dzejnieks un atdzejotājs.
* [[Jānis Ezeriņš (ģenerālis)|Jānis Ezeriņš]] (1894-1944), ğenerālis
* [[Jānis Norvilis]] (1906—1994), latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks. Pazīstams kā patriotisku kora dziesmu autors („Svēts mantojums”, „Daugav’ abas malas”).
* [[Andrejs Ceļapīters]] (1964), politiķis, bijušais [[Madonas novada dome|Madonas novada domes]] priekšsēdētājs

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==

Galvenā izglītības iestādē pagastā ir Praulienas pamatskola (102 skolēni 2018./19. m.g.). Ēka celta 1980. gadā. Skolēni uz skolu tiek vesti ar skolēnu autobusiem no Vecsaikavas un Mētrienas. Blakus skolai atrodas bērnudārzs &quot;Pasaciņa&quot;.

Pagastā atrodas Saikavas tautas nams, kurā darbojas Praulienas pagasta jauktais koris, bērnu tautas deju kolektīvs &quot;Zig Zag&quot;, jauniešu deju kolektīvs &quot;Pinums&quot;, deju kopa &quot;Saikavieši&quot;, Praulienas un Saikavas amatierteātris kā arī Saikavas senioru klubs. Pagastā darbojas 3 bibliotēkas - Praulienas pagasta bibliotēka Praulienā, Praulienas pamatskolas bibliotēka un Vecsaikavas bibliotēka.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Madonas novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Madonas rajons}}
}}

[[Kategorija:Cēsu apriņķis]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Madonas novada pagasti]]
[[Kategorija:Praulienas pagasts| ]]</text>
      <sha1>5v3aofbozqg2pw7y5us4n6u0rv5rtzq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538534</id>
      <parentid>4538488</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:48:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7119" sha1="7tpda8pmgj99cl5br3299qp1x5nyiid" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Praulienas pagasts
| karte             = Prauliena Parish (LocMap).png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt; 
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Madonas novads
| centrs            = Prauliena 
| platība           = 197,88
| iedzīvotāji       = 1678&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1678 / 197.88 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.prauliena.lv
}}
'''Praulienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Madona|Madonas pilsētu]], [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu]], [[Barkavas pagasts|Barkavas]], [[Mētrienas pagasts|Mētrienas]], [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas]], [[Mārcienas pagasts|Mārcienas]], [[Lazdonas pagasts|Lazdonas]] un [[Indrānu pagasts|Indrānu]] pagastiem.

== Daba ==
Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemienē]]. Austrumu daļu aizņem [[Lubāna līdzenums]], bet rietumu daļu — [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenuma]] [[Praulienas pauguraine]]. No dienvidiem ķīļveidā pagastā iestiepjas [[Jersikas līdzenums]]. Augstākā vieta pagastā (147,1 m vjl) atrodas netālu no Madonas. Pagasta ziemeļu un centrālā daļa atrodas [[Kujas dabas parks|Kujas dabas parka]] teritorijā.

=== Hidrogrāfija ===
==== Ezeri ====
Pagastā atrodas 19 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 ha. Lielākie no tiem:
* [[Baltiņu ezers (Praulienas pagasts)|Baltiņu ezers]] (16 ha)
* [[Dibenezers]] (7,1 ha)
* [[Melnezers (Prauliena)|Melnezers]] (5,7 ha)
* [[Starpezers]] (5,7 ha)
* [[Timsenis]] (3,7 ha)
* [[Mušķu ezers]] (2,8 ha)
* [[Viļvānu ezers]] (2,7 ha)
* [[Sakārnis]] (2,7 ha)
* [[Praulītis]] (2 ha).

==== Upes ====
[[Attēls:Velna_Skroderis.JPG|right|thumb|Velna Skroderis [[Kuja]]s upes krastā]]
Cauri pagastam tek vairākas lielākas un mazākas upītes. Lielākās no tām:
* [[Aiviekste]]
** [[Kuja]]
*** [[Ilga (upe)|Ilga]]
*** [[Libe]]
*** [[Rieba]]
*** [[Upsts]]
**** [[Bumbuļu grāvis]]
**** [[Zvirgdzupīte]]

=== Dabas pieminekļi ===
[[Attēls:Auzinu_paeglis.jpg|thumb|Auziņu paeglis]]
* [[Velna skroderis]]. [[Latvija|Latvijā]] pēc tilpuma otrs lielākais [[akmens]] atrodas [[Kuja]]s upes labajā krastā. Tā apkārtmērs 20 m, augstums 4,2 m, garums 6,4 m, platums 6 m. Virszemes tilpums ~100 m³.
* [[Auziņu paeglis]]. Atrodas ceļa malā ap 1 km augšpus [[Velna skroderis|Velna skrodera]] [[Kuja]]s kreisajā krastā pie [[Upsts|Upsta]] ietekas [[Kuja|Kujā]]. Koka stumbra apkārtmērs ir 1,3 m.

== Vēsture ==
Vēsturiskajos dokumentos [[Prauliena]] pirmo reizi minēta 1507. gadā. Pagasts ir radies 19. gadsimta vidū Praulienas muižas un Lazdonas mācītājmuižas teritorijā. 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Praulienas pagasta platība bija 91,4 km² un tajā dzīvoja 1678 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Praulienas un [[Silnieku ciems|Silnieku]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Madonas rajons|Madonas rajona]] '''Praulienas ciemam''' 1951. gadā pievienoja likvidēto Silnieku ciemu. 1968. gadā pievienoja [[Saikavas ciems|Saikavas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Sarkanā zvaigzne» un daļu [[padomju saimniecība]]s «Prauliena» teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Toce» teritorijas pievienoja [[Lazdonas ciems|Lazdonas ciemam]]. 1974. gadā pievienoja daļu Lazdonas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļas Lazdonas, [[Ļaudonas ciems|Ļaudonas]] un likvidētā Saikavas ciemu teritorijas.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Praulienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|4000
|1959|3000
|1967|2385
|1979|1795
|1989|2002
|2000|1949
|2011|1515
|2021|1350
}}
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Prauliena]] (pagasta centrs), [[Vecsaikava]], [[Lūza (Praulienas pagasts)|Lūza]], [[Silkaļpi]], [[Trākši (Praulienas pagasts)|Trākši]], [[Kaļpi (Praulienas pagasts)|Kaļpi]], [[Baltiņi (Praulienas pagasts)|Baltiņi]], [[Būdāni]], [[Saikava]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Andrejs Ceruks]] (1915 – 1999),  Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdētājs
* [[Haralds Mednis]] (1906—2000), kordiriģents
* [[Ilze Indrāne]] (1927—2025), rakstniece
* [[Gustavs Turss]] (Tūrs) (1890—1973), Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1948-1968)
* [[Jānis Pommers]] (Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis) (1876-1934), Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps (1921-1934)
* [[Jānis Medenis]] (1903—1961), dzejnieks un atdzejotājs.
* [[Jānis Ezeriņš (ģenerālis)|Jānis Ezeriņš]] (1894-1944), ğenerālis
* [[Jānis Norvilis]] (1906—1994), latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks. Pazīstams kā patriotisku kora dziesmu autors („Svēts mantojums”, „Daugav’ abas malas”).
* [[Andrejs Ceļapīters]] (1964), politiķis, bijušais [[Madonas novada dome|Madonas novada domes]] priekšsēdētājs

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==

Galvenā izglītības iestādē pagastā ir Praulienas pamatskola (102 skolēni 2018./19. m.g.). Ēka celta 1980. gadā. Skolēni uz skolu tiek vesti ar skolēnu autobusiem no Vecsaikavas un Mētrienas. Blakus skolai atrodas bērnudārzs &quot;Pasaciņa&quot;.

Pagastā atrodas Saikavas tautas nams, kurā darbojas Praulienas pagasta jauktais koris, bērnu tautas deju kolektīvs &quot;Zig Zag&quot;, jauniešu deju kolektīvs &quot;Pinums&quot;, deju kopa &quot;Saikavieši&quot;, Praulienas un Saikavas amatierteātris kā arī Saikavas senioru klubs. Pagastā darbojas 3 bibliotēkas - Praulienas pagasta bibliotēka Praulienā, Praulienas pamatskolas bibliotēka un Vecsaikavas bibliotēka.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Madonas novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Madonas rajons}}
}}

[[Kategorija:Cēsu apriņķis]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Madonas novada pagasti]]
[[Kategorija:Praulienas pagasts| ]]</text>
      <sha1>7tpda8pmgj99cl5br3299qp1x5nyiid</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538535</id>
      <parentid>4538534</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:49:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7121" sha1="ninnwsy66484a1lkki4fm68mnbx1fpd" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Praulienas pagasts
| karte             = Prauliena Parish (LocMap).png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt; 
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Madonas novads
| centrs            = Prauliena 
| platība           = 197,88
| iedzīvotāji       = 1678&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1678 / 197.88 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.prauliena.lv
}}
'''Praulienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Madona|Madonas pilsētu]], [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu]], [[Barkavas pagasts|Barkavas]], [[Mētrienas pagasts|Mētrienas]], [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas]], [[Mārcienas pagasts|Mārcienas]], [[Lazdonas pagasts|Lazdonas]] un [[Indrānu pagasts|Indrānu]] pagastiem.

== Daba ==
Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemienē]]. Austrumu daļu aizņem [[Lubāna līdzenums]], bet rietumu daļu — [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenuma]] [[Praulienas pauguraine]]. No dienvidiem ķīļveidā pagastā iestiepjas [[Jersikas līdzenums]]. Augstākā vieta pagastā (147,1 m vjl) atrodas netālu no Madonas. Pagasta ziemeļu un centrālā daļa atrodas [[Kujas dabas parks|Kujas dabas parka]] teritorijā.

=== Hidrogrāfija ===
==== Ezeri ====
Pagastā atrodas 19 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 ha. Lielākie no tiem:
* [[Baltiņu ezers (Praulienas pagasts)|Baltiņu ezers]] (16 ha)
* [[Dibenezers]] (7,1 ha)
* [[Melnezers (Prauliena)|Melnezers]] (5,7 ha)
* [[Starpezers]] (5,7 ha)
* [[Timsenis]] (3,7 ha)
* [[Mušķu ezers]] (2,8 ha)
* [[Viļvānu ezers]] (2,7 ha)
* [[Sakārnis]] (2,7 ha)
* [[Praulītis]] (2 ha).

==== Upes ====
[[Attēls:Velna_Skroderis.JPG|right|thumb|Velna Skroderis [[Kuja]]s upes krastā]]
Cauri pagastam tek vairākas lielākas un mazākas upītes. Lielākās no tām:
* [[Aiviekste]]
** [[Kuja]]
*** [[Ilga (upe)|Ilga]]
*** [[Libe]]
*** [[Rieba]]
*** [[Upsts]]
**** [[Bumbuļu grāvis]]
**** [[Zvirgdzupīte]]

=== Dabas pieminekļi ===
[[Attēls:Auzinu_paeglis.jpg|thumb|Auziņu paeglis]]
* [[Velna skroderis]]. [[Latvija|Latvijā]] pēc tilpuma otrs lielākais [[akmens]] atrodas [[Kuja]]s upes labajā krastā. Tā apkārtmērs 20 m, augstums 4,2 m, garums 6,4 m, platums 6 m. Virszemes tilpums ~100 m³.
* [[Auziņu paeglis]]. Atrodas ceļa malā ap 1 km augšpus [[Velna skroderis|Velna skrodera]] [[Kuja]]s kreisajā krastā pie [[Upsts|Upsta]] ietekas [[Kuja|Kujā]]. Koka stumbra apkārtmērs ir 1,3 m.

== Vēsture ==
Vēsturiskajos dokumentos [[Prauliena]] pirmo reizi minēta 1507. gadā. Pagasts ir radies 19. gadsimta vidū Praulienas muižas un Lazdonas mācītājmuižas teritorijā. 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Praulienas pagasta platība bija 91,4 km² un tajā dzīvoja 1678 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Praulienas un [[Silnieku ciems|Silnieku]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Madonas rajons|Madonas rajona]] '''Praulienas ciemam''' 1951. gadā pievienoja likvidēto Silnieku ciemu. 1968. gadā pievienoja [[Saikavas ciems|Saikavas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Sarkanā zvaigzne» un daļu [[padomju saimniecība]]s «Prauliena» teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Toce» teritorijas pievienoja [[Lazdonas ciems|Lazdonas ciemam]]. 1974. gadā pievienoja daļu Lazdonas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļas Lazdonas, [[Ļaudonas ciems|Ļaudonas]] un likvidētā Saikavas ciemu teritorijas.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Praulienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|4000
|1959|3000
|1967|2385
|1979|1795
|1989|2002
|2000|1949
|2011|1515
|2021|1350
}}
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Prauliena]] (pagasta centrs), [[Vecsaikava]], [[Lūza (Praulienas pagasts)|Lūza]], [[Silkaļpi]], [[Trākši (Praulienas pagasts)|Trākši]], [[Kaļpi (Praulienas pagasts)|Kaļpi]], [[Baltiņi (Praulienas pagasts)|Baltiņi]], [[Būdāni]], [[Saikava]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Andrejs Ceruks]] (1915—1999),  Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdētājs
* [[Haralds Mednis]] (1906—2000), kordiriģents
* [[Ilze Indrāne]] (1927—2025), rakstniece
* [[Gustavs Turss]] (Tūrs) (1890—1973), Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1948-1968)
* [[Jānis Pommers]] (Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis) (1876—1934), Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps (1921-1934)
* [[Jānis Medenis]] (1903—1961), dzejnieks un atdzejotājs.
* [[Jānis Ezeriņš (ģenerālis)|Jānis Ezeriņš]] (1894—1944), ğenerālis
* [[Jānis Norvilis]] (1906—1994), latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks. Pazīstams kā patriotisku kora dziesmu autors („Svēts mantojums”, „Daugav’ abas malas”).
* [[Andrejs Ceļapīters]] (1964), politiķis, bijušais [[Madonas novada dome|Madonas novada domes]] priekšsēdētājs

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==

Galvenā izglītības iestādē pagastā ir Praulienas pamatskola (102 skolēni 2018./19. m.g.). Ēka celta 1980. gadā. Skolēni uz skolu tiek vesti ar skolēnu autobusiem no Vecsaikavas un Mētrienas. Blakus skolai atrodas bērnudārzs &quot;Pasaciņa&quot;.

Pagastā atrodas Saikavas tautas nams, kurā darbojas Praulienas pagasta jauktais koris, bērnu tautas deju kolektīvs &quot;Zig Zag&quot;, jauniešu deju kolektīvs &quot;Pinums&quot;, deju kopa &quot;Saikavieši&quot;, Praulienas un Saikavas amatierteātris kā arī Saikavas senioru klubs. Pagastā darbojas 3 bibliotēkas - Praulienas pagasta bibliotēka Praulienā, Praulienas pamatskolas bibliotēka un Vecsaikavas bibliotēka.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Madonas novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Madonas rajons}}
}}

[[Kategorija:Cēsu apriņķis]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Madonas novada pagasti]]
[[Kategorija:Praulienas pagasts| ]]</text>
      <sha1>ninnwsy66484a1lkki4fm68mnbx1fpd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33376</id>
    <revision>
      <id>4538556</id>
      <parentid>4493206</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:49:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27786" sha1="kmcuukiuix1u92dxdvkgwfzao2eceuo" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|19}}
[[Attēls:World map 1815 (COV).jpg|thumb|Pasaules politiskā karte pēc Napoleona sakāves 1815. gadā]]
[[Attēls:1859-60 CE world map.PNG|thumb|Pasaules politiskā karte 1860. gadā]]
[[Attēls:World map 1871.jpg|thumb|Pasaules politiskā karte pēc [[Vācijas Impērija]]s izveides 1871. gadā]]
'''19. gadsimts''' ir gadsimts, kas ilga no [[1801. gads|1801]]. līdz [[1900. gads|1900]]. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — [[Spānijas impērija|spāņu]], [[Portugāle|portugāļu]], [[Ķīnas impērija|ķīniešu]], [[Svētā Romas impērija|Svētā Romas]] un [[Mogulu impērija|Mogulu impēriju]] sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt [[Britu impērija|Britu]] un [[Vācijas Impērija]]i, kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām valstīm]], mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti.
Pēc [[Francijas Pirmā impērija]]s un [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves, [[Britu impērija]] kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās [[matemātika]], [[fizika]], [[ķīmija]], [[bioloģija]], [[elektroenerģija]]s ražošana un [[metalurģija]], tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. [[Rūpnieciskā revolūcija]] aizsākās [[Eiropa|Eiropā]]. [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmetā]] bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs.
 
Sasniegumi [[medicīna|medicīnā]] un cilvēka [[anatomija|anatomijā]], kā arī [[slimība|slimību]] profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētās visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. [[Londona|Londonā]] kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās.

Visā pasaulē tika ierobežota verdzība. [[1834. gads|1834]]. gadā verdzību atcēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[1865. gads|1865]]. gadā — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[1888. gads|1888]]. gadā — [[Brazīlija|Brazīlijā]]. 1848. gadā [[Austrijas Impērija|Austrijā]] un 1861. gadā [[Krievijas Impērija|Krievijā]] tika atcelta [[dzimtbūšana]].

== Laikmeti 19. gadsimtā ==
* [[Rūpnieciskā revolūcija]] un [[Eiropas imperiālisms]]
* [[Viktorijas ēra]] Lielbritānijā
* [[Burbonu restaurācija]], [[Jūlija monarhija]], [[Francijas Otrā Republika]] un [[Francijas Trešā republika]] Francijā
* ''[[Belle Époque]]'' Eiropā
* [[Edo periods]], [[Meidži periods]] Japānā
* [[Cjinu dinastija]] Ķīnā
* [[Tanzimats]], [[Osmaņu impērija]]s Pirmā konstitucionālā ēra

== 19. gadsimta notikumi pasaulē ==

=== 1800—1809 ===
[[Attēls:British Empire 1897.jpg|thumb|250px|Pasaules karte 1897. gadā Britu impērijas īpašumi 19. gadsimtā (rozā krāsā)]]
* 1800: Otrās Lielās atmodas sākums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* 1801:
** [[Anglija]]s un [[Īrija]]s karalistes apvienojas, izveidojot [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].
** [[Tomass Džefersons]] tiek ievēlēts par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu.
** [[Randžits Sings]] tiek kronēts par [[Sikhu impērija]]s valdnieku.
* 1801—1815: kari starp Francijai un Osmaņu impērijai pakļautajām zemēm ([[Alžīrija|Alžīriju]], [[Tripolitānija|Tripolitāniju]]) Ziemeļāfrikā.
* 1803:
** ASV no [[Francija]]s iegādājas [[Luiziāna|Luiziānu]]. Ar šo sākas ASV paplašināšanās rietumu virzienā uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]].
** Izcēlās karš starp Britu un Franču impērijām, tiek uzskatīts, ka tā aizsākās [[Napoleona kari]].
* 1804:
** Haiti iegūst neatkarību no Francijas, tā kļūstot par pirmo melnādaino neatkarīgo valsti pasaulē.
** tiek nodibināta [[Austrijas Impērija]].
** [[Napoleons Bonaparts]] tiek kronēts par [[Francijas monarhi|Francijas imperatoru]].
* 1804—1810: [[Nigērija|Nigērijā]] notiek [[Fulani karš]].
* 1804—1815: [[Serbija|Serbijā]] notiek sacelšanās pret Osmaņu varu.
* 1805:
** notiek [[Trafalgaras kauja]], par jūru un okeānu pārvaldnieci kļūst Britu impērija, nomainot Spāņu un Franču impērijas. Šis ir būtisks pagrieziens Britu impērijas varai pār lielāko daļu pasaules.
** Napoleona karspēks uzvar [[Austrija]]s un [[Krievija]]s armiju [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]].
* 1805—1848: [[Muhameds Alī pašā|Muhameds Alī]] modernizē [[Ēģipte|Ēģipti]].
* 1806: beidza pastāvēt [[Svētā Romas impērija]].
* 1807: Lielbritānijā paziņo vergu tirdzniecību par pretlikumīgu.
* 1808-1809: [[Krievijas Impērija]] iekaroja [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], [[Somijas karš]].

=== 1810—1819 ===
* 1810:
** tiek dibināta [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes Universitāte]]. Starp tās studentiem un mācībspēkiem ir [[Kārlis Markss]], [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis]] un [[Oto fon Bismarks]].
** ar ''Grito de Dolores'' sākas [[Meksikas neatkarības karš]].
* 1810—1820: lielākā daļa Latīņamerikas kolonijas iegūst neatkarīgu no Spānijas un Portugāles impērijām, pēc [[Latīņamerika]]s neatkarības kariem.
* 1812: [[1812. gada karš|Francijas iebrukums Krievijā]] kļūst par pagrieziena punktu Napoleona karos.
* 1812—1815: [[Britu—amerikāņu karš]].
* 1813—1907: [[Britu impērija|Britu]] un [[Krievijas Impērija]]s cīnās par ietekmi [[Āzija|Centrālāzijā]].
* 1814—1816: [[Angļu—nepāliešu karš]] starp [[Nepāla|Nepālu]] (Gurkhu impēriju) un Britu impēriju.
[[Attēls:Wellington at Waterloo Hillingford.jpg|thumb|200px|[[Vaterlo kauja]] — Napoleona Bonaparta pēdējā kauja]]
* 1815:
** [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] rezultātā notiek izmaiņas [[Eiropa]]s politiskajā kartē.
** ar Napoleona sakāvi [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] noslēdzās Napoleona kari.
* 1816: gads bez vasaras: Neparasts aukstums visā Ziemeļu puslodē, ko iespējams izraisīja 1815. gada [[Tambora]]s vulkāna izvirdums 1815. gada aprīlī.
* 1817: Serbija iegūst ''de facto'' neatkarību no Osmaņu impērijas (''de jure'' no 1867. gada).
* 1819: tiek dibināta [[Singapūra]].

=== 1820—1829 ===
* 1820: ASV atbrīvotie vergi, kuri izlēmuši repatriēties uz Āfriku, dibina [[Libērija|Libērijas Republiku]].
* 1821:
** Meksika iegūst neatkarību no Spānijas.
** [[Peru]] iegūst neatkarību no Spānijas.
* 1821—1830: [[Grieķija]] kļūst par pirmo valsti, kas oficiāli iegūst neatkarību no Osmaņu impērijas.
* 1822: [[Pedru I (Brazīlija)|Pedru I]] no Portugāles kļūst par [[Brazīlija]]s imperatoru.
* 1822—1823: [[Pirmā Meksikas impērija]] par karali kļūst [[Augusts I no Meksikas|Augusts I]].
* 1823—1887: Lielbritānija anektē [[Mjanma|Birmu]] pēc trim [[Britu-Birmas kari]]em.
* 1825: starp Lielajiem ezeriem (ASV) un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] tiek atvērts [[Ēri kanāls]].
* 1825—1828: [[Brazīlijas-Argentīnas karš|Brazīlijas un Argentīnas kara]] rezultātā [[Urugvaja]] iegūst neatkarību.
* 1826—1828: pēc pēdējā [[Krievu—persiešu karš (1826—1828)|Krievu—persiešu kara]] [[Senā Persija|Persijas impērija]] ieguvusi teritorijas, ko zaudēja [[Krievijas Impērija]].
[[Attēls:Crystal Palace - interior.jpg|thumb|200px|[[Lielā izstāde]] Londonā. Lielbritānija — pirmā industriālā valsts pasaulē]]

=== 1830—1839 ===
* 1830:
** Jūlija revolūcija Francijā
** Revolūcija Beļģijā. Tiek izveidota no [[Nīderlande|Nīderlandes Apvienotās karalistes]] neatkarīga [[Beļģija]]s valsts.izjūk [[Lielkolumbija]], [[Kolumbija]], [[Panama]], [[Ekvadora]]s un [[Venecuēla]]s tautas iegūst neatkarību.
* 1831: [[Francija]] okupē [[Alžīrija|Alžīriju]].
* 1833: [[Verdzības atcelšanas akts]] aizliedz verdzību visā Britu impērijā.
* 1834:
** izveidota [[Vācijas Muitas savienība]].
** oficiāli tiek izbeigta [[Spāņu Inkvizīcija]].
* 1835—1836: Meksikā notiek Teksasas revolūcija, kuras rezultātā tiek izveidota [[Teksasas republika]].
* 1836: [[Alamo kauja]]
* 1837—1901: par Britu impērijas karalieni kļūst [[Viktorija (Lielbritānija)|Karaliene Viktorija]].
* 1838—1840: Pilsoņu karš Centrālamerikas Federatīvajā Republikā noveda pie [[Gvatemala]]s, [[Salvadora]]s, [[Hondurasa]]s, [[Nikaragva]]s un [[Kostarika]]s neatkarības.
* 1839—1851: [[Urugvajas Pilsoņu karš]].
* 1839—1860: pēc diviem [[Opija karš|Opija kariem]] Francija, Apvienotā Karaliste, ASV un Krievija uzvarēja Cjinu dinastiju Ķīnā.
[[Attēls:Samuel Morse 1840.jpg|thumb|[[Semjuels Morze]] (1840. gadā)]]

=== 1840—1849 ===
* 1840: tiek dibināta [[Jaunzēlande]].
* 1844:
** pirmā publiski finansētā [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija pasaulē, starp [[Baltimora|Baltimoru]] un [[Vašingtona|Vašingtonu]].
** [[Dominikānas neatkarības karš]] no Haiti.
* 1845—1846: [[Pirmais Angļu-Sikhu karš]]
* 1845—1849: [[Kartupeļu bads]] [[Īrija|Īrijā]]
* 1845—1872: Jaunzēlandes zemes karš
* 1846—1847: [[Mormoņi|Mormoņu]] migrācija uz [[Jūta|Jūtu]].
* 1846—1847: [[Jukatanas karš]].
* 1848:
** publicēts [[Komunistiskās partijas manifests]].
** ''Seneca Falls'' konvencija ir pirmā sieviešu tiesību konvencija, Amerikas Savienotajās Valstīs tā izraisa cīņu par [[sieviešu balsstiesības|sieviešu balsstiesībām]].
* 1848—1849: [[Pirmais Angļu-Sikhu karš]].
* 1848—1858: [[Kalifornijas zelta drudzis]].

=== 1850—1859 ===
* 1850: ap šo laiku beidzas [[Mazais Ledus laikmets]].
* 1851: Londonā notiek pasaulē pirmā [[Lielā izstāde]].
* 1851—1852: beidzas [[Platīna karš]], [[Brazīlijas impērija]] kļūst par hegemoniju [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]].
* 1851—1860. gadi: [[Viktorijas zelta drudzis]], Austrālijā.
* 1851—1864: [[Huns Sjucjuaņs|Huna Sjucjuaņa]] vadītā [[Taipinu sacelšanās]] ir dumpis pret Ķīnas Cjinu dinastiju. Radusies Dienvidķīnā, jaunā radikālā politiskā kustība ieguvusi protestantisma elementus. Sacelšanās rezultātā gāja bojā vairāk nekā 20 miljoni cilvēku.
[[Attēls:Malakhov1.jpg|thumb|300px|[[Krimas karš]], [[Sevastopoles kauja]]]]
* 1853—1856: norisinās [[Krimas karš]] starp Franciju, Osmaņu impēriju, Lielbritāniju un Krieviju.
* 1854: Kanagavas konvencija izbeidz [[Izolacionisms|izolacionisma politiku]] Japānā.
* 1855: [[Besenera process]] ļauj ražot masveidā tēraudu.
* 1856: [[Rumānija|Rumānijā]] tiek izveidots pasaulē pirmais naftas pārstrādes uzņēmums.
* 1857-1858: [[Indijas sacelšanās]] aizsāk Indijas neatkarības centienus no Lielbritānijas.
* 1859: [[Čārlzs Darvins]] publicē grāmatu &quot;[[Sugu izcelšanās]]&quot;.

=== 1860—1869 ===
* 1861: Krievijā tiek atcelta dzimtbūšana.
* 1861—1865: norisinās [[Amerikas pilsoņu karš]].
* 1861—1867: [[Francijas intervence Meksikā|franču iebrukums Meksikā]]. Tiek izveidota [[Meksikas Otrā impērija]] un par imperatoru ieceļ [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānu I]].
* 1862—1877: [[Musulmaņi|Musulmaņu]] sacelšanās Ķīnas ziemeļrietumos.
* 1863: tiek izveidots [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskais Sarkanais Krusts]].
* 1863—1865: [[Janvāra sacelšanās|sacelšanās Polijā]] pret Krievijas Impēriju.
* 1864—1866: [[Činčas salas karš]] bija mēģinājums Spānijai atgūt Dienvidamerikas kolonijas.
* 1865:
** beidzas [[Amerikas pilsoņu karš]].
** 14. aprīlis — tiek [[Atentāts pret Abrahamu Linkolnu|noslepkavots]] [[Abrahams Linkolns]], kad viņš apmeklē [[Forda teātris|Forda teātri]], [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Viņš nomirst apmēram pēc deviņām stundām,
* 1865—1877: tiek izveidotas Amerikas Savienotās Valstis; Tiek aizliegta verdzība ASV.
* 1866:
** veiksmīgi tiek izveidots [[Transatlantiskais telegrāfa kabelis]].
** [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] rezultātā sabrūk [[Vācu Savienība|Vācijas konfederācija]] un izveidojas [[Ziemeļjūras Vācijas konfederācija|Ziemeļjūras Vācijas Konfederāciju]] un [[Austroungārija|Austroungārijas impērija]].
* 1866—1868: bads Somijā.
* 1866—1869: pēc Meidži impērijas restaurācijas, Japāna uzsāk strauju modernizāciju.
* 1867:
** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no Krievijas iegādājas [[Aļaska|Aļasku]].
** nodibināta [[Kanādas konfederācija]].
** Serbijas Firstiste deklarē konstitūciju, kas nosaka tās neatkarību no Osmaņu impērijas. Starptautiska atzīšana sekoja 1878. gadā
* 1868: tiek apstiprināts [[ASV Konstitūcija]]s 14. grozījums. Emigrantiem tiek piešķirta ASV pilsonība.
* 1869:
** pabeigta Pirmā transkontinentālā dzelzceļa būvniecība, ASV.
** atklāts [[Suecas kanāls]], kas savieno [[Vidusjūra|Vidusjūru]] ar [[Sarkanā jūra|Sarkano Jūru]].
[[Attēls:SuezCanalKantara.jpg|thumb|[[Suecas kanāls]]. Viens no pirmajiem kuģiem kas to šķērso]]

=== 1870—1879 ===
* 1870—1871: norisinās [[Francijas—Prūsijas karš]].
* 1871—1872: bads Persijā, domājams, izraisījis nāvi 2 miljoniem cilvēku.
* 1871—1914: [[Otrā Industriālā Revolūcija]].
* 1870. gadi — 1890. gadi: [[1873.–96. gadu Lielā depresija|Lielā depresija]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļamerikā]].
* 1872: izveidots [[Jeloustonas nacionālais parks]].
* 1873: [[Džeimss Maksvels]] publicē &quot;traktātu par elektrību un magnētismu&quot;(''Treatise on Electricity and Magnetism'').
* 1874: beidz pastāvēt Īstindijas kompānija.
* 1874—1875: Spānijā izveidojas [[Spānijas Pirmā Republika|Pirmā Republika]].
* 1875—1900: 26 miljoni cilvēku iet bojā no bada [[Indija|Indijā]].
* 1876: [[Bulgārija]]s sacelšanās pret Osmaņu varu.
* 1876—1879: 13 miljoni cilvēku nomirst no bada Ķīnas ziemeļos.
* 1876—1914: masveida iedzīvotāju, teritorijas, rūpniecības labklājība. Šo laika periodu ASV dēvē par [[Apzeltītais laikmets|Apzeltīto laikmetu]].
* 1877: [[Lielais Dzelzceļa streiks]], ASV, iespējams, ir pasaulē pirmais valsts mēroga darba streiks.
* 1877—1878: pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu-turku kara]] [[Berlīne]]s līgumā oficiāli tiek atzīta [[Serbija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijas]] neatkarība.
* 1878: izveidota pirmā komerciālā telefona centrāle [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutā]].
* 1879: [[Angļu-zulu karš]] Dienvidāfrikā.
* 1879—1883: [[Čīle]]s cīņas pret [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]] par teritoriju [[Andi|Andos]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē.

=== 1880—1889 ===
* 1880—1881: [[Pirmais būru karš]].
* 1881: pirmā elektrostacija Lielbritānijā, Godalmingā.
* 1881—1899: [[Mahdistu karš]] [[Sudāna|Sudānā]].
* 1882: britu iebrukums un [[Ēģipte]]s okupācija.
* 1883: [[Krakatau]] vulkāna eksplozija.
* 1884—1885: Berlīnes konferences dod signālu Eiropas &quot;cīņām par Āfriku&quot;. Apmeklējot valstis vienojas arī par to, lai aizliegtu tirdzniecību ar vergiem.
* 1884—1885: [[Ķīniešu-Franču karš|Ķīnas-Francijas]] kara rezultātā veidota [[Franču Indoķīna]].
* 1885: Krievijas valdība [[Baltijas valstis|Baltijā]] sāk aktīvu [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politiku.
* 1888:
** Aprīlis: tiek uzskatīts, ka [[Džeks Uzšķērdējs]] noslepkavoja pirmo savu upuri.
** Novembris: tiek uzskatīts, ka [[Džeks Uzšķērdējs]] noslepkavoja pēdējo savu upuri.
** Brazīlijā aizliedz verdzību.
* 1889:
** tiek atklāts [[Eifeļa tornis]], [[Parīze|Parīzē]].
** beidz pastāvēt Brazīlijas impērija un tiek izveidota [[Brazīlija]]s republika.

=== 1890—1899 ===
* 1891: izveidots [[basketbols]].
* 1893:
** [[Čikāga|Čikāgā]] notika Pasaules Kolumbijas Ekspozīcijas. 
** tiek atzīmēta 400. gadadiena kopš [[Kristofors Kolumbs]] ieradās Jaunajā Pasaulē.
** vācu firmas &quot;Bayer&quot; darbinieki iegūst [[Acetilsalicilskābe|aspirīnu]].
* 1895—1896: [[Etiopija]] uzvar Itāliju [[Pirmais Etiopijas-Itālijas karš|Pirmajā Etiopijas-Itālijas karā]].
* 1896:
** [[Atēnas|Atēnās]] tiek atjaunotas [[olimpiskās spēles]].
** Etiopija sakāva Itāliju [[Advas kauja|Advas kaujā]].
** [[Klondaikas zelta drudzis]] Kanādā.
* 1897 — 1910: izveidota īslaicīga [[Korejas Impērija]].
* 1898: ASV savā kontrolē iegūst [[Kuba|Kubu]], [[Puertoriko]] un Filipīnas, pēc [[Amerikāņu-Spāņu karš|Amerikāņu spāņu kara]].
* 1898 — 1900: Ķīnā notiek [[Bokseru sacelšanās]].
* 1899 — 1902: [[Otrais Būru karš]]
* 1899 — 1912: [[Amerikāņu-Filipīniešu karš]].

== 19. gadsimta notikumi Latvijā ==
* 1802: [[Vidzeme|Vidzemē]] notiek [[Kauguru nemieri]].
* 1804: Tiek izdoti [[Zemes reforma Baltijas guberņās#Likumi|Vidzemes zemnieku likumi]].
* 1817: Notiek [[Kurzeme]]s [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|zemnieku brīvlaišana]].
* 1819: Notiek [[Vidzeme]]s zemnieku brīvlaišana.
* 1822: Iznāk pirmais [[latvieši|latviešu]] nedēļas [[laikraksts]] &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot;.
* 1849: Tika pieņemts likums, kas ļāva latviešu zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības.
* 1861: [[Latgale|Latgalē]] līdz ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] notiek zemnieku brīvlaišana.
* 1862: Sāk iznākt [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] izdotais laikraksts &quot;[[Pēterburgas Avīzes]]&quot;.
* 1868: Tiek nodibināta [[Rīgas Latviešu biedrība]].
* 1873: Notiek pirmie vispārējie latviešu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu Svētki]].
* 1883: pēc [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] ierosmes Maskavā nodibina [[Maskavas latvju studentu biedrība]], no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība Austrums un korporācija ''Fraternitas Moscoviensis''.
* 1895: [[Jelgava|Jelgavā]] notiek IV vispārīgie dziesmu un mūzikas svētki.
* 1899: Notiek [[Rīgas dumpis]].

== Ievērojami cilvēki Pasaulē 19. gadsimtā ==

* [[Klāra Bārtona]], medicīnas māsa, Amerikas Sarkanā krusta izveidotāja.
* [[Oto fon Bismarks]], [[Vācijas kanclers]].
* [[Sēdošais Bizons]], indiāņu cilts [[siu (tauta)|lakotu]] cilts virsaitis.
* [[Benito Huaress]], Meksikas prezidents.
* [[Džefersons Deiviss]], [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s štatu prezidents.
* [[Džuzepe Garibaldi]], itāļu ģenerālis un politiķis.
* [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], Austrijas imperators.
* [[Abrahams Linkolns]], piecpadsmitais [[ASV prezidents]].
* [[Florence Naitingeila]], angļu medicīnas māsa, rakstniece un sabiedriska darbiniece
* [[Napoleons Bonaparts]], pirmais Francijas imperators.
* [[Hosē Risals]], Filipīnu nacionālais varonis.
* [[Viktorija (Lielbritānija)|Karaliene Viktorija]], Britu impērjas karaliene
* [[Kārlis Markss]], ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, ekonomists un revolucionārs.

=== Antropologi, arheologi, zinātnieki ===
* [[Čērčils Babingtons]], arheologs
* [[Ādolfs Francis Alfonso Bandelirs]], arheologs
* [[Franks Boass]], arheologs
* [[Zigmunds Freids]], ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs.
* [[Luijs Agasī Fuertess]], ornitologs
* [[Klintons Harts Meriams]], zoologs
* [[Roberts Ridgvejs]], ornitologs
* [[Edvards Barnets Teilors]], antropologs
* [[Karls Verners]], valodnieks

=== Mākslinieki, gleznotāji, tēlnieki ===
{{colbegin}}
* [[Ričards Pārkss Boningtons]]
* [[Morics fon Švinds]]
* [[Pēteris Klots]]
* [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]]
* [[Onorē Domjē]]
* [[Karls Špicvēgs]]
* [[Zaharijs Zografs]]
* [[Teodors Ruso]]
* [[Nikolajs Benuā]]
* [[Žans Fransuā Milē]]
* [[Pāvels Fedotovs]]
* [[Ivans Aivazovskis]]
* [[Šarls Fransuā Dobiņī]]
* [[Gistavs Kurbē]]
* [[Josefs Māness]]
* [[Fords Medokss Brauns]]
* [[Arnolds Beklīns]]
* [[Dante Gabriels Roseti]]
* [[Kamils Pisaro]]
* [[Aleksejs Savrasovs]]
* [[Nikolajs Gē]]
* [[Gistavs Dorē]]
* [[Eduārs Manē]]
* [[Ivans Šiškins]]
* [[Edvards Kolijs Bērns-Džonss]]
* [[Felisjēns Riopss]]
* [[Edgars Degā]]
* [[Vasislijs Perovs]]
* [[Džeimss Ebots Maknīls Vistlers]]
* [[Ivans Kramskojs]]
* [[Žils Dalū]]
* [[Jans Matejko]]
* [[Alesandrs Opekušins]]
* [[Pols Sezans]]
* [[Alfrēds Sislē]]
* [[Odilons Redons]]
* [[Ogists Rodēns]]
* [[Arhips Kuindži]]
* [[Pjērs Ogists Renuārs]]
* [[Vasilijs Antokoļskis]]
* [[Vilhelms Leibls]]
* [[Mihājs Munkāči]]
* [[Vasilijs Poļenovs]]
* [[Iļja Repins]]
* [[Anrī Ruso]]
* [[Vladimirs Makovskis]]
* [[Maksimilians Gerimskis]]
* [[Alberts Pinkems Raiders]]
* [[Pols Gogēns]]
* [[Vasilijs Surikovs]]
* [[Vikors Vašņecovs]]
* [[Aleksandrs Gerimskis]]
* [[Flodors Vasiļjevs]]
* [[Alberts Benuā]]
* [[Ferdinands Hodlers]]
* [[Džons Singers Sārdžents]]
* [[Mihails Vrubels]]
* [[Loviss Korints]]
* [[Medardo Roso]]
* [[Nikolajs Kasatkins]]
* [[Žoržs Serā]]
* [[Anderss Sūrns]]
* [[Džeimss Ensors]]
* [[Izaks Levitans]]
* [[Emils Antuāns Burdels]]
* [[Konstantīns Korovins]]
* [[Aristids Maijols]]
* [[Gustavs Klimts]]
* [[Nikolajs Pimoņenko]]
* [[Niko Pirosmani]]
* [[Aleksandrs Golovins (mākslinieks)|Aleksandrs Golovins]]
* [[Edvards Munks]]
* [[Pols Siņaks]]
* [[Anna Golubkina]]
* [[Ežēns Lārmanss]]
* [[Anrī de Tulūzs-Lotreks]]
* [[Valentins Serovs]]
* [[Pjērs Bonārs]]
* [[Kēte Kolvica]]
* [[Filips Maļavins]]
* [[Anrī Matiss]]
* [[Aleksandrs Benuā]]
* [[Františeks Kupka]]
* [[Žoržs Rou]]
* [[Pīts Mondriāns]]
* [[Nikolajs Andrejevs]]
* [[Makss Švabinskis]]
* [[Nikolajs Rērihs]]
* [[Mikalojs Konstantīns Čurļonis]]
* [[Konstantins Juons]]
* [[Jevgeņijs Lanserē]]
* [[Kārls Milless]]
* [[Hulio Gonsaless]]
* [[Pjotrs Končalovskis]]
* [[Marsdens Hārtlejs]]
* [[Pāvels Kuzņecovs]]
* [[Pauls Klē]]
* [[Andrē Derēns]]
* [[Martiross Sarjans]]
* [[Jans Štursa]]
* [[Vilhelms Lēmbruks]]
* [[Pablo Pikaso]]
* [[Džordžs Veslijs Belouss]]
* [[Umberto Bočoni]]
* [[Žoržs Braks]]
* [[Mitrofans Grekovs]]
* [[Edvards Hopers]]
* [[Rokvels Kents]]
* [[Juzefs Tadeušs Makovskis]]
* [[Moriss Utriljo]]
* [[Hosē Klemente Orosko]]
* [[Makss Bekmanis]]
* [[Izaks Brodskis]]
* [[Amadeo Modiljāni]]
* [[Aleksejs Šovkunenko]]
* [[Sergejs Gerasimovs]]
* [[Vladimirs Tatļins]]
* [[Oskars Kokoška]]
* [[Djego Rivera]]
* [[Vinsents van Gogs]], holandiešu gleznotājs
* [[Georgijs Vereiskis]]
* [[Hanss Arps]]
* [[Marks Šagāls]]
* [[Martins Benka]]
* [[Džordžo de Kīriko]]
* [[Franss Mazerels]]
* [[Vera Muhina]]
* [[Oto Dikss]]
* [[Maksis Ernsts]]
* [[Džons Hārtfīlds]]
* [[Aleksandrs Rodčenko]]
* [[Pāvels Korins]]
* [[Boriss Johansons]]
* [[Žuans Miro]], katalāņu glezontājs un tēlnieks 
* [[Arkadijs Plastovs]]
* [[Andrē Bretons]], franču rakstnieks, sirreālists
* [[Lado Gudiašvili]], gruzīņu mākslinieks
* [[Davids Sikeiross]]
* [[Aleksandrs Deineka]]
{{colend}}

=== Mūziķi ===
* [[Ektors Berliozs]]
* [[Ludvigs van Bēthovens]]
* [[Žoržs Bizē]]
* [[Johanness Brāmss]]
* [[Pēteris Čaikovskis]]
* [[Antonīns Dvoržāks]]
* [[Edvards Grīgs]]
* [[Ferencs Lists]]
* [[Gustavs Mālers]]
* [[Žaks Ofenbahs]]
* [[Nikolo Paganīni]]
* [[Džoakīno Rosīni]]
* [[Frideriks Šopēns]]
* [[Francis Šūberts]]
* [[Roberts Šūmanis]]
* [[Rihards Vāgners]]
* [[Džuzepe Verdi]]

=== Sportisti ===
* [[Tomass Bērks]], amerikāņu distanču skrējējs
* [[Miltiadis Guskoss]], grieķu lodes grūdējs
* [[Fricis Hofmanis]], vācu vingrotājs
* [[Ādolfs Šmāls]], austriešu paukotājs un riteņbraucējs
* [[Fricis Trauns]], vācu tenisists
* [[Vigo Jensens]], dāņu svarcēlājs
* [[Džeimss Konolijs]], amerikāņu trīssoļlecējs, pirmais atjaunoto spēļu olimpiskais čempions
* [[Spiridons Luiss]], grieķu maratonskrējējs
* [[Džons Felegans]], amerikāņu vesera metējs
* [[Alvins Krencleins]], amerikāņu vieglatlēts
* [[Šarlote Kūpere]], britu tenisiste, pirmā olimpiskā čempione — sieviete.
* [[Martins Šeridans]], amerikāņu diska metējs
* [[Čārlzs Dvoraks]], amerikāņu kārstlecējs
* [[Emīls Raušs]], vācu peldētājs
* [[Antons Heida]], amerikāņu vingrotājs
* [[Makss Dekižī]], franču tenisists

=== Šovbizness un teātris ===
* [[Deivis Belasko]], aktieris, dramaturgs, teātra režisors
* [[Sāra Bernarte]], aktrise
* [[Edvīns Būts]], aktieris
* [[Patriks Kempbels]], aktieris
* [[Eleonora Dūse]], aktrise
* [[Henrijs Ibsens]], dramaturgs
* [[Edmunds Kings]], aktieris
* [[Čārlzs Kings]], aktieris

=== Uzņēmēji ===
* [[Džons Džeikobs Astors III]], Nekustamais īpašums
* [[Endrū Kārnegijs]], industriālists, filantrops
* [[Henrijs Friks]], industriālists, mākslas kolekcionārs
* [[Henrijs O. Havemeijers]], mākslas kolekcionārs
* [[Džordžs Hērsts (uzņēmējs)|Džordžs Hērsts]], zelta iegūšana
* [[Endrū V. Mellons]], filantrops, industriālists, mākslas kolekcionārs
* [[Dž.P. Morgans]], baņķieris, mākslas kolekcionārs
* [[Džordžs Mortimers Pulmans]],
* [[Čārlzs Prats]], naftas magnāts
* [[Džons Rokfellers]], naftas un biznesa magnāts, filantrops
* [[Levi Štrauss]], apģērbu ražotājs
* [[Kornēlijs Vanderbilts]], dzelzceļš
* [[Viljams Čapmens Ralstons]], Biznesmenis, finansists, Kalifornijas bankas dibinātājs

=== Žurnālisti, misionāri, pētnieki ===
* [[Roalds Amundsens]], pētnieks
* [[Semjuels Beikers]], pētnieks
* [[Tomass Beiness]], pētnieks
* [[Fabiāns fon Belinshauzens]], pētnieks
* [[Henriks Bārts]], pētnieks
* [[Henrijs Valters Beits]], pētnieks
* [[Ričards Fransiss Bērtons]], pētnieks
* [[Frederiks Semjuels Delenbogs]], pētnieks
* [[Horācijs Grīlijs]], žurnālists
* [[Deivids Livingstons]], pētnieks, misionārs
* [[Roberts Pīrijs]], pētnieks
* [[Nikolajs Prževaļskis]], pētnieks
* [[Henrijs Mortons Stenlijs]], žurnālists, pētnieks

== Ievērojami cilvēki Latvijā 19. gadsimtā ==
* [[Krišjānis Valdemārs]], [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības aizsācējs.
* [[Krišjānis Barons]], latviešu Dainu apkopotājs.
* [[Atis Kronvalds]], latviešu publicists, valodnieks.
* [[Ādolfs Alunāns]], latviešu teātra pamatlicējs.

== Gadsimta celtnes ==
&lt;div align=&quot;center&quot;&gt;
&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Flickr - USCapitol - The West Front of the U.S. Capitol (cropped).jpg|[[ASV Kapitolijs|Kapitolijs]] (līdz 1863)&lt;br /&gt;Vašingtona, ASV.
Attēls:Eiffel Tower 2.jpg|[[Eifeļa tornis]] (1887—1889)&lt;br /&gt;Parīze, Francija.
Attēls:The Houses of Parliament - geograph.org.uk - 2628371.jpg|[[Vestminsteras pils]] (1840—1860)&lt;br /&gt;Londona, Lielbritānija.
Attēls:Николаевские ворота Динабуржской крепости.JPG|[[Daugavpils cietoksnis]] (1810—1878).&lt;br /&gt;Daugavpils, Latvija.
Attēls:Saint Isaac's Cathedral in SPB.jpeg|[[Svētā Izaka katedrāle]] (1818—1858).&lt;br /&gt;Sanktpēterburga, Krievija.
Attēls:Богоявленська церква - Острог.JPG|Epifānija baznīca (1887–1891)&lt;br /&gt;Ostroha, Ukraina.
Attēls:St John's Basilica.jpg|Sv. Jāņa Kristītāja bazilika (1855)&lt;br /&gt;Ņūfaundlenda, Kanāda.
Attēls:Ortaköy Cami Boğaz Mansarası.jpg|[[Ortakējas mošeja]] (1853—1856)&lt;br /&gt;Stambula, Turcija.
Attēls:Agdam Mosque2018-12.jpg|Agdamas mošeja. (1868—1870)&lt;br /&gt;Agdama, Azerbaidžāna.
Attēls:Sheth Hutheesinh Temple.jpg|Hatīsingas džainistu templis. (1848)&lt;br /&gt;Amdāvāda, Indija.
Attēls:Former Konpira-ooshibai01n3999.jpg|Konpiras Lielais teātris. (1836)&lt;br /&gt;Kotohira, Japāna.
Attēls:ZhinanTemple.jpg|Zinana templis (1890)&lt;br /&gt;Taipeja, Taivāna.
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Valstu uzskaitījums 19. gadsimtā]]

[[Kategorija:19. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>kmcuukiuix1u92dxdvkgwfzao2eceuo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>18. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38216</id>
    <revision>
      <id>4538555</id>
      <parentid>4258518</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:46:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3925" sha1="sezkj7om22r9h540pbg0bfqmu575sl2" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|18}}
[[Attēls:1700 CE world map.PNG|thumb|Pasaules politiskā karte pēc [[Krievijas Impērija]]s dibināšanas 1721. gadā.]]
[[Attēls:World map 1750.png|thumb|Pasaules politiskā karte 1750. gadā.]]
'''18. gadsimts''' jeb '''XVIII gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[1701]]. līdz [[1800]]. gadam. Eiropā tas bija [[Jaunie laiki|jauno laiku]] periods un [[apgaismības laikmets]], kas noslēdzās ar [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas neatkarības karu]] un [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]].

== Notikumi ==
* [[1707]]: [[Skotija]]s un [[Anglija]]s ūnija. [[Apvienotā Lielbritānijas Karaliste|Apvienotās Lielbritānijas Karalistes]] izveidošanās.
* [[1700]]—[[1721]]: Norisinās [[Lielais Ziemeļu karš]], kurā [[Zviedrija]] zaudēja kontroli pār [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]] un [[Krievijas cariste]] okupēja [[Ingrija]]s, bet pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas]] arī [[Zviedru Vidzeme|Vidzeme]]s un [[Zviedru Igaunija|Igaunijas provinces]].
* [[1733]]—[[1735]]: [[Polijas troņa mantošanas karš]], kurā Krievijas Impērija piespieda [[Polijas—Lietuvas kopvalsts|Polijas—Lietuvas kopvalsti]] oficiāli atteikties no vēsturiski pamatotajām pretenzijām uz [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]] (Vidzemi un Rīgu).
* [[1756]]—[[1763]]: norisinājās [[Septiņgadu karš]], kura laikā Krievijas armija ieņēma [[Kurzeme|Kurzemi]] un [[Latgale|Latgali]], lai izmantotu tās kā placdarmu uzbrukumam [[Austrumprūsija]]i. Viens no Krievijas diplomātijas tā brīža mērķiem bija iegūt Kurzemi un Latgali apmaiņā pret Austrumprūsiju.
* [[1764]]: izgatavoja pirmo vērpjamo mašīnu.
* [[1772]]—[[1795]]: notika [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas—Lietuvas dalīšanas]]. Pēc pirmās dalīšanas Krievijas Impērijai pievienoja Latgali. Pēc trešās dalīšanas Polijas—Lietuvas kopvalsts beidza pastāvēt 
* [[1795]]: Krievijas Impērija piespieda Kurzemes hercogu Pēteri atkāpties no troņa un anektēja [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes hercogisti]]
* [[1789]]—[[1799]]: notika [[Franču revolūcija]].

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:20190227 Dresden 044.jpg|&lt;center&gt;[[Drēzdenes Dievmātes baznīca]] (1743)&lt;br /&gt;Drēzdene, Vācija.
Attēls:Vue du Petit Trianon.JPG|&lt;center&gt;Mazais Trianons (1762—1768)&lt;br /&gt;Versaļa, Francija.&lt;/center&gt;
Attēls:Modica-duomo-san-giorgio.JPG|&lt;center&gt;Svētā Georga katedrāle (1702—1738)&lt;br /&gt;Modika, Italija.&lt;/center&gt;
Attēls:Le parc et le palais de Rundale (7656233348).jpg|&lt;center&gt;[[Rundāles pils]] (1736—1768).&lt;br /&gt; Pilsrundāle, Latvija.&lt;/center&gt;
Attēls:Петропавловская крепость с Невы - panoramio.jpg|&lt;center&gt;Pētera un Pāvila cietoksnis (1740).&lt;br /&gt;Sanktpēterburga, Krievija.&lt;/center&gt;
Attēls:Holy Mother of God Cathedral, Vagharshapat 014.jpg|&lt;center&gt;Svētās Dievmātes katedrāle (1767)&lt;br /&gt;Vagaršapata, Armēnija.&lt;/center&gt;
Attēls:Catedral Metropolitana de Chihuahua.jpg|&lt;center&gt;Čivavas katedrāle (1792)&lt;br /&gt;Čivava, Meksika.&lt;/center&gt;
Attēls:Мечеть Марджани (Эфенди, Юнусовская).jpg|&lt;center&gt;Mardžani mošeja Kazaņā (1767—1770)&lt;br /&gt;[[Tatarstāna]], Krievijas Federācija.
Attēls:Architecture of Shiraz (47).jpg|&lt;center&gt;Vakilas mošeja (1751—1773)&lt;br /&gt;Šīrāza, Irāna.
Attēls:Krishna Chandraji Temple - Kalna - 2.jpg|&lt;center&gt;[[Krišna]]s Čandras templis (1751–1755)&lt;br /&gt;Kalna, Indija.
Attēls:Kenchoji Sanmon 2009.jpg|&lt;center&gt;Kentjodzi tempļa sanmons (1754)&lt;br /&gt;Kamakura, Japāna.
Attēls:夕阳下的五塔.png|&lt;center&gt;Piecu pagodu templis (1727—1732)&lt;br /&gt;Huhhota, Ķīna.
&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:18. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>sezkj7om22r9h540pbg0bfqmu575sl2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>17. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38222</id>
    <revision>
      <id>4538553</id>
      <parentid>4408366</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:41:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5295" sha1="dfx138d9x3b3chold69ixlxprxnoqgt" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|17}}
[[Attēls:World map 1648.png|thumb|Pasaules politiskā karte pēc Trīsdesmitgadu kara 1648. gadā.]]
[[Attēls:1700 CE world map.PNG|thumb|Pasaules politiskā karte 1700. gadā.]]
'''17. gadsimts''' jeb '''XVII gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[1601]]. līdz [[1700]]. gadam. Eiropā tas bija [[Jaunie laiki|jauno laiku]] periods un bija raksturīgs ar vairākiem lieliem kariem, kā [[Trīsdesmitgadu karš]], [[Lielais turku karš]] u.c. 

== Notikumi Latvijā ==
[[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara (1600—1629)]] laikā Latvijas teritorijā notika [[Kokneses kauja (1601)]], [[Salaspils kauja]] un citas lielas kaujas starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēkiem, kurās piedalījās arī Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēka vienības. Zviedrija ieguva kontroli pār lielāko daļu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s ([[Vidzeme|Vidzemi]]), Polijai-Lietuvai atstājot vien [[Latgale|Latgali]] (Poļu Vidzemi jeb [[Inflantija|Inflantiju]]).

[[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētā Rīgā [[1631]]. gadā uz [[Rīgas Domskola]]s bāzes tika atvērta Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija, [[1675]]. gadā Zviedrijas karalis [[Kārlis XI]] nodibināja otru pilsētas ģimnāziju - [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]] ({{val-la|Schola Carolina}}) pie Sv. Jēkaba baznīcas. Pēc luterāņu baznīcas [[Koknese]]s iecirkņa prāvesta [[Ernests Gliks|Ernesta Glika]] iniciatīvas nodibināja pirmās Vidzemes latviešu tautskolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. 
Lielu ieguldījumu Vidzemes izglītības un zinātnes tālākai attīstībai deva pēc karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] rīkojuma dibinātā [[Tērbatas universitāte|Tērbatas Gustava akadēmija]] ({{val-la|Academia Dorpatensise/Academia Gustaviana}}, [[1632]] — [[1665]]), kurā varēja studēt filozofiju, jurisprudenci, medicīnu un teoloģiju. Teoloģijas profesors, vēlāk rektors bija pirmās Latviešu-vācu vārdnīcas autors [[Georgs Mancelis]].

Kurzemes un Zemgales [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]] savā valstī attīstīja metālapstrādi un kuģubūvi, kā arī radīja daudzas citas manufaktūras. Tika izveidotas diplomātiskās attiecības ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], [[Francija|Franciju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Portugāle|Portugāli]], u.c. Jēkabs izveidoja Kurzemes hercogistes tirdzniecības floti ar tās galvenajām ostām [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Liepāja|Liepājā]]. 1651. gadā hercogiste savā īpašumā ieguva [[Svētā Andreja sala|Andreja salu]] [[Gambija|Gambijā]] un 1652. gadā [[Tobago]] salu [[Vestindija|Vestindijā]].
1656. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], 1661. gada 25. februārī tika formāli apstiprināta Piltenes personālūnija ar Kurzemes-Zemgales hercogu. 

[[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks no 1656. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim nesekmīgi [[Rīgas aplenkums (1656)|aplenca Rīgu]]. Zviedrijas karaspēks no 1658. līdz 1660. gadam izpostīja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s plaukstošo saimniecību.   
1656.-1667. gadā krievi okupēja Latgales dienvidu daļu un uz laiku pārdēvēja Daugavpili par Borisogļebsku. 1667. gadā pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas krievu okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1677. gadā [[Dinaburga]] kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru un katoļu bīskapa rezidenci. 

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Petersdom von Engelsburg gesehen.jpg|&lt;center&gt;[[Svētā Pētera bazilika]] (1626)&lt;br/&gt;Vatikāns&lt;/center&gt;
Attēls:Institut de France, Paris 13 June 2017.jpg|&lt;center&gt;Četru nāciju koledža (1661—1665)&lt;br/&gt;Parīze, Francija.&lt;/center&gt;
Attēls:Basilica Santa Maria della Salute Canal Grande Dorsoduro Venezia.jpg|&lt;center&gt;Sv. Marijas Glābējas baznīca (1687)&lt;br /&gt;Venēcija, Itālija.
Attēls:Durbe ev.luth church - panoramio.jpg|&lt;center&gt;Durbes luterāņu baznīca (1651).&lt;br/&gt; Durbe, Latvija.&lt;/center&gt;
Attēls:Крепостные стены и башни.jpg|&lt;center&gt;Smoļenskas kremlis (līdz 1602).&lt;br /&gt;Smoļenska, Krievija.&lt;/center&gt;
Attēls:Holy Mother of God, Karbi by ArmAg (5).jpg|&lt;center&gt;Visusvētās Dievmātes baznīca (1693)&lt;br/&gt;Karbi, Armēnija.&lt;/center&gt;
Attēls:Basilica of Bom Jesus (Goa) Full View.jpg|&lt;center&gt;Žēlsirdīgā Jēzus bazilika (1605)&lt;br /&gt;Goa, Indija.&lt;/center&gt;
Attēls:Exterior of Sultan Ahmed I Mosque, (old name P1020390.jpg).jpg|&lt;center&gt;[[Sultāna Ahmeda mošeja]] (1616)&lt;br/&gt;Stambula, Turcija.
Attēls:Samarkand madrasa Shir Dar.JPG|&lt;center&gt;Abdulazizhana medrese (1651—1652)&lt;br/&gt;Samarkanda, Uzbekija.
Attēls:Ananta Basudeba Temple1.JPG|&lt;center&gt;Anantas Basudebas templis (1679)&lt;br/&gt;Bansberija, Indija.
Attēls:080720 Matsue Castle Matsue Shimane pref Japan01s.jpg|&lt;center&gt;Macues pils (1607—1611)&lt;br/&gt;Macue, Japāna.
Attēls:Chùa Bút Tháp.jpg|&lt;center&gt;Buttapas budistu templis&lt;br/&gt;Bakniņas province, Vjetnama.
&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:17. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>dfx138d9x3b3chold69ixlxprxnoqgt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>16. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38224</id>
    <revision>
      <id>4538552</id>
      <parentid>4232488</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:38:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3689" sha1="d5rpx0sdtlbeva5zviiq9l68jpfdezo" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|16}}
[[Attēls:1555-56 CE World Map.PNG|thumb|Pasaules politiskā karte pēc 1525. gada, kad [[Vācu ordenis]] pārtapa [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]].]]
'''16. gadsimts''' jeb '''XVI gadsimts''' bija laika posms no [[1501]]. gada līdz [[1600]]. gadam. Eiropā tas iezīmējās ar [[jaunie laiki|jauno laiku]] sākumu. Šajā [[gadsimts|gadsimtā]] laika skaitīšanā sākās pāreja no [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. 
16. gadsimtā notika kristīgās baznīcas [[reformācija]] un turpinājās [[lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]. Gadsimta laikā tika apgūta un daļēji kolonizēta [[Amerika]] un atklāti jauni jūras ceļi, kas ievērojami mainīja eiropiešu zināšanas par pasauli. Izveidojās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], turpinājās [[Krievijas cariste]]s ekspansija bijušās [[Zelta Orda]]s zemēs [[Pievolga|Pievolgā]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]].

== Notikumi Latvijā ==
Latvijas teritorijā notika [[Livonijas karš]], pēc sakāvēm [[Tirzas kauja|Tirzas]] un [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujās]] tika sagrauta [[Livonijas Konfederācija]].

1565. gadā Krievijas cariste pabeidza būvēt aizsardzības mūri ap [[Pečori|Pečoru]] klosteri, ko nosauca par „Dieva pili” (''Град Божий''). 
1566. gadā pēc [[Vidzemes bruņniecība|Rīgas arhibīskapijas bruņniecības]] padošanās akta parakstīšanas Livonijas Pārdaugavas daļa tika nosaukta par &quot;Livonijas hercogisti&quot;. Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo [[Tērbatas bīskapija]]s daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. 1566. gada 26. decembrī [[Grodņa|Grodņā]] tika noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] ({{val-la|Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania}}).&lt;ref&gt;''Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.&lt;/ref&gt;

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Muefrauenki21122007c99.jpg|&lt;center&gt; [[Minhene]]s Dievmātes baznīca (Frauenkirhe, celta līdz 1525)&lt;br /&gt;Minhene, Vācija.&lt;/center&gt;
Attēls:Belem Tower, Lisbon, Portugal-26Dec2003.jpg|&lt;center&gt;Belenas tornis (1515—1521)&lt;br /&gt;Lisabona, Portugāle.&lt;/center&gt;
Attēls:Secretary Pompeo Attends the Inaugural Mass of Dominican President Abinader (50234159166).jpg|&lt;center&gt;Sv. Marijas katedrāle (1514—1541)&lt;br /&gt;Santodomingo, Dominikāna.&lt;/center&gt;
Attēls:Bauskas castle 4.jpg|&lt;center&gt;Kurzemes hercoga rezidence (1596).&lt;br /&gt; Bauska, Latvija.&lt;/center&gt;
Attēls:France Loir-et-Cher Chambord Chateau 03.jpg|&lt;center&gt;Šamboras pils (1519—1547)&lt;br /&gt;Luāra, Francija.&lt;/center&gt;
Attēls:Kreml Moskau3.jpg|&lt;center&gt;Maskavas kremļa aizsargmūris (līdz 1516).&lt;br /&gt;Maskava, Krievija.&lt;/center&gt;
Attēls:Istanbul asv2020-02 img49 Süleymaniye Mosque.jpg|&lt;center&gt;[[Suleimans I|Suleimana]] mošeja (1550—1557)&lt;br /&gt;Stambula, Turcija.
Attēls:Abdullaxon madrasasi 2.jpg|&lt;center&gt;Abdullahana medrese (1588—1590)&lt;br /&gt;Buhāra, Uzbekija.
Attēls:Virabhadra temple tower.JPG|&lt;center&gt;Virabhadras templis (ap 1530)&lt;br /&gt;Lepaksi, Indija.
Attēls:Vat Phra Kèo.JPG|&lt;center&gt;Phakeo templis (1565—1566)&lt;br /&gt;Vjenčana, Laosa.
Attēls:130608 Matsumoto Castle Matsumoto Nagano pref Japan02bs4.jpg|&lt;center&gt;Macumoto pils (1593—1594)&lt;br /&gt;Macumoto, Japāna.
Attēls:LingLong Pagoda, Cishou, Ming - panoramio.jpg|&lt;center&gt;Cišou tempļa pagoda (1576)&lt;br /&gt;Pekina, Ķīna.
&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:16. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>d5rpx0sdtlbeva5zviiq9l68jpfdezo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38227</id>
    <revision>
      <id>4538551</id>
      <parentid>4508847</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:37:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3850" sha1="06fs4v7njhsq7zj79j43lnreyzd7ycv" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|15}}
[[Attēls:Europe in 1470.PNG|thumb|Eiropas politiskā karte 1470. gadā.]]
[[Attēls:Northern Yuan and Golden Horde.svg|thumb|Āzijas karte pēc [[Mongoļu impērija]]s sadalīšanās.]]
'''15. gadsimts''' jeb '''XV gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[1401. gads|1401]]. līdz [[1500. gads|1500. gadam]]. Eiropā tas bija laiks starp [[viduslaiki]]em, [[renesanse|agro renesansi]] un [[jaunie laiki|jaunajiem laikiem]].

== Notikumi ==
Turpinājās [[Lietuvas krusta kari]], kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grunvaldes kauja|Grunvaldes (Žalgires) kaujā]] 1410. gadā. Līdz 1434. gadam turpinājās [[husīti|husītu kari]].
Līdz [[1453]]. gadam noritēja [[Simtgadu karš]] par [[Francija]]s karaļa troni, kurā uzvarēja [[Valuā dinastija]]. 1453. gadā [[Osmaņu impērija]] ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Anglijā notika [[Sarkanās un Baltās rozes karš]].
1492. gadā [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza [[Bahamu Salas|Bahamas]], bet 1498. gadā [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Kerala]]s piekrasti.

=== Notikumi Latvijas vēsturē ===
* 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā.
* 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]].
* 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja &quot;vienu draudzīgu vienošanos&quot; (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību.
* 1461.-1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. 
* 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai.
* 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli.
* 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili.
* 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm.

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;160px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Duomo from Palazzo Vecchio n01.jpg|&lt;center&gt;[[Florences katedrāle]] (1436)&lt;br /&gt;Florence, Itālija.&lt;/center&gt;
Attēls:Grand-Place (Brussels) - Frontal view of the Brussels Town Hall facade and central Gothic spire.jpg|&lt;center&gt;Briseles rātsnams (1455)&lt;br /&gt;Brisele, Beļģija.&lt;/center&gt;
Attēls:Bauskas pilsdrupas 1999-07-10 - panoramio.jpg|&lt;center&gt;[[Bauskas pils]] drupas (1438—1450).&lt;br /&gt; Bauska, Latvija.&lt;/center&gt;
Attēls:Cappella Sistina - 2005.jpg|&lt;center&gt;[[Siksta kapela]] (1473—1481)&lt;br /&gt;Vatikāns.&lt;/center&gt;
Attēls:Moscow Kremlin Assumption Cathedral.jpg|&lt;center&gt;[[Maskavas Dievmātes debesīs uzņemšanas katedrāle]] (1479), &lt;br /&gt;Krievija.&lt;/center&gt;
Attēls:Ulugbek Medressa - The Registan - Samarkand - Uzbekistan (7488531980).jpg|&lt;center&gt;[[Ulugbeks|Ulugbeka]] medrese (1420)&lt;br /&gt;Samarkanda, Uzbekija.
Attēls:Jain (5581480058).jpg|&lt;center&gt;[[Džainisms|Džainistu]] templis.&lt;br /&gt;Ranakpura, Indija.
Attēls:Candi Sukuh Java 399.jpg|&lt;center&gt;Sukuhas templis (ap 1437)&lt;br /&gt;Centrālā Java, Indonēzija.
Attēls:2 Temple of Heaven.jpg|&lt;center&gt;[[Debesu templis]] (1420)&lt;br /&gt;Pekina, Ķīna.
&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:15. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>06fs4v7njhsq7zj79j43lnreyzd7ycv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38232</id>
    <revision>
      <id>4538550</id>
      <parentid>4232007</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:31:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4037" sha1="kfow8btf7kcukwv4na94clwo6ih223z" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|14}}
[[Attēls:Europe in 1328.png|thumb|Eiropas politiskā karte 1328. gadā.]]
[[Attēls:Asia in 1335.svg|thumb|Āzijas karte 1335. gadā.]]
'''14. gadsimts''' jeb '''XIV gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[1301]]. līdz [[1400]]. gadam. 
Eiropā tas bija vēlo [[viduslaiki|viduslaiku]] periods.

Šajā gadsiktā pasaulē izplatījās otrā mēra epidēmija — &quot;[[Melnā nāve]]&quot;, kas īpašu vērienu un mirstību sasniedza Eiropā. Katoliskā baznīca gadsimta lielāko daļu atradās faktiskā Francijas monarhijas pakļautībā, bet gadsimta beigās piedzīvoja šķelšanos. [[Mongoļu impērija]] pilnībā sašķēlās: [[Ķīna|Ķīnā]] mongoļu vara krita, [[Zelta Orda|Zelta Ordā]] sākās pagrimums, bet [[Centrālāzija|Centrālo]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumu Āziju]] iekaroja [[Timurs]]. Izveidojās [[Osmaņu impērija]]. Eiropas mākslā iestājās [[protorenesance]]s periods un savu uzplaukumu piedzīvoja [[gotiskā arhitektūra]].

== Notikumi Latvijas vēsturē ==
* 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] [[Polockas kņazi]]sti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē.
* 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili (Naujeni).
* 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā.
* 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju.
* 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi.
* 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. 
* 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]].
* 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. 
* 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346–1353)]] sasniedza Latviju.
* 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku.
* 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok'').

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;160px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Cathédrale Notre-Dame de Paris - panoramio (3).jpg|&lt;center&gt;[[Parīzes Dievmātes katedrāle]] (1345)&lt;br /&gt;Parīze, Francija.&lt;/center&gt;
Attēls:Piazza dei Miracoli (Pisa) 033.jpg|&lt;center&gt;[[Pizas tornis]] (1372)&lt;br /&gt;Piza, Itālija.&lt;/center&gt;
Attēls:Ludza Ruinen der Ordensburg 2.JPG|&lt;center&gt;[[Ludzas pils]] drupas.&lt;br /&gt; Ludza, Latvija.&lt;/center&gt;
Attēls:Castillo de san Servando - 01.jpg|&lt;center&gt;Sanservando pils (1386)&lt;br /&gt;Toledo, Spānija.&lt;/center&gt;
Attēls:NV FSt 05.jpg|&lt;center&gt;Teodora Stratilata baznīca &quot;pie Strauta&quot; (1360—1361).&lt;br /&gt;Novgoroda, Krievija.&lt;/center&gt;
Attēls:Mosque-Madrassa of Sultan Hassan - Exterior.jpg|&lt;center&gt;Sultāna Hasana mošeja (1356—1362)&lt;br /&gt;Kaira, Ēģipte.
Attēls:Rear view of shrine, sikhara, mantapa and gopura of Someshwara temple at Kolar1.jpg|&lt;center&gt;Samešvaras templis.&lt;br /&gt;Kolara, Indija.
Attēls:Candi Jabung, Paiton, Probolinggo, East Java, 2017-09-14 02.jpg|&lt;center&gt;Jabungas budistu templis (1359)&lt;br /&gt;Austrumjava, Indonēzija.
Attēls:Kakurinji Temple Main Hall 20150725.JPG|&lt;center&gt;Kakurindži templis (1397)&lt;br /&gt;Kakogava, Japāna.
&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:14. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>kfow8btf7kcukwv4na94clwo6ih223z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>13. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38235</id>
    <revision>
      <id>4538546</id>
      <parentid>4281886</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:15:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8482" sha1="py4ouzktwz5bokaaz6q95ig54guwyo0" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|13}}
[[Attēls:East-Hem 1200ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 13. gadsimta sākumā.]]

'''13. gadsimts''' jeb '''XIII gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[1201]]. līdz [[1300]]. gadam. Eiropā tas bija vēlo [[viduslaiki|viduslaiku]] periods. Āzijā šajā laikā izveidojās [[Mongoļu impērija]], kas gadsimta beigās sadalījās.

== Notikumi Latvijas vēsturē ==
* Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvoties no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersika (valsts)|Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem.
* 1201. gadā tika dibināta Rīga.
* 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]].
* 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai.
* 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s latgaļi. Krustnešu karaspēks apsprieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvete]]s [[Viestards|Viesturu]] ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem.
* 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni.
* 1208. gadā kristītie latgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem.
* 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja latgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un latgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai.
* 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā.
* 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes.
* 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs.
* 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne.
* 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju.
* 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja.
* 1224. gadā Jersikas Visvaldis &quot;lūdza&quot; atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu.
* 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Balvu novads]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i.
* 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu.
* 1230. gadā ķēniņš Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju.
* 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg'').
* 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā.
* 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu.
* 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali.
* 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni, Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s.
* 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim.
* 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili.
* 1263. gadā Livonijas ordenis pie Rāznas ezera Mākoņkalnā atjaunoja [[Volkenbergas pils]] nocietinājumus.
* 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc'').
* 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās iekarot Daugavpili.
* 1285. gadā Rēzeknes pilskalnā pie tirdzniecības ceļa no Lietuvas uz [[Pleskava|Pleskavu]] ordeņa mestrs [[Villekens fon Endorps]] uzmūrēja [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtu]] pili, kas bija novada administratīvais centrs.
* 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte [[Atzele]]s zemē uz ezera salas (tagad- [[Viļaka]]) uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par [[Viļaka|Marienhauzu]] (Marijas māju).
* 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni, viņš pārdevis šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam.
* 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā.

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Notre Dame de Chartres.jpg|&lt;center&gt;[[Šartras Dievmātes katedrāle]]. (1260)&lt;br /&gt;Šartra, Francija.&lt;/center&gt;
Attēls:Castel del Monte - Andria.jpg|&lt;center&gt;[[Kasteldelmontes pils]]. (1240-1250)&lt;br /&gt;Apūlija, Itālija.&lt;/center&gt;
Attēls:Courtyard of the Riga Dome Cathedral 01.jpg|&lt;center&gt;[[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] krusteja.&lt;br /&gt; Rīga, Latvija.&lt;/center&gt;
Attēls:Manastir Gradac 11.jpg|&lt;center&gt;Gradacas klosteris.&lt;br /&gt;Raška, Serbija.&lt;/center&gt;
Attēls:Alâeddin Mosque, Konya 01.jpg|&lt;center&gt;Alaeddina mošeja. (1235)&lt;br /&gt;Konja, Turcija.&lt;/center&gt;
Attēls:Old New Synagogue 01(js).jpg|&lt;center&gt;[[Staronova sinagoga]]. (1270)&lt;br /&gt;Prāga, Čehija.
Attēls:Le temple de Chennakesava (Somanathapura, Inde) (14465165685).jpg|&lt;center&gt;Čennakesavas templis. (1258)&lt;br /&gt;Karnātaka, Indija.
Attēls:Candi Singosari B.JPG|&lt;center&gt;Singosari templis.&lt;br /&gt;Austrumjava, Indonēzija.
Attēls:Toshodai-ji National Treasure World heritage 国宝・世界遺産唐招提寺23.JPG|&lt;center&gt;Koro nams Tosjodaidzi klosterī. (1240)&lt;br /&gt;Nara, Japāna.
&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:13. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>py4ouzktwz5bokaaz6q95ig54guwyo0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>12. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38240</id>
    <revision>
      <id>4538545</id>
      <parentid>4231979</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:14:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5689" sha1="pwctwhwg8pzji5yc5zgmr185bvvb80d" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|12}}
[[Attēls:East-Hem 1100ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 12. gadsimta sākumā.]]
[[Attēls:East-Hem 1200ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 12. gadsimta beigās.]]
'''12. gadsimts''' jeb '''XII gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[1101. gads|1101]]. līdz [[1200. gads|1200]]. gadam. Eiropā tas bija vidējo vai vēlo [[viduslaiki|viduslaiku]] periods.

== Notikumi ==
* 1100. gada 5. augustā tika kronēts Anglijas karalis [[Henrijs I Izglītotais]]
* 1100. gada 25. decembrī [[Balduīns I]] Betlēmes [[Jēzus dzimšanas baznīca|Jēzus dzimšanas baznīcā]] tika kronēts par pirmo [[Jeruzalemes karalis|Jeruzalemes karali]]
* 1101. gada jūlijā tiek parakstīts Altona līgums starp Anglijas [[Henrijs I Izglītotais|Henriju I]] un viņa vecāko brāli Normandijas hercogu [[Roberts Kurtozs|Robertu]], kurā Roberts piekrīt atzīt Henriju par Anglijas karali apmaiņā pret ikgadējo stipendiju un citām koncesijām. Vienošanās uz laiku pārtrauc krīzi anglo-normaņu valdnieku mantojumā
* 1102. gadā [[Kālmāns Grāmatnieks|karalis Kālmāns]] apvieno Ungāriju un [[Horvātija|Horvātiju]] zem [[Svētais Ungārijas kronis|Ungārijas kroņa]]
* 1106. gadā pabeigta [[Gelati klosteris|Gelati klostera]] būvniecība
* 1111. gada 14. aprīlī [[Heinrihs V Salietis|Heinriha V]] pirmās ekspedīcijas laikā uz Romu, viņš tiek kronēts par Svētās Romas impērijas imperatoru
* ap 1119. gadu izveidots [[Templiešu ordenis]], lai aizsargātu kristīgos svētceļniekus Jeruzalemē
* 1124. gada aprīlī vai maijā [[Dāvids I]] tika kronēts par [[Skotijas karalis|Skotijas karali]]
* 1125. gadā [[Saksija]]s hercogs [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotārs III]] tiek ievēlēts par Svētās Romas imperatoru, apsteidzot tuvāko sāncensi [[Frīdrihs I Barbarosa|Frīdrihu I]], uzsākot lielo [[Gvelfi un gibelīni]] karu.
* 1127. gadā [[Sunu dinastija]] zaudēja kontroli pār [[Ķīnas vēsture|Ziemeļķīnu]] tur nostiprinoties [[Dzjiņu dinastija (1115—1234)|Dzjiņu dinastijai]]
* 1130. gada Ziemassvētkos [[Rožērs II]] tika kronēts par [[Sicīlija]]s karali
* 1137. gada 22. jūlijā nākamais Francijas karalis [[Luijs VII]] apprecēja [[Akvitānijas Eleonora|Akvitānijas Eleonoru]]
* 1170. gadā tika definēts kristīgais jēdziens &quot;[[šķīstītava]]&quot;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |first=Jacques |last=Le Goff |title=The Birth of Purgatory |location=Chicago |publisher=University of Chicago Press |year=1986 |isbn=0226470822 |url=https://archive.org/details/birthofpurgatory0000lego }}&lt;/ref&gt;
* 1185. gada pirmo reizi rakstos tiek pieminētas [[vējdzirnavas]]

== Notikumi Latvijas vēsturē ==
* 1106. gadā Polockas kņazs [[Rogvolods Vseslavičs|Rogvolods]] kopā ar saviem brāļiem piedalījās karagājienā uz [[Daugava]]s lejteci pret [[zemgaļi]]em , kur tika sakauts.&lt;ref&gt;В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} {{baltkrieviski}}&lt;/ref&gt;
* 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele|Adzele]]s [[igauņi|čudiem]]”.
* 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema.
* 1188. gada 1. oktobrī pāvests Klements III apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskapi|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II.
* 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagānisms|pagāniem]].
* 1198. gada 24. jūlijā notika [[Kauja pie Rīgas kalna|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais Livonijas bīskaps [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]].
* 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz “nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”.

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200&quot; heights=&quot;150&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Albugnano-Santa Maria di Vezzolano.jpg|&lt;center&gt;Veccolano abatija. (1189)&lt;br /&gt;Pjemonta, Itālija.&lt;/center&gt;
Attēls:Borgund stavkirke 01.jpg|&lt;center&gt;Borgundas stāvbaznīca. Norvēģija.&lt;/center&gt;
Attēls:Ikšķiles katoļu baznīcas drupas 2001-08-19.jpg|&lt;center&gt;Ikšķiles baznīcas drupas. (1185)&lt;br /&gt; Svētā Meinarda sala, Latvija.&lt;/center&gt;
Attēls:Zeyrek Mosque 1349.jpg|&lt;center&gt;Pantokratora klosteris.&lt;br /&gt; Stambula, Turcija.&lt;/center&gt;
Attēls:Vladimir Cathedral of Saint Demetrius IMG 0071 1725.jpg|&lt;center&gt;Dmitrija katedrāle Vladimirā (1194—1197) Krievija.&lt;/center&gt;
Attēls:Church of Sioni.1.jpg|&lt;center&gt;Sioni baznīca. (1112)&lt;br /&gt;Tbilisi, Gruzija.&lt;/center&gt;
Attēls:East Face AngkorWat0819.jpg|&lt;center&gt;[[Ankorvats|Ankorvata]] piļu komplekss.&lt;br /&gt;Ankora, Kambodža.&lt;/center&gt;
Attēls:Bagan, Dhammayazika Paya (6211868197).jpg|&lt;center&gt;Demajazikas pagoda. (1196)&lt;br /&gt;Bagana, Mjanma.&lt;/center&gt;
Attēls:Taranga Temple 2017.jpg|&lt;center&gt;Tarangas templis, (1161)&lt;br /&gt;Gudžarāta, Indija.&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:12. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>pwctwhwg8pzji5yc5zgmr185bvvb80d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hatona izmeklēšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42967</id>
    <revision>
      <id>4538356</id>
      <parentid>4152474</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:42:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2299" sha1="g5ldun9n80uoqwuaff8cicw2nfar1bj" xml:space="preserve">[[Attēls:Huttonenquiryticket.jpg|right|thumb|Hatona izmeklēšanai visu laiku sekoja līdzi sabiedrība un uz tiesas sēdēm pat tika izgatavotas speciālas biļetes]]
'''Hatona izmeklēšana''' bija lorda [[Braiens Hatons|Braiena Hatona]] (''Brian Hutton'') vadīta [[izmeklēšana]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kuru ierosināja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]], lai izmeklētu Irākas [[bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] eksperta [[Deivids Kellijs|Deivida Kellija]] (''David Kelly'') pašnāvību. {{dat|2003|07|18}} Kellijs tika atrasts miris pēc [[intervija]]s sniegšanas [[BBC]] žurnālistam [[Endrū Džiligans|Endrū Džiliganam]] (''Andrew Gilligan''). Šī izmeklēšana sākās [[2003. gads|2003]]. gada [[augusts|augustā]] un noslēdzās {{dat|2004|01|28}}. Izmeklēšanas laikā atkāpties no saviem amatiem bija spiesti BBC [[priekšsēdētājs]] un [[ģenerāldirektors]].&lt;ref&gt;&quot;Hatona ziņojums liek atkāpties BBC priekšsēdētājam.&quot; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.24 (2004, 29.janv.), 6.lpp&lt;/ref&gt;

== Cēloņi ==
Kellijs trim BBC [[žurnālists|žurnālistiem]] intervijā atklāja, ka [[valdība]], galvenokārt Apvienotās Karalistes premjerministra [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] preses birojs, apzināti izskaistināja [[dosjē]] ar maldinošiem [[pārspīlējums|pārspīlējumiem]] par [[Irāka]]s potenciālajām militārajām iespējām; sevišķi tas, ka Irākai 45 minūtēs ir iespējams veikt [[uzlidojums|uzlidojumu]], lietojot &quot;masu iznīcināšanas ieročus&quot;. Šādus [[ziņojums|ziņojumus]] sniedza Endrū Džiligans {{dat|2003|05|29}} BBC Radio 4 programmā ''[[Today programma|Today]]'', [[Gevins Hjūvits]] (''Gavin Hewitt'') tās pašas dienas [[ziņas|ziņās]] ar nosaukumu &quot;Ten O'Clock News&quot; un [[Sjūzana Vatsa]] (''Susan Watts'') [[2. jūnijs|2. jūnijā]] BBC Two raidījumā &quot;[[Newsnight]]&quot;. [[1. jūnijs|1. jūnijā]] Džiligans atkārtoja savu apgalvojumu [[raksts|rakstā]], kuru publicēja laikrakstā &quot;[[Mail on Sunday]]&quot;, nosaucot valdības preses sekretāru [[Elestērs Kempbels|Elestēru Kempbelu]] (''Alastair Campbell'') par faktu sagrozītāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{sabiedrība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes politika]]
[[Kategorija:Skandāli]]</text>
      <sha1>g5ldun9n80uoqwuaff8cicw2nfar1bj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ābrams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>50987</id>
    <revision>
      <id>4538487</id>
      <parentid>4295891</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T05:38:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4538487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19191" sha1="jkrei1tls2nbq6zawki96xng19hli54" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Ābramu — ebreju un arābu ciltstēvs|Ābrams (nozīmju atdalīšana)|Ābrams}}
{{Personas infokaste
 |       platums =
 |         vārds = Ābrams
 |    vārds_orig = {{val|he|אַבְרָם}}
 |        attēls = Guercino Abramo ripudia Agar (cropped).jpg
 |    att_izmērs = 250px
 | att_nosaukums = Ābrams; detaļa no [[Gverčīno]] gleznas “Ābrams padzen Hagaru un Ismaēlu” (1657)
 |    dz_dat_alt =
 |       dz_gads =
 |    dz_mēnesis =
 |      dz_diena =
 |      dz_vieta =
 |     m_dat_alt = 175 gadu vecumā &lt;small&gt;(saskaņā ar [[Radīšanas grāmata|Radīšanas grāmatu]])&lt;/small&gt;
 |        m_gads =
 |     m_mēnesis =
 |       m_diena =
 |       m_vieta =
 |  dzīves_vieta = {{ubl|[[Ūra]] Kaldejā;|[[Hārāna]];|[[Kanaāna]]}}
 |     pilsonība =
 |       tautība =
 |  nodarbošanās = [[Bībele]]s patriarhs
 |      ienākumi =
 | darbības_gadi =
 |       dzimums = V
 |        vecāki = [[Terahs]]
 |         brāļi = [[Nāhors]]; [[Hārāns]]
 |         māsas =
 |  dzīvesbiedrs = [[Sāra]]; [[Ketūra]]
 |         bērni = [[Ismaēls]], [[Īzāks]], [[Zimrāns]], [[Jokšāns]], [[Medāns]], [[Midjāns]], [[Jišbāks]] un [[Šūhs]]
 |    alma_mater =
 |      paraksts =
 | paraksts_plat =
 |      piezīmes = Dzimšanas vārds — {{val|he|אַבְרָם}} (Ābrams); saskaņā ar [[Radīšanas grāmata|Radīšanas grāmatu]] Dievs viņam deva vārdu {{val|he|אַבְרָהָם}} (Ābrahāms). [[Hagara]] bija Sāras kalpone un Ismaēla māte.
 |   kategorijas = nē
 |   citas daļas =
}}

'''Ābrams''' ({{val|he|אַבְרָם}}, ''ʾAvram'') jeb '''Ābrahāms''' ({{val|he|אַבְרָהָם}}, ''ʾAvraham'') ir viens no galvenajiem [[Tanahs|ebreju Bībeles]] [[patriarhs|patriarhiem]] un izraēliešu izcelsmes tradīcijas ciltstēviem.&lt;ref name=&quot;nacionala-patriarhs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/240634-patriarhs |title=Patriarhs |author=Valdis Tēraudkalns |work=Nacionālā enciklopēdija |date=2026-07-07 |access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nce-abraham&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/abraham-patriarch |title=Abraham, Patriarch |author=E. Martin |work=New Catholic Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt; [[Radīšanas grāmata|Radīšanas grāmatā]] viņš ir [[Īzāks|Īzāka]] un [[Ismaēls|Ismaēla]] tēvs un [[Jēkabs (patriarhs)|Jēkaba]] vectēvs. Caur Īzāku un Jēkabu Bībeles [[ciltsraksti|ciltsrakstos]] Ābrams ir saistīts ar [[izraēlieši|izraēliešu]] cilšu izcelsmi, savukārt caur Ismaēlu un [[Ketūra]]s dēliem ar viņu tiek saistītas arī vairākas citas [[senie Tuvie Austrumi|seno Tuvo Austrumu]] tautu un cilšu grupas.&lt;ref name=&quot;nce-abraham&quot;/&gt; Ābrahāmam ir centrāla nozīme [[jūdaisms|jūdaismā]], [[kristietība|kristietībā]] un [[islāms|islāmā]].&lt;ref name=&quot;er-abraham&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/abraham-0 |title=Abraham |author=John Van Seters |work=Encyclopedia of Religion |publisher=Macmillan Reference USA |language=en |access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt; Jūdaisma tradīcijā viņš tiek dēvēts par ''Avraham Avinu'' — “Ābrahāms, mūsu tēvs” — un uzskatīts par [[derība]]s ciltstēvu un ebreju tautas priekšteci.&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/people/philosophy-and-religion/biblical-proper-names-biographies/abraham |title=Abraham |author=Nahum M. Sarna; S. David Sperling |work=Encyclopaedia Judaica |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt; Kristietībā Ābrams ir nozīmīgs kā [[ticība|ticības]] paraugs un [[pestīšana|pestīšanas]] vēstures patriarhs, savukārt islāmā viņš pazīstams kā [[Abrahāms islāmā|Ibrāhīms]] ({{val|ar|إِبْرَاهِيم}}, ''Ibrāhīm'') un tiek godāts kā [[pravietis]] un viens no nozīmīgākajiem [[monoteisms|monoteisma]] ciltstēviem.&lt;ref name=&quot;er-abraham&quot;/&gt; Jūdaismu, kristietību un islāmu Ābrama nozīmes dēļ bieži kopīgi dēvē par [[Ābrama reliģijas|Ābrama reliģijām]].&lt;ref name=&quot;er-abraham&quot;/&gt;

Tradicionālajās reliģiskajās hronoloģijās Ābrama dzīves laiks tiek datēts atšķirīgi, taču nav atrasti ārpus Bībeles esoši avoti, kas viņu droši identificētu, un Bībeles hronoloģiskie dati neļauj precīzi noteikt viņa vietu vēsturiskajā hronoloģijā.&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt; Mūsdienu [[Bībeles pētniecība|Bībeles pētniecībā]] Ābrahāma stāsti tiek analizēti kā dažādos laikos veidojušos tradīciju un tekstu kopums, kas pauž priekšstatus par izraēliešu izcelsmi, radniecību, zemi, derību un reliģisko identitāti.&lt;ref name=&quot;er-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt;

== Vārds un vārda maiņa ==
[[Radīšanas grāmata]]s stāstījumā [[patriarhs]] sākotnēji tiek saukts par Ābramu ({{val|he|אַבְרָם}}, ''ʾAvram''), bet 17. nodaļā viņa vārds tiek mainīts uz Ābrahāmu ({{val|he|אַבְרָהָם}}, ''ʾAvraham'').&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt; Latvijas Bībeles biedrības 2012. gada tulkojumā šī atšķirība ir saglabāta. Tur vārds ‘Ābrams’ tiek lietots līdz Radīšanas grāmatas 17. nodaļā aprakstītajai vārda maiņai, bet pēc tās — ‘Ābrahāms’.&lt;ref name=&quot;lbb-gen17&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bibele.bibelesbiedriba.lv/bible/NLB/GEN.17/ |title=1. Mozus 17 |work=Jaunais latviešu Bībeles tulkojums |publisher=Latvijas Bībeles biedrība |date=2012 |access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt; Vārda maiņa notiek stāstā par [[derība]]s noslēgšanu starp [[Dievs|Dievu]] un Ābramu. Dievs apsola, ka Ābrams kļūs par daudzu [[tauta|tautu]] ciltstēvu, un līdz ar šo apsolījumu viņam tiek dots jauns vārds — Ābrahāms.&lt;ref name=&quot;lbb-gen17&quot;/&gt; Radīšanas grāmatā jaunais vārds tiek skaidrots ar vārdiem, ka Dievs viņu darījis par “daudzu tautu tēvu”. Šis Bībeles skaidrojums sasaista vārda maiņu ar Ābrahāma jauno statusu derībā un viņam apsolīto daudzo [[pēcnācējs|pēcnācēju]] un tautu izcelsmi.&lt;ref name=&quot;nce-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt;

Tajā pašā derības stāstā tiek mainīts arī Ābrama sievas vārds. Viņa līdz tam saukta par Sāraju ({{val|he|שָׂרַי}}, ''Saray''), bet turpmāk — par [[Sāra|Sāru]] ({{val|he|שָׂרָה}}, ''Sarah''). Dievs apsola, ka Sārai piedzims dēls [[Īzāks]] un ka no viņas celsies tautas un [[ķēniņš|ķēniņi]].&lt;ref name=&quot;lbb-gen17&quot;/&gt; Tādējādi abu laulāto vārdu maiņa Radīšanas grāmatas 17. nodaļā ir viena un tā paša derības stāsta daļa.&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;er-abraham&quot;/&gt; Bībeles formulējums par Ābrahāmu kā “daudzu tautu tēvu” stāstījumā ir dots kā jaunā vārda skaidrojums. Tomēr enciklopēdiskajos avotos tas parasti tiek raksturots kā [[tautas etimoloģija]], nevis droši pierādīta vārda vēsturiskā [[etimoloģija]].&lt;ref name=&quot;nce-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt; Vārda ''ʾAvram'' pirmais elements tiek saistīts ar semītu vārdu ‘tēvs’, bet otrā elementa nozīme nav droši noskaidrota. Savukārt ''ʾAvraham'', iespējams, ir tā paša vārda dialekta variants. Tādēļ abu vārdu precīza izcelsme un savstarpējā saistība nav pilnīgi skaidra.&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt;

== Izcelsme un ģimene ==
Saskaņā ar [[Radīšanas grāmata|Radīšanas grāmatu]] Ābrams piederēja [[Terahs|Teraha]] dzimtai. Teraham bija trīs vārdā nosaukti dēli — Ābrams, [[Nāhors]] un [[Hārāns]]. Hārānam bija dēls [[Lats (Bībele)|Lats]], kurš līdz ar to bija Ābrama brāļadēls. Hārāns nomira vēl sava tēva Teraha dzīves laikā [[Ūra|Ūrā]], kas Bībeles tekstā saukta par “kaldiešu Ūru”. Ābrams apprecēja Sāraju, kuras vārds vēlāk tika mainīts uz [[Sāra|Sāru]], savukārt Nāhors apprecēja Hārāna meitu [[Milka (Bībele)|Milku]].&lt;ref name=&quot;lbb-gen11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bibele.bibelesbiedriba.lv/bible/NLB/GEN.11/ |title=1. Mozus 11 |work=Jaunais latviešu Bībeles tulkojums |publisher=Latvijas Bībeles biedrība |date=2012 |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-terah&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/terah |title=Terah |author=Murray Lichtenstein; Aaron Rothkoff; Haïm Z'ew Hirschberg |work=Encyclopaedia Judaica |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt; Radīšanas grāmatas 11. nodaļā Ābrams ir viens no trim Teraha dēliem un tiek minēts pirmais viņu uzskaitījumā. Tomēr šāds uzskaitījuma secīgums pats par sevi nepierāda, ka Ābrams būtu bijis vecākais brālis.&lt;ref name=&quot;eob-terah&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biblegateway.com/resources/encyclopedia-of-the-bible/Terah |title=Terah |work=Encyclopedia of the Bible |publisher=Bible Gateway |language=en |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; Turpmākajā Bībeles stāstījumā tieši Ābrama dzimtas līnija kļūst par galveno, jo ar viņu tiek saistīta [[derība]] un [[izraēlieši|izraēliešu]] ciltstēvu [[ģenealoģija]].&lt;ref name=&quot;er-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt;

[[Attēls:Francesco Bassano (il Giovane) - Abraham vertrekt uit Haran Rijksmuseum SK-A-3377.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Frančesko Basāno]] “Ābrahāms atstāj Hārānu” (16. gadsimta otrā puse). Glezna attēlo pēc Dieva aicinājuma Ābrama saimes došanos uz [[Kanaāna|Kanaānu]]]]
Terahs kopā ar Ābramu, Ābrama sievu Sāraju un savu mazdēlu Latu atstāja Ūru ar nodomu doties uz [[Kanaāna]]s zemi. Ceļā viņi nonāca [[Hārāna|Hārānā]] un tur apmetās.&lt;ref name=&quot;lbb-gen11&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-terah&quot;/&gt; Radīšanas grāmatas literārajā secībā ziņojumam par Teraha nāvi Hārānā seko [[Dievs|Dieva]] aicinājums Ābramam atstāt savu zemi un tēva namu un doties uz zemi, kuru Dievs viņam parādīs. Ābrams devās ceļā kopā ar Sāraju un Latu.&lt;ref name=&quot;lbb-gen12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bibele.bibelesbiedriba.lv/bible/NLB/GEN.12/ |title=1. Mozus 12 |work=Jaunais latviešu Bībeles tulkojums |publisher=Latvijas Bībeles biedrība |date=2012 |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Radīšanas grāmatas stāstā pats Ābrams par Sāru saka, ka viņa esot viņa māsa — viņa tēva, bet ne mātes meita — un vienlaikus arī viņa sieva. Tādējādi Bībeles teksts Sāru raksturo ne tikai kā Ābrama dzīvesbiedri, bet arī kā viņa pusmāsu.&lt;ref name=&quot;lbb-gen20&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bibele.bibelesbiedriba.lv/bible/NLB/GEN.20/ |title=1. Mozus 20 |work=Jaunais latviešu Bībeles tulkojums |publisher=Latvijas Bībeles biedrība |date=2012 |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt;

Īsumā Teraha ģimenes attiecības Radīšanas grāmatas stāstījumā var attēlot šādi:&lt;ref name=&quot;lbb-gen11&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;lbb-gen20&quot;/&gt;

{{tree list}}
* [[Terahs]]
** Ābrams (vēlāk Ābrahāms), viņa sieva Sāraja (vēlāk [[Sāra]]; Ābrama pusmāsa)
** [[Nāhors]], viņa sieva [[Milka (Bībele)|Milka]] (Hārāna meita)
** [[Hārāns]]
*** [[Lats (Bībele)|Lats]]
{{tree list/end}}

Šīs radniecības saites ir nozīmīgas turpmākajā Radīšanas grāmatas stāstījumā. Lats pavada Ābramu uz Kanaānu, bet Ābrama un Nāhora dzimtas vēlāk savstarpēji saistās ar laulībām.&lt;ref name=&quot;lbb-gen12&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-nahor&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/people/philosophy-and-religion/biblical-proper-names-biographies/nahor |title=Nahor |work=Encyclopaedia Judaica |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; Caur Ābramu un Sāru tiek turpināta [[Īzāks|Īzāka]] un vēlāk [[Jēkabs (patriarhs)|Jēkaba]] dzimtas līnija, ar kuru Bībeles tradīcijā saistīta izraēliešu cilšu izcelsme.&lt;ref name=&quot;nce-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt;

== Aicinājums un došanās uz Kanaānu ==
Hāranā Dievs aicināja Ābramu atstāt savu zemi un doties uz zemi, kuru viņam parādīs. Dievs apsolīja viņu svētīt un darīt par lielas tautas ciltstēvu. Ābramam bija 75 gadi, kad viņš kopā ar sievu Sāru un brāļadēlu Latu izgāja no Hāranas un devās uz [[Kanaāna|Kanaānu]]. Viņi nonāca [[Sihema|Sihemā]], kur Dievs apsolīja šo zemi Ābrama pēcnācējiem. Pēc tam Ābrams devās uz vietu starp [[Bētele|Bēteli]] un [[Aja|Aju]].

== Uzturēšanās Ēģiptē ==
[[Kanaāna|Kanaānā]] valdīja [[bads]], tādēļ Ābrams ar sievu Sāru devās uz [[Senā Ēģipte|Ēģipti]]. Tā kā Sāra bija ļoti skaista, Ābrams lūdza viņai ēģiptiešiem stāstīt, ka viņa ir Ābrama māsa. Viņš baidījās, ka citādi ēģiptieši varētu viņu nogalināt, lai iegūtu Sāru. Kad abi nonāca Ēģiptē, Sāra tika paņemta [[faraons|faraona]] namā, savukārt pret Ābramu viņas dēļ izturējās labvēlīgi, un viņš ieguva sīklopus, liellopus, ēzeļus, kalpus, kalpones un kamieļus.

Tomēr Dievs piemeklēja faraonu un viņa namu ar nelaimēm Sāras dēļ. Kad faraons uzzināja, ka Sāra ir Ābrama sieva, viņš pavēlēja Ābramam kopā ar Sāru pamest Ēģipti, ņemot līdzi visu, kas viņiem piederēja.

== Ābrams un Lats ==
Pēc atgriešanās no Ēģiptes Ābrams nonāca zemē starp [[Bētele|Bēteli]] un [[Aja|Aju]]. Gan Ābramam, gan Latam bija lieli ganāmpulki, un starp viņu lopu ganiem izcēlās strīdi. Lai nepieļautu konfliktu starp sevi un Latu, Ābrams ierosināja šķirties. Lats izvēlējās [[Jordāna]]s ieleju un apmetās netālu no [[Sodoma]]s, bet Ābrams palika Kanaānas zemē un vēlāk apmetās pie Mamres kokiem [[Halīla|Hebronas]] apkārtnē.

== Derība ar Dievu ==
[[Attēls:Gods verbond met Abraham Figurae et imagines bibliorum (serietitel), RP-P-1886-A-11029.jpg|thumbnail|upright=1.0|Dieva derība ar Ābramu 16.–17. gadsimta gravīrā. Saskaņā ar [[Radīšanas grāmata]]s 15. nodaļu Dievs apsolīja Ābramam daudz pēcnācēju, salīdzinot to skaitu ar debesu zvaigznēm]]
[[Derība]] starp [[Dievs|Dievu]] un Ābramu ir viens no centrālajiem [[Radīšanas grāmata]]s un plašākā nozīmē [[Tora|Pentateiha]] teoloģiskajiem motīviem. Tajā savstarpēji saistīti divi galvenie apsolījumi — Ābrama pēcnācēju vairošanās un zemes piešķiršana viņa pēcnācējiem. Šie apsolījumi Radīšanas grāmatas stāstījumā tiek izteikti vairākkārt un pakāpeniski papildināti.&lt;ref name=&quot;er-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;saet-patriarchs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saet.ac.uk/Judaism/PatriarchsandMatriarchs |title=The Patriarchs and the Matriarchs |author=Adelman, Rachel |work=St Andrews Encyclopaedia of Theology |publisher=University of St Andrews |date=2024-07-04 |language=en |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; Radīšanas grāmatas 15. nodaļā Ābrams norāda, ka viņam vēl nav dēla, kas varētu kļūt par viņa [[mantinieks|mantinieku]]. Dievs viņam apsola, ka mantinieks būs viņa paša pēcnācējs, un izved Ābramu ārā, aicinot palūkoties debesīs un, ja iespējams, saskaitīt [[zvaigzne]]s. Zvaigžņu daudzums kļūst par tēlu Ābrama nākamo pēcnācēju skaitam. Stāstījumā īpaši uzsvērta Ābrama [[ticība]] Dieva apsolījumam — Ābrams tic Dievam, un šī ticība viņam tiek pieskaitīta par taisnību.&lt;ref name=&quot;lbb-gen15&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bibele.bibelesbiedriba.lv/bible/NLB/GEN.15/ |title=1. Mozus 15 |work=Jaunais latviešu Bībeles tulkojums |publisher=Latvijas Bībeles biedrība |date=2012 |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;saet-patriarchs&quot;/&gt;

Ar pēcnācēju apsolījumu ir saistīts arī zemes apsolījums. Dievs paziņo, ka izvedis Ābramu no “kaldeju [[Ūra]]s”, lai dotu viņam šo zemi īpašumā. Kad Ābrams jautā, kā viņš varēs zināt, ka zemi iegūs, seko īpašs derības [[rituāls]]. Ābramam tiek pavēlēts sagatavot trīs gadus vecu teli, kazu un aunu, kā arī dūju un balodi. Lielākie dzīvnieki tiek pāršķelti un to daļas novietotas cita citai pretī. Pēc saulrieta starp dzīvnieku daļām parādās kūpoša krāsns un liesmojoša lāpa, kas stāstījumā simbolizē Dievu kā derības apstiprinātāju. Tajā pašā dienā Dievs noslēdz derību ar Ābramu un apsola viņa pēcnācējiem zemi no [[Nīla|Ēģiptes upes]] līdz [[Eifrata]]s upei.&lt;ref name=&quot;lbb-gen15&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;saet-patriarchs&quot;/&gt; Dzīvnieku sadalīšanai un pāriešanai starp to daļām līdzīgi rituāli ir zināmi arī no [[senie Tuvie Austrumi|seno Tuvo Austrumu]] līgumu un derību tradīcijām. Dzīvnieka liktenis simboliski norādīja uz sekām, kas piemeklētu derības pārkāpēju.&lt;ref name=&quot;judaica-covenant&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/covenant |title=Covenant |author=Weinfeld, Moshe |work=Encyclopaedia Judaica |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;saet-patriarchs&quot;/&gt; Derības tēma no jauna un plašāk tiek izklāstīta Radīšanas grāmatas 17. nodaļā. Dievs apsola Ābramam daudz pēcnācēju, tautu un valdnieku un pasludina derību par tādu, kas turpināsies arī ar viņa pēcnācējiem. Šajā stāstā tiek atkārtots arī [[Kanaāna]]s zemes apsolījums. Vienlaikus Ābrama vārds tiek mainīts uz Ābrahāmu, Bībeles tekstā to saistot ar viņa kļūšanu par “daudzu tautu tēvu”, bet viņa sievas Sārajas vārds tiek mainīts uz [[Sāra|Sāru]]. Dievs apsola, ka Sārai piedzims dēls [[Īzāks]], ar kuru derība tiks turpināta.&lt;ref name=&quot;lbb-gen17&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;saet-patriarchs&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nce-abraham&quot;/&gt;

Par derības ārējo zīmi 17. nodaļā tiek noteikta [[apgraizīšana]]. Tā jāveic katram vīriešu dzimuma pārstāvim Ābrama saimē un turpmākajās paaudzēs astoņu dienu vecumā. Prasība attiecas arī uz Ābrama namā dzimušajiem un par naudu iegūtajiem kalpiem. Pats Ābrams, viņa dēls [[Ismaēls]] un pārējie viņa nama vīrieši saskaņā ar stāstījumu tiek apgraizīti tajā pašā dienā.&lt;ref name=&quot;lbb-gen17&quot;/&gt; Tādējādi apgraizīšana Radīšanas grāmatas tekstā kļūst par redzamu un no paaudzes paaudzē nododamu derības zīmi.&lt;ref name=&quot;judaica-covenant&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;saet-patriarchs&quot;/&gt; Ābramam dotais pēcnācēju un zemes apsolījums turpmākajā Bībeles stāstījumā tiek atkārtoti saistīts ar Īzāku, [[Jēkabs (patriarhs)|Jēkabu]] un [[Divpadsmit Izraēla ciltis|izraēliešu ciltīm]]. Tādēļ Ābrama derība ir viens no pamatmotīviem, ar kuru Pentateihā tiek skaidrota [[izraēlieši|izraēliešu]] izcelsme, viņu attiecības ar Dievu un saikne ar Kanaānas zemi.&lt;ref name=&quot;judaica-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;er-abraham&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;saet-patriarchs&quot;/&gt;

== Turpmākais dzīvesgājums ==
[[Attēls:Rembrandt Harmensz. van Rijn 035.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Rembrants|Rembranta]] glezna, kurā attēlots, kā Ābrams upurē savu dēlu]]
{{nepilnīga sadaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vecās Derības personāži]]
[[Kategorija:Reliģiskie līderi]]</text>
      <sha1>jkrei1tls2nbq6zawki96xng19hli54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Jērums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54687</id>
    <revision>
      <id>4538462</id>
      <parentid>4389460</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T02:43:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5152" sha1="h8h9jmqgw9q23jzroftgjdsepjkm6ms" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|               vārds = Alberts Jērums
|          vārds_orig = 
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1919
|          dz_mēnesis = 1
|            dz_diena = 1
|            dz_vieta = [[Karula]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}})
|              m_gads = 1978
|           m_mēnesis = 1
|             m_diena = 6
|             m_vieta = [[Londona]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            paraksts = 
|               stils = simfoniskā mūzika, vokālā mūzika, klaviermūzika
|               žanrs =
|            mācījies = [[Latvijas konservatorija]]
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Alberts Jērums''' (1919-1978) bija latviešu mūziķis: [[komponists]], [[diriģents]], [[ērģelnieks]]; kā pianists pavadījis daudzus [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] māksliniekus.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[1919]]. gada 1. janvārī [[Karula|Karulā]] (tagad [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķī]], [[Igaunija|Igaunijā]]), &quot;Puriku&quot; mājās, bijušajā pusmuižā.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Olimpā bez lifta|last=Jēruma|first=Inga|year=1996|isbn=9984588009|publisher=Musica Baltica|location=Rīga|page=}}&lt;/ref&gt; Vecāki (tēvs Jēkabs, māte Minna, dzimusi Abula) bija dievbijīgi un mūzikas mīļotāji, tēvs bija darbinieks baznīcas valdē.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Vēlāk piedzima jaunākā māsa Zenta. Mājās bija divas klavieres, un Albertu pie tām sēdināja jau dažu gadu vecumā. Vēlāk vecāki, lai dzīvotu Latvijā, &quot;Purikas&quot; pārdeva un nopirka mājas &quot;Šķirstnieki&quot; [[Lugažu pagasts|Lugažu pagastā]].&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Mācījās [[Valkas ģimnāzija|Valkas Cimzes ģimnāzijā]], skolā pūtis [[Rags (mūzika)|ragu]] un spēlējis [[klavieres]] orķestrī, vēlāk kļuvis par tā kapelmeistaru un sacerējis tam vairākus maršus.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Klaviermākslu viņam mācīja kādreiz pazīstamā muzikante, Valkā dzīvojošā vāciete Anna fon Dāla, taču teorētisko zinību viņam trūka.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; 1937. gadā iestājās [[Latvijas Konservatorija]]s kompozīcijas teorijas klasē, bija profesora [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] audzēknis, un pabeidza to 1942. gadā. 1940. gadā iestājās arī ērģeļu klasē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā strādāja kā mūzikas kritiķis laikrakstā &quot;[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]&quot; un par skolotāju Rīgas valsts mūzikas skolā, kādu laiku arī diriģēja Vērtspapīru spiestuves kori.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Sacerēja klavieru sonāti, kantāti &quot;Debesu kalējs&quot;, stīgu kvartetu un divdaļīgu &quot;Andante&quot; lielam orķestrim.

1943. gada janvārī salaulājās ar aktrisi Veltu Krūzi, oktobrī piedzima meita Inga.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt;

Albertam Jērumam bija absolūtā dzirde, toties gandrīz pilnīgs daltonisms.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt;

Totālās [[mobilizācija]]s laikā viņu iesauca [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], iedalot orķestrī, kara gaitas beidza Vācijā. Māsa Zenta Līcīte arī nokļuva Rietumos, bet sieva ar meitu palika padomju okupācijā. Jērums dzīvoja [[Detmolda|Detmoldā]], kur gādāja par profesoru J. Vītolu, strādāja par skolotāju ''Baltic DP Music College'', publicējās &quot;Nedēļas apskatā&quot;, turpināja komponēt. 1947. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Anglijā, kur sāka kā laukstrādnieks Berlejā netālu no [[Stretforda pie Eivonas|Stretfordas]], kopš 1948. gada dzīvoja [[Londona|Londonā]], organizēja un vadīja latviešu korus un vadīja arī angļu luterāņu korus,&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; rīkoja trimdas Dziesmu dienas Anglijā [[1949]]. gadā, pēc tam arī Eiropā [[1964]]. gadā un, īsi pirms nāves, arī [[Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienas|1. Vispasaules Dziesmu Svētkus]] [[Visbija|Visbijā]] [[1979]]. gadā. Trīs reizes bija Kanādas latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.&lt;ref&gt;[http://zagarins.net/jg/jg117/JG117_Sakss.htm ALBERTAM JERUMAM AIZEJOT (1919-1978)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920065039/http://zagarins.net/JG/jg117/JG117_Sakss.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }} Imants Sakss, Jaunā Gaita nr. 117, 1978.&lt;/ref&gt; 1948. gadā nodibinoties Latvju biedrībai Lielbritānijā, kļuva par tās sekretāru un vēlāk līdz 1965. gadam par tās priekšsēdētāju.. 

1952. gadā salaulājās ar dzejnieci, pēc izglītības juristi Laumu Tālnoru, 1953. gadā piedzima meita Jāna. 1954. gadā ar sievu nodibināja ģimenes paku sūtīšanas uzņēmumu, vienlaikus aktīvi komponēja, rakstīja un uzņēmās lielu daudzumu administratīvu pienākumu trimdas latviešu sabiedrībā.

Miris [[1978]]. gada 6. janvārī Londonā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jerums, Alberts}}
[[Kategorija:1919. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]</text>
      <sha1>h8h9jmqgw9q23jzroftgjdsepjkm6ms</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538464</id>
      <parentid>4538462</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T02:52:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5314" sha1="nmp6gcggf657lb3qms1h59qb6auzs4b" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|               vārds = Alberts Jērums
|          vārds_orig = 
|              attēls = Jerums.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1919
|          dz_mēnesis = 1
|            dz_diena = 1
|            dz_vieta = [[Karula]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}})
|              m_gads = 1978
|           m_mēnesis = 1
|             m_diena = 6
|             m_vieta = [[Londona]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            paraksts = 
|               stils = simfoniskā mūzika, vokālā mūzika, klaviermūzika
|               žanrs =
|            mācījies = [[Latvijas konservatorija]]
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Alberts Jērums''' (1919-1978) bija latviešu mūziķis: [[komponists]], [[diriģents]], [[ērģelnieks]];&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot;&gt;[https://dziesmusvetki.lndb.lv/person/?id=161 Alberts Jērums]&lt;/ref&gt; kā pianists pavadījis daudzus [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] māksliniekus.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[1919]]. gada 1. janvārī [[Karula|Karulā]] (tagad [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķī]], [[Igaunija|Igaunijā]]), &quot;Puriku&quot; mājās, bijušajā pusmuižā.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Olimpā bez lifta|last=Jēruma|first=Inga|year=1996|isbn=9984588009|publisher=Musica Baltica|location=Rīga|page=}}&lt;/ref&gt; Vecāki (tēvs Jēkabs, māte Minna, dzimusi Abula) bija dievbijīgi un mūzikas mīļotāji, tēvs bija darbinieks baznīcas valdē.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Vēlāk piedzima jaunākā māsa Zenta. Mājās bija divas klavieres, un Albertu pie tām sēdināja jau dažu gadu vecumā. 1920. gadā vecāki, lai dzīvotu Latvijā, &quot;Purikas&quot; pārdeva un nopirka mājas &quot;Šķirstnieki&quot; [[Lugažu pagasts|Lugažu pagastā]].&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot; /&gt; Mācījās [[Valkas ģimnāzija|Valkas Cimzes ģimnāzijā]], skolā pūtis [[Rags (mūzika)|ragu]] un spēlējis [[klavieres]] orķestrī, vēlāk kļuvis par tā kapelmeistaru un sacerējis tam vairākus maršus.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Klaviermākslu viņam mācīja kādreiz pazīstamā muzikante, Valkā dzīvojošā vāciete Anna fon Dāla, taču teorētisko zinību viņam trūka.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; 1937. gadā iestājās [[Latvijas Konservatorija]]s kompozīcijas teorijas klasē, bija profesora [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] audzēknis, un pabeidza to 1942. gadā. 1940. gadā iestājās arī ērģeļu klasē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā strādāja kā mūzikas kritiķis laikrakstā &quot;[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]&quot; un par skolotāju Rīgas valsts mūzikas skolā, kādu laiku arī diriģēja Vērtspapīru spiestuves kori.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Sacerēja klavieru sonāti, kantāti &quot;Debesu kalējs&quot;, stīgu kvartetu un divdaļīgu &quot;Andante&quot; lielam orķestrim.

1943. gada janvārī salaulājās ar aktrisi Veltu Krūzi, oktobrī piedzima meita Inga.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt;

Albertam Jērumam bija absolūtā dzirde, toties gandrīz pilnīgs daltonisms.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt;

Totālās [[mobilizācija]]s laikā viņu iesauca [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], iedalot orķestrī, kara gaitas beidza Vācijā. Māsa Zenta Līcīte arī nokļuva Rietumos, bet sieva ar meitu palika padomju okupācijā. Jērums dzīvoja [[Detmolda|Detmoldā]], kur gādāja par profesoru J. Vītolu, strādāja par skolotāju ''Baltic DP Music College'', publicējās &quot;Nedēļas apskatā&quot;, turpināja komponēt. 1947. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Anglijā, kur sāka kā laukstrādnieks Berlejā netālu no [[Stretforda pie Eivonas|Stretfordas]], kopš 1948. gada dzīvoja [[Londona|Londonā]], organizēja un vadīja latviešu korus un vadīja arī angļu luterāņu korus,&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; rīkoja trimdas Dziesmu dienas Anglijā [[1949]]. gadā, pēc tam arī Eiropā [[1964]]. gadā un, īsi pirms nāves, arī [[Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienas|1. Vispasaules Dziesmu Svētkus]] [[Visbija|Visbijā]] [[1979]]. gadā. Trīs reizes bija Kanādas latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.&lt;ref&gt;[http://zagarins.net/jg/jg117/JG117_Sakss.htm ALBERTAM JERUMAM AIZEJOT (1919-1978)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920065039/http://zagarins.net/JG/jg117/JG117_Sakss.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }} Imants Sakss, Jaunā Gaita nr. 117, 1978.&lt;/ref&gt; 1948. gadā nodibinoties Latvju biedrībai Lielbritānijā, kļuva par tās sekretāru un vēlāk līdz 1965. gadam par tās priekšsēdētāju.. 

1952. gadā salaulājās ar dzejnieci, pēc izglītības juristi Laumu Tālnoru (Grigoru),&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot; /&gt; 1953. gadā piedzima meita Jāna. 1954. gadā ar sievu nodibināja ģimenes paku sūtīšanas uzņēmumu, vienlaikus aktīvi komponēja, rakstīja un uzņēmās lielu daudzumu administratīvu pienākumu trimdas latviešu sabiedrībā.

Miris [[1978]]. gada 6. janvārī Londonā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jerums, Alberts}}
[[Kategorija:1919. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]</text>
      <sha1>nmp6gcggf657lb3qms1h59qb6auzs4b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538465</id>
      <parentid>4538464</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T02:54:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5343" sha1="cprucasvrnw5z6asrj7uv5ia9p8or4i" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|               vārds = Alberts Jērums
|          vārds_orig = 
|              attēls = Jerums.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1919
|          dz_mēnesis = 1
|            dz_diena = 1
|            dz_vieta = [[Karula]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}})
|              m_gads = 1978
|           m_mēnesis = 1
|             m_diena = 6
|             m_vieta = [[Londona]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            paraksts = 
|               stils = simfoniskā mūzika, vokālā mūzika, klaviermūzika
|               žanrs =
|            mācījies = [[Latvijas konservatorija]]
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Alberts Jērums''' (1919-1978) bija latviešu mūziķis: [[komponists]], [[diriģents]], [[ērģelnieks]];&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot;&gt;[https://dziesmusvetki.lndb.lv/person/?id=161 Alberts Jērums]&lt;/ref&gt; kā pianists pavadījis daudzus [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] māksliniekus.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[1919]]. gada 1. janvārī [[Karula|Karulā]] (tagad [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķī]], [[Igaunija|Igaunijā]]), &quot;Puriku&quot; mājās, bijušajā pusmuižā.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Olimpā bez lifta|last=Jēruma|first=Inga|year=1996|isbn=9984588009|publisher=Musica Baltica|location=Rīga|page=}}&lt;/ref&gt; Vecāki (tēvs Jēkabs, māte Minna, dzimusi Abula) bija dievbijīgi un mūzikas mīļotāji, tēvs bija darbinieks baznīcas valdē.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Vēlāk piedzima jaunākā māsa Zenta. Mājās bija divas klavieres, un Albertu pie tām sēdināja jau dažu gadu vecumā. 1920. gadā vecāki, lai dzīvotu Latvijā, &quot;Purikas&quot; pārdeva un nopirka mājas &quot;Šķirstnieki&quot; [[Lugažu pagasts|Lugažu pagastā]].&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot; /&gt; Mācījās [[Valkas ģimnāzija|Valkas Cimzes ģimnāzijā]], skolā pūtis [[Rags (mūzika)|ragu]] un spēlējis [[klavieres]] orķestrī, vēlāk kļuvis par tā kapelmeistaru un sacerējis tam vairākus maršus.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Klaviermākslu viņam mācīja kādreiz pazīstamā muzikante, Valkā dzīvojošā vāciete Anna fon Dāla, taču teorētisko zinību viņam trūka.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; 1937. gadā iestājās [[Latvijas Konservatorija]]s kompozīcijas teorijas klasē, bija profesora [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] audzēknis, un pabeidza to 1942. gadā. 1940. gadā iestājās arī ērģeļu klasē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā strādāja kā mūzikas kritiķis laikrakstā &quot;[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]&quot; un par skolotāju Rīgas valsts mūzikas skolā, kādu laiku arī diriģēja Vērtspapīru spiestuves kori.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; Sacerēja klavieru sonāti, kantāti &quot;Debesu kalējs&quot;, stīgu kvartetu un divdaļīgu &quot;Andante&quot; lielam orķestrim.

1943. gada janvārī salaulājās ar aktrisi Veltu Krūzi, oktobrī piedzima meita Inga.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt;

Albertam Jērumam bija absolūtā dzirde, toties gandrīz pilnīgs daltonisms.&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt;

Totālās [[mobilizācija]]s laikā viņu iesauca [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], iedalot orķestrī, kara gaitas beidza Vācijā. Māsa Zenta Līcīte arī nokļuva Rietumos, bet sieva ar meitu palika padomju okupācijā. Jērums dzīvoja [[Detmolda|Detmoldā]], kur gādāja par profesoru J. Vītolu, strādāja par skolotāju ''Baltic DP Music College'', publicējās &quot;Nedēļas apskatā&quot;, turpināja komponēt. 1947. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Anglijā, kur sāka kā laukstrādnieks Berlejā netālu no [[Stretforda pie Eivonas|Stretfordas]], kopš 1948. gada dzīvoja [[Londona|Londonā]], organizēja un vadīja latviešu korus un vadīja arī angļu luterāņu korus,&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt; rīkoja trimdas Dziesmu dienas Anglijā [[1949]]. gadā, pēc tam arī Eiropā [[1964]]. gadā un, īsi pirms nāves, arī [[Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienas|1. Vispasaules Dziesmu Svētkus]] [[Visbija|Visbijā]] [[1979]]. gadā. Trīs reizes bija Kanādas latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.&lt;ref&gt;[http://zagarins.net/jg/jg117/JG117_Sakss.htm ALBERTAM JERUMAM AIZEJOT (1919-1978)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920065039/http://zagarins.net/JG/jg117/JG117_Sakss.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }} Imants Sakss, Jaunā Gaita nr. 117, 1978.&lt;/ref&gt; 1948. gadā nodibinoties Latvju biedrībai Lielbritānijā, kļuva par tās sekretāru un vēlāk līdz 1965. gadam par tās priekšsēdētāju.. 

1952. gadā salaulājās ar dzejnieci, pēc izglītības juristi Laumu Tālnoru (Grigoru),&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot; /&gt; 1953. gadā piedzima meita [[Jāna Jēruma-Grīnberga|Jāna]]. 1954. gadā ar sievu nodibināja ģimenes paku sūtīšanas uzņēmumu, vienlaikus aktīvi komponēja, rakstīja un uzņēmās lielu daudzumu administratīvu pienākumu trimdas latviešu sabiedrībā.

Miris [[1978]]. gada 6. janvārī Londonā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jerums, Alberts}}
[[Kategorija:1919. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]</text>
      <sha1>cprucasvrnw5z6asrj7uv5ia9p8or4i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Ka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55637</id>
    <revision>
      <id>4538476</id>
      <parentid>4530762</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:03:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ :</comment>
      <origin>4538476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2441" sha1="clm554goridzs6yic4746wznqfukc2u" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|automašīnu|Ka|Ka}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name = ''Ford Ka''
| image = 2018 Ford KA+ Zetec 1.0 Front.jpg
| caption = 2018. gada ''Ford Ka+ Zetec 1.0''
| manufacturer = ''[[Ford Motor Company|Ford]]''
| production = 1996–2021
| class = [[A klase]] (1996–2016)&lt;br /&gt;[[B klase]] (2014–2021)
| layout = 	priekšā novietots dzinējs, priekšpiedziņa
}}
'''''Ford Ka''''' ir mazs [[vieglais automobilis]], ko uzņēmums ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' ražoja no 1996. līdz 2021. gadam, kopumā izlaižot trīs paaudzes. 2008. gadā uzsākta otrās paaudzes ražošana; to ražoja ''[[FIAT]]'' rūpnīcā [[Tihi]], [[Polija|Polijā]].&lt;ref name=&quot;production&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Production begins of the new Ford Ka|url=http://media.ford.com/article_display.cfm?article_id=29113|publisher=Ford|access-date=February 7, 2009|date=September 25, 2008|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20080928051654/http://media.ford.com/article_display.cfm?article_id=29113|archive-date=September 28, 2008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Deutsche Autos seit 1990, vol.6 |last=Kittler |first=Eberhard |year=2001 |publisher=Motorbuch Verlag |location=Stuttgart |isbn=3-613-02052-1 |pages=10–12}}&lt;/ref&gt; Trešo paaudzi sāka ražot 2014. gadā.

Pirmās divas paaudzes ražoja ar trīs durvju [[hečbeks|hečbeka]] virsbūvi, turklāt pirmās paaudzes klāstā ietilpa arī divu durvju [[kabriolets]] (ko tirgoja ar nosaukumu '''''StreetKa''''') un sportisks hečbeks '''''SportKa'''''. Trešo paaudzi ražota kā piecu durvju hečbeku un četru durvju [[sedans|sedanu]]. Sākotnēji modelis bija pieejams tikai [[Brazīlija|Brazīlijā]], bet vēlāk tos sāka tirgot arī [[Indija|Indijā]], [[Itālija|Itālijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://media.ford.com/article_download.cfm?article_id=14492 |title = Streetka Overview |date = June 15, 2013 }}&lt;/ref&gt; [[Meksika|Meksikā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] (kur to tirgoja ar nosaukumu ''[[Ford Figo]]''), [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Polija|Polijā]]. Tirdzniecību Eiropā pārtrauca 2020. gadā, bet 2021. gadā pārtraukta arī modeļa ražošana Brazīlijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ka, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]</text>
      <sha1>clm554goridzs6yic4746wznqfukc2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaels Monfiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61268</id>
    <revision>
      <id>4538521</id>
      <parentid>4096846</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:58:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6497" sha1="i8tvzxeyd6chkkxaib165gpdeckb7n8" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Gaels Monfiss
 |                       vārds_orig = ''Gaël Monfils''
 |                           attēls = Gaël Monfils at Sports Festival 2026.jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Gaels Monfiss 2026. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = La Monf',&lt;ref name='LaMonf'&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Naderi|first=Nima|work=bleacherreport.com|publisher=Bleacher Report|title=Gael Monfils: La Monf, The Man|url=http://bleacherreport.com/articles/293683-gael-monfils-la-monf-the-man|date=19 November 2009|accessdate=7 December 2009|archive-date={{dat|2011|07|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110708013931/http://bleacherreport.com/articles/293683-gael-monfils-la-monf-the-man}}&lt;/ref&gt; Sliderman&lt;ref name=Sliderman&gt;{{Tīmekļa atsauce|work=observers.france24.com|publisher=[[France 24]]|title=Gaël Monfils is the only French player who can win Roland Garros|url=http://observers.france24.com/en/content/20080605-gael-monfils-french-player-roland-garros-tennis|date=6 June 2008|accessdate=7 December 2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110711022327/http://observers.france24.com/en/content/20080605-gael-monfils-french-player-roland-garros-tennis|archivedate={{dat|2011|07|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |                          country = {{FRA}}
 |                        residence = {{Vieta|Šveice|Treleksa}}
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|9|1}}
 |                       placebirth = {{Vieta|Francija|Parīze}}
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = 193 [[centimetrs|cm]]
 |                           weight = 80 [[kilograms|kg]]
 |                        turnedpro = 2004
 |                          retired = 
 |                            plays = ar labo roku, divrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = [[ASV dolārs|$]]21 344 501
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 496—287
 |                    singlestitles = 11
 |            highestsinglesranking = 6. ({{dat|2016|11|7|sk|bez}})
 |             AustralianOpenresult = QF (2016, 2022)
 |                 FrenchOpenresult = SF (2008)
 |                  Wimbledonresult = 4R (2018)
 |                     USOpenresult = SF (2016)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = QF ([[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]], [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]])
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 26—82
 |                    doublestitles = 0
 |            highestdoublesranking = 155. ({{dat|2011|8|8|sk|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = 1R (2006)
 |          FrenchOpenDoublesresult = 2R (2007)
 |           WimbledonDoublesresult = —
 |              USOpenDoublesresult = 1R (2005)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2023|9|11||bez}}
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
}}
'''Gaels Sebastjēns Monfiss''' ({{val|fr|Gaël Sébastien Monfils}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ɡaɛl mɔ̃ˈfis]]]}}; dzimis {{dat|1986|9|1}} [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]]) ir profesionāls franču [[tenisists]]. Profesionāļa karjeru uzsāka 2004. gadā. G. Monfisa labākais sasniegums ATP tūres vienspēļu rangā ir {{dat|2016|11|7||bez}} sasniegtā 6. vieta, dubultspēlēs — 155. vieta ({{dat|2011|8|8|N|bez}}). Viņa treneris ir Rodžers Rašīds (''Roger Rasheed'').

Karjerā G. Monfiss ir uzvarējis 11 ATP vienspēļu turnīros, savukārt ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros viņa lielākais sasniegums ir pusfināls 2008. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 2016. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]]. Piedalījies [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles vīriešiem|2008. gada]] un [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada]] Olimpiskajās spēlēs.

2021. gada jūlijā apprecējās ar ukraiņu tenisisti [[Eļina Svitoļina|Eļinu Svitoļinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/2191693/-best-day-of-my-life-elina-svitolina-and-gael-monfils-get-married|title='Best day of my life': Elina Svitolina and Gael Monfils get married|website=Women's Tennis Association|access-date=2021-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Ģimenē dzimusi meita. 2026. gada oktobrī E. Svitoļina paziņoja par laulības šķiršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/tennis-svitolina-monfils-breakup-2f5be10a064a4466ce15362a0d015087|title=Elina Svitolina announces the end of her marriage to Gael Monfils|last=AP}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Vietas Grand Slam turnīros ===
{{Tenisa apzīmējumi}}

{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2004|2005|2006|2007|2008|2009|2010|2011|2012|2013|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2004|A|2R|1R|3R|A|4R|3R|3R|3R|3R|3R|2R|QF|4R|2R|2R|4R|1R|QF|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2004|Q1|1R|4R|3R|SF|QF|2R|QF|A|3R|QF|4R|A|4R|3R|4R|1R|2R|A|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2004|A|3R|1R|3R|A|A|3R|3R|A|A|2R|3R|1R|3R|4R|1R|NH|2R|A|A}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2004|A|1R|2R|A|4R|4R|QF|2R|A|2R|QF|1R|SF|3R|2R|QF|A|3R|A|2R}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Gaël Monfils|Gaels Monfiss}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.gaelmonfils.com/}} {{fr ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Francijas sportists-aizmetnis}}
{{Tenisists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Monfiss, Gaels}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas tenisisti]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>i8tvzxeyd6chkkxaib165gpdeckb7n8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>11. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64751</id>
    <revision>
      <id>4538544</id>
      <parentid>4492450</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:13:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9198" sha1="gxe9a46kz2c7yzfzijlcpa250r81g42" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|11}}
[[Attēls:East-Hem 1025ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 11. gadsimta sākumā.]]
[[Attēls:East-Hem 1100ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 11. gadsimta beigās.]]

'''11. gadsimts''' jeb '''XI gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[1001. gads|1001]]. līdz [[1100. gads|1100. gadam]] pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]. Tas ir [[2. tūkstošgade]]s pirmais [[gadsimts]].

[[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] šis laika posms ir daļa no [[Viduslaiki#Vidējie viduslaiki|vidējiem viduslaikiem]]. Notiek [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] varas samazināšanās un [[normaņi|normaņu]] varas pieaugums Eiropā, tāpat palielinās arī [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] ietekme. Iedzīvotāju skaita pieaugums [[Ziemeļitālija]]s pilsētās veicināja organizēta agrīnā [[kapitālisms|kapitālisma]] izveidi un un sarežģītāku sociālo kultūru uz 11. gadsimta beigām. [[Kijivas Krievzeme]]i šis bija [[zelta laikmets]].

[[Sunu dinastija]]i [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Islāma zelta laikmets|klasiskajā islāma pasaulē]] šis gadsimts bija augstākais punkts [[Ķīnas zinātnes un tehnoloģiju vēsture|Ķīņas civilizācijai, zinātnei]] un [[Sunu dinastijas tehnoloģijas|tehnoloģijai]], un klasiskajai [[Zinātne viduslaiku Islāma pasaulē|Islāma zinātnei]], [[Agrīna islāma filozofija|filozofijai]], tehnoloģijai un [[Islāma literatūra|literatūrai]].
Vadošās politiskās frakcijas Ķīnā izveidoja cīņu par vadošo ministru un valsts ierēdņu vietām. [[Čolas dinastija]] [[Indija|Indijā]] un [[Fatimīda kalifāts]] [[Ēģipte|Ēģiptē]] sasniedza savu augstāko punktu militārajā attīstībā un starptautiskajā ietekmē. Gadsimta beigās [[Rietumčalukju impērija]] (Čolas sāncenši) arī kļuva spēcīgāki.

Šajā gadsimtā Turcijas [[Seldžuku dinastija]] nāk pie varas [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]] pārņemot vadību sadrumstalotajā [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]], kamēr gadsimta beigās sākas [[Pirmais Krusta karš|pirmais]] no [[Krusta kari]]em. [[Japāna|Japānā]], [[Fudzivaras klans]] turpināja vadīt valsts lietas. [[Koreja|Korejā]], [[Korjo]] karaliste plauka attīstība un pastāvēja draudi no [[Liao dinastija]]s ([[Mandžūrija]]). [[Vjetnama|Vjetnamā]] izveidojās [[Lī dinastija]], kamēr [[Mjanma|Mjanmā]] [[Paganu karaliste]] maksimāli uzlaboja savus politiskos un militāros spēkus.

== Notikumi ==
* [[1001. gads|1001]].—{{dat|1008|||N}} — japāņu rakstniece [[Murasaki Sikibu]] sarakstīja &quot;[[Leģenda par Gendži]]&quot;.
* {{dat|1019|||N}} — [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslavs Gudrais]] kļūst par [[Kijivas Krievzeme]]s kņazu.
* {{dat|1025|||N}} — dibināta [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas Karaliste]] un par tās karali kļuva [[Boļeslavs I Drosmīgais]].
* {{dat|1036|||N}} — Jaroslavs Gudrais uzvarēja [[pečeņegi|pečeņegus]], kam par godu tika uzbūvēta [[Kijivas Svētās Sofijas katedrāle]].
* {{dat|1054|7|4|N}} — ķīniešu un arābu astronomi piereģistrēja [[pārnova]]s, kuras atliekas zināmas kā [[Krabja miglājs]], uzplaiksnījumu.
* {{dat|1054|||N}} — [[Lielā Shizma]].
* {{dat|1059|||N}} — [[Roma|Romā]] apstiprināta kardinālu kolēģija, kuras pienākumos pārgāja [[pontifiks|pontifika]] izvēlēšanās.
* {{dat|1066|||N}} — norisinājās [[Heistingsas kauja]].
* {{dat|1081|||N}} — [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperatora [[Aleksejs I Komnins|Alekseja I Komnina]] valdīšanas sākums.
* {{dat|1089|||N}} — [[Gruzija|Gruzijā]] sāka valdīt [[Dāvids IV Celtnieks]].
* {{dat|1094|||N}} — [[Francija]]s karalis [[Filips I]] izslēgts no baznīcas par [[divsievība|divsievību]].
* {{dat|1095|||N}} — [[Klermonferāna|Klermonferānā]] (Francija) notikušajā [[sinode|sinodē]], pāvests [[Urbāns II]] aicināja kristiešu tautas iekarot [[Palestīna|Palestīnu]] un atbrīvot &quot;[[Svētā zeme|Svēto zemi]]&quot;.
* {{dat|1096|||N}} — [[Pirmais Krusta karš]].
* {{dat|1099|||N}} — krustneši iekaroja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].
* [[Normaņi]] iekaroja [[Itālija|Dienviditāliju]] un [[Sicīlija|Sicīliju]].
* [[Dānija]]s iedzīvotāji pieņēma kristietību, beidzās [[Vikingu laiki]].
* [[Bādenes markgrāfiste]]s izveidošanās [[Vācija|Vācijā]].
* [[Kumāni|Polovciešu]] apmešanās pie [[Donava]]s.
* [[Čičimeki]] iznīcināja [[Tolteki|Tolteku]] civilizāciju.
* Pastāvēja nelielas [[mosi]] valstis [[Nigēra]]s dienvidos — [[Vagadugu]] un [[Jatenga]].
* [[Etiopija|Etiopijā]] pārstāj pastāvēt [[Aksumas valsts]].

=== Notikumi Latvijas vēsturē ===
* [[Ingvara sāga|Vikingu sāgā par Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung'', ap 980—1022).
* 1041. gadā [[Polockas kņazi|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Bračislavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsti (Сапунов, 1916).&lt;ref&gt;[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)&lt;/ref&gt;
* pēc 1050. gada [[Līvu zemes|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]].
* 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]]. [http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.&lt;/ref&gt;

== Celtnes ==
* 1037. gadā [[Kijiva|Kijivā]] uzsākta [[Kijivas Svētās Sofijas katedrāle]]s celtniecība.
* 1065. gadā [[Londona|Londonā]] tika pabeigta [[Vestminsteras abatija]].
* 1077. gadā [[Kenterberija|Kenterberijā]] pabeigta [[Kenterberijas katedrāle]].
* 1078. gadā Londonā uzbūvēts [[Tauers]].

== Inovācijas ==
* apmēram {{dat|1000}} [[Matemātika viduslaiku islāmā|musulmaņu matemātiķi]] atklāja [[sinusu teorēma|sinusu teorēmu]].
* pasaulē vecākā datētā [[banknote|uz papīra drukātā nauda]] ir {{dat|1024||Ģ}} [[Sunu dinastija]]s Sihuanas provinces nauda.

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200&quot; heights=&quot;160&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:St. Adalbert, Südseite, Aachen.JPG|&lt;center&gt;Sv. Adalberta baznīca (1005)&lt;br /&gt;Āhene, Vācija.&lt;/center&gt;
Attēls:THE WHITE TOWER.jpg|&lt;center&gt;[[Tauers]] (1078)&lt;br /&gt;Londona, Lielbritānija.&lt;/center&gt;
Attēls:Torcello, cattedrale di santa maria assunta, esterno 01.jpg|&lt;center&gt;Torčello katedrāle (1008)&lt;br /&gt;Torčello sala, Itālija.&lt;/center&gt;
Attēls:Софийский собор, 15.09.20.jpg|&lt;center&gt;Sofijas katedrāle (1045—1050)&lt;br /&gt;Novgoroda, Krievija.&lt;/center&gt;
Attēls:Amberd church.jpg|&lt;center&gt;Vahramašenas baznīca (1026)&lt;br /&gt;pie Aragaca kalna, Armēnija.&lt;/center&gt;
Attēls:Mezquita de Malek, Kerman, Irán, 2016-09-22, DD 23.jpg|&lt;center&gt;Malekas mošeja (1085)&lt;br /&gt;Kermana, Irāna.&lt;/center&gt;
Attēls:Le temple de Brihadishwara (Tanjore, Inde) (14354574611).jpg|&lt;center&gt;Brahadisvaras templis (1010)&lt;br /&gt;Tandžavura, Indija.&lt;/center&gt;
Attēls:Ek Phnom3.JPG|&lt;center&gt;Vatekfnomas templis (1027)&lt;br /&gt;9 km no Battambangas, Kambodža.&lt;/center&gt;
Attēls:Iron Pagoda Cropped.jpg|&lt;center&gt;Dzelzs pagoda (1049)&lt;br /&gt;Kaifenga, Ķīna.&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:11. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>gxe9a46kz2c7yzfzijlcpa250r81g42</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>10. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64752</id>
    <revision>
      <id>4538540</id>
      <parentid>4231975</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:10:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13875" sha1="6pn4rtyu9tr6tqsd83cto2gqay2j3xi" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|10}}
[[Attēls:East-Hem 900ad.jpg|thumb|300px|[[Austrumu puslode]] 10. gadsimta sākumā.]]

'''10. gadsimts''' jeb '''X gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[901]]. līdz [[1000]]. gadam, kā arī [[1. tūkstošgade]]s noslēdzošais gadsimts.

Šajā gadsimtā Ķīnas pārvaldīšanā nostiprinājās [[Sunu dinastija]]. Islāma pasaule piedzīvoja kulturālu uzplaukumu, īpaši [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifātā]]. Vēl 10. gadsimts bija Bizantijas un Bulgāru Impērijas zenīta laiks.

Medievistiķis un tehnoloģiju vēsturnieks [[Lins Vaits]] ir teicis: &quot;mūsdienu acīm, šīs laiks ir tuvs tumšākajam no [[Tumšie viduslaiki|tumšajiem viduslaikiem]]&quot;, un piebildis &quot;. . . ja tā bija tumsa, tad tā bija dzemdes tumsa.&quot;&lt;ref&gt;Citāts no ''The Tenth Century: How Dark the Dark Ages?''. ''Holt, Rinehart and Winston'' 1959.&lt;/ref&gt; 15. gadsimtā [[Lorenco Valla]] raksturoja šo laika posmu kā &quot;Svina un dzelzs gadsimtu&quot;.

Saskaņā ar vienu pētījumu, desmitajā gadsimtā bija mazāk karos bojā gājušo (procentuāli pret kopējo iedzīvotāju skaitu) nekā citos gadsimtos kopš 3000. gada p.m.ē.&lt;ref&gt;[https://democraticpeace.wordpress.com/2009/01/27/why-the-20th-century-was-the-bloodiest-of-all/ ''Why The 20th Century Was The Bloodiest Of All'']&lt;/ref&gt;

== Notikumi ==
[[Attēls:Yogini Goddess from Tamil Nadu.jpg|thumb|right|200px|Šī dievietes [[Joga]]s statuja ir veidota 10. gadsimtā, Indijā]]
* Sākas [[Viduslaiku klimatiskais optimums]]
* [[Bizantijas Impērija]] sasniedz savu augstāko militāro spēku un ekonomisko stabilitāti

=== Āfrika ===
* ap [[909]]. gadu [[Alžīrija]]s austrumos izveidojas [[Fatimīdu kalifāts]].
* ap [[948]]. gadu mūsdienu dienvidaustrumu [[Nigērija]]s daļā izveidojas [[Nri Karaliste]].
* ap [[980]]. gadu [[Kaira|Kairā]] Fatimīdu kalifāts dibina [[Azhara Universitāte|Azhara Universitāti]].
* Kristiešu [[Nūbija]]s karaliste sasniedz savu augstāko attīstības punktu un militāro spēku.

=== Amerikas ===
* [[Maiju civilizācija]]. Klasiskā perioda beigas, postklasiskā perioda sākums.
* [[Tolteki]] no ziemeļiem ielauzās Meksikas ielejā un izveidoja tur pilsētas Tula un Tulankingo.
* [[Tolteki|Tolteku]] civilizācijas noriets.
* [[Asanasi]] zelta ēra.
* Mūsdienu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidos aizsākas [[Misisipiešu kultūra]].
* 987. gadā tika apvienotas pilsētas [[Ušmala]], [[Maijapāna]] un [[Čičenica]] izveidojot [[Maijapānas līga|Maijapānas līgu]].
* Pirmās Ziemeļamerikas indiāņu un [[Vikingi|vikingu]] sastapšanās [[Ņūfaundlenda]]s salā un [[Labradoras pussala|Labradoras pussalā]].

=== Eirāzija ===
* [[Kijivas lielkņazs]] [[Svjatoslavs Igorevičs]] iekaroja [[Hazāri|hazāru]] cietoksni, tādējādi pilnībā atbrīvojot [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]] no pakļautības [[Hazārija]]i.

==== Āzija ====
[[Attēls:Five Dynasties Ten Kingdoms 923 CE.png|thumb|200px|Sadalītā Ķīna, 923. gads]]
* [[Bagana|Baganā]], [[Mjanma|Birmā]] uzsākta [[Budisms|budistu]] tempļa celtniecība.
* [[907]]. gadā, karalis [[Balitungs]] izveidoja Mantijasiha pierakstus, kur tika uzskaitīti [[Medanga]]s karaļi, pārcēla galvaspilsētu no Mamrati uz Pohpitu, un paplašināja Prambananas templi.
* [[910]]. gadā, [[Čolas dinastija]]s valdnieks [[Parantaka I]] padzina [[Pandju dinastija|Pandju dinastiju]] no Dienvidindijas uz Lanku (mūsdienās [[Šrilanka]]), kuru vēlāk arī iekaroja.
* [[914]]. gadā [[Varmadeva dinastija]] sāka valdīt [[Bali]]&lt;ref name=&quot;Soekmono, R 1973, p.52&quot;&gt;Soekmono, R, Drs., Pengantar Sejarah Kebudayaan Indonesia 2, 2nd ed. Penerbit Kanisius, Yogyakarta, 1973, 5th reprint edition in 1988 p.52&lt;/ref&gt; (līdz 1080. gadam).
* [[919]]. gadā, Ķīnā, Langšancjaņas cīņā, pirmo reizi tika izmantots [[šaujampulveris]].
* [[928]]. gadā, [[Zijarīdu dinastija]] nostiprinājās Ziemeļirānas teritorijā.
* [[929]]. gadā, [[Mpu Sindoks]] pārcēla [[Medangas Karaliste]]s valdības atrašanās vietu no [[Matarama]]s [[Java (sala)|Javas]] centrālās daļas uz Tamvlangu Javas austrumos un izveidoja [[Isijana dinastija|Isijana dinastiju]]. Iespējams, ka pārcelšanās iemesls bija [[Merapi]] vulkāna izvirdums un/vai [[Šrividžaja]]s uzbrukums.&lt;ref name=survey&gt;{{grāmatas atsauce
  | last =  Spuler 
  | first = Bertold 
  |author2=  F.R.C Bagley
  | title = The Muslim world : a historical survey, Part 4
  | publisher = Brill Archive
  | pages = 252
  | url = http://books.google.com.my/books?id=VNgUAAAAIAAJ
  | isbn=978-90-04-06196-5 }}&lt;/ref&gt;
* [[930]]. gados, [[Senā Persija|Persijas]] [[Šiīti|šiītu]] [[Buīdu dinastija]] nostiprināja savu varu un kontroli mūsdienu [[Irāna]]s centrālajā un rietumu daļā, kā arī lielākajā daļā mūsdienu [[Irāka]]s.
* [[936]]. gadā, [[Korjo dinastija]] apvienoja  [[Vēlās trīs Korejas karalistes]].
* [[937]]. gadā, [[Mpu Sindoks]] atkal pārcēla galvaspilsētu no Tamvlangas uz Vatugaluhu, abas pilsētas atradās netālu no [[Branta (upe)|Brantas]] upes [[Java (sala)|Javas]] austrumos.
* [[975]]. gadā, [[Gaznevīdu impērija|Gaznevīdu dinastijas]] pirmais [[Tjurki|tjurku]] [[sultāns]] sāka valdīt [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].
* [[Malakas pussala]]s krasta pilsētas sāka veidoties par pirmajām [[Malajieši|malajiešu]] [[Monarhija|karalistēm]].
* [[990]]. gadā, Medangas Karalistes karalis [[Dharmawangsa|Darmavangsa]] uzsāka jūras uzbrukumus [[Palembana]]s pilsētai, mēģinot iekarot Šrividžaju.
* [[Lielā Seldžuku impērija|Seldžuki]] pārgāja [[Islāms|Islāma]] ticībā.

==== Eiropa ====
[[Attēls:Skylitzes Simeon at Anchialos 917.jpg|right|thumb|200px|Bulgāru uzvara [[Ahelojas cīņa|Ahelojas cīņā]]]]
[[Attēls:MieszkoDagome.jpg|right|thumb|[[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna &quot;[[Meško I Pjasts]]&quot;]]
[[Attēls:Anton Losenko. Vladimir and Rogneda.jpg|right|thumb|[[Antons Losenko|Antona Losenko]] glezna &quot;[[Volodimirs Svjatoslavičs]] un Rogneda&quot;]]
* Turpinājās [[Vikingu laiki]], [[911]]. gadā normaņu ķēniņš [[Rollo]] sāka valdīt [[Ruāna|Ruānā]], kas kļuva par [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] galvaspilsētu.
* Imperators [[Simeons I]] nodibināja [[Pirmo Bulgārijas Impēriju]], kas bija viena no tā laika stiprākajām Eiropas valstīm.
* [[917]]. gadā [[bulgāri]] [[Ahelojas cīņa|Ahelojas cīņā]] sakāva Bizantijas armiju, kas bija viena no asiņainākajām viduslaiku cīņām.
* [[927]]. gadā oficiāli atzina pirmo neatkarīgo nacionālo Eiropas baznīcu — [[Bulgārijas patriarhāts|Bulgārijas patriarhātu]].
* 927. gadā [[Anglijas Karaliste]] kļuva par vienotu valsti.
* ap [[936]]. gadu [[Gorms Vecais]] kļuva par pirmo atzīto [[Dānija]]s karali, tādējādi aizsākot Dānijas monarhiju.
* 936. gadā [[Alans II]] ar [[Etelstans|Etelstana]] atbalstu sāka iekarot [[Bretaņa (vēsturisks reģions)|Bretaņu]].
* [[Ungāri|Ungāru]] jātnieku iebrukumi vairākās Rietumeiropas valstīs, 47 ekspedīcijas uz [[Vācija|Vāciju]], [[Itālija|Itāliju]] un [[Francija|Franciju]] ([[899]]–[[970]]).
* [[966]]. gadā [[Polija]]s kņazs [[Meško I Pjasts]] pieņēma krietietību.
* [[Lielmorāvija]]s sabrukšana.
* Viduslaiku Horvātijas valsts kļuva par [[Horvātijas Karaliste|Horvātijas Karalisti]] ar karali [[Tomislavs I|Tomislavu I]].
* [[Zviedrija]]s ietekme izpletās līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]].
* [[988]]. gadā [[Kijivas Krievzeme]]s kņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] pieņēma kristietību.
* [[Lielbritānija|Britānijā]] izmira [[Ziemeļbriedis|ziemeļbrieži]] un [[Eirāzijas brūnie lāči|lāči]].
* [[Kaukāzs|Kaukāzā]] izmira [[Eiropas lauva|lauvas]].

===== Latvija =====
* ap 925. gadu [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu, kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]&lt;/ref&gt; 
* no 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') pakļāva sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā un vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet.
* 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara (islandiešu: ''Miklagarðskeisara'') Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras-Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.&lt;ref&gt;[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона.&amp;nbsp;— С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]&lt;/ref&gt;
* [[Mervalas rūnu akmens]] teksts liecina, ka [[zviedri|zviedru]] vikingi pirms 1000. gada &quot;bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]].&quot;

=== Okeānija ===
* [[Tonga|Tongā]] sāka veidoties [[Tonganas Impērija]].

== Nozīmīgi ļaudis ==
=== Āfrika ===
* [[Abdals Alāhs Al Madi Bilāhs]], [[Fatimīfu kalifāts|Fatamīdu dinastijas]] izveidotājs [[Ēģipte|Ēģiptē]] [[909]]. gadā.

=== Amerikas ===
* [[Topiltzin Ce Acatl Quetzalcoatl|Topilcins Se Akatls Kecalkoaltls]], leģendārs [[Tolteki|tolteku]] vadonis.

=== Eirāzija un Austrumromas impērija ===
* [[Nicephorus II|Nikiforovs II]], [[Austrumromas impērija]]s imperators.
* [[John I Tzimisces|Joans I TCimiskis]], Austrumromas impērijas imperators.
* [[Basil II|Bazils II]], Austrumromas impērijas imperators.

=== Āzija ===
[[Attēls:Ganesha 1.jpg|thumb|200px|Hindu dievība [[Ganēša]], kas veidota no [[smilšakmens]] un atrasta [[Kambodža|Kambodžā]]]]
* [[Li Cheng|Li Čens]], ķīniešu ainavists.
* [[Zhang Sixun|Čangs Siksuns]], ķīniešu [[astronoms]].
* [[Firdousī]], persiešu dzejnieks
* Imperators [[Tai Cu]], Ķīnas [[Sunu dinastija]]s dibinātājs.
* [[Radžaradža Čola]], [[Čolas dinastija]]s valdnieks Indijā.
* [[Avicenna]], viens no zināmākajiem viduslaiku fiziķiem un filozofiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iranicaonline.org/articles/avicenna-index |title=Avicenna&quot;, in Encyclopaedia Iranica, Online Version 2006 |publisher=Iranica.com |date= |accessdate=2010-01-19}}&lt;/ref&gt;
* [[Als Farabi]], viens no izcilākajiem musulmaņu zinātniekiem un filozofiem.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | last1=Corbin | first1=Henry |  last2=Nasr | first2=Hossein | authorlink2=Hossein Nasr | last3=Yahya | first3=Utman | title=History of Islamic Philosophy | year=2001 | publisher=Kegan Paul | isbn=978-0-7103-0416-2}}&lt;/ref&gt;
* [[Alhazens]], arābu zinātnieks un matemātiķis.
* [[Abū Raihāns Bīrūnī]], persiešu zinātnieks.
* [[Vans Gons]], Korejas [[Koro dinastija]]s dibinātājs.

=== Eiropa ===
* [[Haralds I Skaistmatis]], [[Norvēģija]]s karalis, [[872]]. gadā apvienoja Norvēģiju un valdīja tajā līdz pat [[933]]. gadam.
* [[Volodimirs Svjatoslavičs]], [[Kijivas Krievzeme]]s valdnieks.
* [[Tomislavs]], Horvātijas karalis, apvienoja viduslaiku Horvātijas valsti [[Horvātijas Karaliste|Horvātijas Karalistē]], kronēts [[925]]. gadā.
* [[Abds Arrahmans III]], [[Kordova (Spānija)|Kordovas]] valdnieks.
* [[Otons I]], [[Svētās Romas impērijas imperators]].
* [[Edmunds I]], Anglijas karalis
* [[Hugo Kapets]], pirmais [[Kapetingu dinastija]]s franku karalis.
* [[Geza]], ungāru valdnieks.
* [[Otons II]], Svētās Romas impērijas imperators.
* [[Feofanu]], [[Otons II|Otona II]] sieva, [[Oto III Otons|Oto III Otona]] māte.
* [[Oto III Otons]], Svētās Romas impērijas imperators.
* [[Ēriks Rudais]], norvēģu atklājējs, atklāja [[Grenlande|Grenlandi]].
* [[Leifs Eriksons]], norvēģu atklājējs, [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] dēls, pirmais eiropietis, kas izsēdās Amerikas krastos.

===Oceania===
* [[Ahoeitu]], pirmais [[Tuitonga]]s karalis.

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Iglesia de San Miguel de Escalada (5025603256).jpg|&lt;center&gt;Sv. Mihaela Eskaladas baznīca. (913)&lt;br /&gt;Leonas province, Spānija.&lt;/center&gt;
Attēls:Reichenau St. Georg 4.jpg|&lt;center&gt;Svētā Jura baznīca.&lt;br /&gt;Reihenava, Vācija.&lt;/center&gt;
Attēls:Ezerpils.JPG|&lt;center&gt;[[Āraišu ezerpils]].&lt;br /&gt;Āraiši, Latvija.&lt;/center&gt;
Attēls:Parko Thiseio.jpg|&lt;center&gt;Svēto apustuļu Solakisa baznīca.&lt;br /&gt;Atēnas, Grieķija.&lt;/center&gt;
Attēls:Sanahin Monastery. Armenia, Lori Marz.jpg|&lt;center&gt;Svētā Glābēja baznīca. (966)&lt;br /&gt;Sanaina klosteris, Armēnija.&lt;/center&gt;
Attēls:EntreeGrandeMosqueMahdia.JPG|&lt;center&gt;Mahdijas lielā mošeja. (916)&lt;br /&gt;Mahdija, Tunisija.&lt;/center&gt;
Attēls:Khajuraho-Lakshmana temple.JPG|&lt;center&gt;Lakšmanas templis. (930–950)&lt;br /&gt;Khadžuraho, Indija.&lt;/center&gt;
Attēls:Pura Tirta Empul 2017-08-18 (46).jpg|&lt;center&gt;Titra Empulas ūdens templis. (962)&lt;br /&gt;Bali, Indonēzija.&lt;/center&gt;
Attēls:镇国寺-3.jpg|&lt;center&gt;Desmit tūkstošu Budu templis. (963)&lt;br /&gt;Šaņsji, Ķīna.&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:10. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti]]</text>
      <sha1>6pn4rtyu9tr6tqsd83cto2gqay2j3xi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>8. gadsimts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64754</id>
    <revision>
      <id>4538538</id>
      <parentid>4231837</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:04:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2455" sha1="e7a65sq6mhr56sj4cx3pkkg3p0zjlj0" xml:space="preserve">{{Gadsimts2|8}}
'''8. gadsimts''' jeb '''VIII gadsimts''' bija laika posms vēsturē no [[701]]. līdz [[800]]. gadam. Eiropā sākās [[Vikingu laiki]].

== Notikumi Eiropā ==
* 711. - 718. gadā no [[mauri]] sagrāva [[Vestgoti|Vestgotu]] valsti un iekaroja lielāko daļu [[Ibērijas pussala]]s, vienīgi [[Astūrija]] un [[Basku zeme (reģions)|Basku zeme]] ([[Navarra]]) saglabāja neatkarību.
* 732. gadā [[Puatjē]] kaujā franku valdnieks [[Kārlis Martels]] uzvarēja arābu karaspēku. 
* 772. gadā [[Kārlis Lielais]] uzvarēja  [[langobardi|langobardus]] un sāka franku karus pret [[sakši|sakšiem]], kas turpinājās vairāk nekā 30 gadus.
* 790. gadā Kārlis Lielais uzvarēja [[Avāri (senie)|avārus]].
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;320px&quot; heights=&quot;190px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
East-Hem 700ad.jpg|[[Austrumu puslode]] 8. gadsimta sākumā.
East-Hem 800ad.jpg|Austrumu puslode 8. gadsimta beigās.
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Notikumi Latvijas vēsturē ==
* ap 750. gadu notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījušies arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā.

== Gadsimta celtnes ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Santianes de Pravia - 04.jpg|&lt;center&gt;Sv. Jāņa baznīca Pravijas Santianā (774-783). [[Astūrija]], Spānija.&lt;/center&gt;
Attēls:Sv. Sofija Benevento.JPG|&lt;center&gt;Svētās Sofijas baznīca. (768). Benevento, Itālija.&lt;/center&gt;
Attēls:Castirla église San Michele façade nord.jpg|&lt;center&gt;Svētā Mihaela baznīca. Korsika, Francija.&lt;/center&gt;
Attēls:مشهد لمصلين في صحن جامع الزيتونة. .jpg|&lt;center&gt;Az Zaituna mošeja. (731). Tunisa, Tunisija.&lt;/center&gt;
Attēls:Damascus Omajjadenmoskee.jpg|&lt;center&gt;Kubat al Hazna Omejadu mošejā (789). [[Damaska]], Sīrija.&lt;/center&gt;
Attēls:Al-Ukhaidir Fortress (30655095821).jpg|&lt;center&gt;Uhaidiras cietoksnis (775). Irāka.&lt;/center&gt;
Attēls:Kailasanathar temple Kanchipuram (16).jpg|&lt;center&gt;Kanči Kailasanatharas templis (705). Kančipurama, Indija.&lt;/center&gt;
Attēls:2010 CHINE (4566283436).jpg|&lt;center&gt;Mazā Savvaļas Zoss pagoda (707—709). [[Sjiaņa]], Ķīna.&lt;/center&gt;
Attēls:Grand Plaza - Temple I (3266805223).jpg|&lt;center&gt;Tikalas I templis (732). Gvatemala.&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{īss aizmetnis}}

[[Kategorija:8. gadsimts| ]]
[[Kategorija:Gadsimti|08]]</text>
      <sha1>e7a65sq6mhr56sj4cx3pkkg3p0zjlj0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Voldemārs Veiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75245</id>
    <revision>
      <id>4538486</id>
      <parentid>4383886</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T05:32:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56446-32</username>
        <id>152219</id>
      </contributor>
      <origin>4538486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8022" sha1="ta30t4y8vno6vxiwd3co4jr5tw23khw" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Latviešu leģiona virsnieku|Veiss|Veiss}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Voldemārs Veiss
| vārds_orig = 
| attēls = Voldemārs Veiss.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1899
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 7
| dz_vieta = [[Rīga]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{Latvija}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1944
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 17
| m_vieta = [[Rīga]], [[Ostlandes reihskomisariāts]] (tagad {{Latvija}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Olga Konstance (Jaukuma) (1903—1991)
| bērni = Skaidrīte
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = štandartenfīrers ([[pulkvedis]])&lt;br /&gt;[[Attēls:SS-Standartenfuehrer collar.jpg|50px]]
|  dienesta_laiks = 1918.—1944.
|          valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt; {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]
|       struktūra = Sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = [[7. Siguldas kājnieku pulks]]&lt;br /&gt; [[281. Abrenes policijas bataljons]]&lt;br /&gt; [[42. ieroču SS grenadieru pulks]]
|          kaujas = [[Latvijas brīvības cīņas]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (V šķira), [[Viestura ordenis]] (IV šķira), [[Aizsargu Nopelnu krusts]], Lietuvas ''Vytis Kryžiaus'', Trešā reiha [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]], II un I šķiras Dzelzs krusts 
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Voldemārs Veiss''' ({{dat|1899|11|07|N}} — {{dat|1944|04|17|N}}) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[virsnieks]]. Pirmais [[latvieši|latvietis]], kurš 1944. gadā ieguva augstāko [[Trešais reihs|Trešā reiha]] militāro apbalvojumu Bruņinieka krustu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/sev_mape.htm |title=Latvijas Komunistiskās partijas “sevišķās mapes” dokumenti par latviešu “buržuāzisko nacionālistu” darbību (1944-1963)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090312073538/http://vip.latnet.lv/LPRA/sev_mape.htm |archivedate={{dat|2009|03|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Veiss piedalījās [[nacionālsociālisms|nacistu]] veidotajā Latvijas pašpārvaldē un policejisku struktūru vadībā. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1899. gadā [[Rīga|Rīgā]]. 1918. gadā pabeidza mācības [[Rīgas pilsētas reālskola|Rīgas pilsētas reālskolā]] un {{dat|1918|12|26}} brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķajā studentu rotā]]. 1919. gada maijā paaugstināts par leitnantu, viņš augustā kļuva par [[Lejasciems|Lejasciema]] komandantu. Vēlāk bija [[Rota (armija)|rotas]] komandieris [[Latgales Partizānu pulks|Latgales Partizānu pulkā]]. 1920. gada martā ieguva [[virsleitnants|virsleitnanta]] pakāpi.

1922. gadā pabeidza virsnieku kursus, tad dienēja [[3. Latgales kājnieku divīzija (Latvija)|3. Latgales kājnieku divīzijas]] [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulkā]]. 1931. gadā pārcelts uz [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] štābu, kur sākumā bija Operatīvās daļas Statistikas nodaļas priekšnieka palīgs. No jūlija Latvijas armijas komandiera [[adjutants]]. 1934. gadā paaugstināts par [[pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. Latvijas armijas [[Mobilizācija]]s organizācijas nodaļas priekšnieks no 1936. gada. 1937. gadā pabeidza Augstāko Karaskolu. No 1937. līdz 1938. gadam komandēja [[bataljons|bataljonu]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|1. Kurzemes kājnieku divīzijas]] 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Latvijas armijas mobilizācijas nodaļas priekšnieks no 1938. gada. 1939. gadā kļuva par Latvijas militāro atašeju [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Somija|Somijā]], bet no 1940. gada janvāra tikai Igaunijā. 

=== Otrajā pasaules karā ===
Pēc Latvijas okupācijas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā 1940. gada augustā Veisu oktobrī atvaļināja no armijas, viņš apmetās [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]], bet 1941. gada martā atgriezās [[Rīga|Rīgā]]. Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācijas iebrukuma]] 1941. gada jūlijā Veiss bija Pašaizsardzības komandantūru komandieris, piedalījās represijās pret [[ebreji]]em un padomju aktīvistiem.&lt;ref name=&quot;kuldiga_18&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|title= Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Kuldīgas apriņķī|accessdate= {{dat|2011|9|14||bez}}|author= Aigars Urtāns|date= |publisher= president.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120324145322/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|archivedate= {{dat|2012|03|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;valdemarpils_18&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|title= Valdemārpils ebreju kopienas liktenis un ebreju īpašuma ekspropriācija|accessdate= {{dat|2011|9|14||bez}}|author= Eva Treiģe-Treide, Ēriks Prokopovičs, Andis Jēkabsons|date= |publisher= president.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120324145322/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|archivedate= {{dat|2012|03|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;krustpils_18&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|title= Holokausts Krustpils pagastā 1941. gada vasarā: Piejūtu un Smanu sādža|accessdate= {{dat|2011|9|14||bez}}|author= Dzintars Ērglis|date= |publisher= president.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120324145322/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf|archivedate= {{dat|2012|03|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; No jūlija līdz decembrim bija arī Rīgas kārtības palīgpolicijas priekšnieks. No decembra Latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora vietnieks, iekšējās drošības direktors. [[281. Abrenes policijas bataljons|281. Abrenes policijas bataljona]] komandieris no 1943. gada janvāra līdz tā izformēšanai 9. aprīlī, bet vēlāk bija [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīzijas]] [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. grenadieru pulka]] komandieris, no 1943. gada oktobra vidus brigādes kājnieku priekšnieks. Augustā paaugstināts par leģiona štandartenfīreru ([[pulkvedis|pulkvedi]]). 

1944. gada 9. februārī viņu apbalvoja ar Bruņinieka krustu, bet martā ievainoja [[rokas granāta|granātas]] sprādzienā [[Volhova]]s frontē. 
Miris Rīgā 1944. gada 17. aprīlī, apglabāts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]]. Viņa vārdā nosauca 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. grenadieru pulku.

&lt;gallery&gt;
1943 pulkvezi.png|Latviešu leģiona pulku komandieri pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī, no kreisās [[Kārlis Lobe|Lobe]], Veiss, [[Vilis Janums|Janums]], [[Arvīds Krīpens|Krīpens]], [[Voldemārs Skaistlauks|Skaistlauks]] un [[Augusts Apsītis-Apse|Apsītis]].
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-702-0420-35, Lettland, Riga, Beisetzung.jpg|Pulkveža Veisa izvadīšana 
Attēls:GrabWaldemarWeiss.jpg| V. Veisa kapa piemiņas plāksne
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri}}

{{DEFAULTSORT:Veiss, Voldemārs}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Holokausts Latvijā]]</text>
      <sha1>ta30t4y8vno6vxiwd3co4jr5tw23khw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birštona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>76142</id>
    <revision>
      <id>4538471</id>
      <parentid>4444964</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T03:48:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3385" sha1="6a00aqd7qj8olvbc93vk0vp3x409it5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Birštona
| official_name = ''Birštonas''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline ={{multiple image
| border = infobox
| total_width = 280
| image_style = border:1;
| perrow = 1/2/2
|image1 = Birstonas by air 1rhb.jpg
|image2 = Birstonas observation tower Vaidotas, Lithuania.jpg
|image3 = Birštonas 02.jpg
|image4 = Skulpturos birstone 2018.jpg
|image5 = Birštono Šv. Antano Paduviečio bažnyčia.jpg
}}
| imagesize = 
| image_caption =
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Birštonas pašvaldība
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Birštonas pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1529
| area_total_km2 = 13
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 2381
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 54
| latm = 36 
| lats = 22 
| latNS = N 
| longd = 24 
| longm = 01 
| longs = 26
| longEW = E
| elevation_m = 53
| website = {{URL|http://www.birstonas.lt/}}
}}
'''Birštona''' ({{val|lt|Birštonas}}) ir kūrortpilsēta un [[Birštonas pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s dienviddaļā. Pilsēta atrodas 39 km uz dienvidiem no [[Kauņa]]s un 7 km uz dienvidaustrumiem no [[Prieni]]em, [[Nemuna]]s upes labajā krastā. Birštonā ir nedaudz vairāk par 3000 iedzīvotājiem.

Balneoloģisks un dūņu terapijas [[kūrorts]], pilsētā atrodas [[minerālūdens]] avoti, vairākas [[sanatorija]]s un spa viesnīcas. Šeit atrodas arī Svētā Padujas Antonija baznīca (uzcelta 1909. gadā), Vītauta kalns (arī Birštonas pilskalns, 85 m), Dainu kalniņš, novada muzejs. Birštona atrodas [[Nemunas loku reģionālais parks|Nemunas loku reģionālajā parkā]], pilsētā ir tā direkcija. Birštonā regulāri atzīmē pilsētas svētkus. No Birštonas uz Prieniem ved asfaltēts kājāmgājēju un riteņbraucēju ceļš (10 km). Pilsētā darbojas Birštonas ģimnāzija.

Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1382. gada. No 14. līdz 16. gadsimtam — lietuviešu augstmaņu medību vieta. Kūrorts kopš 1846. gada.

== Apskates vietas ==
* [[Birštonas baznīca]] (''Birštono Šv. Antano Paduviečio bažnyčia'')
* [[Birštonas muzejs]] (''Birštono muzejus'')
* [[Birštonas pilskalns]] (''Birštono piliakalnis'')
* [[Nemunas loku reģionālais parks]] (''Nemuno kilpų regioninis parkas'')
* [[Škevoņu atsegums]] (''Škėvonių atodanga'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Birštono_Šv._Antano_Paduviečio_bažnyčia4.JPG|Birštonas baznīca
Vytauto_kalnas_Birstone.jpg|Birštonas pilskalns
Neman_river.jpg|Nemunas loku reģionālais parks
Škėvonių_atodanga,_iš_Giraitiškės_pusės.JPG|Škevoņu atsegums
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.birstonomuziejus.lt/ Birštonas muzejs]
* [https://web.archive.org/web/20190108181556/https://nemunokilpos.lt/ Nemunas loku reģionālais parks]


{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Birštonas pašvaldība]]</text>
      <sha1>6a00aqd7qj8olvbc93vk0vp3x409it5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Alojas novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85247</id>
    <revision>
      <id>4538389</id>
      <parentid>4249563</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:30:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5553" sha1="4t09akxv741l2i47jk650scf6kvr1it" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Alojas novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Alojas novads]]
|dome = [[Alojas novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (5)
|citas partijas = [[Pilsoniskā savienība]] (5)&lt;br /&gt;[[Visu Latvijai!]] (2)&lt;br /&gt;[[Tautas partija]] (2)&lt;br /&gt;[[Jaunais laiks]] (1)
|balsstiesīgie = 4 681
|vēlētāji = 2 607 (55,69% aktivitāte)
|kandidāti = 86
|saraksti = 5
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Alojas novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Alojas novads|Alojas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšan]]&lt;nowiki/&gt;u ietvaros. Vēlēšanās Alojas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 5 kandidātu saraksti, kas veidoti no 86 kandidātiem. Alojas novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā, tādēļ šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Alojas novadā vēlēšanas notika 5 iecirkņos.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (32,57%), bet novada domē iekļuva arī pārējie 4 saraksti. Alojas novada domes vēlēšanās piedalījās 2 607 vēlētāji jeb 55,69% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 2 604, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 2 561 vēlētājs.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 1
|align=left| [[Tautas partija]]
| 18
|align=left| [[Dace Vilne]]
| 323
| 12,40%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 2
|align=left| [[Visu Latvijai!]]
| 17
|align=left| [[Baiba Siktāre]]
| 366
| 14,06%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Pilsoniskā savienība]]
| 18
|align=left| [[Jānis Bakmanis]]
| 816
| 31,34%
| '''5'''
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 4
|align=left| '''[[Zaļo un Zemnieku savienība]]'''
| 18
|align=left| [[Valdis Bārda]]
| '''848'''
| '''32,57%'''
| '''5'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 5
|align=left| [[Jaunais laiks]]
| 15
|align=left| [[Sandra Fiļipova]]
| 208
| 7,99%
| 1
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Bronislavs Lapkovskis]]
| rowspan=5 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661004 &quot;Zaļo un Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054658/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661004 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Valdis Možvillo]]
|-
|align=center| 3
| [[Modris Minalto]]
|-
|align=center| 4
| [[Dainis Kreišmanis]]
|-
|align=center| 5
| [[Valdis Bārda]]
|-
|align=center| 6
| [[Jānis Bakmanis]]
| rowspan=5 | [[Pilsoniskā savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661003 &quot;Pilsoniskās savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054700/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661003 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 7
| [[Anita Strokša]]
|-
|align=center| 8
| [[Ilga Šmite]]
|-
|align=center| 9
| [[Jānis Bērziņš (Aloja)|Jānis Bērziņš]]
|-
|align=center| 10
| [[Tālivaldis Brents]]
|-
|align=center| 11
| [[Māris Možvillo]]
| rowspan=2 | [[Visu Latvijai!]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661002 &quot;Visu Latvijai!&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315195931/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661002 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 12
| [[Inga Mauriņa-Kaļva]]
|-
|align=center| 13
| [[Dace Vilne]]
| rowspan=2 | [[Tautas partija]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661001 &quot;Tautas partijas&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054658/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661001 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 14
| [[Inese Bite]]
|-
|align=center| 15
| [[Sandra Fiļipova]]
| [[Jaunais laiks]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661005 &quot;Jaunā laika&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315194119/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661005 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190526052502/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=661000 Kandidātu saraksti]
* [https://web.archive.org/web/20190526025820/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=26610&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti]
* [https://web.archive.org/web/20090611015521/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district6610.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Alojas novads]]</text>
      <sha1>4t09akxv741l2i47jk650scf6kvr1it</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538394</id>
      <parentid>4538389</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:34:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5544" sha1="npgnxdorcbdd5a9rvb768q5szgqkmom" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Alojas novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Alojas novads]]
|dome = [[Alojas novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (5)
|citas partijas = [[Pilsoniskā savienība]] (5)&lt;br /&gt;[[Visu Latvijai!]] (2)&lt;br /&gt;[[Tautas partija]] (2)&lt;br /&gt;[[Jaunais laiks]] (1)
|balsstiesīgie = 4 681
|vēlētāji = 2 607 (55,69% aktivitāte)
|kandidāti = 86
|saraksti = 5
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Alojas novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Alojas novads|Alojas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Alojas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 5 kandidātu saraksti, kas veidoti no 86 kandidātiem. Alojas novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā, tādēļ šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Alojas novadā vēlēšanas notika 5 iecirkņos.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (32,57%), bet novada domē iekļuva arī pārējie 4 saraksti. Alojas novada domes vēlēšanās piedalījās 2 607 vēlētāji jeb 55,69% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 2 604, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 2 561 vēlētājs.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 1
|align=left| [[Tautas partija]]
| 18
|align=left| [[Dace Vilne]]
| 323
| 12,40%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 2
|align=left| [[Visu Latvijai!]]
| 17
|align=left| [[Baiba Siktāre]]
| 366
| 14,06%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Pilsoniskā savienība]]
| 18
|align=left| [[Jānis Bakmanis]]
| 816
| 31,34%
| '''5'''
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 4
|align=left| '''[[Zaļo un Zemnieku savienība]]'''
| 18
|align=left| [[Valdis Bārda]]
| '''848'''
| '''32,57%'''
| '''5'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 5
|align=left| [[Jaunais laiks]]
| 15
|align=left| [[Sandra Fiļipova]]
| 208
| 7,99%
| 1
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Bronislavs Lapkovskis]]
| rowspan=5 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661004 &quot;Zaļo un Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054658/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661004 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Valdis Možvillo]]
|-
|align=center| 3
| [[Modris Minalto]]
|-
|align=center| 4
| [[Dainis Kreišmanis]]
|-
|align=center| 5
| [[Valdis Bārda]]
|-
|align=center| 6
| [[Jānis Bakmanis]]
| rowspan=5 | [[Pilsoniskā savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661003 &quot;Pilsoniskās savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054700/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661003 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 7
| [[Anita Strokša]]
|-
|align=center| 8
| [[Ilga Šmite]]
|-
|align=center| 9
| [[Jānis Bērziņš (Aloja)|Jānis Bērziņš]]
|-
|align=center| 10
| [[Tālivaldis Brents]]
|-
|align=center| 11
| [[Māris Možvillo]]
| rowspan=2 | [[Visu Latvijai!]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661002 &quot;Visu Latvijai!&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315195931/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661002 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 12
| [[Inga Mauriņa-Kaļva]]
|-
|align=center| 13
| [[Dace Vilne]]
| rowspan=2 | [[Tautas partija]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661001 &quot;Tautas partijas&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054658/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661001 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 14
| [[Inese Bite]]
|-
|align=center| 15
| [[Sandra Fiļipova]]
| [[Jaunais laiks]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661005 &quot;Jaunā laika&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315194119/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2661005 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|7}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190526052502/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=661000 Kandidātu saraksti]
* [https://web.archive.org/web/20190526025820/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=26610&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti]
* [https://web.archive.org/web/20090611015521/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district6610.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Alojas novads]]</text>
      <sha1>npgnxdorcbdd5a9rvb768q5szgqkmom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85248</id>
    <revision>
      <id>4538391</id>
      <parentid>4249564</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:32:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6838" sha1="2kv21vcwcuja57zlfcbfa6phnh1q2ag" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Alūksnes novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Alūksnes novads]]
|dome = [[Alūksnes novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Sabiedrība citai politikai]] (4)
|citas partijas = [[Tautas partija]] (3)&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] (2)&lt;br /&gt;[[TB/LNNK]] (2)&lt;br /&gt;[[Zaļo un Zemnieku savienība]] (2)&lt;br /&gt;[[Jaunais laiks]] (1)&lt;br /&gt;[[Saskaņas centrs]] (1)
|balsstiesīgie = 14 730
|vēlētāji = 7 433 (50,46% aktivitāte)
|kandidāti = 147
|saraksti = 9
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšan]]&lt;nowiki/&gt;u ietvaros. Vēlēšanās Alūksnes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 9 kandidātu saraksti, kas veidoti no 147 kandidātiem. Alūksnes novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā, tādēļ šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Alūksnes novadā vēlēšanas notika 21 iecirknī.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Sabiedrība citai politikai]] (23,47%), bet kopā novada domē iekļuva 7 no 9 sarakstiem. Alūksnes novada domes vēlēšanās piedalījās 7 433 vēlētāji jeb 50,46% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 7 428, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 7 303 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 1
|align=left| '''[[Sabiedrība citai politikai]]'''
| 18
|align=left| [[Verners Kalējs]]
| '''1743'''
| '''23,47%'''
| '''4'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 2
|align=left| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]
| 15
|align=left| [[Ainars Melders]]
| 778
| 10,47%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Jaunais laiks]]
| 16
|align=left| [[Jānis Liepiņš (politiķis)|Jānis Liepiņš]]
| 730
| 9,83%
| 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 4
|align=left| [[LPP/LC]]
| 18
|align=left| [[Laimonis Sīpols]]
| 865
| 11,65%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 5
|align=left| [[Saskaņas centrs]]
| 17
|align=left| [[Jānis Nīkrencis]]
| 591
| 7,96%
| 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 6
|align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| 15
|align=left| [[Gunta Ļuļe]]
| 778
| 10,47%
| 2
|-
| 7
|align=left| [[Pilsoniskā savienība]]
| 17
|align=left| [[Staņislavs Vanags]]
| 285
| 3,84%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 8
|align=left| [[Tautas partija]]
| 18
|align=left| [[Valda Zeltiņa]]
| 1305
| 17,57%
| 3
|-
| 9
|align=left| [[LSDSP]]
| 13
|align=left| [[Dainis Grūbe]]
| 228
| 3,07%
| 
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Verners Kalējs]]
| rowspan=4 | [[Sabiedrība citai politikai]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360201 &quot;Sabiedrības citai politikai&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054503/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360201 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Andis Zariņš]]
|-
|align=center| 3
| [[Askolds Zelmenis]]
|-
|align=center| 4
| [[Dzintars Adlers]]
|-
|align=center| 5
| [[Aivars Fomins]]
| rowspan=3 | [[Tautas partija]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360208 &quot;Tautas partijas&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054459/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360208 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 6
| [[Valda Zeltiņa]]
|-
|align=center| 7
| [[Elita Laiva]]
|-
|align=center| 8
| [[Laimonis Sīpols]]
| rowspan=2 | [[LPP/LC]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360204 &quot;LPP/LC&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315131218/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360204 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 9
| [[Zinaida Silirava]]
|-
|align=center| 10
| [[Ainars Melders]]
| rowspan=2 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360202 &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054502/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360202 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 11
| [[Ēriks Mediss]]
|-
|align=center| 12
| [[Sandra Zeltiņa]]
| rowspan=2 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360206 &quot;Zaļo un Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315141536/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360206 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 13
| [[Marina Ramane]]
|-
|align=center| 14
| [[Andis Krēsliņš]]
| [[Jaunais laiks]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360203 &quot;Jaunā laika&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316082823/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360203 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 15
| [[Jānis Nīkrencis]]
| [[Saskaņas centrs]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360205 &quot;Saskaņas centra&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315191640/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360205 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190526052504/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=360200 Kandidātu saraksti]
* [https://web.archive.org/web/20190526025814/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=23602&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti]
* [https://web.archive.org/web/20090611020039/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district3602.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}
{{Alūksnes novada domes vēlēšanas}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Aluzksnes novads]]
[[Kategorija:Alūksnes novada dome]]</text>
      <sha1>2kv21vcwcuja57zlfcbfa6phnh1q2ag</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538393</id>
      <parentid>4538391</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:33:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6829" sha1="k33yt2xf05x9knimkew6eitgvd2liyu" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Alūksnes novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Alūksnes novads]]
|dome = [[Alūksnes novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Sabiedrība citai politikai]] (4)
|citas partijas = [[Tautas partija]] (3)&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] (2)&lt;br /&gt;[[TB/LNNK]] (2)&lt;br /&gt;[[Zaļo un Zemnieku savienība]] (2)&lt;br /&gt;[[Jaunais laiks]] (1)&lt;br /&gt;[[Saskaņas centrs]] (1)
|balsstiesīgie = 14 730
|vēlētāji = 7 433 (50,46% aktivitāte)
|kandidāti = 147
|saraksti = 9
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Alūksnes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 9 kandidātu saraksti, kas veidoti no 147 kandidātiem. Alūksnes novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā, tādēļ šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Alūksnes novadā vēlēšanas notika 21 iecirknī.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Sabiedrība citai politikai]] (23,47%), bet kopā novada domē iekļuva 7 no 9 sarakstiem. Alūksnes novada domes vēlēšanās piedalījās 7 433 vēlētāji jeb 50,46% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 7 428, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 7 303 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 1
|align=left| '''[[Sabiedrība citai politikai]]'''
| 18
|align=left| [[Verners Kalējs]]
| '''1743'''
| '''23,47%'''
| '''4'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 2
|align=left| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]
| 15
|align=left| [[Ainars Melders]]
| 778
| 10,47%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Jaunais laiks]]
| 16
|align=left| [[Jānis Liepiņš (politiķis)|Jānis Liepiņš]]
| 730
| 9,83%
| 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 4
|align=left| [[LPP/LC]]
| 18
|align=left| [[Laimonis Sīpols]]
| 865
| 11,65%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 5
|align=left| [[Saskaņas centrs]]
| 17
|align=left| [[Jānis Nīkrencis]]
| 591
| 7,96%
| 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 6
|align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| 15
|align=left| [[Gunta Ļuļe]]
| 778
| 10,47%
| 2
|-
| 7
|align=left| [[Pilsoniskā savienība]]
| 17
|align=left| [[Staņislavs Vanags]]
| 285
| 3,84%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 8
|align=left| [[Tautas partija]]
| 18
|align=left| [[Valda Zeltiņa]]
| 1305
| 17,57%
| 3
|-
| 9
|align=left| [[LSDSP]]
| 13
|align=left| [[Dainis Grūbe]]
| 228
| 3,07%
| 
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Verners Kalējs]]
| rowspan=4 | [[Sabiedrība citai politikai]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360201 &quot;Sabiedrības citai politikai&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054503/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360201 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Andis Zariņš]]
|-
|align=center| 3
| [[Askolds Zelmenis]]
|-
|align=center| 4
| [[Dzintars Adlers]]
|-
|align=center| 5
| [[Aivars Fomins]]
| rowspan=3 | [[Tautas partija]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360208 &quot;Tautas partijas&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054459/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360208 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 6
| [[Valda Zeltiņa]]
|-
|align=center| 7
| [[Elita Laiva]]
|-
|align=center| 8
| [[Laimonis Sīpols]]
| rowspan=2 | [[LPP/LC]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360204 &quot;LPP/LC&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315131218/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360204 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 9
| [[Zinaida Silirava]]
|-
|align=center| 10
| [[Ainars Melders]]
| rowspan=2 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360202 &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054502/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360202 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 11
| [[Ēriks Mediss]]
|-
|align=center| 12
| [[Sandra Zeltiņa]]
| rowspan=2 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360206 &quot;Zaļo un Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315141536/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360206 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 13
| [[Marina Ramane]]
|-
|align=center| 14
| [[Andis Krēsliņš]]
| [[Jaunais laiks]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360203 &quot;Jaunā laika&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316082823/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360203 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 15
| [[Jānis Nīkrencis]]
| [[Saskaņas centrs]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360205 &quot;Saskaņas centra&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315191640/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2360205 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190526052504/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=360200 Kandidātu saraksti]
* [https://web.archive.org/web/20190526025814/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=23602&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti]
* [https://web.archive.org/web/20090611020039/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district3602.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}
{{Alūksnes novada domes vēlēšanas}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Aluzksnes novads]]
[[Kategorija:Alūksnes novada dome]]</text>
      <sha1>k33yt2xf05x9knimkew6eitgvd2liyu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Amatas novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85249</id>
    <revision>
      <id>4538392</id>
      <parentid>4249565</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:33:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5102" sha1="0elokqfw7g1dlu8i21n7korrhywy4d0" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Amatas novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Amatas novads]]
|dome = [[Amatas novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Latvijas Zemnieku savienība]] (8)
|citas partijas = [[Tautas partija]] (4)&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] (2)&lt;br /&gt;[[Jaunais laiks]] (1)
|balsstiesīgie = 4 795
|vēlētāji = 2 590 (54,01% aktivitāte)
|kandidāti = 91
|saraksti = 6
|pag_vēl = [[2005. gada Amatas novada domes vēlēšanas|2005]]
|nak_vēl = [[2013. gada Amatas novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Amatas novads|Amatas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Amatas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 6 kandidātu saraksti, kas veidoti no 91 kandidāta. Amatas novadā vēlēšanas notika 6 iecirkņos.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Latvijas Zemnieku savienība]] (47,33%), bet kopā novada domē iekļuva 4 no 6 sarakstiem. Amatas novada domes vēlēšanās piedalījās 2 590 vēlētāji jeb 54,01% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 2 586, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 2 548 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 1
|align=left| [[Tautas partija]]
| 18
|align=left| [[Jānis Sekste]]
| 660
| 25,52%
| 4
|-
| 2
|align=left| [[Sabiedrība citai politikai]]
| 10
|align=left| [[Diāna Rudzīte]]
| 59
| 2,28%
| 
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 3
|align=left| '''[[Latvijas Zemnieku savienība]]'''
| 18
|align=left| [[Elita Eglīte]]
| '''1224'''
| '''47,33%'''
| '''8'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 4
|align=left| [[LPP/LC]]
| 18
|align=left| [[Valdis Lācis]]
| 334
| 12,92%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 5
|align=left| [[Jaunais laiks]]
| 18
|align=left| [[Māra Ontužāne]]
| 211
| 8,16%
| 1
|-
| 6
|align=left| [[LSDSP]]
| 9
|align=left| [[Laura Apsīte]]
| 60
| 2,32%
| 
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Elita Eglīte]]
| rowspan=8 | [[Latvijas Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2424703 &quot;Latvijas Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315133230/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2424703 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Ingrīda Lāce]]
|-
|align=center| 3
| [[Andris Jansons]]
|-
|align=center| 4
| [[Māris Timermanis]]
|-
|align=center| 5
| [[Sarmīte Sviderska]]
|-
|align=center| 6
| [[Modris Veitners]]
|-
|align=center| 7
| [[Pēteris Sockis]]
|-
|align=center| 8
| [[Laila Puncule]]
|-
|align=center| 9
| [[Jānis Sekste]]
| rowspan=4 | [[Tautas partija]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2424701 &quot;Tautas partijas&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054740/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2424701 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 10
| [[Āris Kazerovskis]]
|-
|align=center| 11
| [[Arnis Zvaigzne]]
|-
|align=center| 12
| [[Solvita Krastiņa]]
|-
|align=center| 13
| [[Valdis Lācis]]
| rowspan=2 | [[LPP/LC]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2424704 &quot;LPP/LC&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054738/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2424704 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 14
| [[Mārtiņš Andris Cīrulis]]
|-
|align=center| 15
| [[Māra Ontužāne]]
| [[Jaunais laiks]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2424705 &quot;Jaunā laika&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316011936/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2424705 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160316011831/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=424701 Kandidātu saraksti]
* [https://web.archive.org/web/20190526025823/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=24247&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti]
* [https://web.archive.org/web/20090611015351/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district4247.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}
{{Amatas novada domes vēlēšanas}}

[[Kategorija:Amatas novada dome|Vēlēšanas 2009]]
[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Amatas novads]]</text>
      <sha1>0elokqfw7g1dlu8i21n7korrhywy4d0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Ādažu novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85268</id>
    <revision>
      <id>4538384</id>
      <parentid>4257007</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:19:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5267" sha1="eq6l6m0j387t7grfrjko4jbpnh5k2nq" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Ādažu novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]]
|dome = [[Ādažu novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] (11)
|citas partijas = [[LPP/LC]] (2)&lt;br /&gt;[[Saskaņas centrs]] (1)&lt;br /&gt;[[TB/LNNK]] (1)
|balsstiesīgie = 6 261
|vēlētāji = 3 591 (57,36% aktivitāte)
|kandidāti = 70
|saraksti = 7
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''2009. gada [[Ādažu novada dome|Ādažu novada domes]] vēlēšanas''' notika [[2009. gads|2009]]. gada 6. jūnijā [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Ādažu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 7 kandidātu saraksti, kas veidoti no 70 kandidātiem. Ādažu novadā vēlēšanas notika 1 iecirknī.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] (65,19%), bet kopā novada domē iekļuva 4 no 7 sarakstiem. Ādažu novada domes vēlēšanās piedalījās 3 591 vēlētājs jeb 57,36% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 3 582, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 3 519 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 1
|align=left| '''[[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]'''
| 18
|align=left| [[Normunds Breidaks]]
| '''2335'''
| '''65,19%'''
| '''11'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 2
|align=left| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]
| 6
|align=left| [[Marika Ģederte]]
| 183
| 5,11%
| 1
|-
| 3
|align=left| [[Tautas partija]]
| 11
|align=left| [[Aivars Dundurs]]
| 135
| 3,77%
|
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 4
|align=left| [[Saskaņas centrs]]
| 8
|align=left| [[Lauris Valainis]]
| 313
| 8,74%
| 1
|-
| 5
|align=left| [[Demokrāti.lv]]
| 7
|align=left| [[Kārlis Skujiņš]]
| 89
| 2,48%
| 
|-
| 6
|align=left| [[LSDSP]] / [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
| 7
|align=left| [[Aina Giptere]]
| 114
| 3,18%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 7
|align=left| [[LPP/LC]]
| 13
|align=left| [[Armands Alferovs]]
| 350
| 9,77%
| 2
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Normunds Breidaks]]
| rowspan=11 | [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804401 &quot;Rīgas apriņķa novadu apvienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054654/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804401 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Pēteris Balzāns]]
|-
|align=center| 3
| [[Pēteris Pultraks]]
|-
|align=center| 4
| [[Ieva Roze (politiķe)|Ieva Roze]]
|-
|align=center| 5
| [[Liāna Pumpure]]
|-
|align=center| 6
| [[Dainis Popovs]]
|-
|align=center| 7
| [[Valērijs Bulāns]]
|-
|align=center| 8
| [[Jānis Duks]]
|-
|align=center| 9
| [[Juris Krūze]]
|-
|align=center| 10
| [[Kerola Koziola]]
|-
|align=center| 11
| [[Jānis Ruks]]
|-
|align=center| 12
| [[Armands Alferovs]]
| rowspan=2 | [[LPP/LC]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804407 &quot;LPP/LC&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054654/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804407 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 13
| [[Adrija Keiša]]
|-
|align=center| 14
| [[Karina Tinamagomedova]]
| [[Saskaņas centrs]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804404 &quot;Saskaņas centra&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054655/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804404 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 15
| [[Marika Ģederte]]
| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804402 &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054653/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804402 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160315194433/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=804400 Kandidātu saraksti]
* [https://web.archive.org/web/20190526025820/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28044&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti]
* [https://web.archive.org/web/20090611020339/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district8044.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}
{{Ādažu novada domes vēlēšanas}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Azdazzu novads]]
[[Kategorija:Ādažu novada dome]]</text>
      <sha1>eq6l6m0j387t7grfrjko4jbpnh5k2nq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Babītes novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85269</id>
    <revision>
      <id>4538396</id>
      <parentid>4249570</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:36:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6065" sha1="rcg44qn3pv8eavfwowqm7prhtluhbem" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Babītes novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Babītes novads]]
|dome = [[Babītes novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] (6)
|citas partijas = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (3)&lt;br /&gt;[[Jaunais laiks]] (2)&lt;br /&gt;[[Jaunlatvija]] (2)&lt;br /&gt;[[Saskaņas centrs]] (2)
|balsstiesīgie = 6 054
|vēlētāji = 3 472 (57,35% aktivitāte)
|kandidāti = 85
|saraksti = 7
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Babītes novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Babītes novads|Babītes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Babītes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 7 kandidātu saraksti, kas veidoti no 85 kandidātiem. Babītes novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā, tādēļ šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Babītes novadā vēlēšanas notika 2 iecirkņos.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] (34,91%), bet kopā novada domē iekļuva 5 no 7 sarakstiem. Babītes novada domes vēlēšanās piedalījās 3 472 vēlētāji jeb 57,35% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 3 449, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 3 392 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 1
|align=left| '''[[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]'''
| 15
|align=left| [[Andrejs Ence]]
| '''1204'''
| '''34,91%'''
| '''6'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 2
|align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| 17
|align=left| [[Gints Ivanovs]]
| 697
| 20,21%
| 3
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Jaunais laiks]]
| 18
|align=left| [[Nikolajs Antipenko]]
| 530
| 15,37%
| 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 4
|align=left| [[Saskaņas centrs]]
| 6
|align=left| [[Ingars Majors]]
| 382
| 11,08%
| 2
|-
| 5
|align=left| [[Tautas partija]]
| 4
|align=left| [[Jānis Beņķis]]
| 43
| 1,25%
| 
|-
| 6
|align=left| [[Demokrāti.lv]]
| 14
|align=left| [[Lāsma Rengarte]]
| 125
| 3,62%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 7
|align=left| [[Jaunlatvija]]
| 11
|align=left| [[Ritvars Auziņš]]
| 411
| 11,92%
| 2
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Andrejs Ence]]
| rowspan=6 | [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804901 &quot;Rīgas apriņķa novadu apvienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054725/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804901 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Jānis Bērziņš (Babīte)|Jānis Bērziņš]]
|-
|align=center| 3
| [[Regīna Bērziņa]]
|-
|align=center| 4
| [[Evita Vinceviča]]
|-
|align=center| 5
| [[Tadeušs Tračums]]
|-
|align=center| 6
| [[Gunārs Osis]]
|-
|align=center| 7
| [[Dzidra Dūšele]]
| rowspan=3 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804902 &quot;Zaļo un Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054727/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804902 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 8
| [[Inese Liepa]]
|-
|align=center| 9
| [[Daina Veilande]]
|-
|align=center| 10
| [[Nikolajs Antipenko]]
| rowspan=2 | [[Jaunais laiks]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804903 &quot;Jaunā laika&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315194658/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804903 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 11
| [[Astra Lukstiņa]]
|-
|align=center| 12
| [[Broņislavs Rimicāns]]
| rowspan=2 | [[Jaunlatvija]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804907 &quot;Jaunlatvijas&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110723011323/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804907 |date={{dat|2011|07|23||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 13
| [[Ritvars Auziņš]]
|-
|align=center| 14
| [[Vitālijs Andrejevs]]
| rowspan=2 | [[Saskaņas centrs]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804904 &quot;Saskaņas centra&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315134128/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2804904 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|8}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 15
| [[Darja Kuzņecova]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=804900 Kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315194428/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=804900 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28049&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526025822/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28049&amp;paz=1 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090611020345/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district8049.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Babiztes novads]]</text>
      <sha1>rcg44qn3pv8eavfwowqm7prhtluhbem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Baldones novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85270</id>
    <revision>
      <id>4538397</id>
      <parentid>4249571</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:37:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4370" sha1="gaw6mcc9uecaxzme7ek5tcvanotqc1f" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Baldones novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Baldones novads]]
|dome = [[Baldones novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] (9)
|citas partijas = [[Pilsoniskā savienība]] (6)
|balsstiesīgie = 3 932
|vēlētāji = 2 084 (53% aktivitāte)
|kandidāti = 42
|saraksti = 4
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Baldones novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Baldones novads|Baldones novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Baldones novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 4 kandidātu saraksti, kas veidoti no 42 kandidātiem. Baldones novadā vēlēšanas notika 1 iecirknī.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] (54,51%), bet novada domē iekļuva arī [[Pilsoniskā savienība]]. Baldones novada domes vēlēšanās piedalījās 2 084 vēlētāji jeb 53% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija visas 2 084, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 2 011 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 1
|align=left| '''[[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]'''
| 18
|align=left| [[Karina Putniņa]]
| '''1136'''
| '''54,51%'''
| '''9'''
|-
| 2
|align=left| [[Tautas partija]]
| 1
|align=left| [[Einārs Pūce]]
| 39
| 1,87%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Pilsoniskā savienība]]
| 15
|align=left| [[Jānis Mugurevičs]]
| 747
| 35,84%
| 6
|-
| 4
|align=left| [[LPP/LC]]
| 8
|align=left| [[Vizbulīte Skadiņa]]
| 89
| 4,27%
|
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Karina Putniņa]]
| rowspan=9 | [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2800601 &quot;Rīgas apriņķa novadu apvienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054800/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2800601 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Andris Vidžis]]
|-
|align=center| 3
| [[Jānis Dūmiņš]]
|-
|align=center| 4
| [[Ivars Pundiņš]]
|-
|align=center| 5
| [[Malda Meijere]]
|-
|align=center| 6
| [[Inese Lagzdiņa]]
|-
|align=center| 7
| [[Solvita Freiberga]]
|-
|align=center| 8
| [[Helmuts Nezinis]]
|-
|align=center| 9
| [[Sarmīte Grundšteine]]
|-
|align=center| 10
| [[Jānis Mugurevičs]]
| rowspan=6 | [[Pilsoniskā savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2800603 &quot;Pilsoniskās savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315195913/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2800603 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 11
| [[Agris Taurenis]]
|-
|align=center| 12
| [[Raimonds Audzers]]
|-
|align=center| 13
| [[Gints Ošiņš]]
|-
|align=center| 14
| [[Artis Puriņš]]
|-
|align=center| 15
| [[Ivita Vindela]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=800600 Kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315194637/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=800600 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28006&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526025824/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28006&amp;paz=1 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090611020309/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district8006.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Baldones novads]]</text>
      <sha1>gaw6mcc9uecaxzme7ek5tcvanotqc1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Sējas novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86003</id>
    <revision>
      <id>4538388</id>
      <parentid>4249790</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:29:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4341" sha1="1lvoqvi3lq65tiku4jbckfisdqj3r01" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Sējas novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Sējas novads]]
|dome = [[Sējas novada dome]]
|deputāti = 13
|uzvarētāji = [[Tēvzeme (vēlēšanu saraksts)|Tēvzeme]] (10)
|citas partijas = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (2)&lt;br /&gt;[[Piedarbs]] (1)
|balsstiesīgie = 1 867
|vēlētāji = 1 129 (60,47% aktivitāte)
|kandidāti = 36
|saraksti = 3
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Sējas novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|27}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Sējas novads|Sējas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Sējas novada domē tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 3 kandidātu saraksti, kas veidoti no 36 kandidātiem. Sējas novadā vēlēšanas notika 2 iecirkņos.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva kandidātu saraksts &quot;[[Tēvzeme (vēlēšanu saraksts)|Tēvzeme]]&quot; (78,48%), bet novada domē iekļuva arī pārējie 2 saraksti. Sējas novada domes vēlēšanās piedalījās 1 129 vēlētāji jeb 60,47% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija visas 1 129, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 1 112 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 1
|align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| 14
|align=left| [[Kaspars Šuikovskis]]
| 167
| 14,79%
| 2
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 2
|align=left| '''[[Tēvzeme (vēlēšanu saraksts)|Tēvzeme]]'''
| 15
|align=left| [[Guntis Liepiņš]]
| '''886'''
| '''78,48%'''
| '''10'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Piedarbs]]
| 7
|align=left| [[Māris Iekļavs]]
| 59
| 5,23%
| 1
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Guntis Liepiņš]]
| rowspan=10 | [[Tēvzeme (vēlēšanu saraksts)|Tēvzeme]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2809202 &quot;Tēvzemes&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054645/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2809202 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|9|5}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Marita Iekļava]]
|-
|align=center| 3
| [[Astrīda Pastare]]
|-
|align=center| 4
| [[Staņislava Vērdiņa]]
|-
|align=center| 5
| [[Inese Ozolniece]]
|-
|align=center| 6
| [[Guntars Lūsis]]
|-
|align=center| 7
| [[Inta Petrova]]
|-
|align=center| 8
| [[Juris Ozoliņš (deputāts)]]
|-
|align=center| 9
| [[Lelde Luņina]]
|-
|align=center| 10
| [[Rūdolfs Kalliss]]
|-
|align=center| 11
| [[Ivars Keviešens]]
| rowspan=2 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2809201 &quot;Zaļo un Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054643/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2809201 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|9|5}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 12
| [[Rita Celma]]
|-
|align=center| 13
| [[Māris Iekļavs]]
| [[Piedarbs]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2809203 &quot;Piedarba&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054644/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2809203 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|9|5}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190526052502/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=809200 Kandidātu saraksti]
* [https://web.archive.org/web/20190526025819/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28092&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti]
* [https://web.archive.org/web/20090611020406/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district8092.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Sezjas novads]]</text>
      <sha1>1lvoqvi3lq65tiku4jbckfisdqj3r01</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oļegs Maļuhins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>103883</id>
    <revision>
      <id>4538301</id>
      <parentid>4082901</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:35:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10478" sha1="6gvxps4ud5i0t8ayv0howg7000begpo" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Oļegs Maļuhins
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26
 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
 |       piktogramma_2 = Biathlon pictogram.svg
 |   piktogramma_2 izm = 26px
 | piktogramma_2 saite = Biatlons
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1969|5|6}}
 |             dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = {{mērv|cm=183}}
 |               svars = {{mērv|kg=78}}
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[Biatlons]]&lt;br /&gt;[[Distanču slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = 
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 5 ({{OSS|Z=1992}}, {{OSS|Z=1994}}, {{OSS|Z=1998}}, {{OSS|Z=2002}}, {{OSS|Z=2006}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
 |          reģ1_saite = 
 |          reģ2_saite = 
 |                reģ1 = 
 |          reģ_dalība = 
 |         reģ_medaļas = 
 |        reģ_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Oļegs Maļuhins''' ({{val|ru|Олег Малюхин}}, dzimis {{dat|1969|5|6}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[krievi|krievu]] tautības&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/65930 15.saraksts Savienība “Latvijas ceļš” Kandidātu saraksts] Latvijas Vēstnesis 31.08.2002., Nr. 123 (2698)&lt;/ref&gt; bijušais Latvijas [[biatlons|biatlonists]] un [[distanču slēpošana|distanču slēpotājs]], pēc sportista karjeras beigām — biatlona [[treneris]].

Vairākus gadus strādājis par biatlona treneri [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Krievija|Krievijā]], bet 2026. gadā atgriezās Daugavpilī, kur strādā ar sportu nesaistītu darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/laimigs-ka-pec-sesiem-gadiem-krievija-atgriezies-majas-un-dzivi-bauda-pie-taksometra-stures-bijusais-biatlonists-olegs-maluhins-pagajis-malina-no-trenera-darba|title=Laimīgs, ka pēc sešiem gadiem Krievijā atgriezies mājās un dzīvi bauda pie taksometra stūres – bijušais biatlonists Oļegs Maļuhins pagājis maliņā no trenera darba|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Biatlona pasaules kausa izcīņā debitējis 1992.—1993. gada sezonā. Piedalījies visās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] kopš [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada]], augstāko panākumu izcīnot [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|Nagano Olimpiskajās spēlēs 1998. gadā]] — 6. vietas individuālajā 10 km sprinta distancē un 4x7,5 km stafetē. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīnas Olimpiskajās spēlēs 2006. gadā]] neiekļuva biatlona komandā, tāpēc startēja distanču slēpošanā sprinta un 50 km maratona distancēs. Pēc Turīnas Olimpiskajām spēlēm O. Maļuhins beidza aktīvā sporta karjeru&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/38543-olegs_maluhins_pieliek_punktu|title=Oļegs Maļuhins pieliek punktu|last=Valentīna Sirica|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un pievērsās trenera darbam, tomēr mēģināja atgriezties, lai iekļūtu Latvijas izlasē startam [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras Olimpiskajās spēlēs]],&lt;ref name=&quot;Maļuhins atgriežas&quot; /&gt; bet viņam atkal neizdevās izpildīt kvalifikācijas kritērijus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/04012010-dumbris_uzvar_un_iegust_pedejo_celazimi_u|title= Dumbris uzvar un iegūst ceļazīmi uz Vankūveru|accessdate= {{dat|2010|02|9}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|01|14}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Viņš ir vienīgais Pasaules kausa posmā uzvarējušais Latvijas biatlonists.&lt;ref name=&quot;Maļuhins atgriežas&quot; /&gt; Uzvaru guvis 1998.—1999. gada sezonas Valkartīras posma 10 km sprinta distancē.

== Politiskā darbība ==
Sportista karjeras beigu posmā īslaicīgi pievērsies arī [[politika]]i — 2002. gadā kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; saraksta,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču saraksts vēlētāju atbalstu neguva un [[8. Saeima|8. Saeimā]] biatlonists netika ievēlēts.

== Karjeras rezultāti biatlonā ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
| {{oss|Z=1992}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Francija}} [[Albērvila]]
| 69
| 13
|
|
| 16
|-
| {{oss|Z=1994}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Lillehammere]]
| 40
|
|
|
| 16
|-
| {{oss|Z=1998}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Japāna}} [[Nagano]]
|
| 6
|
|
| 6
|-
| {{oss|Z=2002}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|ASV}} [[Soltleiksitija]]
| {{dnf}}
| 46
| 30
|
| 17
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
| [[1993. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1993]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Bulgārija}} [[Boroveca]]
|
|
|
|
| 18
|-
| [[1995. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1995]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Antholca]]
| 67
|
|
|
| 12
|-
| [[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1996]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Rūpoldinga]]
| 20
| 48
|
|
| 11
|-
| [[1997. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1997]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovākija}} [[Osrbli]]
| 33
| 64
|
|
| 12
|-
| [[1998. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1998]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
|
|
| 11
|
|
|-
| [[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā|1999]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]&lt;br /&gt;{{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollena]]
| 28
| 5
| 4
| 7
| 5
|-
| [[2000. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2000]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Holmenkollena]]&lt;br /&gt;{{flaga|Somija}} [[Lahti]]
| 15
| 15
| 7
| 7
| 6
|-
| [[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2001]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 30
| 21
| 19
| 17
| 9
|-
| [[2003. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2003]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Hantimansijska]]
| 15
| 26
| 35
|
| 12
|-
| [[2004. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2004]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 42
| 30
| 43
|
| 13
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| align=&quot;left&quot;| 1992.—1993. || 78
|-
| align=&quot;left&quot;| 1995.—1996. || 67
|-
| align=&quot;left&quot;| 1997.—1998. || 14
|-
| align=&quot;left&quot;| 1998.—1999. || 16
|-
| align=&quot;left&quot;| 1999.—2000. || 17
|-
| align=&quot;left&quot;| 2000.—2001. || 49
|-
| align=&quot;left&quot;| 2001.—2002. || 45
|-
| align=&quot;left&quot;| 2002.—2003. || 63
|-
| align=&quot;left&quot;| 2003.—2004. || 57
|}

=== Statistika Pasaules kausā ===
{{Weltcup-Statistik Biathlon mit Team
| Einzel1=
| Einzel2=
| Einzel3=
| EinzelT10=1
| EinzelP=10
| EinzelS=45
| Sprint1=1
| Sprint2=1
| Sprint3=
| SprintT10=10
| SprintP=31
| SprintS=70
| Verfolgung1=
| Verfolgung2=
| Verfolgung3=
| VerfolgungT10=6
| VerfolgungP=18
| VerfolgungS=30
| Massenstart1=
| Massenstart2=
| Massenstart3=
| MassenstartT10=3
| MassenstartP=6
| MassenstartS=6
| Team1=
| Team2=
| Team3=
| TeamT10=
| TeamP=1
| TeamS=1
| Staffel1=
| Staffel2=
| Staffel3=
| StaffelT10=14
| StaffelP=33
| StaffelS=33
| Legende=ja
}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Maļuhins atgriežas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/38549-olegs_maluhins_atgriezas_biatlona|title=Oļegs Maļuhins atgriežas biatlonā|last=LETA|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305051406/http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/38549-olegs_maluhins_atgriezas_biatlona}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20120417105810/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 CVK profils]
* [http://www.latvijaslaudis.lv/users/maluhins_olegs/ &quot;Latvijas ļaudis&quot; profils]{{Novecojusi saite}}


{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{Biatlons-aizmetnis}}
{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvija 2006 ZOS}}
{{Latvija 2002 ZOS}}
{{Latvija 1998 ZOS}}
{{Latvija 1994 ZOS}}
{{Latvija 1992 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Malzuhins, Olzegs}}

[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Latvijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Biatlonisti 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>6gvxps4ud5i0t8ayv0howg7000begpo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Valters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105239</id>
    <revision>
      <id>4538514</id>
      <parentid>4423451</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:48:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56600-43</username>
        <id>152223</id>
      </contributor>
      <comment>/* Televīzijas raidījumi */  papildināts ar līdzšinējo tv raidījumu vadīšanu</comment>
      <origin>4538514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11684" sha1="02z6pwy11h0ng1shnhaf6updpsqovbe" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Valdis Valters
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Valteri 1985.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Valdis Valters ar dēliem Sandi un Kristapu 1985. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1957|8|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=195}}
 |            svars = 
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 1976
 |         kar_beig = 1998
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1976—1990
 |          klubs 1 = [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 2 = 1992—1993
 |          klubs 2 = [[BK Brocēni]]
 |         kl_sez 3 = 1993—1994
 |          klubs 3 = [[SWH/Dumle]]
 |         kl_sez 4 = 1994—1995
 |          klubs 4 = [[Rīgas Laiks]]
 |         kl_sez 5 = 1995—1996
 |          klubs 5 = [[BK Brocēni|ASK/Brocēni]]
 |         kl_sez 6 = 1997—1998
 |          klubs 6 = [[BK Brocēni|ASK/Brocēni]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|PSRS}}
 |       taut_sez 2 = 
 |           taut 2 = {{Bk|Latvijas PSR}}
 |       taut_sez 3 = 
 |           taut 3 = {{Bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
;Spēlētājs
* 6× Latvijas PSR čempions &lt;small&gt;(1974, 1979, 1982, 1984, 1985, 1986)&lt;/small&gt;
* 3× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[1991.—1992. gada LBL sezona|1992]], [[1992.—1993. gada LBL sezona|1993]], [[1995.—1996. gada LBL sezona|1996]])&lt;/small&gt;

;Treneris
* 3× Latvijas čempions (1997, 1998, 1999)
 |           aģenti = 
 |            slavz = {{ubl|[[FIBA slavas zāle]] (2017)}}
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Kolumbija 1982]]}}
{{MedalSilver2|[[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Spānija 1986]]}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Čehoslovākija 1981]]}}
{{MedalGold2|[[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Rietumvācija 1985]]}}
{{MedalSilver2|[[1987. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Grieķija 1987]]}}
{{MedalBronze2|[[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 1983]]}}
}}
'''Valdis Valters''' (dzimis {{dat|1957|8|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], pēc sportista karjeras beigām — basketbola treneris un funkcionārs, kā arī radio un televīzijas sporta raidījumu vadītājs. 1982. gada pasaules un divkārtējs [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempions]] [[Padomju Savienība|PSRS]] izlases sastāvā, 1981. gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs. 2017. gadā uzņemts [[FIBA slavas zāle|FIBA Slavas zālē]]. Darbojies arī politikā, bijis [[Rīgas dome]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;.

Valda Valtera abi dēli [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps]] un [[Sandis Valters|Sandis]] arī ir bijuši profesionāli basketbolisti.

== Karjera ==
Spēlētāja karjeras laikā spēlējis [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Lielāko karjeras daļu pārstāvējis [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]] klubu. Karjeras laikā sešas reizes kļuvis par Latvijas PSR čempionu un trīs reizes — [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempionu.

Laikā no 1979. līdz 1988. gadam pārstāvējis [[PSRS basketbola izlase|PSRS izlasi]]. Tās sastāvā izcīnīja zeltu [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|1982. gada]] un sudrabu [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|1986. gada Pasaules čempionātā]]. Tāpat ar panākumiem tika startēts [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]: [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1981]]. un [[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1985. gadā]] tika izcīnīta zelta medaļa, [[1987. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1987. gadā]] — sudraba medaļa, [[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1983. gadā]] — bronzas medaļa. 1981. gada čempionātā V. Valters tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju un tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.

39 spēles aizvadījis arī Latvijas PSR izlasē, kuras sastāvā 1983. gadā izcīnījis trešo vietu [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādē]] (vēl 1979. gadā tikusi izcīnīta 6. vieta). Pārstāvējis arī [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasi]] (9 spēles), piedalījies {{oss|V=1992|L=Ģ}} kvalifikācijas turnīrā. Saņēmis [[Nopelniem bagātais sporta meistars|PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara]] nosaukumu.

V. Valteram pieder vairāki [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) rekordi, tostarp 1994. gada 9. janvārī &quot;[[SWH/Dumle]]&quot; sastāvā spēlē viesos pret [[BK Talsi|Talsu]] komandu viņš iemeta 19 trīspunktu metienus. Šajā spēlē V. Valters guva 81 punktu (kas gan nav LBL rekords, jo [[Aigars Zeidaks]] spējis iemest 100 punktus spēlē), kā arī sasniedza ''[[tripple-double]]'', savācot 10 atlēkušās bumbas un iedodot 12 rezultatīvas piespēles.&lt;ref&gt;[http://www.sportaavize.lv/15022010-akmeni_iekaltie_lbl_rekordi?is_mobile=0 Akmenī iekaltie LBL rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305174515/http://www.sportaavize.lv/15022010-akmeni_iekaltie_lbl_rekordi?is_mobile=0 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Sporta Avīze&lt;/ref&gt;

{{dat|2017|9|30||bez}} svinīgā ceremonijā [[Šveice]]s pilsētā [[Ženēva|Ženēvā]] uzņemts [[FIBA slavas zāle|FIBA slavas zālē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/30092017-maris_noviks_1506804788|title=Valdis Valters uzņemts FIBA Slavas zālē|date={{dat|2017|9|30|N|bez}}|author=Māris Noviks|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Trenera karjera ===
1988. gadā sācis strādāt par jauno basketbolistu treneri paša izveidotajā Valtera basketbola skolā. 1990. gados bijis spēlējošais treneris vairākās [[LBL]] komandās.

1996. gadā kļuva par &quot;[[ASK/Brocēni]]&quot; galveno treneri, viņa vadībā klubs trīs reizes uzvarēja LBL čempionātā. Klubu vadīja līdz 2000. gadam, pēc tam kļuva par [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]] galveno treneri (klubu vadīja līdz 2003. gadam). 2007. gadā bija viens no atjaunotā [[Rīgas VEF]] dibinātājiem un no 2007. līdz 2010. gadam šī kluba galvenais treneris. Pēc tam kļuva par kluba viceprezidentu,&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20052010-valters_turpmak_vef_viceprezidents_klubs_ Valters turpmāk — VEF viceprezidents; klubs vēlas Kambalu]&lt;/ref&gt; tomēr 2011. gada februārī šo amatu atstāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/valdis-valters-atstaj-vef-riga-viceprezidenta-amatu.d?id=36726821|title=Valdis Valters atstāj 'VEF Rīga' viceprezidenta amatu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|12|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110217061214/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/valdis-valters-atstaj-vef-riga-viceprezidenta-amatu.d?id=36726821|archivedate={{dat|2011|02|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1997. līdz 1998. gadam bijis arī [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris (izlasi vadījis 7 spēlēs).

== Privātā dzīve ==
Valdis Valters ir divreiz precējies. No pirmās laulības ar Zentu Valteri viņam ir divi dēli [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps]] un [[Sandis Valters|Sandis]], kas abi ir bijuši profesionāli basketbolisti. No otrās laulības ar Agnesi Timofejevu — meita Anna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/42051914/citi/38084957/valdis-valters-kluvis-par-teti-meitinai|title=Valdis Valters kļuvis par tēti meitiņai|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Televīzijas raidījumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Raidījums
! Telekanāls
! Piezīmes
|-
| 2012—2017
| &quot;[[Overtime TV]]&quot;
| [[TV6 Latvija]]
| Kopā ar Armandu Puči, Viktoriju Kamazu un izdomātu tēlu — Gunti. Raidījums beidza pastāvēt pēc [[Armands Puče|Armanda Pučes]] atbrīvošanas no darba [[TV6 Latvija|TV6]]
|-
| 2017—2019
| &quot;[[Hat Trick - Cepuri nost]]&quot;
| rowspan=&quot;3&quot;|[[360TV]]
| Kopā ar Armandu Puči un izdomātu tēlu — Bruni, no 2018. gada arī ar [[Raivis Vidzis|Raivi Vidzi]]
|-
| 2018—2019
| &quot;[[Hat Trick piedāvā : Ģenerāļa stūrmaņi]]&quot;
| Raidījumā Valters intervē Latvijas sportistus, vadot automašīnu
|-
| 2019
| &quot;[[Hat Trick ar Puči]]&quot;
| Kā studijas viesis
|-
| 2019
| &quot;[[Ģenerāļa stūrmaņi]]&quot;
| [[Riga TV24]]
| Raidījumā Valters intervē Latvijas sportistus, vadot automašīnu
|-
|2020. - pašlaik 
|Ģenerāļa Naglas, podkāsti
|[https://youtube.com/@viensvienstv?si=-da6JZj3KbbS5pus 11TV]
|Iknedēļas sporta raidījums Youtube platformā ar aktieri Andri Buli  intervijas ar populāriem sportistiem un sporta ekspertiem
|}

== Radio raidījumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Raidījums
! Radio stacija
! Piezīmes
|-
| 2010—2012
| &quot;[[Overtime]]&quot;
| [[Radio 101]]
| Kopā ar [[Armands Puče|Armandu Puči]].
|}

== Bibliogrāfija ==
* {{Grāmatas atsauce|last=Trenko|first=Zigfrīds|title=Valters no VEF|series=Ceļš uz olimpiskajām spēlēm|year=1982|publisher=Avots|location=Rīga}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Valters|first=Valdis|title=Dumpinieks ar ideāliem|year=2013}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140906223728/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/15/valdis-valters/ Latvijas basketbola Goda zāles profils]
* [http://www.fiba.basketball/hall-of-fame/Valdis-Valters FIBA Slavas zāles profils]

{{Rīgas dome 1997}}
{{Latvijas basketbola Goda zāle}}
{{BK Brocēni 1993}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Valters, Valdis}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:PSRS basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:FIBA slavas zālē uzņemtie]]</text>
      <sha1>02z6pwy11h0ng1shnhaf6updpsqovbe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538524</id>
      <parentid>4538514</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T09:55:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Televīzijas raidījumi */ Naglas ir tieši ar Buli, tās intervijas un viesi ir cits formāts.</comment>
      <origin>4538524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11577" sha1="lavyz9o74moc5skefaoshgod7lkxnt4" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Valdis Valters
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Valteri 1985.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Valdis Valters ar dēliem Sandi un Kristapu 1985. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1957|8|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=195}}
 |            svars = 
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 1976
 |         kar_beig = 1998
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1976—1990
 |          klubs 1 = [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 2 = 1992—1993
 |          klubs 2 = [[BK Brocēni]]
 |         kl_sez 3 = 1993—1994
 |          klubs 3 = [[SWH/Dumle]]
 |         kl_sez 4 = 1994—1995
 |          klubs 4 = [[Rīgas Laiks]]
 |         kl_sez 5 = 1995—1996
 |          klubs 5 = [[BK Brocēni|ASK/Brocēni]]
 |         kl_sez 6 = 1997—1998
 |          klubs 6 = [[BK Brocēni|ASK/Brocēni]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|PSRS}}
 |       taut_sez 2 = 
 |           taut 2 = {{Bk|Latvijas PSR}}
 |       taut_sez 3 = 
 |           taut 3 = {{Bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
;Spēlētājs
* 6× Latvijas PSR čempions &lt;small&gt;(1974, 1979, 1982, 1984, 1985, 1986)&lt;/small&gt;
* 3× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[1991.—1992. gada LBL sezona|1992]], [[1992.—1993. gada LBL sezona|1993]], [[1995.—1996. gada LBL sezona|1996]])&lt;/small&gt;

;Treneris
* 3× Latvijas čempions (1997, 1998, 1999)
 |           aģenti = 
 |            slavz = {{ubl|[[FIBA slavas zāle]] (2017)}}
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Kolumbija 1982]]}}
{{MedalSilver2|[[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Spānija 1986]]}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Čehoslovākija 1981]]}}
{{MedalGold2|[[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Rietumvācija 1985]]}}
{{MedalSilver2|[[1987. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Grieķija 1987]]}}
{{MedalBronze2|[[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 1983]]}}
}}
'''Valdis Valters''' (dzimis {{dat|1957|8|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], pēc sportista karjeras beigām — basketbola treneris un funkcionārs, kā arī radio un televīzijas sporta raidījumu vadītājs. 1982. gada pasaules un divkārtējs [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempions]] [[Padomju Savienība|PSRS]] izlases sastāvā, 1981. gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs. 2017. gadā uzņemts [[FIBA slavas zāle|FIBA Slavas zālē]]. Darbojies arī politikā, bijis [[Rīgas dome]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;.

Valda Valtera abi dēli [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps]] un [[Sandis Valters|Sandis]] arī ir bijuši profesionāli basketbolisti.

== Karjera ==
Spēlētāja karjeras laikā spēlējis [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Lielāko karjeras daļu pārstāvējis [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]] klubu. Karjeras laikā sešas reizes kļuvis par Latvijas PSR čempionu un trīs reizes — [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempionu.

Laikā no 1979. līdz 1988. gadam pārstāvējis [[PSRS basketbola izlase|PSRS izlasi]]. Tās sastāvā izcīnīja zeltu [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|1982. gada]] un sudrabu [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|1986. gada Pasaules čempionātā]]. Tāpat ar panākumiem tika startēts [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]: [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1981]]. un [[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1985. gadā]] tika izcīnīta zelta medaļa, [[1987. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1987. gadā]] — sudraba medaļa, [[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1983. gadā]] — bronzas medaļa. 1981. gada čempionātā V. Valters tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju un tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.

39 spēles aizvadījis arī Latvijas PSR izlasē, kuras sastāvā 1983. gadā izcīnījis trešo vietu [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādē]] (vēl 1979. gadā tikusi izcīnīta 6. vieta). Pārstāvējis arī [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasi]] (9 spēles), piedalījies {{oss|V=1992|L=Ģ}} kvalifikācijas turnīrā. Saņēmis [[Nopelniem bagātais sporta meistars|PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara]] nosaukumu.

V. Valteram pieder vairāki [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) rekordi, tostarp 1994. gada 9. janvārī &quot;[[SWH/Dumle]]&quot; sastāvā spēlē viesos pret [[BK Talsi|Talsu]] komandu viņš iemeta 19 trīspunktu metienus. Šajā spēlē V. Valters guva 81 punktu (kas gan nav LBL rekords, jo [[Aigars Zeidaks]] spējis iemest 100 punktus spēlē), kā arī sasniedza ''[[tripple-double]]'', savācot 10 atlēkušās bumbas un iedodot 12 rezultatīvas piespēles.&lt;ref&gt;[http://www.sportaavize.lv/15022010-akmeni_iekaltie_lbl_rekordi?is_mobile=0 Akmenī iekaltie LBL rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305174515/http://www.sportaavize.lv/15022010-akmeni_iekaltie_lbl_rekordi?is_mobile=0 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Sporta Avīze&lt;/ref&gt;

{{dat|2017|9|30||bez}} svinīgā ceremonijā [[Šveice]]s pilsētā [[Ženēva|Ženēvā]] uzņemts [[FIBA slavas zāle|FIBA slavas zālē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/30092017-maris_noviks_1506804788|title=Valdis Valters uzņemts FIBA Slavas zālē|date={{dat|2017|9|30|N|bez}}|author=Māris Noviks|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Trenera karjera ===
1988. gadā sācis strādāt par jauno basketbolistu treneri paša izveidotajā Valtera basketbola skolā. 1990. gados bijis spēlējošais treneris vairākās [[LBL]] komandās.

1996. gadā kļuva par &quot;[[ASK/Brocēni]]&quot; galveno treneri, viņa vadībā klubs trīs reizes uzvarēja LBL čempionātā. Klubu vadīja līdz 2000. gadam, pēc tam kļuva par [[BK Skonto|Rīgas &quot;Skonto&quot;]] galveno treneri (klubu vadīja līdz 2003. gadam). 2007. gadā bija viens no atjaunotā [[Rīgas VEF]] dibinātājiem un no 2007. līdz 2010. gadam šī kluba galvenais treneris. Pēc tam kļuva par kluba viceprezidentu,&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20052010-valters_turpmak_vef_viceprezidents_klubs_ Valters turpmāk — VEF viceprezidents; klubs vēlas Kambalu]&lt;/ref&gt; tomēr 2011. gada februārī šo amatu atstāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/valdis-valters-atstaj-vef-riga-viceprezidenta-amatu.d?id=36726821|title=Valdis Valters atstāj 'VEF Rīga' viceprezidenta amatu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|12|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110217061214/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/valdis-valters-atstaj-vef-riga-viceprezidenta-amatu.d?id=36726821|archivedate={{dat|2011|02|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1997. līdz 1998. gadam bijis arī [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris (izlasi vadījis 7 spēlēs).

== Privātā dzīve ==
Valdis Valters ir divreiz precējies. No pirmās laulības ar Zentu Valteri viņam ir divi dēli [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps]] un [[Sandis Valters|Sandis]], kas abi ir bijuši profesionāli basketbolisti. No otrās laulības ar Agnesi Timofejevu — meita Anna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/42051914/citi/38084957/valdis-valters-kluvis-par-teti-meitinai|title=Valdis Valters kļuvis par tēti meitiņai|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Televīzijas raidījumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Raidījums
! Telekanāls
! Piezīmes
|-
| 2012—2017
| &quot;[[Overtime TV]]&quot;
| [[TV6 Latvija]]
| Kopā ar [[Armands Puče|Armandu Puči]], Viktoriju Kamazu un izdomātu tēlu — Gunti. Raidījums beidza pastāvēt pēc [[Armands Puče|Armanda Pučes]] atbrīvošanas no darba [[TV6 Latvija|TV6]]
|-
| 2017—2019
| &quot;Hat Trick — Cepuri nost&quot;
| rowspan=&quot;3&quot;|[[360TV]]
| Kopā ar Armandu Puči un izdomātu tēlu — Bruni, no 2018. gada arī ar [[Raivis Vidzis|Raivi Vidzi]]
|-
| 2018—2019
| &quot;Hat Trick piedāvā: Ģenerāļa stūrmaņi&quot;
| Raidījumā Valters intervē Latvijas sportistus, vadot automašīnu
|-
| 2019
| &quot;Hat Trick ar Puči&quot;
| Kā studijas viesis
|-
| 2019
| &quot;Ģenerāļa stūrmaņi&quot;
| [[Riga TV24]]
| Raidījumā Valters intervē Latvijas sportistus, vadot automašīnu
|-
|2020—pašlaik 
| &quot;Ģenerāļa naglas&quot;, podkāsti
| [[11TV]]
| Iknedēļas sporta raidījums ar aktieri [[Andris Bulis|Andri Buli]]
|}

== Radio raidījumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Raidījums
! Radio stacija
! Piezīmes
|-
| 2010—2012
| &quot;[[Overtime]]&quot;
| [[Radio 101]]
| Kopā ar [[Armands Puče|Armandu Puči]].
|}

== Bibliogrāfija ==
* {{Grāmatas atsauce|last=Trenko|first=Zigfrīds|title=Valters no VEF|series=Ceļš uz olimpiskajām spēlēm|year=1982|publisher=Avots|location=Rīga}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Valters|first=Valdis|title=Dumpinieks ar ideāliem|year=2013}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140906223728/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/15/valdis-valters/ Latvijas basketbola Goda zāles profils]
* [http://www.fiba.basketball/hall-of-fame/Valdis-Valters FIBA Slavas zāles profils]

{{Rīgas dome 1997}}
{{Latvijas basketbola Goda zāle}}
{{BK Brocēni 1993}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Valters, Valdis}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:PSRS basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:FIBA slavas zālē uzņemtie]]</text>
      <sha1>lavyz9o74moc5skefaoshgod7lkxnt4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džhārkhanda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>120775</id>
    <revision>
      <id>4538449</id>
      <parentid>4520306</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T20:14:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8290" sha1="7vyl9na8rrla4i1rrv1pyalml3j7tvf" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
 | name                    = Džhārkhanda
 | official_name           = झारखंड
 | settlement_type         = [[Indijas štati un teritorijas|Indijas štats]]
 | image_skyline           = Views of Shikharji on way to Anantnatha Tonk 3.jpg
 | imagesize               = 260px
 | image_caption           = [[Parasnats]] — augstākais punkts štatā
 | image_flag              = 
 | image_seal              =
 | capital                 = [[Rānčī]]
 | largest_city            = [[Dhanbāda]]
 | official_language       = [[hindi]]
 | spoken_language         = 
 | image_map               = Jharkhand in India (claimed and disputed hatched).svg
 | mapsize                 = 
 | map_caption             = Džhārkhandas atrašanās vieta Indijā
 | subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name        = {{IND}}
 | established_title       = Izveidota
 | established_date        = {{dat|2000|11|15||bez}}
 | government_footnotes    = 
 | government_type         = 
 | governing_body          = 
 | leader_party            = 
 | leader_title            = 
 | leader_name             = 
 | area_footnotes          = 
 | area_magnitude          = 
 | area_total_km2          = 79714
 | area_land_km2           = 
 | area_water_km2          = 
 | area_water_percent      = 
 | area_rank               = 
 | elevation_max_m         = 1365
 | elevation_min_m         = 
 | population_footnotes    = 
 | population_total        = 32988134
 | population_as_of        = 2011
 | population_rank         = 
 | population_density_km2  = auto
 | timezone                = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset              = +5:30
 | timezone_DST            = 
 | utc_offset_DST          = 
 | website                 = {{URL|http://jharkhand.gov.in/}}
 | blank_name              = [[ISO 3166-2]]
 | blank_info              = IN-JH
 | footnotes               = 
}}

'''Džhārkhanda''' ({{val|hi|झारखंड}}, {{izrunā|d͡ʒʱɑːɾ.kʰəɳɖ}}) ir [[Indijas štati un teritorijas|Indijas štats]] valsts austrumu daļā.&lt;ref name=&quot;jharkhand.gov&quot;/&gt; Tas tika izveidots 2000. gada 15. novembrī, atdalot teritoriju no [[Bihāra]]s dienvidu daļas. Štata administratīvais centrs ir [[Rānčī]]. Džhārkhanda robežojas ar [[Bihāra|Bihāru]] ziemeļos, [[Rietumbengāle|Rietumbengāli]] austrumos, [[Orisa|Orisu]] dienvidos, [[Čhatīsgarha|Čhatīsgarhu]] rietumos un [[Utarpradēša|Utarpradēšu]] ziemeļrietumos. Lielāko daļu teritorijas aizņem [[Čhota Nāgpura]]s plakankalni,&lt;ref name=&quot;about state&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=About State - Introduction |url=https://jharkhand.gov.in/home/AboutState |website=jharkhand.gov.in |publisher=Official Website of Government of Jharkhand |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; kas nosaka reģiona reljefu, hidrogrāfiju un derīgo izrakteņu izvietojumu.&lt;ref name=&quot;minerals&quot;/&gt;

Štata platība ir {{nobr|79 714}} km².&lt;ref name=&quot;jharkhand.gov&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Jharkhand State Portal |url=https://jharkhand.gov.in/ |website=jharkhand.gov.in |publisher=Official Website of Government of Jharkhand |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar 2011. gada Indijas tautas skaitīšanas datiem iedzīvotāju skaits bija {{nobr|32 988 134}}.&lt;ref name=&quot;about state&quot;/&gt; Džhārkhanda izceļas ar augstu cilšu (''[[adivasi]]'') īpatsvaru — 2011. gadā tie veidoja ap 26,2% no iedzīvotājiem, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem Indijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tribe Specific Data (Jharkhand) |url=https://www.trijharkhand.in/en/tribe-specific-data-jharkhand |website=trijharkhand.in |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Džhārkhanda ir viens no svarīgākajiem Indijas [[minerāls|minerālu]] resursu reģioniem. Šeit atrodas ievērojamas [[akmeņogles|ogļu]], [[dzelzsrūda]]s, [[boksīts|boksīta]], [[varš|vara]] un [[urāns (elements)|urāna]] atradnes.&lt;ref name=&quot;minerals&quot;/&gt; Šī resursu koncentrācija būtiski ietekmē Indijas [[metalurģija]]s, [[enerģētika]]s un [[smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] attīstību, vienlaikus radot arī sociālekonomiskus un vides pārvaldības izaicinājumus.&lt;ref name=&quot;minerals&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Jharkhand Minerals |url=https://www.jharkhand.gov.in/home/AboutMinerals |website=jharkhand.gov.in |publisher=Official Website of Government of Jharkhand |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Environmental Assessment &amp; Environmental Management Framework For the World Bank Assisted Water Supply Projects in Selected Districts of Jharkhand |url=https://documents1.worldbank.org/curated/en/369471468041971982/pdf/E41820v60EA0P10MF0JHARKHAND0Vol-0I.pdf |publisher=World Bank Document |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=en |date=2013-03}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukuma izcelsme ==
Nosaukums ‘Džhārkhanda’ etnolingvistiski skaidrojams kā [[saliktenis]] no [[indoāriešu valodas|indoāriešu valodu]] (īpaši [[hindi]] un radniecīgo valodu) leksēmām झार (''jhār'') — ‘mežs, krūmājs’ un खंड (''khaṇḍ'') — ‘zeme, daļa, apgabals’, burtiski — “mežu zeme” vai “mežu apgabals”. Šāds skaidrojums atspoguļo reģiona vēsturisko ainavu — plašas [[mežs|mežu]] teritorijas un paugurainu reljefu — un tiek minēts gan oficiālajos štata materiālos, gan Indijas valsts informācijas avotos. Vēsturiski apzīmējums “Džhārkhanda” nav attiecies uz mūsdienu administratīvajām robežām, bet gan uz plašāku mežainu un cilšu apdzīvotu teritoriju [[Austrumindija|Austrumindijā]], kas ietvēra [[Čhota Nāgpura]]s plakankalni un piegulošos apvidus, tostarp arī [[Santhāla Pargana|Santhālas Parganas]] reģionu. Dažādos laikposmos šī teritorija avotos tikusi apzīmēta atšķirīgi, īpaši [[Mogulu impērija|Mogulu laikmeta]] dokumentos, kuros sastopami arī nosaukumi ''Kokra'', ''Khokhra'' (''Khukhra'') un citi varianti. Šie apzīmējumi atspoguļo reģiona etnoģeogrāfisko un politisko daudzveidību, nevis vienotu administratīvu vienību mūsdienu izpratnē. 2000. gadā “Džhārkhanda” kļuva par oficiālu Indijas štata nosaukumu ar skaidri noteiktām administratīvajām robežām.

== Demogrāfija ==
2011. gadā Džhārkhandā dzīvoja 32,988 miljoni iedzīvotāji. Pēc 2011. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita bija šādas:

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! style=&quot;width: 120px;&quot; | Pilsēta
! Iedz. skaits
!
! style=&quot;width: 120px;&quot; | Pilsēta
! Iedz. skaits
|-
| 1.
| [[Dhanbāda]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 1 162 472
|style=&quot;text-align:center&quot;| 6.
| [[Deoghara]]	
|style=&quot;text-align:right&quot;| 203 123
|-
| 2.
| [[Rānčī]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 1 073 427
|style=&quot;text-align:center&quot;| 7.
| [[Adītjapura]] 
|style=&quot;text-align:right&quot;| 174 355
|-
| 3.
| [[Džamšedpura]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 677 350
|style=&quot;text-align:center&quot;| 8.
| [[Hazārībāga]]	
|style=&quot;text-align:right&quot;| 142 489
|-
| 4.
| [[Bokāro]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 414 820
|style=&quot;text-align:center&quot;| 9.
| [[Čāsa]]		
|style=&quot;text-align:right&quot;| 141 640
|-
| 5.
| [[Mango (Indija)|Mango]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 223 805
|style=&quot;text-align:center&quot;| 10.
| [[Girīdīha]]		
|style=&quot;text-align:right&quot;| 114 533	
|-
|colspan=&quot;6&quot;| &lt;small&gt;Avots: [http://www.censusindia.gov.in/2011-prov-results/paper2/data_files/India2/Table_2_PR_Cities_1Lakh_and_Above.pdf ''Census of India 2011.''] (PDF; 154&amp;nbsp;kB)&lt;/small&gt;
|}

=== Reliģijas ===
Izplatītākās reliģijas 2011. gadā bija [[hinduisms]] (67,8%) un [[islāms]] (14,5%), bet liela daļa piekopj cilšu reliģijas  (12,8%).

{{bar box
|title=Reliģijas Džhārkhandas štatā (2011)
|float=right
|width=260px
|bars=
{{bar percent|[[hinduisms]]|orange|67.83}}
{{bar percent|[[islāms]]|green|14.53}}
{{bar percent|[[kristietība]]|blue|4.30}}
{{bar percent|[[sikhisms]]|DarkKhaki|0.22}}
{{bar percent|cita|GreenYellow|12.92}}
{{bar percent|nenosaukta|black|0.21}}
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Indijas štati}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas štati]]</text>
      <sha1>7vyl9na8rrla4i1rrv1pyalml3j7tvf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karalis Lauva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121912</id>
    <revision>
      <id>4538450</id>
      <parentid>4537900</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T20:33:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56355-80</username>
        <id>152211</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9778" sha1="b0xpgm7eupco0kdreyppuu8bzhc07bz" xml:space="preserve">{{cita nozīme|1994. gada filmu|2019. gada filmu|Karalis Lauva (2019. gada filma)}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Karalis Lauva
| attēls = Attēls:Teaser1.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Lion King''
| žanrs = animācijas filma
| režisors = * [[Rodžers Elers]]
* [[Robs Minkofs]]
| producents = 
| scenārija autors = * [[Džonatans Teilors Tomass]]
* [[Metjū Broderiks]]
* [[Džeimss Ērls Džounss]]
* [[Džeremijs Airons]]
* [[Moira Kellija]]
* [[Niketa Keleima]]
| galvenajās lomās = 
| mūzika = [[Hanss Cimmers]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]''
* ''[[Walt Disney Feature Animation]]''
| izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|1994|6|15}} {{filmas datums|2011|10|17| Latvija}}
| ilgums = 89 minūtes&lt;ref name=Runtime&gt;{{tīmekļa atsauce|title=''The Lion King'' (U)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lion-king-9|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=July 21, 2013|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225110830/http://www.bbfc.co.uk/releases/lion-king-9}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|45 miljoni}}&lt;ref name=&quot;mojo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=lionking.htm|website=[[Box Office Mojo]]|title=The Lion King|accessdate={{dat|2022|1|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|1,063 miljardi}}&lt;ref name=&quot;mojo&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 0110357
}}
'''&quot;Karalis Lauva&quot;''' ({{val|en|The Lion King}}) ir 1994. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] animācijas filma, kuras režisori ir [[Rodžers Elers]] un [[Robs Minkofs]]. Filma tika izdota 1994. gada 15. jūnijā. Šī ir ''Walt Disney Animated Classics'' 32. filma. Šī animācijas filma veidota ietekmējoties no [[Bībele]]s stāstiem un [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugas &quot;[[Hamlets]]&quot;.

&quot;Karalis Lauva&quot; bija visvairāk ieņēmumus ieguvusī animētā filma līdz filmas &quot;[[Meklējot Nemo]]&quot; izdošanai, kā arī kļuva par [[1994. gads kino|1994. gada ienesīgāko filmu]] un [[visu laiku ienesīgākās filmas|37. visu laiku ienesīgāko filmu]]. Filma galvenokārt ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes. Filma ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Zelta globusa balva|Zelta globusu]] kā [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|labākais mūzikls vai kinokomēdija]], kā arī Zelta globusa balvas un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s par [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālmūziku]] (komponists [[Hanss Cimmers]]) un [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko dziesmu]] (''Can You Feel the Love Tonight'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]] mūzika, [[Tims Raiss|Tima Raisa]] teksts). 2016. gadā filmu iekļāva [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]]. 2019. gadā tika izdota filma &quot;[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]&quot;, kas ir šīs animācijas filmas [[fotoreālisms|fotoreālistiskā]] [[datoranimācija]]s versija.

== Sižets ==
Gudrajam [[savanna]]s karalim Mufasam un viņa dzīves biedrenei Sarabi piedzimst mantinieks Simba. Mufasa stāsta savam dēlam par dzīvi karaļvalstī un par to, ka Simba vēlāk ieņems sava tēva vietu – kļūs par savannas karali. Toties Mufasas brālis Nags (oriģināli ''Scar'') cenšas ieņemt troni, stāstot Simbam par Ziloņu kapsētu. Nags cer, ka tādā veidā lauvēnu ievilinās šajā kapsētā, kur Naga pakalpiņi [[hiēnas]] to nogalinās.

Simba kopā ar savu draudzeni Nalu dodas uz kapsētu. Viņiem uzbrūk hiēnas, kuras uzkūdījis Nags. Taču Simbas tēvs Mufasa laikus izglābj abus lauvēnus. Sākumā Mufasa ir ļoti nikns uz dēlu, taču pēc abu sarunas piedod Simbam un abi sāk spēlēties. Uz Simbas jautājumu, vai viņi abi būs kopā mūžīgi, Mufasa, skatoties zvaigznēs, izstāsta Simbam par mirušo karaļu priekšteču pagātni.

Nags kaļ ļaunus plānus, kā nogalināt Simbu. Viņš ievilina Simbu kanjonā, bet hiēnas iedzen tur veselu [[antilope|antilopju]] baru. Mufasa atkal izglābj savu dēlu, bet pats tiek ieslodzīts uz šaurās klints radzes. Nags savu brāli nogrūž no klints tieši pašā antilopju barā. Mufasa tiek sabradāts un iet bojā. Pēc tam Nags iestāsta Simbam, ka viņš ir vainīgs sava tēva nāvē, tāpēc Simba aiziet no mājām. Nags pavēl saviem pakalpiņiem Simbu nogalināt, bet Simbam izdodas no viņiem aizbēgt. Pēc visiem šiem notikumiem Nags ieņem troni. Simba apmaldās tuksnesī, viņu tur atrod un pieņem savā ģimenē [[meža kuilis]] Pumba un [[surikats]] Timons. Simba izaug, dzīvojot bezrūpīgu dzīvi „[[Hakuna matata]]”.

Reiz, dzenoties pēc Pumbas, džungļos nonāk jau pieaugusī Nala. Viņa atkal satiek Simbu. Viņa tam izstāsta, ka Nags un hiēnas ir izpostījušas viņa karaļvalsti. Taču Simba atsakās atgriezties, jo vēl arvien uzskata sevi par vainīgu tēva nāvē. Bez tam Pumba un Timons viņam iestāstījuši, ka, ja jau nelaime ir notikusi, tad vairs neko nevar vērst par labu. Mufasas draugs – gaišreģis Rafiki palīdz Simbam sazināties ar tēva garu. Tēva gars atklāj patiesību un pārliecina Simbu atgriezties un ieņemt likumīgo karaļa vietu. Simba atgriežas savā karaļvalstī kopā ar Nalu, Timonu un Pumbu un konstatē, ka viņa karaļvalsts tiešām ir izpostīta.

Simba paziņo Nagam, ka viņš, Simba, ir īstais karalis. Nags pārmet, ka Simba bijis vainīgs tēva nāvē un nemanāmi lēnām virza Simbu uz klints malu. Būdams pārliecināts, ka Simba ies bojā, Nags atzīstas, ka viņš ir nogalinājis Mufasu. Pēc šī paziņojuma saniknotais Simba sasparojas un nokļūst drošībā. Viņš piespiež Nagu publiski atzīties. Lauvenes uzbrūk hiēnām un notiek cīņa. Simba dzenas pakaļ Nagam uz klints virsotni. Tur Nags visā vaino hiēnas un piekrīt pamest šo karaļvalsti. Negaidīti Nags ar ķepu ieputina Simbas acīs pelnus un uzbrūk tam. Starp viņiem sākas cīņa, kuras rezultātā Simba nogrūž Nagu no klints. Nags paliek dzīvs un pieceļas, bet lejā viņam uzbrūk hiēnas, nespējot piedot nodevību. Simba uzkāpj uz klints paaugstinājuma un norēcas, tā pasludinot sevi par īsto karali. Karaļvalsts atkal uzplaukst.

Filmas fināla scēnā Simbam un Nalai piedzimst pēcnācējs, kuru Rafiki no klints lepni parāda visiem savannas iemītniekiem.

== Tēli ==
=== Mufasa ===
Plašās karaļvalsts valdnieks, tēvs Simbam un dzīves biedrs lauvenei Sarabi. Taisnīgs un labestīgs valdnieks, kurš seko līdzi dzīves norisēm. Viņa varu traģiskā ceļā izbeidz viņa brālis Nags.

Balss aktieri:

* Mufasa: [[Ģirts Jakovļevs]]

=== Nala ===
Simbas draudzene un nākotnes dzīvesbiedre. Pēc režisora Roba Minkofa izteikuma, vai nu Mufasa, vai arī Nags ir viņas tēvs, bet animācijas filmā tas ir parādīts savādāk, viņa ir attēlota kā Simbas māsīca un tas, ka viņi ir dzīvesbiedri, ir pavisam normāls lauvu dzīves apļa ritējums.

Balss aktieris:

* Pieaugusī Nala: [[Inga Misāne-Grasberga]]

=== Rafiki ===
Rafiki ir pērtiķu sugas pārstāvis. Vecs cilts šamanis un Simbas garīguma vadītājs. Rafiki dzīvo kokā. Mūziklā „Karalis lauva“ Rafiki bija attēlots kā sieviešu dzimtas pārstāvis, bet animācijas filmā kā vīriešu dzimtas pārstāvis.

Balss aktieri:

* Rafiki: [[Uldis Dumpis]]

=== Sarabi ===
Simbas māte un Mufasas dzīvesbiedre.

Balss aktieri:

* Sarabi: [[Katrīne Pasternaka|Katrīne Pasternaka-Kalniņa]]

=== Sarafina ===
Nalas māte. Viņas vārds animācijas filmā netiek pieminēts.

=== Nags (''Scar'') ===
Nags ir Mufasas brālis un Simbas tēvocis. Filmā viņš ir ļaundaris un kļūst uz kādu brīdi arī par karali.

Balss aktieris:

* Nags: [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]

=== Šenzi, Banzī un Eds ===
Trīs hiēnas, kas palīdzēja Nagam nogalināt Mufasu un izdzīt Simbu no viņa zemes. Hiēna Eds ir attēlota kā visu laiku histēriski smejoša hiēna.

Balss aktieris:

* Šenzi: [[Guna Zariņa]]
* Banzī:  [[Armands Berģis]]

=== Simba ===
Mufasas dēls un topošais karaļvalsts valdnieks. Viņa tēvocis Nags viņu izdzina no karaļvalsts un vainoja Mufasas nāvē. Simba izauga pie Timona un Pumbas, bet vēlāk atgriezās savā īstajā vietā, kura bija viņam paredzēta dzīves ritumā.

Balss aktieris:

* Pieaugušais Simba: Edgars Lipors
* Jaunais Simba:  Kristofers Konovalovs&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The Lion King - Timon &amp; Pumbaa Finding and Meeting Simba (Latvian) 🇱🇻|url=https://www.youtube.com/watch?v=EPMRsAA0frI|date=2026-05-29|accessdate=2026-10-19|last=Glitching Starry}}&lt;/ref&gt;

=== Timons un Pumba ===
Jautrs duets. Viņi adoptēja Simbu un to izaudzināja, turklāt vēl tam iemācīja dzīvot bezrūpīgi (Hakuna matata).

Balss aktieris:

* Timons: [[Egils Melbārdis|Egīls Melbārdis]]
* Pumba: [[Gundars Āboliņš]]

=== Zazu ===
Vīzdegunīgs putns un mājas un esošā karaļa galma meistars.

Balss aktieri:

* Zazu: [[Ainārs Ančevskis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Walt Disney Animation Studios}}
{{Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1994. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Walt Disney Animation Studios filmas]]
[[Kategorija:Episkās filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji mūzikli vai kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>b0xpgm7eupco0kdreyppuu8bzhc07bz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538453</id>
      <parentid>4538450</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T20:58:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56355-80</username>
        <id>152211</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tēli */</comment>
      <origin>4538453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9894" sha1="ihi874t9d6uo9gtdxey9cby07w9lk3m" xml:space="preserve">{{cita nozīme|1994. gada filmu|2019. gada filmu|Karalis Lauva (2019. gada filma)}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Karalis Lauva
| attēls = Attēls:Teaser1.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Lion King''
| žanrs = animācijas filma
| režisors = * [[Rodžers Elers]]
* [[Robs Minkofs]]
| producents = 
| scenārija autors = * [[Džonatans Teilors Tomass]]
* [[Metjū Broderiks]]
* [[Džeimss Ērls Džounss]]
* [[Džeremijs Airons]]
* [[Moira Kellija]]
* [[Niketa Keleima]]
| galvenajās lomās = 
| mūzika = [[Hanss Cimmers]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]''
* ''[[Walt Disney Feature Animation]]''
| izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|1994|6|15}} {{filmas datums|2011|10|17| Latvija}}
| ilgums = 89 minūtes&lt;ref name=Runtime&gt;{{tīmekļa atsauce|title=''The Lion King'' (U)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lion-king-9|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=July 21, 2013|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225110830/http://www.bbfc.co.uk/releases/lion-king-9}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|45 miljoni}}&lt;ref name=&quot;mojo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=lionking.htm|website=[[Box Office Mojo]]|title=The Lion King|accessdate={{dat|2022|1|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|1,063 miljardi}}&lt;ref name=&quot;mojo&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 0110357
}}
'''&quot;Karalis Lauva&quot;''' ({{val|en|The Lion King}}) ir 1994. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] animācijas filma, kuras režisori ir [[Rodžers Elers]] un [[Robs Minkofs]]. Filma tika izdota 1994. gada 15. jūnijā. Šī ir ''Walt Disney Animated Classics'' 32. filma. Šī animācijas filma veidota ietekmējoties no [[Bībele]]s stāstiem un [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugas &quot;[[Hamlets]]&quot;.

&quot;Karalis Lauva&quot; bija visvairāk ieņēmumus ieguvusī animētā filma līdz filmas &quot;[[Meklējot Nemo]]&quot; izdošanai, kā arī kļuva par [[1994. gads kino|1994. gada ienesīgāko filmu]] un [[visu laiku ienesīgākās filmas|37. visu laiku ienesīgāko filmu]]. Filma galvenokārt ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes. Filma ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Zelta globusa balva|Zelta globusu]] kā [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|labākais mūzikls vai kinokomēdija]], kā arī Zelta globusa balvas un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s par [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālmūziku]] (komponists [[Hanss Cimmers]]) un [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko dziesmu]] (''Can You Feel the Love Tonight'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]] mūzika, [[Tims Raiss|Tima Raisa]] teksts). 2016. gadā filmu iekļāva [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]]. 2019. gadā tika izdota filma &quot;[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]&quot;, kas ir šīs animācijas filmas [[fotoreālisms|fotoreālistiskā]] [[datoranimācija]]s versija.

== Sižets ==
Gudrajam [[savanna]]s karalim Mufasam un viņa dzīves biedrenei Sarabi piedzimst mantinieks Simba. Mufasa stāsta savam dēlam par dzīvi karaļvalstī un par to, ka Simba vēlāk ieņems sava tēva vietu – kļūs par savannas karali. Toties Mufasas brālis Nags (oriģināli ''Scar'') cenšas ieņemt troni, stāstot Simbam par Ziloņu kapsētu. Nags cer, ka tādā veidā lauvēnu ievilinās šajā kapsētā, kur Naga pakalpiņi [[hiēnas]] to nogalinās.

Simba kopā ar savu draudzeni Nalu dodas uz kapsētu. Viņiem uzbrūk hiēnas, kuras uzkūdījis Nags. Taču Simbas tēvs Mufasa laikus izglābj abus lauvēnus. Sākumā Mufasa ir ļoti nikns uz dēlu, taču pēc abu sarunas piedod Simbam un abi sāk spēlēties. Uz Simbas jautājumu, vai viņi abi būs kopā mūžīgi, Mufasa, skatoties zvaigznēs, izstāsta Simbam par mirušo karaļu priekšteču pagātni.

Nags kaļ ļaunus plānus, kā nogalināt Simbu. Viņš ievilina Simbu kanjonā, bet hiēnas iedzen tur veselu [[antilope|antilopju]] baru. Mufasa atkal izglābj savu dēlu, bet pats tiek ieslodzīts uz šaurās klints radzes. Nags savu brāli nogrūž no klints tieši pašā antilopju barā. Mufasa tiek sabradāts un iet bojā. Pēc tam Nags iestāsta Simbam, ka viņš ir vainīgs sava tēva nāvē, tāpēc Simba aiziet no mājām. Nags pavēl saviem pakalpiņiem Simbu nogalināt, bet Simbam izdodas no viņiem aizbēgt. Pēc visiem šiem notikumiem Nags ieņem troni. Simba apmaldās tuksnesī, viņu tur atrod un pieņem savā ģimenē [[meža kuilis]] Pumba un [[surikats]] Timons. Simba izaug, dzīvojot bezrūpīgu dzīvi „[[Hakuna matata]]”.

Reiz, dzenoties pēc Pumbas, džungļos nonāk jau pieaugusī Nala. Viņa atkal satiek Simbu. Viņa tam izstāsta, ka Nags un hiēnas ir izpostījušas viņa karaļvalsti. Taču Simba atsakās atgriezties, jo vēl arvien uzskata sevi par vainīgu tēva nāvē. Bez tam Pumba un Timons viņam iestāstījuši, ka, ja jau nelaime ir notikusi, tad vairs neko nevar vērst par labu. Mufasas draugs – gaišreģis Rafiki palīdz Simbam sazināties ar tēva garu. Tēva gars atklāj patiesību un pārliecina Simbu atgriezties un ieņemt likumīgo karaļa vietu. Simba atgriežas savā karaļvalstī kopā ar Nalu, Timonu un Pumbu un konstatē, ka viņa karaļvalsts tiešām ir izpostīta.

Simba paziņo Nagam, ka viņš, Simba, ir īstais karalis. Nags pārmet, ka Simba bijis vainīgs tēva nāvē un nemanāmi lēnām virza Simbu uz klints malu. Būdams pārliecināts, ka Simba ies bojā, Nags atzīstas, ka viņš ir nogalinājis Mufasu. Pēc šī paziņojuma saniknotais Simba sasparojas un nokļūst drošībā. Viņš piespiež Nagu publiski atzīties. Lauvenes uzbrūk hiēnām un notiek cīņa. Simba dzenas pakaļ Nagam uz klints virsotni. Tur Nags visā vaino hiēnas un piekrīt pamest šo karaļvalsti. Negaidīti Nags ar ķepu ieputina Simbas acīs pelnus un uzbrūk tam. Starp viņiem sākas cīņa, kuras rezultātā Simba nogrūž Nagu no klints. Nags paliek dzīvs un pieceļas, bet lejā viņam uzbrūk hiēnas, nespējot piedot nodevību. Simba uzkāpj uz klints paaugstinājuma un norēcas, tā pasludinot sevi par īsto karali. Karaļvalsts atkal uzplaukst.

Filmas fināla scēnā Simbam un Nalai piedzimst pēcnācējs, kuru Rafiki no klints lepni parāda visiem savannas iemītniekiem.

== Tēli ==
=== Mufasa ===
Plašās karaļvalsts valdnieks, tēvs Simbam un dzīves biedrs lauvenei Sarabi. Taisnīgs un labestīgs valdnieks, kurš seko līdzi dzīves norisēm. Viņa varu traģiskā ceļā izbeidz viņa brālis Nags.

Balss aktieri:

* Mufasa: [[Ģirts Jakovļevs]]

=== Nala ===
Simbas draudzene un nākotnes dzīvesbiedre. Pēc režisora Roba Minkofa izteikuma, vai nu Mufasa, vai arī Nags ir viņas tēvs, bet animācijas filmā tas ir parādīts savādāk, viņa ir attēlota kā Simbas māsīca un tas, ka viņi ir dzīvesbiedri, ir pavisam normāls lauvu dzīves apļa ritējums.

Balss aktieris:

* Pieaugusī Nala: [[Inga Misāne-Grasberga]] (runājot) un [[Santa Didžus]] (dziedot)

=== Rafiki ===
Rafiki ir pērtiķu sugas pārstāvis. Vecs cilts šamanis un Simbas garīguma vadītājs. Rafiki dzīvo kokā. Mūziklā „Karalis lauva“ Rafiki bija attēlots kā sieviešu dzimtas pārstāvis, bet animācijas filmā kā vīriešu dzimtas pārstāvis.

Balss aktieri:

* Rafiki: [[Uldis Dumpis]]

=== Sarabi ===
Simbas māte un Mufasas dzīvesbiedre.

Balss aktieri:

* Sarabi: [[Katrīne Pasternaka|Katrīne Pasternaka-Kalniņa]]

=== Sarafina ===
Nalas māte. Viņas vārds animācijas filmā netiek pieminēts.

=== Nags (''Scar'') ===
Nags ir Mufasas brālis un Simbas tēvocis. Filmā viņš ir ļaundaris un kļūst uz kādu brīdi arī par karali.

Balss aktieris:

* Nags: [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (runājot) un [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (dziedot)

=== Šenzi, Banzī un Eds ===
Trīs hiēnas, kas palīdzēja Nagam nogalināt Mufasu un izdzīt Simbu no viņa zemes. Hiēna Eds ir attēlota kā visu laiku histēriski smejoša hiēna.

Balss aktieris:

* Šenzi: [[Guna Zariņa]]
* Banzī:  [[Armands Berģis]]

=== Simba ===
Mufasas dēls un topošais karaļvalsts valdnieks. Viņa tēvocis Nags viņu izdzina no karaļvalsts un vainoja Mufasas nāvē. Simba izauga pie Timona un Pumbas, bet vēlāk atgriezās savā īstajā vietā, kura bija viņam paredzēta dzīves ritumā.

Balss aktieris:

* Pieaugušais Simba: Edgars Lipors
* Jaunais Simba: Kristofers Konovalovs&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The Lion King - Timon &amp; Pumbaa Finding and Meeting Simba (Latvian) 🇱🇻|url=https://www.youtube.com/watch?v=EPMRsAA0frI|date=2026-05-29|accessdate=2026-10-19|last=Glitching Starry}}&lt;/ref&gt;

=== Timons un Pumba ===
Jautrs duets. Viņi adoptēja Simbu un to izaudzināja, turklāt vēl tam iemācīja dzīvot bezrūpīgi (Hakuna matata).

Balss aktieris:

* Timons: [[Egils Melbārdis|Egīls Melbārdis]]
* Pumba: [[Gundars Āboliņš]]

=== Zazu ===
Vīzdegunīgs putns un mājas un esošā karaļa galma meistars.

Balss aktieri:

* Zazu: [[Ainārs Ančevskis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Walt Disney Animation Studios}}
{{Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1994. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Walt Disney Animation Studios filmas]]
[[Kategorija:Episkās filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji mūzikli vai kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>ihi874t9d6uo9gtdxey9cby07w9lk3m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538454</id>
      <parentid>4538453</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T20:59:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56355-80|~2026-56355-80]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4537900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9775" sha1="9raycisj82s5fwgwubhdbt32ffpqbjh" xml:space="preserve">{{cita nozīme|1994. gada filmu|2019. gada filmu|Karalis Lauva (2019. gada filma)}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Karalis Lauva
| attēls = Attēls:Teaser1.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Lion King''
| žanrs = animācijas filma
| režisors = * [[Rodžers Elers]]
* [[Robs Minkofs]]
| producents = 
| scenārija autors = * [[Džonatans Teilors Tomass]]
* [[Metjū Broderiks]]
* [[Džeimss Ērls Džounss]]
* [[Džeremijs Airons]]
* [[Moira Kellija]]
* [[Niketa Keleima]]
| galvenajās lomās = 
| mūzika = [[Hanss Cimmers]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]''
* ''[[Walt Disney Feature Animation]]''
| izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|1994|6|15}} {{filmas datums|2011|10|17| Latvija}}
| ilgums = 89 minūtes&lt;ref name=Runtime&gt;{{tīmekļa atsauce|title=''The Lion King'' (U)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lion-king-9|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=July 21, 2013|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225110830/http://www.bbfc.co.uk/releases/lion-king-9}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|45 miljoni}}&lt;ref name=&quot;mojo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=lionking.htm|website=[[Box Office Mojo]]|title=The Lion King|accessdate={{dat|2022|1|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|1,063 miljardi}}&lt;ref name=&quot;mojo&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 0110357
}}
'''&quot;Karalis Lauva&quot;''' ({{val|en|The Lion King}}) ir 1994. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] animācijas filma, kuras režisori ir [[Rodžers Elers]] un [[Robs Minkofs]]. Filma tika izdota 1994. gada 15. jūnijā. Šī ir ''Walt Disney Animated Classics'' 32. filma. Šī animācijas filma veidota ietekmējoties no [[Bībele]]s stāstiem un [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugas &quot;[[Hamlets]]&quot;.

&quot;Karalis Lauva&quot; bija visvairāk ieņēmumus ieguvusī animētā filma līdz filmas &quot;[[Meklējot Nemo]]&quot; izdošanai, kā arī kļuva par [[1994. gads kino|1994. gada ienesīgāko filmu]] un [[visu laiku ienesīgākās filmas|37. visu laiku ienesīgāko filmu]]. Filma galvenokārt ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes. Filma ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Zelta globusa balva|Zelta globusu]] kā [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|labākais mūzikls vai kinokomēdija]], kā arī Zelta globusa balvas un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s par [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālmūziku]] (komponists [[Hanss Cimmers]]) un [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko dziesmu]] (''Can You Feel the Love Tonight'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]] mūzika, [[Tims Raiss|Tima Raisa]] teksts). 2016. gadā filmu iekļāva [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]]. 2019. gadā tika izdota filma &quot;[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]&quot;, kas ir šīs animācijas filmas [[fotoreālisms|fotoreālistiskā]] [[datoranimācija]]s versija.

== Sižets ==
Gudrajam [[savanna]]s karalim Mufasam un viņa dzīves biedrenei Sarabi piedzimst mantinieks Simba. Mufasa stāsta savam dēlam par dzīvi karaļvalstī un par to, ka Simba vēlāk ieņems sava tēva vietu – kļūs par savannas karali. Toties Mufasas brālis Nags (oriģināli ''Scar'') cenšas ieņemt troni, stāstot Simbam par Ziloņu kapsētu. Nags cer, ka tādā veidā lauvēnu ievilinās šajā kapsētā, kur Naga pakalpiņi [[hiēnas]] to nogalinās.

Simba kopā ar savu draudzeni Nalu dodas uz kapsētu. Viņiem uzbrūk hiēnas, kuras uzkūdījis Nags. Taču Simbas tēvs Mufasa laikus izglābj abus lauvēnus. Sākumā Mufasa ir ļoti nikns uz dēlu, taču pēc abu sarunas piedod Simbam un abi sāk spēlēties. Uz Simbas jautājumu, vai viņi abi būs kopā mūžīgi, Mufasa, skatoties zvaigznēs, izstāsta Simbam par mirušo karaļu priekšteču pagātni.

Nags kaļ ļaunus plānus, kā nogalināt Simbu. Viņš ievilina Simbu kanjonā, bet hiēnas iedzen tur veselu [[antilope|antilopju]] baru. Mufasa atkal izglābj savu dēlu, bet pats tiek ieslodzīts uz šaurās klints radzes. Nags savu brāli nogrūž no klints tieši pašā antilopju barā. Mufasa tiek sabradāts un iet bojā. Pēc tam Nags iestāsta Simbam, ka viņš ir vainīgs sava tēva nāvē, tāpēc Simba aiziet no mājām. Nags pavēl saviem pakalpiņiem Simbu nogalināt, bet Simbam izdodas no viņiem aizbēgt. Pēc visiem šiem notikumiem Nags ieņem troni. Simba apmaldās tuksnesī, viņu tur atrod un pieņem savā ģimenē [[meža kuilis]] Pumba un [[surikats]] Timons. Simba izaug, dzīvojot bezrūpīgu dzīvi „[[Hakuna matata]]”.

Reiz, dzenoties pēc Pumbas, džungļos nonāk jau pieaugusī Nala. Viņa atkal satiek Simbu. Viņa tam izstāsta, ka Nags un hiēnas ir izpostījušas viņa karaļvalsti. Taču Simba atsakās atgriezties, jo vēl arvien uzskata sevi par vainīgu tēva nāvē. Bez tam Pumba un Timons viņam iestāstījuši, ka, ja jau nelaime ir notikusi, tad vairs neko nevar vērst par labu. Mufasas draugs – gaišreģis Rafiki palīdz Simbam sazināties ar tēva garu. Tēva gars atklāj patiesību un pārliecina Simbu atgriezties un ieņemt likumīgo karaļa vietu. Simba atgriežas savā karaļvalstī kopā ar Nalu, Timonu un Pumbu un konstatē, ka viņa karaļvalsts tiešām ir izpostīta.

Simba paziņo Nagam, ka viņš, Simba, ir īstais karalis. Nags pārmet, ka Simba bijis vainīgs tēva nāvē un nemanāmi lēnām virza Simbu uz klints malu. Būdams pārliecināts, ka Simba ies bojā, Nags atzīstas, ka viņš ir nogalinājis Mufasu. Pēc šī paziņojuma saniknotais Simba sasparojas un nokļūst drošībā. Viņš piespiež Nagu publiski atzīties. Lauvenes uzbrūk hiēnām un notiek cīņa. Simba dzenas pakaļ Nagam uz klints virsotni. Tur Nags visā vaino hiēnas un piekrīt pamest šo karaļvalsti. Negaidīti Nags ar ķepu ieputina Simbas acīs pelnus un uzbrūk tam. Starp viņiem sākas cīņa, kuras rezultātā Simba nogrūž Nagu no klints. Nags paliek dzīvs un pieceļas, bet lejā viņam uzbrūk hiēnas, nespējot piedot nodevību. Simba uzkāpj uz klints paaugstinājuma un norēcas, tā pasludinot sevi par īsto karali. Karaļvalsts atkal uzplaukst.

Filmas fināla scēnā Simbam un Nalai piedzimst pēcnācējs, kuru Rafiki no klints lepni parāda visiem savannas iemītniekiem.

== Tēli ==
=== Mufasa ===
Plašās karaļvalsts valdnieks, tēvs Simbam un dzīves biedrs lauvenei Sarabi. Taisnīgs un labestīgs valdnieks, kurš seko līdzi dzīves norisēm. Viņa varu traģiskā ceļā izbeidz viņa brālis Nags.

Balss aktieri:

* Mufasa: [[Ģirts Jakovļevs]]

=== Nala ===
Simbas draudzene un nākotnes dzīvesbiedre. Pēc režisora Roba Minkofa izteikuma, vai nu Mufasa, vai arī Nags ir viņas tēvs, bet animācijas filmā tas ir parādīts savādāk, viņa ir attēlota kā Simbas māsīca un tas, ka viņi ir dzīvesbiedri, ir pavisam normāls lauvu dzīves apļa ritējums.

Balss aktieris:

* Pieaugusī Nala: [[Inga Misāne-Grasberga]]

=== Rafiki ===
Rafiki ir pērtiķu sugas pārstāvis. Vecs cilts šamanis un Simbas garīguma vadītājs. Rafiki dzīvo kokā. Mūziklā „Karalis lauva“ Rafiki bija attēlots kā sieviešu dzimtas pārstāvis, bet animācijas filmā kā vīriešu dzimtas pārstāvis.

Balss aktieri:

* Rafiki: [[Uldis Dumpis]]

=== Sarabi ===
Simbas māte un Mufasas dzīvesbiedre.

Balss aktieri:

* Sarabi: [[Katrīne Pasternaka|Katrīne Pasternaka-Kalniņa]]

=== Sarafina ===
Nalas māte. Viņas vārds animācijas filmā netiek pieminēts.

=== Nags (''Scar'') ===
Nags ir Mufasas brālis un Simbas tēvocis. Filmā viņš ir ļaundaris un kļūst uz kādu brīdi arī par karali.

Balss aktieris:

* Nags: [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]

=== Šenzi, Banzī un Eds ===
Trīs hiēnas, kas palīdzēja Nagam nogalināt Mufasu un izdzīt Simbu no viņa zemes. Hiēna Eds ir attēlota kā visu laiku histēriski smejoša hiēna.

Balss aktieris:

* Šenzi: [[Guna Zariņa]]
* Banzī: [[Artūrs Skrastiņš]]

=== Simba ===
Mufasas dēls un topošais karaļvalsts valdnieks. Viņa tēvocis Nags viņu izdzina no karaļvalsts un vainoja Mufasas nāvē. Simba izauga pie Timona un Pumbas, bet vēlāk atgriezās savā īstajā vietā, kura bija viņam paredzēta dzīves ritumā.

Balss aktieris:

* Pieaugušais Simba: Edgars Lipors
* Jaunais Simba: Eremijs Sējāns&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The Lion King - Timon &amp; Pumbaa Finding and Meeting Simba (Latvian) 🇱🇻|url=https://www.youtube.com/watch?v=EPMRsAA0frI|date=2026-05-29|accessdate=2026-10-19|last=Glitching Starry}}&lt;/ref&gt;

=== Timons un Pumba ===
Jautrs duets. Viņi adoptēja Simbu un to izaudzināja, turklāt vēl tam iemācīja dzīvot bezrūpīgi (Hakuna matata).

Balss aktieris:

* Timons: [[Egils Melbārdis|Egīls Melbārdis]]
* Pumba: [[Gundars Āboliņš]]

=== Zazu ===
Vīzdegunīgs putns un mājas un esošā karaļa galma meistars.

Balss aktieri:

* Zazu: [[Ainārs Ančevskis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Walt Disney Animation Studios}}
{{Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1994. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Walt Disney Animation Studios filmas]]
[[Kategorija:Episkās filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji mūzikli vai kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>9raycisj82s5fwgwubhdbt32ffpqbjh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538455</id>
      <parentid>4538454</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T21:00:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Egilus|Egilus]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-56355-80</comment>
      <origin>4538453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9894" sha1="ihi874t9d6uo9gtdxey9cby07w9lk3m" xml:space="preserve">{{cita nozīme|1994. gada filmu|2019. gada filmu|Karalis Lauva (2019. gada filma)}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Karalis Lauva
| attēls = Attēls:Teaser1.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Lion King''
| žanrs = animācijas filma
| režisors = * [[Rodžers Elers]]
* [[Robs Minkofs]]
| producents = 
| scenārija autors = * [[Džonatans Teilors Tomass]]
* [[Metjū Broderiks]]
* [[Džeimss Ērls Džounss]]
* [[Džeremijs Airons]]
* [[Moira Kellija]]
* [[Niketa Keleima]]
| galvenajās lomās = 
| mūzika = [[Hanss Cimmers]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]''
* ''[[Walt Disney Feature Animation]]''
| izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|1994|6|15}} {{filmas datums|2011|10|17| Latvija}}
| ilgums = 89 minūtes&lt;ref name=Runtime&gt;{{tīmekļa atsauce|title=''The Lion King'' (U)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lion-king-9|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=July 21, 2013|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225110830/http://www.bbfc.co.uk/releases/lion-king-9}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|45 miljoni}}&lt;ref name=&quot;mojo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=lionking.htm|website=[[Box Office Mojo]]|title=The Lion King|accessdate={{dat|2022|1|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|1,063 miljardi}}&lt;ref name=&quot;mojo&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 0110357
}}
'''&quot;Karalis Lauva&quot;''' ({{val|en|The Lion King}}) ir 1994. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] animācijas filma, kuras režisori ir [[Rodžers Elers]] un [[Robs Minkofs]]. Filma tika izdota 1994. gada 15. jūnijā. Šī ir ''Walt Disney Animated Classics'' 32. filma. Šī animācijas filma veidota ietekmējoties no [[Bībele]]s stāstiem un [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugas &quot;[[Hamlets]]&quot;.

&quot;Karalis Lauva&quot; bija visvairāk ieņēmumus ieguvusī animētā filma līdz filmas &quot;[[Meklējot Nemo]]&quot; izdošanai, kā arī kļuva par [[1994. gads kino|1994. gada ienesīgāko filmu]] un [[visu laiku ienesīgākās filmas|37. visu laiku ienesīgāko filmu]]. Filma galvenokārt ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes. Filma ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Zelta globusa balva|Zelta globusu]] kā [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|labākais mūzikls vai kinokomēdija]], kā arī Zelta globusa balvas un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s par [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālmūziku]] (komponists [[Hanss Cimmers]]) un [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko dziesmu]] (''Can You Feel the Love Tonight'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]] mūzika, [[Tims Raiss|Tima Raisa]] teksts). 2016. gadā filmu iekļāva [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]]. 2019. gadā tika izdota filma &quot;[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]&quot;, kas ir šīs animācijas filmas [[fotoreālisms|fotoreālistiskā]] [[datoranimācija]]s versija.

== Sižets ==
Gudrajam [[savanna]]s karalim Mufasam un viņa dzīves biedrenei Sarabi piedzimst mantinieks Simba. Mufasa stāsta savam dēlam par dzīvi karaļvalstī un par to, ka Simba vēlāk ieņems sava tēva vietu – kļūs par savannas karali. Toties Mufasas brālis Nags (oriģināli ''Scar'') cenšas ieņemt troni, stāstot Simbam par Ziloņu kapsētu. Nags cer, ka tādā veidā lauvēnu ievilinās šajā kapsētā, kur Naga pakalpiņi [[hiēnas]] to nogalinās.

Simba kopā ar savu draudzeni Nalu dodas uz kapsētu. Viņiem uzbrūk hiēnas, kuras uzkūdījis Nags. Taču Simbas tēvs Mufasa laikus izglābj abus lauvēnus. Sākumā Mufasa ir ļoti nikns uz dēlu, taču pēc abu sarunas piedod Simbam un abi sāk spēlēties. Uz Simbas jautājumu, vai viņi abi būs kopā mūžīgi, Mufasa, skatoties zvaigznēs, izstāsta Simbam par mirušo karaļu priekšteču pagātni.

Nags kaļ ļaunus plānus, kā nogalināt Simbu. Viņš ievilina Simbu kanjonā, bet hiēnas iedzen tur veselu [[antilope|antilopju]] baru. Mufasa atkal izglābj savu dēlu, bet pats tiek ieslodzīts uz šaurās klints radzes. Nags savu brāli nogrūž no klints tieši pašā antilopju barā. Mufasa tiek sabradāts un iet bojā. Pēc tam Nags iestāsta Simbam, ka viņš ir vainīgs sava tēva nāvē, tāpēc Simba aiziet no mājām. Nags pavēl saviem pakalpiņiem Simbu nogalināt, bet Simbam izdodas no viņiem aizbēgt. Pēc visiem šiem notikumiem Nags ieņem troni. Simba apmaldās tuksnesī, viņu tur atrod un pieņem savā ģimenē [[meža kuilis]] Pumba un [[surikats]] Timons. Simba izaug, dzīvojot bezrūpīgu dzīvi „[[Hakuna matata]]”.

Reiz, dzenoties pēc Pumbas, džungļos nonāk jau pieaugusī Nala. Viņa atkal satiek Simbu. Viņa tam izstāsta, ka Nags un hiēnas ir izpostījušas viņa karaļvalsti. Taču Simba atsakās atgriezties, jo vēl arvien uzskata sevi par vainīgu tēva nāvē. Bez tam Pumba un Timons viņam iestāstījuši, ka, ja jau nelaime ir notikusi, tad vairs neko nevar vērst par labu. Mufasas draugs – gaišreģis Rafiki palīdz Simbam sazināties ar tēva garu. Tēva gars atklāj patiesību un pārliecina Simbu atgriezties un ieņemt likumīgo karaļa vietu. Simba atgriežas savā karaļvalstī kopā ar Nalu, Timonu un Pumbu un konstatē, ka viņa karaļvalsts tiešām ir izpostīta.

Simba paziņo Nagam, ka viņš, Simba, ir īstais karalis. Nags pārmet, ka Simba bijis vainīgs tēva nāvē un nemanāmi lēnām virza Simbu uz klints malu. Būdams pārliecināts, ka Simba ies bojā, Nags atzīstas, ka viņš ir nogalinājis Mufasu. Pēc šī paziņojuma saniknotais Simba sasparojas un nokļūst drošībā. Viņš piespiež Nagu publiski atzīties. Lauvenes uzbrūk hiēnām un notiek cīņa. Simba dzenas pakaļ Nagam uz klints virsotni. Tur Nags visā vaino hiēnas un piekrīt pamest šo karaļvalsti. Negaidīti Nags ar ķepu ieputina Simbas acīs pelnus un uzbrūk tam. Starp viņiem sākas cīņa, kuras rezultātā Simba nogrūž Nagu no klints. Nags paliek dzīvs un pieceļas, bet lejā viņam uzbrūk hiēnas, nespējot piedot nodevību. Simba uzkāpj uz klints paaugstinājuma un norēcas, tā pasludinot sevi par īsto karali. Karaļvalsts atkal uzplaukst.

Filmas fināla scēnā Simbam un Nalai piedzimst pēcnācējs, kuru Rafiki no klints lepni parāda visiem savannas iemītniekiem.

== Tēli ==
=== Mufasa ===
Plašās karaļvalsts valdnieks, tēvs Simbam un dzīves biedrs lauvenei Sarabi. Taisnīgs un labestīgs valdnieks, kurš seko līdzi dzīves norisēm. Viņa varu traģiskā ceļā izbeidz viņa brālis Nags.

Balss aktieri:

* Mufasa: [[Ģirts Jakovļevs]]

=== Nala ===
Simbas draudzene un nākotnes dzīvesbiedre. Pēc režisora Roba Minkofa izteikuma, vai nu Mufasa, vai arī Nags ir viņas tēvs, bet animācijas filmā tas ir parādīts savādāk, viņa ir attēlota kā Simbas māsīca un tas, ka viņi ir dzīvesbiedri, ir pavisam normāls lauvu dzīves apļa ritējums.

Balss aktieris:

* Pieaugusī Nala: [[Inga Misāne-Grasberga]] (runājot) un [[Santa Didžus]] (dziedot)

=== Rafiki ===
Rafiki ir pērtiķu sugas pārstāvis. Vecs cilts šamanis un Simbas garīguma vadītājs. Rafiki dzīvo kokā. Mūziklā „Karalis lauva“ Rafiki bija attēlots kā sieviešu dzimtas pārstāvis, bet animācijas filmā kā vīriešu dzimtas pārstāvis.

Balss aktieri:

* Rafiki: [[Uldis Dumpis]]

=== Sarabi ===
Simbas māte un Mufasas dzīvesbiedre.

Balss aktieri:

* Sarabi: [[Katrīne Pasternaka|Katrīne Pasternaka-Kalniņa]]

=== Sarafina ===
Nalas māte. Viņas vārds animācijas filmā netiek pieminēts.

=== Nags (''Scar'') ===
Nags ir Mufasas brālis un Simbas tēvocis. Filmā viņš ir ļaundaris un kļūst uz kādu brīdi arī par karali.

Balss aktieris:

* Nags: [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (runājot) un [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (dziedot)

=== Šenzi, Banzī un Eds ===
Trīs hiēnas, kas palīdzēja Nagam nogalināt Mufasu un izdzīt Simbu no viņa zemes. Hiēna Eds ir attēlota kā visu laiku histēriski smejoša hiēna.

Balss aktieris:

* Šenzi: [[Guna Zariņa]]
* Banzī:  [[Armands Berģis]]

=== Simba ===
Mufasas dēls un topošais karaļvalsts valdnieks. Viņa tēvocis Nags viņu izdzina no karaļvalsts un vainoja Mufasas nāvē. Simba izauga pie Timona un Pumbas, bet vēlāk atgriezās savā īstajā vietā, kura bija viņam paredzēta dzīves ritumā.

Balss aktieris:

* Pieaugušais Simba: Edgars Lipors
* Jaunais Simba: Kristofers Konovalovs&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The Lion King - Timon &amp; Pumbaa Finding and Meeting Simba (Latvian) 🇱🇻|url=https://www.youtube.com/watch?v=EPMRsAA0frI|date=2026-05-29|accessdate=2026-10-19|last=Glitching Starry}}&lt;/ref&gt;

=== Timons un Pumba ===
Jautrs duets. Viņi adoptēja Simbu un to izaudzināja, turklāt vēl tam iemācīja dzīvot bezrūpīgi (Hakuna matata).

Balss aktieris:

* Timons: [[Egils Melbārdis|Egīls Melbārdis]]
* Pumba: [[Gundars Āboliņš]]

=== Zazu ===
Vīzdegunīgs putns un mājas un esošā karaļa galma meistars.

Balss aktieri:

* Zazu: [[Ainārs Ančevskis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Walt Disney Animation Studios}}
{{Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1994. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Walt Disney Animation Studios filmas]]
[[Kategorija:Episkās filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji mūzikli vai kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>ihi874t9d6uo9gtdxey9cby07w9lk3m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maiks Bibijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152418</id>
    <revision>
      <id>4538478</id>
      <parentid>4073388</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:37:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12584" sha1="6buf1o2xmuqr41c906mw4ipv0cm5hv0" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Maiks Bibijs
 |       vārds_orig = ''Mike Bibby''
 |           attēls = MikeBibbyMiamiHeat.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Maiks Bibijs 2011. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|13}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Šerihilla}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = {{mērv|cm=188}}
 |            svars = {{mērv|kg=88}}
 |              poz = [[Saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 1998
 |         kar_beig = 2012
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Shadow Mountain'' ([[Arizona]]}
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Arizonas Universitāte]] (1996—1998)
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 2.
 |          dr_gads = [[1998. gada NBA drafts|1998]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|1998|start}}–{{nbay|2000|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2001|start}}–{{nbay|2007|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2007|end}}–{{nbay|2010|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2010|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2010|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2011|full=y}}
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|1998|end}})&lt;/small&gt;
* [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions &lt;small&gt;(1997)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Maikls (Maiks) Bibijs''' ({{val|en|Michael &quot;Mike&quot; Bibby}}; dzimis {{dat|1978|5|13}} [[Šerihilla|Šerihillā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Aizvadījis 14 sezonas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[Treneris|treneri]] un šobrīd vada [[NCAA]] komandu no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]].

M. Bibija tēvs [[Henrijs Bibijs]] bija ievērojams basketbolists, 1973. gada [[NBA čempions]].

== Karjera ==
Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras M. Bibijs nonāca [[Arizonas Universitāte]]s komandā un kopā ar &quot;Wildcats&quot; kļuva par 1997. gada [[NCAA]] čempionu. Pēc divām sezonām koledžu basketbolā un čempiona titula viņš pieteicās NBA draftam. [[1998. gada NBA drafts|1998. gada NBA draftā]] viņu [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]] izraudzījās ar kopējo otro kārtas numuru (kā pirmais tika draftēts [[Maikls Olovokandi]]).

Debijas sezonā NBA viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]]. 2001. gada jūnijā M. Bibiju kopā ar [[Brents Praiss|Brentu Praisu]] aizmainīja uz [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] pret [[Džeisons Viljamss|Džeisonu Viljamsu]] un [[Niks Andersons|Niku Andersonu]]. Lielāko karjeras daļu (2001—2008) aizvadījis &quot;Kings&quot; vienībā. [[2001.—2002. gada NBA sezona|2001.—2002. gada sezonā]] viņi sasniedza konferences finālu, kurā zaudēja tobrīdējiem NBA čempioniem [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]]. Individuālās statistikas ziņā viņam veiksmīga bija [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezona]], kad vidēji spēlē guva 18,4 punktus, tā palīdzot komandai sasniegt izslēgšanas spēles.

2008. gada februārī M. Bibijs tika aizmainīts uz [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] pret [[Šeldens Viljamss|Šeldenu Viljamsu]], [[Entonijs Džonsons|Entoniju Džonsonu]], [[Tairons Lū|Taironu Lū]], [[Lorensens Raits|Lorensenu Raitu]] un [[2008. gada NBA drafts|2008. gada NBA drafta]] otrās kārtas izvēli. [[2007.—2008. gada NBA sezona|2007.—2008. gada sezonā]] viņš &quot;Hawks&quot; komandai palīdzēja sasniegt izslēgšanas spēles pirmoreiz pēdējo desmit sezonu laikā.

2011. gada februārī M. Bibijs kopā ar [[Džordans Kraufords|Džordanu Kraufordu]], [[Moriss Evanss|Morisu Evansu]] un [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA drafta]] pirmās kārtas izvēli tika aizmainīts uz [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] pret [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] un [[Hiltons Ārmstrongs|Hiltonu Ārmstrongu]], taču komandas sastāvā aizvadīja tikai divas spēles līdz vienojās par līguma izpirkšanu. 2011. gada martā viņš vienojās par līgumu ar [[Maiami &quot;Heat&quot;]] un kluba sastāvā sasniedza 2011. gada finālsēriju.

2011. gada decembrī pēc [[2011. gada NBA lokauts|NBA lokauta]] M. Bibijs parakstīja līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kas kļuva par viņa pēdējo klubu NBA spēlētāja karjerā.

Pēc spēlētāja karjeras beigām M. Bibijs kļuva par treneri, vispirms strādājot ar savas vidusskolas ''Shadow Mountain'' komandu [[Arizona|Arizonā]]. 2025. gadā viņš kļuva par [[NCAA]] komandas no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]] galveno treneri, bet īsi pēc tam par šīs augstskolas komandas ģenerālmenedžeri tika apstiprināts [[Šakils O'Nīls]].

== Statistika NBA ==
{{Basketbolista statistika}}

=== Regular Season ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|1998|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| 50 || 50 || 35,2 || 43,0 || 20,3 || 75,1 || 2,7 || 6,5 || '''1,6''' || 0,1 || 13,2
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|1999|trunc=y}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| '''82''' || '''82''' || 38,5 || 44,5 || 36,3 || 78,0 || 3,7 || 8,1 || '''1,6''' || 0,2 || 14,5
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2000|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| '''82''' || '''82''' || '''38,9''' || 45,4 || 37,9 || 76,1 || 3,7 || '''8,4''' || 1,3 || 0,1 || 15,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2001|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 80 || 80 || 33,2 || 45,3 || 37,0 || 80,3 || 2,8 || 5 || 1,1 || 0,2 || 13,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2002|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 55 || 55 || 33,4 || '''47,0''' || 40,9 || '''86,1''' || 2,7 || 5,2 || 1,3 || 0,1 || 15,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2003|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 36,3 || 45,0 || 39,2 || 81,5 || 3,4 || 5,4 || 1,4 || 0,2 || 18,4
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2004|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 80 || 80 || 38,6 || 44,3 || 36,0 || 77,5 || '''4,2''' || 6,8 || '''1,6''' || '''0,4''' || 19,6
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2005|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 38,6 || 43,2 || 38,6 || 84,9 || 2,9 || 5,4 || 1 || 0,1 || '''21,1'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2006|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 34,0 || 40,4 || 36,0 || 83,0 || 3,2 || 4,7 || 1,1 || 0,1 || 17,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2007|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 15 || 12 || 31,5 || 40,6 || 39,3 || 74,2 || 3,7 || 5 || 1,3 || 0,1 || 13,5
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2007|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 33 || 32 || 33,3 || 41,4 || 36,9 || 79,7 || 3,2 || 6,5 || 1,1 || 0,1 || 14,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2008|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 79 || 79 || 34,7 || 43,5 || 39,0 || 78,9 || 3,5 || 5 || 1,2|| 0,1 || 14,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2009|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 80 || 80 || 27,4 || 41,6 || 38,9 || 86,1 || 2,3 || 3,9 || 0,8 || 0 || 9,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 56 || 56 || 29,9 || 43,5 || 44,1 || 63,0 || 2,6 || 3,6 || 0,7 || 0,1 || 9,4
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;|&quot;Wizards&quot;]]
| 2 || 0 || 14,5 || 11,1 || 0 || 0 || 1,5 || 4 || 0,5 || 0 || 1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Maiami &quot;Heat&quot;|&quot;Heat&quot;]]
| 22 || 12 || 26,5 || 43,7 || '''45,5''' || 62,5 || 2,2 || 2,5 || 0,5 || 0,1 || 7,3
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2011|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| 39 || 4 || 14,3 || 28,2 || 31,8 || 75,0 || 1,5 || 2,1 || 0,5 || 0,1 || 2,6
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 1001 || 950 || 33,9 || 43,6 || 37,9 || 80,2 || 3,1 || 5,5 || 1,2 || 0,1 || 14,7
|}

=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 16 || 16 || 41,3 || 44,4 || 42,4 || 82,6 || 3,8 || 5 || 1,4 || 0,2 || '''20,3'''
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 12 || 12 || 33,7 || 42,2 || 28,2 || 79,4 || 2,6 || 5 || 1,2 || '''0,4''' || 12,7
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 12 || 12 || 41,4 || 42,9 || 43,6 || 87,3 || 4,2 || '''7''' || '''1,9''' || '''0,4''' || 20,0
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 5 || 5 || 40,0 || 39,1 || 21,7 || 77,8 || '''4,4''' || 6,6 || 1,4 || '''0,4''' || 19,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 6 || 6 || '''42,5''' || 34,8 || 34,6 || 90,0 || 3,8 || 5,2 || 1,5 || 0 || 16,7
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 7 || 7 || 36,0 || 33,8 || 29,2 || 65,6 || 3,1 || 3,1 || 0,6 || 0,3 || 10,3
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 11 || 11 || 35,5 || '''46,2''' || '''54,2''' || '''95,5''' || 3,4 || 4,2 || 0,9 || 0,2 || 13,2
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 11 || 11 || 26,5 || 45,0 || 41,2 || 70,0 || 2,5 || 2,5 || 0,8 || 0 || 8,5
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
| align=&quot;left&quot; | [[Maiami &quot;Heat&quot;|&quot;Heat&quot;]]
| '''20''' || '''20''' || 20,8 || 28,1 || 25,8 || 50,0 || 1,8 || 1,1 || 0,6 || 0,3 || 3,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| align=&quot;left&quot; | [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| 5 || 1 || 23,6 || 39,1 || 41,2 || 66,7 || 4,2 || 2,6 || 0,2 || 0 || 5,4
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 105 || 101 || 33,2 || 40,8 || 37,1 || 81,5 || 3,1 || 4 || 1,1 || 0,2 || 12,6
|}

== Ārējās saites ==
{{Basketbola profili
| oficmlapa  = www.mikebibby.com/
| nba        = playerfile/mike_bibby/index.html
| br         = players/b/bibbymi01.html
| sr         = 
| espn       = 
| fiba       = 
| fibae      = 
| eirol      = 
}}

{{DEFAULTSORT:Bibijs, Maiks}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Memfisas &quot;Grizzlies&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sakramento &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Heat&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Knicks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>6buf1o2xmuqr41c906mw4ipv0cm5hv0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538479</id>
      <parentid>4538478</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:38:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4538479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12409" sha1="tpocd4eh4ryy0zb7pjwkl9zm6tqytwk" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Maiks Bibijs
 |       vārds_orig = ''Mike Bibby''
 |           attēls = MikeBibbyMiamiHeat.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Maiks Bibijs 2011. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|13}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Šerihilla}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = {{mērv|cm=188}}
 |            svars = {{mērv|kg=88}}
 |              poz = [[Saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 1998
 |         kar_beig = 2012
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Shadow Mountain'' ([[Arizona]]}
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Arizonas Universitāte]] (1996—1998)
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 2.
 |          dr_gads = [[1998. gada NBA drafts|1998]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|1998|start}}–{{nbay|2000|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2001|start}}–{{nbay|2007|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2007|end}}–{{nbay|2010|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2010|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2010|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2011|full=y}}
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|1998|end}})&lt;/small&gt;
* [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions &lt;small&gt;(1997)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Maikls (Maiks) Bibijs''' ({{val|en|Michael &quot;Mike&quot; Bibby}}; dzimis {{dat|1978|5|13}} [[Šerihilla|Šerihillā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Aizvadījis 14 sezonas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[Treneris|treneri]] un šobrīd vada [[NCAA]] komandu no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]].

M. Bibija tēvs [[Henrijs Bibijs]] bija ievērojams basketbolists, 1973. gada [[NBA čempions]].

== Karjera ==
Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras M. Bibijs nonāca [[Arizonas Universitāte]]s komandā un kopā ar &quot;Wildcats&quot; kļuva par 1997. gada [[NCAA]] čempionu. Pēc divām sezonām koledžu basketbolā un čempiona titula viņš pieteicās NBA draftam. [[1998. gada NBA drafts|1998. gada NBA draftā]] viņu [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]] izraudzījās ar kopējo otro kārtas numuru (kā pirmais tika draftēts [[Maikls Olovokandi]]).

Debijas sezonā NBA viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]]. 2001. gada jūnijā M. Bibiju kopā ar [[Brents Praiss|Brentu Praisu]] aizmainīja uz [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] pret [[Džeisons Viljamss|Džeisonu Viljamsu]] un [[Niks Andersons|Niku Andersonu]]. Lielāko karjeras daļu (2001—2008) aizvadījis &quot;Kings&quot; vienībā. [[2001.—2002. gada NBA sezona|2001.—2002. gada sezonā]] viņi sasniedza konferences finālu, kurā zaudēja tobrīdējiem NBA čempioniem [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]]. Individuālās statistikas ziņā viņam veiksmīga bija [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezona]], kad vidēji spēlē guva 18,4 punktus, tā palīdzot komandai sasniegt izslēgšanas spēles.

2008. gada februārī M. Bibijs tika aizmainīts uz [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] pret [[Šeldens Viljamss|Šeldenu Viljamsu]], [[Entonijs Džonsons|Entoniju Džonsonu]], [[Tairons Lū|Taironu Lū]], [[Lorensens Raits|Lorensenu Raitu]] un [[2008. gada NBA drafts|2008. gada NBA drafta]] otrās kārtas izvēli. [[2007.—2008. gada NBA sezona|2007.—2008. gada sezonā]] viņš &quot;Hawks&quot; komandai palīdzēja sasniegt izslēgšanas spēles pirmoreiz pēdējo desmit sezonu laikā.

2011. gada februārī M. Bibijs kopā ar [[Džordans Kraufords|Džordanu Kraufordu]], [[Moriss Evanss|Morisu Evansu]] un [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA drafta]] pirmās kārtas izvēli tika aizmainīts uz [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] pret [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] un [[Hiltons Ārmstrongs|Hiltonu Ārmstrongu]], taču komandas sastāvā aizvadīja tikai divas spēles līdz vienojās par līguma izpirkšanu. 2011. gada martā viņš vienojās par līgumu ar [[Maiami &quot;Heat&quot;]] un kluba sastāvā sasniedza 2011. gada finālsēriju.

2011. gada decembrī pēc [[2011. gada NBA lokauts|NBA lokauta]] M. Bibijs parakstīja līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kas kļuva par viņa pēdējo klubu NBA spēlētāja karjerā.

Pēc spēlētāja karjeras beigām M. Bibijs kļuva par treneri, vispirms strādājot ar savas vidusskolas ''Shadow Mountain'' komandu [[Arizona|Arizonā]]. 2025. gadā viņš kļuva par [[NCAA]] komandas no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]] galveno treneri, bet īsi pēc tam par šīs augstskolas komandas ģenerālmenedžeri tika apstiprināts [[Šakils O'Nīls]].

== Statistika NBA ==
{{Basketbolista statistika}}

=== Regular Season ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|1998|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| 50 || 50 || 35,2 || 43,0 || 20,3 || 75,1 || 2,7 || 6,5 || '''1,6''' || 0,1 || 13,2
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|1999|trunc=y}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| '''82''' || '''82''' || 38,5 || 44,5 || 36,3 || 78,0 || 3,7 || 8,1 || '''1,6''' || 0,2 || 14,5
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2000|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| '''82''' || '''82''' || '''38,9''' || 45,4 || 37,9 || 76,1 || 3,7 || '''8,4''' || 1,3 || 0,1 || 15,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2001|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 80 || 80 || 33,2 || 45,3 || 37,0 || 80,3 || 2,8 || 5 || 1,1 || 0,2 || 13,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2002|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 55 || 55 || 33,4 || '''47,0''' || 40,9 || '''86,1''' || 2,7 || 5,2 || 1,3 || 0,1 || 15,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2003|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 36,3 || 45,0 || 39,2 || 81,5 || 3,4 || 5,4 || 1,4 || 0,2 || 18,4
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2004|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 80 || 80 || 38,6 || 44,3 || 36,0 || 77,5 || '''4,2''' || 6,8 || '''1,6''' || '''0,4''' || 19,6
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2005|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 38,6 || 43,2 || 38,6 || 84,9 || 2,9 || 5,4 || 1 || 0,1 || '''21,1'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2006|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 34,0 || 40,4 || 36,0 || 83,0 || 3,2 || 4,7 || 1,1 || 0,1 || 17,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2007|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 15 || 12 || 31,5 || 40,6 || 39,3 || 74,2 || 3,7 || 5 || 1,3 || 0,1 || 13,5
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2007|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 33 || 32 || 33,3 || 41,4 || 36,9 || 79,7 || 3,2 || 6,5 || 1,1 || 0,1 || 14,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2008|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 79 || 79 || 34,7 || 43,5 || 39,0 || 78,9 || 3,5 || 5 || 1,2|| 0,1 || 14,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2009|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 80 || 80 || 27,4 || 41,6 || 38,9 || 86,1 || 2,3 || 3,9 || 0,8 || 0 || 9,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 56 || 56 || 29,9 || 43,5 || 44,1 || 63,0 || 2,6 || 3,6 || 0,7 || 0,1 || 9,4
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;|&quot;Wizards&quot;]]
| 2 || 0 || 14,5 || 11,1 || 0 || 0 || 1,5 || 4 || 0,5 || 0 || 1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Maiami &quot;Heat&quot;|&quot;Heat&quot;]]
| 22 || 12 || 26,5 || 43,7 || '''45,5''' || 62,5 || 2,2 || 2,5 || 0,5 || 0,1 || 7,3
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2011|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| 39 || 4 || 14,3 || 28,2 || 31,8 || 75,0 || 1,5 || 2,1 || 0,5 || 0,1 || 2,6
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 1001 || 950 || 33,9 || 43,6 || 37,9 || 80,2 || 3,1 || 5,5 || 1,2 || 0,1 || 14,7
|}

=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 16 || 16 || 41,3 || 44,4 || 42,4 || 82,6 || 3,8 || 5 || 1,4 || 0,2 || '''20,3'''
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 12 || 12 || 33,7 || 42,2 || 28,2 || 79,4 || 2,6 || 5 || 1,2 || '''0,4''' || 12,7
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 12 || 12 || 41,4 || 42,9 || 43,6 || 87,3 || 4,2 || '''7''' || '''1,9''' || '''0,4''' || 20,0
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 5 || 5 || 40,0 || 39,1 || 21,7 || 77,8 || '''4,4''' || 6,6 || 1,4 || '''0,4''' || 19,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 6 || 6 || '''42,5''' || 34,8 || 34,6 || 90,0 || 3,8 || 5,2 || 1,5 || 0 || 16,7
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 7 || 7 || 36,0 || 33,8 || 29,2 || 65,6 || 3,1 || 3,1 || 0,6 || 0,3 || 10,3
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 11 || 11 || 35,5 || '''46,2''' || '''54,2''' || '''95,5''' || 3,4 || 4,2 || 0,9 || 0,2 || 13,2
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 11 || 11 || 26,5 || 45,0 || 41,2 || 70,0 || 2,5 || 2,5 || 0,8 || 0 || 8,5
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
| align=&quot;left&quot; | [[Maiami &quot;Heat&quot;|&quot;Heat&quot;]]
| '''20''' || '''20''' || 20,8 || 28,1 || 25,8 || 50,0 || 1,8 || 1,1 || 0,6 || 0,3 || 3,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| align=&quot;left&quot; | [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| 5 || 1 || 23,6 || 39,1 || 41,2 || 66,7 || 4,2 || 2,6 || 0,2 || 0 || 5,4
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 105 || 101 || 33,2 || 40,8 || 37,1 || 81,5 || 3,1 || 4 || 1,1 || 0,2 || 12,6
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bibijs, Maiks}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Memfisas &quot;Grizzlies&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sakramento &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Heat&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Knicks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>tpocd4eh4ryy0zb7pjwkl9zm6tqytwk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538481</id>
      <parentid>4538479</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:47:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauces</comment>
      <origin>4538481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13161" sha1="larx1054g1sq9ky2t9h4v0omursovp7" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Maiks Bibijs
 |       vārds_orig = ''Mike Bibby''
 |           attēls = MikeBibbyMiamiHeat.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Maiks Bibijs 2011. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|13}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Šerihilla}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = {{mērv|cm=188}}
 |            svars = {{mērv|kg=88}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 1998
 |         kar_beig = 2012
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Shadow Mountain'' ([[Arizona]]}
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Arizonas Universitāte]] (1996—1998)
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 2.
 |          dr_gads = [[1998. gada NBA drafts|1998]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|1998|start}}–{{nbay|2000|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2001|start}}–{{nbay|2007|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2007|end}}–{{nbay|2010|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2010|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2010|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2011|full=y}}
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|1998|end}})&lt;/small&gt;
* [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions &lt;small&gt;(1997)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Maikls (Maiks) Bibijs''' ({{val|en|Michael &quot;Mike&quot; Bibby}}; dzimis {{dat|1978|5|13}} [[Šerihilla|Šerihillā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Aizvadījis 14 sezonas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[Treneris|treneri]] un šobrīd vada [[NCAA]] komandu no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]].

M. Bibija tēvs [[Henrijs Bibijs]] bija ievērojams basketbolists, 1973. gada [[NBA čempions]].

== Karjera ==
Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras M. Bibijs nonāca [[Arizonas Universitāte]]s komandā un kopā ar &quot;Wildcats&quot; kļuva par 1997. gada [[NCAA]] čempionu. Pēc divām sezonām koledžu basketbolā un čempiona titula viņš pieteicās NBA draftam. [[1998. gada NBA drafts|1998. gada NBA draftā]] viņu [[Vankūveras &quot;Grizzlies&quot;]] izraudzījās ar kopējo otro kārtas numuru (kā pirmais tika draftēts [[Maikls Olovokandi]]).

Debijas sezonā NBA viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]]. 2001. gada jūnijā M. Bibiju kopā ar [[Brents Praiss|Brentu Praisu]] aizmainīja uz [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] pret [[Džeisons Viljamss|Džeisonu Viljamsu]] un [[Niks Andersons|Niku Andersonu]]. Lielāko karjeras daļu (2001—2008) aizvadījis &quot;Kings&quot; vienībā. [[2001.—2002. gada NBA sezona|2001.—2002. gada sezonā]] viņi sasniedza konferences finālu, kurā zaudēja tobrīdējiem NBA čempioniem [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]]. Individuālās statistikas ziņā viņam veiksmīga bija [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezona]], kad vidēji spēlē guva 18,4 punktus, tā palīdzot komandai sasniegt izslēgšanas spēles.

2008. gada februārī M. Bibijs tika aizmainīts uz [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] pret [[Šeldens Viljamss|Šeldenu Viljamsu]], [[Entonijs Džonsons|Entoniju Džonsonu]], [[Tairons Lū|Taironu Lū]], [[Lorensens Raits|Lorensenu Raitu]] un [[2008. gada NBA drafts|2008. gada NBA drafta]] otrās kārtas izvēli. [[2007.—2008. gada NBA sezona|2007.—2008. gada sezonā]] viņš &quot;Hawks&quot; komandai palīdzēja sasniegt izslēgšanas spēles pirmoreiz pēdējo desmit sezonu laikā.

2011. gada februārī M. Bibijs kopā ar [[Džordans Kraufords|Džordanu Kraufordu]], [[Moriss Evanss|Morisu Evansu]] un [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA drafta]] pirmās kārtas izvēli tika aizmainīts uz [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] pret [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] un [[Hiltons Ārmstrongs|Hiltonu Ārmstrongu]], taču komandas sastāvā aizvadīja tikai divas spēles līdz vienojās par līguma izpirkšanu. 2011. gada martā viņš vienojās par līgumu ar [[Maiami &quot;Heat&quot;]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/heat/news/heat_signs_mike_bibby_110302.html|title=HEAT Signs Mike Bibby {{!}} Miami Heat|website=www.nba.com|access-date=2026-10-22|language=en}}&lt;/ref&gt; un kluba sastāvā sasniedza 2011. gada finālsēriju.

2011. gada decembrī pēc [[2011. gada NBA lokauts|NBA lokauta]] M. Bibijs parakstīja līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kas kļuva par viņa pēdējo klubu NBA spēlētāja karjerā.

Pēc spēlētāja karjeras beigām M. Bibijs kļuva par treneri, vispirms strādājot ar savas vidusskolas ''Shadow Mountain'' komandu [[Arizona|Arizonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azcentral.com/story/sports/high-school/2014/04/22/conner-shadow-mountain-horizon-basketball/8027869/|title=Coach Jerry Conner leaves Shadow Mountain basketball for Horizon|last=Obert|first=Richard|website=The Arizona Republic|access-date=2026-10-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā viņš kļuva par [[NCAA]] komandas no [[Kalifornijas štata Universitāte Sakramento|Kalifornijas štata Universitātes Sakramento]] galveno treneri,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/mens-college-basketball/story/_/id/44390772/sources-ex-nba-star-mike-bibby-agrees-deal-coach-sacramento-state|website=www.espn.com|access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; bet īsi pēc tam par šīs augstskolas komandas ģenerālmenedžeri tika apstiprināts [[Šakils O'Nīls]].

== Statistika NBA ==
{{Basketbolista statistika}}

=== Regular Season ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|1998|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| 50 || 50 || 35,2 || 43,0 || 20,3 || 75,1 || 2,7 || 6,5 || '''1,6''' || 0,1 || 13,2
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|1999|trunc=y}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| '''82''' || '''82''' || 38,5 || 44,5 || 36,3 || 78,0 || 3,7 || 8,1 || '''1,6''' || 0,2 || 14,5
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2000|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | Vancouver Grizzlies
| '''82''' || '''82''' || '''38,9''' || 45,4 || 37,9 || 76,1 || 3,7 || '''8,4''' || 1,3 || 0,1 || 15,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2001|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 80 || 80 || 33,2 || 45,3 || 37,0 || 80,3 || 2,8 || 5 || 1,1 || 0,2 || 13,7
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2002|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 55 || 55 || 33,4 || '''47,0''' || 40,9 || '''86,1''' || 2,7 || 5,2 || 1,3 || 0,1 || 15,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2003|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 36,3 || 45,0 || 39,2 || 81,5 || 3,4 || 5,4 || 1,4 || 0,2 || 18,4
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2004|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 80 || 80 || 38,6 || 44,3 || 36,0 || 77,5 || '''4,2''' || 6,8 || '''1,6''' || '''0,4''' || 19,6
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2005|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 38,6 || 43,2 || 38,6 || 84,9 || 2,9 || 5,4 || 1 || 0,1 || '''21,1'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2006|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| '''82''' || '''82''' || 34,0 || 40,4 || 36,0 || 83,0 || 3,2 || 4,7 || 1,1 || 0,1 || 17,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2007|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 15 || 12 || 31,5 || 40,6 || 39,3 || 74,2 || 3,7 || 5 || 1,3 || 0,1 || 13,5
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2007|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 33 || 32 || 33,3 || 41,4 || 36,9 || 79,7 || 3,2 || 6,5 || 1,1 || 0,1 || 14,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2008|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 79 || 79 || 34,7 || 43,5 || 39,0 || 78,9 || 3,5 || 5 || 1,2|| 0,1 || 14,9
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2009|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 80 || 80 || 27,4 || 41,6 || 38,9 || 86,1 || 2,3 || 3,9 || 0,8 || 0 || 9,1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 56 || 56 || 29,9 || 43,5 || 44,1 || 63,0 || 2,6 || 3,6 || 0,7 || 0,1 || 9,4
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;|&quot;Wizards&quot;]]
| 2 || 0 || 14,5 || 11,1 || 0 || 0 || 1,5 || 4 || 0,5 || 0 || 1
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2010|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Maiami &quot;Heat&quot;|&quot;Heat&quot;]]
| 22 || 12 || 26,5 || 43,7 || '''45,5''' || 62,5 || 2,2 || 2,5 || 0,5 || 0,1 || 7,3
|-
| align=&quot;left&quot; | {{nbay|2011|full=yes}}
| align=&quot;left&quot; | [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| 39 || 4 || 14,3 || 28,2 || 31,8 || 75,0 || 1,5 || 2,1 || 0,5 || 0,1 || 2,6
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 1001 || 950 || 33,9 || 43,6 || 37,9 || 80,2 || 3,1 || 5,5 || 1,2 || 0,1 || 14,7
|}

=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 16 || 16 || 41,3 || 44,4 || 42,4 || 82,6 || 3,8 || 5 || 1,4 || 0,2 || '''20,3'''
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 12 || 12 || 33,7 || 42,2 || 28,2 || 79,4 || 2,6 || 5 || 1,2 || '''0,4''' || 12,7
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 12 || 12 || 41,4 || 42,9 || 43,6 || 87,3 || 4,2 || '''7''' || '''1,9''' || '''0,4''' || 20,0
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 5 || 5 || 40,0 || 39,1 || 21,7 || 77,8 || '''4,4''' || 6,6 || 1,4 || '''0,4''' || 19,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]
| align=&quot;left&quot; | [[Sakramento &quot;Kings&quot;|&quot;Kings&quot;]]
| 6 || 6 || '''42,5''' || 34,8 || 34,6 || 90,0 || 3,8 || 5,2 || 1,5 || 0 || 16,7
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 7 || 7 || 36,0 || 33,8 || 29,2 || 65,6 || 3,1 || 3,1 || 0,6 || 0,3 || 10,3
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 11 || 11 || 35,5 || '''46,2''' || '''54,2''' || '''95,5''' || 3,4 || 4,2 || 0,9 || 0,2 || 13,2
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]
| align=&quot;left&quot; | [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|&quot;Hawks&quot;]]
| 11 || 11 || 26,5 || 45,0 || 41,2 || 70,0 || 2,5 || 2,5 || 0,8 || 0 || 8,5
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
| align=&quot;left&quot; | [[Maiami &quot;Heat&quot;|&quot;Heat&quot;]]
| '''20''' || '''20''' || 20,8 || 28,1 || 25,8 || 50,0 || 1,8 || 1,1 || 0,6 || 0,3 || 3,6
|-
| align=&quot;left&quot; | [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| align=&quot;left&quot; | [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| 5 || 1 || 23,6 || 39,1 || 41,2 || 66,7 || 4,2 || 2,6 || 0,2 || 0 || 5,4
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 105 || 101 || 33,2 || 40,8 || 37,1 || 81,5 || 3,1 || 4 || 1,1 || 0,2 || 12,6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bibijs, Maiks}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Memfisas &quot;Grizzlies&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sakramento &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Heat&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Knicks&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>larx1054g1sq9ky2t9h4v0omursovp7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Clemens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155223</id>
    <revision>
      <id>4538401</id>
      <parentid>3699192</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>uzvārds......</comment>
      <origin>4538401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="818" sha1="70mxascpetl3nnads1f3orgnb3oevsn" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Clemens''''' ir [[vēlīnā latīņu valoda|vēlīnās latīņu valodas]], [[vācu valoda|vācu]] un [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] vīriešu [[priekšvārds]], kā arī [[uzvārds]], kas nozīmē &quot;žēlsirdīgs&quot;.

[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] šo priekšvārdu var atveidot:
* [[Klemenss]] — atveide no vācu vai itāļu valodas;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Clemens |url=https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=✓&amp;q=Clemens&amp;words=on&amp;sources=on&amp;lang_1=&amp;lang_2=&amp;lang_3=&amp;lang_4=&amp;lang_5=&amp;keyboard=lv |website=personvarduatveide.lv |accessdate={{dat|2026|10|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Klements]] — vēsturiski izveidojusies atveide (izmanto Romas pāvestiem)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Vīriešu vārdi]]
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>70mxascpetl3nnads1f3orgnb3oevsn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538403</id>
      <parentid>4538401</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:53:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4538403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="819" sha1="4rw3vufl3crr6k1m3j4m5ey2v6vk5b4" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Clemens''''' ir [[vēlīnā latīņu valoda|vēlīnās latīņu valodas]], [[vācu valoda|vācu]] un [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] vīriešu [[priekšvārds]], kā arī [[uzvārds]], kas nozīmē &quot;žēlsirdīgs&quot;.

[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] šo priekšvārdu var atveidot:
* [[Klemenss]] — atveide no vācu vai itāļu valodas;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Clemens |url=https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=✓&amp;q=Clemens&amp;words=on&amp;sources=on&amp;lang_1=&amp;lang_2=&amp;lang_3=&amp;lang_4=&amp;lang_5=&amp;keyboard=lv |website=personvarduatveide.lv |accessdate={{dat|2026|10|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Klements]] — vēsturiski izveidojusies atveide (izmanto Romas pāvestiem).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Vīriešu vārdi]]
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>4rw3vufl3crr6k1m3j4m5ey2v6vk5b4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klements</title>
    <ns>0</ns>
    <id>157483</id>
    <revision>
      <id>4538407</id>
      <parentid>2967920</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:03:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4538407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1602" sha1="bb475f63ersm1d9yynm46782kfd2mq2" xml:space="preserve">'''Klements''' (''Clement'', ''Clément'' vai {{val|la|Clemens}} — Romas pāvestiem) ir [[franču valoda|franču]] un [[angļu valoda|angļu]] [[priekšvārds]] un [[uzvārds]], kas cēlies no [[vēlīnā latīņu valoda|vēlīnās latīņu valodas]] vārda ''[[Clemens]]''. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Aleksandrijas Klements]] (''Κλήμης ὁ Ἀλεξανδρεύς''; ap 150. gadu — ap 215. gadu) — kristiešu teologs;
* [[Hals Klements]] (''Hal Clement''; 1922—2003) — amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks;
* Romas pāvesti:
** [[Klements I]] — Romas pāvests no 88. līdz 97. gadam vai no 92. līdz 101. gadam;
** [[Klements II]] — Romas pāvests no 1046. līdz 1047. gadam;
** [[Klements III]] — Romas pāvests no 1187. līdz 1191. gadam;
** [[Klements IV]] — Romas pāvests no 1265. līdz 1268. gadam;
** [[Klements V]] — Romas pāvests no 1305. līdz 1314. gadam;
** [[Klements VI]] — Romas pāvests no 1342. līdz 1352. gadam;
** [[Klements VII]] — Romas pāvests no 1523. līdz 1534. gadam;
** [[Klements VIII]] — Romas pāvests no 1592. līdz 1605. gadam;
** [[Klements IX]] — Romas pāvests no 1667. līdz 1669. gadam;
** [[Klements X]] — Romas pāvests no 1670. līdz 1676. gadam;
** [[Klements XI]] — Romas pāvests no 1700. līdz 1721. gadam;
** [[Klements XII]] — Romas pāvests no 1730. līdz 1740. gadam;
** [[Klements XIII]] — Romas pāvests no 1758. līdz 1769. gadam;
** [[Klements XIV]] — Romas pāvests no 1769. līdz 1774. gadam.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Vīriešu vārdi]]
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>bb475f63ersm1d9yynm46782kfd2mq2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538409</id>
      <parentid>4538407</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4538409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1593" sha1="erh6h1mr92wesjhy0arvji6qnmr1z0r" xml:space="preserve">'''Klements''' (''Clement'' vai {{val|la|Clemens}} — Romas pāvestiem) ir [[angļu valoda|angļu]] [[priekšvārds]] un [[uzvārds]], kas cēlies no [[vēlīnā latīņu valoda|vēlīnās latīņu valodas]] vārda ''[[Clemens]]''. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Aleksandrijas Klements]] (''Κλήμης ὁ Ἀλεξανδρεύς''; ap 150. gadu — ap 215. gadu) — kristiešu teologs;
* [[Hals Klements]] (''Hal Clement''; 1922—2003) — amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks;
* Romas pāvesti:
** [[Klements I]] — Romas pāvests no 88. līdz 97. gadam vai no 92. līdz 101. gadam;
** [[Klements II]] — Romas pāvests no 1046. līdz 1047. gadam;
** [[Klements III]] — Romas pāvests no 1187. līdz 1191. gadam;
** [[Klements IV]] — Romas pāvests no 1265. līdz 1268. gadam;
** [[Klements V]] — Romas pāvests no 1305. līdz 1314. gadam;
** [[Klements VI]] — Romas pāvests no 1342. līdz 1352. gadam;
** [[Klements VII]] — Romas pāvests no 1523. līdz 1534. gadam;
** [[Klements VIII]] — Romas pāvests no 1592. līdz 1605. gadam;
** [[Klements IX]] — Romas pāvests no 1667. līdz 1669. gadam;
** [[Klements X]] — Romas pāvests no 1670. līdz 1676. gadam;
** [[Klements XI]] — Romas pāvests no 1700. līdz 1721. gadam;
** [[Klements XII]] — Romas pāvests no 1730. līdz 1740. gadam;
** [[Klements XIII]] — Romas pāvests no 1758. līdz 1769. gadam;
** [[Klements XIV]] — Romas pāvests no 1769. līdz 1774. gadam.

== Skatīt arī ==
* [[Klemāns]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Vīriešu vārdi]]
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>erh6h1mr92wesjhy0arvji6qnmr1z0r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538410</id>
      <parentid>4538409</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:14:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1.....</comment>
      <origin>4538410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1680" sha1="5qzvucmn9x4v6mcav5yjahqqt5kn83b" xml:space="preserve">'''Klements''' (''Clement'' vai {{val|la|Clemens}} — Romas pāvestiem) ir [[angļu valoda|angļu]] [[priekšvārds]] un [[uzvārds]], kas cēlies no [[vēlīnā latīņu valoda|vēlīnās latīņu valodas]] vārda ''[[Clemens]]''. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Aleksandrijas Klements]] (''Κλήμης ὁ Ἀλεξανδρεύς''; ap 150. gadu — ap 215. gadu) — kristiešu teologs;
* [[Hals Klements]] (''Hal Clement''; 1922—2003) — amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks;
* [[Kerons Klements]] (''Kerron Clement''; 1985) — ASV vieglatlēts;
* Romas pāvesti:
** [[Klements I]] — Romas pāvests no 88. līdz 97. gadam vai no 92. līdz 101. gadam;
** [[Klements II]] — Romas pāvests no 1046. līdz 1047. gadam;
** [[Klements III]] — Romas pāvests no 1187. līdz 1191. gadam;
** [[Klements IV]] — Romas pāvests no 1265. līdz 1268. gadam;
** [[Klements V]] — Romas pāvests no 1305. līdz 1314. gadam;
** [[Klements VI]] — Romas pāvests no 1342. līdz 1352. gadam;
** [[Klements VII]] — Romas pāvests no 1523. līdz 1534. gadam;
** [[Klements VIII]] — Romas pāvests no 1592. līdz 1605. gadam;
** [[Klements IX]] — Romas pāvests no 1667. līdz 1669. gadam;
** [[Klements X]] — Romas pāvests no 1670. līdz 1676. gadam;
** [[Klements XI]] — Romas pāvests no 1700. līdz 1721. gadam;
** [[Klements XII]] — Romas pāvests no 1730. līdz 1740. gadam;
** [[Klements XIII]] — Romas pāvests no 1758. līdz 1769. gadam;
** [[Klements XIV]] — Romas pāvests no 1769. līdz 1774. gadam.

== Skatīt arī ==
* [[Klemāns]]
* [[Klemente]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Vīriešu vārdi]]
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>5qzvucmn9x4v6mcav5yjahqqt5kn83b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mencels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>165004</id>
    <revision>
      <id>4538290</id>
      <parentid>4309648</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:51:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56330-84</username>
        <id>152196</id>
      </contributor>
      <origin>4538290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="259" sha1="3qyi4zifpjvmfvgaygefxllqax3kfaq" xml:space="preserve">'''Mencels''' var būt:

* [[Ādolfs Mencels]] (''Adolph von Menzel'', 1815—1905) — vācu mākslinieks
* [[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel'', 1938—2020) — čehu kinorežisors


== Skatīt arī ==
* [[Mancelis]]
{{uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>3qyi4zifpjvmfvgaygefxllqax3kfaq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538395</id>
      <parentid>4538290</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:35:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4538395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="490" sha1="r6l3f5mjhdi9pqnxz3i16lvrktyz07o" xml:space="preserve">'''Mencels''' (''Menzel'') ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Tas ir cēlies no vārda [[Mencs]] (''Menz''), kas ir saīsināta forma tādiem vārdiem kā ''[[Hermann]]'', ''[[Mangold]]'' un ''[[Clemens]]''. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Ādolfs Mencels]] (''Adolph von Menzel'', 1815—1905) — vācu mākslinieks
* [[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel'', 1938—2020) — čehu kinorežisors

== Skatīt arī ==
* [[Mancelis]]

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>r6l3f5mjhdi9pqnxz3i16lvrktyz07o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rui Košta (futbolists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180100</id>
    <revision>
      <id>4538318</id>
      <parentid>4242336</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3668" sha1="0p5b1omqxcs9h6273t6cw9jh5zon5zx" xml:space="preserve">{{cita nozīme|futbolistu|riteņbraucēju|Rui Košta (riteņbraucējs)}}
{{Futbolista infokaste
| playername = Rui Košta
| image = Rui Costa 2026.jpg
| fullname = Rui Manuel César Costa
| dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1972|3|29}}
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Amadora}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]] (kluba prezidents)
| height = 180
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 1977—1990
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| years1 = 1990—1994
| years2 = 1990—1991
| years3 = 1994—2001
| years4 = 2001—2006
| years5 = 2006—2008
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} {{īre}} [[A.D. Fafe|Fafe]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| caps1 = 107
| goals1 = 18
| caps2 = 38
| goals2 = 6
| caps3 = 239
| goals3 = 40
| caps4 = 169
| goals4 = 4
| caps5 = 43
| goals5 = 5
| totalcaps = 596
| totalgoals = 73
| nationalyears1 = 1991
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 1992
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 1993—2004
| nationalteam3 = {{fb|POR}}
| nationalcaps3 = 94
| nationalgoals3 = 26
| caption = Rui Košta 2026. gadā
}}
'''Rui Manuels Sezars Košta''' ({{val|pt|Rui Manuel César Costa}}; dzimis {{dat|1972|3|29}}) ir bijušais [[portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlases]] dalībnieks. Kopš 2021. gada ir Portugāles kluba [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] prezidents.

Lielāko karjeras daļu aizvadījis divos Itālijas klubos: ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' un ''[[AC Milan|Milan]]''. Vēl ir spēlējis Portugāles ''[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]'' un ''[[A.D. Fafe|Fafe]]'' klubos. ''Milan'' sastāvā 2003. gadā guvis uzvaru [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]]. Portugāles izlases sastāvā sasniedzis [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālu. 2004. gadā bijušais Brazīlijas futbolists [[Pelē]] viņu iekļāva savā ''[[FIFA 100]]'' sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 1993—94
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 1992—93

'''FIorentina'''

* [[Coppa Italia]]: 1995—96, 2000—01
* [[Supercoppa Italiana]]: 1996

'''AC Milan'''

* [[Itālijas Serie A]]: 2003—04
* [[Coppa Italia]]: 2002—03
* [[Supercoppa Italiana]]: 2004
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2002—03
* [[UEFA Superkauss]]: 2003

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{FIFA 100}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Koszta, Rui}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>0p5b1omqxcs9h6273t6cw9jh5zon5zx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Clement</title>
    <ns>0</ns>
    <id>183261</id>
    <redirect title="Klements" />
    <revision>
      <id>4538408</id>
      <parentid>1612645</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:09:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Kerons Klements]] uz [[Klements]]</comment>
      <origin>4538408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="olhefipc0k8wirbgwcz8cg2tk74fsd0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Klements]]</text>
      <sha1>olhefipc0k8wirbgwcz8cg2tk74fsd0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vojcehs Ščensnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>191046</id>
    <revision>
      <id>4538303</id>
      <parentid>4365140</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:36:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6883" sha1="6x74fjbighbrpe3y35pq2j9j0pbeqwx" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Vojcehs Ščensnijs
| image = Wojciech Szczęsny.png
| caption = Vojcehs Ščensnijs 2025. gadā
| fullname = 
| height = 196&lt;ref name=&quot;Poland — Wojciech Szczesny&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.soccerway.com/players/wojciech-szczesny/16085/ | title = Poland — Wojciech Szczesny}}&lt;/ref&gt;
| dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1990|4|18|df=y}}
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Varšava}}
| currentclub = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona]]
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| youthyears1 = 2004—2005
| youthyears2 = 2005—2006
| youthyears4 = 2006—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Polija}} Varšavas &quot;Agrykola&quot;
| youthclubs2 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| youthclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|''Arsenal'']]
| years1 = 2009—2017
| years2 = 2009—2010
| years3 = 2015—2017
| years4 = 2017—2024
| years5 = 2024—
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} ''[[Brentford F.C.|Brentford]]''
| clubs3 = {{īre}} {{fk|Roma}}
| clubs4 = {{fk|Juventus}}
| clubs5 = {{fk|FC Barcelona}}
| caps1 = 132
| caps2 = 28
| caps3 = 72
| caps4 = 200
| caps5 = 24
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| goals5 = 0
| nationalyears1 = 2007—2010
| nationalyears2 = 2009—2012
| nationalyears3 = 2009—2024
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U20
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalteam3 = {{fb|POL}}
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 7
| nationalcaps3 = 84
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| birth_date = 
| birth_place = 
| totalgoals = 
| totalcaps = 
| clubnumber = 13
}}
'''Vojcehs Tomašs Ščensnijs''' ({{val|pl|Wojciech Tomasz Szczęsny}};&lt;ref name=&quot;Poland — Wojciech Szczesny&quot;/&gt; dzimis {{dat|1990|4|18}}) ir  [[poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks.
Kopš 2024. gada spēlē Spānijas [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]] komandas [[FC Barcelona]] sastāvā.

Līdz 2015. gadam profesionāļa karjeru aizvadījis Anglijas līgu klubos. 2006. gadā pievienojās Londonas kluba ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' jaunatnes sistēmai, 2009. gadā tika iekļauts pirmajā komandā, vēlāk 2009.—2010. gadā tika izīrēts Pirmās Futbola līgas klubam ''[[Brentford F.C.|Brentford]]''. Pēc īres termiņa beigām atgriezās ''Arsenal'' un [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] aizvadīja vairāk nekā 100 spēles. 2015. gada jūlijā uz īres līguma pamata pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[AS Roma|Roma]]''. 2017. gada jūlijā pārgāja uz [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

2024. gada 2. oktobrī Ščensnijs atgriezās futbolā nedaudz vairāk kā mēnesi pēc paziņojuma par spēlētāja karjeras noslēgšanu, parakstot līgumu ar [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]] klubu [[FC Barcelona]] līdz 2024.–2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2 October 2024 |title=FC Barcelona sign Wojciech Szczęsny |url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/4138532/fc-barcelona-sign-wojciech-szczesny |archive-url=https://web.archive.org/web/20241002223028/https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/4138532/fc-barcelona-sign-wojciech-szczesny |archive-date=2 October 2024 |access-date=2 October 2024 |publisher=[[FC Barcelona]]}}&lt;/ref&gt;

Polijas izlases sastāvā spēlē kopš 2009. gada. Pārstāvējis izlasi [[UEFA Euro 2012|2012. gada]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā.

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2013—14, 2014—15
* [[FA Community Shield]]: 2014

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019—20]]
* [[Coppa Italia]]: 2017—18, 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan&lt;/ref&gt;
* [[Supercoppa Italiana]]: 2018, 2020

'''FC Barcelona'''
* [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]]
* [[Copa del Rey]]: 2024—25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Superkauss]]: 2025, 2026

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]s zelta cimdi: 2013—14
* [[Itālijas Serie A]] labākais vārtsargs: 2019—20

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.90minut.pl/kariera.php?id=8327 90minut.pl profils] {{pl ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150921224006/http://www.asroma.it/en/team/wojciech_szczesny/ A.S. Roma profils] {{en ikona}}
* [http://soccernet.espn.go.com/player/_/id/131634/wojciech-szczęsny?cc=5739 ESPN profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120115150207/http://soccernet.espn.go.com/player/_/id/131634/wojciech-szcz%C4%99sny?cc=5739 |date={{dat|2012|01|15||bez}} }} {{en ikona}}

{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ščensnijs, Vojcehs}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Polijas futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>6x74fjbighbrpe3y35pq2j9j0pbeqwx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pols Džordžs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209161</id>
    <revision>
      <id>4538494</id>
      <parentid>4497196</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:45:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14808" sha1="ongt1411b6jbw2wg7nszugtrinoldfu" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Pols Džordžs
 |       vārds_orig = ''Paul George''
 |           attēls = 1 paul george 2026 (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Pols Džordžs 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|5|2}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Palmdeila}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=203}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=100}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|32}}
 |          kar_sāk = 2010
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Knight'' ([[Kalifornija]])
 |          koledža = ''Fresno State''
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
 |           numurs = 13
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 10., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2010. gada NBA drafts|2010]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2010|start}}—{{nbay|2016|start}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2018|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2023|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2024|start}}—{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 9× [[NBA All-Star spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2013}}, {{nasg|2014}}, {{nasg|2016}}—{{nasg|2019}}, {{nasg|2021}}, {{nasg|2023}}, {{nasg|2024}})&lt;/small&gt;
* [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2018|end}})&lt;/small&gt;
* 5× [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2012|end}}-{{nbay|2013|end}}, {{nbay|2015|end}}, {{nbay|2017|end}}, {{nbay|2020|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2013|end}}, {{nbay|2018|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2012|end}}, {{nbay|2015|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2012|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2010|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{Medal|Country|{{karogs|ASV}}}}
{{Medal|VOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2016|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
}}
'''Pols Kliftons Entonijs Džordžs''' ({{val|en|Paul Clifton Anthony George}}; dzimis {{dat|1990|5|2}} [[Palmdeila|Palmdeilā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]. P. Džordžs ir deviņas reizes piedalījies [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]], bet 2019. gadā iekļauts [[NBA simboliskā pirmā izlase|NBA simboliskajā pirmajā izlasē]].

== Karjera ==
Spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja Kalifornijas štata universitātes Frezno basketbola komandu &quot;Bulldogs&quot;. NCAA nospēlēja divas sezonas. [[2010. gada NBA drafts|2010. gada NBA draftā]] P. Džordžu [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]] izraudzījās pirmajā kārtā ar 10. kārtas numuru. [[2011.—2012. gada NBA sezona|Debijas sezonā]] viņš tika iekļauts līgas simboliskajā debitantu otrajā izlasē. 2012. gadā piedalījās ''Rising Stars Challenge'' spēlē NBA Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē.

Turpmākajās sezonās P. Džordžs strauji progresēja un [[2012.—2013. gada NBA sezona|2012.—2013. gada sezonā]] tika atzīts par [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|sezonas visvairāk progresējušāko spēlētāju]]. Šai sezonā viņš tika uzaicināts uz [[NBA All-Star Game|Visu zvaigžņu spēli]], bet sezonas beigās iekļauts [[All-NBA Third Team|NBA simboliskajā trešajā izlasē]] un [[NBA All-Defensive Team|otrajā aizsardzības izlasē]]. Pēc [[2013.—2014. gada NBA sezona|nākamās sezonas]], īpaši uzteicot spēli aizsardzībā, viņu iekļāva jau aizsardzības pirmajā izlasē. Šajā sezonā P. Džordžs guva vidēji 21,7 punktus spēlē.

2014. gada vasarā P. Džordžs tika uzaicināts spēlēt [[ASV basketbola izlase|ASV izlasē]] un piedalījās tās nometnē [[Lasvegasa|Lasvegasā]]. Tās laikā treniņspēlē pēc [[Džeimss Hārdens|Džeimsa Hārdena]] pārkāpuma viņš guva smagu [[kāja]]s traumu, kuras rezultātā spēlētājs izlaida gandrīz visu [[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada sezonu]]. Nākamajā sezonā bija NBA Visu zvaigžņu spēles rezultatīvākais spēlētājs (ar 41 gūto punktu par vienu punktu atpalika no Visu zvaigžņu spēles rekorda).

2017. gada vasarā P. Džordžs nonāca NBA klubā [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] maiņas darījumā pret [[Viktors Oladipo|Viktoru Oladipo]] un lietuviešu basketbolistu [[Domants Sabonis|Domantu Saboni]]. Pēc divām sezonām &quot;Thunder&quot;, kur P. Džordžs bija viens no komandas līderiem kopā ar [[Rasels Vestbruks|Raselu Vestbruku]], viņš 2019. gada jūlijā tika aizmainīts uz [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]. Maiņas darījumā pret P. Džordžu tika atdots [[Danilo Gallināri]], [[Šejs Gildžess-Aleksandrs]] un piecas pirmās kārtas draftas izvēles, tādējādi šis kļuva par vienu no lielākajiem maiņas darījumiem līgas vēsturē. Lai darījums notiktu nozīmīga loma bija tikko &quot;Clippers&quot; sastāvā nokļuvušajam basketbolistam [[Kavai Leonards|Kavai Leonardam]], abi spēlētāji kopā veidoja komandas līderu pāri, taču [[Covid-19 pandēmija]]s ietekmētajā sezonā P. Džordžam neizdevās parādīt labāko sniegumu izslēgšanas spēlēs, un komanda apstājās Rietumu konferences otrajā kārtā, piekāpjoties [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]. 2020. gada 10. decembrī P. Džordžs noslēdza jaunu četru gadu līgumu ar &quot;Clippers&quot;, kas paredzēja, ka spēlētājs šajā laika posmā saņems 190 miljonu dolāru lielu atalgojumu. Lai arī &quot;Clippers&quot; sastāvā tika sapulcētas vairākas līgas zvaigznes, tomēr vienīgi 2021. gadā komandai izdevās sasniegt Rietumu konferences finālu, kur tā piedzīvoja zaudējumu [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]].

2024. gada vasarā P. Džordžs neizmantoja spēlētāja opciju turpināt līgumu ar &quot;Clippers&quot; un kā brīvais aģents pievienojās vienai no Austrumu konferences spēcīgākajām komandām [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], parakstot četru gadu līgumu par 212 miljonu dolāru vērtībā.

2026. gada vasarā viņš tika aizmainīts uz [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] maiņas darījumā, kura svarīgākais spēlētājs bija [[Džeilens Brauns]], kurš devās no Bostonas uz Filadelfiju (&quot;Celtics&quot; ieguva arī četras dažādas nākotnes drafta izvēles).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://celtics.com/news/press-release-20260706-celtics-acquire-nine-time-nba-all-star-paul-george-and-future-draft-picks|title=Celtics Acquire Nine-Time NBA All-Star Paul George and Future Draft Picks {{!}} Boston Celtics|website=celtics.com|access-date=2026-07-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas pirmajā spēlē, kurā &quot;Celtics&quot; zaudēja [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]] ar 113:121, P. Džordžs guva 38 punktus, pārspējot latviešu basketbolista [[Kristaps Porziņģis|Kristapa Porziņģa]] 2023. gadā uzstādīto &quot;Celtics&quot; debitanta rezultativitātes rekordu — 30 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/21102026-dzordzs_labo_porzinga_rekordu_celtics_nba|title=Džordžs labo Porziņģa rekordu, &quot;Celtics&quot; NBA sezonu sāk ar sāpīgu zaudējumu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-22|date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ASV izlase ===
{{oss|V=2016|L=L}} kopā ar [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] kļuva par olimpisko čempionu.

== Statistika ==
{{NBA player statistics legend|leader=y}}

=== NBA ===

==== Regulārā sezona ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2010|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 61 || 19 || 20,7 || 45,3 || 29,7 || 76,2 || 3,7 || 1,1 || 1 || 0,4 || 7,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2011|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 66 || 66 || 29,7 || 44,0 || 38,5 || 80,2 || 5,6 || 2,4 || 1,6 || '''0,6''' || 12,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2012|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 79 || 79 || '''37,6''' || 41,9 || 36,2 || 80,7 || 7,6 || '''4,1''' || 1,8 || '''0,6''' || 17,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2013|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 80 || 80 || 36,2 || 42,4 || 36,4 || 86,4 || 6,8 || 3,5 || 1,9 || 0,3 || 21,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2014|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 6 || 0 || 15,2 || 36,7 || 40,9 || 72,7 || 3,7 || 1 || 0,8 || 0,2 || 8,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2015|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| '''81''' || '''81''' || 34,8 || 41,8 || 37,2 || 86,0 || 7 || '''4,1''' || 1,9 || 0,4 || 23,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2016|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 75 || 75 || 35,9 || '''46,1''' || 39,4 || '''89,8''' || 6,6 || 3,3 || 1,6 || 0,4 || 23,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 79 || 79 || 36,6 || 43,0 || 40,1 || 82,2 || 5,7 || 3,3 || 2 || 0,5 || 21,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2018|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 77 || 77 || 36,9 || 43,8 || 38,6 || 83,9 || '''8,2''' || '''4,1''' || style=&quot;background:#cfecec;&quot;|'''2,2'''* || 0,4 || '''28,0'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2019|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 48 || 48 || 29,6 || 43,9 || '''41,2''' || 87,6 || 5,2 || 3,9 || 1,4 || 0,4 || 21,5
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 652 || 604 || 33,5 || 43,3 || 38,1 || 84,6 || 6,4 || 3,4 || 1,7 || 0,4 || 20,0
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Visu zvaigžņu spēle
| 6 || 3 || 25,7 || 49,5 || 39,0 || 100 || 4,2 || 3,5 || 1,5 || 0 || 20,7
|}

==== Izslēgšanas spēles ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 5 || 5 || 26,6 || 30,3 || 23,1 || 87,5 || 5 || 1 || 1,4 || '''2''' || 6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 11 || 11 || 33,7 || 38,9 || 26,8 || 78,6 || 6,6 || 2,4 || 1,6 || 0,4 || 9,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| '''19''' || '''19''' || 41,0 || 43,0 || 32,7 || 72,7 || 7,4 || 5,1 || 1,3 || 0,5 || 19,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| '''19''' || '''19''' || 41,1 || 43,8 || 40,3 || 78,9 || 7,6 || 3,8 || '''2,2''' || 0,4 || 22,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 7 || 7 || 39,3 || '''45,5''' || 41,9 || '''95,3''' || 7,6 || 4,3 || 2 || 0,7 || 27,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Indiānas &quot;Pacers&quot;|&quot;Pacers&quot;]]
| 4 || 4 || '''42,9''' || 38,6 || '''42,9''' || 86,7 || '''8,8''' || '''7,3''' || 1,8 || 0,5 || 28,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 6 || 6 || 41,9 || 40,8 || 36,5 || 86,1 || 6 || 2,7 || 1,3 || 0,7 || 24,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 5 || 5 || 40,8 || 43,6 || 31,9 || 81,6 || 8,6 || 3,6 || 1,4 || 0,2 || '''28,6'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
|13 ||13 || 36,8 || 39,8 || 33,3 || 90,9 || 6,1 || 3,8 || 1,5 || 0,5 || 20,2
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 89 || 89|| 38,7 || 41,9 || 35,6|| 81,9|| 7,1|| 3,8|| 1,6|| 0,6|| 20,1
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Boston Celtics spēlētāji}}
{{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}}

{{DEFAULTSORT:Džordžs, Pols}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Indiānas &quot;Pacers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;76ers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Celtics&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>ongt1411b6jbw2wg7nszugtrinoldfu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dašice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227326</id>
    <revision>
      <id>4538378</id>
      <parentid>4437319</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:12:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1598" sha1="g72yodfursz1kw9lj25i4n18zsjoney" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Dašice
| image_skyline = Fontána na náměstí v Dašicích.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Strūklaka centrālajā laukumā
| image_flag = Vlajka města Dašice.gif
| image_shield = Dašice znak.png
| pushpin_map = Čehija
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{CZE}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Pardubices apgabals]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Pardubices apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1913
| area_total_km2 = 17.72
| population_as_of = 2011
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 2387
| population_density_km2 =auto 
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 50
| latm = 01
| lats = 48 
| latNS = N 
| longd = 15
| longm = 54
| longs = 47
| longEW = E
| elevation_m = 227
| website = http://www.dasice.cz/
}}
'''Dašice''' ({{val|cz|Dašice}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Pardubices apgabals|Pardubices apgabala]] [[Pardubices apriņķis|Pardubices apriņķī]].

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta rakstos pirmoreiz minēta 1318. gadā. Ilgu laiku atradās [[Hābsburgi|Hābsburgu impērijas]] sastāvā. No 1918. gada - [[Čehoslovākija]]s sastāvā. Kopš 1993. gada - Čehijā.

&lt;!--==Cilvēki==--&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Čehija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Čehijas pilsētas]]
[[Kategorija:Pardubices apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>g72yodfursz1kw9lj25i4n18zsjoney</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristaps Porziņģis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232381</id>
    <revision>
      <id>4538493</id>
      <parentid>4515229</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:39:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 2025.—2026. gada NBA sezona */</comment>
      <origin>4538493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37428" sha1="8on5o8mrsk5qpidewg3t2lea12gz1fg" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Kristaps Porziņģis
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Celtics at Wizards 2024-12-005 (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Kristaps Porziņģis 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|8|2}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=218}}&lt;ref name=&quot;nba.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/playerfile/kristaps_porzingis/|title=Kristaps Porzingis Stats, Video, Bio, Profile|work=[[National Basketball Association]]|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2015|11|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |            svars = {{mērvienība|kg=109}}
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]], [[Centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |       kar_sāk_tr = 
 |      kar_beig_tr = 
 |             alga = {{ASV dolārs|158 000 000}} &lt;small&gt;(2019—2024)&lt;/small&gt;
 |          iesauka = ''KP6'', ''Unicorn'' ([[Vienradzis]])
 |            blank = 
 |          blank_d = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
 |           blanki = 
 |         blanki_d = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]
 |           numurs = 7
 |            amats = 
 |             līga = [[NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 4.
 |          dr_gads = [[2015. gada NBA drafts|2015]]
 |          dr_līga = NBA
 |           dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2012—2015
 |          klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas &quot;Cajasol&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2015|start}}—{{nbay|2018|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2021|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2021|end}}—{{nbay|2022|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2023|start}}—{{nbay|2024|end}} 
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2025|start}}—{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]
 |         kl_sez 7 = {{nbay|2025|end}}—pašlaik
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
 |      karj stat 4 = 
 | karj stat 4_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2017—pašlaik
 |           taut 1 = {{bk|LAT}} 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA čempions]] &lt;small&gt;({{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA All-Star|NBA Visu zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2018}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2015|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA All-Star Weekend Skills Challenge|''Skills Challenge'' konkursa uzvarētājs]]  &lt;small&gt;({{nasg|2017}})&lt;/small&gt;
* [[ULEB Eirokauss|Eirokausa]] uzlecošā zvaigzne &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt;
 |         blankp_d = 
 |           aģenti = Džefs Švarcs, [[Jānis Porziņģis]]
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Kristaps Porziņģis''' (dzimis {{dat|1995|8|2}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], kas spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Kopš 2017. gada viņš ir [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]. Kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļuva par 2024. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]].

[[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]] spēlētāju kā ceturto izvēlējās [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kura sastāvā viņš bija līdz 2019. gadam. Pēc pirmās sezonas tika iekļauts NBA [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas debitantu simboliskajā pirmajā izlasē]], savukārt 2018. gadā iekļauts [[Nacionālās basketbola asociācijas Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēles]] sastāvā (spēlē nepiedalījās traumas dēļ). No 2019. gada līdz 2022. gadam pārstāvēja [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]. No 2022. gada līdz 2023. gadam pārstāvēja [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]], bet pēc tam tika aizmainīts uz Bostonas &quot;Celtics&quot;. 2025. gada vasarā viņu aizmainīja uz Atlantas &quot;Hawks&quot;.

== Karjera ==
[[Attēls:Kristaps Pozingis.jpg|thumb|left|100px|Porziņģis 2014. gadā [[Seviljas &quot;Cajasol&quot;]] sastāvā]]
Basketbolā sācis trenēties sešu gadu vecumā Liepājas sporta skolā,&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt; pirmais treneris [[Edvīns Sprūde]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/25160-porzingis-savam-pirmajam-basketbola-trenerim-sprudem-uzdavina-50-000-eiro|title=Porziņģis savam pirmajam basketbola trenerim Sprūdem uzdāvina 50 000 eiro|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-30|date=2016-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz 15 gadu vecumam bijis Liepājas jaunatnes basketbola sistēmā, bet tad pārcēlies uz [[Spānija|Spāniju]], nonākot [[Spānijas ACB līga|Spānijas ACB līgas]] [[Seviljas &quot;Cajasol&quot;]] komandas jaunatnes sistēmā.

2012. gadā 17 gadu vecumā debitēja Spānijas basketbola līgā &quot;Cajasol&quot; sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/437861-kristaps_porzingis_debitejis_spanijas_augstakas_ligas_basketbola_cempionata|title=Kristaps Porziņģis debitējis Spānijas augstākās līgas basketbola čempionātā|publisher=TVnet.lv|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}|archive-date={{dat|2012|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121001232917/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/437861-kristaps_porzingis_debitejis_spanijas_augstakas_ligas_basketbola_cempionata}}&lt;/ref&gt; 2012.—2013. gada sezonā klubs startēja arī [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. Eirokausā kluba sastāvā spēlēja arī 2014.—2015. gada sezonā, kad tika atzīts par sezonas labāko jauno spēlētāju (&quot;uzlēcošo zvaigzni&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/basketbols/porzingis-nosaukts-par-eiropas-kausa-labako-jauno-speletaju-14094589|title=Porziņģis nosaukts par Eiropas kausa labāko jauno spēlētāju|date={{dat|2015|4|14||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|4|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/5vvspvb5hnnlj9ye 2014-15 Eurocup Rising Star Trophy winner: Kristaps Porzingis, Baloncesto Seville] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150417033307/http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/5vvspvb5hnnlj9ye |date={{dat|2015|04|17||bez}} }} eurocupbasketball.com&lt;/ref&gt; 2013.—2014. gada sezonā tika iekļauts Spānijas ACB līgas labāko jauno spēlētāju simboliskajā izlasē. Pēdējo sezonu [[Sevilja|Seviljas]] kluba sastāvā K. Porziņģis beidza ar 11 punktiem un 4,6 atlēkušajām bumbām vidēji spēlē 50 spēlēs, kuras viņš aizvadīja ACB līgā un Eirokausā.&lt;ref&gt;[https://www.basketball-reference.com/euro/players/kristaps-porzingis-1.html Kristaps Porzingis Europe Stats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180317221112/https://www.basketball-reference.com/euro/players/kristaps-porzingis-1.html |date={{dat|2018|03|17||bez}} }} Basketball Reference&lt;/ref&gt;

== NBA ==
&lt;!-- kad raksts būs daudz plašāks: &quot;2015. gadā kandidēja uz ''Kids' Choice Sports'' balvu nominācijā &quot;Iecienītākais jaunpienācējs&quot;.&quot; --&gt;
2014. gada aprīlī K. Porziņģis pieteicās [[2014. gada NBA drafts|2014. gada NBA draftam]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/basketbols/porzingis-tomer-pieteicies-nba-draftam-14053842|title=Porziņģis tomēr pieteicies NBA draftam|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; tomēr vēlāk savu pieteikumu atsauca.

2015. gada aprīlī apstiprināja dalību [[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]].&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/agents-apstiprina-porzinga-gatavibu-piedalities-nba-drafta.a125718/ Aģents apstiprina Porziņģa gatavību piedalīties NBA draftā] lsm.lv&lt;/ref&gt; Draftā K. Porziņģi ar 4. numuru izraudzījās [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], līdz ar to viņš ir visaugstāk izvēlētais starp visiem Latvijas un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] basketbolistiem (līdz tam augstākā izvēle bija [[2011. gada NBA drafts|2011. gadā]] ar 5. numuru izraudzītais lietuvietis [[Jons Valančūns]]).

=== 2015.—2016. gada NBA sezona ===
[[Attēls:Kristaps Porzingis and Kris Humphries.jpg|thumb|left|Porziņģis 2015. gada 31. oktobrī savā trešajā spēlē &quot;Knicks&quot; sastāvā pret [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]]]
[[2015.—2016. gada NBA sezona|2015.—2016. gada sezonu]] sāka, debitējot NBA &quot;Knicks&quot; sākumsastāvā. Debijas spēlē guva 16 punktus un izcīnīja 5 atlēkušās bumbas aizvadītajās 24 minūtēs. K. Porziņģis kļuva par trešo latvieti, kas spēlējis NBA pēc [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] un [[Andris Biedriņš|Andra Biedriņa]], bet pirmo, kas debitējis komandas sākumsastāvā un jau pirmajā spēlē izcēlies ar rezultatīvu sniegumu. Savā ceturtajā spēlē pret [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza pirmo ''[[double double]]'' NBA karjerā (13 punkti un 14 atlēkušās bumbas). {{dat||11|17|ģ|bez}} spēlē pret [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]] guva 29 punktus. Trīs reizes atzīts par labāko debitantu Austrumu konferencē (oktobris—novembris,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2015/news/12/03/porzingis-towns-rookies-of-the-month/index.html|title=Porzingis, Towns named Rookies of the Month|publisher=NBA.com|date=December 3, 2015|accessdate=December 3, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151206010821/http://www.nba.com/2015/news/12/03/porzingis-towns-rookies-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2015|12|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; decembris,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Porzingis, Towns named December's Rookies of Month|url=http://www.nba.com/2016/news/01/04/porzingis-towns-rookies-of-the-month-december/index.html|publisher=NBA.com|date=January 4, 2015|accessdate=January 4, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160107030758/http://www.nba.com/2016/news/01/04/porzingis-towns-rookies-of-the-month-december/index.html|archivedate={{dat|2016|01|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; janvāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/knicks/news/kristaps-porzingis-named-january-eastern-conference-rookie-month|title=Kristaps Porzingis Named January Eastern Conference Rookie of the Month|work=NBA.com|date=February 2, 2016|accessdate=February 2, 2016}}&lt;/ref&gt;). Saņēma vairāk nekā 473,5 tūkstošus balsu [[2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s starta piecinieku balsojumā — starp Austrumu konferences uzbrucējiem un centra spēlētājiem ierindojās 6. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/01/21/2016-all-star-starters-release/index.html?ls=iref:nba:specialst3a|title=Lakers' Bryant holds off Warriors' Curry to finish as top All-Star vote-getter|date={{dat|2016|1|22||bez}}|publisher=NBA|accessdate={{dat|2016|1|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160125051025/http://www.nba.com/2016/news/01/21/2016-all-star-starters-release/index.html?ls=iref:nba:specialst3a|archivedate={{dat|2016|01|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piedalījās Uzlēcošo zvaigžņu spēlē 2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē, kurā bija viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem ar 30 gūtajiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20160212/USAWLD/gameinfo.html|title=USA vs World|work=NBA.com|date=February 12, 2016|accessdate=February 12, 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160209202917/http://www.nba.com/games/20160212/USAWLD/gameinfo.html|archivedate={{dat|2016|02|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gada martā kļuva par pirmo NBA spēlētāju, kas debijas sezonā guvis vairāk nekā 1000 punktu, savācis vismaz 500 atlēkušās bumbas, iemetis 75 trīspunktniekus un bloķējis vairāk nekā 100 pretinieku metienus. Kopumā debijas sezonā piedalījās 72 no 82 regulārās sezonās spēlēm, visas sāka sākumsastāvā. Vidēji spēlē guva 14,3 punktus, savāca 7,3 atlēkušās bumbas, atdeva 1,3 rezultatīvas piespēles. Sezonas noslēgumā K. Porziņģis tika atzīts par sezonas otro labāko debitantu pēc 2015. gada drafta 1. numura [[Karls Entonijs Taunss|Karla Entonija Taunsa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/05/16/karl-anthony-towns-named-kia-rookie-of-the-year-award-winner/|title=Wolves' Towns named 2015-16 Kia Rookie of the Year|date={{dat|2016|5|16||bez}}|publisher=NBA|accessdate={{dat|2016|5|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520233702/http://www.nba.com/2016/news/05/16/karl-anthony-towns-named-kia-rookie-of-the-year-award-winner|archivedate={{dat|2016|05|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas debitantu simboliskajā pirmajā izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/05/19/2015-16-all-rookie-first-and-second-teams-karl-anthony-towns-kristaps-porzingis-devin-booker-nikola-jokic-jahlil-okafor/|title=Wolves' Towns, Knicks' Porzingis lead 2015-16 NBA All-Rookie teams|work=NBA.com|date=May 19, 2016|accessdate=May 19, 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160522114420/http://www.nba.com/2016/news/05/19/2015-16-all-rookie-first-and-second-teams-karl-anthony-towns-kristaps-porzingis-devin-booker-nikola-jokic-jahlil-okafor|archivedate={{dat|2016|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2016.—2017. gada NBA sezona ===
Pirms [[2016.—2017. gada NBA sezona]]s K. Porziņģis noslēdza ilgtermiņa reklāmas līgumu ar sporta preču ražotāju ''[[Adidas]]'', kura summa ir robežās starp 3 un 6 miljoniem dolāru. Šis ir lielākais darījums, kādu noslēdzis kāds Eiropas basketbolists ar sporta apavu ražotāju.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/porzingis-gatavojas-noslegt-eiropas-basketbola-verienigako-daudzmiljonu-reklamas-ligumu.a204133/ Porziņģis gatavojas noslēgt Eiropas basketbolā vērienīgāko daudzmiljonu reklāmas līgumu] LSM&lt;/ref&gt; 2016. gada oktobrī tika izdota sporta žurnālista [[Armands Puče|Armanda Pučes]] un basketbolista brāļa Jāņa Porziņģa sarakstītā grāmata &quot;Brālis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/porzingis-gramata-bralis-ir-mans-stasts.a205119/|title=Porziņģis: Grāmata «Brālis» ir mans stāsts|publisher=Latvijas sabiedriskie mediji|accessdate={{dat|2016|10|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 16. novembra uzvarā pār Detroitas &quot;Pistons&quot; (105—102) K. Porziņģis uzlaboja savu karjeras rezultativitātes rekordu līdz 35 punktiem, kas ir Latvijas basketbolistu rekords un Baltijas basketbolistu atkārtots rekords vienā spēlē gūtajos punktos NBA. 2016. gada decembrī pirmoreiz karjerā ticis izvirzīts NBA mēneša labākā konferences spēlētāja balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/01122016-porzingis_pirmoreiz_karjera_nominets_mene|title=Porziņģis pirmoreiz nominēts NBA mēneša labākā spēlētāja titulam|publisher=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2017|1|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; K. Porziņģis tika atzīts par 2016. gada Latvijas gada labāko sportistu, vēl basketbolists uzvarēja &quot;[[Sporta Avīze]]s&quot; 2016. gada ekspertu gada labākā sportista aptaujā, ''[[New York Post]]'' laikraksta versijā nosaukts par 2016. gada labāko sportistu starp Ņujorkas augstākā līmeņa sporta klubu pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/new-york-post-porzingis-ir-nujorkas-gada-sportists.a216897/|title=«New York Post»: Porziņģis ir Ņujorkas gada sportists|publisher=LSM|accessdate={{dat|2017|1|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada noslēgumā K. Porziņģis saņēma [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists.

[[2017. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē K. Porziņģis piedalījās Uzlēcošo zvaigžņu spēlē, kurā guva 24 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-ar-24-punktiem-kaldina-pasaules-izlases-uzvaru-nba-uzlecoso-zvaigznu-spele-14166274|title=Porziņģis ar 24 punktiem kaldina Pasaules izlases uzvaru NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē|last=LETA|date={{dat|2017|2|18||bez}}|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš uzvarēja NBA Visu zvaigžņu spēles [[NBA All-Star Weekend Skills Challenge|meistarības konkursā]] (''Skills Challenge'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-uzvar-nba-visu-zvaigznu-speles-meistaribas-konkursa-14166305|title=Porziņģis uzvar NBA Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursā|last=LETA|date={{dat|2017|2|19||bez}}|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat kā pirms gada arī šogad K. Porziņģim nedaudz pietrūka, lai kļūtu par Visu zvaigžņu spēles dalībnieku, šoreiz viņš bija viens no dažiem tuvākajiem rezervistiem.

=== 2017.—2018. gada NBA sezona ===
Pirms [[2017.—2018. gada NBA sezona]]s Ņujorkas klubs aizmainīja savu ilggadējo līderi [[Karmelo Entonijs|Karmelo Entoniju]] uz [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]], tādējādi K. Porziņģis kļuva par potenciālo komandas rezultatīvāko spēlētāju. Tas apstiprinājās jau sezonas pirmajās spēlēs. 2017.—2018. gada sezonu K. Porziņģis iesāka ar diviem labotiem karjeras rekordiem spēlē gūtajos punktos. 5. novembra spēlē pret [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]] latvietis kļuva par pirmo spēlētāju NBA kopš [[1983.—1984. gada NBA sezona|1983.—1984. gada sezonas]], kas guvis 40 punktus, izcīnījis 5 atlēcošās bumbas, bloķējis 5 metienus un iemetis 2 trīspunktmetienus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/nba/recap?gameId=400974893|title=Porzingis pours in 40, Knicks come from 19 down, beat Pacers|work=ESPN.com|date=November 5, 2017|accessdate=November 5, 2017}}&lt;/ref&gt; Šis kļuva par viņa karjeras rezultativitātes rekordu līdz pat 2022. gada novembrim. Pēc tam pirmoreiz karjerā tika atzīts par nedēļas labāko Austrumu konferences spēlētāju.

[[2018. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s balsojumā K. Porziņģis palika vienu vietu aiz iespējas iekļūt spēles dalībnieku sākumsastāvā, taču viņš tika izvēlēts starp tiem zvaigžņu spēles dalībniekiem, kas dosies laukumā kā rezervisti un tādējādi kļuva par pirmo latviešu basketbolistu NBA, kas varētu piedalīties [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. 7. februārī spēles ar [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] epizodē viņš guva smagu [[ceļgals|ceļgala]] traumu — sarautas kreisā ceļa [[krusteniskās saites]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-guvis-smagu-celgala-traumu-sarautas-krusteniskas-saites-14190527|title=Porziņģis guvis smagu ceļgala traumu - sarautas krusteniskās saites|work=diena.lv|accessdate={{dat|2018|3|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas sportistam liedza spēlēt vairāk nekā gadu un piedalīties [[2018. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]].

=== 2018.—2019. gada NBA sezona ===
Iepriekšējā sezonā gūtās smagās traumas dēļ K. Porziņģis ilgstoši netrenējās un nespēlēja, šīs sezonas laikā nepiedalījās nevienā oficiālā spēlē. 2019. gada 31. janvārī viņš kopā ar [[Trejs Burks|Treju Burku]], [[Tims Hārdevejs juniors|Timu Hārdeveju junioru]] un [[Kortnijs Lī|Kortniju Lī]] tika aizmainīts uz [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] apmaiņā pret [[Deandrē Džordans|Deandrē Džordanu]], [[Veslijs Metjūzs|Vesliju Metjūzu]], [[Deniss Smits juniors|Denisu Smitu junioru]], kā arī divām nākotnes drafta izvēles iespējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mavs.com/mavericks-acquire-all-star-kristaps-porzingis-tim-hardaway-jr-courtney-lee-and-trey-burke-in-trade-with-knicks/|title=Mavericks acquire All-Star Kristaps Porzingis, Tim Hardaway Jr., Courtney Lee, and Trey Burke in trade with Knicks|work=Mavs.com|date=January 31, 2019|access-date=January 31, 2019}}&lt;/ref&gt;

=== 2019.—2020. gada NBA sezona ===
[[Attēls:Kristaps Porzingis floater (cropped).jpg|thumbnail|left|Kristaps Porziņģis 2020. gadā]]
2019. gada jūnijā, atveroties brīvo aģentu tirgum, [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētājam piedāvāja 158 miljonu dolāru vērtu līgumu uz pieciem gadiem, no kura spēlētājs neatteicās, tādējādi šis kļuva par ienesīgāko līgumu Dalasas kluba un Latvijas sporta vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/davis-bertans-starp-porzingi-un-biedrinu-latvijas-sportistu-naudigako-ligumu-tops.a383447/|title=Dāvis Bertāns starp Porziņģi un Biedriņu. Latvijas sportistu naudīgāko līgumu tops|last=LSM|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Izlaidis 610 dienas bez oficiālām basketbola spēlēm 2019. gada oktobrī K. Porziņģis uzsāka sezonu ar &quot;Mavericks&quot; pirmo spēli, ieņemot spēka uzbrucēja pozīciju komandas sākumpieciniekā. Sezonas gaitā viņš piedalījās 57 komandas spēlēs, veidojot ļoti spēcīgu duetu ar komandas otru zvaigzni [[Slovēņi|slovēni]] [[Luka Dončičs|Luku Dončiču]]. Dalasas komanda sezonu sāka ļoti pārliecinoši, tās gaitā nedaudz pasliktinot sniegumu, tomēr pārliecinoši kvalificējās izslēgšanas spēlēm. Sezonas rezultatīvāko spēli K. Porziņģis nospēlēja 31. jūlijā, kad viņa 39 punkti un 16 atlēkušās bumbas bija par maz, lai pagarinājumā nezaudētu Hjūstonas &quot;Rockets&quot; (149—153).

[[Covid-19 pandēmija|''Covid-19'' pandēmija]]s ietekmētajā sezonā K. Porziņģis piedzīvoja savu NBA izslēgšanas spēļu debiju, piedaloties 3 ''play-off'' spēlēs &quot;Mavericks&quot; sastāvā, taču nevarēja turpināt sēriju [[Menisks (anatomija)|meniska]] traumas dēļ. Sīvā cīņā komanda piekāpās [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] (2—4), savukārt K. Porziņģa traumētais [[ceļgals]] drīz tika operēts.

=== 2020.—2021. gada NBA sezona ===
Turpinoties [[Covid-19 pandēmija|''Covid-19'' pandēmija]]i, sezona sākās vēlāk, taču K. Porziņģis tāpat izlaida pirmās 10 sezonas spēles, jo rudenī viņam tika veikta [[ceļgals|ceļgala]] operācija. 2021. gada 26. marta zaudētā spēlē pret Indiānas &quot;Pacers&quot; (94—109) K. Porziņģis izcīnīja 18 atlēkušās bumbas, kas kļuva par viņa karjeras rekordu (atkārtots arī 2021. un 2022. gadā).

Sezonas noslēgumā &quot;Mavericks&quot; iekļuva izslēgšanas spēlēs, kur atkal piekāpās [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]. K. Porziņģa loma ''play-off'' spēlēs bija mazāka nekā iepriekšējā sezonā, bet galvenā trenera [[Riks Kārlails|Rika Kārlaila]] izvēlētā taktika pēc zaudētās sērijas tika kritizēta; tāpat arī spēlētāja nevarēšana sniegt nozīmīgu ieguldījumu komandas spēlē.

=== 2021.—2022. gada NBA sezona ===
2022. gada februārī, īsi pirms spēlētāju maiņu perioda beigām, K. Porziņģis tika aizmainīts uz [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] pret [[Spensers Dinvidī|Spenseru Dinvidī]] un citu latviešu basketbolistu [[Dāvis Bertāns|Dāvi Bertānu]] (kopā ar K. Porziņģi &quot;Wizards&quot; ieguva arī otrās kārtas drafta izvēli).&lt;ref&gt;[https://nypost.com/2022/02/10/kristaps-porzingis-traded-to-wizards-at-nba-trade-deadline/ New York Post. Kristaps Porzingis traded to Wizards at NBA trade deadline]&lt;/ref&gt; 7. martā K. Porziņģis debitēja &quot;Wizards&quot; sastāvā, gūstot 25 punktus uzvarētā spēlē (133—123) pret [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/porzingis-keys-win-over-pacers-in-wizards-debut|title=Porzingis keys win over Pacers in Wizards debut|last=nba.com}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā &quot;Wizards&quot; nekvalificējās [[NBA izslēgšanas spēles|NBA izslēgšanas spēlēm]].

=== 2022.—2023. gada NBA sezona ===
2022. gada 28. novembrī K. Porziņģis aizvadīja savas NBA karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 41 punktu uzvarā pār [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]] (142—127).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/game/_/gameId/401468455|title=Timberwolves vs. Wizards - NBA Game Summary - November 28, 2022|website=ESPN|access-date=2022-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsports.com/washington/wizards/kristaps-porzingis-career-night-leads-wizards-over-minnesota-timberwolves|title=Porzingis' career night leads Wizards over T'Wolves|website=RSN|access-date=2022-12-01|language=en|archive-date=2022-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20221129040739/https://www.nbcsports.com/washington/wizards/kristaps-porzingis-career-night-leads-wizards-over-minnesota-timberwolves}}&lt;/ref&gt; Divas dienas vēlāk, zaudētā spēlē pret [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]] (107—113) viņam izdevās uzlabot arī savu rekordu zem groziem savāktajās atlēkušajās bumbās, sasniedzot 19 bumbas. 2023. gada 8. marta zaudētā spēlē pret [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] (120—122) K. Porziņģis uzstādīja jaunu karjeras rezultativitātes rekordu: 43 punkti, iemetot 17 no izdarītajiem 22 metieniem, tostarp 7 no 10 trīspunktu metieniem.

=== 2023.—2024. gada NBA sezona ===
2023. gada 23. jūnijā K. Porziņģis trīs komandu maiņas darījumā pārcēlās no &quot;Wizards&quot; uz [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]. Šīs pašas maiņas ietvaros [[Markuss Smārts]] nonāca [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]], bet [[Taiuss Džonss]] un [[Maiks Muskala]] no šīs komandas pārcēlās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]]. Vēl maiņā bija iesaistītas šī un nākamās vasaras drafta izvēles, kā arī [[Danilo Gallināri]], kurš no Bostonas nonāca &quot;Wizards&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/celtics/news/boston-celtics-acquire-kristaps-porzingis|title=Boston Celtics Acquire Kristaps Porzingis|website=www.nba.com|access-date=2023-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;Celtics&quot; sastāvā K. Porziņģis spēlēja ar 8. numuru, jo ierastais 6. numurs [[Bostona|Bostonā]] ir iemūžināts leģendārā [[Bills Rasels|Billa Rasela]] piemiņai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsportsboston.com/nba/boston-celtics/kristaps-porzingis-to-wear-celtics-jersey-number-with-plenty-of-history/540343/|title=Porzingis to wear Celtics jersey number with plenty of history|website=NBC Sports Boston|access-date=2023-06-29|date=2023-06-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc maiņas darījuma spēlētājs un komanda vienojās par divu gadu garantētu līgumu laikam no 2024. līdz 2026. gadam, kurš paredz, ka K. Porziņģis saņems 60 miljonus dolāru.

2023. gada 25. oktobrī K. Porziņģis aizvadīja pirmo spēli &quot;Celtics&quot; sastāvā, sezonas atklāšanas mačā ''[[Madison Square Garden]]'' pārspējot [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] (108—104). Šajā spēlē viņš guva 30 punktus, kas bija visvairāk gūto punktu rekords spēlētāja debijā &quot;Celtics&quot; vēsturē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/celtics-news-kristaps-porzingis-immediate-reaction-to-historic-30-point-debut-vs-knicks|title=Kristaps Porzingis' Immediate Reaction To Historic 30-Point Debut Vs. Knicks|last=Pagaduan|first=Jedd|website=ClutchPoints|access-date=2023-10-26|date=2023-10-26|language=en|archive-date=2023-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20231026034819/https://clutchpoints.com/celtics-news-kristaps-porzingis-immediate-reaction-to-historic-30-point-debut-vs-knicks}}&lt;/ref&gt; (rekordu 2026. gada oktobrī laboja [[Pols Džordžs]]).

Kristaps Porziņģis ar Bostonas &quot;Celtics&quot; vienību izcīnīja 2024. gada NBA čempiontitulu, Porziņģim kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu — NBA čempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bostonas «Celtics» triumfē finālsērijā; Porziņģis – Latvijai pirmais NBA čempions |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/18.06.2024-bostonas-celtics-triumfe-finalserija-porzingis-latvijai-pirmais-nba-cempions.a558425/ |access-date=2024-06-18 |website=[[lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt;

=== 2024.—2025. gada NBA sezona ===
Pēc operācijas, ko spēlētājam veica pēc iepriekšējās sezonas, viņš uzsāka spēlēt vēlāk, tikai novembrī, bet regulārās sezonas gaitā piedalījās spēlēs vien ar nelieliem pārtraukumiem, demonstrējot labu un stabilu sniegumu. Izslēgšanas spēlēs K. Porziņģis saskārās ar iepriekš izslimotas slimības sekām un nevarēja sniegt komandai to devumu, kāds tas bija regulārajā sezonā. &quot;Celtics&quot; nospēlēja vāju izslēgšanas spēļu turnīru, piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] otrajā kārtā.

=== 2025.—2026. gada NBA sezona ===
Vasarā &quot;Celtics&quot; atbrīvojās no vairākiem spēlētājiem, lai iekļautos algu griestos, un K. Porziņģis aizmainīja uz [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] trīs komandu maiņas darījumā, kura rezultātā &quot;Celtics&quot; saņēma [[Džordžs Niangs|Džordžu Niangu]], bet [[Terenss Manns]] nonāca [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]], kā arī darījumā bija iesaistītas divas otrās kārtas drafta izvēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/kristaps_porzingis/07072025-aizmainitais_porzingis_oficiali_kluvis_pa |title=Aizmainītais Porziņģis oficiāli kļuvis par Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāju |accessdate=2025-07-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt; 2026. gada 6. janvārī viņš aizvadīja savu 517. NBA spēli, apsteidzot [[Andris Biedriņš|Andri Biedriņu]] kā visvairāk spēļu nospēlējušais latviešu basketbolists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/kristaps_porzingis/06012026-porzingis_kanada_otro_reizi_sosezon_iemet|title=Porziņģis Kanādā pārspēj Biedriņa rekordu un otro reizi iemet mazāk par desmit punktiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-01-06|date=2026-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tuvojoties maiņu darījumu perioda beigām, 2026. gada 5. februārī viņu aizmainīja uz [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]] pret [[Badijs Hīlds|Badiju Hīldu]] un [[Džonatans Kaminga|Džonatanu Kamingu]]. Sezonas pirmajā pusē izlaidis daudz spēles martā K. Porziņģis atgriezās laukumā, kļūstot par vienu no traumu nomocītā &quot;Warriors&quot; sastāva līderiem. Marta beigās viņš iemeta savu 1000. trīspunktu metienu karjerā, kļūstot par garāko spēlētāju NBA vēsturē, kam izdevies gūt tik lielu skaitu tālmetienu.

2026. gada 29. jūnijā Goldensteitas &quot;Warriors&quot; un K. Porziņģis nozlēdza jaunu līgumu uz divām sezonām, kas paredz 40 miljonu dolāru atalgojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/49220120|title=Kristaps Porzingis agrees to 2-year, $40M deal with Warriors|website=www.espn.com|access-date=2026-07-16}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas izlase ==
[[Attēls:KP6 basketball court in Liepāja.jpg|thumbnail|220px|Kristapa Porziņģa basketbola laukums Liepājā]]
[[Attēls:Kristaps Porzingis Lāčos, 2017. gada vasarā.png|thumbnail|150px|Kristaps Porziņģis 2017. gada vasarā]]
Pārstāvējis Latvijas U-14, U-16, U-18 jaunatnes izlasi.&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt; 2013. gadā [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadītās U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18 čempionātā]], kas notika Latvijā. Pats K. Porziņģis tika iekļauts šī turnīra simboliskajā izlasē un kļuva par labāko metienu bloķētāju.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/472977-porzingis_parliecinosi_labakais_ec_metienu_bloketajs Porziņģis — pārliecinoši labākais EČ metienu bloķētājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130802113125/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/472977-porzingis_parliecinosi_labakais_ec_metienu_bloketajs |date={{dat|2013|08|02||bez}} }} TVnet.lv&lt;/ref&gt;

2017. gada 11. augustā [[Arēna Rīga|arēnā &quot;Rīga&quot;]] draudzības spēlē pret [[Polijas basketbola izlase|Poliju]] K. Porziņģis debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]], uzvarētā spēlē (77:65) gūdams 24 punktus, kas ir punktu rekords, kādu sasniedzis kāds no spēlētājiem savā pirmajā spēlē Latvijas izlasē.

[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas basketbola izlase ar K. Porziņģi sastāvā ieguva piekto vietu, kas ir augstākais rezultāts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. K. Porziņģis bija komandas līderis un rezultatīvākais spēlētājs.

2022. gada augustā K. Porziņģis piedalījās [[2023. gada Pasaules kauss basketbolā|2023. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīra spēlēs, uzņemoties Latvijas izlases līdera lomu, kas veicināja izlases kvalificēšanos [[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] finālturnīram pirmo reizi Latvijas basketbola vēsturē. Pašā finālturnīrā, kurā Latvija izcīnīja 5. vietu, veselības problēmu dēļ nevarēja piedalīties kā spēlētājs, atbalstot komandu laukuma malā. Latvijas izlasē K. Porziņģis atgriezās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] Rīgā.

== Karjeras statistika ==
{{Basketbolista statistika}}

=== NBA ===

==== Regulārā sezona ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2015|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| '''72''' || '''72''' || 28,4 || 42,1 || 33,3 || ,'''838''' || 7,3 || 1,3 || 0,7 || 1,9 || 14,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2016|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Knicks&quot;
| 66 || 65 || '''32,8''' || '''45,0''' || 35,7 || 78,6 || 7,2 || 1,5 || 0,7 || 20 || 18,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Knicks&quot;
| 48 || 48 || 32,4 || 43,9 || '''39,5''' || 79,3 || 6,6 || 1,2 || '''0,8''' || '''2,4''' || '''22,7'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2019|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;|&quot;Mavericks&quot;]]
| 57 || 57 || 31,8 || 42,7 || 35,2 || 79,9 || '''9,5''' || '''1,8''' || 0,7 || 20 || 20,4
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 243 || 242 || 31,2 || 43,4 || 35,8 || 80,3 || 7,6 || 1,4 || 0,7 || 20 || 18,4
|}

==== Izslēgšanas spēles ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;Mavericks&quot;
| 3 || 3 || 31,3 || 52,5 || 52,9 || 87,0 || 8,7 || 0,7 || 0 || 10 || 23,7
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 3 || 3 || 31,3 || 52,5 || 52,9 || 87,0 || 8,7 || 0,7 || 0 || 10 || 23,7
|}

== Privātā dzīve ==
Par Kristapu 13 gadus vecākais brālis [[Jānis Porziņģis]] arī ir bijis basketbolists, spēlējis augstā līmenī, pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]]. J. Porziņģis ir brāļa aģents. Basketbolu spēlējis arī brāļu tēvs [[Tālis Porziņģis]], kas divās sezonās (1992—1993) pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s komandu &quot;[[Liepājas Metalurgs (vīriešu basketbola klubs)|Liepājas Metalurgs]]&quot;.

K. Porziņģim pieder neliela ''[[Mercedes-Benz]]'' automašīnu kolekcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://celticswire.usatoday.com/lists/more-than-luxury-why-kristaps-porzingis-love-for-mercedes-benz-is-rooted-in-family/|title=More than luxury: Why Kristaps Porzingis' love for Mercedes-Benz is rooted in family|website=Celtics Wire|access-date=2024-04-30|date=2024-04-18|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;sa&quot;&gt;{{Sporta Avīze|first= Ingmārs|last= Jurisons|date= {{dat|2013|11|12||bez}}|title= Kristaps Porziņģis: «Ziņas no Amerikas? Neinteresē...»|volume= 45|issue= 921|pages= 24.—27}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* {{twitter|kporzee}}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]]
 | periods    = [[Latvijas Gada balva sportā 2016|2016]], [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]]&lt;br /&gt;[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]]
 | pirms      = [[Martins Dukurs]]&lt;br /&gt;[[Artūrs Šilovs]]
 | pēc        = [[Oskars Melbārdis]]&lt;br /&gt;''tiks noteikts''
}}
{{kastes beigas}}


{{Golden State Warriors spēlētāji}}
{{Celtics 2023–24 NBA čempioni}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2017}}
{{Latvija vir basket 2013 U-18}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Porziņģis, Kristaps}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Knicks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dalasas &quot;Mavericks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Celtics&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Goldensteitas &quot;Warriors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA spēlētāji no Latvijas]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]</text>
      <sha1>8on5o8mrsk5qpidewg3t2lea12gz1fg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katastrofa Monparnasas stacijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235416</id>
    <revision>
      <id>4538509</id>
      <parentid>3939392</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T07:56:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4538509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3339" sha1="9ng0i30ijkb45mt2rmj10u7ijs27ncs" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste
| title                    = Katastrofa Monparnasas stacijā
| image                    = Train wreck at Montparnasse 1895.jpg
| image_size               = 
| caption                  = Cauri stacijas sienai izbraukusī lokomotīve
| map_type                 = 
| map_label                = 
| latd  = | latNS  = N
| longd =  | longEW = E
| date                     = {{dat|1895|10|22|N|bez}}
| time                     = 16:00
| place                    = {{vieta|Francija|Parīze}}
| also known as            = 
| cause                    = 
| first reporter           = 
| participants             = 132
| outcome                  = vilciena noskriešana no sliedēm
| reported injuries        = 5
| reported death(s)        = 1
| reported missing         = 
| reported property damage = 
| burial                   = 
| inquiries                = 
| suspects                 = Gijoms Marija Pelerins
| charges                  = 
| verdict                  = 2 mēnešu cietumsods
}}

'''Katastrofa Monparnasas stacijā''' bija viena no iespaidīgākajām [[dzelzceļa katastrofa|katastrofām]] dzelzceļa vēsturē, kas notika Monparnasas stacijā [[Parīze|Parīzē]].  

{{dat|1895|10|22}} no [[Granvila]]s (''Granville'') pilsētiņas uz Parīzi devās pasažieru [[vilciens]] № 56, kuru vadīja mašīnists Gijoms Marija Pelerins (''Guillaume Marie Pellerin'') ar 19 gadu darba pieredzi. Tā kā vilciens, iebraucot Parīzē, kavējās, pirms pienākšanas pārāk vēlu tika iedarbinātas bremzes, neskatoties uz sliežu ceļa kritumu pirms stacijas. Avārijas bremzēšana nedarbojās, jo attiecīgā sistēma tajā brīdī bija atslēgta. Kad mašīnists iedarbināja palīgbremzes un rokas bremzi, bija jau par vēlu un vilciens ar 40 km/h lielu ātrumu taranēja strupceļa barjeru un izbrauca uz stacijas [[perons|perona]]. [[Tvaika lokomotīve]] pēc inerces izbrauca cauri visai stacijai (ap 30 m), sagrāva tās ap 60 cm biezo priekšējo sienu un no 10 m augstuma nogāzās uz ielas. Visi 12 sastāva vagoni palika uz perona.&lt;ref&gt;[http://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k7161468 ''Le petit journal'', ''supplément illustré'', n° 259 du 3/11/1895] {{franciski}}&lt;/ref&gt; 

Katastrofā ievainojumus guva 5 cilvēki — lokomotīves brigāde (mašīnists un viņa palīgs), divi pasažieri un ugunsdzēsējs. Vienīgais katastrofas upuris bija vakara avīžu pārdevēja Marija Ogistēna Agilāra (''Marie-Augustine Aguilard''), uz kuras kioska uzgāzās sienas gruveši. Francijas rietumu dzelzceļš apmaksāja bojā gājušās sievietes bēres un vēlāk maksāja pensiju viņas diviem bērniem. Vilciena mašīnistam par katastrofas izraisīšanu tika piespriests 2 mēnešu cietumsods un 50 franku kompensācija Marijas Agilāras radiniekiem. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20181004184402/http://cnum.cnam.fr/CGI/fpage.cgi?4KY28.45%2F0373%2F100%2F556%2F0%2F0 Article de ''La Nature'', 9 novembre 1895] {{franciski}}
* [https://web.archive.org/web/20131113154048/http://cheminfergranville.net/accident.htm La ligne Paris — Granville, 150 ans d’Histoire] {{franciski}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1895. gads]]
[[Kategorija:Dzelzceļa katastrofas|Monparnasas stacijā]]</text>
      <sha1>9ng0i30ijkb45mt2rmj10u7ijs27ncs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oskars Ķibermanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242108</id>
    <revision>
      <id>4538496</id>
      <parentid>4013372</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:54:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23624" sha1="kaykxy6io3gjjwvr9hnrbxltmb1atma" xml:space="preserve">{{Bobslejista infokaste
 |           vārds = Oskars Ķibermanis
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Oskars Ķibermanis.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Oskars Ķibermanis 2015. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|4}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |          taut_2 = 
 |          karsak = 2011
 |          karbei = 2023
 |         karbeig = 
 |            loma = pilots
 |          garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=95}}
 |       izglītība = [[LSPA]]
 |            stum =[[Matīss Miknis]]&lt;br /&gt;[[Arvis Vilkaste]] &lt;br /&gt;[[Jānis Strenga]] 
 |             pil = 
 |        treneris = [[Sandis Prūsis]]
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = 
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 4
 |   pk_pjedestāli = 34
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}})
 |      os_medaļas = 
 |     os_lab sasn = 9. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 6
 |      pč_medaļas = 2 (1 sudrabs, 1 bronza)
 |     pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Vistlera 2019]]|Četrinieki}}
{{Medal|Bronze|[[2020. gada IBSF pasaules čempionāts|Altenberga 2020]]|Divnieki}}
{{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}}
{{Medal|Gold|Sigulda 2020|Divnieki}}
{{Medal|Gold|Sanktmorica 2022|Četrinieki}}
{{Medal|Silver|Kēnigszē 2019|Četrinieki}}
{{Medal|Bronze|Vinterberga 2017|Divnieki}}
}}
'''Oskars Ķibermanis''' (dzimis {{dat|1993|4|4}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[bobslejists]], pilots. Trīs [[Ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks.

== Biogrāfija ==
Mācījies Rencēnu pamatskolā, [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]], [[MSĢ|Murjāņu Sporta ģimnāzijā]] un [[LSPA]].&lt;ref name=&quot;sporto1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/kumelu_gads|title=Kumeļu gads|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|1|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120323134121/http://www.sporto.lv/raksts/kumelu_gads|archivedate={{dat|2012|03|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pirms bobslejista karjeras trīs gadus trenējies [[peldēšanas sports|peldēšanā]] un septiņus gadus — [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], bijis Latvijas čempions junioriem [[desmitcīņa|desmitcīņā]].&lt;ref name=&quot;sporto1&quot; /&gt; Tāpat startējis [[110 m/b|110 m barjerskrējienā]] 2009. gada [[Eiropas Jaunatnes olimpiāde|Eiropas Jaunatnes olimpiādē]] [[Tampere|Tamperē]], [[Somija|Somijā]].&lt;ref name=&quot;sporto1&quot; /&gt; Bobslejam pievērsies 2011. gada vasarā.&lt;ref name=&quot;sporto1&quot; /&gt;

== Bobsleja karjera ==
2012. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis sudrabu četriniekos un bronzu divniekos. Tā paša gada Pasaules Jaunatnes olimpiādē divnieku sacensībās bijis 4. vietā. Pirmos panākumus [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausā]] guvis 2016.—2017. gada sezonā, kad divniekos izcīnījis divas bronzas un vienu sudraba medaļu, kā arī uzvarējis posmu [[Sanktmorica]]s trasē četriniekos. 2017. gada Eiropas čempionātā izcīnījis bronzas medaļu divnieku sacensībās kopā ar stūmēju [[Matīss Miknis|Matīsu Mikni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/14012017-pec_pirma_brauciena_kibermanis_tresais_za |title=Vinterberga turpina būt latviešiem veiksmīga - Ķibermanim Eiropas bronza |date={{dat|2017|1|14||bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|11|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada Pasaules čempionātā izcīnījis 10. vietu četriniekos un 4. vietu divniekos.

[[Bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]] ieguva 9. vietu divnieku sacensībās un 10. vietu četriniekos. 2019. gada Eiropas čempionātā [[Kēnigszē]] ar stūmējiem Matīsu Mikni, [[Arvis Vilkaste|Arvi Vilkasti]] un [[Jānis Strenga|Jāni Strengu]] izcīnīja sudraba medaļu četriniekos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/bobslejs/kibermana-bobsleja-cetrinieks-izcina-eiropas-sudrabu.a305900/ |title=Ķibermaņa bobsleja četrinieks izcīna Eiropas sudrabu |date={{dat|2019|1|13||bez}}|website=[[lsm.lv]] |accessdate={{dat|2020|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tādā pašā sastāvā tika izcīnītas sudraba godalgas četriniekos arī [[2019. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/10032019-sezonas_kulminacija_sasniegta_kibermanis_ |title=Sezonas kulminācija sasniegta: Ķibermanis - pasaules vicečempions |date={{dat|2019|3|10||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2020|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018.—2019. gada Pasaules kausa sezonu Ķibermanis noslēdza ar otro vietu gan divnieku, gan četrinieku ieskaitē.

Pirmo uzvaru divnieku sacensībās kādā no Pasaules kausa posmiem izcīnīja {{dat|2020|2|15||bez}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] kopā ar stūmēju Matīsu Mikni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/15022020-pec_pirma_brauciena_fridrihs_prieksa_kibe |title=Latvieši Siguldā turpina dominēt - uzvar arī Ķibermanis, Bērziņam karjeras rekords |date={{dat|2019|2|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2020|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dienu vēlāk uzvarēja atkārtoti, izcīnot zelta medaļu arī 2020. gada Eiropas čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/16022020-kibermanis_lideris_pec_pirma_brauciena_me |title=Ķibermanis ar Mikni kļūst par Eiropas čempioniem un izrauj otro vietu PK kopvērtējumā |date={{dat|2019|2|16||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2020|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019.—2020. gada Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja 2. vietu divniekos un 4. vietu četriniekos, abu disciplīnu kombinācijā — 3. vieta.

[[2020. gada Pasaules čempionāts bobslejā un sketetonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] divnieku kategorijā izcīnīja bronzu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/bobslejs/kibermana-divnieks-izcina-pasaules-cempionata-bronzu-spilgtakas-epizodes.a349356/|title=Ķibermaņa divnieks izcīna pasaules čempionāta bronzu. Spilgtākās epizodes|last=Glazunova|first=Ludmila|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-25|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; Četrinieku sacensībās ieguva 4. vietu, piekāpjoties trim Vācijas ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/01032020-pirms_pedeja_brauciena_kibermani_no_goda_ |title=Ķibermanis sezonas noslēgumā paliek soli aiz goda pjedestāla četriniekos |website=[[sportacentrs.com]]|access-date={{dat|2019|3|1||bez}}|date={{dat|2019|3|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022. gada janvārī [[Sanktmorica]]s dabiskajā ledus trasē O. Ķibermanis izcīnīja savu otro Eiropas čempionāta zelta medaļu, šoreiz uzvarot sacensībās ar četrinieka kamanām.

2023. gada augustā, 30 gadu vecumā, paziņoja par sportista karjeras beigām, nespējot atgūties no [[Ceļgals|ceļgala]] savainojuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/18082023-kibermanis_neatgustas_pec_operacijas_un_l|title=Ķibermanis neatgūstas pēc operācijas un liek punktu bobslejista karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-18|date=2023-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi divnieku ekipāžām ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Trešais brauciens
! Ceturtais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| {{osv|Bobslejs|2014|ziemas|title=2014}}
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| 57,11 (14)
| 57,22 (17)
| 57,00 (13)
| 57,19 (17)
| 3:48,52 (+2,47)
| 14
|-
! align=&quot;left&quot;| {{osv|Bobslejs|2018|ziemas|title=2018}}
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 49,21 (4)
| 49,57 (12)
| 49,32 (6)
| 49,70 (14)
| 3:17,80 (+0,94)
| 9
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Trešais brauciens
! Ceturtais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| 2013
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| 1:06,88 (20)
| 1:06,66 (18)
| 1:07,03 (17)
| 1:07,03 (18)
| 4:27,60 (+4,82)
| 18
|-
! align=&quot;left&quot;| 2015
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]]
| 56,89 (9)
| 56,50 (8)
| 55,73 (7)
| 55,96 (11)
| 3:45,08 (+1,78)
| 8
|-
! align=&quot;left&quot;| 2016
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]]
| 52,09 (20)
| 52,00 (16)
| 51,90 (15)
| 51,85 (8)
| 3:27,84 (+1,75)
| 14
|-
! align=&quot;left&quot;| 2017
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 49,55 (4)
| 49,88 (11)
| 49,42 (2)
| 49,32 (5)
| 3:18,17 (+1,46)
| 4
|-
! align=&quot;left&quot;| 2019
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kanāda}} [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 51,22 (4)
| 51,52 (6)
| 51,58 (10)
| 51,46 (3)
| 3:25,78 (+1,24)
| 6
|-
! align=&quot;left&quot;| 2020
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 54,49 (2)
| 54,72 (6)
| 56,35 (2)
| 56,67 (14)
| 3:42,23 (+1,79)
| {{medal-bg|bronze}}| '''3'''
|-
! align=&quot;left&quot;| 2021
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 55,42 (4)
| 56,01 (11)
| 55,53 (6)
| 55,76 (6)
| 3:42,72 (+2,94)
| 6
|}

=== Eiropas čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| 2013
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]]
| 53,36 (18)
| —
| —
| 18
|-
! align=&quot;left&quot;| 2014
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 50,45 (7)
| 50,11 (3)
| 1:40,56 (+0,70)
| 5
|-
! align=&quot;left&quot;| 2015
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Francija}} [[Laplaņa]]
| 59,67 (9)
| 59,92 (9)
| 1:59,59 (+1,11)
| 9
|-
! align=&quot;left&quot;| 2016
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| 1:06,66 (10)
| 1:06,65 (8)
| 2:13,31 (+0,71)
| 10
|-
! align=&quot;left&quot;| 2017
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]]
| 56,29 (3)
| 56,15 (2)
| 1:52,44 (+0,77)
| {{medal-bg|bronze}}| '''3'''
|-
! align=&quot;left&quot;| 2018
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]]
| 52,13 (4)
| 52,14 (5)
| 1:44,27 (+0,56)
| 4
|-
! align=&quot;left&quot;| 2019
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 49,77 (4)
| 49,88 (4)
| 1:39,65 (+0,64)
| 4
|-
! align=&quot;left&quot;| 2020
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Latvija}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 49,53 (1)
| 49,65 (1)
| 1:39,18
| {{medal-bg|gold}}| '''1'''
|-
! align=&quot;left&quot;| 2022
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| 1:06,31 (4)
| 1:06,00 (3)
| 2:12,31 (+0,55)
| 4
|}

=== Pasaules kauss ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sezona
! 1. posms
! 2. posms
! 3. posms
! 4. posms
! 5. posms
! 6. posms
! 7. posms
! 8. posms
! 9. posms
! 10. posms
! 11. posms
! 12. posms
! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}}
! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}}
|-
! align=&quot;left&quot;| 2012.—2013.
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Pārksitija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Vistlera&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Laplaņa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;26&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;24&lt;/small&gt;
| Soči&lt;br /&gt;&lt;small&gt;20&lt;/small&gt;
| rowspan=8 {{n/a}}
| rowspan=8 {{n/a}}
| rowspan=8 {{n/a}}
! 37
! 149
|-
! align=&quot;left&quot;| 2013.—2014.
| Kalgari&lt;br /&gt;&lt;small&gt;16&lt;/small&gt;
| Pārksitija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;15&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;DNS&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;DNS&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
| rowspan=7 {{n/a}}
! 15
! 816
|-
! align=&quot;left&quot;| 2014.—2015.
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
| Kalgari&lt;br /&gt;&lt;small&gt;14&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
| Laplaņa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;13&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
| Soči&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
! 12
! 920
|-
! align=&quot;left&quot;| 2015.—2016.
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;17&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
| Vistlera&lt;br /&gt;&lt;small&gt;18&lt;/small&gt;
| Vistlera&lt;br /&gt;&lt;small&gt;18&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;16&lt;/small&gt;
! 14
! 944
|-
! align=&quot;left&quot;| 2016.—2017.
| Vistlera&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Phjončhana&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
! 8
! 1138
|-
! align=&quot;left&quot;| 2017.—2018.
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Vistlera&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
! 4
! 1336
|-
! align=&quot;left&quot;| 2018.—2019.
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Kalgari&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
! {{medal-bg|sudrabs}}| 2
! 1564
|-
! align=&quot;left&quot;| 2019.—2020.
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Laplaņa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;23&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|zelts1}}| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|zelts1}}| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
! {{medal-bg|sudrabs}}| 2
! 1478
|-
! align=&quot;left&quot;| 2020.—2021.
| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;15&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
! 4
! 1848
|-
! align=&quot;left&quot;| 2021.—2022.
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;13&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;14&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;18&lt;/small&gt;
| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Sigulda&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| {{n/a}}
| {{n/a}}
| {{n/a}}
| {{n/a}}
! 8
! 1120
|}

== Sasniegumi četrinieku ekipāžām ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Trešais brauciens
! Ceturtais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| {{osv|Bobslejs|2014|ziemas|title=2014}}
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| 55,68 (13)
| 55,52 (11)
| 55,97 (15)
| 55,81 (14)
| 3:42,98 (+2,29)
| 12
|-
! align=&quot;left&quot;| {{osv|Bobslejs|2018|ziemas|title=2018}}
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 49,18 (15)
| 49,26 (7)
| 49,34 (11)
| 49,63 (9)
| 3:17,41 (+1,56)
| 10
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Trešais brauciens
! Ceturtais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| 2013
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| 1:05,91 (16)
| 1:05,89 (14)
| 1:05,40 (9)
| 1:05,21 (17)
| 4:22,41 (+1,74)
| 16
|-
! align=&quot;left&quot;| 2015
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]]
| 54,34 (14)
| 54,28 (12)
| 54,41 (17)
| 54,16 (14)
| 3:37,19 (+2,30)
| 15
|-
! align=&quot;left&quot;| 2016
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]]
| 51,07 (11)
| 51,42 (10)
| 51,67 (12)
| 51,41 (13)
| 3:25,57 (+1,30)
| 10
|-
! align=&quot;left&quot;| 2017
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]]
| 48,68 (12)
| 48,59 (7)
| 48,96 (9)
| 48,93 (9)
| 3:15,16 (+1,06)
| 10
|-
! align=&quot;left&quot;| 2019
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]]
| 50,05 (1)
| 50,64 (2)
| 50,28 (2)
| 50,65 (2)
| 3:21,62 (+0,29)
| {{medal-bg|sudrabs}}| '''2'''
|-
! align=&quot;left&quot;| 2020
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]]
| 54,36 (5)
| 54,19 (1)
| 53,59 (5)
| 54,49 (4)
| 3:36,63 (+0,54)
| 4
|-
! align=&quot;left&quot;| 2021
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]]
| 54,45 (6)
| 54,41 (2)
| 53,81 (4)
| 54,02 (3)
| 3:36,69 (+1,67)
| 4
|}

=== Eiropas čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| 2013
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]]
| 52,15 (9)
| 51,83 (6)
| 1:43,98 (+0,65)
| 9
|-
! align=&quot;left&quot;| 2014
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]]
| 49,92 (12)
| 49,66 (7)
| 1:39,58 (+1,04)
| 10
|-
! align=&quot;left&quot;| 2015
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Francija}} [[Laplaņa]]
| 58,70 (7)
| 59,15 (5)
| 1:57,85 (+1,24)
| 7
|-
! align=&quot;left&quot;| 2016
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| 1:06,27 (6)
| 1:06,10 (2)
| 2:12,37 (+0,49)
| 6
|-
! align=&quot;left&quot;| 2017
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]]
| 54,85 (5)
| 55,02 (9)
| 1:49,87 (+0,92)
| 8
|-
! align=&quot;left&quot;| 2018
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]]
| 51,53 (6)
| 51,43 (6)
| 1:42,96 (+0,51)
| 6
|-
! align=&quot;left&quot;| 2019
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]]
| 49,01 (2)
| 48,91 (2)
| 1:37,92 (+0,18)
| {{medal-bg|sudrabs}}| '''2'''
|-
! align=&quot;left&quot;| 2020
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]]
| 55,74 (5)
| 55,16 (2)
| 1:50,90 (+0,36)
| 5
|-
! align=&quot;left&quot;| 2022
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| 1:04,69 (1)
| 1:04,69 (2)
| 2:09,38
| {{medal-bg|gold}}| '''1'''
|}

=== Pasaules kauss ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sezona
! 1. posms
! 2. posms
! 3. posms
! 4. posms
! 5. posms
! 6. posms
! 7. posms
! 8. posms
! 9. posms
! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}}
! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}}
|-
! align=&quot;left&quot;| 2012.—2013.
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Pārksitija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Vistlera&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Laplaņa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;15&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
| Soči&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
! 25
! 392
|-
! align=&quot;left&quot;| 2013.—2014.
| Kalgari&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| Pārksitija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;14&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;18&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;15&lt;/small&gt;
| rowspan=7 {{n/a}}
! 14
! 920
|-
! align=&quot;left&quot;| 2014.—2015.
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
| Kalgari&lt;br /&gt;&lt;small&gt;DNS&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| Laplaņa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Soči&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
! 10
! 1016
|-
! align=&quot;left&quot;| 2015.—2016.
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;19&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Pārksitija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
| Pārksitija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;15&lt;/small&gt;
! 10
! 1018
|-
! align=&quot;left&quot;| 2016.—2017.
| Vistlera&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;14&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Phjončhana&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
! 11
! 1009
|-
! align=&quot;left&quot;| 2017.—2018.
| Pārksitija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;16&lt;/small&gt;
| Pārksitija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;13&lt;/small&gt;
| Vistlera&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
! 7
! 1280
|-
! align=&quot;left&quot;| 2018.—2019.
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| Kalgari&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
! {{medal-bg|sudrabs}}| 2
! 1616
|-
! align=&quot;left&quot;| 2019.—2020.
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}| Laplaņa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
! 4
! 1524
|-
! align=&quot;left&quot;| 2020.—2021.
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Kēnigszē&lt;br /&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| colspan=5 {{n/a}}
! 23
! 184
|-
! align=&quot;left&quot;| 2021.—2022.
| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|sudrabs1}}| Īglsa&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Vinterberga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| {{n/a}}
! 6
! 1395
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=51 LOV profils]{{Novecojusi saite}}

{{Latvija 2014 ZOS}}
{{Latvija 2018 ZOS}}
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Ķibermanis, Oskars}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bobslejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>kaykxy6io3gjjwvr9hnrbxltmb1atma</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūdolfs Lapiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252320</id>
    <revision>
      <id>4538508</id>
      <parentid>4179840</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T07:47:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4538508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4313" sha1="9obdqkm3rolrpqiwiixs1595p4i8isn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Rūdolfs Lapiņš
| attēls = 
| amats = [[4. Saeima]]s deputāts
| amats2 = [[Tautas Saeima]]s deputāts
| dzim_dati = {{dat|1898|08|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lēdurgas pagasts}}
| mir_dati = {{mdv|1969|06|30|1898|08|24}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Latvijas Komunistiskā partija]]
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}'''Rūdolfs Lapiņš''' ({{dat|1898|08|24|N}} — {{dat|1969|06|30|N}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s un nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs no [[1928]]. gada.

== Biogrāfija ==
Rūdolfs Indriķis Lapiņš piedzima {{dat|1898|08|24}} (pēc vecā stila — {{dat||08|7}}) [[Inciems|Inciema]] &quot;Pandu&quot; mājās (tag. [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]), skrodera Otto Lapiņa un Minnas dzimušas Āboliņas ģimenē.&lt;ref&gt;Lēdurgas-Turaidas ev. lut draudzes kristīto reģistrs. - 1898.g. - Nr.139&lt;/ref&gt;. Ieguva pamatskolas izglītību un strādāja par kurpnieku.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogrammas VI sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1933}}&lt;/ref&gt; Karojis [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] sastāvā, ietilpa [[Smoļnijs|Smoļnija]] apsardzē, [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu karā]] [[Omska|Omskā]] kā pagrīdnieks cīnījās pret [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] režīmu, Latvijā atgriezies [[1921]]. gadā.&lt;ref name=&quot;cina&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = R. LAPIŅŠ | publisher = [[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]] | date = 1969. gada 2. jūlijā | accessdate = 2014. gada 17. maijā }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

Pēc atgriešanās darbojās likumīgajās [[Arodbiedrība|arodbiedrībās]]&lt;!-- M.Poles grāmatā: &quot;9 reizes ticis arestēts un 4 reizes sodīts&quot;. Arestēts un sodīts tik reižu pirms kandidēšanas Saeimā vai pa visu LR laiku? Sodi arī nav precizēti. --&gt;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[1928]].&lt;!-- M. Poles grāmatā -- 1926. --&gt; gadā kļuva par [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedru. [[1931]]. gadā no Strādnieku un zemnieku partijas saraksta kandidējis [[4. Saeima]]s vēlēšanās. Sākotnēji nav ticis ievēlēts, bet pēc vairāku partijas biedru demisijas ieguva mandātu.

1933. gada novembrī apcietināts un notiesāts uz astoņiem gadiem spaidu darbos. Pēc notiesāšanas zaudējis (vai arī brīvprātīgi nolicis) Saeimas deputāta mandātu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s [[1940]]. gadā kļuva par nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s deputātu.&lt;ref name=&quot;cina&quot; /&gt; Strādāja par Latvijas Arodbiedrību centrālās padomes priekšsēdētāju un laikraksta «Darbs» atbildīgo redaktoru. Bija Latvijas Komunistiskās partijas IX kongresa deleqāts.

[[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|2. pasaules kara laikā]] bija [[LKP CK]] un [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome|LPSR TKP]] pilnvarotais [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Baškīrijas APSR]] un [[Čkalovas apgabals|Čkalovas apgabalā]], pēckara qados — [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1946. gada strādāja par Latvijas KP CK Partijas vēstures institūta direktora palīgu saimnieciskajā darbā.

Miris {{dat|1969|06|30}}.&lt;ref name=&quot;cina&quot; /&gt; Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas I Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://www.cemety.lv/public/deceaseds/812583?type=deceased Rūdolfs Lapiņš]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{4. Saeima}}
{{Tautas Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lapiņš, Rūdolfs}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>9obdqkm3rolrpqiwiixs1595p4i8isn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538518</id>
      <parentid>4538508</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:53:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4538518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4563" sha1="2kph5n4jdgophih3i0i8u6x3fxv9ifh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Rūdolfs Lapiņš
| attēls = 
| amats = [[4. Saeima]]s deputāts
| amats2 = [[Tautas Saeima]]s deputāts
| dzim_dati = {{dat|1898|08|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lēdurgas pagasts}}
| mir_dati = {{mdv|1969|06|30|1898|08|24}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Latvijas Komunistiskā partija]]
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}'''Rūdolfs Lapiņš''' ({{dat|1898|08|24|N}} — {{dat|1969|06|30|N}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s un nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs no [[1928]]. gada.

== Biogrāfija ==
Rūdolfs Indriķis Lapiņš piedzima {{dat|1898|08|24}} (pēc vecā stila — {{dat||08|7}}) [[Inciems|Inciema]] &quot;Pandu&quot; mājās (tag. [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]), skrodera Otto Lapiņa un Minnas dzimušas Āboliņas ģimenē.&lt;ref&gt;Lēdurgas-Turaidas ev. lut draudzes kristīto reģistrs. - 1898.g. - Nr.139&lt;/ref&gt;. Ieguva pamatskolas izglītību un strādāja par kurpnieku.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogrammas VI sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1933}}&lt;/ref&gt; Karojis [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] sastāvā, ietilpa [[Smoļnijs|Smoļnija]] apsardzē, [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu karā]] [[Omska|Omskā]] kā pagrīdnieks cīnījās pret [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] režīmu, Latvijā atgriezies [[1921]]. gadā.&lt;ref name=&quot;cina&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = R. LAPIŅŠ | publisher = [[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]] | date = 1969. gada 2. jūlijā | accessdate = 2014. gada 17. maijā }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

Pēc atgriešanās darbojās likumīgajās [[Arodbiedrība|arodbiedrībās]]&lt;!-- M.Poles grāmatā: &quot;9 reizes ticis arestēts un 4 reizes sodīts&quot;. Arestēts un sodīts tik reižu pirms kandidēšanas Saeimā vai pa visu LR laiku? Sodi arī nav precizēti. --&gt;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[1928]].&lt;!-- M. Poles grāmatā -- 1926. --&gt; gadā kļuva par [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedru. [[1931]]. gadā no Strādnieku un zemnieku partijas saraksta kandidējis [[4. Saeima]]s vēlēšanās. Sākotnēji nav ticis ievēlēts, bet pēc vairāku partijas biedru demisijas ieguva mandātu.

1933. gada novembrī apcietināts un notiesāts uz astoņiem gadiem spaidu darbos. Pēc notiesāšanas zaudējis (vai arī brīvprātīgi nolicis) Saeimas deputāta mandātu. Pēc tam, kad no tā atteicās partijas kolēģis Jānis Šmits, to 1934. gada maijā pieņēma [[Kārlis Oliņš]], kurš gan amatā bija tikai vienu dienu, jo nākamajā dienā bija noticis [[Ulmaņa apvērsums|Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums]].

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s [[1940]]. gadā kļuva par nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s deputātu.&lt;ref name=&quot;cina&quot; /&gt; Strādāja par Latvijas Arodbiedrību centrālās padomes priekšsēdētāju un laikraksta «Darbs» atbildīgo redaktoru. Bija Latvijas Komunistiskās partijas IX kongresa deleqāts.

[[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|2. pasaules kara laikā]] bija [[LKP CK]] un [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome|LPSR TKP]] pilnvarotais [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Baškīrijas APSR]] un [[Čkalovas apgabals|Čkalovas apgabalā]], pēckara qados — [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1946. gada strādāja par Latvijas KP CK Partijas vēstures institūta direktora palīgu saimnieciskajā darbā.

Miris {{dat|1969|06|30}}.&lt;ref name=&quot;cina&quot; /&gt; Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas I Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://www.cemety.lv/public/deceaseds/812583?type=deceased Rūdolfs Lapiņš]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{4. Saeima}}
{{Tautas Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lapiņš, Rūdolfs}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>2kph5n4jdgophih3i0i8u6x3fxv9ifh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunā konservatīvā partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252363</id>
    <revision>
      <id>4538516</id>
      <parentid>4531921</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:50:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* 15. Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4538516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32330" sha1="3j12iv8g5m7gazpiamvz2d2tp5kfa23" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|country = Latvia
|name = Jaunā konservatīvā partija
|logo = Jaunā konservatīvā partija logo.svg
|leader = [[Sigords Stradiņš]]
|colorcode = #002e5d
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation = {{dat|2014|5|17}}
|ideology =[[konservatīvisms]] 
|slogan = Spēcīgi pamati, spēcīgai valstij
|position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]
|international = 
|merged   = 
|european = 
|europarl = 
|colours = {{krāsa|#002e5d}} tumši zila
|seats1_title = [[14. Saeima]]
|seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#192956}}
|website = {{URL|http://konservativie.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
|seats2={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}}
|seats2_title=[[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats3={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}
|seats3_title=[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats4={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}
|seats4_title=[[Rīgas dome]]
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|42|hex=#002e5d}}
|membership_year    = 2025
|membership         = 1022{{samazinājās}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Jaunā konservatīvā partija''', saīsināti '''JKP''' (no 2022. līdz 2023. gadam '''Konservatīvie''') ir 2014. gadā dibināta [[Konservatīvisms|konservatīva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/vertibas/|title=Mūsu vērtības|website=Konservatīvie|access-date=2022-12-15|language=lv|archive-date=2022-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221215094602/https://konservativie.lv/vertibas/}}&lt;/ref&gt; [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kura bija pārstāvēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] un vairākās Latvijas pašvaldībās, bet nav pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].

== Vēsture ==
Partiju {{dat|2014|05|17||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā nodibināja 221 Latvijas pilsonis. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]]. Valdē tika ievēlēti arī J. Bordāna bijušais padomnieks un [[Engures novads|Engures novada]] domes deputāts [[Jānis Tomels]], atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos [[Gundars Ābols]], Ķeguma novada domes deputāts [[Kristaps Rūde]] un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs [[Raitis Sijāts]], kurš savulaik darbojās partijā &quot;[[Pilsoniskā savienība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina Bordāna Jauno konservatīvo partiju | publisher = NRA | date = 2014.05.17. | accessdate = 2014.05.18 | url = http://nra.lv/politika/117470-nodibina-bordana-jauno-konservativo-partiju.htm}}&lt;/ref&gt;

Par partijas dibinātājiem kļuva arī [[11. Saeima]]s deputāts [[Dāvis Stalts]], folkloriste [[Helmī Stalte]], Latvijas Universitātes asociētais profesors, ''Dr. chem.'' Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists [[Krišjānis Feldmans]], Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre.

2022. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz Konservatīvie (bez pēdiņām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-mainis-partijas-nosaukumu-uz-konservativie.a445458/|title=Jaunā konservatīvā partija mainīs partijas nosaukumu uz «Konservatīvie»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada oktobrī partija lēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.10.2023-konservativo-nosaukums-atkal-bus-jauna-konservativa-partija-ep-velesanas-lideris-bus-linkaits.a527903/|title=«Konservatīvo» nosaukums atkal būs «Jaunā konservatīvā partija»; EP vēlēšanās līderis būs Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== 12. Saeimas vēlēšanas ===
{{dat|2014|08|04||bez}} JKP iesniedza kandidātu sarakstu [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs [[Jānis Bordāns]] — [[Rīga|Rīgā]], [[Jānis Tomels]] — [[Zemgale|Zemgalē]], [[Gundars Ābols]] — [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Krišjānis Feldmans]] — [[Kurzeme|Kurzemē]] un rakstniece [[Eva Mārtuža]] — [[Latgale|Latgalē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidāts – Bordāns; sarakstā arī atvaļinātais ģenerālis Lieljuksis | publisher = Delfi.Lv | date = 2014.08.04 | accessdate = 2014.08.05 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunas-konservativas-partijas-premjera-kandidats-bordans-saraksta-ari-atvalinatais-generalis-lieljuksis.d?id=44803700}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem — Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunā konservatīvā partija - Valde | accessdate = 2015.06.03 | url = http://konservativie.lv/par-mums/valde/ | archive-date = {{dat|2015|03|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150302231551/http://konservativie.lv/par-mums/valde/ }}&lt;/ref&gt;

2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece [[Eva Mārtuža]] un Kocēnu novada domes deputāte [[Lāsma Žagota]].

2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece [[Juta Strīķe]], tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam [[Juris Jurašs|Jurim Jurašam]].

2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]], kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists — [[Krišjānis Feldmans]], Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks [[Juris Jurašs]].

=== 13. Saeimas vēlēšanas ===
2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]], kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija [[Juta Strīķe]] (Rīga), [[Jānis Bordāns]] (Vidzeme), [[Krišjānis Feldmans]] (Zemgale), [[Juris Jurašs]] (Kurzeme) un [[Ilga Šuplinska]] (Latgale).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-pirma-iesniedz-deputatu-kandidatu-sarakstus.a286447/|title=Jaunā konservatīvā partija pirmā iesniedz deputātu kandidātu sarakstus|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13saeima-saskanai-23-mandati-otraja-vieta-jkp-un-kpv-lv-ar-vienadu-rezultatu.a295106/|title=13.Saeimā «Saskaņai» 23 mandāti; otrajā vietā JKP un «KPV LV» ar vienādu rezultātu|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras ieņēma [[Jānis Bordāns]], [[Krišjānis Feldmans]], [[Juris Jurašs]], [[Juta Strīķe]], [[Gatis Eglītis]], [[Sandis Riekstiņš]], [[Linda Ozola]], [[Evita Zālīte-Grosa]], [[Reinis Znotiņš]], [[Anita Muižniece]], [[Tālis Linkaits]], [[Ilga Šuplinska]], [[Juris Rancāns]], [[Uldis Budriķis]], [[Normunds Žunna]], [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]]. Partija kopā ar četrām citām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izveidoja valdības koalīciju, veidojot [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]].

=== 14. Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada 1. oktobrī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija, nu jau ar nosaukumu &quot;Konservatīvie&quot;, sasniedza pieticīgu rezultātu, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļūstot [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par &quot;Konservatīvo&quot; valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Gatis Eglītis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/konservativos-vadis-eglitis-bordans-no-aktivas-politikas-aiziet.a482308/|title=«Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija startēja nesekmīgi, saņemot tikai 1,5% balsu. Pēc vēlēšanām no partijas izstājās saraksta līderi [[Tālis Linkaits]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2024-jauno-konservativo-partiju-pamet-viens-no-lideriem-talis-linkaits.a562716/|title=Jauno konservatīvo partiju pamet viens no līderiem – Tālis Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Liāna Langa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-liana-langa-pametusi-jkp-rindas.a567350/|title=Liāna Langa pametusi JKP rindas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 15. Saeimas vēlēšanas ===
Laikā pirms 15. Saeimas vēlēšanām 2024. gada 28. septembrī par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Dagmāru Beitneri-Le Gallu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2024-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-turpmak-bus-beitnere-le-galla.a570546/|title=Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Beitnere-Le Galla|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2024-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 3. augustā viņu amatā nomainīja [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] kādreizējais priekšsēdētāja vietnieks [[Sigords Stradiņš]]. Bez viņa valdē tika ievēlēts Mārtiņš Štāls, Didzis Zīraps, Mārtiņš Bērziņš, Daiga Pirogova, Pēteris Aglonietis un Guntis Bībers.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.08.2025-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-amata-ievelets-sigords-stradins.a609016/|title=Jaunās Konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Sigords Stradiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2025-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada par partijas Ministru prezidenta amata kandidātu vēlēšanās kļuva bijušais Valsts kancelejas vadītājs [[Jānis Citskovskis]], kandidējot ar 1. numuru tās Rīgas apgabala sarakstā. Citskovskis, kurš nebija JKP biedrs, izteicās, ka tai pievienosies, ja starts Saeimas vēlēšanās &quot;būs veiksmīgs un būs saņemta vēlētāju uzticība&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|language=lv|date=2026-06-10}}&lt;/ref&gt; Saraksts vēlēšanās ieguva tikai 0,32% balsu, ierindojoties pēdējā vietā. 

Pēc neveiksmīgā snieguma partijas valdes loceklis Mārtiņš Štāls izteicās, ka iespēja partijai pašlikvidēties nav izslēgta, taču gala lēmumi par partijas nākotni tiks pieņemti biedru kopsapulcē. Štāls arī norādīja, ka partijai joprojām ir jāatmaksā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam  tā piespriestais sods gandrīz 60 000 eiro apmērā par valsts līdzekļu nepareizu izlietojumu. JKP sodam sākotnēji nepiekrita, bet vēlāk sodu sāka atmaksāt - līdz vēlēšanās samaksāti bija aptuveni 23 000 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8559143/jkp-apsvers-iespeju-paslikvideties|title=JKP apsvērs iespēju pašlikvidēties|website=[[Tvnet]]|access-date=2026-10-22|date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,7
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 13,59
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 3,09
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,32
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 4,35
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2024.
| [[10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 1,50
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 13,42
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|60|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 6,39
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|60|hex=#002e5d}}
|
|}

==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Valmieras novads|Valmieras]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]], [[Talsu novads|Talsu]], [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Preiļu, Saulkrastu, Augšdaugavas un Tukuma novadā partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|943
|21,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|1114
|16,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Apvienība Iedzīvotāji|Apvienību Iedzīvotāji]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģonu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]]
|507
|15,38%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|629
|13,19%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|684
|11,23%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
|577
|9,86%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|1041
|9,23%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|633
|9,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|762
|8,68%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|626
|8,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]]
|514
|7,64%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|475
|7,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]]
|614
|7,31%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|633
|7,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]]
|531
|6,34%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|461
|6,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|386
|5,04%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|575
|4,95%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Nav pagastam COA.svg}} [[Saldus novads]]
|324
|4,55%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
|233
|4,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|342
|4,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Dobeles novads COA.png}} [[Dobeles novads]]
|300
|4,25%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Augšdaugavas novada ģerbonis.svg}} [[Augšdaugavas novads]]
|233
|3,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|261
|3,80%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|654
|3,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|23|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|229
|2,97%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]]
|391
|2,92%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
|362
|2,85%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Tukuma novads COA.png}} [[Tukuma novads]]
|283
|2,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
|211
|2,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]]
|189
|2,08%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]]
|316
|2,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|182
|1,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|195
|1,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|227
|1,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|}

==== 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]. Ķekavas, Ogres, Gulbenes, Ādažu, Siguldas, Jēkabpils, Krāslavas, Rēzeknes novados un Ventspils un Rēzeknes pilsētās partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Līvānu novads COA.svg}} [[Līvānu novads]]
|1320
|34,69%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
|4052
|33,07%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]], [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|1412
|17,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]], [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Latgales partija|Latgales partiju]]
|-
|{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]]
|1467
|15,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]]
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|2165
|15,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vienotība|Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|1309
|14,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|1546
|12,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|1211
|11,91%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
|681
|11,89%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Progresīvie|Progresīvajiem]]
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|2438
|10,72%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|23|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|568
|9,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|1381
|7,61%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|546
|6,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|500
|4,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|237
|4,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|471
|4,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|395
|3,03%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|173
|1,54%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg}} '''[[Rīga]]'''
|751
|0,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}}}
|
|}

== Politiskā programma ==

=== 13. Saeimas vēlēšanām ===
JKP “Rīcības plāns — 500!” 13.Saeimas vēlēšanām paredzēja&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2018/05/27/ko-paredz-jkp-plans-3x500-cik-tas-izmaksas-un-kas-par-to-maksas/|title=Ko paredz JKP plāns 3x500, cik tas izmaksās un kas par to maksās?|last=partija|first=Jaunā konservatīvā|website=Jaunā konservatīvā partija|access-date=2020-09-02|date=2018-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro mēnesī (430 eiro vietā), diferencēto neapliekamo minimumu algai 500 eiro mēnesī (200 eiro vietā), neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro mēnesī (250 eiro vietā).

JKP arī piedāvāja ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, palielinot to minimumu, kas bija zem 100 eiro. Šīs piedāvājums bija paredzēts 55 000 pensionāriem, kas saņem mazākas pensijas par 200 eiro mēnesī.

Lai risinātu demogrāfisko situāciju, JKP ierosināja palielināt ģimenes valsts pabalstus: 50 eiro par vienu bērnu (11 eiro vietā), 50+100 eiro par diviem bērniem (33 eiro vietā) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (67 eiro vietā).

&quot;Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas,&quot;- uzsvēra partijas programma.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 16. novembrī Saeima, pieņemot 2022. gada valsts budžetu, nobalsoja gan par &quot;Rīcības plāna — 500!&quot; ieviešanas pabeigšanu 2022. gada 1. jūlijā, nodrošinot neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām — 500 eiro mēnesī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2021/11/17/plana-3x500-izpilde-tiks-pabeigta-jau-1-julija/|title=Plāna 3×500 izpilde tiks pabeigta jau 1. jūlijā|website=konservativie.lv|access-date=2022-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; gan par ģimenes valsts pabalstu pieaugumu — 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro par katru bērnu), 225 eiro par trīs bērniem (75 eiro par katru bērnu) un 400 eiro par četriem un vairāk bērniem — 100 eiro par katru bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada|title=Izmaiņas ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā no 2022. gada|website=www.vsaa.gov.lv|access-date=2022-04-12|language=lv|archive-date=2022-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220518120644/https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada}}&lt;/ref&gt; Minimālā alga 500 eiro un minimālā pensija 200 eiro (pie noteikta minimālā darba stāža) tika ieviesta jau no 2021. gada 1. janvāra.

== Partijas politika ==

=== Sociālā politika ===
2022. gada martā, vairākos Saeimas balsojumos par Civilās savienības likumu (1380/Lp13), Konservatīvo deputāti to atbalstīja, tādējādi atbalstot arī vairāku Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas norādījuši uz nelaulātu pāru mantisko tiesību regulējuma trūkumu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/Voting?ReadForm&amp;parentID=aaffdf73-bd14-483e-ba68-f5c82cc4b3ab|title=Balsošanas rezultāti - Civilās savienības likums (1380/Lp13), nodošana komisijām|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-03-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-konceptuali-atbalsta-civilas-savienibas-likumu-viendzimuma-paru-gimenu-aizsardzibai.a450474/|title=Saeimā konceptuāli atbalsta Civilās savienības likumu viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; Likumprojekts, kura izstrādei dažādām darba grupām bija nepieciešams apmēram gads, paredz izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 un Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01-01, vienlaikus neskarot Satversmē definēto laulības institūtu un Civillikumā definēto ģimenes jēdzienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/94894F3C9166D3DEC225880000302475?OpenDocument|title=Civilās savienības likuma (1380/Lp13) teksts un anotācija|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-04-12}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=1|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Konservativie.svg|JKP logotips (2022—2023)
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://konservativie.lv/ Oficiālā mājaslapa]

{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>3j12iv8g5m7gazpiamvz2d2tp5kfa23</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538517</id>
      <parentid>4538516</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:51:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* 15. Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4538517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32387" sha1="7sdjr6gd10ls8ipze577qesv7eoov6j" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|country = Latvia
|name = Jaunā konservatīvā partija
|logo = Jaunā konservatīvā partija logo.svg
|leader = [[Sigords Stradiņš]]
|colorcode = #002e5d
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation = {{dat|2014|5|17}}
|ideology =[[konservatīvisms]] 
|slogan = Spēcīgi pamati, spēcīgai valstij
|position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]
|international = 
|merged   = 
|european = 
|europarl = 
|colours = {{krāsa|#002e5d}} tumši zila
|seats1_title = [[14. Saeima]]
|seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#192956}}
|website = {{URL|http://konservativie.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
|seats2={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}}
|seats2_title=[[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats3={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}
|seats3_title=[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats4={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}
|seats4_title=[[Rīgas dome]]
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|42|hex=#002e5d}}
|membership_year    = 2025
|membership         = 1022{{samazinājās}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Jaunā konservatīvā partija''', saīsināti '''JKP''' (no 2022. līdz 2023. gadam '''Konservatīvie''') ir 2014. gadā dibināta [[Konservatīvisms|konservatīva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/vertibas/|title=Mūsu vērtības|website=Konservatīvie|access-date=2022-12-15|language=lv|archive-date=2022-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221215094602/https://konservativie.lv/vertibas/}}&lt;/ref&gt; [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kura bija pārstāvēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] un vairākās Latvijas pašvaldībās, bet nav pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].

== Vēsture ==
Partiju {{dat|2014|05|17||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā nodibināja 221 Latvijas pilsonis. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]]. Valdē tika ievēlēti arī J. Bordāna bijušais padomnieks un [[Engures novads|Engures novada]] domes deputāts [[Jānis Tomels]], atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos [[Gundars Ābols]], Ķeguma novada domes deputāts [[Kristaps Rūde]] un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs [[Raitis Sijāts]], kurš savulaik darbojās partijā &quot;[[Pilsoniskā savienība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina Bordāna Jauno konservatīvo partiju | publisher = NRA | date = 2014.05.17. | accessdate = 2014.05.18 | url = http://nra.lv/politika/117470-nodibina-bordana-jauno-konservativo-partiju.htm}}&lt;/ref&gt;

Par partijas dibinātājiem kļuva arī [[11. Saeima]]s deputāts [[Dāvis Stalts]], folkloriste [[Helmī Stalte]], Latvijas Universitātes asociētais profesors, ''Dr. chem.'' Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists [[Krišjānis Feldmans]], Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre.

2022. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz Konservatīvie (bez pēdiņām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-mainis-partijas-nosaukumu-uz-konservativie.a445458/|title=Jaunā konservatīvā partija mainīs partijas nosaukumu uz «Konservatīvie»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada oktobrī partija lēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.10.2023-konservativo-nosaukums-atkal-bus-jauna-konservativa-partija-ep-velesanas-lideris-bus-linkaits.a527903/|title=«Konservatīvo» nosaukums atkal būs «Jaunā konservatīvā partija»; EP vēlēšanās līderis būs Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== 12. Saeimas vēlēšanas ===
{{dat|2014|08|04||bez}} JKP iesniedza kandidātu sarakstu [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs [[Jānis Bordāns]] — [[Rīga|Rīgā]], [[Jānis Tomels]] — [[Zemgale|Zemgalē]], [[Gundars Ābols]] — [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Krišjānis Feldmans]] — [[Kurzeme|Kurzemē]] un rakstniece [[Eva Mārtuža]] — [[Latgale|Latgalē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidāts – Bordāns; sarakstā arī atvaļinātais ģenerālis Lieljuksis | publisher = Delfi.Lv | date = 2014.08.04 | accessdate = 2014.08.05 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunas-konservativas-partijas-premjera-kandidats-bordans-saraksta-ari-atvalinatais-generalis-lieljuksis.d?id=44803700}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem — Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunā konservatīvā partija - Valde | accessdate = 2015.06.03 | url = http://konservativie.lv/par-mums/valde/ | archive-date = {{dat|2015|03|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150302231551/http://konservativie.lv/par-mums/valde/ }}&lt;/ref&gt;

2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece [[Eva Mārtuža]] un Kocēnu novada domes deputāte [[Lāsma Žagota]].

2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece [[Juta Strīķe]], tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam [[Juris Jurašs|Jurim Jurašam]].

2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]], kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists — [[Krišjānis Feldmans]], Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks [[Juris Jurašs]].

=== 13. Saeimas vēlēšanas ===
2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]], kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija [[Juta Strīķe]] (Rīga), [[Jānis Bordāns]] (Vidzeme), [[Krišjānis Feldmans]] (Zemgale), [[Juris Jurašs]] (Kurzeme) un [[Ilga Šuplinska]] (Latgale).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-pirma-iesniedz-deputatu-kandidatu-sarakstus.a286447/|title=Jaunā konservatīvā partija pirmā iesniedz deputātu kandidātu sarakstus|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13saeima-saskanai-23-mandati-otraja-vieta-jkp-un-kpv-lv-ar-vienadu-rezultatu.a295106/|title=13.Saeimā «Saskaņai» 23 mandāti; otrajā vietā JKP un «KPV LV» ar vienādu rezultātu|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras ieņēma [[Jānis Bordāns]], [[Krišjānis Feldmans]], [[Juris Jurašs]], [[Juta Strīķe]], [[Gatis Eglītis]], [[Sandis Riekstiņš]], [[Linda Ozola]], [[Evita Zālīte-Grosa]], [[Reinis Znotiņš]], [[Anita Muižniece]], [[Tālis Linkaits]], [[Ilga Šuplinska]], [[Juris Rancāns]], [[Uldis Budriķis]], [[Normunds Žunna]], [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]]. Partija kopā ar četrām citām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izveidoja valdības koalīciju, veidojot [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]].

=== 14. Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada 1. oktobrī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija, nu jau ar nosaukumu &quot;Konservatīvie&quot;, sasniedza pieticīgu rezultātu, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļūstot [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par &quot;Konservatīvo&quot; valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Gatis Eglītis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/konservativos-vadis-eglitis-bordans-no-aktivas-politikas-aiziet.a482308/|title=«Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija startēja nesekmīgi, saņemot tikai 1,5% balsu. Pēc vēlēšanām no partijas izstājās saraksta līderi [[Tālis Linkaits]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2024-jauno-konservativo-partiju-pamet-viens-no-lideriem-talis-linkaits.a562716/|title=Jauno konservatīvo partiju pamet viens no līderiem – Tālis Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Liāna Langa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-liana-langa-pametusi-jkp-rindas.a567350/|title=Liāna Langa pametusi JKP rindas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 15. Saeimas vēlēšanas ===
Laikā pirms 15. Saeimas vēlēšanām 2024. gada 28. septembrī par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Dagmāru Beitneri-Le Gallu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2024-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-turpmak-bus-beitnere-le-galla.a570546/|title=Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Beitnere-Le Galla|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2024-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 3. augustā viņu amatā nomainīja [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] kādreizējais priekšsēdētāja vietnieks [[Sigords Stradiņš]]. Bez viņa valdē tika ievēlēts Mārtiņš Štāls, Didzis Zīraps, Mārtiņš Bērziņš, Daiga Pirogova, Pēteris Aglonietis un Guntis Bībers.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.08.2025-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-amata-ievelets-sigords-stradins.a609016/|title=Jaunās Konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Sigords Stradiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2025-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada par partijas Ministru prezidenta amata kandidātu vēlēšanās kļuva bijušais Valsts kancelejas vadītājs [[Jānis Citskovskis]], kandidējot ar 1. numuru tās Rīgas apgabala sarakstā. Citskovskis, kurš nebija JKP biedrs, izteicās, ka tai pievienosies, ja starts Saeimas vēlēšanās &quot;būs veiksmīgs un būs saņemta vēlētāju uzticība&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|language=lv|date=2026-06-10}}&lt;/ref&gt; Saraksts vēlēšanās ieguva tikai 0,32% balsu, ierindojoties pēdējā vietā. 

Pēc neveiksmīgā snieguma partijas valdes loceklis Mārtiņš Štāls izteicās, ka iespēja partijai pašlikvidēties nav izslēgta, taču gala lēmumi par partijas nākotni tiks pieņemti biedru kopsapulcē. Štāls arī norādīja, ka partijai joprojām ir jāatmaksā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]] tā agrāk piespriestais sods gandrīz 60 000 eiro apmērā par valsts līdzekļu nepareizu izlietojumu. JKP sodam sākotnēji nepiekrita, bet vēlāk sodu sāka atmaksāt - līdz vēlēšanām samaksāti bija aptuveni 23 000 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8559143/jkp-apsvers-iespeju-paslikvideties|title=JKP apsvērs iespēju pašlikvidēties|website=[[Tvnet]]|access-date=2026-10-22|date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,7
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 13,59
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 3,09
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,32
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 4,35
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2024.
| [[10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 1,50
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 13,42
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|60|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 6,39
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|60|hex=#002e5d}}
|
|}

==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Valmieras novads|Valmieras]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]], [[Talsu novads|Talsu]], [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Preiļu, Saulkrastu, Augšdaugavas un Tukuma novadā partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|943
|21,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|1114
|16,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Apvienība Iedzīvotāji|Apvienību Iedzīvotāji]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģonu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]]
|507
|15,38%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|629
|13,19%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|684
|11,23%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
|577
|9,86%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|1041
|9,23%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|633
|9,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|762
|8,68%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|626
|8,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]]
|514
|7,64%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|475
|7,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]]
|614
|7,31%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|633
|7,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]]
|531
|6,34%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|461
|6,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|386
|5,04%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|575
|4,95%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Nav pagastam COA.svg}} [[Saldus novads]]
|324
|4,55%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
|233
|4,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|342
|4,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Dobeles novads COA.png}} [[Dobeles novads]]
|300
|4,25%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Augšdaugavas novada ģerbonis.svg}} [[Augšdaugavas novads]]
|233
|3,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|261
|3,80%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|654
|3,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|23|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|229
|2,97%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]]
|391
|2,92%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
|362
|2,85%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Tukuma novads COA.png}} [[Tukuma novads]]
|283
|2,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
|211
|2,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]]
|189
|2,08%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]]
|316
|2,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|182
|1,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|195
|1,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|227
|1,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|}

==== 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]. Ķekavas, Ogres, Gulbenes, Ādažu, Siguldas, Jēkabpils, Krāslavas, Rēzeknes novados un Ventspils un Rēzeknes pilsētās partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Līvānu novads COA.svg}} [[Līvānu novads]]
|1320
|34,69%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
|4052
|33,07%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]], [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|1412
|17,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]], [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Latgales partija|Latgales partiju]]
|-
|{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]]
|1467
|15,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]]
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|2165
|15,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vienotība|Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|1309
|14,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|1546
|12,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|1211
|11,91%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
|681
|11,89%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Progresīvie|Progresīvajiem]]
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|2438
|10,72%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|23|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|568
|9,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|1381
|7,61%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|546
|6,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|500
|4,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|237
|4,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|471
|4,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|395
|3,03%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|173
|1,54%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg}} '''[[Rīga]]'''
|751
|0,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}}}
|
|}

== Politiskā programma ==

=== 13. Saeimas vēlēšanām ===
JKP “Rīcības plāns — 500!” 13.Saeimas vēlēšanām paredzēja&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2018/05/27/ko-paredz-jkp-plans-3x500-cik-tas-izmaksas-un-kas-par-to-maksas/|title=Ko paredz JKP plāns 3x500, cik tas izmaksās un kas par to maksās?|last=partija|first=Jaunā konservatīvā|website=Jaunā konservatīvā partija|access-date=2020-09-02|date=2018-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro mēnesī (430 eiro vietā), diferencēto neapliekamo minimumu algai 500 eiro mēnesī (200 eiro vietā), neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro mēnesī (250 eiro vietā).

JKP arī piedāvāja ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, palielinot to minimumu, kas bija zem 100 eiro. Šīs piedāvājums bija paredzēts 55 000 pensionāriem, kas saņem mazākas pensijas par 200 eiro mēnesī.

Lai risinātu demogrāfisko situāciju, JKP ierosināja palielināt ģimenes valsts pabalstus: 50 eiro par vienu bērnu (11 eiro vietā), 50+100 eiro par diviem bērniem (33 eiro vietā) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (67 eiro vietā).

&quot;Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas,&quot;- uzsvēra partijas programma.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 16. novembrī Saeima, pieņemot 2022. gada valsts budžetu, nobalsoja gan par &quot;Rīcības plāna — 500!&quot; ieviešanas pabeigšanu 2022. gada 1. jūlijā, nodrošinot neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām — 500 eiro mēnesī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2021/11/17/plana-3x500-izpilde-tiks-pabeigta-jau-1-julija/|title=Plāna 3×500 izpilde tiks pabeigta jau 1. jūlijā|website=konservativie.lv|access-date=2022-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; gan par ģimenes valsts pabalstu pieaugumu — 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro par katru bērnu), 225 eiro par trīs bērniem (75 eiro par katru bērnu) un 400 eiro par četriem un vairāk bērniem — 100 eiro par katru bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada|title=Izmaiņas ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā no 2022. gada|website=www.vsaa.gov.lv|access-date=2022-04-12|language=lv|archive-date=2022-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220518120644/https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada}}&lt;/ref&gt; Minimālā alga 500 eiro un minimālā pensija 200 eiro (pie noteikta minimālā darba stāža) tika ieviesta jau no 2021. gada 1. janvāra.

== Partijas politika ==

=== Sociālā politika ===
2022. gada martā, vairākos Saeimas balsojumos par Civilās savienības likumu (1380/Lp13), Konservatīvo deputāti to atbalstīja, tādējādi atbalstot arī vairāku Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas norādījuši uz nelaulātu pāru mantisko tiesību regulējuma trūkumu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/Voting?ReadForm&amp;parentID=aaffdf73-bd14-483e-ba68-f5c82cc4b3ab|title=Balsošanas rezultāti - Civilās savienības likums (1380/Lp13), nodošana komisijām|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-03-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-konceptuali-atbalsta-civilas-savienibas-likumu-viendzimuma-paru-gimenu-aizsardzibai.a450474/|title=Saeimā konceptuāli atbalsta Civilās savienības likumu viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; Likumprojekts, kura izstrādei dažādām darba grupām bija nepieciešams apmēram gads, paredz izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 un Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01-01, vienlaikus neskarot Satversmē definēto laulības institūtu un Civillikumā definēto ģimenes jēdzienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/94894F3C9166D3DEC225880000302475?OpenDocument|title=Civilās savienības likuma (1380/Lp13) teksts un anotācija|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-04-12}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=1|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Konservativie.svg|JKP logotips (2022—2023)
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://konservativie.lv/ Oficiālā mājaslapa]

{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>7sdjr6gd10ls8ipze577qesv7eoov6j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538525</id>
      <parentid>4538517</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T09:59:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32389" sha1="kgh0rbqefipei436wln2d05yr8y5tgq" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|country = Latvia
|name = Jaunā konservatīvā partija
|logo = Jaunā konservatīvā partija logo.svg
|leader = [[Sigords Stradiņš]]
|colorcode = #002e5d
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation = {{dat|2014|5|17}}
|ideology =[[konservatīvisms]] 
|slogan = Spēcīgi pamati, spēcīgai valstij
|position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]
|international = 
|merged   = 
|european = 
|europarl = 
|colours = {{krāsa|#002e5d}} tumši zila
|seats1_title = [[14. Saeima]]
|seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#192956}}
|website = {{URL|http://konservativie.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
|seats2={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}}
|seats2_title=[[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats3={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}
|seats3_title=[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats4={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}
|seats4_title=[[Rīgas dome]]
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|42|hex=#002e5d}}
|membership_year    = 2025
|membership         = 1022{{samazinājās}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Jaunā konservatīvā partija''', saīsināti '''JKP''' (no 2022. līdz 2023. gadam '''Konservatīvie''') ir 2014. gadā dibināta [[Konservatīvisms|konservatīva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/vertibas/|title=Mūsu vērtības|website=Konservatīvie|access-date=2022-12-15|language=lv|archive-date=2022-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221215094602/https://konservativie.lv/vertibas/}}&lt;/ref&gt; [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kura bija pārstāvēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] un vairākās Latvijas pašvaldībās, bet nav pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].

== Vēsture ==
Partiju {{dat|2014|05|17||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā nodibināja 221 Latvijas pilsonis. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]]. Valdē tika ievēlēti arī J. Bordāna bijušais padomnieks un [[Engures novads|Engures novada]] domes deputāts [[Jānis Tomels]], atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos [[Gundars Ābols]], Ķeguma novada domes deputāts [[Kristaps Rūde]] un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs [[Raitis Sijāts]], kurš savulaik darbojās partijā &quot;[[Pilsoniskā savienība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina Bordāna Jauno konservatīvo partiju | publisher = NRA | date = 2014.05.17. | accessdate = 2014.05.18 | url = http://nra.lv/politika/117470-nodibina-bordana-jauno-konservativo-partiju.htm}}&lt;/ref&gt;

Par partijas dibinātājiem kļuva arī [[11. Saeima]]s deputāts [[Dāvis Stalts]], folkloriste [[Helmī Stalte]], Latvijas Universitātes asociētais profesors, ''Dr. chem.'' Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists [[Krišjānis Feldmans]], Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre.

2022. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz Konservatīvie (bez pēdiņām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-mainis-partijas-nosaukumu-uz-konservativie.a445458/|title=Jaunā konservatīvā partija mainīs partijas nosaukumu uz «Konservatīvie»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada oktobrī partija lēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.10.2023-konservativo-nosaukums-atkal-bus-jauna-konservativa-partija-ep-velesanas-lideris-bus-linkaits.a527903/|title=«Konservatīvo» nosaukums atkal būs «Jaunā konservatīvā partija»; EP vēlēšanās līderis būs Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== 12. Saeimas vēlēšanas ===
{{dat|2014|08|04||bez}} JKP iesniedza kandidātu sarakstu [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs [[Jānis Bordāns]] — [[Rīga|Rīgā]], [[Jānis Tomels]] — [[Zemgale|Zemgalē]], [[Gundars Ābols]] — [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Krišjānis Feldmans]] — [[Kurzeme|Kurzemē]] un rakstniece [[Eva Mārtuža]] — [[Latgale|Latgalē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidāts – Bordāns; sarakstā arī atvaļinātais ģenerālis Lieljuksis | publisher = Delfi.Lv | date = 2014.08.04 | accessdate = 2014.08.05 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunas-konservativas-partijas-premjera-kandidats-bordans-saraksta-ari-atvalinatais-generalis-lieljuksis.d?id=44803700}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem — Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunā konservatīvā partija - Valde | accessdate = 2015.06.03 | url = http://konservativie.lv/par-mums/valde/ | archive-date = {{dat|2015|03|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150302231551/http://konservativie.lv/par-mums/valde/ }}&lt;/ref&gt;

2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece [[Eva Mārtuža]] un Kocēnu novada domes deputāte [[Lāsma Žagota]].

2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece [[Juta Strīķe]], tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam [[Juris Jurašs|Jurim Jurašam]].

2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]], kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists — [[Krišjānis Feldmans]], Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks [[Juris Jurašs]].

=== 13. Saeimas vēlēšanas ===
2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]], kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija [[Juta Strīķe]] (Rīga), [[Jānis Bordāns]] (Vidzeme), [[Krišjānis Feldmans]] (Zemgale), [[Juris Jurašs]] (Kurzeme) un [[Ilga Šuplinska]] (Latgale).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-pirma-iesniedz-deputatu-kandidatu-sarakstus.a286447/|title=Jaunā konservatīvā partija pirmā iesniedz deputātu kandidātu sarakstus|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13saeima-saskanai-23-mandati-otraja-vieta-jkp-un-kpv-lv-ar-vienadu-rezultatu.a295106/|title=13.Saeimā «Saskaņai» 23 mandāti; otrajā vietā JKP un «KPV LV» ar vienādu rezultātu|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras ieņēma [[Jānis Bordāns]], [[Krišjānis Feldmans]], [[Juris Jurašs]], [[Juta Strīķe]], [[Gatis Eglītis]], [[Sandis Riekstiņš]], [[Linda Ozola]], [[Evita Zālīte-Grosa]], [[Reinis Znotiņš]], [[Anita Muižniece]], [[Tālis Linkaits]], [[Ilga Šuplinska]], [[Juris Rancāns]], [[Uldis Budriķis]], [[Normunds Žunna]], [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]]. Partija kopā ar četrām citām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izveidoja valdības koalīciju, veidojot [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]].

=== 14. Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada 1. oktobrī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija, nu jau ar nosaukumu &quot;Konservatīvie&quot;, sasniedza pieticīgu rezultātu, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļūstot [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par &quot;Konservatīvo&quot; valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Gatis Eglītis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/konservativos-vadis-eglitis-bordans-no-aktivas-politikas-aiziet.a482308/|title=«Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija startēja nesekmīgi, saņemot tikai 1,5% balsu. Pēc vēlēšanām no partijas izstājās saraksta līderi [[Tālis Linkaits]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2024-jauno-konservativo-partiju-pamet-viens-no-lideriem-talis-linkaits.a562716/|title=Jauno konservatīvo partiju pamet viens no līderiem – Tālis Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Liāna Langa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-liana-langa-pametusi-jkp-rindas.a567350/|title=Liāna Langa pametusi JKP rindas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 15. Saeimas vēlēšanas ===
Laikā pirms 15. Saeimas vēlēšanām 2024. gada 28. septembrī par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Dagmāru Beitneri-Le Gallu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2024-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-turpmak-bus-beitnere-le-galla.a570546/|title=Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Beitnere-Le Galla|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2024-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 3. augustā viņu amatā nomainīja [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] kādreizējais priekšsēdētāja vietnieks [[Sigords Stradiņš]]. Bez viņa valdē tika ievēlēts Mārtiņš Štāls, Didzis Zīraps, Mārtiņš Bērziņš, Daiga Pirogova, Pēteris Aglonietis un Guntis Bībers.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.08.2025-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-amata-ievelets-sigords-stradins.a609016/|title=Jaunās Konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Sigords Stradiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2025-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada par partijas Ministru prezidenta amata kandidātu vēlēšanās kļuva bijušais Valsts kancelejas vadītājs [[Jānis Citskovskis]], kandidējot ar 1. numuru tās Rīgas apgabala sarakstā. Citskovskis, kurš nebija JKP biedrs, izteicās, ka tai pievienosies, ja starts Saeimas vēlēšanās &quot;būs veiksmīgs un būs saņemta vēlētāju uzticība&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|language=lv|date=2026-06-10}}&lt;/ref&gt; Saraksts vēlēšanās ieguva tikai 0,32% balsu, ierindojoties pēdējā vietā.

Pēc neveiksmīgā snieguma partijas valdes loceklis Mārtiņš Štāls izteicās, ka iespēja partijai pašlikvidēties nav izslēgta, taču gala lēmumi par partijas nākotni tiks pieņemti biedru kopsapulcē. Štāls arī norādīja, ka partijai joprojām ir jāatmaksā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]] tā agrāk piespriestais sods gandrīz 60 000 eiro apmērā par valsts līdzekļu nepareizu izlietojumu. JKP sodam sākotnēji nepiekrita, bet vēlāk sodu sāka atmaksāt — līdz vēlēšanām samaksāti bija aptuveni 23 000 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8559143/jkp-apsvers-iespeju-paslikvideties|title=JKP apsvērs iespēju pašlikvidēties|website=[[Tvnet]]|access-date=2026-10-22|date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,7
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 13,59
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 3,09
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,32
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 4,35
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2024.
| [[10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 1,50
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 13,42
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|60|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 6,39
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|60|hex=#002e5d}}
|
|}

==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Valmieras novads|Valmieras]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]], [[Talsu novads|Talsu]], [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Preiļu, Saulkrastu, Augšdaugavas un Tukuma novadā partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|943
|21,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|1114
|16,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Apvienība Iedzīvotāji|Apvienību Iedzīvotāji]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģonu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]]
|507
|15,38%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|629
|13,19%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|684
|11,23%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
|577
|9,86%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|1041
|9,23%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|633
|9,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|762
|8,68%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|626
|8,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]]
|514
|7,64%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|475
|7,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]]
|614
|7,31%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|633
|7,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]]
|531
|6,34%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|461
|6,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|386
|5,04%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|575
|4,95%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Nav pagastam COA.svg}} [[Saldus novads]]
|324
|4,55%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
|233
|4,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|342
|4,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Dobeles novads COA.png}} [[Dobeles novads]]
|300
|4,25%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Augšdaugavas novada ģerbonis.svg}} [[Augšdaugavas novads]]
|233
|3,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|261
|3,80%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|654
|3,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|23|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|229
|2,97%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]]
|391
|2,92%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
|362
|2,85%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Tukuma novads COA.png}} [[Tukuma novads]]
|283
|2,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
|211
|2,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]]
|189
|2,08%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]]
|316
|2,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|182
|1,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|195
|1,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|227
|1,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|}

==== 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]. Ķekavas, Ogres, Gulbenes, Ādažu, Siguldas, Jēkabpils, Krāslavas, Rēzeknes novados un Ventspils un Rēzeknes pilsētās partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Līvānu novads COA.svg}} [[Līvānu novads]]
|1320
|34,69%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
|4052
|33,07%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]], [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|1412
|17,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]], [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Latgales partija|Latgales partiju]]
|-
|{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]]
|1467
|15,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]]
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|2165
|15,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vienotība|Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|1309
|14,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|1546
|12,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|1211
|11,91%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
|681
|11,89%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Progresīvie|Progresīvajiem]]
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|2438
|10,72%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|23|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|568
|9,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|1381
|7,61%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|546
|6,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|500
|4,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|237
|4,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|471
|4,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|395
|3,03%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|173
|1,54%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg}} '''[[Rīga]]'''
|751
|0,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}}}
|
|}

== Politiskā programma ==

=== 13. Saeimas vēlēšanām ===
JKP “Rīcības plāns — 500!” 13.Saeimas vēlēšanām paredzēja&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2018/05/27/ko-paredz-jkp-plans-3x500-cik-tas-izmaksas-un-kas-par-to-maksas/|title=Ko paredz JKP plāns 3x500, cik tas izmaksās un kas par to maksās?|last=partija|first=Jaunā konservatīvā|website=Jaunā konservatīvā partija|access-date=2020-09-02|date=2018-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro mēnesī (430 eiro vietā), diferencēto neapliekamo minimumu algai 500 eiro mēnesī (200 eiro vietā), neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro mēnesī (250 eiro vietā).

JKP arī piedāvāja ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, palielinot to minimumu, kas bija zem 100 eiro. Šīs piedāvājums bija paredzēts 55 000 pensionāriem, kas saņem mazākas pensijas par 200 eiro mēnesī.

Lai risinātu demogrāfisko situāciju, JKP ierosināja palielināt ģimenes valsts pabalstus: 50 eiro par vienu bērnu (11 eiro vietā), 50+100 eiro par diviem bērniem (33 eiro vietā) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (67 eiro vietā).

&quot;Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas,&quot;- uzsvēra partijas programma.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 16. novembrī Saeima, pieņemot 2022. gada valsts budžetu, nobalsoja gan par &quot;Rīcības plāna — 500!&quot; ieviešanas pabeigšanu 2022. gada 1. jūlijā, nodrošinot neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām — 500 eiro mēnesī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2021/11/17/plana-3x500-izpilde-tiks-pabeigta-jau-1-julija/|title=Plāna 3×500 izpilde tiks pabeigta jau 1. jūlijā|website=konservativie.lv|access-date=2022-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; gan par ģimenes valsts pabalstu pieaugumu — 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro par katru bērnu), 225 eiro par trīs bērniem (75 eiro par katru bērnu) un 400 eiro par četriem un vairāk bērniem — 100 eiro par katru bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada|title=Izmaiņas ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā no 2022. gada|website=www.vsaa.gov.lv|access-date=2022-04-12|language=lv|archive-date=2022-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220518120644/https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada}}&lt;/ref&gt; Minimālā alga 500 eiro un minimālā pensija 200 eiro (pie noteikta minimālā darba stāža) tika ieviesta jau no 2021. gada 1. janvāra.

== Partijas politika ==

=== Sociālā politika ===
2022. gada martā, vairākos Saeimas balsojumos par Civilās savienības likumu (1380/Lp13), Konservatīvo deputāti to atbalstīja, tādējādi atbalstot arī vairāku Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas norādījuši uz nelaulātu pāru mantisko tiesību regulējuma trūkumu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/Voting?ReadForm&amp;parentID=aaffdf73-bd14-483e-ba68-f5c82cc4b3ab|title=Balsošanas rezultāti - Civilās savienības likums (1380/Lp13), nodošana komisijām|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-03-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-konceptuali-atbalsta-civilas-savienibas-likumu-viendzimuma-paru-gimenu-aizsardzibai.a450474/|title=Saeimā konceptuāli atbalsta Civilās savienības likumu viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; Likumprojekts, kura izstrādei dažādām darba grupām bija nepieciešams apmēram gads, paredz izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 un Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01-01, vienlaikus neskarot Satversmē definēto laulības institūtu un Civillikumā definēto ģimenes jēdzienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/94894F3C9166D3DEC225880000302475?OpenDocument|title=Civilās savienības likuma (1380/Lp13) teksts un anotācija|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-04-12}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=1|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Konservativie.svg|JKP logotips (2022—2023)
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://konservativie.lv/ Oficiālā mājaslapa]

{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>kgh0rbqefipei436wln2d05yr8y5tgq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madagaskara (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252764</id>
    <revision>
      <id>4538398</id>
      <parentid>4533003</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:39:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XanderTheArtisicAnimator</username>
        <id>132214</id>
      </contributor>
      <origin>4538398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2521" sha1="9km5wicaz2dy015nq2h873lzyodj0ra" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Madagaskara
| oriģinālnos = ''Madagascar''
| attēls = Madagascar Theatrical Poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = animācijas filma
| režisors = * [[Ēriks Darnels]]
* [[Toms Makgrāts]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Bens Stillers]]
* [[Kriss Roks]]
* [[Deivids Švimmers]]
* [[Džeida Pinketa-Smita]]
| mūzika = [[Hanss Cimmers]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[DreamWorks Animation]]''
* ''[[Pacific Data Images]]''
| izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]''
| izdošana = {{filmas datums|2005|5|25|Filipīnas|2005|5|27|ASV}} {{filmas datums|2005|6|3| Latvija}}
| ilgums = 86 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = angļu
| budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}&lt;ref name=TheNumbers&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Madagascar|url=http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php|publisher=The Numbers|accessdate=December 3, 2012|archive-date={{dat|2012|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121018070140/http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|542 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = &quot;[[Madagaskara 2]]&quot;
| imdb = 0351283
}}
'''&quot;Madagaskara&quot;''' ({{val|en|Madagascar}}) ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] datoranimācijas kinokomēdija, kuras režisori ir [[Ēriks Darnels]] un [[Toms Makgrāts]]. Filma ir stāsts par četriem [[Ņujorka]]s [[Centrālparks|Centrālparka]] zoodārza iemītniekiem, kas visu savu dzīvi pavadījuši ērtā nebrīvē, taču negaidīti ar kuģi tiek nosūtīti uz [[Āfrika|Āfriku]], kur nokļūst [[Madagaskara|Madagaskarā]]. Šī ir pirmā filma &quot;[[Madagaskara (filmu cikls)|Madagaskaras]]&quot; filmu ciklā.

Lomas angļu valodā ierunājuši [[Bens Stillers]], [[Kriss Roks]], [[Deivids Švimmers]], [[Džeida Pinketa-Smita]] un citi.

=== Latviešu dublēšanas balss aktieri ===

* [[Artūrs Skrastiņš]] (Zebra Mārtijs)
* Gita Rolmane (Nīlzirgs Glorija)
* [[Dainis Porgants]] (Kapteinis)
* [[Gundars Silakaktiņš]]  (Kovalskis)
* Dzintars Belogrudovs (Karavīrs)
* [[Jānis Kirmuška]] (Karalis Džulians)
* [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (Moriss)
* [[Zane Burnicka]] (Nana Vecā dāma)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}
{{filma-aizmetnis}}
{{DreamWorks Animation}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2005. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]]</text>
      <sha1>9km5wicaz2dy015nq2h873lzyodj0ra</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538402</id>
      <parentid>4538398</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/XanderTheArtisicAnimator|XanderTheArtisicAnimator]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <origin>4320629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2267" sha1="f2mugc1kgj6w6xhsil9mn42cu1xx2gd" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = Madagaskara
|    oriģinālnos = ''Madagascar''
|         attēls = Madagascar Theatrical Poster.jpg
|        att_izm = 
|       paraksts = 
|          žanrs = animācijas filma
|       režisors = 
* [[Ēriks Darnels]]
* [[Toms Makgrāts]]
|     producents = 
|      scenārijs = 
|        aktieri = 
* [[Bens Stillers]]
* [[Kriss Roks]]
* [[Deivids Švimmers]]
* [[Džeida Pinketa-Smita]]
|         mūzika = [[Hanss Cimmers]]
|      operators = 
|        montāža = 
|        studija = 
* ''[[DreamWorks Animation]]''
* ''[[Pacific Data Images]]''
|    izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]''
|       izdošana = {{filmas datums|2005|5|25|Filipīnas|2005|5|27|ASV}}
|         ilgums = 86 minūtes
|         valsts = {{USA}}
|         valoda = angļu
|        budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}&lt;ref name=TheNumbers&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Madagascar|url=http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php|publisher=The Numbers|accessdate=December 3, 2012|archive-date={{dat|2012|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121018070140/http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php}}&lt;/ref&gt;
|       ienākumi = {{ASV dolārs|542 miljoni}}
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = &quot;[[Madagaskara 2]]&quot;
|           imdb = 0351283
}}
'''&quot;Madagaskara&quot;''' ({{val|en|Madagascar}}) ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] datoranimācijas kinokomēdija, kuras režisori ir [[Ēriks Darnels]] un [[Toms Makgrāts]]. Filma ir stāsts par četriem [[Ņujorka]]s [[Centrālparks|Centrālparka]] zoodārza iemītniekiem, kas visu savu dzīvi pavadījuši ērtā nebrīvē, taču negaidīti ar kuģi tiek nosūtīti uz [[Āfrika|Āfriku]], kur nokļūst [[Madagaskara|Madagaskarā]]. Šī ir pirmā filma &quot;[[Madagaskara (filmu cikls)|Madagaskaras]]&quot; filmu ciklā.

Lomas angļu valodā ierunājuši [[Bens Stillers]], [[Kriss Roks]], [[Deivids Švimmers]], [[Džeida Pinketa-Smita]] un citi.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}
{{filma-aizmetnis}}
{{DreamWorks Animation}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2005. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]]</text>
      <sha1>f2mugc1kgj6w6xhsil9mn42cu1xx2gd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:DC filmas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>263174</id>
    <revision>
      <id>4538474</id>
      <parentid>4499742</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T03:54:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>latviski......</comment>
      <origin>4538474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3966" sha1="bmsq8ccbyq2k9u3ed9pozvfgz8a2kph" xml:space="preserve">{{navbox
| name = DC filmas
| title = ''[[DC Comics]]'' sižetu motīvos balstītas filmas
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
| listclass = hlist
| nowrapitems = yes

| group1 = Seriāli
| list1  =
* ''[[Adventures of Captain Marvel]]'' (1941)
* ''[[Spy Smasher]]'' (1942)
* &quot;[[Betmens (seriāls)|Betmens]]&quot; (''Batman''; 1943)
* ''[[Hop Harrigan]]'' (1946)
* ''[[The Vigilante]]'' (1947)
* &quot;[[Supermens (seriāls)|Supermens]]&quot; (1948)
* ''[[Congo Bill]]'' (1948)
* &quot;[[Betmens un Robins (seriāls)|Betmens un Robins]]&quot; (''Batman and Robin'', 1949)
* ''[[Atom Man vs. Superman]]'' (1950)
* ''[[Blackhawk]]'' (1952)

| group2 = Atsevišķas filmas
| list2  =
* ''[[Steel]]'' (1997)
* &quot;[[Kaķsieviete]]&quot; (2004)
* &quot;[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]&quot; (2005)
* &quot;[[Sargi (filma)|Sargi]]&quot; (2009)
* &quot;[[Lūzeri]]&quot; (2010)
* &quot;[[Džona Hekss]]&quot; (2010)
* &quot;[[Zaļais lukturis (filma)|Zaļais lukturis]]&quot; (2011)
* &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)]]&quot; (2020)
* ''[[Batgirl]]'' (producēta 2021–2022; neizdota)
* &quot;[[Melnais Ādams]]&quot; (2022)
* &quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (2023)
* &quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot; (2023)
* &quot;[[Mālģīmis]]&quot; (''Clayface'', 2026)

| group3 = Franšīzes
| list3  =
  {{navbox
  | child

  | group1 = Akvamens
  | list1  =
* &quot;[[Akvamens]]&quot; (2018)
* &quot;[[Akvamens un zudusī karaļvalsts]]&quot; (2023)

  | group2 = [[Betmens]]
  | list2  =
* &quot;[[Betmens (1966. gada filma)|Betmens]]&quot; (1966) 
* &quot;[[Betmens (1989. gada filma)|Betmens]]&quot; (1989)
* &quot;[[Betmens atgriežas]]&quot; (1992)
* &quot;[[Betmens uz mūžu]]&quot; (1995)
* &quot;[[Betmens un Robins]]&quot; (1997)
* &quot;[[Kaķsieviete]]&quot; (2004)
* &quot;[[Betmens: Sākums]]&quot; (2005)
* &quot;[[Tumšais bruņinieks]]&quot; (2008)
* &quot;[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]&quot; (2012)
* &quot;[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]&quot; (2022)
* ''[[The Batman: Part II]]'' (2028)

  | group3 = [[Brīnumsieviete]]
  | list3  =
* &quot;[[Brīnumsieviete (filma)|Brīnumsieviete]]&quot; (2017)
* &quot;[[Brīnumsieviete 1984]]&quot; (2020)

  | group4 = [[Džokers (tēls)|Džokers]]
  | list4  =
* &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot; (2019)
* &quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot; (2024)

  | group5 = Pašnāvnieku vienība
  | list5  =
* &quot;[[Pašnāvnieku vienība]]&quot; (2016)
* &quot;[[Pašnāvnieku vienība: Jauna misija]]&quot; (2021)

  | group6 = [[Supermeitene]]
  | list6  =
* &quot;[[Supermeitene (1984. gada filma)|Supermeitene]]&quot; (1984)
* &quot;[[Supermeitene (2026. gada filma)|Supermeitene]]&quot; (2026)

  | group7 = [[Supermens]]
  | list7  =
* ''[[Superman and the Mole Men]]'' (1951)
* ''[[Stamp Day for Superman]]'' (1954)
* &quot;[[Supermens (filma)|Supermens]]&quot; (1978)
* &quot;[[Supermens 2]]&quot; (1980)
* &quot;[[Supermens 3]]&quot; (1983)
* &quot;[[Supermens 4]]&quot; (1987)
* &quot;[[Supermens atgriežas]]&quot; (2006)
* &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; (2013)
* &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; (2016)
* &quot;[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]&quot; (2025)
* ''[[Man of Tomorrow]]'' (2027)

  | group8 = ''Swamp Thing''
  | list8  =
* ''[[Swamp Thing (filma)|Swamp Thing]]'' (1982)
* ''[[The Return of Swamp Thing]]'' (1989)

  | group9 = Šezam!
  | list9  =
* &quot;[[Šezam!]]&quot; (2019)
* &quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot; (2023)

  | group10 = Taisnības līga
  | list10  =
* &quot;[[Taisnības līga]]&quot; (2017)
* &quot;[[Zeka Snaidera Taisnības līga]]&quot; (2021)
}}

| group4 = ''DC Imprints''
| list4  =
 {{navbox
  | child

  | group1 = Atsevišķas filmas
  | list1  =
* &quot;[[Ceļš uz pekli]]&quot; (2002)
* &quot;[[Lielisko džentlmeņu līga]]&quot; (2003)
* &quot;[[Vardarbības pēctecība]]&quot; (2005)
* &quot;[[V ir vendeta (filma)|V ir vendeta]]&quot; (2005)
* ''[[Stardust]]'' (2007)
* &quot;[[Gars (filma)|Gars]]&quot; (2008)
* &quot;[[Lūzeri]]&quot; (2010)
* ''[[The Kitchen]]'' (2019)

  | group2 = RED aģenti
  | list2 =
* &quot;[[RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami]]&quot; (2010)
* &quot;[[RED aģenti 2]]&quot; (2013)
}}

| group5 = Skatīt arī
| list5  =
* ''[[DC Studios]]''
* ''[[DC Extended Universe]]''
* ''[[DC Universe]]''
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>bmsq8ccbyq2k9u3ed9pozvfgz8a2kph</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valstu ģerboņu galerija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>275569</id>
    <revision>
      <id>4538330</id>
      <parentid>4521506</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:56:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Coat of arms of Burkina Faso (1984-2025).svg]] → [[File:Coat of arms of Burkina Faso (1997–2025).svg]] → The file was renamed on Commons, but the filename in the language versions was not changed ([[c:c:GR]])</comment>
      <origin>4538330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22514" sha1="839zn6nx1xdgta4k7bni7fcdlnt1vci" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|vairāki no ģerboņiem ir fikcijas vai nav ģerboņi}}
Šajā '''[[Valsts|Valstu]] [[ģerbonis|ģerboņu]] galerijā''' ir attēli visu [[Suverēnu valstu uzskaitījums|suverēno]] valstu ģerboņi.
__NOTOC__
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left;&quot;
|-
! Satura rādītājs
|-
| [[#A|A]] • [[#B|B]] • [[#C un Č|C un Č]] • [[#D|D]] • [[#E un Ē|E un Ē]] • [[#F|F]] • [[#G|G]] • [[#H|H]] • [[#I un Ī|I un Ī]] • [[#J|J]] • [[#K un Ķ|K un Ķ]] • [[#L|L]]• [[#M|M]]• [[#N|N]]• [[#O|O]]• [[#P|P]]• [[#R|R]]• [[#S un Š|S un Š]]• [[#T|T]]• [[#U|U]]• [[#V|V]]• [[#Z|Z]]• [[#Pašpasludinātās valstis|Pašpasludinātās valstis]]
|}

== A ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Emblem of the Islamic Emirate of Afghanistan.svg.png | [[Afganistāna]]s [[Afganistānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Albania.svg | [[Albānija]]s [[Albānijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Emblem of Algeria.svg | [[Alžīrija]]s [[Alžīrijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Andorra.svg | [[Andora]]s [[Andoras ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Angola.svg | [[Angola]]s [[Angolas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Antigua and Barbuda.svg | [[Antigva un Barbuda|Antigvas un Barbudas]] [[Antigvas un Barbudas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the United Arab Emirates.svg | [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] [[Apvienoto Arābu Emirātu ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the United Kingdom (2022, variant 2).svg| [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (Lielbritānijas) [[Apvienotās Karalistes ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Argentina.svg | [[Argentīna]]s [[Argentīnas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Great Seal of the United States (obverse).svg | [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Armenia.svg | [[Armēnija]]s [[Armēnijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the Commonwealth of Australia.svg| [[Austrālija]]s [[Austrālijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Austria.svg | [[Austrija]]s [[Austrijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of East Timor.svg | [[Austrumtimora]]s [[Austrumtimoras ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Azerbaijan.svg | [[Azerbaidžāna]]s [[Azerbaidžānas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== B ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=6
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Bahamas.svg | [[Bahamu Salas|Bahamu Salu]] [[Bahamas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Bahrain.svg | [[Bahreina]]s [[Bahreinas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Belarus (2020–present).svg | [[Baltkrievija]]s [[Baltkrievijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Bangladesh.svg | [[Bangladeša]]s [[Bangladešas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Barbados Coat of Arms.svg | [[Barbadosa]]s [[Barbadosas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Great coat of arms of Belgium.svg | [[Beļģija]]s [[Beļģijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Belize.svg | [[Beliza]]s [[Belizas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Benin.svg | [[Benina]]s [[Beninas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Bolivia.svg| [[Bolīvija]]s [[Bolīvijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Bosnia and Herzegovina.svg | [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Botswana.svg | [[Botsvāna]]s [[Botsvānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Brazil.svg | [[Brazīlija]]s [[Brazīlijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Brunei.svg | [[Bruneja]]s [[Brunejas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Bulgaria.svg | [[Bulgārija]]s [[Bulgārijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Burkina Faso (1997–2025).svg | [[Burkinafaso]] [[Burkinafaso ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Burundi.svg | [[Burundi]] [[Burundi ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem of Bhutan.svg | [[Butāna]]s [[Butānas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== C un Č ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=4
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Chad.svg | [[Čada]]s [[Čadas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the Czech Republic.svg | [[Čehija]]s [[Čehijas ģerbonis|ģerbonis]]  
|File:Coat of arms of the Central African Republic.svg | [[Centrālāfrikas Republika]]s [[Centrālāfrikas Republikas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Chile.svg | [[Čīle]]s [[Čīles ģerbonis|ģerbonis]] 
}}

== D ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=4
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Denmark.svg | [[Dānija]]s [[Dānijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of South Africa.svg | [[Dienvidāfrika]]s [[Dienvidāfrikas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of South Korea.svg | [[Dienvidkoreja]]s [[Dienvidkorejas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of South Sudan.svg | [[Dienvidsudāna]]s [[Dienvidsudānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat-of-arms-of-Dominica.svg | [[Dominika]]s [[Dominikas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the Dominican Republic.svg | [[Dominikāna]]s [[Dominikānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Djibouti.svg | [[Džibutija]]s [[Džibutijas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== E un Ē ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Egypt.svg | [[Ēģipte]]s [[Ēģiptes ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Ecuador.svg | [[Ekvadora]]s [[Ekvadoras ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Equatorial Guinea.svg | [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] [[Ekvatoriālās Gvinejas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem of Eritrea (or argent azur).svg | [[Eritreja]]s [[Eritrejas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Ethiopia.svg | [[Etiopija]]s [[Etiopijas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== F ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=3
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Fiji.svg | [[Fidži]] [[Fidži ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the Philippines.svg | [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Armoiries république française.svg | [[Francija]]s [[Francijas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== G ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Gabon.svg | [[Gabona]]s [[Gabonas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Guyana.svg | [[Gajāna]]s [[Gajānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Gambia.svg | [[Gambija]]s [[Gambijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Ghana.svg | [[Gana]]s [[Ganas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Grenada.svg| [[Grenāda]]s [[Grenādas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Greece.svg | [[Grieķija]]s [[Grieķijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Georgia.svg | [[Gruzija]]s [[Gruzijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Guatemala.svg | [[Gvatemala]]s [[Gruzijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Guinea.svg | [[Gvineja]]s [[Gvinejas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Guinea-Bissau.svg | [[Gvineja-Bisava|Gvinejas-Bisavas]] [[Gvinejas-Bisavas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== H ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=3
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Haiti.svg | [[Haiti]] [[Haiti ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Croatia.svg | [[Horvātija]]s [[Horvātijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Honduras.svg | [[Hondurasa]]s [[Hondurasas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== I un Ī ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Estonia.svg | [[Igaunija]]s [[Igaunijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem of India.svg | [[Indija]]s [[Indijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:National emblem of Indonesia Garuda Pancasila.svg | [[Indonēzija]]s [[Indonēzijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Iraq.svg | [[Irāka]]s [[Irākas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Iran.svg | [[Irāna]]s [[Irānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Ireland.svg | [[Īrija]]s [[Īrijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Iceland.svg | [[Islande]]s [[Islandes ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Israel.svg | [[Izraēla]]s [[Izraēlas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem of Italy.svg | [[Itālija]]s [[Itālijas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== J ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Jamaica.svg | [[Jamaika]]s [[Jamaikas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Imperial Seal of Japan.svg | [[Japāna]]s [[Japānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of New Zealand.svg | [[Jaunzēlande]]s [[Jaunzēlandes ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Yemen.svg | [[Jemena]]s [[Jemenas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Jordan.svg | [[Jordānija]]s [[Jordānijas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== K un Ķ ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=6
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Cape Verde.svg | [[Kaboverde]]s [[Kanādas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Cambodia.svg | [[Kambodža]]s [[Kambodžas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Cameroon.svg | [[Kamerūna]]s [[Kamerūnas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Canada.svg | [[Kanāda]]s [[Kanādas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Emblem of Qatar (1976–2022).svg | [[Katara]]s [[Kataras ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Kazakhstan.svg | [[Kazahstāna]]s [[Kazahstānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Alternate Coat of arms of Kenya.svg | [[Kenija]]s [[Kenijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Cyprus (2006).svg | [[Kipra]]s [[Kipras ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Kiribati.svg | [[Kiribati]] [[Kiribati ģerbonis|ģerbonis]]
|File:National emblem of Kyrgyzstan.svg | [[Kirgizstāna]]s [[Kirgizstānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Colombia.svg | [[Kolumbija]]s [[Kanādas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:中華人民共和國國徽.svg | [[Ķīnas Tautas Republika]]s [[Ķīnas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Republic of China National Emblem.svg | [[Ķīnas Republika]]s [[Ķīnas Republikas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Comoros.svg | [[Komoras|Komoru]] [[Komoru ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of the Democratic Republic of the Congo.svg | [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] [[Kongo Demokrātiskās republikas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of the Republic of the Congo.svg | [[Kongo Republika]]s [[Kongo Republikas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Kosovo.svg | [[Kosova]]s [[Kosovas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Costa Rica.svg | [[Kostarika]]s [[Kostarikas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Côte d'Ivoire.svg | [[Kotdivuāra]]s [[Kotdivuāras ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of Arms of the Russian Federation.svg | [[Krievija]]s [[Krievijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Cuba.svg | [[Kuba]]s [[Kubas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Kuwait.svg | [[Kuveita]]s [[Kuveitas ģerbonis|ģerbonis]] 
}}

== L ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Laos.svg | [[Laosa]]s [[Laosas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Latvia.svg | [[Latvija]]s [[Latvijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Lesotho.svg | [[Lesoto]] [[Lesoto ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Lebanon.svg | [[Libāna]]s [[Libānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Liberia.svg | [[Libērija]]s [[Libērijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Liechtenstein.svg | [[Lihtenšteina]]s [[Lihtenšteinas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Lithuania.svg | [[Lietuva]]s [[Lietuvas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Seal of the Government of National Unity (Libya).svg | [[Lībija]]s [[Lībijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Greater coat of arms of the grand-duchy of Luxembourg.svg | [[Luksemburga]]s [[Luksemburgas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== M ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Madagascar.svg | [[Madagaskara]]s [[Madagaskaras ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Malaysia.svg | [[Malaizija]]s [[Malaizijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Malawi.svg | [[Malāvija]]s [[Malāvijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Maldives.svg | [[Maldīvija]]s [[Maldīvijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Mali.svg | [[Mali]] [[Mali ģerbonis|ģerbonis]]  
|File:Coat of arms of Malta.svg | [[Malta]]s [[Maltas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Morocco.svg | [[Maroka]]s [[Marokas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Seal of Mauritania.svg | [[Mauritānija]]s [[Mauritānijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Mauritius.svg | [[Maurīcija]]s [[Maurīcijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Seal of the Marshall Islands.svg | [[Māršala Salas|Māršala Salu]] [[Māršala Salu ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Mexico.svg | [[Meksika]]s [[Meksikas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Montenegro.svg | [[Melnkalne]]s [[Melnkalnes ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of the Federated States of Micronesia.svg | [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzijas]] [[Mikronēzijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Myanmar.svg | [[Mjanma]]s [[Mjanmas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Moldova.svg | [[Moldova]]s [[Moldovas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Monaco.svg | [[Monako]] [[Monako ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:State emblem of Mongolia.svg | [[Mongolija]]s [[Mongolijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Mozambique.svg | [[Mozambika]]s [[Mozambikas ģerbonis|ģerbonis]] 
}}

== N ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=4
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Namibia.svg | [[Namībija]]s [[Namībijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Nauru.svg | [[Nauru]] [[Nauru ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Royal coat of arms of the Netherlands.svg | [[Nīderlande]]s [[Nīderlandes ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Nicaragua.svg | [[Nikaragva]]s [[Nikaragvas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Niger.svg | [[Nigēra]]s [[Nigēras ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Nigeria.svg | [[Nigērija]]s [[Nigērijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Norway.svg | [[Norvēģija]]s [[Norvēģijas ģerbonis|ģerbonis]] 
}}

== O ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Oman.svg | [[Omāna]]s [[Omānas ģerbonis|ģerbonis]] 
}}

== P ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Pakistan.svg | [[Pakistāna]]s [[Pakistānas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Seal of Palau.svg | [[Palau]] [[Palau ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Palestine.svg | [[Palestīna]]s [[Palestīnas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Panama.svg | [[Panama]]s [[Panamas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:National Emblem of Papua New Guinea.svg | [[Papua-Jaungvineja]]s [[Papua-Jaungvinejas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Paraguay.svg | [[Paragvaja]]s [[Paragvajas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Escudo nacional del Perú.svg | [[Peru]] [[Peru ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Poland-official.svg | [[Polija]]s [[Polijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Portugal.svg | [[Portugāle]]s [[Portugāles ģerbonis|ģerbonis]] 
}}

== R ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=2
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Romania.svg | [[Rumānija]]s [[Rumānijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Rwanda.svg | [[Ruanda]]s [[Ruandas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== S un Š ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=6
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of El Salvador.svg | [[Salvadora]]s [[Salvadoras ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Public Seal of Samoa.svg | [[Samoa]] [[Samoa ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of San Marino.svg | [[Sanmarīno]] [[Sanmarīno ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of São Tomé and Príncipe.svg | [[Santome un Prinsipi|Santomes un Prinsipi]] [[Santomes un Prinsipi ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Saudi Arabia.svg | [[Saūda Arābija]]s [[Saūda Arābijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the Seychelles.svg | [[Seišelas|Seišelu]] [[Seišelu ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Senegal.svg | [[Senegāla]]s [[Senegālas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Serbia.svg | [[Serbija]]s [[Serbijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Saint Kitts and Nevis.svg | [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] [[Sentkitsas un Nevisas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Saint Lucia.svg | [[Sentlūsija]]s [[Sentlūsijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Saint Vincent and the Grenadines.svg | [[Sentvinsenta un Grenadīnas|Sentvinsentas un Grenadīnas]] [[Sentvinsentas un Grenadīnas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Sierra Leone.svg| [[Sjerraleone]]s [[Sjerraleones ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Singapore.svg| [[Singapūra]]s [[Singapūras ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem_of_Syria_(2025–present).svg| [[Sīrija]]s [[Sīrijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Slovakia.svg| [[Slovākija]]s [[Slovākijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Slovenia.svg| [[Slovēnija]]s [[Slovēnijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Somalia.svg | [[Somālija]]s [[Somālijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Finland.svg | [[Somija]]s [[Somijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Escudo de España (colores THV).svg | [[Spānija]]s [[Spānijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Sri Lanka.svg | [[Šrilanka]]s [[Šrilankas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem of Sudan.svg | [[Sudāna]]s [[Sudānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Suriname.svg | [[Surinama]]s [[Surinamas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Swaziland.svg | [[Svatini]] [[Svatini ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Switzerland.svg | [[Šveice]]s [[Šveices ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== T ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Tajikistan.svg | [[Tadžikistāna]]s [[Tadžikistānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Garuda Emblem of Thailand.svg | [[Taizeme]]s [[Taizemes ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Tanzania.svg | [[Tanzānija]]s [[Tanzānijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Togo.svg | [[Togo]] [[Togo ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Tonga.svg | [[Tonga]]s [[Tongas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Trinidad and Tobago (2025).svg | [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[Trinidādas un Tobāgo ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Tunisia.svg | [[Tunisija]]s [[Tunisijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem of Turkey.svg | [[Turcija]]s [[Turcijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem of Turkmenistan.svg | [[Turkmenistāna]]s [[Turkmenistānas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Tuvalu.svg | [[Tuvalu]] [[Tuvalu ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== U ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Uganda.svg | [[Uganda]]s [[Ugandas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Ukraine.svg | [[Ukraina]]s [[Ukrainas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Hungary.svg | [[Ungārija]]s [[Ungārijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Uruguay.svg | [[Urugvaja]]s [[Urugvajas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Uzbekistan.svg | [[Uzbekistāna]]s [[Uzbekistānas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== V ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Vanuatu.svg | [[Vanuatu]] [[Vanuatu ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the Vatican City.svg | [[Vatikāns|Vatikāna]] [[Vatikāna ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Germany.svg | [[Vācija]]s [[Vācijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Venezuela.svg| [[Venecuēla]]s [[Venecuēlas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Vietnam.svg | [[Vjetnama]]s [[Vjetnamas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== Z ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Coat of arms of Zambia.svg | [[Zambija]]s [[Zambijas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of the Solomon Islands.svg | [[Zālamana Salas|Zālamana Salu]] [[Zālamanu Salu ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Emblem of North Korea.svg | [[Ziemeļkoreja]]s [[Ziemeļkorejas ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Coat of arms of Macedonia.svg | [[Ziemeļmaķedonija]]s [[Ziemeļmaķedonijas ģerbonis|ģerbonis]] 
|File:Coat of arms of Zimbabwe.svg | [[Zimbabve]]s [[Zimbabves ģerbonis|ģerbonis]]
|File:Lilla riksvapnet - Riksarkivet Sverige.png | [[Zviedrija]]s [[Zviedrijas ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== Pašpasludinātās valstis ==
{{Galerija
|width=160 | height=170
|perrow=4
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Coat of arms of Abkhazia.svg | [[Abhāzija]]s [[Abhāzijas ģerbonis|ģerbonis]]
|Attēls:Coat of arms of Nagorno-Karabakh.svg | [[Arcahas Republika|Arcahas]] [[Arcahas ģerbonis|ģerbonis]]
|Attēls:Coat of arms of South Ossetia.svg | [[Dienvidosetija]]s [[Dienvidosetijas ģerbonis|ģerbonis]]
|Attēls:Государственный герб Приднестровской Молдавской Республики цветной.svg | [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s [[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|ģerbonis]]
|Attēls:Coat of arms of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg | [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] [[Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas ģerbonis|ģerbonis]]
|Attēls:Emblem of Somaliland.svg | [[Somālilenda]]s [[Somālilendas ģerbonis|ģerbonis]]
|Attēls:Coat of arms of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg | [[Ziemeļkipra]]s [[Ziemeļkipras ģerbonis|ģerbonis]]
}}

== Skatīt arī ==
* [[Valstu karogu galerija]]

{{Valstu karogi un ģerboņi}}

[[Kategorija:Valstu ģerboņi|*]]</text>
      <sha1>839zn6nx1xdgta4k7bni7fcdlnt1vci</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miķelis Bite</title>
    <ns>0</ns>
    <id>277814</id>
    <revision>
      <id>4538554</id>
      <parentid>4067740</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:43:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4538554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3295" sha1="nxcrulmdd42fjjff2zhey5of35463r7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Miķelis Bite
| attēls              =
| amats               = [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1933]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1891|10|08}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latvijas Komunistiskā partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}'''Miķelis Ādolfs Voldemārs Bite''' (dzimis {{dat|1891|10|08||bez}}, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs.

== Biogrāfija ==
Miķelis Ādolfs Voldemārs Bite piedzima {{dat|1891|10|08}} (pēc vecā stila — {{dat||09|26}}) [[Rīga|Rīgā]] kā [[Carnikava|Carnikavā]] pierakstītās Trīnes Bites ārlaulības dēls.&lt;ref&gt;Rīgas Sv. Trīsvienības  ev. lut draudzes kristīto reģistrs. - 1891.g. - Nr.177&lt;/ref&gt;. Mācījies pagastskolā, vēlāk bijis transportstrādnieks.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas VI sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1933}}&lt;/ref&gt;

Iesaistījies [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbībā. 1931. gadā kandidējis [[4. Saeima|4. Saeimas]] vēlēšanās no Strādnieku un zemnieku partijas (Latvijas Komunistiskās partijas) saraksta. Sākotnēji nav ievēlēts, taču pie mandāta ticis 1933. gada aprīlī. Tajā pašā gadā, īsi pirms mandāta apstiprināšanas, kā [[Latvijas Komunistiskā partija|Strādnieku un zemnieku frakcijas]] kandidāts virzīts [[1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Latvijas prezidenta vēlēšanās]], kur ieguvis 9 balsis no 100.

1934. gadā apcietināts kādu laiku pirms [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=51524729&amp;isArticle=true&amp;query=K%C4%81rlis%20Oli%C5%86%C5%A1%20|title=Jautājumi valdībai Saeimā|work=[[Latvijas Kareivis]]/periodika.lv|access-date=2026-10-22|date=1934-05-16}}&lt;/ref&gt; Pēc apvērsuma (kura brīdī Bites mandāts Saeimā nebija aizpildīts) par darbību komunistu partijā viņam 1934. gada jūnijā piespriesti 3 gadi spaidu darbos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Bijušiem komunistu deputātiem piespriesti spaidu darbi | publisher = Latvis | date = 1934. gada 1. jūlijā | accessdate = 2015. gada 18. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lais1934n3797{{!}}article:DIVL428{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lais1934n3797{{!}}article:DIVL428{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{4. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Bite, Miķelis}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:LKP biedri]]</text>
      <sha1>nxcrulmdd42fjjff2zhey5of35463r7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Oliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278070</id>
    <revision>
      <id>4538519</id>
      <parentid>3674899</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4538519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3476" sha1="e10nw0d2d83nfzscdofw2y4aroocg8a" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Kārlis Oliņš
| attēls              =
| amats               = [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2  = {{dat|1934|05|15||bez}}
| term_beigas2  = {{dat|1934|05|15||bez}}
| dzim_dati           =
| dzim_vieta          =
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latvijas Komunistiskā partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}'''Kārlis Oliņš''' bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs, īslaicīgi — [[4. Saeima]]s deputāts.

Ar [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistisko partiju]] bija saistīts kopš 1928. gada, par savu darbību partijā vairākkārt ir ticis kratīts un arestēts.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogrammas Ārkārtējā un VII sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1933}}&lt;/ref&gt; 1931. gadā piedalījies [[4. Saeima]]s vēlēšanās no Strādnieku un zemnieku partijas (Komunistiskās partijas) saraksta, nav ievēlēts. 1934. gadā, pēc tam, kad deputāts [[Rūdolfs Lapiņš]] nolika mandātu un Jānis Šmits no mandāta atteicās, Oliņam tika piedāvāts pieņemt mandātu. Viņš kļuva par Saeimas deputātu {{dat|1934|05|15||bez}}.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jautājumi valdībai Saeimā | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1934. gada 16. maijā | accessdate = 2015. gada 20. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1934n106{{!}}article:DIVL50{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1934n106{{!}}article:DIVL50{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Saeima | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1934. gada 16. maijā | accessdate = 2015. gada 20. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1934n107{{!}}article:DIVL34{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1934n107{{!}}article:DIVL34{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; Tās pašas dienas vakarā notika [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsums]], kura rezultātā Saeima tika atlaista.

1936. gada augustā [[Rīgas apgabaltiesa]] viņam piesprieda 6 mēnešu cietumsodu par pretvalstisku darbību (līdzdalību kreiso rakstnieku un mākslinieku sekcijā &quot;Latvijas revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu savienība&quot;).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Sodīti &quot;kreiso rakstnieku un mākslinieku&quot; sekcijas dalībnieki | publisher = [[Brīvā Zeme]] | date = 1936. gada 6. augustā | accessdate = 2026-10-22 | url = https://periodika.lv/viewerOpener?id=87561074&amp;isArticle=true&amp;query=K%C4%81rli%20Oli%C5%86u%20 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{4. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Oliņš, Kārlis}}
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:LKP biedri]]</text>
      <sha1>e10nw0d2d83nfzscdofw2y4aroocg8a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4538472</id>
      <parentid>4537906</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T03:52:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <origin>4538472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21741" sha1="araswg4akscy3dvik80fjjcm03m11n6" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
|2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt;}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
|2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
|2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
|2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
|2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
|2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
|2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
|2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
|2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
|2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
|2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
|2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
|2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
|2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
|2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt;}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
|2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
|2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt;}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
|2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
|2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
|2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
|2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt;}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
|2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
|2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>araswg4akscy3dvik80fjjcm03m11n6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āfrikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>304111</id>
    <revision>
      <id>4538331</id>
      <parentid>4531253</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:56:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Coat of arms of Burkina Faso (1984-2025).svg]] → [[File:Coat of arms of Burkina Faso (1997–2025).svg]] → The file was renamed on Commons, but the filename in the language versions was not changed ([[c:c:GR]])</comment>
      <origin>4538331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47272" sha1="o7gse934zioidwhbfvzye8mq95nel5i" xml:space="preserve">[[Attēls:Africa (orthographic projection).svg|200px|thumbnail|[[Āfrika]]]]
Šajā sarakstā apkopotas visas '''[[Āfrika]]s valstis un atkarīgās teritorijas'''. Āfrikā kopumā ir 54 suverēnas [[valsts|valstis]] un 10 nesuverēnas teritorijas.

[[Malta]] un daļa [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Portugāle]]s un [[Spānija]]s atrodas uz [[Āfrikas plātne|Āfrikas kontinentālās plātne]]s, tomēr politiski tās tiek uzskatītas par [[Eiropa]]s sastāvdaļu. Tāpat arī [[Sokotra]] atrodas uz Āfrikas kontinentālās plātnes, taču politiski tā tiek ieskaitīta [[Āzija|Āzijā]], jo ir daļa no [[Jemena]]s. [[Ēģipte]]s [[Sīnāja pussala]]s daļa atrodas Āzijā, tomēr pati Ēģipte tiek uzskatīta par Āfrikas valsti.

== Suverēnās valstis ==

=== Atzītās valstis ===
Tabulā apkopotas visas 54 pilnībā atzītās [[ANO]] valstis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/en/members/ |title=Dalībvalstis|publisher=ANO |accessdate=2011.g. 28. jūlijs}}&lt;/ref&gt; un visas [[Āfrikas Savienība]]s valstis (izņemot [[Maroka|Maroku]], kas nav dalībvalsts).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.au.int/en/member_states/countryprofiles |title=Dalībvalstis |publisher=Āfrikas Savienība |accessdate=2011.g. 15. jūlijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150109054331/http://www.au.int/en/member_states/countryprofiles |archivedate={{dat|2015|01|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.starafrica.com/en/news/detail-news/view/african-union-welcomes-south-sudan-as-th-180441.html |title=Āfrikas Savienība Dienvidsudānu atzīst kā 54. dalībvalsti |publisher=StarAfrica.com |date=2011.g. 27. jūlijs |accessdate=2011.g. 28. jūlijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111223204621/http://www.starafrica.com/en/news/detail-news/view/african-union-welcomes-south-sudan-as-th-180441.html |archivedate={{dat|2011|12|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Valsts&lt;br /&gt;(Oficiālais nosaukums) !! Galvaspilsēta !! Platība &lt;br /&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(gads) !! Valsts iekārta&lt;ref&gt;{{Uzziņu atlants}}&lt;/ref&gt;!! Valsts&lt;br /&gt;valoda (-s) !! Naudas&lt;br /&gt;vienība !! ISO 3166-1 !! Tālsarunu&lt;br /&gt;kods
|-
| [[Attēls:Algeria in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Algeria.svg|70px]] || || '''[[Alžīrija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika)&lt;/small&gt; || [[Alžīra]] || {{nts|2381741}} || {{nts|39500000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ons.dz/-Demographie-.html |title=Algeria — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120306220607/http://www.ons.dz/-Demographie-.html }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Alžīrijas dinārs]] (DZD) || DZA / DZ || +213
|-
| [[Attēls:Angola in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Angola.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Angola.svg|50px]] || '''[[Angola]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Angolas Republika)&lt;/small&gt; || [[Luanda]] || {{nts|1246700}} || {{nts|24383301}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.gov.ao/ |title=Angola - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2019|02|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151126193220/http://www.ine.gov.ao/ |archivedate={{dat|2015|11|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Kvanza]] (AOA) || AGO / AO || +244
|-
| [[Attēls:Benin in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Benin.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Benin.svg|50px]] || '''[[Benina]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Beninas Republika)&lt;/small&gt; || [[Portonovo]] || {{nts|114763}} || {{nts|10315244}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.insae-bj.org/Migration.html?file=files/stats-demographiques/STATISTIQUES%20DEMOGRAPHIQUES.xlsx |title=Benin — Official projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171020064707/http://www.insae-bj.org/Migration.html?file=files%2Fstats-demographiques%2FSTATISTIQUES%20DEMOGRAPHIQUES.xlsx}}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || BEN / BJ || +229
|-
| [[Attēls:Botswana in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Botswana.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Botswana.svg|50px]] || '''[[Botsvāna]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Botsvānas Republika)&lt;/small&gt; || [[Gaborone]] || {{nts|581730}} || {{nts|2155784}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Botswana |work=The World Factbook |publisher=Central Intelligence Agency |year=2014 |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/bc.html |accessdate=16 April 2014 |archive-date={{dat|2015|10|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151015203531/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/bc.html }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]],&lt;br /&gt;[[secvana]] || [[Pula (naidas vienība)|Pula]] (BWP) || BWA / BW || +267
|-
| [[Attēls:Burkina Faso in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Burkina Faso.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Burkina Faso (1997–2025).svg|50px]] || '''[[Burkinafaso]]''' || [[Vagadugu]] || {{nts|274200}} || {{nts|18450494}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.insd.bf/n/ |title=Burkina Faso - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160105082447/http://www.insd.bf/n/ |archivedate={{dat|2016|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || BFA / BF || +226
|-
| [[Attēls:Burundi in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Burundi.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Burundi.svg|50px]] || '''[[Burundi]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Burundi Republika)&lt;/small&gt; || [[Gitega]] || {{nts|27834}} || {{nts|9823827}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf |title=Burundi — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190403071528/http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[kirundi]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]] || [[Burundi franks]] (BIF) || BDI / BI || +257
|-
| [[Attēls:Central African Republic in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Central African Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Central African Republic.svg|50px]] || '''[[Centrālāfrikas Republika]]''' || [[Bangi]] || {{nts|622984}} || {{nts|4900000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Central African Republic) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[sango valoda|sango]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || CAF / CF || +236
|-
| [[Attēls:Chad in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Chad.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Chad.svg|50px]] || '''[[Čada]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Čadas Republika)&lt;/small&gt; || [[Ndžamena]] || {{nts|1284000}} || {{nts|14037000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Chad) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],&lt;br /&gt;[[arābu valoda|arābu]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || TCD / TD || +235
|-
| [[Attēls:South Africa in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Africa.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Africa.svg|50px]] || '''[[Dienvidāfrika]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dienvidāfrikas Republika)&lt;/small&gt; || [[Pretorija]] &lt;small&gt;(administratīvā)&lt;/small&gt;;&lt;br /&gt;[[Blumfonteina]] &lt;small&gt;(tiesu varas)&lt;/small&gt;;&lt;br /&gt;[[Keiptauna]] &lt;small&gt;(likumdošanas)&lt;/small&gt; || {{nts|1221037}} || {{nts|54956900}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.statssa.gov.za/publications/P0302/P03022015.pdf South Africa — Annual official estimate]&lt;/ref&gt; || federatīva parlamentāra republika || [[angļu valoda|angļu]], [[afrikandu valoda|afrikaneru]], [[isindebele]], [[isiķhosa]], [[isizulu]], [[sisvati]], [[ziemeļsoto]], [[sesoto]], [[secvana]], [[šiconga]], [[čivenda]] || [[Dienvidāfrikas rands]] (ZAR) || ZAF / ZA || +27
|-
| [[Attēls:South Sudan in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Sudan.svg|50px]] || '''[[Dienvidsudāna]]''' || [[Džūba]] || {{nts|619745}} || {{nts|11892934}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ssnbs.org/storage/South%20Sudan%20Statistical%20Yearbook%202011%20FINAL.pdf |title=South Sudan - Official annual projection |access-date={{dat|2014|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140423042347/http://ssnbs.org/storage/South%20Sudan%20Statistical%20Yearbook%202011%20FINAL.pdf |archivedate={{dat|2014|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Dienvidsudānas mārciņa]] (SSP) || SSD / SS || +211
|-
| [[Attēls:Djibouti in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Djibouti.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Djibouti.svg|50px]] || '''[[Džibutija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Džibutijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Džibuti]] || {{nts|23200}} || {{nts|888000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Djibouti) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],&lt;br /&gt;[[arābu valoda|arābu]] || [[Džibutijas franks]] (DJF) || DJI / DJ || +253
|-
| [[Attēls:Equatorial Guinea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Equatorial Guinea.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Equatorial Guinea.svg|50px]] || '''[[Ekvatoriālā Gvineja]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Ekvatoriālās Gvinejas Republika)&lt;/small&gt; || [[Malabo]] || {{nts|28050}} || {{nts|1222442}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.citypopulation.de/EquatorialGuinea.html Equatorial Guinea — Preliminary 2015 census result]&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[spāņu valoda|spāņu]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || GNQ / GQ || +240
|-
| [[Attēls:Eritrea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Eritrea (or argent azur).svg|50px]] || '''[[Eritreja]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Eritrejas Valsts)&lt;/small&gt; || [[Asmera]] || {{nts|117600}} || {{nts|5228000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Eritrea) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[tigraju valoda|tigraju]],&lt;br /&gt;[[arābu valoda|arābu]],&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]] || [[Eritrejas nakfa]] (ERN) || ERI / ER || +291
|-
| [[Attēls:Ethiopia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ethiopia.svg|50px]] || '''[[Etiopija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika)&lt;/small&gt; || [[Adisabeba]] || {{nts|1104300}} || {{nts|90076012}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csa.gov.et/images/general/news/pop_pro_wer_2014-2017 |title=Ethiopia - Official Projection |access-date={{dat|2015|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151017033609/http://www.csa.gov.et/images/general/news/pop_pro_wer_2014-2017 |archivedate={{dat|2015|10|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; || federāla parlamentāra republika || [[Amharu valoda|amharu]] || [[Birra]] (ETB) || ETH / ET || +251
|-
| [[Attēls:Egypt in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Egypt.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Egypt (Official).svg|50px]] || '''[[Ēģipte]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Ēģiptes Arābu Republika)&lt;/small&gt; || [[Kaira]] || {{nts|1010407}} || {{nts|90020200}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capmas.gov.eg/ |title=Egypt — Official population clock |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230907025744/https://www.capmas.gov.eg/ }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Ēģiptes mārciņa]] (EGP) || EGY / EG || +20
|-
| [[Attēls:Gabon in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Gabon.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Gabon.svg|50px]] || '''[[Gabona]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gabonas Republika)&lt;/small&gt; || [[Librevila]] || {{nts|267667}} || {{nts|1802278}} (2013)&lt;ref&gt;[http://www.stat-gabon.com Preliminary 2013 census result]&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || GAB / GA || +241
|-
| [[Attēls:Gambia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of The Gambia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|50px]] || '''[[Gambija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gambijas Islāma Republika)&lt;/small&gt; || [[Bandžula]] || {{nts|10689}} || {{nts|1882450}} (2013)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citypopulation.de/Gambia.html |title=Gambia - Preliminary 2013 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317221120/http://citypopulation.de/Gambia.html |archivedate={{dat|2015|03|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Dalasi]] (GMD) || GMB / GM || +220
|-
| [[Attēls:Ghana in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ghana.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ghana.svg|50px]] || '''[[Gana]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Ganas Republika)&lt;/small&gt; || [[Akra]] || {{nts|238535}} || {{nts|27043093}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statsghana.gov.gh/docfiles/2010phc/National%20Population%20Projection_2010%20to%202014.pdf |title=Ghana - Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6RYzdFjNi?url=http://www.statsghana.gov.gh/docfiles/2010phc/National%20Population%20Projection_2010%20to%202014.pdf |archivedate={{dat|2014|08|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Ganas sedi]] (GHS) || GHA / GH || +233
|-
| [[Attēls:Guinea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Guinea.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Guinea.svg|50px]] || '''[[Gvineja]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvinejas Republika)&lt;/small&gt; || [[Konakri]] || {{nts|245836}} || {{nts|12609000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Guinea) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Gvinejas franks]] (GNF) || GHA / GN || +224
|-
| [[Attēls:Guinea-Bissau in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Guinea-Bissau.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Guinea-Bissau.svg|50px]] || '''[[Gvineja-Bisava]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvinejas-Bisavas Republika)&lt;/small&gt; || [[Bisava]] || {{nts|36125}} || {{nts|1530673}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat-guinebissau.com/ |title=Guinea-Bissau — Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110203014233/http://www.stat-guinebissau.com/ }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || GNB / GW || +245
|-
| [[Attēls:Cape Verde in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Cape Verde.svg|50px]] || '''[[Kaboverde]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kaboverdes Republika)&lt;/small&gt; || [[Praja]] || {{nts|4033}} || {{nts|524833}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.cv/actualise/publicacao/files/615430153152013Retro-Projeccao%202000-2010%20e%20Projeccoes%20Demograficas%20%20CABO%20VERDE%202010-2030.pdf |title=Cape Verde - Official annual projection |access-date={{dat|2014|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140910131550/http://www.ine.cv/actualise/publicacao/files/615430153152013Retro-Projeccao%202000-2010%20e%20Projeccoes%20Demograficas%20%20CABO%20VERDE%202010-2030.pdf |archivedate={{dat|2014|09|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Kaboverdes eskudo]] (CVE) || CPV / CV || +238
|-
| [[Attēls:Cameroon in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Cameroon.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Cameroon.svg|50px]] || '''[[Kamerūna]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kamerūnas Republika)&lt;/small&gt; || [[Jaunde]] || {{nts|475442}} || {{nts|23344000}} (2015)&lt;ref name=&quot;UN projection&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || CMR / CM || +237
|-
| [[Attēls:Kenya in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Kenya.svg|70px]] || [[Attēls:Alternate Coat of arms of Kenya.svg|50px]] || '''[[Kenija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kenijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Nairobi]] || {{nts|581309}} || {{nts|46050000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Kenya) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[svahili]] || [[Kenijas šiliņš]] (KES) || KEN / KE || +254
|-
| [[Attēls:Comoros in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Comoros.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Comoros.svg|50px]] || '''[[Komoras]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Komoru Savienība)&lt;/small&gt; || [[Moroni]] || {{nts|2235}} || {{nts|784745}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://comoros.africadata.org/fr/DataAnalysis |title=Comoros - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160111213747/http://comoros.africadata.org/fr/DataAnalysis |archivedate={{dat|2016|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; || federatīva prezidentāla republika || [[komoriešu valoda|komoriešu]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]],&lt;br /&gt;[[arābu valoda|arābu]] || [[Komoru franks]] (KMF) || COM / KM || +269
|-
| [[Attēls:Democratic Republic of the Congo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Democratic Republic of the Congo.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Democratic Republic of the Congo.svg|50px]] || '''[[Kongo Demokrātiskā Republika]]''' || [[Kinšasa]] || {{nts|2345409}} || {{nts|85026000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ins-rdc.org/sites/default/files/Montage%20AnnuStat%20FINAL%202%20From%20VEROUILLE%20_0.pdf |title=Democratic Republic of the Congo - Official projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114103852/http://www.ins-rdc.org/sites/default/files/Montage%20AnnuStat%20FINAL%202%20From%20VEROUILLE%20_0.pdf |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Kongo franks]] (CDF) || COD / CD || +243
|-
| [[Attēls:Republic of the Congo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Republic of the Congo.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Republic of the Congo.svg|50px]] || '''[[Kongo Republika]]''' || [[Brazavila]] || {{nts|342000}} || {{nts|4620000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Republic of the Congo) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || COG / CG || +242
|-
| [[Attēls:Cote d Ivoire in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ivory Coast.svg|50px]] || '''[[Kotdivuāra]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kotdivuāras Republika)&lt;/small&gt; || [[Jamusukro]] &lt;small&gt;(de iure)&lt;/small&gt;,&lt;br /&gt;[[Abidžana]] &lt;small&gt;(valdības mītne)&lt;/small&gt; || {{nts|322463}} || {{nts|22671331}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.ins.ci/n/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=19&amp;Itemid=27 Ivory Coast — Preliminary 2014 Census Result]&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || CIV / CI || +225
|-
| [[Attēls:Lesotho in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Lesotho.svg|50px]] || '''[[Lesoto]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Lesoto Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Maseru]] || {{nts|30355}} || {{nts|2135000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Lesotho) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[soto valoda|soto]],&lt;br /&gt; [[angļu valoda|angļu]] || [[Loti]] (LSL) || LSO / LS || +266
|-
| [[Attēls:Liberia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Liberia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Liberia.svg|50px]] || '''[[Libērija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Libērijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Monrovija]] || {{nts|111369}} || {{nts|4503000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Liberia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Libērijas dolārs]] (LRD) || LBR / LR || +231
|-
| [[Attēls:Libya in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Libya.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of the Government of National Unity (Libya).svg|50px]] || '''[[Lībija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Lībijas Valsts)&lt;/small&gt; || [[Tripole]] || {{nts|1759541}} || {{nts|6278000}} (2015)&lt;ref name=&quot;UN projection&quot;/&gt; || || [[arābu valoda|arābu]] || [[Lībijas dinārs]] (LYD) || LBY / LY || +218
|-
| [[Attēls:Madagascar in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Madagascar.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of Madagascar.svg|50px]] || '''[[Madagaskara]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Madagaskaras Republika)&lt;/small&gt; || [[Antananarivu]] || {{nts|587041}} || {{nts|22434363}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://instat.mg/madagascar-en-chiffres/ |title=Madagascar - Annual official estimate |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160116040245/http://instat.mg/madagascar-en-chiffres/#demographie |archivedate={{dat|2016|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[malgašu valoda|malgašu]],&lt;br /&gt; [[franču valoda|franču]] || Ariari (MGA) || MDG / MG || +261
|-
| [[Attēls:Malawi in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Malawi.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Malawi.svg|50px]] || '''[[Malāvija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Malāvijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Lilongve]] || {{nts|118484}} || {{nts|16310431}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2008/Main%20Report/ThematicReports/Population%20Projections%20Malawi.pdf |title=Malawi — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215254/http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2008/Main%20Report/ThematicReports/Population%20Projections%20Malawi.pdf }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Malāvijas kvača]] (MWK) || MWI / MW || +265
|-
| [[Attēls:Mali in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mali.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Mali.svg|50px]] || '''[[Mali]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Mali Republika)&lt;/small&gt; || [[Bamako]] || {{nts|1240192}} || {{nts|17600000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Mali) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || MLI / ML || +223
|-
| [[Attēls:Morocco in Africa (claimed).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Morocco.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Morocco.svg|50px]] || '''[[Maroka]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Marokas Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Rabāta]] || {{nts|446550}} || {{nts|510713}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.citypopulation.de/WesternSahara.html Morocco — Preliminary 2014 census result]&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[arābu valoda|arābu]],&lt;br /&gt;[[berberu valoda|berberu]] || [[Marokas dirhems]] (MAD) || MAR / MA || +212
|-
| [[Attēls:Mauritius in Africa (+dependencies).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mauritius.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Mauritius (Original version).svg|50px]] || '''[[Maurīcija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Maurīcijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Portluī]] || {{nts|2040}} || {{nts|1261208}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://statsmauritius.gov.mu/English/StatsbySubj/Pages/Population-Jan-June-2014.aspx |title=Mauritius - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20140827165459/http://statsmauritius.gov.mu/English/StatsbySubj/Pages/Population-Jan-June-2014.aspx |archivedate={{dat|2014|08|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Maurīcijas rūpija]] (MUR) || MUS / MU || +230
|-
| [[Attēls:Mauritania in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mauritania.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of Mauritania.svg|50px]] || '''[[Mauritānija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Mauritānijas Islāma Republika)&lt;/small&gt; || [[Nuakšota]] || {{nts|1030700}} || {{nts|3631775}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ons.mr/doc/publication/Projectionpopulation.pdf |title=Mauritania - Annual official estimate |access-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150925151255/http://www.ons.mr/doc/publication/Projectionpopulation.pdf |archivedate={{dat|2015|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Ugija]] (MRO) || MRT / MR || +222
|-
| [[Attēls:Mozambique in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mozambique.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Mozambique.svg|50px]] || '''[[Mozambika]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Mozambikas Republika)&lt;/small&gt; || [[Maputu]] || {{nts|801590}} || {{nts|25727911}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.ine.gov.mz/estatisticas/estatisticas-demograficas-e-indicadores-sociais/projeccoes-da-populacao/populacao-projectada-por-distritos-maputo-cidade-2007_2040.xls/at_download/file Mozambique — Annual official projection]&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Mozambikas metikals]] (MZN) || MOZ / MZ || +258
|-
| [[Attēls:Namibia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Namibia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Namibia.svg|50px]] || '''[[Namībija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Namībijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Vindhuka]] || {{nts|825615}} || {{nts|2459000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Namibia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Namībijas dolārs]] (NAD) || NAM / NA || +264
|-
| [[Attēls:Niger in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Niger.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Niger.svg|50px]] || '''[[Nigēra]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Nigēras Republika)&lt;/small&gt; || [[Niameja]] || {{nts|1267000}} || {{nts|19899000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Niger) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || NER / NE || +227
|-
| [[Attēls:Nigeria in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Nigeria.svg|50px]] || '''[[Nigērija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Nigērijas Federālā Republika)&lt;/small&gt; || [[Abudža]] || {{nts|923768}} || {{nts|182202000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Nigeria) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Naira]] (NGN) || NER / NG || +234
|-
| [[Attēls:Rwanda in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Rwanda.svg|50px]] || '''[[Ruanda]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Ruandas Republika)&lt;/small&gt; || [[Kigali]] || {{nts|26338}} || {{nts|11262564}} (2015)&lt;ref&gt;[http://statistics.gov.rw/ Rwanda — Annual official estimate]&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[kiņaruanda]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]],&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]] || [[Ruandas franks]] (RWF) || RWA / RW || +250
|-
| [[Attēls:Sao Tome and Principe in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sao Tome and Principe.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of São Tomé and Príncipe.svg|50px]] || '''[[Santome un Prinsipi]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika)&lt;/small&gt; || [[Santome]] || {{nts|1001}} || {{nts|187356}} (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.st/Documentacao/InformacoesEstatisticas/Demograficas/22.pdf |title=São Tomé and Príncipe - 2012 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303180641/http://www.ine.st/Documentacao/InformacoesEstatisticas/Demograficas/22.pdf |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Dobra]] (STD) || STP / ST || +239
|-
| [[Attēls:Seychelles in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Seychelles.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Seychelles.svg|50px]] || '''[[Seišelas]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Seišelu Republika)&lt;/small&gt; || [[Viktorija (Seišelas)|Viktorija]] || {{nts|459}} || {{nts|91400}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.nsb.gov.sc/wp-content/uploads/2015/12/Seychelles-in-Figures-2015-edition1.pdf Seychelles — Annual official estimate]&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]],&lt;br /&gt;[[Seišelu kreolu valoda|Seišelu kreolu]] || [[Seišelu rūpija]] (SCR) || SYC / SC || +248
|-
| [[Attēls:Senegal in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Senegal.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Senegal.svg|50px]] || '''[[Senegāla]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Senegālas Republika)&lt;/small&gt; || [[Dakara]] || {{nts|196712}} || {{nts|13508715}} (2013)&lt;ref&gt;[http://www.ansd.sn/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=172:publication-des-resultats-definitifs-du-rgphae&amp;catid=59:evenements&amp;Itemid=267 Senegal — 2013 census result]&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] ||   [[Rietumafrikas CFA franks]] (XOF) || SEN / SN || +221
|-
| [[Attēls:Sierra Leone in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sierra Leone.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Sierra Leone.svg|50px]] || '''[[Sjerraleone]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Sjerraleones Republika)&lt;/small&gt; || [[Frītauna]] || {{nts|71740}} || {{nts|6453000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Sierra Leone) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Sjerraleones leone]] (SLL) || SLE / SL || +232
|-
| [[Attēls:Somalia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Somalia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Somalia.svg|50px]] || '''[[Somālija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Somālijas Federālā Republika)&lt;/small&gt; || [[Mogadīšo]] || {{nts|637657}} || {{nts|3900000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Somalia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[somāliešu valoda|somāliešu]],&lt;br /&gt;[[arābu valoda|arābu]] || [[Somālijas šiliņš]] (SOS) || SOM / SO || +252
|-
| [[Attēls:Sudan in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sudan.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Sudan.svg|50px]] || '''[[Sudāna]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Sudānas Republika)&lt;/small&gt; || [[Hartūma]] || {{nts|1886068}} || {{nts|38435252}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cbs.gov.sd/en/files.php?id=7 |title=Sudan - Official annual projection |access-date={{dat|2014|11|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141113142840/http://cbs.gov.sd/en/files.php?id=7#&amp;panel1-1 |archivedate={{dat|2014|11|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]],&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]] || [[Sudānas mārciņa]] (SDG) || SDN / SD || +249
|-
| [[Attēls:Eswatini in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Swaziland.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Swaziland.svg|50px]] || '''[[Svatini]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Svatini Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Mbabane]] || {{nts|17364}} || {{nts|1119375}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ccm.org.sz/documents/reports/hiv/Population-Projections-Report-2007-2030.pdf |title=Swaziland - Official projection |access-date={{dat|2015|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150723224521/http://ccm.org.sz/documents/reports/hiv/Population-Projections-Report-2007-2030.pdf |archivedate={{dat|2015|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra monarhija || [[angļu valoda|angļu]],&lt;br /&gt;[[sisvati]] || [[Lilangeni]] (SZL) || SWZ / SZ || +268
|-
| [[Attēls:Tanzania in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Tanzania.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of tanzania.svg|50px]] || '''[[Tanzānija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Tanzānijas Apvienotā Republika)&lt;/small&gt; || [[Dodoma]] &lt;small&gt;(oficiālā)&lt;/small&gt;,&lt;br /&gt;[[Dāresalāma]] &lt;small&gt;(faktiskā)&lt;/small&gt; || {{nts|947303}} || {{nts|53470000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Tanzania) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[svahili]], [[angļu valoda|angļu]] || [[Tanzānijas šiliņš]] (TZS) || TZA / TZ || +255
|-
| [[Attēls:Togo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Togo (3-2).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Togo.svg|50px]] || '''[[Togo]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Togo Republika)&lt;/small&gt; || [[Lome]] || {{nts|56785}} || {{nts|6974000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat-togo.org/index.php/thematiques/statistiques-demographiques/32-thematiques/statistiques-demographiques/etat-structure/79-perspectives-demo |title=Togo — Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150908020603/http://www.stat-togo.org/index.php/thematiques/statistiques-demographiques/32-thematiques/statistiques-demographiques/etat-structure/79-perspectives-demo |archivedate={{dat|2015|09|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || TGO / TG || +228
|-
| [[Attēls:Tunisia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Tunisia.svg|50px]] || '''[[Tunisija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Tunisijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Tunisa]] || {{nts|163610}} || {{nts|10982754}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ins.tn/rgph/depliant-rgph2014_v2.pdf |title=Tunisia - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924035126/http://www.ins.tn/rgph/depliant-rgph2014_v2.pdf |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Tunisijas dinārs]] (TND) || TUN / TN || +216
|-
| [[Attēls:Uganda in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Uganda.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Uganda.svg|50px]] || '''[[Uganda]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Ugandas Republika)&lt;/small&gt; || [[Kampala]] || {{nts|241038}} || {{nts|34856813}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ubos.org/onlinefiles/uploads/ubos/NPHC/NPHC%202014%20PROVISIONAL%20RESULTS%20REPORT.pdf |title=Uganda - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170110115940/http://www.ubos.org/onlinefiles/uploads/ubos/NPHC/NPHC%202014%20PROVISIONAL%20RESULTS%20REPORT.pdf |archivedate={{dat|2017|01|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]], [[svahili]] || [[Ugandas šiliņš]] (UGX) || UGA / UG || +256
|-
| [[Attēls:Zambia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Zambia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zambia.svg|50px]] || '''[[Zambija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Zambijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Lusaka]] || {{nts|752618}} || {{nts|15473905}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zamstats.gov.zm/report/Monthly/Vol%20129%202014%20The%20Monthly%20January.pdf |title=Zambia - Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141113144848/http://www.zamstats.gov.zm/report/Monthly/Vol%20129%202014%20The%20Monthly%20January.pdf |archivedate={{dat|2014|11|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Zambijas kvanča]] (ZMK) || ZMB / ZM || +260
|-
| [[Attēls:Zimbabwe in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Zimbabwe.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zimbabwe.svg|50px]] || '''[[Zimbabve]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Zimbabves Republika)&lt;/small&gt; || [[Harare]] || {{nts|390757}} || {{nts|13061239}} (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zimstat.co.zw/ |title=Zimbabwe - 2012 Census Result |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160409164051/http://www.zimstat.co.zw/ |archivedate={{dat|2016|04|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[čevu valoda|čevu]], [[senas valoda|sena]], [[angļu valoda|angļu]], [[kalangu valoda|kalangu]], [[tsoa valoda|tsoa]], [[ndau valoda|ndau]], [[ziemeļndebelu valoda|ziemeļndebelu]], [[šangani valoda|šangani]], [[šonu valoda|šonu]], [[soto valoda|soto]], [[tongu valoda|tongu]], [[tsvanas valoda|tsvanas]], [[vendu valoda|vendu]], [[isiķhosa]] || [[ASV dolārs]] (USD) || ZWE / ZW || +263
|}

=== Neatzītās valstis ===
Šajā sadaļā ir apkopotas tās valstis, kas Āfrikā ir izveidojušās kā suverēnas valstis, taču tām ir ierobežota starptautiska atzīšana un nav [[ANO]] locekles. Savukārt [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]] ir [[Āfrikas Savienība]]s locekle.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums&lt;br /&gt;(Oficiālais nosaukums) !! Galvaspilsēta !! Platība &lt;br /&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(gads) !! Valsts iekārta !! Valsts&lt;br /&gt;valoda (-s) !! Naudas&lt;br /&gt;vienība !! ISO 3166-1 !! Tālsarunu&lt;br /&gt;kods
|-
| [[Attēls:Sahrawi Arab Democratic Republic in Africa (claimed).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg|40px]] || '''[[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]''' || [[Ajūna]]&lt;small&gt; (proklamētā)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Tifariti]]&lt;small&gt; (faktiskā)&lt;/small&gt; || {{nts|266000}} || {{nts|507160}} (2011) || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]],&lt;br /&gt;[[spāņu valoda|spāņu]] || [[Sahāras peseta]] (EHP) || EH || +213
|-
| [[Attēls:Somaliland in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Somaliland.svg|40px]] || '''[[Somālilenda]]''' || [[Hargeisa]] || {{nts|137600}} || {{nts|3500000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Somaliland) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[somāliešu valoda|somāliešu]],&lt;br /&gt;[[arābu valoda|arābu]] || [[Somālilendas šiliņš]] (SLSH) || SO || +252
|}

== Nesuverēnas teritorijas ==

=== Atkarīgās teritorijas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums !! Statuss !! Galvaspilsēta !! Platība &lt;br /&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(gads) !! Valsts valoda !! Naudas&lt;br /&gt;vienība !! ISO 3166-1
|-
| [[Attēls:French Southern and Antarctic Lands in Africa (Scattered islands in the Indian Ocean only).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the French Southern and Antarctic Lands.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries des Terres australes et antarctiques françaises.svg|40px]] || '''[[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]]''' || [[Francija]]s aizjūras teritorija || [[Portofransē]] || {{nts|439781}} || {{nts|140}} (2013) || [[franču valoda|franču]] || [[Eiro]] (EUR) || TF
|-
| [[Attēls:Saint Helena, Ascension, Tristan da Cunha in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|70px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|40px]] || '''[[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]]''' || [[Lielbritānija]]s aizjūras teritorija || [[Džeimstauna]] || {{nts|394}} || {{nts|4000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; || [[angļu valoda|angļu]] || [[Svētās Helēnas salas mārciņa]] (SHP)&lt;br /&gt;[[Sterliņu mārciņa]] (GBP) || SH
|}

=== Citas teritorijas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums !! Statuss !! Galvaspilsēta !! Platība &lt;br /&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(gads) !! Valsts valoda !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Canary Islands in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Canary Islands.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of the Canary Islands.svg|40px]] || '''[[Kanāriju Salas]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonoms apgabals]] || [[Santakrusa de Tenerife]]&lt;br /&gt;[[Laspalmasa de Grankanārija]] || {{nts|7493}} || {{nts|2117519}} (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/prensa/np551.pdf|title=Official Population Figures of Spain. Population on the 1 January 2009|publisher=Instituto Nacional de Estadística de España|accessdate=2009-06-03}}&lt;/ref&gt; || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-CN
|-
| [[Attēls:Madeira in Africa (-mini map -rivers).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Madeira.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Madeira.svg|40px]] || '''[[Madeira]]''' || [[Portugāles administratīvais iedalījums|Portugāles autonomais reģions]] || [[Funšala]] || {{nts|801}} || {{nts|267785}} (2011) || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || PT-30
|-
| [[Attēls:Mayotte in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mayotte.svg|40px]] || '''[[Majota]]''' || [[Francijas administratīvais iedalījums|Francijas Aizjūras reģions]] || [[Mamudzu]] || {{nts|374}} || {{nts|212645}} (2014) || [[franču valoda|franču]] || FR-YT
|-
| [[Attēls:Melilla in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag Melilla.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Melilla.svg|40px]] || '''[[Melilja]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonomā pilsēta]] || Melilja || {{nts|12.3}} || {{nts|78476}} (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |title=Decision Spain |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304033411/http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-ML
|-
| [[Attēls:Reunion in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries Réunion.svg|40px]] || '''[[Reinjona]]''' || [[Francijas administratīvais iedalījums|Francijas Aizjūras reģions]] || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|2511}} || {{nts|844994}} (2014) || [[franču valoda|franču]] || FR-RE
|-
| [[Attēls:Ceuta in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag Ceuta.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ceuta.svg|40px]] || '''[[Seuta]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonomā pilsēta]] || Seuta || {{nts|18.5}} || {{nts|82376}} (2011)&lt;ref name=census&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304033411/http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-CE
|-
| [[Attēls:Plazas de soberania in Africa.svg|80px]] || || || '''[[Suverēnie apgabali]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|aizjūras teritorija]] || || {{nts|31.61}} || || [[spāņu valoda|spāņu]] ||
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

{{Āfrika}}
{{Valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījumi pa kontinentiem}}

[[Kategorija:Valstis|Āfrikas valstis]]
[[Kategorija:Āfrikas valstis|*]]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>o7gse934zioidwhbfvzye8mq95nel5i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zemeņu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>310964</id>
    <revision>
      <id>4538447</id>
      <parentid>4225133</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T20:00:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2518" sha1="qxkv7zymre243e1ybv2j7ovpumx9sll" xml:space="preserve">'''Zemeņu iela''' var būt:

* iela valstspilsētās:
** [[Zemeņu iela (Daugavpils)|Zemeņu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
** [[Zemeņu iela (Jelgava)|Zemeņu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
** [[Zemeņu iela (Jūrmala)|Zemeņu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
** [[Zemeņu iela (Liepāja)|Zemeņu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]];
** [[Zemeņu iela (Ogre)|Zemeņu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]].

* iela novadu pilsētās:
** [[Zemeņu iela (Baloži)|Zemeņu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
** [[Zemeņu iela (Cēsis)|Zemeņu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
** [[Zemeņu iela (Ikšķile)|Zemeņu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
** [[Zemeņu iela (Koknese)|Zemeņu iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]];
** [[Zemeņu iela (Kuldīga)|Zemeņu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
** [[Zemeņu iela (Mārupe)|Zemeņu iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
** [[Zemeņu iela (Mazsalaca)|Zemeņu iela]] — iela [[Mazsalaca|Mazsalacā]];
** [[Zemeņu iela (Rūjiena)|Zemeņu iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]];
** [[Zemeņu iela (Salaspils)|Zemeņu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
** [[Zemeņu iela (Sigulda)|Zemeņu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
** [[Zemeņu iela (Smiltene)|Zemeņu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
** [[Zemeņu iela (Talsi)|Zemeņu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]];
** [[Zemeņu iela (Tukums)|Zemeņu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]].

* iela citās apdzīvotās vietās:
** Zemeņu iela, [[Bajāri (Ropažu pagasts)|Bajāri]], Ropažu pagasts
** Zemeņu iela, [[Bajāri (Salaspils novads)|Bajāri]], Salaspils pagasts
** Zemeņu iela, [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]], Stopiņu pagasts
** Zemeņu iela, [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], Allažu pagasts
** Zemeņu iela, [[Garciems]], Carnikavas pagasts
** Zemeņu iela, [[Jāņupe (Olaines pagasts)|Jāņupe]], Olaines pagasts
** Zemeņu iela, [[Ječi]], Dunikas pagasts
** Zemeņu iela, [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], Ķekavas pagasts
** Zemeņu iela, [[Kocēni]], Kocēnu pagasts
** Zemeņu iela, [[Līdumnieki]], Līdumnieku pagasts
** Zemeņu iela, [[Makstenieki]], Garkalnes pagasts
** Zemeņu iela, [[Mālpils]], Mālpils pagasts
** Zemeņu iela, [[Pūre]], Pūres pagasts
** Zemeņu iela, [[Rencēni]], Rencēnu pagasts
** Zemeņu iela, [[Vietalva]], Vietalvas pagasts
** Zemeņu iela, [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzma]], Skultes pagasts

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Zemeņu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>qxkv7zymre243e1ybv2j7ovpumx9sll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krišjānis Zeļģis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>313491</id>
    <revision>
      <id>4538507</id>
      <parentid>4317714</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T07:42:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Digitalvoicerecord</username>
        <id>62621</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Antoloģijas */ Pievienota jaunākā antoloģija, kas iznākusi Vācijā</comment>
      <origin>4538507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7440" sha1="6vjmjgtdpufr71np07ni4ppz02oeuej" xml:space="preserve">
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Krišjānis Zeļģis
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1985
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 22
| dz_vieta = [[Talsi]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = [[Rīga]]
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = dzejnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 2003 – pašlaik
| žanri = [[dzeja]]&lt;br /&gt;[[proza]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| apbalvojumi = [[Jāņa Baltvilka balva]] (2025)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}


'''Krišjānis Zeļģis''' (dzimis 1985. gada 22. jūlijā [[Talsi|Talsos]]) ir latviešu dzejnieks.

== Biogrāfija ==
Studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē]], kur ieguvis bakalaura grādu dabaszinātnē. Strādā par aldari alus darītavā &quot;[[Malduguns (alus darītava)|Malduguns]]&quot;. Dzejas publikācijas kopš 2003. gada. Debijas dzejoļu krājums &quot;Visas tās lietas&quot; (2010) bijis nominēts laikraksta &quot;Diena&quot; gada balvai kultūrā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/books/krisjanis-zelgis-visas-tas-lietas.d?id=34927687|title=Krišjānis Zeļģis 'visas tās lietas' |website=delfi.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/foto-video/foto/malduguns-alus-no-majrazotaju-bruvejuma-izaug-par-rupniecisku-gatavotu-alu-416668|title=Malduguns alus|website=db.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt; Atdzejojis Aleksandra Meņšikova krājumu &quot;17 dzejoļi&quot; (2014, kopā ar [[Ivars Šteinbergs|Ivaru Šteinbergu]]). &lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/orbiita-izdod-bilingvalu-aleksandra-menjshikova-dzejas-krajumu.a88399|title=Izdod Aleksandra Meņšikova dzejas krājumu |website=lsm.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā 25 eksemplāru tirāžā izdota neliela Zeļģa dzejas burtnīca &quot;Mīļākie&quot;. Zeļģa dzeju krievu valodā atdzejojis [[Semjons Haņins]] un [[Jeļena Glazova]]. Par stāstu ''Vectēvs'' 2016. gadā saņēmis [[Prozas lasījumi|Prozas lasījumu]] veicināšanas balvu. &lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/books/festivala-prozas-lasijumi-balvas-iegust-sergejs-timofejevs-un-daina-tabuna.d?id=48292307|title=Festivālā 'Prozas lasījumi' balvas|website=delfi.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt; 
Dzeja iekļauta divos dzejas diskos — &quot;Dzejas piegrieztne&quot; (2011) un &quot;Robežstūmējs&quot; (2013).&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naba.lv/lv/nabamusic/nabamusic/visi-ieraksti/dzejas-disks-dzejas-piegrieztne-2011/|title=DZEJAS DISKS DZEJAS PIEGRIEZTNE|website=naba.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naba.lv/en/nabamusic/nabamusic/visi-ieraksti/dzejas-disks-robezstumejs-2013/|title=Dzejas disks ''Robežstūmējs''|website=naba.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;
Zeļģa grāmata &quot;Zvēri&quot; ir tulkota angļu valodā un izdota izdevniecībā ''Parthian books'' 2018. gada aprīlī ar nosaukumu &quot;Beasts&quot;.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parthianbooks.com/products/beasts|title=Krišjānis Zeļģis ''BEASTS''|website=parthianbooks.com|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā gadā &quot;Zvēri&quot; tika tulkoti un izdoti katalāņu valodā ar nosaukumu &quot;Bèsties&quot;. Izdevējs Curbet Edicions.
Darbojies arī kā vizuālais un performanču mākslinieks, 2016. gadā piedalījies grupas izstādē &quot;Omega 3&quot;, Igaunijā, Mostē.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://moks.ee/events/omega-3?locale=en|title=Omega-3 festival|website=moks.ee|access-date=2023-01-27|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127173942/https://moks.ee/events/omega-3?locale=en}}&lt;/ref&gt; Ar performancēm piedalījies Eiropas dzejas festivālos Londonā, Mančestrā, Noridžā, Viļņā.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europeanpoetryfestival.com/krijniszeis|title=European poetry festival|website=moks.ee|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;
2018. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudēta dejas izrāde &quot;Visas manas vājības ir tavas lūpas&quot; pēc [[Arvis Viguls|A. Vigula]], K. Zeļģa un [[Jānis Tomašs|J. Tomaša]] dzejas motīviem. 2021. gada novembrī izdevniecībā [[Valters Dakša]] nāca klajā grāmata &quot;Pieaugušie&quot; ar parafrāzēm par [[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tāda paša nosaukuma krājumu. 2024. gadā iznāk autora pirmā bērnu dzejoļu grāmata &quot;Patīk&quot;, kas 2025. gadā saņem [[Jāņa Baltvilka balva | Jāņa Baltvilka balvu]] literatūrā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/24.07.2025-baltvilka-balvu-sanem-rakstnieks-krisjanis-zelgis-un-ilustratori-dace-kreslina-un-zahars-ze-lasitaju-simpatija-sanita-reinsone.a608031|title=Baltvilka balvu saņem rakstnieks Krišjānis Zeļģis|website=lsm.lv|access-date=2025-07-29|date=2025-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzeja ===
* ''Visas tās lietas''. Rīga: Mansards, 2010.
* ''Mīļākie''. Rīga: Ļoti, 2015.
* ''Zvēri''. Rīga: Neputns, 2016.
* ''Skaistuma klātbūtne''. Rīga: Neputns, 2020.
* ''Pieaugušie''. Saldus: Valters Dakša, 2021.
* ''Patīk''. Rīga: [[Liels un mazs]], 2024.

=== Dzeja citās valodās ===
=== Grāmatas ===
* ''Я такими глупостями больше не занимаюсь'' (&quot;Es ar tādām muļķībām vairs nenodarbojos&quot;, krievu val.). Atdz. [[Semjons Haņins|Aleksandrs Zapoļs]]. Maskava: AGRO-RISK, 2016.
* ''Beasts'' (&quot;Zvēri&quot;, angļu val.). Atdz. [[Džeids Vils]]. Swansea: Parthian Books, 2018.
* ''Bèsties'' (&quot;Zvēri&quot;, katalāņu val.). Atdz. Xevi Pujol Molist. Barcelona: Curbet Edicions, 2019.
* ''Wilde Tiere'' (&quot;Zvēri&quot;, vācu val.). Atdz. Adrian Kasnitz. Köln: Parasitenpresse, 2020.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literaturpalast.at/2021/07/04/krisjanis-zelgis-wilde-tiere/ Krisjanis Zelgis|title=Wilde Tiere|website=literaturpalast.at|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;
* Krišjānis Zeļģis &amp; S. J. Fowler, ''Levels of Care'' (angļu val.). London: Sampson Low, 2025.

=== Antoloģijas ===
* ''Europoe'' - An anthology of 21st century innovative European poetry. London: Kingston University press, 2019.
* ''Ανθολογία Νέων Λετονών Ποιητών / Jauno Latviešu Dzejnieku Antoloģija'' Athens: Vakxikon Publications, 2019.
* ''Nemeses'': Selected collaborations of SJ Fowler, Volume 2. London: HVTN Press, 2019.
* Mind Túl Vagyunk A Határon: Baltic Poetry festival anthology. Budapest: Szépírók Társasága, 2019.
* Introvertide ball, Läti luule antoloogia. Tallinn: Hea Lugu, 2022.
* Versópolis. Nueva poesía Europea. Mexico: Círculo de Poesía, 2023.
* Alfabeedi sünnimaa. Tallinn: Paranoia, 2024.
* Europas Stimmen / mapping poetic voices, Anthologie. Schiler&amp; Mucke:Tubingena, 2026.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Zeļģis, Krišjānis}}

[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]</text>
      <sha1>6vjmjgtdpufr71np07ni4ppz02oeuej</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538510</id>
      <parentid>4538507</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:00:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Digitalvoicerecord</username>
        <id>62621</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Antoloģijas */</comment>
      <origin>4538510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7439" sha1="b84w8drec4esonosvsfpo76j07tzdem" xml:space="preserve">
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Krišjānis Zeļģis
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1985
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 22
| dz_vieta = [[Talsi]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = [[Rīga]]
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = dzejnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 2003 – pašlaik
| žanri = [[dzeja]]&lt;br /&gt;[[proza]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| apbalvojumi = [[Jāņa Baltvilka balva]] (2025)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}


'''Krišjānis Zeļģis''' (dzimis 1985. gada 22. jūlijā [[Talsi|Talsos]]) ir latviešu dzejnieks.

== Biogrāfija ==
Studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē]], kur ieguvis bakalaura grādu dabaszinātnē. Strādā par aldari alus darītavā &quot;[[Malduguns (alus darītava)|Malduguns]]&quot;. Dzejas publikācijas kopš 2003. gada. Debijas dzejoļu krājums &quot;Visas tās lietas&quot; (2010) bijis nominēts laikraksta &quot;Diena&quot; gada balvai kultūrā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/books/krisjanis-zelgis-visas-tas-lietas.d?id=34927687|title=Krišjānis Zeļģis 'visas tās lietas' |website=delfi.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/foto-video/foto/malduguns-alus-no-majrazotaju-bruvejuma-izaug-par-rupniecisku-gatavotu-alu-416668|title=Malduguns alus|website=db.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt; Atdzejojis Aleksandra Meņšikova krājumu &quot;17 dzejoļi&quot; (2014, kopā ar [[Ivars Šteinbergs|Ivaru Šteinbergu]]). &lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/orbiita-izdod-bilingvalu-aleksandra-menjshikova-dzejas-krajumu.a88399|title=Izdod Aleksandra Meņšikova dzejas krājumu |website=lsm.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā 25 eksemplāru tirāžā izdota neliela Zeļģa dzejas burtnīca &quot;Mīļākie&quot;. Zeļģa dzeju krievu valodā atdzejojis [[Semjons Haņins]] un [[Jeļena Glazova]]. Par stāstu ''Vectēvs'' 2016. gadā saņēmis [[Prozas lasījumi|Prozas lasījumu]] veicināšanas balvu. &lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/books/festivala-prozas-lasijumi-balvas-iegust-sergejs-timofejevs-un-daina-tabuna.d?id=48292307|title=Festivālā 'Prozas lasījumi' balvas|website=delfi.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt; 
Dzeja iekļauta divos dzejas diskos — &quot;Dzejas piegrieztne&quot; (2011) un &quot;Robežstūmējs&quot; (2013).&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naba.lv/lv/nabamusic/nabamusic/visi-ieraksti/dzejas-disks-dzejas-piegrieztne-2011/|title=DZEJAS DISKS DZEJAS PIEGRIEZTNE|website=naba.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.naba.lv/en/nabamusic/nabamusic/visi-ieraksti/dzejas-disks-robezstumejs-2013/|title=Dzejas disks ''Robežstūmējs''|website=naba.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;
Zeļģa grāmata &quot;Zvēri&quot; ir tulkota angļu valodā un izdota izdevniecībā ''Parthian books'' 2018. gada aprīlī ar nosaukumu &quot;Beasts&quot;.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parthianbooks.com/products/beasts|title=Krišjānis Zeļģis ''BEASTS''|website=parthianbooks.com|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā gadā &quot;Zvēri&quot; tika tulkoti un izdoti katalāņu valodā ar nosaukumu &quot;Bèsties&quot;. Izdevējs Curbet Edicions.
Darbojies arī kā vizuālais un performanču mākslinieks, 2016. gadā piedalījies grupas izstādē &quot;Omega 3&quot;, Igaunijā, Mostē.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://moks.ee/events/omega-3?locale=en|title=Omega-3 festival|website=moks.ee|access-date=2023-01-27|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127173942/https://moks.ee/events/omega-3?locale=en}}&lt;/ref&gt; Ar performancēm piedalījies Eiropas dzejas festivālos Londonā, Mančestrā, Noridžā, Viļņā.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europeanpoetryfestival.com/krijniszeis|title=European poetry festival|website=moks.ee|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;
2018. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudēta dejas izrāde &quot;Visas manas vājības ir tavas lūpas&quot; pēc [[Arvis Viguls|A. Vigula]], K. Zeļģa un [[Jānis Tomašs|J. Tomaša]] dzejas motīviem. 2021. gada novembrī izdevniecībā [[Valters Dakša]] nāca klajā grāmata &quot;Pieaugušie&quot; ar parafrāzēm par [[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tāda paša nosaukuma krājumu. 2024. gadā iznāk autora pirmā bērnu dzejoļu grāmata &quot;Patīk&quot;, kas 2025. gadā saņem [[Jāņa Baltvilka balva | Jāņa Baltvilka balvu]] literatūrā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/24.07.2025-baltvilka-balvu-sanem-rakstnieks-krisjanis-zelgis-un-ilustratori-dace-kreslina-un-zahars-ze-lasitaju-simpatija-sanita-reinsone.a608031|title=Baltvilka balvu saņem rakstnieks Krišjānis Zeļģis|website=lsm.lv|access-date=2025-07-29|date=2025-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzeja ===
* ''Visas tās lietas''. Rīga: Mansards, 2010.
* ''Mīļākie''. Rīga: Ļoti, 2015.
* ''Zvēri''. Rīga: Neputns, 2016.
* ''Skaistuma klātbūtne''. Rīga: Neputns, 2020.
* ''Pieaugušie''. Saldus: Valters Dakša, 2021.
* ''Patīk''. Rīga: [[Liels un mazs]], 2024.

=== Dzeja citās valodās ===
=== Grāmatas ===
* ''Я такими глупостями больше не занимаюсь'' (&quot;Es ar tādām muļķībām vairs nenodarbojos&quot;, krievu val.). Atdz. [[Semjons Haņins|Aleksandrs Zapoļs]]. Maskava: AGRO-RISK, 2016.
* ''Beasts'' (&quot;Zvēri&quot;, angļu val.). Atdz. [[Džeids Vils]]. Swansea: Parthian Books, 2018.
* ''Bèsties'' (&quot;Zvēri&quot;, katalāņu val.). Atdz. Xevi Pujol Molist. Barcelona: Curbet Edicions, 2019.
* ''Wilde Tiere'' (&quot;Zvēri&quot;, vācu val.). Atdz. Adrian Kasnitz. Köln: Parasitenpresse, 2020.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literaturpalast.at/2021/07/04/krisjanis-zelgis-wilde-tiere/ Krisjanis Zelgis|title=Wilde Tiere|website=literaturpalast.at|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;
* Krišjānis Zeļģis &amp; S. J. Fowler, ''Levels of Care'' (angļu val.). London: Sampson Low, 2025.

=== Antoloģijas ===
* ''Europoe'' - An anthology of 21st century innovative European poetry. London: Kingston University press, 2019.
* ''Ανθολογία Νέων Λετονών Ποιητών / Jauno Latviešu Dzejnieku Antoloģija'' Athens: Vakxikon Publications, 2019.
* ''Nemeses'': Selected collaborations of SJ Fowler, Volume 2. London: HVTN Press, 2019.
* Mind Túl Vagyunk A Határon: Baltic Poetry festival anthology. Budapest: Szépírók Társasága, 2019.
* Introvertide ball, Läti luule antoloogia. Tallinn: Hea Lugu, 2022.
* Versópolis. Nueva poesía Europea. Mexico: Círculo de Poesía, 2023.
* Alfabeedi sünnimaa. Tallinn: Paranoia, 2024.
* Europas Stimmen / mapping poetic voices, Anthologie.Tubingen: Schiler&amp; Mucke, 2026.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Zeļģis, Krišjānis}}

[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]</text>
      <sha1>b84w8drec4esonosvsfpo76j07tzdem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pāvels Dergačs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329616</id>
    <revision>
      <id>4538295</id>
      <parentid>4466916</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:15:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4538295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2941" sha1="jqg0fa6cl6jb1zu9usm6vyc5chul131" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Pāvels Dergačs
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Tautas Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| vietnieks           = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1912|7|14}}
| dzim_vieta          = [[Kārsavas pagasts]], [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1998|10|30|1912|7|14}}
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Pāvels Dergačs''' (1912—1998) bija nelegālās [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) biedrs (no 1936. gada). Dergačs pēc profesijas bija galdnieks un ar triju klašu izglītību.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; No 1937. gada darbojās LKP Latgales apgabala organizācijā, apcietināts.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] iecelts par LKP [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] komitejas otro sekretāru un ievēlēts par [[Tautas Saeima]]s deputātu (1940).&lt;ref&gt;[ftp://84.237.230.43/BOOK/Gramatas%20Par%20Latvijas%20Vesturi/Mana%20Atbilde.%20Kada%20Laikmeta%20Memuari.%20Pirma%20dala%20%5bLat%5d.pdf Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.]{{Novecojusi saite}} Apgāds Gauja, 1982. — 220 lpp.&lt;/ref&gt;  
1940. gada augustā bija Latvijas delegācijas sastāvā [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]], prasot Latvijas uzņemšanu Padomju Savienībā. Tulkojis krieviski delegācijas locekļu svinīgās uzrunas.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bijis [[Padomju kaujinieki Latvijā|sarkano partizānu]] vienības komandieris. Pēc kara beigām LKP Centrālkomitejas Partijas vēstures Institūta direktora vietnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/7877|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt;

Miris 1998. gada 30. oktobrī. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 1. Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://www.cemety.lv/public/deceaseds/873468?type=deceased Pāvels Dergačs - cemety.lv]&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Tautas Saeima}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Dergačs, Pāvels}}
[[Kategorija:1912. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1998. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>jqg0fa6cl6jb1zu9usm6vyc5chul131</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stadiona iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>334158</id>
    <revision>
      <id>4538441</id>
      <parentid>4529529</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:54:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1977" sha1="l8cx4dua5wf210e55qdlzupfatf5h9a" xml:space="preserve">'''Stadiona iela''' var būt:

* [[Stadiona iela (Rīga)|Stadiona iela]] — iela Rīgā;
* [[Stadiona iela (Daugavpils)|Stadiona iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
* [[Stadiona iela (Jēkabpils)|Stadiona iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]];
* [[Stadiona iela (Jelgava)|Stadiona iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
* [[Stadiona iela (Rēzekne)|Stadiona iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]];
* [[Stadiona iela (Aizkraukle)|Stadiona iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]];
* [[Stadiona iela (Baldone)|Stadiona iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
* [[Stadiona iela (Ikšķile)|Stadiona iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
* [[Stadiona iela (Ilūkste)|Stadiona iela]] — iela [[Ilūkste|Ilūkstē]];
* [[Stadiona iela (Līvāni)|Stadiona iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]];
* [[Stadiona iela (Olaine)|Stadiona iela]] — iela [[Olaine|Olainē]];
* [[Stadiona iela (Pāvilosta)|Stadiona iela]] — iela [[Pāvilosta|Pāvilostā]];
* [[Stadiona iela (Rūjiena)|Stadiona iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]];
* [[Stadiona iela (Smiltene)|Stadiona iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Stadiona iela (Talsi)|Stadiona iela]] — iela [[Talsi|Talsos]];
* [[Stadiona iela (Tukums)|Stadiona iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
* [[Stadiona iela (Valdemārpils)|Stadiona iela]] — iela [[Valdemārpils|Valdemārpilī]];
* [[Stadiona iela (Valmiera)|Stadiona iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]];
* [[Stadiona iela (Kalnciems)|Stadiona iela]] — iela Kalnciema pagasta [[Kalnciems|Kalnciemā]];
* [[Stadiona iela (Lapmežciems)|Stadiona iela]] — iela Lapmežciema pagasta [[Lapmežciems|Lapmežciemā]];
* [[Stadiona iela (Ozolnieki)|Stadiona iela]] — iela Ozolnieku pagasta [[Ozolnieki|Ozolniekos]];
* [[Stadiona iela (Ropaži)|Stadiona iela]] — iela Ropažu pagasta [[Ropaži|Ropažos]];
* [[Stadiona iela (Stoļerova)|Stadiona iela]] — iela Stoļerovas pagasta [[Stoļerova|Stoļerovā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>l8cx4dua5wf210e55qdlzupfatf5h9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stārķu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339145</id>
    <revision>
      <id>4538442</id>
      <parentid>4065950</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:55:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2484" sha1="lt1sle9rz2nwptyho8q0p5k71nwm6hy" xml:space="preserve">'''Stārķu iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Stārķu iela (Ādaži)|Stārķu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]];
** [[Stārķu iela (Alūksne)|Stārķu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
** [[Stārķu iela (Daugavpils)|Stārķu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
** [[Stārķu iela (Jelgava)|Stārķu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
** [[Stārķu iela (Jūrmala)|Stārķu iela]] — iela Jūrmalā;
** [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]];
** [[Stārķu iela (Limbaži)|Stārķu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]];
** [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] — iela Rīgā;
** [[Stārķu iela (Salaspils)|Stārķu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
** [[Stārķu iela (Smiltene)|Stārķu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
** [[Stārķu iela (Ventspils)|Stārķu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Stārķu iela (Allaži)|Stārķu iela]] — iela Allažu pagasta [[Allaži|Allažos]];
** [[Stārķu iela (Atpūta)|Stārķu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]];
** [[Stārķu iela (Bukulti)|Stārķu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]];
** [[Stārķu iela (Gaidas)|Stārķu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]];
** [[Stārķu iela (Ječi)|Stārķu iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]];
** [[Stārķu iela (Kalngale)|Stārķu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
** [[Stārķu iela (Krogsils)|Stārķu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krogsils|Krogsilā]];
** [[Stārķu iela (Līči)|Stārķu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Līči (Stopiņu pagasts)|Līčos]];
** [[Stārķu iela (Rājumi)|Stārķu iela]] — iela Olaines pagasta [[Rājumi|Rājumos]];
** [[Stārķu iela (Skulte)|Stārķu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
** [[Stārķu iela (Stoļerova)|Stārķu iela]] — iela Stoļerovas pagasta [[Stoļerova|Stoļerovā]];
** [[Stārķu iela (Valgunde)|Stārķu iela]] — iela Valgundes pagasta [[Valgunde|Valgundē]];
** [[Stārķu iela (Valmiermuiža)|Stārķu iela]] — iela Valmieras pagasta [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]];
** [[Stārķu iela (Vecsvirlauka)|Stārķu iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Vecsvirlauka|Vecsvirlaukā]];
** [[Stārķu iela (Žīguri)|Stārķu iela]] — iela Žīguru pagasta [[Žīguri|Žīguros]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>lt1sle9rz2nwptyho8q0p5k71nwm6hy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rumānijas premjerministru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348024</id>
    <revision>
      <id>4538529</id>
      <parentid>4536646</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:17:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Martin Macha 2111</username>
        <id>92653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzskaitījums */</comment>
      <origin>4538529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41889" sha1="fkj9iyqkckagwqcxd977ib6vpn3xz41" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rumānija]]s premjerministri''', kuri ir valdības vadītāji. Amatu izveidoja [[1862]]. gadā [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogiste|Moldāvijas un Valahijas apvienotajās hercogistēs]].

== Uzskaitījums ==

=== [[Attēls:Flag of the United Principalities of Romania (1862–1866).svg|30px]] [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogistes]] (1859—1881)[[Attēls:Principality of Romania - 1872 CoA.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #66ccff | Konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #D7B9FF | Mēreni liberālie |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #EAD6EA | Radikāli liberālie |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDEEFF | Mēreni konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1862—1881)'''
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''1.''' || [[Attēls:Barbu Catargiu2.jpg|80px]] || '''[[Barbu Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Barbu Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1807—1862)&lt;/small&gt; || [[1862]]. gada [[15. februāris]] — [[8. jūnijs]] || Konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || — || [[Attēls:Apostol Arsache1.jpg|80px]] || [[Apostols Arsake]] &lt;br /&gt; ''Apostol Arsache'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1789—1869)&lt;/small&gt; || [[1862]]. gada [[8. jūnijs]] — [[23. jūnijs]] || Konservatīvie || ''pagaidu ministru padomes priekšsēdētājs''
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''2.''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Crețulescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1812—1900)&lt;/small&gt; || [[1862]]. gada [[24. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[11. oktobris]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''3.''' || [[Attēls:Mihail Kogalniceanu utexas.jpg|80px]] || '''[[Mihails Kogelničanu]]'''&lt;br /&gt; ''Mihail Kogălniceanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1817—1891)&lt;/small&gt; || [[1863]]. gada [[11. oktobris]] — [[1865]]. gada [[26. janvāris]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''4.''' || [[Attēls:Constantin Bosianu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Bosjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Bosianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1815—1882)&lt;/small&gt; || [[1865]]. gada [[26. janvāris]] — [[14. jūnijs]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''(''2.'')''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Crețulescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1812—1900)&lt;/small&gt; || [[1865]]. gada [[14. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[11. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''5.''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Ghica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1816—1897)&lt;/small&gt; || [[1866]]. gada [[11. februāris]] — [[10. maijs]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''6.''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Lascăr Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1899)&lt;/small&gt; || [[1866]]. gada [[10. maijs]] — [[13. jūlijs]] || Konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''(''5.'')''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Ghica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1816—1897)&lt;/small&gt; || [[1866]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1867]]. gada [[21. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #EAD6EA| || '''7.''' || [[Attēls:Constantin Al. Creţulescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Kreculesku]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin A. Crețulescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1809—1884)&lt;/small&gt; || [[1867]]. gada [[1. marts]] — [[4. augusts]] || Radikāli liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #EAD6EA| || '''8.''' || [[Attēls:Stefan Golescu - foto.jpg|80px]] || '''[[Štefans Golesku]]'''&lt;br /&gt; ''Ștefan Golescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1809—1874)&lt;/small&gt; || [[1867]]. gada [[26. novembris]] — [[1868]]. gada [[12. maijs]] || Radikāli liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #EAD6EA| || '''9.''' || [[Attēls:Nicolae Golescu desen.png|80px]] || '''[[Nikolaje Golesku]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Golescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1810—1877)&lt;/small&gt; || [[1868]]. gada [[1. maijs]] — [[15. novembris]] || Radikāli liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #DDEEFF| || '''10.''' || [[Attēls:Dimitrie Ghica.jpg|80px]] || '''[[Dimitre Gika]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrije Ghica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1816—1897)&lt;/small&gt; || [[1868]]. gada [[16. novembris]] — [[1870]]. gada [[27. janvāris]] || Mēreni konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''11.''' || [[Attēls:Alexandru G. Golescu1.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Golesku]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru G. Golescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1819—1881)&lt;/small&gt; || [[1870]]. gada [[2. februāris]] — [[18. aprīlis]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''12.''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Manolache Costache Epureanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1880)&lt;/small&gt; || [[1870]]. gada [[20. aprīlis]] — [[14. decembris]] || Konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''(''5.'')' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Ghica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1816—1897)&lt;/small&gt; || [[1870]]. gada [[18. decembris]] — [[1871]]. gada [[11. marts]] || Mēreni liberālie || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Lascăr Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1899)&lt;/small&gt; || [[1871]]. gada [[11. marts]] — [[1876]]. gada [[30. marts]] || Konservatīvie || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''13.''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Emanuel Florescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1819—1893)&lt;/small&gt; || [[1876]]. gada [[4. aprīlis]] — [[26. aprīlis]] || Konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''12.'')''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Manolache Costache Epureanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1880)&lt;/small&gt; || [[1876]]. gada [[6. maijs]] — [[5. augusts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1821—1891)&lt;/small&gt; || [[1876]]. gada [[5. augusts]] — [[1881]]. gada [[13. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānijas Karaliste]] (1881—1947) [[Attēls:Kingdom of Romania - Big CoA.svg|30px]] ===
{{colbegin|5}}
{{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #66ccff | [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| orange | [[Rumāņu Nacionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #b3dc10 | [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDEEFF | [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFCC00 | [[Nacionālā Zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #AADDFF | [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| brown | [[Nacionālkristīgā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| gray | [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1947)'''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1821—1891)&lt;/small&gt; || [[1881]]. gada [[13. marts]] — [[9. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''15.''' || [[Attēls:Dimitrie Brătianu.png|80px]] || '''[[Dimitrije Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1818—1892)1)&lt;/small&gt; || [[1881]]. gada [[10. aprīlis]] — [[8. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''14.'')''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1821—1891)&lt;/small&gt; || [[1881]]. gada [[9. jūnijs]] — [[1888]]. gada [[20. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''16.''' || [[Attēls:Teodor Rosetti.jpg|80px]] || '''[[Teodors Roseti]]'''&lt;br /&gt; ''Theodor Rosetti'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1837—1932)&lt;/small&gt; || [[1888]]. gada [[23. marts]] — [[1889]]. gada [[22. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Lascăr Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1899)&lt;/small&gt; || [[1889]]. gada [[29. marts]] — [[3. novembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''17.''' || [[Attēls:Gheorghe Manu.jpg|80px]] || '''[[George Manu]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Manu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1911)&lt;/small&gt; || [[1889]]. gada [[5. novembris]] — [[1891]]. gada [[15. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''13.'')''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Emanuel Florescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1819—1893)&lt;/small&gt; || [[1891]]. gada [[2. marts]] — [[29. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Lascăr Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1899)&lt;/small&gt; || [[1891]]. gada [[29. decembris]] — [[1895]]. gada [[15. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 4. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''18.''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Sturdza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1914)&lt;/small&gt; || [[1895]]. gada [[15. oktobris]] — [[1896]]. gada [[2. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''19.''' || [[Attēls:Petre S Aurelian.jpg|80px]] || '''[[Petre Aureliāns]]'''&lt;br /&gt; ''Petre Aurelian'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1909)&lt;/small&gt; || [[1896]]. gada [[2. decembris]] — [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Sturdza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1914)&lt;/small&gt; || [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] — [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''20.''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1913)&lt;/small&gt; || [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] — [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''21.''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''&lt;br /&gt; ''Petre P. Carp'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1837—1919)&lt;/small&gt; || [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1901]]. gada [[13. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Sturdza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1914)&lt;/small&gt; || [[1901]]. gada [[27. februāris]] — [[1906]]. gada [[4. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''20.'')''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1913)&lt;/small&gt; || [[1906]]. gada [[4. janvāris]] — [[1907]]. gada [[24. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Sturdza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1914)&lt;/small&gt; || [[1907]]. gada [[24. marts]] — [[1909]]. gada [[9. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''22.''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1909]]. gada [[9. janvāris]] — [[1910]]. gada [[28. decembris]] ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''21.'')''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''&lt;br /&gt; ''Petre P. Carp'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1837—1919)&lt;/small&gt; || [[1910]]. gada [[29. decembris]] — [[1912]]. gada [[28. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''23.''' || [[Attēls:Titu Maiorescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Titu Majoresku]]'''&lt;br /&gt; ''Titu Maiorescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1840—1917)&lt;/small&gt; || [[1912]]. gada [[28. marts]] — [[1913]]. gada [[31. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1914]]. gada [[4. janvāris]] — [[1918]]. gada [[28. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''24.''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Averescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1859—1938)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[29. janvāris]] — [[4. marts]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''25.''' || [[Attēls:Marghiloman 2.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Margilomans]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Marghiloman'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1854—1925)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[5. marts]] — [[23. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''26.''' || [[Attēls:Constantin Coanda.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Koande]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Coandă'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1857—1932)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[24. oktobris]] — [[29. novembris]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[29. novembris]] — [[1919]]. gada [[26. septembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''27.''' || [[Attēls:ArturVaitoianu.jpg|80px]] || '''[[Artūrs Veitojanu]]'''&lt;br /&gt; ''Artur Văitoianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1956)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[27. septembris]] — [[30. novembris]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: orange| || '''28.''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Vaida-Voevod'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1872—1950)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[1. decembris]] — [[1920]]. gada [[12. marts]] || [[Rumāņu Nacionālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Averescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1859—1938)&lt;/small&gt; || [[1920]]. gada [[13. marts]] — [[1921]]. gada [[16. decembris]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #DDEEFF| || '''29.''' || [[Attēls:Take jonescu.png|80px]] || '''[[Take Jonesku]]'''&lt;br /&gt; ''Take Ionescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1858—1922)&lt;/small&gt; || [[1921]]. gada [[17. decembris]] — [[1922]]. gada [[19. janvāris]] || [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]]
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1922]]. gada [[19. janvāris]] — [[1926]]. gada [[29. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Averescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1859—1938)&lt;/small&gt; || [[1926]]. gada [[30. marts]] — [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''30.''' || [[Attēls:Barbu Stirbey.jpg|80px]] || '''[[Barbu Štirbejs]]'''&lt;br /&gt; ''Barbu Știrbey'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1946)&lt;/small&gt; || [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] — [[20. jūnijs]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1927]]. gada [[21. jūnijs]] — [[24. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 5. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''31.''' || [[Attēls:Vintila Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Vintile Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Vintilă Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1867—1930)&lt;/small&gt; || [[1927]]. gada [[24. novembris]] — [[1928]]. gada [[9. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''32.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''&lt;br /&gt; ''Iuliu Maniu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1953)&lt;/small&gt; || [[1928]]. gada [[10. novembris]] — [[1930]]. gada [[6. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]]
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''33.''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Mironescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874—1949)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[7. jūnijs]] — [[12. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''&lt;br /&gt; ''Iuliu Maniu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1953)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[13. jūnijs]] — [[9. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''33.'')''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Mironescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874—1949)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[10. oktobris]] — [[1931]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #AADDFF| || '''34.''' || [[Attēls:Nicolae Iorga.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Jorga]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Iorga'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1871—1940)&lt;/small&gt; || [[1931]]. gada [[18. aprīlis]] — [[1932]]. gada [[5. jūnijs]] || [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Vaida-Voevod'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1872—1950)&lt;/small&gt; || [[1932]]. gada [[6. jūnijs]] — [[19. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''&lt;br /&gt; ''Iuliu Maniu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1953)&lt;/small&gt; || [[1932]]. gada [[20. oktobris]] — [[1933]]. gada [[13. janvāris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Vaida-Voevod'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1872—1950)&lt;/small&gt; || [[1933]]. gada [[14. janvāris]] — [[13. novembris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''35.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Duca - Foto02.jpg|80px]] || '''[[Jons George Duka]]'''&lt;br /&gt; ''Ion G. Duca'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1879—1933)&lt;/small&gt; || [[1933]]. gada [[14. novembris]] — [[1933]]. gada [[29. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Constantin Angelescu.jpg|80px]] || [[Konstantīns Angelesku]] &lt;br /&gt; ''Constantin Angelescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1870—1948)&lt;/small&gt; || [[1933]]. gada [[29. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''36.''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Tătărescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1886—1957)&lt;/small&gt; || [[1934]]. gada [[4. janvāris]] — [[1937]]. gada [[28. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: brown| || '''37.''' || [[Attēls:Octavian Goga.jpg|80px]] || '''[[Oktaviāns Goga]]'''&lt;br /&gt; ''Octavian Goga'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1881—1938)&lt;/small&gt; || [[1937]]. gada [[29. decembris]] — [[1938]]. gada [[10. februāris]] || [[Nacionālkristīgā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''38.''' || [[Attēls:Miron Cristia patriach of Romania.JPG|80px]] || '''[[Patriarhs]] [[Mirons Kristja]]'''&lt;br /&gt; ''Patriarch Miron Cristea'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1868—1939)&lt;/small&gt; || [[1938]]. gada [[11. februāris]] — [[1939]]. gada [[6. marts]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: gray| || '''39.''' || [[Attēls:Armand Calinescu.jpg|80px]] || '''[[Armands Kelinesku]]'''&lt;br /&gt; ''Armand Călinescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1893—1939)&lt;/small&gt; || [[1939]]. gada [[7. marts]] — [[21. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: gray| || '''40.''' || [[Attēls:Argeseanu Gheorghe2.jpg|80px]] || '''[[George Argešanu]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Argeșanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1883—1940)&lt;/small&gt; || [[1939]]. gada [[21. septembris]] — [[28. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: gray| || '''41.''' || [[Attēls:Argeto.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Argetojanu]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Argetoianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1871—1955)&lt;/small&gt; || [[1939]]. gada [[28. septembris]] — [[23. novembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: gray| || '''(''36.'')''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Tătărescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1886—1957)&lt;/small&gt; || [[1939]]. gada [[24. novembris]] — [[1940]]. gada [[3. jūlijs]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: gray| || '''42.''' || [[Attēls:Ion Gigurtu.jpg|80px]] || '''[[Jons Gigurtu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Gigurtu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1886—1959)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[4. jūlijs]] — [[4. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''43.''' || [[Attēls:Ion antonescu.png|80px]] || '''[[Jons Antonesku]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Antonescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1882—1946)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[4. septembris]] — [[1944]]. gada [[23. augusts]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''44.''' || [[Attēls:ConstantinSanatescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Senetesku]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Sănătescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1885—1947)&lt;/small&gt; || [[1944]]. gada [[23. augusts]] — [[5. decembris]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''45.''' || [[Attēls:Nicolae Radescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Radesku]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Rădescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874—1953)&lt;/small&gt; || [[1944]]. gada [[6. decembris]] — [[1945]]. gada [[28. februāris]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''&lt;br /&gt; ''Petru Groza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1884—1958)&lt;/small&gt; || [[1945]]. gada [[6. marts]] — [[1947]]. gada [[29. decembris]] || [[Arāju fronte]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Flag of Romania (1952-1965).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika]] (1947—1965) [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1952-1965).svg|30px]] ===
{{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1965) (neoficiāli Premjerministri)'''
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''&lt;br /&gt; ''Petru Groza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1884—1958)&lt;/small&gt; || [[1947]]. gada [[30. decembris]] — [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] || [[Arāju fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''47.''' || [[Attēls:Gheorghe Gheorghiu-Dej1.jpg|80px]] || '''[[George Georgiu-Dežs]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Gheorghiu-Dej'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1901—1965)&lt;/small&gt; || [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] — [[1955]]. gada [[4. oktobris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''48.''' || [[Attēls:Chivu Stoica 1957.jpg|80px]] || '''[[Čivu Stoika]]'''&lt;br /&gt; ''Chivu Stoica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1908—1975)&lt;/small&gt; || [[1955]]. gada [[4. oktobris]] — [[1961]]. gada [[20. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Gheorghe Maurer'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1902—2000)&lt;/small&gt; || [[1961]]. gada [[21. marts]] — [[1965]]. gada [[20. augusts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Romania (1965-1989).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas Sociālistiskā Republika]] (1965—1989) [[Attēls:Coat of arms of the Socialist Republic of Romania.svg|30px]] ===
{{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1965—1989) (neoficiāli Premjerministri)'''
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Gheorghe Maurer'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1902—2000)&lt;/small&gt; || [[1965]]. gada [[21. augusts]] — [[1974]]. gada [[27. februāris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''50.''' || [[Attēls:Manea Manescu.jpg|80px]] || '''[[Maneja Manesku]]'''&lt;br /&gt; ''Manea Mănescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1916—2009)&lt;/small&gt; || [[1974]]. gada [[27. februāris]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''51.''' || [[Attēls:Ilie Verdet.jpg|80px]] || '''[[Ilije Verdecs]]'''&lt;br /&gt; ''Ilie Verdeț'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1925—2001)&lt;/small&gt; || [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1982]]. gada [[20. maijs]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''52.''' || [[Attēls:Constantin Dăscălescu 1983b.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Deskelesku]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Dăscălescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1923—2003)&lt;/small&gt; || [[1982]]. gada [[21. maijs]] — [[1989]]. gada [[22. decembris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānija|Rumānijas Republika]] (1989—mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Romania.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #da70d6 | [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #bf0202 | [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] (no [[2001]]. gada [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFCC00| [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #ff6633 | [[Demokrātiski Liberālā partija (Rumānija)|Demokrātiski Liberālā partija]]  |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| red | [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #1A8ABA | [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Premjerministri (1989 — ''pašlaik'')'''
|-
| style=&quot;background: #da70d6| || '''53.''' || [[Attēls:Petre Roman.jpg|80px]] || '''[[Petre Romans]]'''&lt;br /&gt; ''Petre Roman'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1946)&lt;/small&gt; || [[1989]]. gada [[26. decembris]] — [[1991]]. gada [[16. oktobris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #da70d6| || '''54.''' || [[Attēls:Conventia PD-L 2013 - Theodor Stolojan (2).jpg|80px]] || '''[[Teodors Stoložans]]'''&lt;br /&gt; ''Theodor Stolojan'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt; || [[1991]]. gada [[16. oktobris]] — [[1992]]. gada [[19. novembris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''55.''' || [[Attēls:Nicolae Văcăroiu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Vekeroju]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Văcăroiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[19. novembris]] — [[1996]]. gada [[11. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''56.''' || [[Attēls:Victor Ciorbea (1).JPG|80px]] || '''[[Viktors Kiorbja]]'''&lt;br /&gt; ''Victor Ciorbea'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1954)&lt;/small&gt; || [[1996]]. gada [[12. decembris]] — [[1998]]. gada [[30. marts]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || — || [[File:Gavril Dejeu.PNG|80px]] || [[Gavrils Dežu]] &lt;br /&gt; ''Gavril Dejeu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1932)&lt;/small&gt; || [[1998]]. gada [[30. marts]] — [[17. aprīlis]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''57.''' || [[Attēls:Radu Vasile(2).tif|80px]] || '''[[Radu Vasile]]'''&lt;br /&gt; ''Radu Vasile'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1942—2013)&lt;/small&gt; || [[1998]]. gada [[17. aprīlis]] — [[1999]]. gada [[13. decembris]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || — || || '''[[Aleksandru Atanasiu]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Athanasiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1955)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[13. decembris]] — [[22. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''58.''' || [[Attēls:Mugur Isărescu.jpg|80px]] || '''[[Mugurs Isaresku]]'''&lt;br /&gt; ''Mugur Isărescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1949)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[22. decembris]] — [[2000]]. gada [[28. decembris]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''59.''' || [[Attēls:Adrian Năstase3.jpg|80px]] || '''[[Andriāns Nestase]]'''&lt;br /&gt; ''Adrian Năstase'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1950)&lt;/small&gt; || [[2000]]. gada [[28. decembris]] — [[2004]]. gada [[21. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]]/[[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || — || [[Attēls:5. Reuniunea BPN al PSD - 17.03.2014 (13216493103) (cropped).jpg|80px]] || [[Eižens Bežinariu]] &lt;br /&gt; ''Eugen Bejinariu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1959)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[21. decembris]] — [[28. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''60.''' || [[Attēls:Tariceanu USL 2.0 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Kelins Popesku Teričanu]]'''&lt;br /&gt; ''Călin Popescu-Tăriceanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[29. decembris]] — [[2008]]. gada [[22. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #ff6633| || '''61.''' || [[Attēls:Emil Boc.jpg|80px]] || '''[[Emīls Boks]]'''&lt;br /&gt; ''Emil Boc'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1966)&lt;/small&gt; || [[2008]]. gada [[22. decembris]] — [[2012]]. gada [[6. februāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''&lt;br /&gt; ''Cătălin Predoiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2012]]. gada [[6. februāris]] — [[9. februāris]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''62.''' || [[Attēls:Mihai Răzvan Ungureanu (nov 2013) (cropped).JPG|80px]] || '''[[Mihails Rezvans Ungurejanu]]'''&lt;br /&gt; ''Mihai Răzvan Ungureanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2012]]. gada [[9. februāris]] — [[7. maijs]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''63.''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''&lt;br /&gt; ''Victor Ponta'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1972)&lt;/small&gt; || [[2012]]. gada [[7. maijs]] — [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || '''[[Gabriels Oprja]]'''&lt;br /&gt; ''Gabriel Oprea'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] — [[9. jūlijs]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''&lt;br /&gt; ''Victor Ponta'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1972)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[9. jūlijs]] — [[29. jūlijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || [[Gabriels Oprja]] &lt;br /&gt; ''Gabriel Oprea'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[29. jūlijs]] — [[10. augusts]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''&lt;br /&gt; ''Victor Ponta'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1972)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[10. augusts]] — [[5. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #1A8ABA| || — || [[Attēls:SorinCîmpeanu2015 (cropped).jpg|80px]] || [[Sorins Kimpjanu]] &lt;br /&gt; ''Sorin Cîmpeanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[5. novembris]] — [[17. novembris]] || [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''64.''' || [[Attēls:Dacian Ciolos (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dačiāns Čološs]]'''&lt;br /&gt; ''Dacian Cioloș'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1969)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[17. novembris]] — [[2017]]. gada [[4. janvāris]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''65.''' || [[Attēls:Sorin Grindeanu, interview Feb 2015.jpg|80px]] || '''[[Sorins Grindjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Sorin Grindeanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1973)&lt;/small&gt; || [[2017]]. gada [[4. janvāris]] — [[29. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''66.''' || [[Attēls:Mihai Tudose 2018.jpg|80px]] || '''[[Mihajs Tudose]]'''&lt;br /&gt; ''Mihai Tudose'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2017]]. gada [[29. jūnijs]] — [[2018]]. gada [[16. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || — || [[Attēls:Mihai Fifor (cropped).jpg|80px]] || [[Mihajs Fifors]]&lt;br /&gt; ''Mihai Fifor'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1970)&lt;/small&gt; || [[2018]]. gada [[16. janvāris]] — [[29. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''67.''' || [[Attēls:Viorica Dăncilă June 2019.jpg|80px]] || '''[[Viorika Dančila]]'''&lt;br /&gt; ''Viorica Dăncilă'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1963)&lt;/small&gt; || [[2018]]. gada [[29. janvāris]] — [[2019]]. gada [[4. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''68.''' || [[Attēls:Ludovic Orban, EPP Summit, Sibiu, May 2019 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ludoviks Orbans]]'''&lt;br /&gt; ''Ludovic Orban'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1963)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[4. novembris]] — [[2020]]. gada [[7. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || [[Nikolaja Čuka]]&lt;br /&gt; ''Nicolae Ciucă'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2020]]. gada [[7. decembris]] — [[23. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''69.''' || [[Attēls:Romanian Prime Minister Vasile-Florin Cîțu (11-05-2021) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Florins Kicu]]'''&lt;br /&gt; ''Florin Cîțu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1973)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[23. decembris]] — [[2021]]. gada [[25. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''70.''' || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || '''[[Nikolaja Čuka]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Ciucă'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2021]]. gada [[25. novembris]] — [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''&lt;br /&gt; ''Cătălin Predoiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2023]]. gada [[12. jūnijs]] — [[15. jūnijs]] ||  [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''71.''' || [[Attēls:Marcel Ciolacu (18 January 2024) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Marcels Čolaku]]'''&lt;br /&gt; ''Marcel Ciolacu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] — [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''&lt;br /&gt; ''Cătălin Predoiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2025]]. gada [[6. maijs]] — [[23. jūnijs]] ||  [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || 72 || [[Attēls:Ilie Bolojan (16 April 2026) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ilie Boložans]]'''&lt;br /&gt;''Ilie Bolojan'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] — [[2026]]. gada [[20. oktobris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || 73 || [[Attēls:First press conference of PM Luca Niculescu (cropped).jpg|80px]] || '''[[Luca Niculescu]]'''&lt;br /&gt;''Luca Niculescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1971)&lt;/small&gt; || [[2026]]. gada [[20. oktobris]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgais ||
|}

{{Eiropas valstu valdību vadītāji}}

[[Kategorija:Rumānija|*]]
[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>fkj9iyqkckagwqcxd977ib6vpn3xz41</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538537</id>
      <parentid>4538529</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:52:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41889" sha1="cokivd153d8je83o84vvc42hwtlk8nc" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rumānija]]s premjerministri''', kuri ir valdības vadītāji. Amatu izveidoja [[1862]]. gadā [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogiste|Moldāvijas un Valahijas apvienotajās hercogistēs]].

== Uzskaitījums ==

=== [[Attēls:Flag of the United Principalities of Romania (1862–1866).svg|30px]] [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogistes]] (1859—1881)[[Attēls:Principality of Romania - 1872 CoA.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #66ccff | Konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #D7B9FF | Mēreni liberālie |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #EAD6EA | Radikāli liberālie |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDEEFF | Mēreni konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1862—1881)'''
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''1.''' || [[Attēls:Barbu Catargiu2.jpg|80px]] || '''[[Barbu Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Barbu Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1807—1862)&lt;/small&gt; || [[1862]]. gada [[15. februāris]] — [[8. jūnijs]] || Konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || — || [[Attēls:Apostol Arsache1.jpg|80px]] || [[Apostols Arsake]] &lt;br /&gt; ''Apostol Arsache'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1789—1869)&lt;/small&gt; || [[1862]]. gada [[8. jūnijs]] — [[23. jūnijs]] || Konservatīvie || ''pagaidu ministru padomes priekšsēdētājs''
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''2.''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Crețulescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1812—1900)&lt;/small&gt; || [[1862]]. gada [[24. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[11. oktobris]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''3.''' || [[Attēls:Mihail Kogalniceanu utexas.jpg|80px]] || '''[[Mihails Kogelničanu]]'''&lt;br /&gt; ''Mihail Kogălniceanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1817—1891)&lt;/small&gt; || [[1863]]. gada [[11. oktobris]] — [[1865]]. gada [[26. janvāris]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''4.''' || [[Attēls:Constantin Bosianu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Bosjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Bosianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1815—1882)&lt;/small&gt; || [[1865]]. gada [[26. janvāris]] — [[14. jūnijs]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''(''2.'')''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Crețulescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1812—1900)&lt;/small&gt; || [[1865]]. gada [[14. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[11. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''5.''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Ghica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1816—1897)&lt;/small&gt; || [[1866]]. gada [[11. februāris]] — [[10. maijs]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''6.''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Lascăr Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1899)&lt;/small&gt; || [[1866]]. gada [[10. maijs]] — [[13. jūlijs]] || Konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''(''5.'')''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Ghica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1816—1897)&lt;/small&gt; || [[1866]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1867]]. gada [[21. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #EAD6EA| || '''7.''' || [[Attēls:Constantin Al. Creţulescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Kreculesku]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin A. Crețulescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1809—1884)&lt;/small&gt; || [[1867]]. gada [[1. marts]] — [[4. augusts]] || Radikāli liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #EAD6EA| || '''8.''' || [[Attēls:Stefan Golescu - foto.jpg|80px]] || '''[[Štefans Golesku]]'''&lt;br /&gt; ''Ștefan Golescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1809—1874)&lt;/small&gt; || [[1867]]. gada [[26. novembris]] — [[1868]]. gada [[12. maijs]] || Radikāli liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #EAD6EA| || '''9.''' || [[Attēls:Nicolae Golescu desen.png|80px]] || '''[[Nikolaje Golesku]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Golescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1810—1877)&lt;/small&gt; || [[1868]]. gada [[1. maijs]] — [[15. novembris]] || Radikāli liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #DDEEFF| || '''10.''' || [[Attēls:Dimitrie Ghica.jpg|80px]] || '''[[Dimitre Gika]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrije Ghica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1816—1897)&lt;/small&gt; || [[1868]]. gada [[16. novembris]] — [[1870]]. gada [[27. janvāris]] || Mēreni konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''11.''' || [[Attēls:Alexandru G. Golescu1.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Golesku]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru G. Golescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1819—1881)&lt;/small&gt; || [[1870]]. gada [[2. februāris]] — [[18. aprīlis]] || Mēreni liberālie ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''12.''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Manolache Costache Epureanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1880)&lt;/small&gt; || [[1870]]. gada [[20. aprīlis]] — [[14. decembris]] || Konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #D7B9FF| || '''(''5.'')' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Ghica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1816—1897)&lt;/small&gt; || [[1870]]. gada [[18. decembris]] — [[1871]]. gada [[11. marts]] || Mēreni liberālie || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Lascăr Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1899)&lt;/small&gt; || [[1871]]. gada [[11. marts]] — [[1876]]. gada [[30. marts]] || Konservatīvie || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''13.''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Emanuel Florescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1819—1893)&lt;/small&gt; || [[1876]]. gada [[4. aprīlis]] — [[26. aprīlis]] || Konservatīvie ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''12.'')''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Manolache Costache Epureanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1880)&lt;/small&gt; || [[1876]]. gada [[6. maijs]] — [[5. augusts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1821—1891)&lt;/small&gt; || [[1876]]. gada [[5. augusts]] — [[1881]]. gada [[13. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānijas Karaliste]] (1881—1947) [[Attēls:Kingdom of Romania - Big CoA.svg|30px]] ===
{{colbegin|5}}
{{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #66ccff | [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| orange | [[Rumāņu Nacionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #b3dc10 | [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDEEFF | [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFCC00 | [[Nacionālā Zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #AADDFF | [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| brown | [[Nacionālkristīgā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| gray | [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1947)'''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1821—1891)&lt;/small&gt; || [[1881]]. gada [[13. marts]] — [[9. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''15.''' || [[Attēls:Dimitrie Brătianu.png|80px]] || '''[[Dimitrije Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1818—1892)1)&lt;/small&gt; || [[1881]]. gada [[10. aprīlis]] — [[8. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''14.'')''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1821—1891)&lt;/small&gt; || [[1881]]. gada [[9. jūnijs]] — [[1888]]. gada [[20. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''16.''' || [[Attēls:Teodor Rosetti.jpg|80px]] || '''[[Teodors Roseti]]'''&lt;br /&gt; ''Theodor Rosetti'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1837—1932)&lt;/small&gt; || [[1888]]. gada [[23. marts]] — [[1889]]. gada [[22. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Lascăr Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1899)&lt;/small&gt; || [[1889]]. gada [[29. marts]] — [[3. novembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''17.''' || [[Attēls:Gheorghe Manu.jpg|80px]] || '''[[George Manu]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Manu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1911)&lt;/small&gt; || [[1889]]. gada [[5. novembris]] — [[1891]]. gada [[15. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''13.'')''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Emanuel Florescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1819—1893)&lt;/small&gt; || [[1891]]. gada [[2. marts]] — [[29. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''&lt;br /&gt; ''Lascăr Catargiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1823—1899)&lt;/small&gt; || [[1891]]. gada [[29. decembris]] — [[1895]]. gada [[15. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 4. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''18.''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Sturdza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1914)&lt;/small&gt; || [[1895]]. gada [[15. oktobris]] — [[1896]]. gada [[2. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''19.''' || [[Attēls:Petre S Aurelian.jpg|80px]] || '''[[Petre Aureliāns]]'''&lt;br /&gt; ''Petre Aurelian'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1909)&lt;/small&gt; || [[1896]]. gada [[2. decembris]] — [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Sturdza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1914)&lt;/small&gt; || [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] — [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''20.''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1913)&lt;/small&gt; || [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] — [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''21.''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''&lt;br /&gt; ''Petre P. Carp'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1837—1919)&lt;/small&gt; || [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1901]]. gada [[13. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Sturdza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1914)&lt;/small&gt; || [[1901]]. gada [[27. februāris]] — [[1906]]. gada [[4. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''20.'')''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1913)&lt;/small&gt; || [[1906]]. gada [[4. janvāris]] — [[1907]]. gada [[24. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''&lt;br /&gt; ''Dimitrie Sturdza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1833—1914)&lt;/small&gt; || [[1907]]. gada [[24. marts]] — [[1909]]. gada [[9. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''22.''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1909]]. gada [[9. janvāris]] — [[1910]]. gada [[28. decembris]] ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''(''21.'')''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''&lt;br /&gt; ''Petre P. Carp'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1837—1919)&lt;/small&gt; || [[1910]]. gada [[29. decembris]] — [[1912]]. gada [[28. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''23.''' || [[Attēls:Titu Maiorescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Titu Majoresku]]'''&lt;br /&gt; ''Titu Maiorescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1840—1917)&lt;/small&gt; || [[1912]]. gada [[28. marts]] — [[1913]]. gada [[31. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1914]]. gada [[4. janvāris]] — [[1918]]. gada [[28. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''24.''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Averescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1859—1938)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[29. janvāris]] — [[4. marts]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #66ccff| || '''25.''' || [[Attēls:Marghiloman 2.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Margilomans]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Marghiloman'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1854—1925)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[5. marts]] — [[23. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''26.''' || [[Attēls:Constantin Coanda.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Koande]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Coandă'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1857—1932)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[24. oktobris]] — [[29. novembris]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[29. novembris]] — [[1919]]. gada [[26. septembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''27.''' || [[Attēls:ArturVaitoianu.jpg|80px]] || '''[[Artūrs Veitojanu]]'''&lt;br /&gt; ''Artur Văitoianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1956)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[27. septembris]] — [[30. novembris]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: orange| || '''28.''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Vaida-Voevod'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1872—1950)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[1. decembris]] — [[1920]]. gada [[12. marts]] || [[Rumāņu Nacionālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Averescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1859—1938)&lt;/small&gt; || [[1920]]. gada [[13. marts]] — [[1921]]. gada [[16. decembris]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #DDEEFF| || '''29.''' || [[Attēls:Take jonescu.png|80px]] || '''[[Take Jonesku]]'''&lt;br /&gt; ''Take Ionescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1858—1922)&lt;/small&gt; || [[1921]]. gada [[17. decembris]] — [[1922]]. gada [[19. janvāris]] || [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]]
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1922]]. gada [[19. janvāris]] — [[1926]]. gada [[29. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Averescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1859—1938)&lt;/small&gt; || [[1926]]. gada [[30. marts]] — [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''30.''' || [[Attēls:Barbu Stirbey.jpg|80px]] || '''[[Barbu Štirbejs]]'''&lt;br /&gt; ''Barbu Știrbey'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1946)&lt;/small&gt; || [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] — [[20. jūnijs]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion I. C. Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864—1927)&lt;/small&gt; || [[1927]]. gada [[21. jūnijs]] — [[24. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 5. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''31.''' || [[Attēls:Vintila Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Vintile Bretjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Vintilă Brătianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1867—1930)&lt;/small&gt; || [[1927]]. gada [[24. novembris]] — [[1928]]. gada [[9. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''32.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''&lt;br /&gt; ''Iuliu Maniu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1953)&lt;/small&gt; || [[1928]]. gada [[10. novembris]] — [[1930]]. gada [[6. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]]
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''33.''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Mironescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874—1949)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[7. jūnijs]] — [[12. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''&lt;br /&gt; ''Iuliu Maniu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1953)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[13. jūnijs]] — [[9. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''33.'')''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Mironescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874—1949)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[10. oktobris]] — [[1931]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #AADDFF| || '''34.''' || [[Attēls:Nicolae Iorga.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Jorga]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Iorga'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1871—1940)&lt;/small&gt; || [[1931]]. gada [[18. aprīlis]] — [[1932]]. gada [[5. jūnijs]] || [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Vaida-Voevod'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1872—1950)&lt;/small&gt; || [[1932]]. gada [[6. jūnijs]] — [[19. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''&lt;br /&gt; ''Iuliu Maniu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1953)&lt;/small&gt; || [[1932]]. gada [[20. oktobris]] — [[1933]]. gada [[13. janvāris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Vaida-Voevod'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1872—1950)&lt;/small&gt; || [[1933]]. gada [[14. janvāris]] — [[13. novembris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''35.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Duca - Foto02.jpg|80px]] || '''[[Jons George Duka]]'''&lt;br /&gt; ''Ion G. Duca'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1879—1933)&lt;/small&gt; || [[1933]]. gada [[14. novembris]] — [[1933]]. gada [[29. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Constantin Angelescu.jpg|80px]] || [[Konstantīns Angelesku]] &lt;br /&gt; ''Constantin Angelescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1870—1948)&lt;/small&gt; || [[1933]]. gada [[29. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''36.''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Tătărescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1886—1957)&lt;/small&gt; || [[1934]]. gada [[4. janvāris]] — [[1937]]. gada [[28. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] ||
|-
| style=&quot;background: brown| || '''37.''' || [[Attēls:Octavian Goga.jpg|80px]] || '''[[Oktaviāns Goga]]'''&lt;br /&gt; ''Octavian Goga'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1881—1938)&lt;/small&gt; || [[1937]]. gada [[29. decembris]] — [[1938]]. gada [[10. februāris]] || [[Nacionālkristīgā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''38.''' || [[Attēls:Miron Cristia patriach of Romania.JPG|80px]] || '''[[Patriarhs]] [[Mirons Kristja]]'''&lt;br /&gt; ''Patriarch Miron Cristea'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1868—1939)&lt;/small&gt; || [[1938]]. gada [[11. februāris]] — [[1939]]. gada [[6. marts]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: gray| || '''39.''' || [[Attēls:Armand Calinescu.jpg|80px]] || '''[[Armands Kelinesku]]'''&lt;br /&gt; ''Armand Călinescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1893—1939)&lt;/small&gt; || [[1939]]. gada [[7. marts]] — [[21. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: gray| || '''40.''' || [[Attēls:Argeseanu Gheorghe2.jpg|80px]] || '''[[George Argešanu]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Argeșanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1883—1940)&lt;/small&gt; || [[1939]]. gada [[21. septembris]] — [[28. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: gray| || '''41.''' || [[Attēls:Argeto.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Argetojanu]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Argetoianu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1871—1955)&lt;/small&gt; || [[1939]]. gada [[28. septembris]] — [[23. novembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: gray| || '''(''36.'')''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Tătărescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1886—1957)&lt;/small&gt; || [[1939]]. gada [[24. novembris]] — [[1940]]. gada [[3. jūlijs]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: gray| || '''42.''' || [[Attēls:Ion Gigurtu.jpg|80px]] || '''[[Jons Gigurtu]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Gigurtu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1886—1959)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[4. jūlijs]] — [[4. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''43.''' || [[Attēls:Ion antonescu.png|80px]] || '''[[Jons Antonesku]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Antonescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1882—1946)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[4. septembris]] — [[1944]]. gada [[23. augusts]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''44.''' || [[Attēls:ConstantinSanatescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Senetesku]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Sănătescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1885—1947)&lt;/small&gt; || [[1944]]. gada [[23. augusts]] — [[5. decembris]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''45.''' || [[Attēls:Nicolae Radescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Radesku]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Rădescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874—1953)&lt;/small&gt; || [[1944]]. gada [[6. decembris]] — [[1945]]. gada [[28. februāris]] || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''&lt;br /&gt; ''Petru Groza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1884—1958)&lt;/small&gt; || [[1945]]. gada [[6. marts]] — [[1947]]. gada [[29. decembris]] || [[Arāju fronte]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Flag of Romania (1952-1965).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika]] (1947—1965) [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1952-1965).svg|30px]] ===
{{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1965) (neoficiāli Premjerministri)'''
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''&lt;br /&gt; ''Petru Groza'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1884—1958)&lt;/small&gt; || [[1947]]. gada [[30. decembris]] — [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] || [[Arāju fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''47.''' || [[Attēls:Gheorghe Gheorghiu-Dej1.jpg|80px]] || '''[[George Georgiu-Dežs]]'''&lt;br /&gt; ''Gheorghe Gheorghiu-Dej'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1901—1965)&lt;/small&gt; || [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] — [[1955]]. gada [[4. oktobris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''48.''' || [[Attēls:Chivu Stoica 1957.jpg|80px]] || '''[[Čivu Stoika]]'''&lt;br /&gt; ''Chivu Stoica'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1908—1975)&lt;/small&gt; || [[1955]]. gada [[4. oktobris]] — [[1961]]. gada [[20. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Gheorghe Maurer'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1902—2000)&lt;/small&gt; || [[1961]]. gada [[21. marts]] — [[1965]]. gada [[20. augusts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Romania (1965-1989).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas Sociālistiskā Republika]] (1965—1989) [[Attēls:Coat of arms of the Socialist Republic of Romania.svg|30px]] ===
{{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1965—1989) (neoficiāli Premjerministri)'''
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''&lt;br /&gt; ''Ion Gheorghe Maurer'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1902—2000)&lt;/small&gt; || [[1965]]. gada [[21. augusts]] — [[1974]]. gada [[27. februāris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''50.''' || [[Attēls:Manea Manescu.jpg|80px]] || '''[[Maneja Manesku]]'''&lt;br /&gt; ''Manea Mănescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1916—2009)&lt;/small&gt; || [[1974]]. gada [[27. februāris]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''51.''' || [[Attēls:Ilie Verdet.jpg|80px]] || '''[[Ilije Verdecs]]'''&lt;br /&gt; ''Ilie Verdeț'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1925—2001)&lt;/small&gt; || [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1982]]. gada [[20. maijs]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #CE2029| || '''52.''' || [[Attēls:Constantin Dăscălescu 1983b.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Deskelesku]]'''&lt;br /&gt; ''Constantin Dăscălescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1923—2003)&lt;/small&gt; || [[1982]]. gada [[21. maijs]] — [[1989]]. gada [[22. decembris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānija|Rumānijas Republika]] (1989—mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Romania.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #da70d6 | [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #bf0202 | [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] (no [[2001]]. gada [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFCC00| [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #ff6633 | [[Demokrātiski Liberālā partija (Rumānija)|Demokrātiski Liberālā partija]]  |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| red | [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #1A8ABA | [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Premjerministri (1989 — ''pašlaik'')'''
|-
| style=&quot;background: #da70d6| || '''53.''' || [[Attēls:Petre Roman.jpg|80px]] || '''[[Petre Romans]]'''&lt;br /&gt; ''Petre Roman'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1946)&lt;/small&gt; || [[1989]]. gada [[26. decembris]] — [[1991]]. gada [[16. oktobris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #da70d6| || '''54.''' || [[Attēls:Conventia PD-L 2013 - Theodor Stolojan (2).jpg|80px]] || '''[[Teodors Stoložans]]'''&lt;br /&gt; ''Theodor Stolojan'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt; || [[1991]]. gada [[16. oktobris]] — [[1992]]. gada [[19. novembris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''55.''' || [[Attēls:Nicolae Văcăroiu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Vekeroju]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Văcăroiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[19. novembris]] — [[1996]]. gada [[11. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''56.''' || [[Attēls:Victor Ciorbea (1).JPG|80px]] || '''[[Viktors Kiorbja]]'''&lt;br /&gt; ''Victor Ciorbea'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1954)&lt;/small&gt; || [[1996]]. gada [[12. decembris]] — [[1998]]. gada [[30. marts]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || — || [[File:Gavril Dejeu.PNG|80px]] || [[Gavrils Dežu]] &lt;br /&gt; ''Gavril Dejeu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1932)&lt;/small&gt; || [[1998]]. gada [[30. marts]] — [[17. aprīlis]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFCC00| || '''57.''' || [[Attēls:Radu Vasile(2).tif|80px]] || '''[[Radu Vasile]]'''&lt;br /&gt; ''Radu Vasile'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1942—2013)&lt;/small&gt; || [[1998]]. gada [[17. aprīlis]] — [[1999]]. gada [[13. decembris]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || — || || '''[[Aleksandru Atanasiu]]'''&lt;br /&gt; ''Alexandru Athanasiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1955)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[13. decembris]] — [[22. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''58.''' || [[Attēls:Mugur Isărescu.jpg|80px]] || '''[[Mugurs Isaresku]]'''&lt;br /&gt; ''Mugur Isărescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1949)&lt;/small&gt; || [[1999]]. gada [[22. decembris]] — [[2000]]. gada [[28. decembris]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''59.''' || [[Attēls:Adrian Năstase3.jpg|80px]] || '''[[Andriāns Nestase]]'''&lt;br /&gt; ''Adrian Năstase'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1950)&lt;/small&gt; || [[2000]]. gada [[28. decembris]] — [[2004]]. gada [[21. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]]/[[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || — || [[Attēls:5. Reuniunea BPN al PSD - 17.03.2014 (13216493103) (cropped).jpg|80px]] || [[Eižens Bežinariu]] &lt;br /&gt; ''Eugen Bejinariu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1959)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[21. decembris]] — [[28. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''60.''' || [[Attēls:Tariceanu USL 2.0 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Kelins Popesku Teričanu]]'''&lt;br /&gt; ''Călin Popescu-Tăriceanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt; || [[2004]]. gada [[29. decembris]] — [[2008]]. gada [[22. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #ff6633| || '''61.''' || [[Attēls:Emil Boc.jpg|80px]] || '''[[Emīls Boks]]'''&lt;br /&gt; ''Emil Boc'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1966)&lt;/small&gt; || [[2008]]. gada [[22. decembris]] — [[2012]]. gada [[6. februāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''&lt;br /&gt; ''Cătălin Predoiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2012]]. gada [[6. februāris]] — [[9. februāris]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''62.''' || [[Attēls:Mihai Răzvan Ungureanu (nov 2013) (cropped).JPG|80px]] || '''[[Mihails Rezvans Ungurejanu]]'''&lt;br /&gt; ''Mihai Răzvan Ungureanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2012]]. gada [[9. februāris]] — [[7. maijs]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''63.''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''&lt;br /&gt; ''Victor Ponta'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1972)&lt;/small&gt; || [[2012]]. gada [[7. maijs]] — [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || '''[[Gabriels Oprja]]'''&lt;br /&gt; ''Gabriel Oprea'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] — [[9. jūlijs]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''&lt;br /&gt; ''Victor Ponta'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1972)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[9. jūlijs]] — [[29. jūlijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 2. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || [[Gabriels Oprja]] &lt;br /&gt; ''Gabriel Oprea'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[29. jūlijs]] — [[10. augusts]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''&lt;br /&gt; ''Victor Ponta'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1972)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[10. augusts]] — [[5. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 3. pilnvaru termiņš
|-
| style=&quot;background: #1A8ABA| || — || [[Attēls:SorinCîmpeanu2015 (cropped).jpg|80px]] || [[Sorins Kimpjanu]] &lt;br /&gt; ''Sorin Cîmpeanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[5. novembris]] — [[17. novembris]] || [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''64.''' || [[Attēls:Dacian Ciolos (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dačiāns Čološs]]'''&lt;br /&gt; ''Dacian Cioloș'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1969)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[17. novembris]] — [[2017]]. gada [[4. janvāris]] || Neatkarīgais ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''65.''' || [[Attēls:Sorin Grindeanu, interview Feb 2015.jpg|80px]] || '''[[Sorins Grindjanu]]'''&lt;br /&gt; ''Sorin Grindeanu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1973)&lt;/small&gt; || [[2017]]. gada [[4. janvāris]] — [[29. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''66.''' || [[Attēls:Mihai Tudose 2018.jpg|80px]] || '''[[Mihajs Tudose]]'''&lt;br /&gt; ''Mihai Tudose'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2017]]. gada [[29. jūnijs]] — [[2018]]. gada [[16. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || — || [[Attēls:Mihai Fifor (cropped).jpg|80px]] || [[Mihajs Fifors]]&lt;br /&gt; ''Mihai Fifor'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1970)&lt;/small&gt; || [[2018]]. gada [[16. janvāris]] — [[29. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''67.''' || [[Attēls:Viorica Dăncilă June 2019.jpg|80px]] || '''[[Viorika Dančila]]'''&lt;br /&gt; ''Viorica Dăncilă'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1963)&lt;/small&gt; || [[2018]]. gada [[29. janvāris]] — [[2019]]. gada [[4. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''68.''' || [[Attēls:Ludovic Orban, EPP Summit, Sibiu, May 2019 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ludoviks Orbans]]'''&lt;br /&gt; ''Ludovic Orban'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1963)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[4. novembris]] — [[2020]]. gada [[7. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || [[Nikolaja Čuka]]&lt;br /&gt; ''Nicolae Ciucă'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2020]]. gada [[7. decembris]] — [[23. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''69.''' || [[Attēls:Romanian Prime Minister Vasile-Florin Cîțu (11-05-2021) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Florins Kicu]]'''&lt;br /&gt; ''Florin Cîțu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1973)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[23. decembris]] — [[2021]]. gada [[25. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''70.''' || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || '''[[Nikolaja Čuka]]'''&lt;br /&gt; ''Nicolae Ciucă'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2021]]. gada [[25. novembris]] — [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''&lt;br /&gt; ''Cătălin Predoiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2023]]. gada [[12. jūnijs]] — [[15. jūnijs]] ||  [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #bf0202| || '''71.''' || [[Attēls:Marcel Ciolacu (18 January 2024) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Marcels Čolaku]]'''&lt;br /&gt; ''Marcel Ciolacu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] — [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''&lt;br /&gt; ''Cătălin Predoiu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2025]]. gada [[6. maijs]] — [[23. jūnijs]] ||  [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || 72 || [[Attēls:Ilie Bolojan (16 April 2026) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ilie Boložans]]'''&lt;br /&gt;''Ilie Bolojan'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] — [[2026]]. gada [[20. oktobris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || 73 || [[Attēls:First press conference of PM Luca Niculescu (cropped).jpg|80px]] || '''[[Luka Nikulesku]]'''&lt;br /&gt;''Luca Niculescu'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1971)&lt;/small&gt; || [[2026]]. gada [[20. oktobris]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgais ||
|}

{{Eiropas valstu valdību vadītāji}}

[[Kategorija:Rumānija|*]]
[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>cokivd153d8je83o84vvc42hwtlk8nc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bella Ahmaduļina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348458</id>
    <revision>
      <id>4538371</id>
      <parentid>4464546</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:03:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11210" sha1="4kbumynrfn3cg3r7r853x3h7iohgrxd" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 260px
| vārds = Bella Ahmaduļina
| vārds_orig = ''Изабелла Ахмадулина''
| attēls = Bella Akhmadulina.jpg
| att_nosaukums = Pēc 2004.g. Krievijas Federācijas valsts prēmijas saņemšanas literatūras un mākslas jomā (2005.g. 12. jūnijs)
| dz_dat_alt = {{dat|1937|4|10}}
| dz_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
| m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2010|11|29|1937|4|10}}
| m_vieta = Peredelkina, [[Maskavas apgabals]], {{RUS}}
| pilsonība = &lt;br /&gt;
{{RUS}}
| nodarbošanās = dzejniece, rakstniece, tulkotāja
| rakstīšanas valoda = [[krievu valoda|krievu]]
| žanri = lirika
| apbalvojumi = PSRS un Krievijas Federācijas valsts prēmija
|dzimums = S
}}

'''Bella''' ('''Izabella''') '''Ahmaduļina''' ({{val|ru|Бе́лла (Изабе́лла) Аха́товна Ахмаду́лина}}; dzimusi {{dat|1937|4|10}}, mirusi {{dat|2010|11|29}}) bija [[tatāri|tatāru]]/[[krievi|krievu]]/[[itāļi|itāļu]] izcelsmes [[Krievu valoda|krievu]] dzejniece, rakstniece, tulkotāja, viena no pazīstamākajām krievu liriskajām dzejniecēm [[20. gadsimts|XX gadsimta otrajā pusē]]. Bija Krievijas rakstnieku savienības biedre, Krievijas PEN-centra, Puškina mākslas muzeja draugu biedrības valdes locekle, ASV Mākslas un literatūras akadēmijas (''American academy of arts and literature'') goda locekle, Krievijas Federācijas un [[PSRS Valsts prēmija|PSRS Valsts prēmiju]] laureāte.

== Biogrāfija ==
Bella Аhmaduļina dzimusi 1937. gada 10 aprīlī Maskavā. Viņas tēvs — Аhats Аhmaduļins (1902—1979) bija tatāru tautības komjaunatnes un komunistiskās partijas darbinieks, [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS kara]] gados gvardes majors, vēlāk — PSRS Valsts muitas komitejas darbinieks, priekšsēdētāja vietnieks. Māte Nadežda Lazareva strādāja PSRS [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komitejā]] par tulkotāju.

Bella sāka rakstīt dzeju jau skolas gados. Pēc kritiķa Dmitrija Bikova domām, savu rakstības manieri Bella atrada piecpadsmit gadu vecumā. Viņas dzejas talantu pirmais pamanīja slavenais dzejnieks Pavels Antokoļskis.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sobesednik.ru/bykov/bella|title=Bella &amp;#124; Дмитрий Быков &amp;#124; Собеседник.ру|accessdate=2013-02-14|archiveurl=https://www.webcitation.org/6EReoaDmE?url=http://sobesednik.ru/bykov/bella|archivedate=2013-02-15}}&lt;/ref&gt;

1957. gadā Аhmaduļina tika kritizēta PSRS [[komjaunatne]]s avīzē &quot;Komsomoļskaja pravda&quot;. Аhmaduļina mācījās Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtā vienā kursā ar [[Vizma Belševica|Vizmu Belševicu]], [[Jevgeņijs Jevtušenko|Jevgeņiju Jevtušenko]], [[Andrejs Vozņesenskis|Andreju Vozņesenski]], izslēgta no institūta par atteikšanos atbalstīt [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] vajāšanu, bet vēlāk atjaunota kursā un beigusi institūtu 1960. gadā ar izcilību. 

1959. gadā, 22 gadu vecumā, Аhmaduļina uzrakstīja vienu no saviem pazīstamākajiem dzejoļiem ''По улице моей, который год...''.&lt;ref&gt;[http://rupoem.ru/axmadulina/po-ulice-moej.aspx «По улице моей который год…» — Белла Ахмадулина]&lt;/ref&gt; 1975. komponists [[Mikaels Tariverdijevs]] pārveidoja to romancē, kas kļuva ļoti populāra [[Alla Pugačova|Allas Pugačovas]] izpildījumā un pirmo reizē izskanēja [[Eldars Rjazanovs|Eldara Rjazanova]] filmā &quot;[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]&quot;.

1964. gadā Bella filmējās žurnālistes lomā [[Vasīlijs Šukšins|Vasīlija Šukšina]] filmā &quot;Dzīvo tāds puisis&quot;, kurš saņēma &quot;Zelta lauvu&quot; [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. 1970. gadā Аhmadulina vēlreiz parādījās uz ekrāna filmā &quot;Sports, sports, sports&quot;.

Pirmais dzejoļu krājums &quot;Stīga&quot; tika izdots 1962. gadā. Nākamais dzejoļu krājums &quot;Drebuļi&quot; izdots [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] (1968) (nevis [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]).&lt;ref&gt;Mirusi izcilā krievu dzejniece Bella Ahmaduļina. http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/36334-mirusi-izcila-krievu-dzejniece-bella-ahmadulina.htm&lt;/ref&gt;

Tālāk sekoja dzejas krājumi &quot;Mūzikas nodarbības&quot; (1970), &quot;Dzeja&quot; (1975), &quot;Sniegputenis&quot; (1977), &quot;Svece&quot; (1977), &quot;Noslēpums&quot; (1983), &quot;Dārzs&quot; ([[PSRS Valsts prēmija]], 1989). Viņas dzejā spriegs lirisms apvienots ar intelektuālu dzīves uztveri, tajā jūtama arī sasaukšanās ar aizgājušo laikmetu poētisko tradīciju. Latviski 1987. gadā izdota Ahmaduļinas dzejoļu izlase &quot;Noslēpums&quot;.
[[Attēls:Белла_Ахмадулина1.jpg|left|thumb|200px|Bella Ahmadulina uzstājas]]
1970. gados dzejniece apmeklēja [[Gruzija|Gruziju]], kas ieguva svarīgu vietu viņas daiļradē. Viņa tulkoja N. Baratašvili, [[Galaktions Tabidze|G. Tabidzi]], V. Abašidzi un citus Gruzijas autorus.

1979. gadā Аhmaduļina piedalījās ārpus cenzūras izdotās literatūras almanaha &quot;''Metropoļ''&quot; veidošanā, kas tika izdots tikai 12 eksemplāros. ''&quot;Metropoļ&quot;'' uzreiz kļuva zināms padomju inteliģences aprindās, un tā atkārtots izdevums tika drukāts Rietumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Mirusi Ahmaduļina. Medvedevs izčivina līdzjūtību.http://www.dgramata.lv/literaras-zinas/jaunakie-notikumi/mirusi-ahmadulina-medvedevs-izcivina-lidzjutibu/&lt;/ref&gt;

Viņa daudzkārt izteikusi atbalstu padomju disidentiem — [[Andrejs Saharovs|Andrejam Saharovam]], Ļevam Kopeļevam, Georgijam Vladimovam, [[Vladimirs Voinovičs|Vladimiram Voinovičam]]. Viņas publicistikas raksti tika publicēti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] laikrakstā &quot;[[The New York Times|New York Times]]&quot;, kā arī pārraidīti radio &quot;[[Radio Brīvība]]&quot; un &quot;[[Amerikas Balss]]&quot;. 1993. gadā Ahmaduļina bija to četrdesmit divu literātu skaitā, kas parakstīja vēstuli, pieprasot aizliegt &quot;visu veidu komunistiskās un nacionālsociālistiskās partijas un apvienības&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Krievijā kopā ar citiem dzejniekiem uzstājusies plašas publikas priekšā, tai skaitā arī stadionos.&lt;ref&gt;Егор Ерохомович. &quot;Я и совестью, и нуждой весьма учeна&quot; (''krievu val.''). http://arhiv.bb.lv/index.php?p=1%20i=4412%20s=%20a=161005&amp;i=1312&amp;s=8&amp;a=59550&amp;v=print{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Piedalījusies arī daudzās starptautiskos dzejas festivālos.

Аhmaduļina sarakstīja atmiņas par mūsdienu dzejniekiem (viņas vienaudži ir slavenākie sešdesmito gadu krievu literāti Jevgeņijs Jevtušenko, Andrejs Vozņesenskis, [[Roberts Roždestvenskis]], Rimma Kazakova, Andrejs Bitovs, [[Vasīlijs Aksjonovs]] un citi,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;) kā arī esejas par [[Aleksandrs Puškins|Puškinu]] un [[Mihails Ļermontovs|M. Ļermontovu]].

Pēdējos gados dzejniece smagi slimoja, cieta no redzes zuduma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fed.sibnovosti.ru/articles/128191-poetessa-bella-ahmadulina-skonchalas-v-vozraste-73-let |title=Поэтесса Белла Ахмадулина скончалась в возрасте 73 лет |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101210053558/http://fed.sibnovosti.ru/articles/128191-poetessa-bella-ahmadulina-skonchalas-v-vozraste-73-let |archivedate={{dat|2010|12|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Bella Аhmaduļina nomira 2010. gada 29. novembrī ātrās palīdzības automašīnā, 73 gadu vecumā.&lt;ref&gt;Mirusi krievu dzejniece Bella Ahmaduļina. http://www.delfi.lv/izklaide/archive/mirusi-krievu-dzejniece-bella-ahmadulina.d?id=35452725&lt;/ref&gt; Saskaņā ar vīra Borisa Meserēra vārdiem, nāve iestājās sakarā ar sirds un asinsvadu krīzi.&lt;ref&gt;[http://www.radiomayak.ru/doc.html?id=211978 Умерла Белла Ахмадулина]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Krievijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidents]] [[Dmitrijs Medvedevs]] izteica oficiālu līdzjūtību dzejnieces ģimenei un tuviniekiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://xn--d1abbgf6aiiy.xn--p1ai/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/9635 |title=Соболезнования в связи со смертью Беллы Ахмадулиной. — 29 ноября 2010 года, 20:30 |access-date={{dat|2019|03|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120118175942/http://xn--d1abbgf6aiiy.xn--p1ai/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/9635 |archivedate={{dat|2012|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; „Mirusi Bella Ahmaduļina. Neatgūstams zaudējums. Viņas daiļrade — krievu literatūras klasika. Sērojam.” — savā ''[[Twitter]]'' kontā rakstīja Dmitrijs Medvedevs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Atvadīšanās no Bellas Аhmaduļinas notika 2010. gada 3. decembrī Literātu Centrālajā namā Maskavā.&lt;ref&gt;[http://www.lenta.ru/news/2010/11/30/bella/ Объявлены дата и место прощания с Беллой Ахмадулиной]&lt;/ref&gt; Apbedīta [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapsētā]].&lt;ref&gt;[http://www.rg.ru/2010/12/03/ahmadulina-anons.html Белла Ахмадулина похоронена на Новодевичьем кладбище]/«[//ru.wikipedia.org/wiki/Российская_газета Российская газета]»&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
No 1955. līdz 1958. gadam Аhmaduļina bija [[Jevgeņijs Jevtušenko|Jevgeņija Jevtušenko]] pirmā sieva.

No 1959. gada līdz 1968. gada 1. novembrim bija rakstnieka Jurija Nagibina piektā sieva.&lt;ref name=&quot;казак&quot;&gt;Вольфганг Казак. ''Лексикон русской литературы ХХ века.'' М.: РИК &quot;Культура&quot;, 1996. — 512 с. — Перевод с немецкого.&lt;/ref&gt; Pēc laulības šķiršanas Bella pieņēma audzināšanā audžumeitu Annu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sobesednik.ru/scandals/20120614-bellu-akhmadulinu-muzh-vygnal-iz-doma-za-lesbiiskii-seks |title=Собеседник. |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130312162928/http://sobesednik.ru/scandals/20120614-bellu-akhmadulinu-muzh-vygnal-iz-doma-za-lesbiiskii-seks }}&lt;/ref&gt;

No balkāru klasiķa Kaisina Kulijeva dēla Eldara Kulijeva (1951—2017) Аhmaduļinai 1973. gadā piedzima meita Elizabete.

1974. gadā apprecējās ceturto un pēdējo reizi — ar teātra mākslinieku Borisu Meserēru, atstājot bērnus ar savu māti un mājas kalpotāju.

Pirmā meita Anna beigusi Poligrāfijas institūtu, noformē grāmatas. Meita Elizabete beigusi Literatūras institūtu.

Pēdējos gados Bella Аhmaduļina dzīvoja Peredelkinā ar vīru.

== Bibliogrāfija ==
Bella Аhmaduļina. &quot;Noslēpums&quot;. Rīga, Liesma, 1987. — 127.lpp&lt;ref&gt;http://www.ibook.lv/BD_noslepums-bella-ahmadulina.aspx?BID=79f38426-1804-47ba-a4b5-5e0112b8835c{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Ahmaduļina, Bella}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:2010. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Krievu dzejnieki]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>4kbumynrfn3cg3r7r853x3h7iohgrxd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eļina Svitoļina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>354610</id>
    <revision>
      <id>4538520</id>
      <parentid>4096862</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:57:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6086" sha1="q0p45xr69novh474pcfmm3bgtnrsgln" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Eļina Svitoļina
 |                       vārds_orig = ''Еліна Світо́ліна''
 |                           attēls = Elina Svitolina at Sports Festival 2026.jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Eļina Svitoļina 2026. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{UKR}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|12}}
 |                       placebirth = {{vieta|Ukraina|Odesa}}
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=174}}
 |                           weight = 
 |                        turnedpro = 2010
 |                          retired = 
 |                            plays = ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = 30 887 396 [[ASV dolārs|USD]]
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 
 |                    singlestitles = 20 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]], 6 [[Starptautiskā tenisa federācija|ITF]]
 |            highestsinglesranking = 3. ({{dat|2017|9|11|SK|bez}})
 |             AustralianOpenresult = SF (2026)
 |                 FrenchOpenresult = QF (2015, 2017, 2020, 2023, 2026)
 |                  Wimbledonresult = SF (2019, 2023)
 |                     USOpenresult = SF (2019)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = W (2018)
 |                   Olympicsresult = [[File:Bronze medal olympic.svg|15px]] ({{oss|V=2020}})
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 2 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]], 2 [[Starptautiskā tenisa federācija|ITF]]
 |            highestdoublesranking = 108. ({{dat|2015|5|4|SK|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = 1R (2014, 2016)
 |          FrenchOpenDoublesresult = 2R (2014)
 |           WimbledonDoublesresult = 2R (2016)
 |              USOpenDoublesresult = 2R (2014)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 1R ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}})
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = 
 |                USOpenMixedresult = 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2026|8|25||bez}}
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
{{MedalSport|[[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}}
{{MedalCountry|{{UKR}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalBronze|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]]}}
}}
'''Eļina Svitoļina''' ({{val|uk|Еліна Михайлівна Світо́ліна}}; dzimusi {{dat|1994|9|12}} [[Odesa|Odesā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[tenisiste]]. Augstākais sasniegums WTA vienspēļu rangā ir 2017. gada septembrī sasniegtā 3. vieta.

No 2021. līdz 2022. gadam E. Svitoļinas treneris bija latvietis [[Andis Juška]].

Profesionāles karjeru uzsākusi 2010. gadā. Uzvaru guvusi piecpadsmit WTA vienspēļu turnīros. 2015. gada Francijas atklātajā čempionātā pirmoreiz karjerā iekļuvusi kāda no ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīru ceturtdaļfināliem. 2017. gadā kļuvusi par pirmo ukraiņu tenisisti, kas iekļuvusi WTA vienspēļu ranga pirmajā desmitniekā. 2019. gadā pirmoreiz iekļuva ''Grand Slam'' pusfinālā, to izdarot gan [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]], gan [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]].

2021. gada jūlijā apprecējās ar Francijas tenisistu [[Gaels Monfiss|Gaelu Monfisu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wtatennis.com/news/2191693/-best-day-of-my-life-elina-svitolina-and-gael-monfils-get-married|title='Best day of my life': Elina Svitolina and Gael Monfils get married|website=Women's Tennis Association|access-date=2021-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada oktobrī ģimenē piedzima meita. 2026. gada oktobrī E. Svitoļina paziņoja par laulības šķiršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/tennis-svitolina-monfils-breakup-2f5be10a064a4466ce15362a0d015087|title=Elina Svitolina announces the end of her marriage to Gael Monfils|last=AP}}&lt;/ref&gt;

== Vietas Grand Slam turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}

{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2011|2012|2013|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2011|A|A|1R|3R|3R|2R|3R|QF|QF|3R|4R|3R|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2011|Q1|Q2|2R|2R|QF|4R|QF|3R|3R|QF|3R|A|QF}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2011|A|Q1|1R|1R|2R|2R|4R|1R|SF|NH|2R|A|SF}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2011|A|1R|2R|1R|3R|3R|4R|4R|SF|A|QF|A|3R}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{tenisists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Svitoļina, Eļina}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Odesā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas tenisisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]]
[[Kategorija:Ukrainas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Ar Kņazienes Olgas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>q0p45xr69novh474pcfmm3bgtnrsgln</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smiltenes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355545</id>
    <revision>
      <id>4538382</id>
      <parentid>4300168</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:14:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4593" sha1="hkcb4ng99kzebuv0tlimml1gd93wup2" xml:space="preserve">{{Vairāki attēli|width=100|image1=Smiltenes novads COA.svg|image2=Smiltenes novada ģerbonis.svg|caption1=[[Smiltenes novada ģerbonis|Novada ģerbonis]] (2009–2021)|caption2=Novada ģerbonis (kopš 2022)}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] pašvaldības vadītāji'''. [[Smiltenes novads (2009—2021)|Smiltenes novads]] tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Bilskas pagasts|Bilskas]], [[Blomes pagasts|Blomes]], [[Brantu pagasts|Brantu]], [[Grundzāles pagasts|Grundzāles]], [[Launkalnes pagasts|Launkalnes]], [[Palsmanes pagasts|Palsmanes]], [[Smiltenes pagasts|Smiltenes]], [[Variņu pagasts|Variņu]] pagastus un [[Smiltene]]s pilsētu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smiltene.lv/uploads/uploads/Smiltenes%20novada%20dome/Publiskais_parskats/publ_parskats2009.pdf |title=SMILTENES NOVADA PAŠVALDĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS PAR 2009. GADU |access-date={{dat|2017|07|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150414174404/http://www.smiltene.lv/uploads/uploads/Smiltenes%20novada%20dome/Publiskais_parskats/publ_parskats2009.pdf |archivedate={{dat|2015|04|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2021. gada 1. jūlijā Smiltenes novadu apvienoja ar [[Apes novads|Apes]] un [[Raunas novads|Raunas]] novadiem.

== Uzskaitījums ==
{{colbegin|3}}
{{legend| #741569| [[LPP/LC]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| blue| [[Reģionu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #99CC33| [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — pašlaik)''' 
|-
| style=&quot;background: #741569| || rowspan=&quot;2&quot;| '''1.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531544840) (cropped).jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Ainārs Mežulis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1962)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2014]]. gada [[3. novembris]] || [[LPP/LC]] || [[2009. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2009]] || rowspan=&quot;2&quot;|
|-
| style=&quot;background: blue| || [[Reģionu alianse]] || [[2013. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2013]] 
|-
| style=&quot;background: #EFC800| || '''2.''' || [[Attēls:Gints Kukainis.jpg|80px]] || '''[[Gints Kukainis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1983)&lt;/small&gt; || [[2014]]. gada [[3. novembris]] — [[2019]]. gada [[27. novembris]] || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] || [[2017. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2017]] ||
|-
| style=&quot;background: #EFC800| || '''3.''' || [[Attēls:Edgars Avotiņš.jpg|80px]] || '''[[Edgars Avotiņš]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1983)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[27. novembris]]&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-smiltenes-meru-ievelets-lidzsineja-mera-partijas-biedrs-edgars-avotins.d?id=51674207&lt;/ref&gt; — [[2024]]. gada [[22. augusts]] || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] ||  — &lt;br/&gt; [[2021. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2021]] ||
|-
| style=&quot;background:#99CC33| || — || rowspan=&quot;2&quot;|[[Attēls:22.jūnija Saeimas sēde (35077232460) (cropped).jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;|'''[[Astrīda Harju]]'''&lt;br&gt;&lt;small&gt;(1960)&lt;/small&gt; || ''[[2024]]. gada [[22. augusts]]'' — ''[[19. septembris]]'' || rowspan=&quot;2&quot;|[[Jaunā Vienotība]] || — || ''pienākumu izpildītāja''
|-
| style=&quot;background: #99CC33| || '''4.'''|| [[2024]]. gada [[19. septembris]] — [[2025]]. gada [[26. jūnijs]]|| — || 
|-
| style=&quot;background: #E64632| || '''5.''' || [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ervins Labanovskis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1980)&lt;/small&gt; || [[2025]]. gada [[26. jūnijs]] — ''pašlaik'' || [[Progresīvie]] || [[2025. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2025]] ||
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.smiltene.lv/aktualitates Smiltenes novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130630225226/http://www.smiltene.lv/aktualitates |date={{dat|2013|06|30||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Smiltenes novads|Pašvaldība]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Smiltenes novads]]</text>
      <sha1>hkcb4ng99kzebuv0tlimml1gd93wup2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pāvils I (pāvests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355901</id>
    <revision>
      <id>4538320</id>
      <parentid>4421441</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:11:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1736" sha1="qa2crvv4i2zxceos04i16t1hxhpuxt3" xml:space="preserve">{{Kristīgā līdera infokaste
|            type = Pāvests
|honorific-prefix = Pāvests
|            name = Pāvils I
|           image = Paul I.jpg
|      image_size = 200px
|      birth_name = Pāvils
|      term_start = {{dat|757|5|29|N}}
|        term_end = {{dat|767|6|28|N}}
|     predecessor = [[Stefans II]]
|       successor = [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]]
|      birth_date = [[700. g|700]]. gadā
|     birth_place = [[Roma]]
|      death_date = {{dat|767|6|28}}
|     death_place = [[Roma]], [[Pāvesta valsts]]
|       feast_day = 
|           other = Pāvils
}}
'''Pāvils I''' ({{val|la|Paulus I}}; dzimis [[700. gads|700]]. gadā, miris {{dat|767|6|28}}) bija [[Romas pāvests]] no {{dat|757|5|29|Ģ|bez}} līdz nāvei. Viņš tika ievēlēts par pēcteci savam brālim [[Stefans II|Stefanam II]]. Viņa sadarbība ar [[franki]]em nostiprināja tikko izveidojušos [[Pāvesta valsts|Pāvesta valsti]].

Pāvests [[Zaharijs]] viņu iesvētīja par [[diakons|diakonu]]. Sava brāļa [[Stefans II|Stefana II]] pontifikāta laikā Pāvils I kļuva par nozīmīgu figūru Romas  kūrijā. Sava pontifikāta laikā Pāvils I nodrošināja atbalstu no franku karaļa [[Pipins Īsais|Pipina Īsā]] pret [[Langobardi|langobardu]] karali [[Dezidērijs|Dezidēriju]] un [[Austrumromas impērija|Austrumroma]]s imperatoru [[Konstantīns V|Konstantīnu V]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{catholic|11577a}}


{{reliģija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Pāvesti}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:700. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:767. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Romas pāvesti]]
[[Kategorija:Katoļu svētie]]
[[Kategorija:Pareizticīgo svētie]]</text>
      <sha1>qa2crvv4i2zxceos04i16t1hxhpuxt3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klemāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>357772</id>
    <revision>
      <id>4538411</id>
      <parentid>4275156</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:15:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ skatīt arī.....</comment>
      <origin>4538411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="439" sha1="5wmqbv7y77vnnf0j0yxijtjzenxkhfr" xml:space="preserve">'''Klemāns''' ({{val|fr|Clément}}) ir [[franču valoda|franču]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Arno Klemāns]] (''Arnaud Clément'', 1977) — franču tenisists;
* [[Renē Klemāns]] (''René Clément''; 1913—1996) — franču kinorežisors un scenārists;
* [[Žoržs Klemāns]] (''Georges Clément'') — franču vieglatlēts.

== Skatīt arī ==
* [[Klements]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Franču uzvārdi]]</text>
      <sha1>5wmqbv7y77vnnf0j0yxijtjzenxkhfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rafaels Gerreiru</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369663</id>
    <revision>
      <id>4538311</id>
      <parentid>4472555</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:47:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5063" sha1="bn6yuszn1koh02rxnzo4qanadjpabl4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playerame = Rafaels Gerreiru
| fullname = Rafaels Adelino Žuze Gerreiru
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|22}}
| caps1 = 55
| caps2 = 38
| caps3 = 102
| caps4 = 162
| caption = Gerreiru 2018. gadā
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen|SM Caen II]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| currentclub = 
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Sendenī}}
| goals1 = 4
| goals2 = 1
| goals3 = 10
| goals4 = 30
| height = 170
| image = Raphaël Guerreiro (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 13
| nationalcaps2 = 65
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalteam2 = {{fb|Portugāle}}
| nationalyears1 = 2013—2015
| nationalyears2 = 2014—2023
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] / [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2010—2012
| years2 = 2012—2013
| years3 = 2013—2016
| years4 = 2016—2023
| name = 
| birth_place = 
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| years5 = 2023—2026
| caps5 = 61
| goals5 = 12
}}

'''Rafaels Adelino Žuze Gerreiru''' ({{val|pt|Raphaël Adelino José Guerreiro}}; dzimis {{Dat|1993|12|22}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], pārstāvējis [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]].

Gerreiru ir dzimis [[Sendenī]], [[Francija|Francijā]]. Viņa māte ir [[francūziete]], bet tēvs [[Portugāļi|portugālis]], tāpēc viņš pārstāv Portugāles futbola izlasi. Savu karjeru sāka Francijas otrās līgas klubā [[SM Caen]]. 2013. gadā pievienojās [[Ligue 1]] klubam [[FC Lorient]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://fclweb.fr/fr/info/article/raphael-guerreiro-et-vincent-aboubakar-au-fc-lorient|title=Raphaël Guerreiro et Vincent Aboubakar au FC Lorient|publisher=fclweb.fr|work=|access-date={{dat|2017|12|15|sk}}|date={{dat|2013|6|27|sk}}|last=|first=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160317044116/https://www.fclweb.fr/fr/info/article/raphael-guerreiro-et-vincent-aboubakar-au-fc-lorient|archivedate={{dat|2016|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Gerreiru parakstīja četru gadu līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bvb.de/eng/News/Overview/Borussia-Dortmund-sign-Raphael-Guerreiro|title=Borussia Dortmund sign Raphaël Guerreiro|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2017-12-15|language=en|archive-date=2017-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20170822054938/http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Borussia-Dortmund-sign-Raphael-Guerreiro}}&lt;/ref&gt; [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] pārsvarā spēlēja kā pussargs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.portugoal.net/portuguese-abroad/538-raphael-guerreiro-makes-flying-start-to-life-at-borussia-dortmund|title=Raphael Guerreiro makes flying start to life at Borussia Dortmund|work=E-max|access-date=2017-12-15|last=Kundert|first=Tom|language=en}}&lt;/ref&gt; Kā brīvais aģents, 2023. gada vasarā Gerreiru pievienojās [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]].

[[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasē]] spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Borussia Dortmund'''

* [[DFB Pokal]]: 2016—17, 2020—21
* [[DFL Supercup]]: 2019
'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]], [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025—26]]
* [[DFB Pokal]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas Superkauss]]: 2025
'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gerreiru, Rafaels}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]]
[[Kategorija:SM Caen spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>bn6yuszn1koh02rxnzo4qanadjpabl4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrē Gomešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369987</id>
    <revision>
      <id>4538312</id>
      <parentid>4275864</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:49:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4043" sha1="fomd5z44rofuwshw6mgfoaaalhnn34r" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Andrē Gomešs
| image = Andre Gomes NYCFC v Columbus 10 May 2026-65 (cropped).jpg
| fullname = Andrē Filipi Tavārešs Gomešs
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|30}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Grižo}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;]]
| clubnumber = 20
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2005—2008
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]
| youthyears2 = 2008—2009
| youthclubs2 = {{flaga|Portugāle}} Pasteleira
| youthyears3 = 2009—2011
| youthclubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Boavista F.C.]]
| youthyears4 = 2011—2012
| youthclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| years1 = 2012—2014
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot; B]]
| caps1 = 17
| goals1 = 8
| years2 = 2012—2015
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| caps2 = 14
| goals2 = 2
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]]
| caps3 = 33
| goals3 = 4
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]]
| caps4 = 30
| goals4 = 3
| years5 = 2016—2019
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]]
| caps5 = 46
| goals5 = 3
| nationalyears1 = 2010
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps4 = 14
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 2013—2014
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps5 = 6
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2014—2018
| nationalteam6 = {{fb|POR}}
| nationalcaps6 = 29
| nationalgoals6 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = Andrē Gomešs 2026. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps6 = 27
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals6 = 1
| years6 = 2018—2019
| caps7 = 73
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals7 = 1
| years7 = 2019—2024
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 26
| goals8 = 3
| clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| years9 = 2024—2026
| caps9 = 22
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 20
| goals10 = 1
}}

'''Andrē Filipi Tavārešs Gomešs''' ({{val|pt|André Filipe Tavares Gomes}}; dzimis {{dat|1993|6|30}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Gomešs spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandā [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013—14
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013—14
* [[Taça da Liga]]: 2013—14

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]]
* [[Copa del Rey]]: 2016—17, 2017—18
* [[Spānijas Superkauss]]: 2016

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gomešs, Andrē}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Crew&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>fomd5z44rofuwshw6mgfoaaalhnn34r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538332</id>
      <parentid>4538312</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>https://www.soccerway.com/player/gomes-andre/dIFDILve/</comment>
      <origin>4538332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4043" sha1="t04topjj2d7d7c249j8tm1wmhtctej2" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Andrē Gomešs
| image = Andre Gomes NYCFC v Columbus 10 May 2026-65 (cropped).jpg
| fullname = Andrē Filipi Tavārešs Gomešs
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|30}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Grižo}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;]]
| clubnumber = 20
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2005—2008
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]
| youthyears2 = 2008—2009
| youthclubs2 = {{flaga|Portugāle}} Pasteleira
| youthyears3 = 2009—2011
| youthclubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Boavista F.C.]]
| youthyears4 = 2011—2012
| youthclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| years1 = 2012—2014
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot; B]]
| caps1 = 17
| goals1 = 8
| years2 = 2012—2015
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| caps2 = 14
| goals2 = 2
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]]
| caps3 = 33
| goals3 = 4
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]]
| caps4 = 30
| goals4 = 3
| years5 = 2016—2019
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]]
| caps5 = 46
| goals5 = 3
| nationalyears1 = 2010
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps4 = 14
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 2013—2014
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps5 = 6
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2014—2018
| nationalteam6 = {{fb|POR}}
| nationalcaps6 = 29
| nationalgoals6 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = Andrē Gomešs 2026. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps6 = 27
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals6 = 1
| years6 = 2018—2019
| caps7 = 73
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals7 = 1
| years7 = 2019—2024
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 26
| goals8 = 3
| clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| years9 = 2024—2026
| caps9 = 22
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 22
| goals10 = 1
}}

'''Andrē Filipi Tavārešs Gomešs''' ({{val|pt|André Filipe Tavares Gomes}}; dzimis {{dat|1993|6|30}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Gomešs spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandā [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013—14
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013—14
* [[Taça da Liga]]: 2013—14

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]]
* [[Copa del Rey]]: 2016—17, 2017—18
* [[Spānijas Superkauss]]: 2016

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gomešs, Andrē}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Crew&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>t04topjj2d7d7c249j8tm1wmhtctej2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Želsons Martinšs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371123</id>
    <revision>
      <id>4538323</id>
      <parentid>4276182</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:15:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3251" sha1="rsm2u7eeys98kk7ja0opz9lxqm9vlos" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Želsons Martinšs
| image = Russia-Portugal CC2017 (14) (cropped).jpg
| fullname = Želsons Dani Batalja Martinšs
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|11}}
| cityofbirth = {{vieta|Kaboverde|Praja}}
| height = 173
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]
| clubnumber = 10
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2010—2014
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| years1 = 2014—2015
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} Sporting B
| caps1 = 40
| goals1 = 6
| years2 = 2015—2018
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| caps2 = 92
| goals2 = 18
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps2 = 21
| nationalgoals2 = 7
| nationalyears3 = 2014—2015
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2015—2017
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals4 = 2
| nationalyears5 = 2016
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U23
| nationalcaps5 = 1
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2016—2018
| nationalteam6 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps6 = 21
| nationalgoals6 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps3 = 8
| caps4 = 16
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]]
| goals3 = 0
| goals4 = 4
| years3 = 2018—2019
| years4 = 2019
| caps5 = 87
| clubs5 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]]
| goals5 = 11
| years5 = 2019—2024
| clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]
| years6 = 2024—
| caps6 = 74
| goals6 = 12
}}

'''Želsons Dani Batalja Martinšs''' ({{val|pt|Gelson Dany Batalha Martins}}; dzimis {{dat|1995|5|11}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], malējais [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] kluba ''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Sporting'''

* [[Taça da Liga]]: 2017—18
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2015

'''Atlético Madrid'''

* [[UEFA Superkauss]]: 2018
'''Olympiacos'''

* [[Grieķijas Superlīga]]: 2024—25
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2024—25
* [[Grieķijas Superkauss]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Martinšs, Želsons}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>rsm2u7eeys98kk7ja0opz9lxqm9vlos</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danilu Pereira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371124</id>
    <revision>
      <id>4538340</id>
      <parentid>4342719</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:18:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4066" sha1="5z5znoefpkx56p826y4aeyn7isci4sc" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Danilu Pereira
| image = Danilo Pereira PSG.jpg
| fullname = Danilu Luišs Eliu Pereira
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|9|9}}
| cityofbirth = {{vieta|Gvineja-Bisava|Bisava}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| clubnumber = 2
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2008—2010
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| years1 = 2010—2013
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]]
| caps1 = 5
| goals1 = 0
| years2 = 2011
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku &quot;Aris&quot;]]
| caps2 = 5
| goals2 = 2
| years3 = 2012—2013
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Roda JC]]
| caps3 = 31
| goals3 = 1
| years4 = 2013—2015
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}}  [[CS Marítimo]]
| caps4 = 57
| goals4 = 4
| years5 = 2015—2021
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]
| caps5 = 135
| goals5 = 15
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2009—2010
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2010—2011
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps3 = 19
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2012
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps4 = 3
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2015—2024
| nationalteam5 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps5 = 74
| nationalgoals5 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = Danilu Pereira 2021. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps6 = 23
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]]
| goals6 = 2
| years6 = 2020—2021
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]]
| years7 = 2021—2024
| caps7 = 86
| goals7 = 7
| clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| years8 = 2024—
| caps8 = 65
| goals8 = 4
}}

'''Danilu Luišs Eliu Pereira''' ({{val|pt|Danilo Luís Hélio Pereira}}; dzimis {{dat|1991|9|9}}) ir [[Bisava|Bisavā]] dzimis [[Portugāle]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Pereira spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandā ''[[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]''.

== Sasniegumi ==
'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2017—18, 2019—20
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2019—20

'''Paris Saint-Germain'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]]
* [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2020—21, 2023—24
* [[Trophée des Champions]]: 2020, 2022, 2023

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Pereira, Danilu}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:CS Marítimo spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>5z5znoefpkx56p826y4aeyn7isci4sc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brunu Alvešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371177</id>
    <revision>
      <id>4538309</id>
      <parentid>4342669</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:42:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5087" sha1="qxkj4aja3psx4fu5jz68ferek8ky0tm" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Brunu Alvešs
| image = [[Attēls:Bruno Alves 2018.jpg|220px]]
| fullname = Brunu Eduardu Regufe Alvešs
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|27}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Povua di Varzima}}
| height = 189
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 1992—1999
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}}  	Varzim
| youthyears2 = 1999—2000
| youthclubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]
| years1 = 2000—2005
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto B]]
| caps1 = 58
| goals1 = 8
| years2 = 2002—2010
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]
| caps2 = 119
| goals2 = 14
| years3 = 2002—2003
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Farense]]
| caps3 = 46
| goals3 = 3
| years4 = 2003—2004
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Vitoria S.C.]]
| caps4 = 26
| goals4 = 1
| years5 = 2004—2005
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.]]
| caps5 = 27
| goals5 = 0
| years6 = 2010—2013
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit]]
| caps6 = 71
| goals6 = 1
| years7 = 2013—2016
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps7 = 75
| goals7 = 3
| years8 = 2016—2017
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio]]
| caps8 = 36
| goals8 = 1
| years9 = 2017—2018
| clubs9 = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]]
| caps9 = 20
| goals9 = 1
| nationalyears1 = 2001—2002
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2002—2004
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps2 = 19
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2004
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U23
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2004
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle B
| nationalcaps4 = 1
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2007—2018
| nationalteam5 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps5 = 96
| nationalgoals5 = 11
| name = 
| caption = Alvešs 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps10 = 85
| goals10 = 5
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]]
| years10 = 2018—2021
| clubs11 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Famalicão|Famalicão]]
| years11 = 2021
| caps11 = 0
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Grieķija}} [[Apollon Smyrnis F.C.|Apollon Smyrnis]]
| years12 = 2021—2022
| caps12 = 19
| goals12 = 0
| totalcaps = 582
| totalgoals = 37
}}

'''Brunu Eduardu Regufe Alvešs''' ({{val|pt|Bruno Eduardo Regufe Alves}}; dzimis {{dat|1981|11|27}}) ir bijušais [[Portugāle]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks.

[[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātos]], kā arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausos]].

== Sasniegumi ==
'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2005—06, 2006—07, 2007—08, 2008—09
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2005—06, 2008—09, 2009—10
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2006, 2009

'''Zenit'''

* [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2010, 2011—12
* [[Krievijas Superkauss]]: 2011

'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2013—14
* [[Turcijas Superkauss]]: 2014

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* Portugāles Premjerlīgas gada labākais spēlētājs: 2009

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Alvešs, Brunu}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Famalicão spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Farense spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>qxkj4aja3psx4fu5jz68ferek8ky0tm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žuzē Fonti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371179</id>
    <revision>
      <id>4538310</id>
      <parentid>4276184</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:46:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4064" sha1="ilyvpfbxwngmc1uphzq6ynogva8xfhd" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Žuzē Fonti
| image = José Fonte (cropped) 2.jpg
| fullname = Žuze Migels da Roša Fonti
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|12|22}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Penafiela}}
| height = 191
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 1994—2002
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| years1 = 2002—2004
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP B]]
| caps1 = 59
| goals1 = 0
| years2 = 2004—2005
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[F.C. Felgueiras]]
| caps2 = 28
| goals2 = 1
| years3 = 2005
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}}  [[Vitoria F.C.]]
| caps3 = 15
| goals3 = 0
| years4 = 2006—2008
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| years5 = 2006
| clubs5 = {{īre}}{{flaga|Portugāle}} [[Pacos de Ferreira]]
| caps5 = 11
| goals5 = 1
| years6 = 2006—2007
| clubs6 = {{īre}}{{flaga|Portugāle}} [[C.F. Estrela da Amadora]]
| caps6 = 25
| goals6 = 1
| years7 = 2007—2008
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]]
| caps7 = 22
| goals7 = 1
| years8 = 2008—2010
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]]
| caps8 = 60
| goals8 = 5
| years9 = 2010—2017
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]]
| caps9 = 260
| goals9 = 15
| years10 = 2017—2018
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC]]
| caps10 = 24
| goals10 = 0
| nationalyears1 = 2006
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2006
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle B
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2014—2022
| nationalteam3 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps3 = 50
| nationalgoals3 = 1
| name = 
| caption = Fonti 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs11 = {{flaga|Ķīna}} [[Dalian Yifang]]
| years11 = 2018
| caps11 = 7
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| years12 = 2018—2023
| goals12 = 8
| caps12 = 166
| clubs13 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| years13 = 2023—2024
| caps13 = 19
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Portugāle}} [[Casa Pia AC|Casa Pia]]
| years14 = 2024—2026
| caps14 = 43
| goals14 = 1
| totalcaps = 739
| totalgoals = 33
}}

'''Žuzē Migels da Roša Fonti''' ({{val|pt|José Miguel da Rocha Fonte}}; dzimis {{dat|1983|12|22}}) ir [[Portugāle]]s bijušais[[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Southampton'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2009—10
'''Lille'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]]
* [[Trophée des Champions]]: 2021

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Southampton FC|''Southampton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2010—11, 2014—15

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fonti, Žuzē}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Braga spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Paços de Ferreira spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Casa Pia AC spēlētāji]]</text>
      <sha1>ilyvpfbxwngmc1uphzq6ynogva8xfhd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sedriks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371180</id>
    <revision>
      <id>4538352</id>
      <parentid>4276185</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:35:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3968" sha1="k54q9vac92fb0y89xdv2zr2pt75a4h8" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Sedriks
| image = [[Attēls:Cédric (cropped) 2.jpg|220px]]
| fullname = Sedriks Rikārdu Alvešs Suarišs
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|31}}
| cityofbirth = {{vieta|Vācija|Zingene}}
| height = 172
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]
| clubnumber = 21
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 1999—2010
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| years1 = 2010—2015
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| caps1 = 67
| goals1 = 2
| years2 = 2011—2012
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[A. Académica de Coimbra OAF|Koimbras &quot;Academica&quot;]]
| caps2 = 24
| goals2 = 0
| years3 = 2013
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP B]]
| caps3 = 2
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2020
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]]
| caps4 = 104
| goals4 = 1
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2009
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2009—2010
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps4 = 17
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2010—2011
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps5 = 18
| nationalgoals5 = 0
| nationalyears6 = 2011—2012
| nationalteam6 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps6 = 10
| nationalgoals6 = 0
| nationalyears7 = 2014—2021
| nationalteam7 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps7 = 34
| nationalgoals7 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| goals5 = 0
| years5 = 2019
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| caps5 = 4
| caps6 = 5
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| goals6 = 1
| years6 = 2020
| caps7 = 36
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| goals7 = 1
| years7 = 2020—2024
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years8 = 2023
| caps8 = 6
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 40
| goals9 = 0
}}

'''Sedriks Rikārdu Alvešs Suarišs''' ({{val|pt|Cédric Ricardo Alves Soares}}; dzimis {{dat|1991|8|31}}), plašāk zināms vienkārši kā '''Sedriks''', ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Sedriks spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā ''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]''.

== Sasniegumi ==
'''Académica'''

* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2011—12

'''Sporting'''

* Taça de Portugal: 2014—15

'''Arsenal'''

* [[FA Community Shield]]: 2020

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]
[[Kategorija:A. Académica de Coimbra OAF spēlētāji]]
[[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]]</text>
      <sha1>k54q9vac92fb0y89xdv2zr2pt75a4h8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žuau Moutiņu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371182</id>
    <revision>
      <id>4538325</id>
      <parentid>4276186</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:17:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4152" sha1="sruro5p2hkixs8jh4y7cg6df3jrx6dt" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Žuau Moutiņu
| image = João Moutinho 2018 (cropped).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|9|8}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Portimauna}}
| height = 170
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| clubnumber = 8
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2000—2004
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| years1 = 2003—2004
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP B]]
| caps1 = 30
| goals1 = 1
| years2 = 2005—2010
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| caps2 = 163
| goals2 = 21
| years3 = 2010—2013
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]
| caps3 = 83
| goals3 = 4
| years4 = 2013—2018
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC]]
| caps4 = 158
| goals4 = 9
| nationalyears1 = 2003
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalcaps1 = 15
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2004
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2004
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps3 = 4
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2005—2007
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps4 = 17
| nationalgoals4 = 2
| nationalyears5 = 2006
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle B
| nationalcaps5 = 1
| nationalgoals5 = 0
| nationalyears6 = 2005—2022
| nationalteam6 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps6 = 146
| nationalgoals6 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = Žuau Moutiņu 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]]
| years5 = 2018—2023
| caps5 = 175
| goals5 = 5
| clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| years6 = 2023—
| caps6 = 91
| goals6 = 3
}}

'''Žuau Moutiņu''' ({{val|pt|João Moutinho}}; dzimis {{dat|1986|9|8}}) ir [[Portugāle]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]s kluba ''[[SC Braga|Braga]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Sporting'''

* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2006—07, 2007—08
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2007, 2008

'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13
* Taça de Portugal: 2010—11
* Supertaça Cândido de Oliveira: 2010, 2011, 2012
* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2010—11]]

'''Monaco'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]]

'''Braga'''

* Taça da Liga: 2023—24

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[FC Porto]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2012—13
* ''[[Wolverhampton Wanderers]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2018—19

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Moutiņu, Žuau}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>sruro5p2hkixs8jh4y7cg6df3jrx6dt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renatu Sanšešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371183</id>
    <revision>
      <id>4538350</id>
      <parentid>4326853</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:31:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4163" sha1="jwqbwbqokdohtn8gbvtxvm91vytdqla" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Renatu Sanšešs
| image = Renato Sanches 2016.jpg
| fullname = Renatu Žuniors Lušs Sanšešs
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|18}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Amadora}}
| height = 176
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| youthyears1 = 2006—2015
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| years1 = 2014—2015
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} Benfica B
| caps1 = 34
| goals1 = 3
| years2 = 2015—2016
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| caps2 = 24
| goals2 = 2
| years3 = 2016—2019
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
| caps3 = 35
| goals3 = 1
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{īre}}{{flaga|Anglija}} [[Swansea City A.F.C.]]
| caps4 = 12
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2012
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U15
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2013—2014
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalcaps3 = 19
| nationalgoals3 = 4
| nationalyears4 = 2014—2015
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps4 = 12
| nationalgoals4 = 3
| nationalyears5 = 2017
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps5 = 4
| nationalgoals5 = 0
| nationalyears6 = 2016—2021
| nationalteam6 = {{fb|POR}}
| nationalcaps6 = 32
| nationalgoals6 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps5 = 67
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| goals5 = 6
| years5 = 2019—2022
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| years6 = 2022—2026
| caps6 = 23
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} [[AS Roma]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 7
| goals7 = 1
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| years8 = 2024—2025
| caps8 = 10
| goals8 = 0
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| years9 = 2025—2026
| caps9 = 14
| goals9 = 1
}}

'''Renatu Žuniors Lušs Sanšešs''' ({{val|pt|Renato Júnior Luz Sanches}}; dzimis {{dat|1997|8|18}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2015—16
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2015—16

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]]
* [[DFB Pokal]]: 2018—19
* [[DFL Supercup]]: 2017
'''Lille'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]]
* [[Trophée des Champions]]: 2021

'''Paris Saint-Germain'''

* Francijas 1. līga: [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]]

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] labākais jaunais spēlētājs: 2016
* [[Zelta puisēns]]: 2016

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}

{{DEFAULTSORT:Sanšešs, Renatu}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>jwqbwbqokdohtn8gbvtxvm91vytdqla</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adriens Silva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371184</id>
    <revision>
      <id>4538353</id>
      <parentid>4276187</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:36:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3830" sha1="a83kpwe695200wut75fm3hka7hffd5v" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Adriens Silva
| image = [[Attēls:Adrien Silva (cropped).jpg|220px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|15}}
| cityofbirth = {{vieta|Francija|Angulēma}}
| height = 175
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2002—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| years1 = 2007—2017
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| caps1 = 168
| goals1 = 32
| years2 = 2010
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Izraēla}} [[Haifas &quot;Maccabi&quot;]]
| caps2 = 6
| goals2 = 0
| years3 = 2011—2012
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[A. Académica de Coimbra OAF|Koimbras &quot;Academica&quot;]]
| caps3 = 34
| goals3 = 5
| years4 = 2018—2020
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC]]
| caps4 = 14
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2004
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2005—2006
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2006—2007
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 2
| nationalyears4 = 2007—2008
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps4 = 7
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 2009—2010
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps5 = 13
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2014—2018
| nationalteam6 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps6 = 26
| nationalgoals6 = 1
| name = 
| caption = Silva 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps5 = 15
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| goals5 = 0
| years5 = 2019
| caps6 = 22
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| goals6 = 0
| years6 = 2019—2020
| caps7 = 41
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]]
| goals7 = 1
| years7 = 2020—2022
| clubs8 = {{flaga|AAE}} [[Al Wahda FC|Al Wahda]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 38
| goals8 = 7
| clubs9 = {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave FC|Rio Ave]]
| years9 = 2024
| caps9 = 10
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|AAE}} [[United FC|United]]
| caps10 = 20
| years10 = 2024—2025
| goals10 = 3
| totalcaps = 368
| totalgoals = 48
}}

'''Adriens Sebastjens Perušets Silva''' ({{val|pt|Adrien Sébastien Perruchet Silva}}; dzimis {{dat|1989|3|15}}) ir [[Portugāle]]s bijušais futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Sporting'''

* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2007—08, 2014—15
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2007, 2008, 2015

'''Maccabi Haifa'''

* [[Izraēlas Premjerlīga]]: 2010—11

'''Académica'''

* Taça de Portugal: 2011—12

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[Sporting CP]]'' gada labākais futbolists: 2013

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Silva, Adriens}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:A. Académica de Coimbra OAF spēlētāji]]
[[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Wahda FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Haifas &quot;Maccabi&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>a83kpwe695200wut75fm3hka7hffd5v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nelsons Oliveira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371185</id>
    <revision>
      <id>4538334</id>
      <parentid>4275933</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:10:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4153" sha1="lskbzh7eqph4evfpzhqbjy8hxjiy1nq" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Nelsons Oliveira
| image = File:Nelson Oliveira - Croatia vs. Portugal, 10th June 2013 (crop).jpg
| fullname = Nelsons Migels Kastru Oliveira
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|8}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Barseluša}}
| height = 186
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SC Farense|Farense]]
| clubnumber = 11
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2006—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| years1 = 2009—2016
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| caps1 = 12
| goals1 = 0
| years2 = 2010
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave FC]]
| caps2 = 10
| goals2 = 0
| years3 = 2010—2011
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}}  [[F.C. Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]]
| caps3 = 23
| goals3 = 4
| years4 = 2012—2013
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;]]
| caps4 = 30
| goals4 = 4
| years5 = 2013—2014
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.]]
| caps5 = 30
| goals5 = 8
| years6 = 2015
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Swansea City A.F.C.]]
| caps6 = 10
| goals6 = 1
| years7 = 2015—2016
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest F.C.]]
| caps7 = 28
| goals7 = 9
| years8 = 2016—2019
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.]]
| caps8 = 65
| goals8 = 19
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| nationalcaps1 = 9
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2009—2010
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps3 = 27
| nationalgoals3 = 9
| nationalyears4 = 2010—2011
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps4 = 19
| nationalgoals4 = 8
| nationalyears5 = 2011—2013
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps5 = 4
| nationalgoals5 = 2
| nationalyears6 = 2012—2017
| nationalteam6 = {{fb|POR}}
| nationalcaps6 = 17
| nationalgoals6 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps9 = 10
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]]
| goals9 = 3
| years9 = 2019
| caps10 = 52
| clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]]
| goals10 = 20
| years10 = 2019—2021
| clubs11 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]]
| years11 = 2021—2023
| caps11 = 37
| goals11 = 7
| clubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| years12 = 2023—2024
| caps12 = 15
| goals12 = 0
| clubs13 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitória SC|Vitória]]
| years13 = 2024—2026
| caps13 = 72
| goals13 = 8
| clubs14 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Farense|Farense]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 0
| goals14 = 0
}}

'''Nelsons Migels Kastru Oliveira''' ({{val|pt|Nélson Miguel Castro Oliveira}}; dzimis {{dat|1991|8|8}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Portugāles klubā ''[[SC Farense|Farense]]''.

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Taça da Liga]]: 2011—12

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Oliveira, Nelsons}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Akoruņas &quot;Deportivo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Paços de Ferreira spēlētāji]]
[[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Farense spēlētāji]]</text>
      <sha1>lskbzh7eqph4evfpzhqbjy8hxjiy1nq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rui Patrisiu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371358</id>
    <revision>
      <id>4538339</id>
      <parentid>4277738</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:17:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4463" sha1="llm7423lxcdpuab8vipmbrgannmoxoh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|2|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 327
| caption = Patrisiu 2018. gadā
| fullname = Rui Pedru duš Santušs Patrisiu
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| currentclub = 
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Marrazeša}}
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]]
| years2 = 2018—2021
| caps2 = 112
| goals2 = 0
| height = 190
| image = Rui Patrício 2018.jpg
| nationalcaps1 = 5
| nationalcaps2 = 11
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 10
| nationalcaps5 = 8
| nationalcaps6 = 14
| nationalcaps7 = 108
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalgoals7 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U-16
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U-17
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U-18
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U-19
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U-20
| nationalteam6 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U-21
| nationalteam7 = {{fb|Portugāle}}
| nationalyears1 = 2003—2004
| nationalyears2 = 2004—2005
| nationalyears3 = 2005—2006
| nationalyears4 = 2006—2007
| nationalyears5 = 2007—2008
| nationalyears6 = 2007—2010
| nationalyears7 = 2010—2024
| name = 
| playername = Rui Patrisiu
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| years1 = 2006—2018
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| years3 = 2021—2024
| caps3 = 96
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]]
| years4 = 2024—2025
| caps4 = 3
| goals4 = 0
| years5 = 2025
| clubs5 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]]
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| totalcaps = 538
| totalgoals = 0
}}

'''Rui Pedru duš Santušs Patrisiu''' ({{Val|pt|Rui Pedro dos Santos Patrício}}; dzimis {{Dat|1988|2|15}}) ir [[Portugāle]]s bijušais [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks.

[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] ar Portugāles izlasi izcīnīja [[zelta medaļa]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/euro2016/11072016-portugale_paliek_bez_ronaldu_un_drama_klu|title=Portugāle paliek bez Ronaldu un drāmā kļūst par Eiropas čempioni|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-01-04|date=2016-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Sporting'''

* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2006—07, 2007—08, 2014—15
* [[Taça da Liga]]: 2017—18
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2007, 2008, 2015

'''AS Roma'''

* [[UEFA Eiropas līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]]
* [[UEFA Eiropas konferenču līga]]: 2021—22&lt;ref&gt;https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/match/2033451--roma-vs-feyenoord/&lt;/ref&gt;

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[Sporting CP]]'' gada labākais futbolists: 2011, 2012

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Patrisiu, Rui}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ain FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>llm7423lxcdpuab8vipmbrgannmoxoh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjotrs Zeliņskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371847</id>
    <revision>
      <id>4538307</id>
      <parentid>4365129</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3893" sha1="14s0zlq8zfulk75j6k7sy4e3j04rsed" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Pjotrs Zeliņskis
| image = FC Salzburg versus SSC Napoli (UEFA Euroleague Achtelfinalrückspiel 14. März 2019) 31 (cropped).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|20}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Zombkovice Slonske}}
| height = 177&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/clubs/players/250024370--piotr-zielinski/|title=Piotr Zieliński - Napoli - UCL|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
| currentclub = {{flaga|Itālija}} ''[[Inter Milan]]''
| clubnumber = 7
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2011—2012
| youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} ''[[Udinese Calcio]]''
| years1 = 2012—2016
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} ''[[Udinese Calcio]]''
| caps1 = 19
| goals1 = 0
| years2 = 2014—2016
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[Empoli FC]]''
| caps2 = 63
| goals2 = 5
| years3 = 2016—2024
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} ''[[SSC Napoli]]''
| caps3 = 281
| goals3 = 37
| years4 = 2024—
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} ''[[Inter Milan]]''
| caps4 = 66
| goals4 = 9
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U15
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2009—2010
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U16
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2010—2011
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps3 = 10
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2012
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polija U18
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 2011—2012
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps5 = 15
| nationalgoals5 = 5
| nationalyears6 = 2012—2013
| nationalteam6 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps6 = 3
| nationalgoals6 = 1
| nationalyears7 = 2013—
| nationalteam7 = {{fb|POL}}
| nationalcaps7 = 113
| nationalgoals7 = 18
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = Zeliņskis 2019. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
}}

'''Pjotrs Zeliņskis''' ({{val|pl|Piotr Zieliński}}; dzimis {{dat|1994|5|20}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Napoli'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—2023]]
* ''[[Coppa Italia]]'': 2019—20
'''Inter Milan'''

* Itālijas A sērija: [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025—26]]
* Itālijas kauss: 2025—26

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zeliņskis, Pjotrs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Lubinas &quot;Zagłębie&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>14s0zlq8zfulk75j6k7sy4e3j04rsed</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavels Všoleks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371850</id>
    <revision>
      <id>4538305</id>
      <parentid>4365203</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2777" sha1="j077hp9dzi0bthaochgk57out4f12tj" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Pavels Všoleks
| image = Paweł Wszołek 2011.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|30}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Tčeva}}
| height = 186
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| clubnumber = 22
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2009—2010
| youthclubs1 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Polonia&quot;]]
| years1 = 2010—2013
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Polonia&quot;]]
| caps1 = 60
| goals1 = 9
| years2 = 2013—2016
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]]
| caps2 = 27
| goals2 = 1
| years3 = 2015—2016
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.]]
| caps3 = 26
| goals3 = 0
| years4 = 2016—2017
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.]]
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| years5 = 2016—2017
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.]]
| caps5 = 16
| goals5 = 3
| years6 = 2017—2019
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.]]
| caps6 = 87
| goals6 = 6
| nationalyears1 = 2010—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U-19
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012—
| nationalteam2 = {{fb|POL}}
| nationalcaps2 = 20
| nationalgoals2 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps7 = 43
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| goals7 = 9
| years7 = 2021—2022
| caps8 = 0
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Union&quot;]]
| goals8 = 0
| years8 = 2021—2022
| caps9 = 117
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| goals9 = 16
| years9 = 2022—
}}

'''Pavels Všoleks''' ({{val|pl|Paweł Wszołek}}; dzimis {{dat|1992|4|30}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē ''[[Ekstraklasa]]'' kluba [[Varšavas &quot;Legia&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Legia Warsaw'''

* [[Ekstraklasa]]: 2019—20, 2020—21
* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2022—23, 2024—25
* [[Polijas Superkauss]]: 2023, 2025

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Všoleks, Pavels}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:Gdaņskas &quot;Lechia&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>j077hp9dzi0bthaochgk57out4f12tj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marjušs Stempiņskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371851</id>
    <revision>
      <id>4538297</id>
      <parentid>4275052</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:32:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3860" sha1="5uwcay3om1b9azsr1u89ehmnp91rrjm" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Marjušs Stempiņskis
| image = Mariusz Stepinski FCN 2013-2.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|12}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Seradza}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| caps1 = 33
| goals1 = 5
| years2 = 2013—2015
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Nürnberg]]''
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Wisła&quot;]]
| caps3 = 25
| goals3 = 2
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Hožovas &quot;Ruch&quot;]]
| caps4 = 39
| goals4 = 18
| years5 = 2016—2018
| clubs5 = {{flaga|Francija}} ''[[FC Nantes]]''
| caps5 = 22
| goals5 = 4
| years6 = 2017—2018
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| caps6 = 22
| goals6 = 5
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U15
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 6
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U16
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 10
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps3 = 15
| nationalgoals3 = 9
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 3
| nationalyears5 = 2013—2015
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polija U20
| nationalcaps5 = 8
| nationalgoals5 = 3
| nationalyears6 = 2013—2017
| nationalteam6 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps6 = 18
| nationalgoals6 = 8
| nationalyears7 = 2013—2017
| nationalteam7 = {{fb|POL}}
| nationalcaps7 = 4
| nationalgoals7 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps7 = 36
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| goals7 = 6
| years7 = 2018—2020
| goals8 = 3
| years9 = 2020—2022
| years8 = 2019—2020
| goals10 = 5
| goals9 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps10 = 10
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Lecce|Lecce]]''
| clubs9 = {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps9 = 0
| caps8 = 21
| years10 = 2020—2021
| caps11 = 24
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals11 = 9
| years11 = 2021—2022
| caps12 = 45
| clubs12 = {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals12 = 7
| years12 = 2022—2024
| clubs13 = {{flaga|Kipra}} ''[[AC Omonia|Omonia]]''
| years13 = 2024—2026
| caps13 = 44
| goals13 = 16
| clubs14 = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 24
| goals14 = 10
}}

'''Marjušs Stempiņskis''' ({{val|pl|Mariusz Stępiński}}; dzimis {{dat|1995|5|12}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Poiljas ''[[Ekstraklasa]]'' līgas klubā [[Kelces &quot;Korona&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}

{{DEFAULTSORT:Stempiņskis, Marjušs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]]
[[Kategorija:Veronas &quot;Chievo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]]
[[Kategorija:Hožovas &quot;Ruch&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nikosijas &quot;Omonia&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>5uwcay3om1b9azsr1u89ehmnp91rrjm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538298</id>
      <parentid>4538297</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:32:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Kelces &quot;Korona&quot;]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3891" sha1="pplfigmencsla26yq71x73oooaaxdyo" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Marjušs Stempiņskis
| image = Mariusz Stepinski FCN 2013-2.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|12}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Seradza}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| caps1 = 33
| goals1 = 5
| years2 = 2013—2015
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Nürnberg]]''
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Wisła&quot;]]
| caps3 = 25
| goals3 = 2
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Hožovas &quot;Ruch&quot;]]
| caps4 = 39
| goals4 = 18
| years5 = 2016—2018
| clubs5 = {{flaga|Francija}} ''[[FC Nantes]]''
| caps5 = 22
| goals5 = 4
| years6 = 2017—2018
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| caps6 = 22
| goals6 = 5
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U15
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 6
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U16
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 10
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps3 = 15
| nationalgoals3 = 9
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 3
| nationalyears5 = 2013—2015
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polija U20
| nationalcaps5 = 8
| nationalgoals5 = 3
| nationalyears6 = 2013—2017
| nationalteam6 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps6 = 18
| nationalgoals6 = 8
| nationalyears7 = 2013—2017
| nationalteam7 = {{fb|POL}}
| nationalcaps7 = 4
| nationalgoals7 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps7 = 36
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| goals7 = 6
| years7 = 2018—2020
| goals8 = 3
| years9 = 2020—2022
| years8 = 2019—2020
| goals10 = 5
| goals9 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps10 = 10
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Lecce|Lecce]]''
| clubs9 = {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps9 = 0
| caps8 = 21
| years10 = 2020—2021
| caps11 = 24
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals11 = 9
| years11 = 2021—2022
| caps12 = 45
| clubs12 = {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals12 = 7
| years12 = 2022—2024
| clubs13 = {{flaga|Kipra}} ''[[AC Omonia|Omonia]]''
| years13 = 2024—2026
| caps13 = 44
| goals13 = 16
| clubs14 = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 24
| goals14 = 10
}}

'''Marjušs Stempiņskis''' ({{val|pl|Mariusz Stępiński}}; dzimis {{dat|1995|5|12}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Poiljas ''[[Ekstraklasa]]'' līgas klubā [[Kelces &quot;Korona&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}

{{DEFAULTSORT:Stempiņskis, Marjušs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]]
[[Kategorija:Veronas &quot;Chievo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]]
[[Kategorija:Hožovas &quot;Ruch&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nikosijas &quot;Omonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kelces &quot;Korona&quot;]]</text>
      <sha1>pplfigmencsla26yq71x73oooaaxdyo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538299</id>
      <parentid>4538298</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:32:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Kelces &quot;Korona&quot;]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3860" sha1="5uwcay3om1b9azsr1u89ehmnp91rrjm" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Marjušs Stempiņskis
| image = Mariusz Stepinski FCN 2013-2.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|12}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Seradza}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| caps1 = 33
| goals1 = 5
| years2 = 2013—2015
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Nürnberg]]''
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Wisła&quot;]]
| caps3 = 25
| goals3 = 2
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Hožovas &quot;Ruch&quot;]]
| caps4 = 39
| goals4 = 18
| years5 = 2016—2018
| clubs5 = {{flaga|Francija}} ''[[FC Nantes]]''
| caps5 = 22
| goals5 = 4
| years6 = 2017—2018
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| caps6 = 22
| goals6 = 5
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U15
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 6
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U16
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 10
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps3 = 15
| nationalgoals3 = 9
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 3
| nationalyears5 = 2013—2015
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polija U20
| nationalcaps5 = 8
| nationalgoals5 = 3
| nationalyears6 = 2013—2017
| nationalteam6 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps6 = 18
| nationalgoals6 = 8
| nationalyears7 = 2013—2017
| nationalteam7 = {{fb|POL}}
| nationalcaps7 = 4
| nationalgoals7 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps7 = 36
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| goals7 = 6
| years7 = 2018—2020
| goals8 = 3
| years9 = 2020—2022
| years8 = 2019—2020
| goals10 = 5
| goals9 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps10 = 10
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Lecce|Lecce]]''
| clubs9 = {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps9 = 0
| caps8 = 21
| years10 = 2020—2021
| caps11 = 24
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals11 = 9
| years11 = 2021—2022
| caps12 = 45
| clubs12 = {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals12 = 7
| years12 = 2022—2024
| clubs13 = {{flaga|Kipra}} ''[[AC Omonia|Omonia]]''
| years13 = 2024—2026
| caps13 = 44
| goals13 = 16
| clubs14 = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 24
| goals14 = 10
}}

'''Marjušs Stempiņskis''' ({{val|pl|Mariusz Stępiński}}; dzimis {{dat|1995|5|12}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Poiljas ''[[Ekstraklasa]]'' līgas klubā [[Kelces &quot;Korona&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}

{{DEFAULTSORT:Stempiņskis, Marjušs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]]
[[Kategorija:Veronas &quot;Chievo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]]
[[Kategorija:Hožovas &quot;Ruch&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nikosijas &quot;Omonia&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>5uwcay3om1b9azsr1u89ehmnp91rrjm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538300</id>
      <parentid>4538299</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Kelces &quot;Korona&quot; spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3904" sha1="t1pygavqbokhu4zms2xj52atecyhqxb" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Marjušs Stempiņskis
| image = Mariusz Stepinski FCN 2013-2.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|12}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Seradza}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| caps1 = 33
| goals1 = 5
| years2 = 2013—2015
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Nürnberg]]''
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Wisła&quot;]]
| caps3 = 25
| goals3 = 2
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Hožovas &quot;Ruch&quot;]]
| caps4 = 39
| goals4 = 18
| years5 = 2016—2018
| clubs5 = {{flaga|Francija}} ''[[FC Nantes]]''
| caps5 = 22
| goals5 = 4
| years6 = 2017—2018
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| caps6 = 22
| goals6 = 5
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U15
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 6
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U16
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 10
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps3 = 15
| nationalgoals3 = 9
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 3
| nationalyears5 = 2013—2015
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polija U20
| nationalcaps5 = 8
| nationalgoals5 = 3
| nationalyears6 = 2013—2017
| nationalteam6 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps6 = 18
| nationalgoals6 = 8
| nationalyears7 = 2013—2017
| nationalteam7 = {{fb|POL}}
| nationalcaps7 = 4
| nationalgoals7 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps7 = 36
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| goals7 = 6
| years7 = 2018—2020
| goals8 = 3
| years9 = 2020—2022
| years8 = 2019—2020
| goals10 = 5
| goals9 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps10 = 10
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Lecce|Lecce]]''
| clubs9 = {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps9 = 0
| caps8 = 21
| years10 = 2020—2021
| caps11 = 24
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals11 = 9
| years11 = 2021—2022
| caps12 = 45
| clubs12 = {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals12 = 7
| years12 = 2022—2024
| clubs13 = {{flaga|Kipra}} ''[[AC Omonia|Omonia]]''
| years13 = 2024—2026
| caps13 = 44
| goals13 = 16
| clubs14 = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 24
| goals14 = 10
}}

'''Marjušs Stempiņskis''' ({{val|pl|Mariusz Stępiński}}; dzimis {{dat|1995|5|12}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Poiljas ''[[Ekstraklasa]]'' līgas klubā [[Kelces &quot;Korona&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}

{{DEFAULTSORT:Stempiņskis, Marjušs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]]
[[Kategorija:Veronas &quot;Chievo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]]
[[Kategorija:Hožovas &quot;Ruch&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nikosijas &quot;Omonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kelces &quot;Korona&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>t1pygavqbokhu4zms2xj52atecyhqxb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538347</id>
      <parentid>4538300</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:28:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>https://www.soccerway.com/player/stepinski-mariusz/654Na3IK/</comment>
      <origin>4538347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3904" sha1="34rjcju53qoyh3x5kha33i31kof9krw" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Marjušs Stempiņskis
| image = Mariusz Stepinski FCN 2013-2.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|12}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Seradza}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| caps1 = 33
| goals1 = 5
| years2 = 2013—2015
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Nürnberg]]''
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Wisła&quot;]]
| caps3 = 25
| goals3 = 2
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Hožovas &quot;Ruch&quot;]]
| caps4 = 39
| goals4 = 18
| years5 = 2016—2018
| clubs5 = {{flaga|Francija}} ''[[FC Nantes]]''
| caps5 = 22
| goals5 = 4
| years6 = 2017—2018
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| caps6 = 22
| goals6 = 5
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U15
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 6
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U16
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 10
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps3 = 15
| nationalgoals3 = 9
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 3
| nationalyears5 = 2013—2015
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polija U20
| nationalcaps5 = 8
| nationalgoals5 = 3
| nationalyears6 = 2013—2017
| nationalteam6 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps6 = 18
| nationalgoals6 = 8
| nationalyears7 = 2013—2017
| nationalteam7 = {{fb|POL}}
| nationalcaps7 = 4
| nationalgoals7 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps7 = 36
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Veronas &quot;Chievo&quot;]]
| goals7 = 6
| years7 = 2018—2020
| goals8 = 3
| years9 = 2020—2022
| years8 = 2019—2020
| goals10 = 5
| goals9 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps10 = 10
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Lecce|Lecce]]''
| clubs9 = {{Flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''
| caps9 = 0
| caps8 = 21
| years10 = 2020—2021
| caps11 = 24
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals11 = 9
| years11 = 2021—2022
| caps12 = 45
| clubs12 = {{flaga|Kipra}} ''[[Aris Limassol]]''
| goals12 = 7
| years12 = 2022—2024
| clubs13 = {{flaga|Kipra}} ''[[AC Omonia|Omonia]]''
| years13 = 2024—2026
| caps13 = 44
| goals13 = 16
| clubs14 = {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 26
| goals14 = 10
}}

'''Marjušs Stempiņskis''' ({{val|pl|Mariusz Stępiński}}; dzimis {{dat|1995|5|12}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Poiljas ''[[Ekstraklasa]]'' līgas klubā [[Kelces &quot;Korona&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}

{{DEFAULTSORT:Stempiņskis, Marjušs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]]
[[Kategorija:Veronas &quot;Chievo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]]
[[Kategorija:Hožovas &quot;Ruch&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nikosijas &quot;Omonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kelces &quot;Korona&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>34rjcju53qoyh3x5kha33i31kof9krw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adrians Mutu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382665</id>
    <revision>
      <id>4538366</id>
      <parentid>4342710</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:57:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4911" sha1="h3m6j5267goxh507j1miovw0um99cdr" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Adrians Mutu
| image = Adrian Mutu at Sports Festival 2025 (2).jpg
| image_size = 250
| caption = Adrians Mutu 2025. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{birth date and age|df=yes|1979|1|8}}
| birth_place = 
| height = 181
| position = uzbrūkošais pussargs / uzbrucējs
| currentclub = 
| youthyears1 = 1987—1996
| youthclubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]
| years1 = 1996—1998
| years2 = 1998—1999
| years3 = 1999—2000
| years4 = 2000—2002
| years5 = 2002—2003
| years6 = 2003—2004
| years7 = 2005—2006
| years8 = 2006—2011
| years9 = 2011—2012
| years10 = 2012—2014
| years11 = 2014
| years12 = 2015—2016
| years13 = 2016
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Verona]]
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]]
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Cesena|Cesena]]
| clubs10 = {{flaga|Francija}} [[AC Ajaccio|Ajaccio]]
| clubs11 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]]
| clubs12 = {{flaga|Indija}} [[FC Pune City|Pune City]]
| clubs13 = {{flaga|Rumānija}} [[ASA 2013 Târgu Mureș|ASA Târgu Mureș]]
| caps1 = 41
| goals1 = 11
| caps2 = 33
| goals2 = 22
| caps3 = 10
| goals3 = 1
| caps4 = 57
| goals4 = 16
| caps5 = 31
| goals5 = 18
| caps6 = 27
| goals6 = 10
| caps7 = 33
| goals7 = 7
| caps8 = 112
| goals8 = 54
| caps9 = 28
| goals9 = 8
| caps10 = 37
| goals10 = 11
| caps11 = 14
| goals11 = 4
| caps12 = 10
| goals12 = 4
| caps13 = 4
| goals13 = 0
| totalcaps = 437
| totalgoals = 161
| nationalyears1 = 1995
| nationalteam1 = {{fb|Romania}} U-16
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 1996—1997
| nationalteam2 = {{fb|Romania}} U-19
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals2 = 8
| nationalyears3 = 1998—2000
| nationalteam3 = {{fb|Romania}} U-21
| nationalcaps3 = 12
| nationalgoals3 = 6
| nationalyears4 = 2000—2013
| nationalteam4 = {{fb|Romania}}
| nationalcaps4 = 77
| nationalgoals4 = 35
| managerclubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Voluntari|Voluntari]]
| managerclubs2 = {{flaga|AAE}} [[Al Wahda FC|Al Wahda]] U-21
| managerclubs3 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U-21
| manageryears1 = 2018
| manageryears2 = 2018—2019
| manageryears3 = 2020—2021
| managerclubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC U Craiova 1948|U Craiova]]
| manageryears4 = 2021
| managerclubs5 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Rapid București|Rapid București]]
| manageryears5 = 2022—2023
| managerclubs6 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku &quot;Ņeftči&quot;|Neftchi Baku]]
| manageryears6 = 2023
| managerclubs7 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| manageryears7 = 2024
| managerclubs8 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]]
| manageryears8 = 2024—2025
}}
'''Adrians Mutu''' ({{val|ro|Adrian Mutu}}; dzimis {{dat|1979|1|8}}) ir rumāņu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlējis uzbrūkošā pussarga un uzbrucēja pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Lielāko spēlētāja karjeras daļu aizvadījis Itālijas klubos, no 2006. līdz 2011. gadam spēlējis ''[[ACF Fiorentina]]''. [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] sastāvā divas reizes izcīnīja čempiontitulu (2005, 2006), taču šie tituli tika atņemti Itālijas futbola skandāla dēļ. Klubu karjeru noslēdza dzimtajā Rumānijā.

Rumānijas izlases sastāvā divas reizes spēlējis Eiropas čempionāta finālturnīrā ({{futbEU|2000}}, {{futbEU|2008}}). 77 spēlēs guvis 35 vārtus, kas ir dalīts izlases rekords ar [[George Hadži|Georgi Hadži]]. Četras reizes atzīts par Rumānijas gada futbolistu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mutu, Adrians}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ardžešas žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:A.C. Cesena spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Ajaccio spēlētāji]]
[[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]]
[[Kategorija:Bukarestes &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>h3m6j5267goxh507j1miovw0um99cdr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mariu Rui</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396483</id>
    <revision>
      <id>4538344</id>
      <parentid>4342726</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:22:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3118" sha1="p7bydr5douyzeck0lodvmmjr9r63ll6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Mariu Rui
| image = FC Salzburg versus SSC Napoli (UEFA Euroleague Achtelfinalrückspiel 14. März 2019) 08 (cropped) 2.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|27}}
| birth_place = {{vieta|Portugāle}}
| height = 168
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[CF Os Belenenses|Os Belenenses]]
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2010—2011
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2010—2011
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[C.D. Fátima]]
| caps2 = 25
| goals2 = 1
| years3 = 2011—2013
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913]]
| caps3 = 0
| goals3 = 0
| years4 = 2011—2012
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[A.S. Gubbio 1910]]
| caps4 = 31
| goals4 = 2
| years5 = 2012—2013
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio]]
| caps5 = 23
| goals5 = 0
| years6 = 2013—2017
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC]]
| caps6 = 96
| goals6 = 0
| years7 = 2016—2017
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]]
| caps7 = 5
| goals7 = 0
| years8 = 2017—2018
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]]
| caps8 = 0
| goals8 = 0
| years9 = 2017—2018
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| caps9 = 7
| nationalyears1 = 2018—2022
| nationalteam1 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| caption = 
| goals9 = 0
| caps10 = 148
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| goals10 = 1
| years10 = 2018—2024
| clubs11 = {{flaga|AAE}} [[Forte Virtus FC|Forte Virtus]]
| years11 = 2026
| caps11 = 0
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Portugāle}} [[CF Os Belenenses|Os Belenenses]]
| years12 = 2026—
| caps12 = 0
| goals12 = 0
}}

'''Mariu Rui''' ({{val|pt|Mário Rui Silva Duarte}}; dzimis {{dat|1991|5|27}}) ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Portugāles kluba ''[[CF Os Belenenses|Os Belenenses]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Napoli'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]:[[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—2023]]
* [[Coppa Italia]]: 2019—20

'''Portugāle'''

* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rui, Mariu}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:CF Os Belenenses spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>p7bydr5douyzeck0lodvmmjr9r63ll6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Karvaļu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396991</id>
    <revision>
      <id>4538315</id>
      <parentid>4275961</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:54:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4407" sha1="3ixtluo3dunyiqm543kv22znhxs3qy7" xml:space="preserve">{{Portugāļu vārds|Silva|Karvaļu}}
{{Futbolista infokaste
| name = Viljams Karvaļu
| origname = ''William Carvalho''
| image = William Carvalho.jpg
| image_size = 
| caption = Viljams Karvaļu 2017. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|7}}&lt;ref name=FIFA/&gt;
| birth_place = {{vieta|Angola|Luanda}}
| height = 1,90 m&lt;ref name=FIFA/&gt;
| position = Pussargs
| currentclub = {{flaga|AAE}} [[Palm City FC|Palm City]]
| clubnumber = 14
| youthyears1 = 2003—2004
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} Algueirão
| youthyears2 = 2004—2005
| youthclubs2 = {{flaga|Portugāle}} Mira Sintra
| youthyears3 = 2005—2011
| youthclubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| years1 = 2011—2018
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| caps1 = 143
| goals1 = 10
| years2 = 2011
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} {{īre}} [[C.D. Fátima|Fátima]]
| caps2 = 13
| goals2 = 3
| years3 = 2012—2013
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} {{īre}} [[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]
| caps3 = 48
| goals3 = 3
| nationalyears1 = 2007—2009
| nationalteam1 = {{fb|Portugal}} U-17
| nationalcaps1 = 25
| nationalgoals1 = 5
| nationalyears2 = 2008—2010
| nationalteam2 = {{fb|Portugal}} U-18
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2010—2011
| nationalteam3 = {{fb|Portugal}} U-19
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 2
| nationalyears4 = 2012
| nationalteam4 = {{fb|Portugal}} U-20
| nationalcaps4 = 3
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2012—2015
| nationalteam5 = {{fb|Portugal}} U-21
| nationalcaps5 = 15
| nationalgoals5 = 2
| nationalyears6 = 2013—2022
| nationalteam6 = {{fb|Portugal}}
| nationalcaps6 = 80
| nationalgoals6 = 5
| club-update = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| caps4 = 172
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]]
| goals4 = 8
| years4 = 2018—2025
| clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]]
| years5 = 2025—2026
| caps5 = 9
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|AAE}} [[Palm City FC|Palm City]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 0
| goals6 = 0
}}
'''Viljams Silva di Karvaļu''' ({{val|pt|William Silva de Carvalho}};&lt;ref name=FIFA&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tournament.fifadata.com/documents/FCC/2017/PDF/FCC_2017_SQUADLISTS.PDF|title=FIFA Confederations Cup Russia 2017: List of players: Portugal|publisher=FIFA|page=7|format=PDF|date=20 March 2018|accessdate=29 March 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170724170755/http://tournament.fifadata.com/documents/FCC/2017/PDF/FCC_2017_SQUADLISTS.PDF|archivedate={{dat|2017|07|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1992|4|7}}) ir portugāļu [[futbolists]], spēlē pussarga pozīcijā, bijis [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] klubu ''[[Palm City FC|Palm City]]''.

&quot;Sporting&quot; sastāvā aizvadījis lielāko daļu karjeras, 2015. gadā izcīnījuši Portugāles kausu. 2013. gadā debitējis Portugāles izlases sastāvā, pirmos vārtus guvis 2016. gadā spēlē pret Latviju. Tās sastāvā spēlējis {{futbPK|2014|l=L}} un {{futbEU|2016|l=L}} (izcīnīts čempiontituls).

== Sasniegumi ==
'''Sporting'''

* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2014—15
* [[Taça da Liga]]: 2017—18
'''Betis'''

* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2021—22

'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karvaļu, Viljams}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]
[[Kategorija:Cercle Brugge KSV spēlētāji]]
[[Kategorija:C.F. Pachuca spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>3ixtluo3dunyiqm543kv22znhxs3qy7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonijs Lopešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397055</id>
    <revision>
      <id>4538322</id>
      <parentid>4276192</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:14:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2499" sha1="awnyt3jkzw08w84mu0lu0vjvo3vg9hm" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Antonijs Lopešs
| image = Lopes asse fcn 2425.png
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|1}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Overņa-Rona-Alpi}}
| height = 184
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]]
| clubnumber = 1
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2008–2012
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]]B
| caps1 = 38
| goals1 = 0
| years2 = 2012–2025
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]]
| caps2 = 378
| goals2 = 0
| nationalyears1 = 2007
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2007–2009
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2010–2013
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps3 = 11
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2015–2021
| nationalteam4 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps4 = 14
| nationalgoals4 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| caption = Antonijs Lopešs 2025. gadā
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| years3 = 2025–2026
| caps3 = 50
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]]
| years4 = 2026–
| caps4 = 7
| goals4 = 0
}}

'''Antonijs Lopešs''' ({{val|pt|Anthony Lopes}}; dzimis {{dat|1990|10|1}}) ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Lopešs spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1.līgas]] kluba ''[[Angers SCO|Angers]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Portugāle'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lopešs, Antonijs}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>awnyt3jkzw08w84mu0lu0vjvo3vg9hm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rikārdu Pereira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397323</id>
    <revision>
      <id>4538341</id>
      <parentid>4276196</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:19:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2350" sha1="nknceqoyn7utf2a6di9kwy0ll4la5p9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Rikārdu Pereira
| image = Ricardo Pereira 2018 (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|10|6}}
| birth_place = {{vieta|Portugāle|Lisabona}}
| height = 175
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2012—2013
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitoria S.C.]]
| caps1 = 30
| goals1 = 0
| years2 = 2013
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitoria S.C.]]B
| caps2 = 1
| goals2 = 0
| years3 = 2013—2015
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto B]]
| caps3 = 18
| goals3 = 2
| years4 = 2013—2018
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]
| caps4 = 46
| goals4 = 4
| years5 = 2015—2017
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice]]
| caps5 = 50
| goals5 = 2
| years6 = 2018—2026
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC]]
| caps6 = 189
| goals6 = 12
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2012—2015
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals2 = 7
| nationalyears3 = 2015—2019
| nationalteam3 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps3 = 7
| nationalgoals3 = 0
| pcupdate = 
| caption = Pereira 2018. gadā
}}

'''Rikārdu Pereira''' ({{val|pt|Ricardo Domingos Barbosa Pereira}}; dzimis {{dat|1993|10|6}}) ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Vitória Guimarães'''

* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2012—13

'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2017—18
'''Leicester City'''

* [[FA kauss]]: 2020—21
* [[FA Community Shield]]: 2021

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pereira, Rikārdu}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>nknceqoyn7utf2a6di9kwy0ll4la5p9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Keita Baldē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397702</id>
    <revision>
      <id>4538380</id>
      <parentid>4276621</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:13:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2908" sha1="3vujbunnmrvbh6tokb9cze17j5hc9qi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Keita Baldē
| image = Keita Baldé 2022.jpg
| fullname = Keita Baldē Diao
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|8}}
| birth_place = {{vieta|Spānija}}
| height = 184
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]]
| clubnumber = 17
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| years1 = 2013—2017
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]
| caps1 = 110
| goals1 = 26
| years2 = 2017—2021
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC]]
| caps2 = 44
| goals2 = 12
| years3 = 2018—2019
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| caps3 = 24
| goals3 = 5
| nationalyears1 = 2016—2022
| nationalteam1 = {{fb|SEN}}
| nationalcaps1 = 40
| nationalgoals1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|09|03|sk|bez}}
| caption = 
| caps4 = 25
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| goals4 = 7
| years4 = 2019—2021
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| years5 = 2021—2022
| caps5 = 26
| goals5 = 3
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]
| caps6 = 14
| years6 = 2022—2024
| goals6 = 3
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 21
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Sivasspor]]
| years8 = 2024—2025
| caps8 = 11
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 32
| goals9 = 4
}}

'''Keita Baldē''' ({{val|fr|Keita Baldé Diao}}; dzimis {{dat|1995|3|8}}) ir [[Senegāla]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AC Monza|Monza]]''.

Senegālas izlasē debitēja {{dat|2016|3|26||bez}} pret [[Nigēras futbola izlase|Nigēru]]. Izlases sastāvā piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā.

== Sasniegumi ==
'''Senegāla'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Baldē, Keita}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]
[[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Monza spēlētāji]]
[[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]]</text>
      <sha1>3vujbunnmrvbh6tokb9cze17j5hc9qi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muhammeds el Sahlāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397874</id>
    <revision>
      <id>4538376</id>
      <parentid>4432025</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:11:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2562" sha1="bgnzulqalx723l0qewhsscto8rqbu7w" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Muhammeds el Sahlāvi
| image = Mohammad Al-Sahlawi 2018.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|1|10}}
| birth_place = {{vieta|Saūda Arābija}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Safa FC|Al Safa]]
| clubnumber = 10
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2005—2009
| clubs1 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]
| caps1 = 66
| goals1 = 31
| years2 = 2008
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Fateh SC|Al Fateh]]
| caps2 = 5
| goals2 = 1
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalteam1 = {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābija U20
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 5
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābija U23
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2010—2018
| nationalteam3 = {{fb|KSA}}
| nationalcaps3 = 42
| nationalgoals3 = 28
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| clubs3 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years3 = 2009—2019
| caps3 = 205
| goals3 = 103
| clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Shabab FC|Al Shabab]]
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 7
| clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Taawoun FC|Al Taawoun]]
| years5 = 2020—2021
| goals4 = 0
| caps5 = 20
| goals5 = 2
| clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Muaither SC|Muaither]]
| years6 = 2021
| caps6 = 4
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Alhazem|Al-Hazem]]
| years7 = 2022
| caps7 = 8
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Safa FC|Al Safa]]
| years8 = 2023—
| caps8 = 26
| goals8 = 9
}}

'''Muhammeds el Sahlāvi''' ({{val|ar|محمد السهلاوي}}, ''Muḥammad al-Sahlāvi'', dzimis {{dat|1987|1|10}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Saūda Arābijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Saūda Arābijas komandas [[Al Safa FC|''Al Safa'']] sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:el Sahlāvi, Muhammeds}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbolisti]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Shabab FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Fateh SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Alhazem spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Qadsiah FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Taawoun FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>bgnzulqalx723l0qewhsscto8rqbu7w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fahds el Muvalids</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397893</id>
    <revision>
      <id>4538375</id>
      <parentid>4276616</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:10:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1771" sha1="bjl9dehqliur6ym9tb758xmhhlynntg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Fahds el Muvalids
| image = Fahad Al-Muwallad 2018.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|14}}
| birth_place = {{vieta|Saūda Arābija|Džida}}
| height = 167
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2011—2022
| clubs1 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| caps1 = 193
| goals1 = 58
| years2 = 2018
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Levante UD]]
| caps2 = 2
| goals2 = 0
| nationalyears1 = 2011—2015
| nationalteam1 = {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābija U20
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2015
| nationalteam2 = {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābija U23
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2012—2024
| nationalteam3 = {{fb|KSA}}
| nationalcaps3 = 80
| nationalgoals3 = 17
| pcupdate = 
| caption = 
| clubs3 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Shabab FC|Al Shabab]]
| years3 = 2022—2025
| caps3 = 32
| goals3 = 2
}}

'''Fahds el Muvalids''' ({{val|ar|فهد المولد‎}}, ''Fahd al-Mualid''; dzimis {{dat|1994|9|14}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Saūda Arābijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:el Muvalids, Fahds}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbolisti]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Levante UD spēlētāji]]
[[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]]
[[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Shabab FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>bjl9dehqliur6ym9tb758xmhhlynntg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Vaidila</title>
    <ns>2</ns>
    <id>398857</id>
    <revision>
      <id>4538527</id>
      <parentid>4393976</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:10:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vaidila</username>
        <id>43254</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="306" sha1="cfl78ibte2f0mqp91uk4yqy3gtu3i6e" xml:space="preserve">[[Baltu ciltis (filma)|Balts]]. [https://vimeo.com/215862445 Uguns pielūdzējs].&lt;br&gt; Vairāk nekā  [https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/Vaidila &lt;span style=&quot;color:Tan;&quot;&gt;60 000&lt;/span&gt;] &amp;#8202; izmaiņu. &lt;br&gt;
[[:lt:naudotojas:Vaidila|lt]] lv en ru ua be pl es ca it fr pt..

[[lt:Naudotojas:Vaidila]]</text>
      <sha1>cfl78ibte2f0mqp91uk4yqy3gtu3i6e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538528</id>
      <parentid>4538527</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:11:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vaidila</username>
        <id>43254</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="306" sha1="73p7nphjpvoh8dfwar5vp36y6oak9ld" xml:space="preserve">[[Baltu ciltis (filma)|Balts]], [https://vimeo.com/215862445 uguns pielūdzējs].&lt;br&gt; Vairāk nekā  [https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/Vaidila &lt;span style=&quot;color:Tan;&quot;&gt;60 000&lt;/span&gt;] &amp;#8202; izmaiņu. &lt;br&gt;
[[:lt:naudotojas:Vaidila|lt]] lv en ru ua be pl es ca it fr pt..

[[lt:Naudotojas:Vaidila]]</text>
      <sha1>73p7nphjpvoh8dfwar5vp36y6oak9ld</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jad Vašem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399139</id>
    <revision>
      <id>4538286</id>
      <parentid>3512277</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56497-47</username>
        <id>152195</id>
      </contributor>
      <origin>4538286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1282" sha1="brn6jzblmnmbvo2vkbu28az46c5vysx" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Yad Vashem View.jpg|thumb|Jad Vašem]]
'''''Jad Vašem''''' ({{val|he|יָד וַשֵׁם}}) ir [[Izraēla]]s oficiālais memoriāls, kas atrodas [[HERCLA KALNS]], [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un veltīts [[holokausts|holokausta]] upuru piemiņai. Tajā tiek godināti mirušie [[ebreji]], kas cīnījušies pret [[nacisti]]em, kā arī tie, kas palīdzēja ebrejiem slēpties. ''Jad Vašem'' ietilpst arī muzejs un institūts. Memoriāls izveidots 1953. gadā.

''Jad Vašem'' ir otrais apmeklētākais tūrisma objekts valstī pēc [[Raudu mūris|Raudu mūra]]. Ik gadu to apmeklē ap 1 miljonu cilvēku.

== Attēlu galerija ==
&lt;br&gt;&lt;gallery class=&quot;center&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Jerusalem-Yad VaShem-06-Halle der Erinnerung-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-12-Halle der Erinnerung innen-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-18-Kindergedenkstaette-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-24-Janusz Korczak-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-26-Tal der Gemeinden-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-38-Tal der Gemeinden-Tschechien-2010-gje.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.yadvashem.org/ Jad Vašem] mājaslapa {{en ikona}}


{{vēsture-aizmetnis}}
{{Izraēla-aizmetnis}}

[[Kategorija:Jezuraleme]]
[[Kategorija:Ebreji]]
[[Kategorija:Holokausts]]</text>
      <sha1>brn6jzblmnmbvo2vkbu28az46c5vysx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538293</id>
      <parentid>4538286</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:57:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56497-47|~2026-56497-47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>3512277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1264" sha1="iqcmvqxp4az7kivrerea851oeuhne5h" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Yad Vashem View.jpg|thumb|Jad Vašem]]
'''''Jad Vašem''''' ({{val|he|יָד וַשֵׁם}}) ir [[Izraēla]]s oficiālais memoriāls, kas atrodas [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un veltīts [[holokausts|holokausta]] upuru piemiņai. Tajā tiek godināti mirušie [[ebreji]], kas cīnījušies pret [[nacisti]]em, kā arī tie, kas palīdzēja ebrejiem slēpties. ''Jad Vašem'' ietilpst arī muzejs un institūts. Memoriāls izveidots 1953. gadā.

''Jad Vašem'' ir otrais apmeklētākais tūrisma objekts valstī pēc [[Raudu mūris|Raudu mūra]]. Ik gadu to apmeklē ap 1 miljonu cilvēku.

== Attēlu galerija ==
&lt;br&gt;&lt;gallery class=&quot;center&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Jerusalem-Yad VaShem-06-Halle der Erinnerung-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-12-Halle der Erinnerung innen-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-18-Kindergedenkstaette-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-24-Janusz Korczak-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-26-Tal der Gemeinden-2010-gje.jpg
Jerusalem-Yad VaShem-38-Tal der Gemeinden-Tschechien-2010-gje.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.yadvashem.org/ Jad Vašem] mājaslapa {{en ikona}}


{{vēsture-aizmetnis}}
{{Izraēla-aizmetnis}}

[[Kategorija:Jezuraleme]]
[[Kategorija:Ebreji]]
[[Kategorija:Holokausts]]</text>
      <sha1>iqcmvqxp4az7kivrerea851oeuhne5h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salmāns el Faradžs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399435</id>
    <revision>
      <id>4538377</id>
      <parentid>4432312</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:12:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1625" sha1="ftbczjerhl8v2cyqxgad7cj35j3oqcq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Salmāns el Faradžs
| image = Salman Al-Faraj 2018.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|1}}
| birth_place = {{vieta|Saūda Arābija|Medīna}}
| height = 179
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2008—2024
| clubs1 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Hilal FC]]
| caps1 = 242
| goals1 = 17
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābija U23
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2012—
| nationalteam2 = {{fb|KSA}}
| nationalcaps2 = 75
| nationalgoals2 = 9
| pcupdate = 
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| caption = 
| clubs2 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]]
| years2 = 2024—2026
| caps2 = 24
| goals2 = 0
}}

'''Salmāns el Faradžs''' ({{val|ar|سلمان الفرج}}; dzimis {{dat|1989|8|1}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Saūda Arābijas futbola izlase]]s dalībnieks.


== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Faradžs, Salmāns}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbolisti]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Neom SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>ftbczjerhl8v2cyqxgad7cj35j3oqcq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sālims ed Dausarī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399436</id>
    <revision>
      <id>4538374</id>
      <parentid>4481951</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:10:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1842" sha1="7icgq22v1goxx9wy17j34zk7a1tg7yt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Sālims ed Dausarī
| image = Salem Al-Dawsari (Saudi Arabia v Uruguay, June 2026) (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|19}}
| birth_place = {{vieta|Saūda Arābija|Džida}}
| height = 174
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Hilal FC]]
| clubnumber = 29
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2011—
| clubs1 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Hilal FC]]
| caps1 = 303
| goals1 = 88
| years2 = 2018
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]]
| caps2 = 1
| goals2 = 0
| nationalyears1 = 2011—
| nationalteam1 = {{fb|KSA}}
| nationalcaps1 = 114
| nationalgoals1 = 27
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| caption = Sālims ed Dausarī 2026. gadā
}}

'''Sālims ed Dausarī''' ({{val|ar|سالم الدوسري}}; dzimis {{dat|1991|8|19}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Saūda Arābijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2011. gada spēlē [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] kluba ''[[Al-Hilal FC|Al-Hilal]]'' sastāvā.


== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Dausarī, Sālims}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbolisti]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>7icgq22v1goxx9wy17j34zk7a1tg7yt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vlads Kirikešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399695</id>
    <revision>
      <id>4538362</id>
      <parentid>4276085</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:50:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2405" sha1="lz61tfkamzeozfasnyluqywre0d01m5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Vlads Kirikešs
| image = Algérie-Roumanie - 20140604 - Vlad Chiricheș.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|14}}
| birth_place = {{vieta|Rumānija}}
| height = 184
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2008—2010
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Internațional Curtea de Argeș]]
| caps1 = 41
| goals1 = 1
| years2 = 2010—2012
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Pandurii Târgu Jiu]]
| caps2 = 39
| goals2 = 0
| years3 = 2012—2013
| clubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Steaua]]
| caps3 = 42
| goals3 = 3
| years4 = 2013—2015
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]]
| caps4 = 27
| goals4 = 1
| years5 = 2015—2020
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| caps5 = 32
| goals5 = 3
| nationalyears1 = 2009—2010
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U21
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2022
| nationalteam2 = {{fb|ROU}}
| nationalcaps2 = 75
| nationalgoals2 = 0
| caption = 
| caps6 = 9
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| goals6 = 0
| years6 = 2019—2020
| caps7 = 53
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| goals7 = 2
| years7 = 2020—2022
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[US Cremonese|Cremonese]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 16
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[FCSB]]
| years9 = 2023—2026
| caps9 = 48
| goals9 = 1
| totalcaps = 307
| totalgoals = 9
}}

'''Vlads Kirikešs''' (dzimis {{dat|1989|11|14}}) ir [[Rumānija]]s bijušias [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Steaua București'''

* [[Liga I]]: 2012—13, 2013—14, 2023—24
* [[Rumānijas Superkauss]]: 2013, 2024

'''Individuālie sasniegumi'''

* Rumānijas gada futbolists: 2013

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Kirikešs, Vlads}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bakeu žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:FCSB spēlētāji]]</text>
      <sha1>lz61tfkamzeozfasnyluqywre0d01m5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Purvciema vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>408619</id>
    <revision>
      <id>4538422</id>
      <parentid>4464168</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:34:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56371-44</username>
        <id>152206</id>
      </contributor>
      <origin>4538422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5168" sha1="nh9pzrbyinls4ou98daynm5qjpa4k4i" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas Purvciema vidusskola
| native_name = 
| latin_name = 
| logo = 
| seal_image = 
| image = Rīgas Purvciema vidusskola.jpg
| image size = 250
| imagewikilink = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| motto_translation = 
| location = [[Denissa Kļukina iela]] 8, [[Rīga]], {{LAT}}
| streetaddress = 
| region = 
| city = 
| state = 
| province = 
| county = 
| postcode = 
| postalcode = 
| zipcode = 
| country = 
| country1 = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 05
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 11
| longs = 34
| longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_region = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format = 
| coordinates = 
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| type = 
| religious_affiliation = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 
| approx = 
| founded = 1988. gadā
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| district = 
| us_nces_district_id = 
| LEA = 
| authority = 
| category = 
| category_label = 
| oversight = 
| oversight_label = 
| authorizer = 
| superintendent = 
| trustee = 
| specialist = 
| session = septembris — maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| MOE = 
| ofsted = 
| ceeb = 
| us_nces_school_id = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| dean = 
| administrator = 
| rector = 
| director = 
| principal = 
| principal_label = 
| principal1 = 
| principal2 = 
| principal3 = 
| principal4 = 
| viceprincipal = 
| viceprincipal_label = 
| viceprincipal1 = 
| viceprincipal2 = 
| viceprincipal3 = 
| viceprincipal4 = 
| asst principal = 
| assistant_principals = 
| campus director = 
| headmistress = 
| headmaster = 
| head of school = Jurijs Kļukins
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| head = 
| head_label = 
| chaplain = 
| custodian = 
| staff = 
| faculty = 
| teaching_staff = 117
| employees = 
| key_people = 
| grades = 1. — 12. klase
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| students = 1402 (2018)
| sixth_form_students = 
| pupils = 
| gradeK = 
| grade1 = 
| grade2 = 
| grade3 = 
| grade4 = 
| grade5 = 
| grade6 = 
| grade7 = 
| grade8 = 
| grade9 = 
| grade10 = 
| grade11 = 
| grade12 = 
| grade13 = 
| other = 
| other_grade_enrollment = 
| other_grade_label = 
| International_Students = 
| classes = 
| avg_class_size = 
| ratio = 
| system = 
| classes offered = 
| medium = 
| language = latviešu
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| campuses = 
| campus = 
| campus size = 
| area = 
| campus type = 
| campus_Bound = 
| houses = 
| colours = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| fightsong = 
| athletics = 
| conference = 
| sports = 
| mascot = 
| mascot image = 
| nickname = 
| team_name = 
| rival = 
| vision = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| testname = 
| testaverage = 
| SAT = 
| ACT = 
| year = 
| bar pass rate = 
| roll = 
| decile = 
| publication = 
| newspaper = 
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| tuition = 
| revenue = 
| communities = 
| feeders = 
| main feeder school for = 
| graduates = 
| affiliations = 
| alumni = 
| nobel_laureates = 
| information = 
| free_label = 
| free_text = 
| free_label1 = 
| free_text1 = 
| free_label2 = 
| free_text2 = 
| free_label3 = 
| free_text3 = 
| free_label4 = 
| free_text4 = 
| free_label5 = 
| free_text5 = 
| homepage = 
| url = {{url|http://rpg.lv/contact}}
| website = 
| footnotes = 
| picture = 
| image_caption = 
| picture2 = 
| image_caption2 = 
}}

'''Rīgas Purvciema vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas [[Zentas Mauriņas iela|Zentas Mauriņas ielā]] [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]].

== Izglītības programmas ==
Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.&lt;ref&gt;[http://dati.e-skola.lv/Iestade/PG Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dibināta 1988. gadā, kad tai piešķīra [[Rīgas 24. vidusskola]]s nosaukumu, bet agrāko Rīgas 24. vidusskolu Tallinas un Krišjāņa Barona ielu stūrī pārdēvēja par [[Rīgas 99. vidusskola|Rīgas 99. vidusskolu]].
1991. gadā to pārdēvēja par Rīgas Purvciema ģimnāziju, 1994. gadā Rīgas Purvciema ģimnāzijai tika piešķirts skolas ar padziļinātu svešvalodu mācīšanu statuss. 2001. gadā to pārdēvēja par Rīgas Purvciema vidusskolu.&lt;ref&gt;[http://rpg.lv/node/4 Vispārīga informācija]&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://rpg.lv/taxonomy/term/145 Pašnovērtējuma ziņojums 2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180925124908/http://rpg.lv/taxonomy/term/145 |date={{dat|2018|09|25||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>nh9pzrbyinls4ou98daynm5qjpa4k4i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538430</id>
      <parentid>4538422</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:57:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56371-44|~2026-56371-44]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4331705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5168" sha1="ck16xe4gy4v01gnub1antinozt0cjow" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas Purvciema vidusskola
| native_name = 
| latin_name = 
| logo = 
| seal_image = 
| image = Rīgas Purvciema vidusskola.jpg
| image size = 250
| imagewikilink = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| motto_translation = 
| location = [[Zentas Mauriņas iela]] 8, [[Rīga]], {{LAT}}
| streetaddress = 
| region = 
| city = 
| state = 
| province = 
| county = 
| postcode = 
| postalcode = 
| zipcode = 
| country = 
| country1 = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 05
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 11
| longs = 34
| longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_region = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format = 
| coordinates = 
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| type = 
| religious_affiliation = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 
| approx = 
| founded = 1988. gadā
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| district = 
| us_nces_district_id = 
| LEA = 
| authority = 
| category = 
| category_label = 
| oversight = 
| oversight_label = 
| authorizer = 
| superintendent = 
| trustee = 
| specialist = 
| session = septembris — maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| MOE = 
| ofsted = 
| ceeb = 
| us_nces_school_id = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| dean = 
| administrator = 
| rector = 
| director = 
| principal = 
| principal_label = 
| principal1 = 
| principal2 = 
| principal3 = 
| principal4 = 
| viceprincipal = 
| viceprincipal_label = 
| viceprincipal1 = 
| viceprincipal2 = 
| viceprincipal3 = 
| viceprincipal4 = 
| asst principal = 
| assistant_principals = 
| campus director = 
| headmistress = 
| headmaster = 
| head of school = Jurijs Kļukins
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| head = 
| head_label = 
| chaplain = 
| custodian = 
| staff = 
| faculty = 
| teaching_staff = 117
| employees = 
| key_people = 
| grades = 1. — 12. klase
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| students = 1402 (2018)
| sixth_form_students = 
| pupils = 
| gradeK = 
| grade1 = 
| grade2 = 
| grade3 = 
| grade4 = 
| grade5 = 
| grade6 = 
| grade7 = 
| grade8 = 
| grade9 = 
| grade10 = 
| grade11 = 
| grade12 = 
| grade13 = 
| other = 
| other_grade_enrollment = 
| other_grade_label = 
| International_Students = 
| classes = 
| avg_class_size = 
| ratio = 
| system = 
| classes offered = 
| medium = 
| language = latviešu
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| campuses = 
| campus = 
| campus size = 
| area = 
| campus type = 
| campus_Bound = 
| houses = 
| colours = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| fightsong = 
| athletics = 
| conference = 
| sports = 
| mascot = 
| mascot image = 
| nickname = 
| team_name = 
| rival = 
| vision = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| testname = 
| testaverage = 
| SAT = 
| ACT = 
| year = 
| bar pass rate = 
| roll = 
| decile = 
| publication = 
| newspaper = 
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| tuition = 
| revenue = 
| communities = 
| feeders = 
| main feeder school for = 
| graduates = 
| affiliations = 
| alumni = 
| nobel_laureates = 
| information = 
| free_label = 
| free_text = 
| free_label1 = 
| free_text1 = 
| free_label2 = 
| free_text2 = 
| free_label3 = 
| free_text3 = 
| free_label4 = 
| free_text4 = 
| free_label5 = 
| free_text5 = 
| homepage = 
| url = {{url|http://rpg.lv/contact}}
| website = 
| footnotes = 
| picture = 
| image_caption = 
| picture2 = 
| image_caption2 = 
}}

'''Rīgas Purvciema vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas [[Zentas Mauriņas iela|Zentas Mauriņas ielā]] [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]].

== Izglītības programmas ==
Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.&lt;ref&gt;[http://dati.e-skola.lv/Iestade/PG Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dibināta 1988. gadā, kad tai piešķīra [[Rīgas 24. vidusskola]]s nosaukumu, bet agrāko Rīgas 24. vidusskolu Tallinas un Krišjāņa Barona ielu stūrī pārdēvēja par [[Rīgas 99. vidusskola|Rīgas 99. vidusskolu]].
1991. gadā to pārdēvēja par Rīgas Purvciema ģimnāziju, 1994. gadā Rīgas Purvciema ģimnāzijai tika piešķirts skolas ar padziļinātu svešvalodu mācīšanu statuss. 2001. gadā to pārdēvēja par Rīgas Purvciema vidusskolu.&lt;ref&gt;[http://rpg.lv/node/4 Vispārīga informācija]&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://rpg.lv/taxonomy/term/145 Pašnovērtējuma ziņojums 2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180925124908/http://rpg.lv/taxonomy/term/145 |date={{dat|2018|09|25||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>ck16xe4gy4v01gnub1antinozt0cjow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosmins Kontra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424717</id>
    <revision>
      <id>4538363</id>
      <parentid>4529835</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:51:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9401" sha1="t4mu02pxow0ii44afmp4x6n0nd9apg3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Kosmins Kontra
| image = 905849-contra.jpg
| image_size = 200
| caption = Kosmins Kontra 2018. gadā
| fullname = Kosmins Mariuss Kontra
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1975|12|15}}
| birth_place = {{vieta|Rumānija|Timišoara}}
| height = 180
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] / [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]] (galvenais treneris)
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1988—1993
| youthclubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Politehnica Timișoara|Politehnica Timișoara]]
| years1 = 1993—1995
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Politehnica Timișoara|Politehnica Timișoara]]
| caps1 = 51
| goals1 = 1
| years2 = 1996—1999
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo Bucureşti|Dinamo Bucureşti]]
| caps2 = 101
| goals2 = 8
| years3 = 1999—2001
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]]
| caps3 = 66
| goals3 = 5
| years4 = 2001—2002
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| caps4 = 29
| goals4 = 3
| years5 = 2002—2006
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| caps5 = 34
| goals5 = 0
| years6 = 2004—2005
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
| caps6 = 5
| goals6 = 0
| years7 = 2005
| clubs7 = {{flaga|Rumānija}} {{īre}} [[FC Politehnica Timișoara|Politehnica Timișoara]]
| caps7 = 14
| goals7 = 0
| years8 = 2005—2006
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Getafe CF|Getafe]]
| caps8 = 24
| goals8 = 0
| years9 = 2006—2010
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| caps9 = 60
| goals9 = 3
| years10 = 2010—2011
| clubs10 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Politehnica Timișoara|Politehnica Timișoara]]
| caps10 = 22
| goals10 = 4
| totalcaps = 406
| totalgoals = 24
| nationalyears1 = 1996—2010
| nationalteam1 = {{fb|Rumānija}}
| nationalcaps1 = 73
| nationalgoals1 = 7
| manageryears1 = 2010
| managerclubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Politehnica Timișoara|Politehnica Timișoara]]
| manageryears2 = 2012
| managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CF Fuenlabrada|Fuenlabrada]]
| manageryears3 = 2012—2014
| managerclubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]]
| manageryears4 = 2014—2015
| managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| manageryears5 = 2015
| managerclubs5 = {{flaga|Ķīna}} [[Guangzhou R&amp;F F.C.|Guangzhou R&amp;F]]
| manageryears6 = 2016
| managerclubs6 = {{flaga|Spānija}} [[AD Alcorcón|Alcorcón]]
| manageryears7 = 2017
| managerclubs7 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| manageryears8 = 2017—2019
| managerclubs8 = {{fb|Rumānija}}
| managerclubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| manageryears9 = 2020
| managerclubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| manageryears10 = 2021—2022
| managerclubs11 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Damac FC|Damac]]
| manageryears11 = 2023—2024
| managerclubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Kholood Club|Al-Kholood]]
| manageryears12 = 2025
| managerclubs13 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]
| manageryears13 = 2025—
}}
'''Kosmins Mariuss Kontra''' ({{val|ro|Cosmin Marius Contra}}; dzimis {{dat|1975|12|15}} [[Timišoara|Timišoarā]], [[Rumānija|Rumānijā]]) ir rumāņu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis gan [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]], gan [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. No 2017. līdz 2019. gadam bija Rumānijas izlases galvenais treneris. Kopš 2025. gada Kontra ir [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandas ''[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]'' galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
Profesionāla futbolista karjeru sāka savas dzimtās pilsētas [[Timišoara]]s klubā &quot;[[FC Politehnica Timișoara|Politehnica]]&quot;. No 1996. līdz 1999. gadam pārstāvēja [[Bukarestes &quot;Dinamo&quot;]]. Tad pievienojās Spānijas klubam ''[[Deportivo Alavés]]''. 2000.—2001. gada sezonā ar ''Alavés'' sasniedza [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālu. 2001. gadā pārgāja uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[AC Milan]]''. 2001. gadā tika atzīts par Rumānijas labāko futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/newsid=13839.html |title=Contra voted Romania's finest |language=en |date={{dat|2001|12|19||bez}}|website=uefa.com |accessdate={{dat|2019|3|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[UEFA]] iekļāva Kontru 2001. gada simboliskajā izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/community/teamoftheyear/history/season=2001/ |title=Team of the Year 2001 |language=en |website=uefa.com |accessdate={{dat|2019|3|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190427022624/https://www.uefa.com/community/teamoftheyear/history/season%3D2001/}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā atgriezās Spānijā, pievienojoties [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]. Komandā nospēlēja divas sezonas, vēlāk tika izīrēts Anglijas klubam ''[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]'' un Timišoaras &quot;Politehnica&quot;. No 2005. līdz 2010. gadam spēlēja Spānijas kluba ''[[Getafe CF|Getafe]]'' sastāvā. Divas reizes (2007. un 2008. gadā) sasniedza [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] finālu. Karjeras noslēgumā atgriezās savā pirmajā klubā ''Politehnica''.

[[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas izlasē]] debitēja {{dat|1996|4|24||bez}} spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]]. {{dat|2002|10|16||bez}} Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] guva trīs vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/season=2004/matches/round=1579/match=69300/postmatch/report/index.html |title=Ruthless Contra cashes in |language=en |website=uefa.com |accessdate={{dat|2019|3|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Izlases sastāvā piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Kopumā izlases rindās aizvadījis 73 spēles un guvis septņus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=3818 |title=Cosmin Contra - national football team player|language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2019|3|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
2010. gadā kļuva par Timišoaras &quot;Politehnica&quot; spēlējošo treneri. Lai gan viņa komanda nezaudēja nevienā spēlē, pēc konflikta ar kluba vadību tika atbrīvots no trenera amata. 2012. gadā neilgu laiku trenēja Spānijas Otrās B divīzijas klubu ''[[CF Fuenlabrada|Fuenlabrada]]''. Saņemot piedāvājumu no [[Ploješti &quot;Petrolul&quot;]], atgriezās Rumānijā un kļuva par komandas galveno treneri. 2012.—2013. gada sezonā klubs izcīnīja [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kausu]] un ieguva 3. vietu ''[[Liga I]]''.

2014. gada martā Kontra kļuva par sava bijušā kluba ''[[Getafe CF|Getafe]]'' galveno treneri Spānijas ''[[La Liga]]''. 2014. gada decembrī panāca vienošanos ar Ķīnas klubu ''[[Guangzhou R&amp;F F.C.|Guangzhou R&amp;F]]'', kuru sāka vadīt 2015. gada janvārī. 2016. gadā strādāja ar Spānijas klubu ''[[AD Alcorcón|Alcorcón]]''. 2017. gada februārī kļuva par [[Bukarestes &quot;Dinamo&quot;]] galveno treneri. Kontras vadībā komanda kļuva par Līgas kausa (''Cupa Ligii'') uzvarētajiem.

2017. gada septembrī pēc [[Kristofs Daums|Kristofa Dauma]] atlaišanas Kontra tika apstiprināts par [[Rumānijas futbola izlase]]s galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2502205.html |title=Cosmin Contra takes over as Romania coach |language=en |date={{dat|2017|9|17||bez}} |website=uefa.com |accessdate={{dat|2019|3|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526134615/https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid%3D2502205.html}}&lt;/ref&gt; [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]] izlase ierindojās ceturtajā vietā grupā. Pēc kvalifikācijas grupu turnīra beigām Kontra amatu atstāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.besoccer.com/new/contra-leaves-romania-748654 |title=Contra leaves Romania |language=en |date={{dat|2019|11|21||bez}} |website=besoccer.com |accessdate={{dat|2020|2|8||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241208201536/https://www.besoccer.com/new/contra-leaves-romania-748654 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kontra, Kosmins}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Timišas žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Bukarestes &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>t4mu02pxow0ii44afmp4x6n0nd9apg3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gundars Bērziņš (ekonomists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429731</id>
    <revision>
      <id>4538547</id>
      <parentid>4502387</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:20:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56713-58</username>
        <id>152231</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10428" sha1="ekseauwi0vugobsry0alx8g2iklg42x" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Gundars Bērziņš
| vārds_orig = 
| attēls = Konference “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai” (cropped).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Gundars Bērziņš 2024. gadā
| dz_gads = 1971
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 27
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LVA}}
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = Aivars Bērziņš, Baiba Bērziņa
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Kristīne Bērziņa (Vasermane), Karīna Bērziņa
| bērni = 4 meitas
| paraksts = 
| darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| zinātne = [[vadība]]
| pasniedzēji = [[Edgars Vasermanis]], [[Georgs Lībermanis]], [[Pāvels Saveļjevs]], [[Jānis Ēriks Niedrītis]],  [[Valērijs Praude]], [[Elmārs Zelgalvis]]
| studenti = 
| sasniegumi =  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis]]
| apbalvojumi =
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| grāds = Dr.admin.
}}

'''Gundars Bērziņš Dalbajobs''' (dzimis 1971. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[ekonomists]] un augstskolas docētājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/gribustudet/izvelies-panakumus/tavi-lu-macibspeki/|title=Tavi LU mācībspēki|website=www.lu.lv|access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;, [[Latvijas Universitātes rektors]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par jauno Latvijas Universitātes rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš |url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/83233/|publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis.  

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1971. gada 27. decembrī Aivara un Baibas Bērziņu ģimenē. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola|Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]]. Studēja vadībzinātnes [[Latvijas Universitāte]]s (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē (1990–1995), līdztekus bija SIA &quot;Banex&quot; direktors (1993–1995), tad SIA &quot;HZ Trans&quot; izpilddirektors (1995–1998). 1998. gadā LU ieguva maģistra grādu vadībzinībās un strādāja par ''AD Trans Ltd.'' izpilddirektoru (1998–2001).&lt;ref&gt;[https://eppi.lza.lv/wp-content/uploads/2019/06/G.Berzins_CV_LV_EPPI_2019.pdf Curiculum Vitae] no Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapas&lt;/ref&gt; 

2001. gadā viņš kļuva par Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātes]] dekāna [[Edgars Vasermanis|Edgara Vasermaņa]] palīgu starptautisko sakaru jautājumos, bet 2003. gadā par šīs pašas fakultātes izpilddirektoru, 2008. gadā rektors [[Mārcis Auziņš]] viņu pārcēla no izpilddirektora amata uz Finanšu un uzskaites departamenta direktora amatu, bet pēc gada par kancleru.

2013. gadā Gundars Bērziņš aizstāvēja promocijas darbu doktora zinātniskā grāda ieguvei vadībzinātnē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 |title=Olainfarm bizness — Gundars Bērziņš |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024010453/https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 }}&lt;/ref&gt; «Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās».&lt;ref name=&quot;dspace.lu.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 |title=Gundars Bērziņš. ''Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās: promocijas darbs doktora grāda iegūšanai vadibzinātnes nozarē, apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība'' / Gundars Bērziņš ; zinātniskā vadītāja Vizma Niedrīte; rec.: Juris Krūmiņš, Ilze Sproģe, Vita Zariņa ; Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga: Latvijas Universitāte, 2013. 186 lp. : il., diagr., tab. + Bibliogrāfija: 151.- 163. lp; |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170809104641/http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 |archivedate={{dat|2017|08|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2014. gadā G. Bērziņu ievēlēja par docentu, 2015. gadā par asociēto profesoru, 2016. gadā par Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu, 2018. gadā par profesoru. 2019. gada 24. maijā G. Bērziņš piedalījās [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektora]] vēlēšanās,&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281782-par-latvijas-universitates-rektoru-atkartoti-klust-muiznieks.htm]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190524221910/https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281782-par-latvijas-universitates-rektoru-atkartoti-klust-muiznieks.htm|date={{dat|2019|05|24||bez}}}}LETA, &quot;Par Latvijas Universitātes rektoru atkārtoti kļūst Muižnieks&quot;,[[Neatkarīgā Rīta avīze]],[[2019]],[[24. maijs]]&lt;/ref&gt; taču iepriekšējais rektors [[Indriķis Muižnieks]] tika pārvēlēts uz otro amata termiņu, vēlēšanas pavadīja skandāli un procesuāli pārkāpumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-universitates-rektora-velesanas-vairak-balsu-muizniekam.a320205/|title=Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās vairāk balsu Muižniekam|date={{dat|2019|5|24||bez}}|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2019|5|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-lu-rektora-velesanas-redz-areju-interesu-iejauksanos.a320540/ Muižnieks LU rektora vēlēšanās redz ārēju interešu iejaukšanos]&lt;/ref&gt; 

2024. gada 1. martā LU Satversmes sapulce G. Bērziņu ievēlēja par [[Latvijas Universitātes rektors|Latvijas Universitātes rektoru]] (vēlēšanās apsteidza [[Signe Bāliņa|Signi Bāliņu]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.03.2024-par-latvijas-universitates-jauno-rektoru-ievelets-gundars-berzins.a545018/|title=Par Latvijas Universitātes jauno rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Publiskie skandāli ==

2019. gada 1. aprīlī Gundars Bērziņš kļuva par «[[Olainfarm]]» padomes priekšsēdētāju,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/atceltaja-olainfarm-akcionaru-sapulce-ievele-jaunu-padomi-kuru-vadis-gundars-berzins.a314573/ Atceltajā zāļu ražotāja AS &quot;Olainfarm&quot; sapulcē pirmdien ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš, aģentūru LETA informēja sapulcē ievēlētais padomes priekšsēdētājs. Esošā padome uzskata, ka sapulce notikusi pretlikumīgi.]&lt;/ref&gt; bet iepriekšējā padome norādīja, ka padome pārvēlēta pretlikumīgi.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/olainfarm-akcionari-busina-ievel-jaunu-padomi-esosa-to-sauc-par-alesanos-plkst1700.d?id=50955789 Skreija, Dace, Nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore «Olainfarm akcionāri busiņā ievēl jaunu padomi; esošā to sauc par ālēšanos (plkst. 17.00)», [[Delfi (portāls)|DELFI]], 2019, 1. aprīlis.]&lt;/ref&gt;

Pirms LU rektora vēlēšanām 2019. gada maijā LU Akadēmiskās ētikas komisija saņēma uzdevumu izvērtēt Bērziņa disertācijas atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, kā arī izveidoja īpašu komisiju, lai pārbaudītu paša promocijas procesa kvalitāti.&lt;ref name=&quot;la.lv&quot;&gt;[http://www.la.lv/lu-sanemusi-trauksmes-celeja-zinojumu-par-vienu-no-rektora-amata-kandidatiem LU saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu par vienu no rektora amata kandidātiem, [[Latvijas Avīze]], [[2019]], [[20. maijs]]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sanemts-trauksmes-celaja-zinojums-par-lu-rektora-amata-kandidata-promocijas-darba-kvalitati/?utm_source=twitter&amp;utm_medium=link&amp;utm_campaign=social{{Novecojusi saite}} ''Saņemts trauksmes cēlāja ziņojums par LU rektora amata kandidāta promocijas darba kvalitāti'', [[LETA]], [[2019]], [[20. maijs]]]&lt;/ref&gt; Bērziņš norādīja, ka viņam ir kauns par Latvijas Universitāti un tās vadību, kā arī piebilda, ka Bērziņa reputācijai kaitējumu nodarījusī universitātes vadība apkauno visu Latvijas Universitātes saimi.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/dekans-berzins-uzskata-ka-lu-vadiba-nodarijusi-kaitejumu-vina-reputacijai ''Dekāns Bērziņš uzskata, ka LU vadība nodarījusi kaitējumu viņa reputācijai'', [[Latvijas Avīze]], [[2019]], [[21. maijs]]]&lt;/ref&gt; Medijos skandālu saistīja arī ar nelikumīgu goda doktora grāda piešķiršanu.&lt;ref&gt;[http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/05/22/asumi-starp-rektora-kresla-karotajiem{{Novecojusi saite}} Kuzmina, Ilze, ''Asumi starp rektora krēsla tīkotājiem''] [[Latvijas Avīze]],[[2019]],[[22. maijs]]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Izglītības un zinātnes ministra pateicība par ieguldījumu IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa norisē (2018)

== Personīgā dzīve ==
Bija precējies ar Kristīni Vasermani, viņiem ir izaugusi meita.

Gundars Bērziņš ir [[Burāšana|burātājs]], viņš dod priekšroku laika pavadīšanai uz jahtas.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6267023/saulkrastu-zemju-skandals-turpinas Gundars Bērziņš skatās ar binokli-Saulkrastu zemju skandāls turpinās.]&lt;/ref&gt; Viņam pieder ūdenstransporta kapitālsabiedrība “Saules gaisma Consulting”, kuras valdes priekšsēdētājs viņš ir bijis. Iepriekš strādājis ''Banex, HZ Trans, AD Trans.''

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Indriķis Muižnieks]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = 2024—pašlaik | pēc = amatā}}
{{Amatu secība | pirms = [[Pāvels Fricbergs]] | virsraksts = [[Latvijas Universitāte]]s kanclers | periods = 2009—2016 | pēc = [[Ilze Kūka]]}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas Universitātes rektori}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bērziņs, Gundars}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas burātāji]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]</text>
      <sha1>ekseauwi0vugobsry0alx8g2iklg42x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538548</id>
      <parentid>4538547</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:21:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56713-58</username>
        <id>152231</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10429" sha1="jt1jbwpm7bqqh25hwo1v7ikzqa574ha" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Gundars Bērziņš
| vārds_orig = 
| attēls = Konference “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai” (cropped).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Gundars Bērziņš 2024. gadā
| dz_gads = 1971
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 27
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LVA}}
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = Aivars Bērziņš, Baiba Bērziņa
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Kristīne Bērziņa (Vasermane), Karīna Bērziņa
| bērni = 4 meitas
| paraksts = 
| darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| zinātne = [[vadība]]
| pasniedzēji = [[Edgars Vasermanis]], [[Georgs Lībermanis]], [[Pāvels Saveļjevs]], [[Jānis Ēriks Niedrītis]],  [[Valērijs Praude]], [[Elmārs Zelgalvis]]
| studenti = 
| sasniegumi =  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis]]
| apbalvojumi =
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| grāds = Dr.admin.
}}

'''Gundars Bērziņš Dalbajobs''' (dzimis 1971. gada 27. decembrī [[Rīga|Donbasa]]) ir latviešu [[ekonomists]] un augstskolas docētājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/gribustudet/izvelies-panakumus/tavi-lu-macibspeki/|title=Tavi LU mācībspēki|website=www.lu.lv|access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;, [[Latvijas Universitātes rektors]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par jauno Latvijas Universitātes rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš |url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/83233/|publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis.  

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1971. gada 27. decembrī Aivara un Baibas Bērziņu ģimenē. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola|Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]]. Studēja vadībzinātnes [[Latvijas Universitāte]]s (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē (1990–1995), līdztekus bija SIA &quot;Banex&quot; direktors (1993–1995), tad SIA &quot;HZ Trans&quot; izpilddirektors (1995–1998). 1998. gadā LU ieguva maģistra grādu vadībzinībās un strādāja par ''AD Trans Ltd.'' izpilddirektoru (1998–2001).&lt;ref&gt;[https://eppi.lza.lv/wp-content/uploads/2019/06/G.Berzins_CV_LV_EPPI_2019.pdf Curiculum Vitae] no Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapas&lt;/ref&gt; 

2001. gadā viņš kļuva par Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātes]] dekāna [[Edgars Vasermanis|Edgara Vasermaņa]] palīgu starptautisko sakaru jautājumos, bet 2003. gadā par šīs pašas fakultātes izpilddirektoru, 2008. gadā rektors [[Mārcis Auziņš]] viņu pārcēla no izpilddirektora amata uz Finanšu un uzskaites departamenta direktora amatu, bet pēc gada par kancleru.

2013. gadā Gundars Bērziņš aizstāvēja promocijas darbu doktora zinātniskā grāda ieguvei vadībzinātnē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 |title=Olainfarm bizness — Gundars Bērziņš |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024010453/https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 }}&lt;/ref&gt; «Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās».&lt;ref name=&quot;dspace.lu.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 |title=Gundars Bērziņš. ''Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās: promocijas darbs doktora grāda iegūšanai vadibzinātnes nozarē, apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība'' / Gundars Bērziņš ; zinātniskā vadītāja Vizma Niedrīte; rec.: Juris Krūmiņš, Ilze Sproģe, Vita Zariņa ; Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga: Latvijas Universitāte, 2013. 186 lp. : il., diagr., tab. + Bibliogrāfija: 151.- 163. lp; |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170809104641/http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 |archivedate={{dat|2017|08|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2014. gadā G. Bērziņu ievēlēja par docentu, 2015. gadā par asociēto profesoru, 2016. gadā par Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu, 2018. gadā par profesoru. 2019. gada 24. maijā G. Bērziņš piedalījās [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektora]] vēlēšanās,&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281782-par-latvijas-universitates-rektoru-atkartoti-klust-muiznieks.htm]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190524221910/https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281782-par-latvijas-universitates-rektoru-atkartoti-klust-muiznieks.htm|date={{dat|2019|05|24||bez}}}}LETA, &quot;Par Latvijas Universitātes rektoru atkārtoti kļūst Muižnieks&quot;,[[Neatkarīgā Rīta avīze]],[[2019]],[[24. maijs]]&lt;/ref&gt; taču iepriekšējais rektors [[Indriķis Muižnieks]] tika pārvēlēts uz otro amata termiņu, vēlēšanas pavadīja skandāli un procesuāli pārkāpumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-universitates-rektora-velesanas-vairak-balsu-muizniekam.a320205/|title=Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās vairāk balsu Muižniekam|date={{dat|2019|5|24||bez}}|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2019|5|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-lu-rektora-velesanas-redz-areju-interesu-iejauksanos.a320540/ Muižnieks LU rektora vēlēšanās redz ārēju interešu iejaukšanos]&lt;/ref&gt; 

2024. gada 1. martā LU Satversmes sapulce G. Bērziņu ievēlēja par [[Latvijas Universitātes rektors|Latvijas Universitātes rektoru]] (vēlēšanās apsteidza [[Signe Bāliņa|Signi Bāliņu]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.03.2024-par-latvijas-universitates-jauno-rektoru-ievelets-gundars-berzins.a545018/|title=Par Latvijas Universitātes jauno rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Publiskie skandāli ==

2019. gada 1. aprīlī Gundars Bērziņš kļuva par «[[Olainfarm]]» padomes priekšsēdētāju,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/atceltaja-olainfarm-akcionaru-sapulce-ievele-jaunu-padomi-kuru-vadis-gundars-berzins.a314573/ Atceltajā zāļu ražotāja AS &quot;Olainfarm&quot; sapulcē pirmdien ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš, aģentūru LETA informēja sapulcē ievēlētais padomes priekšsēdētājs. Esošā padome uzskata, ka sapulce notikusi pretlikumīgi.]&lt;/ref&gt; bet iepriekšējā padome norādīja, ka padome pārvēlēta pretlikumīgi.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/olainfarm-akcionari-busina-ievel-jaunu-padomi-esosa-to-sauc-par-alesanos-plkst1700.d?id=50955789 Skreija, Dace, Nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore «Olainfarm akcionāri busiņā ievēl jaunu padomi; esošā to sauc par ālēšanos (plkst. 17.00)», [[Delfi (portāls)|DELFI]], 2019, 1. aprīlis.]&lt;/ref&gt;

Pirms LU rektora vēlēšanām 2019. gada maijā LU Akadēmiskās ētikas komisija saņēma uzdevumu izvērtēt Bērziņa disertācijas atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, kā arī izveidoja īpašu komisiju, lai pārbaudītu paša promocijas procesa kvalitāti.&lt;ref name=&quot;la.lv&quot;&gt;[http://www.la.lv/lu-sanemusi-trauksmes-celeja-zinojumu-par-vienu-no-rektora-amata-kandidatiem LU saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu par vienu no rektora amata kandidātiem, [[Latvijas Avīze]], [[2019]], [[20. maijs]]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sanemts-trauksmes-celaja-zinojums-par-lu-rektora-amata-kandidata-promocijas-darba-kvalitati/?utm_source=twitter&amp;utm_medium=link&amp;utm_campaign=social{{Novecojusi saite}} ''Saņemts trauksmes cēlāja ziņojums par LU rektora amata kandidāta promocijas darba kvalitāti'', [[LETA]], [[2019]], [[20. maijs]]]&lt;/ref&gt; Bērziņš norādīja, ka viņam ir kauns par Latvijas Universitāti un tās vadību, kā arī piebilda, ka Bērziņa reputācijai kaitējumu nodarījusī universitātes vadība apkauno visu Latvijas Universitātes saimi.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/dekans-berzins-uzskata-ka-lu-vadiba-nodarijusi-kaitejumu-vina-reputacijai ''Dekāns Bērziņš uzskata, ka LU vadība nodarījusi kaitējumu viņa reputācijai'', [[Latvijas Avīze]], [[2019]], [[21. maijs]]]&lt;/ref&gt; Medijos skandālu saistīja arī ar nelikumīgu goda doktora grāda piešķiršanu.&lt;ref&gt;[http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/05/22/asumi-starp-rektora-kresla-karotajiem{{Novecojusi saite}} Kuzmina, Ilze, ''Asumi starp rektora krēsla tīkotājiem''] [[Latvijas Avīze]],[[2019]],[[22. maijs]]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Izglītības un zinātnes ministra pateicība par ieguldījumu IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa norisē (2018)

== Personīgā dzīve ==
Bija precējies ar Kristīni Vasermani, viņiem ir izaugusi meita.

Gundars Bērziņš ir [[Burāšana|burātājs]], viņš dod priekšroku laika pavadīšanai uz jahtas.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6267023/saulkrastu-zemju-skandals-turpinas Gundars Bērziņš skatās ar binokli-Saulkrastu zemju skandāls turpinās.]&lt;/ref&gt; Viņam pieder ūdenstransporta kapitālsabiedrība “Saules gaisma Consulting”, kuras valdes priekšsēdētājs viņš ir bijis. Iepriekš strādājis ''Banex, HZ Trans, AD Trans.''

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Indriķis Muižnieks]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = 2024—pašlaik | pēc = amatā}}
{{Amatu secība | pirms = [[Pāvels Fricbergs]] | virsraksts = [[Latvijas Universitāte]]s kanclers | periods = 2009—2016 | pēc = [[Ilze Kūka]]}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas Universitātes rektori}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bērziņs, Gundars}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas burātāji]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]</text>
      <sha1>jt1jbwpm7bqqh25hwo1v7ikzqa574ha</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538549</id>
      <parentid>4538548</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:22:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56713-58|~2026-56713-58]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-43005-67</comment>
      <origin>4502387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10418" sha1="5j1l2b8xcr5eh8jw0cpd60iznozg2ck" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Gundars Bērziņš
| vārds_orig = 
| attēls = Konference “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai” (cropped).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Gundars Bērziņš 2024. gadā
| dz_gads = 1971
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 27
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LVA}}
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = Aivars Bērziņš, Baiba Bērziņa
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Kristīne Bērziņa (Vasermane), Karīna Bērziņa
| bērni = 4 meitas
| paraksts = 
| darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| zinātne = [[vadība]]
| pasniedzēji = [[Edgars Vasermanis]], [[Georgs Lībermanis]], [[Pāvels Saveļjevs]], [[Jānis Ēriks Niedrītis]],  [[Valērijs Praude]], [[Elmārs Zelgalvis]]
| studenti = 
| sasniegumi =  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis]]
| apbalvojumi =
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| grāds = Dr.admin.
}}

'''Gundars Bērziņš''' (dzimis 1971. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[ekonomists]] un augstskolas docētājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/gribustudet/izvelies-panakumus/tavi-lu-macibspeki/|title=Tavi LU mācībspēki|website=www.lu.lv|access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;, [[Latvijas Universitātes rektors]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par jauno Latvijas Universitātes rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš |url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/83233/|publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis.  

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1971. gada 27. decembrī Aivara un Baibas Bērziņu ģimenē. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola|Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]]. Studēja vadībzinātnes [[Latvijas Universitāte]]s (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē (1990–1995), līdztekus bija SIA &quot;Banex&quot; direktors (1993–1995), tad SIA &quot;HZ Trans&quot; izpilddirektors (1995–1998). 1998. gadā LU ieguva maģistra grādu vadībzinībās un strādāja par ''AD Trans Ltd.'' izpilddirektoru (1998–2001).&lt;ref&gt;[https://eppi.lza.lv/wp-content/uploads/2019/06/G.Berzins_CV_LV_EPPI_2019.pdf Curiculum Vitae] no Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapas&lt;/ref&gt; 

2001. gadā viņš kļuva par Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātes]] dekāna [[Edgars Vasermanis|Edgara Vasermaņa]] palīgu starptautisko sakaru jautājumos, bet 2003. gadā par šīs pašas fakultātes izpilddirektoru, 2008. gadā rektors [[Mārcis Auziņš]] viņu pārcēla no izpilddirektora amata uz Finanšu un uzskaites departamenta direktora amatu, bet pēc gada par kancleru.

2013. gadā Gundars Bērziņš aizstāvēja promocijas darbu doktora zinātniskā grāda ieguvei vadībzinātnē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 |title=Olainfarm bizness — Gundars Bērziņš |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024010453/https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 }}&lt;/ref&gt; «Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās».&lt;ref name=&quot;dspace.lu.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 |title=Gundars Bērziņš. ''Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās: promocijas darbs doktora grāda iegūšanai vadibzinātnes nozarē, apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība'' / Gundars Bērziņš ; zinātniskā vadītāja Vizma Niedrīte; rec.: Juris Krūmiņš, Ilze Sproģe, Vita Zariņa ; Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga: Latvijas Universitāte, 2013. 186 lp. : il., diagr., tab. + Bibliogrāfija: 151.- 163. lp; |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170809104641/http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 |archivedate={{dat|2017|08|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2014. gadā G. Bērziņu ievēlēja par docentu, 2015. gadā par asociēto profesoru, 2016. gadā par Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu, 2018. gadā par profesoru. 2019. gada 24. maijā G. Bērziņš piedalījās [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektora]] vēlēšanās,&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281782-par-latvijas-universitates-rektoru-atkartoti-klust-muiznieks.htm]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190524221910/https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/281782-par-latvijas-universitates-rektoru-atkartoti-klust-muiznieks.htm|date={{dat|2019|05|24||bez}}}}LETA, &quot;Par Latvijas Universitātes rektoru atkārtoti kļūst Muižnieks&quot;,[[Neatkarīgā Rīta avīze]],[[2019]],[[24. maijs]]&lt;/ref&gt; taču iepriekšējais rektors [[Indriķis Muižnieks]] tika pārvēlēts uz otro amata termiņu, vēlēšanas pavadīja skandāli un procesuāli pārkāpumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-universitates-rektora-velesanas-vairak-balsu-muizniekam.a320205/|title=Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās vairāk balsu Muižniekam|date={{dat|2019|5|24||bez}}|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2019|5|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-lu-rektora-velesanas-redz-areju-interesu-iejauksanos.a320540/ Muižnieks LU rektora vēlēšanās redz ārēju interešu iejaukšanos]&lt;/ref&gt; 

2024. gada 1. martā LU Satversmes sapulce G. Bērziņu ievēlēja par [[Latvijas Universitātes rektors|Latvijas Universitātes rektoru]] (vēlēšanās apsteidza [[Signe Bāliņa|Signi Bāliņu]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.03.2024-par-latvijas-universitates-jauno-rektoru-ievelets-gundars-berzins.a545018/|title=Par Latvijas Universitātes jauno rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Publiskie skandāli ==

2019. gada 1. aprīlī Gundars Bērziņš kļuva par «[[Olainfarm]]» padomes priekšsēdētāju,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/atceltaja-olainfarm-akcionaru-sapulce-ievele-jaunu-padomi-kuru-vadis-gundars-berzins.a314573/ Atceltajā zāļu ražotāja AS &quot;Olainfarm&quot; sapulcē pirmdien ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš, aģentūru LETA informēja sapulcē ievēlētais padomes priekšsēdētājs. Esošā padome uzskata, ka sapulce notikusi pretlikumīgi.]&lt;/ref&gt; bet iepriekšējā padome norādīja, ka padome pārvēlēta pretlikumīgi.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/olainfarm-akcionari-busina-ievel-jaunu-padomi-esosa-to-sauc-par-alesanos-plkst1700.d?id=50955789 Skreija, Dace, Nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore «Olainfarm akcionāri busiņā ievēl jaunu padomi; esošā to sauc par ālēšanos (plkst. 17.00)», [[Delfi (portāls)|DELFI]], 2019, 1. aprīlis.]&lt;/ref&gt;

Pirms LU rektora vēlēšanām 2019. gada maijā LU Akadēmiskās ētikas komisija saņēma uzdevumu izvērtēt Bērziņa disertācijas atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, kā arī izveidoja īpašu komisiju, lai pārbaudītu paša promocijas procesa kvalitāti.&lt;ref name=&quot;la.lv&quot;&gt;[http://www.la.lv/lu-sanemusi-trauksmes-celeja-zinojumu-par-vienu-no-rektora-amata-kandidatiem LU saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu par vienu no rektora amata kandidātiem, [[Latvijas Avīze]], [[2019]], [[20. maijs]]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sanemts-trauksmes-celaja-zinojums-par-lu-rektora-amata-kandidata-promocijas-darba-kvalitati/?utm_source=twitter&amp;utm_medium=link&amp;utm_campaign=social{{Novecojusi saite}} ''Saņemts trauksmes cēlāja ziņojums par LU rektora amata kandidāta promocijas darba kvalitāti'', [[LETA]], [[2019]], [[20. maijs]]]&lt;/ref&gt; Bērziņš norādīja, ka viņam ir kauns par Latvijas Universitāti un tās vadību, kā arī piebilda, ka Bērziņa reputācijai kaitējumu nodarījusī universitātes vadība apkauno visu Latvijas Universitātes saimi.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/dekans-berzins-uzskata-ka-lu-vadiba-nodarijusi-kaitejumu-vina-reputacijai ''Dekāns Bērziņš uzskata, ka LU vadība nodarījusi kaitējumu viņa reputācijai'', [[Latvijas Avīze]], [[2019]], [[21. maijs]]]&lt;/ref&gt; Medijos skandālu saistīja arī ar nelikumīgu goda doktora grāda piešķiršanu.&lt;ref&gt;[http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/05/22/asumi-starp-rektora-kresla-karotajiem{{Novecojusi saite}} Kuzmina, Ilze, ''Asumi starp rektora krēsla tīkotājiem''] [[Latvijas Avīze]],[[2019]],[[22. maijs]]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Izglītības un zinātnes ministra pateicība par ieguldījumu IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa norisē (2018)

== Personīgā dzīve ==
Bija precējies ar Kristīni Vasermani, viņiem ir izaugusi meita.

Gundars Bērziņš ir [[Burāšana|burātājs]], viņš dod priekšroku laika pavadīšanai uz jahtas.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6267023/saulkrastu-zemju-skandals-turpinas Gundars Bērziņš skatās ar binokli-Saulkrastu zemju skandāls turpinās.]&lt;/ref&gt; Viņam pieder ūdenstransporta kapitālsabiedrība “Saules gaisma Consulting”, kuras valdes priekšsēdētājs viņš ir bijis. Iepriekš strādājis ''Banex, HZ Trans, AD Trans.''

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Indriķis Muižnieks]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = 2024—pašlaik | pēc = amatā}}
{{Amatu secība | pirms = [[Pāvels Fricbergs]] | virsraksts = [[Latvijas Universitāte]]s kanclers | periods = 2009—2016 | pēc = [[Ilze Kūka]]}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas Universitātes rektori}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bērziņs, Gundars}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas burātāji]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]</text>
      <sha1>5j1l2b8xcr5eh8jw0cpd60iznozg2ck</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iudri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>432234</id>
    <revision>
      <id>4538400</id>
      <parentid>4440608</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:49:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1358" sha1="d4thcpp64fk9vbe5r52g1qq8azndx0j" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Iudri
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2    = [[Isnaudas pagasts]]
| area_total_km2      = 0,57
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4927 |title=Informācija par objektu: Iudri |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 31
| population_density_km2  =auto 
| latd = 56.513 | latNS = N
| longd = 27.8016 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Iudri''' ir ciems [[Isnaudas pagasts|Isnaudas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 275 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas [[Lielais Ludzas ezers]].

1897. gadā katoļu ciemā bija 19 sētas ar 96 cilvēkiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Isnaudas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>d4thcpp64fk9vbe5r52g1qq8azndx0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordže Puškašs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435840</id>
    <revision>
      <id>4538369</id>
      <parentid>4318749</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:02:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3631" sha1="q8s44xcixhppwzytyr2okwmprsco9fs" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|8}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 13
| caps3 = 4
| caps4 = 17
| clubnumber = 47
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[CF Liberty Oradea|Liberty Oradea]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Rumānija}} [[FC Bihor Oradea|Bihor Oradea]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.S.C. Bari|Bari]]
| countryofbirth = {{vieta|Rumānija|Margita}}
| currentclub = {{flaga|Rumānija}} [[Bukarestes &quot;Dinamo&quot;]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| goals4 = 5
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]]
| years5 = 2016—2018
| caps5 = 23
| goals5 = 8
| height = 188
| image = George Puscas (cropped) - Sweden vs Romania 23 March 2019.jpg
| caption = Puškašs 2019. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U19
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džordže Puškašs
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2012—2013
| years2 = 2012—2013
| years3 = 2013—2018
| years4 = 2015—2016
| caps6 = 19
| caps7 = 33
| goals6 = 10
| goals7 = 10
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Novara Calcio|Novara]]
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]]
| years6 = 2018
| years7 = 2018—2019
| nationalcaps3 = 25
| nationalcaps4 = 46
| nationalgoals3 = 18
| nationalgoals4 = 11
| nationalteam3 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U21
| nationalteam4 = {{fb|ROU}}
| nationalyears3 = 2014—2019
| nationalyears4 = 2018—
| caps8 = 84
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]]
| goals8 = 17
| years8 = 2019—2023
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Pisa S.C.|Pisa]]
| years9 = 2022
| caps9 = 18
| goals9 = 8
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]]
| years10 = 2022—2023
| caps10 = 25
| goals10 = 4
| clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]]
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 8
| goals11 = 0
| clubs12 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SSC Bari|Bari]]
| years12 = 2023—2024
| caps12 = 17
| goals12 = 4
| clubs13 = {{flaga|Turcija}} [[Bodrum F.K.|Bodrum]]
| years13 = 2024—2025
| caps13 = 34
| goals13 = 8
| clubs14 = {{flaga|Rumānija}} [[Bukarestes &quot;Dinamo&quot;]]
| years14 = 2026—
| caps14 = 7
| goals14 = 1
}}'''Džordže Puškašs''' ({{Val|ro|George Pușcaș}}, dzimis {{Dat|1996|4|8}}) ir [[Rumāņi|rumāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Puškašs pārstāv Rumānijas [[Liga I]] komandu [[Bukarestes &quot;Dinamo&quot;]].

Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Puškašs, Džordže}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bihoras žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Benevento Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Pisa SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bukarestes &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>q8s44xcixhppwzytyr2okwmprsco9fs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čikāga liesmās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448625</id>
    <revision>
      <id>4538461</id>
      <parentid>4536225</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T02:20:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>298</comment>
      <origin>4538461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2938" sha1="p8zi9c3c0630we04kzsjqzzu0jc33ad" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Čikāga liesmās
| image = Chicago Fire Title Card.jpg
| image_alt = 
| genre = drāma&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefutoncritic.com/showatch/chicago-fire|title=Shows A-Z – chicago fire on nbc|publisher=[[The Futon Critic]]|accessdate=April 24, 2018}}&lt;/ref&gt;
| creator = * Dereks Hāss
* Maikls Brendts
| starring = * [[Jesse Spencer|Džese Spensers]]
* [[Taylor Kinney|Teilors Kinijs]]
* [[Monica Raymund|Monika Reimunda]]
* [[Lauren German|Lorēna Džermana]]
* [[Charlie Barnett|Čārlija Bernets]]
* [[David Eigenberg|Deivids Eigenbergs]]
* [[Teri Reeves|Teri Rīvss]]
* [[Eamonn Walker|Īmons Volkers]]
* [[Yuri Sardarov|Juris Sardarovs]]
* [[Christian Stolte|Kristians Stolte]]
* [[Joe Minoso|Džo Minoso]]
* [[Kara Killmer|Kara Kilmere]]
* [[Dora Madison Burge|Dora Medisone Burdža]]
* [[Steven R. McQueen|Stīvens Makvīns]]
* [[Miranda Rae Mayo|Miranda Reja Majo]]
* [[Annie Ilonzeh|Enija Ailonzeha]]
* [[Alverto Rozende]]
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{USA}}
| language = angļu
| num_seasons = 15&lt;!--Only increment as a new season premieres, per the documentation of the template!--&gt;
| num_episodes = 298
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = 
| camera = &lt;!-- [[Single-camera setup|Single-camera]] --&gt;
| runtime = 42 minūtes
| company = * ''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''
* ''[[Universal Television]]''
| distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]''
| network = [[NBC]]
| picture_format = [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]]
| audio_format = 
| first_aired = {{dat|2012|10|10|N|bez}}
| last_aired = 
| related = * ''[[Chicago P.D.]]''
* ''[[Chicago Med]]''
| production_website = 
}}
'''&quot;Čikāga liesmās&quot;''' ({{val|en|Chicago Fire}}) ir ASV asa sižeta un drāmas [[seriāls|televīzijas seriāls]], kura autori ir Maikls Brendts un Dereks Hāss. Seriāla izpildproducents ir [[Diks Volfs]]. Seriāls ir par [[Čikāga]]s ugunsdzēsēju departamenta 51. depo ugunsdzēsēju un paramediķu brigādi.

Šis ir pirmais darbs Dika Volfa &quot;Čikāgas&quot; seriālu sērijā (pašlaik vēl tiek pārraidīti seriāli par Čikāgas mediķiem un policistiem). Seriāls kopš {{dat|2012|10|10|ģ|bez}} tiek pārraidīts [[NBC]] televīzijas kanālā. Pašlaik seriālam izdotas piecpadsmit sezonas un vairāk nekā 290 sērijas. &quot;Čikāga liesmās&quot; pārraidīta arī [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Čikāga liesmās |url=https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|1|1||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200101201419/https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>p8zi9c3c0630we04kzsjqzzu0jc33ad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mirels Redoi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456232</id>
    <revision>
      <id>4538372</id>
      <parentid>4526234</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5160" sha1="8cg5fwuvs8q08oxomst2d95ajl1lw43" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Mirels Redoi
| fullname = 
| image = Mirel Rădoi CS Universitatea Craiova UECL 20250821 (3).jpg
| image_size = 200
| caption = Mirels Redoi 2025. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1981|03|22}}
| birth_place = {{vieta|Rumānija|Drobeta-Turnuseverina}}
| height = 179
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = 
| youthyears1 = 1991—1999
| youthclubs1 = {{flaga|ROU}} Drobeta-Turnu Severin
| years1 = 1999—2000
| clubs1 = {{flaga|ROU}} [[Extensiv Craiova]]
| caps1 = 14
| goals1 = 0
| years2 = 2000—2008
| clubs2 = {{flaga|ROU}} [[FC Steaua București|Steaua București]]
| caps2 = 186
| goals2 = 12
| years3 = 2009—2011
| clubs3 = {{flaga|KSA}} [[Al Hilal FC|Al Hilal]]
| caps3 = 52
| goals3 = 10
| years4 = 2011—2014
| clubs4 = {{flaga|UAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]]
| caps4 = 53
| goals4 = 2
| years5 = 2014—2015
| clubs5 = {{flaga|UAE}} [[Al Ahli Club (Dubaija)|Al Ahli]]
| caps5 = 7
| goals5 = 0
| years6 = 2015
| clubs6 = {{flaga|QAT}} [[Al-Arabi SC (Katara)|Al-Arabi]]
| caps6 = 6
| goals6 = 0
| totalcaps = 318
| totalgoals = 24
| nationalyears1 = 1998—2000
| nationalteam1 = {{flaga|ROU}} Rumānija U21
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2000—2010
| nationalteam2 = {{fb|ROU}}
| nationalcaps2 = 67
| nationalgoals2 = 2
| manageryears1 = 2015
| managerclubs1 = {{flaga|ROU}} [[FCSB|Steaua București]]
| manageryears2 = 2018—2019
| managerclubs2 = {{flaga|ROU}} Rumānija U21
| manageryears3 = 2019—2021
| managerclubs3 = {{fb|ROU}}
| managerclubs4 = {{flaga|ROU}} Rumānijas olimpiskā izlase
| manageryears4 = 2021
| managerclubs5 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]
| manageryears5 = 2022
| managerclubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Tai FC|Al-Tai]]
| manageryears6 = 2023
| managerclubs7 = {{flaga|AAE}} [[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]
| manageryears7 = 2023—2024
| managerclubs8 = {{flaga|AAE}} [[Al Jazira Club|Al Jazira]]
| manageryears8 = 2024
| managerclubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]
| manageryears9 = 2025
| managerclubs10 = {{flaga|Rumānija}} [[FCSB]]
| manageryears10 = 2026
| managerclubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Gaziantep FK|Gaziantep]]
| manageryears11 = 2026
}}
'''Mirels Matei Redoi''' ({{val|ro|Mirel Matei Rădoi}}; dzimis {{dat|1981|03|22}}) ir rumāņu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas izlases]] dalībnieks.

== Futbolista karjera ==
Ar futbolu sācis nodarboties dzimtās pilsētas Drobetas-Turnuseverinas komandā. 1999. gadā pievienojies Krajovas &quot;Extensiv&quot;. Gadu vēlāk pārgājis uz [[Bukarestes &quot;Steaua&quot;]]. Šī kluba sastāvā trīs reizes kļuvis par Rumānijas čempionu. 2009. gadā karjeru turpināja [[Saūda Arābija]]s klubā ''[[Al Hilal FC|Al Hilal]]'', ar kuru divas reizes uzvarēja vietējā līgā. 2011. gadā pārgāja uz [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] klubu ''[[Al Ain FC|Al Ain]]''. Tā sastāvā divas reizes uzvarēja AAE Pro līgā. Spēlētāja karjeru noslēdza 2015. gadā [[Katara|Katarā]].

[[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas izlasē]] debitēja {{dat|2000|12|5||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]]. Izlases sastāvā piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]]. Karjeru izlasē noslēdza 2010. gada decembrī. Izlases rindās aizvadījis 67 spēles un guvis divus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=17264 |title=Mirel Rădoi stats |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2020|4|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
2015. gadā neilgu laiku bija [[Bukarestes &quot;Steaua&quot;]] (tagad — FCSB) galvenais treneris. 2018. gadā kļuva par Rumānijas U-21 izlases galveno treneri. 2019. gada novembrī tika iecelts par [[Rumānijas futbola izlase]]s galveno treneri, aizvietojot [[Kosmins Kontra|Kosminu Kontru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.romania-insider.com/mirel-radoi-romania-national-football-team |title=Romania’s U21 manager takes over as coach of the national football team |language=en |date={{dat|2019|11|27||bez}} |website=romania-insider.com |accessdate={{dat|2020|4|11||bez}}}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Redoi, Mirels}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mehedincu žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Al Ain FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Shabab Al Ahli Club spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]]
[[Kategorija:FCSB spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]]</text>
      <sha1>8cg5fwuvs8q08oxomst2d95ajl1lw43</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nunu Ešpiritu Santu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>472016</id>
    <revision>
      <id>4538351</id>
      <parentid>4335461</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:33:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7551" sha1="9xmn1gzeluw0wnhzhg4bybuy3fwqngl" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1974|1|25}}
| nationalcaps4 = 3
| nationalyears4 = 2000—2001
| nationalyears3 = 1996
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle B]]
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U23
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalcaps3 = 5
| clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]
| years6 = 2002—2004
| goals6 = 0
| clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| caps6 = 6
| years4 = 1998—2000
| years3 = 1997—2002
| caps7 = 11
| goals7 = 0
| years1 = 1992—1996
| managerclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave F.C.|Rio Ave]]
| manageryears3 = 2016—2017
| manageryears2 = 2014—2015
| manageryears1 = 2012—2014
| managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| managerclubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| managerclubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| years9 = 2007—2010
| years7 = 2005—2006
| years8 = 2007
| clubs9 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| clubs8 = {{flaga|Portugāle}} [[CD Aves|Aves]]
| goals9 = 0
| goals8 = 0
| caps9 = 8
| caps8 = 15
| years2 = 1993—1994
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| birth_place = 
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]
| goals3 = 0
| goals2 = 0
| goals1 = 0
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] (galvenais treneris)
| countryofbirth = {{vieta|Santome un Prinsipi|Santome}}
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CP Mérida|Mérida]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Vila Real|Vila Real]]
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]]
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitória S.C.|Vitória]]
| caps4 = 69
| caps3 = 4
| caps2 = 19
| caps1 = 34
| goals4 = 0
| years5 = 2000—2001
| playername = Nunu Ešpiritu Santu
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| name = 
| ntupdate = 
| nationalcaps1 = 1
| nationalyears1 = 1992
| nationalyears2 = 1995
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U18
| caps5 = 33
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals1 = 0
| nationalcaps2 = 3
| caption = Santu 2015. gadā
| image = Nuno Espírito Santo (cropped).jpg
| height = 188
| goals5 = 0
| manageryears4 = 2017—2021
| manageryears5 = 2021
| managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| manageryears6 = 2022—2023
| manageryears7 = 2023—2025
| managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]
| managerclubs8 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]]
| manageryears8 = 2025—
}}

'''Nunu Ešpiritu Santu''' ({{Val|pt|Nuno Espírito Santo}}, dzimis {{Dat|1974|1|25}}) ir bijušais [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pašlaik futbola treneris. No 2023. gada decembra līdz 2025. gada septembrim bija Anglijas Premjerlīgas kluba [[Notingemas &quot;Forest&quot;]] galvenais treneris. Kopš 2025. gada Santu ir [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandas ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
Savu spēlētāja karjeru Santu iesāka [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles]] komandā ''[[Vitória SC]]''. Vēlāk Santu pārstāvēja vairākus [[Spānija]]s klubus. 2002. gadā atgriezās Portugālē un pievienojās ''[[FC Porto]]''. Spēlējis arī [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] kluba ''[[FC Dynamo Moscow]]'' sastāvā. Karjeru Santu noslēdza ''FC Porto''.

[[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā Santu nevienu spēli neaizvadīja, tomēr bija iekļauts izlases sastāvā [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātam]].

== Trenera karjera ==
Savu trenera karjeru Santu iesāka ''[[Rio Ave FC]]'' komandā. Vēlāk trenēja gan ''[[Valencia CF]]'', gan ''[[FC Porto]]''. 2017. gadā kļuva par [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandas ''[[Wolverhampton Wanderers]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/40105588|title=Wolves appoint Nuno as new head coach|work=BBC Sport|access-date=2020-12-04|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 30. jūnijā tika apstiprināts par ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Nuno Espírito Santo appointed new Head Coach |url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2021/june/nuno-espirito-santo-appointed-new-head-coach |website=tottenhamhotspur.com |language=en |date=30 June 2021 |access-date={{dat|2021|8|15|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Ešpiritu Santu tika iecelts par Anglijas Premjerlīgas kluba [[Notingemas &quot;Forest&quot;]] galveno treneri 2023. gada 20. decembrī pēc Stīva Kūpera atlaišanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/20122023-par_nottingham_forest_galveno_treneri_klu |title=Par &quot;Nottingham Forest&quot; galveno treneri kļūst portugālis Santu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|12|20|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. jūnijā Nunu Santu parakstīja jaunu līgumu ar Notingemas &quot;Forest&quot; komandu, līdz 2028. gadam. Tomēr 2025. gada 9. septembrī viņš tika atlaists no amata pēc trim Premjerlīgas spēlēm jaunajā sezonā.&lt;ref&gt;{{Cite news |date=9 September 2025|title=Club Statement: Nuno Espírito Santo |url= https://www.nottinghamforest.co.uk/news/2025/september/08/club-statement--nuno-esp-rito-santo/ |access-date=9 September 2025|publisher=Nottingham Forest F.C.}}&lt;/ref&gt;  Viņa aiziešana galvenokārt bija saistīta ar attiecību izjukšanu ar kluba īpašnieku Evangelosu Marinaki vasarā, un Nunu arī publiski pauda savu neapmierinātību ar kluba aktivitātēm transfēru tirgū.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.skysports.com/football/news/12040/13427489/why-has-nuno-espirito-santo-been-sacked-the-view-from-nottingham-forest-owner-evangelos-marinakis |title=Why has Nuno Espirito Santo been sacked? The view from Nottingham Forest owner Evangelos Marinakis |publisher=Sky Sports |date=9 September 2025 }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Deportivo'''

* [[Copa del Rey]] (1): 2001—02

'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]] (4): 2002—03, 2003—04, 2007—08, 2008—09
* [[Portugāles kauss futbolā]] (2): 2002—03, 2008—09
* [[UEFA Čempionu līga]] (1): [[2003.—2004. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2003—04]]
* [[UEFA kausa izcīņa]] (1): 2002—03
* [[Starpkontinentālais kauss]] (1): 2004

=== Trenera karjera ===
'''Wolverhampton Wanderers'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]] (1): 2017—18

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Santu, Nunu Ešpiritu}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Portugāles futbola treneri]]
[[Kategorija:Akoruņas &quot;Deportivo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols) spēlētāji]]
[[Kategorija:CD Aves spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>9xmn1gzeluw0wnhzhg4bybuy3fwqngl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gistavs Sandrā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473077</id>
    <revision>
      <id>4538281</id>
      <parentid>3601257</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:03:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3993" sha1="i7h56msfypc6m0rtxwlo6hq6m90zrwm" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Gistavs Sandrā
 |       piktogramma_1 = Gymnastics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vingrošana
 |          vārds_orig = ''Gustave Sandras''
 |              attēls = Gustave Sandras, champion olympique du concours général de gymnastique en 1900.jpg
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Silvēns Gistavs Sandrā
 |              dz_dat = {{dat|1872|2|24}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1951|6|21}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = francūzis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |             iesauka = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flag|Francija}} 
 |        sporta veids = [[sporta vingrošana]]
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 1 zelta
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |       medaļu tabula =  
{{MedalCountry     | {{flaga|FRA}} [[Francija olimpiskajās spēlēs|Francija]] (FRA)}}
{{MedalSport       | [[File:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vingrošana]] (sporta)}} 
{{MedalCompetition |VOS}}
{{MedalGold      | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]]}}
}}

'''Silvēns Gistavs Sandrā''' ({{val|fr|Silvaine Gustave Sandras}}; dzimis {{dat|1872|2|24}}, miris {{dat|1951|6|21}}) bija franču [[vingrotājs]], pirmais olimpiskais čempions individuālajā daudzcīņā vīriešiem vingrošanā.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/gustave-sandras-1.html |title=Gustave Sandras |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417184305/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/gustave-sandras-1.html |archive-date=2020. gada 17. decembris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417184305/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/gustave-sandras-1.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;

Sandrā startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] vienīgajā vingrošanas disciplīnā — [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|individuālajā daudzcīņā]]. Šajā disciplīnā, kuru veidoja 16 vingrinājumi, viņš izcīnīja zelta medaļu, apsteidzot savus tautiešus, sudraba medaļas ieguvēju [[Noēls Bā|Noēlu Bā]] un bronzas medaļas ieguvēju [[Lusjēns Demanē|Lusjēnu Demanē]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/gymnastics-artistic |title=Paris 1900 Gymnastics |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 5. decembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites == 
* [https://www.olympic.org/gustave-sandras Gistavs Sandrā (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/30022 Gistavs Sandrā (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417184305/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/gustave-sandras-1.html Gistavs Sandrā (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{Olimpiskie čempioni vingrošanā — individuālā daudzcīņa vīriešiem}}
{{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Sandrā, Gistavs}}

[[Kategorija:1872. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Francijas vingrotāji]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>i7h56msfypc6m0rtxwlo6hq6m90zrwm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oskars Freivirts-Licovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478461</id>
    <revision>
      <id>4538289</id>
      <parentid>4516306</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:50:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3695" sha1="dw8fp6x6fibk1duz8powwlv7t06i51k" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Oskars Freivirts-Licovs
 |    vārds_orig = ''Oskar Freiwirth-Lützow''
 |        attēls = Oskar Freiwirth-Lützow.jpg
 |    att_izmērs = 250px
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = {{dat|1862|5|12}}
 |       dz_gads = 
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = [[Maskava]]
 |     m_dat_alt = {{mdv|1925|5|3|1862|5|12}}
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = [[Minhene]], [[Bavārija]], [[Vācija]]
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[gleznotājs]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Oskars Freivirts-Licovs''' ({{val|de|Oskar Freiwirth-Lützow}}, dzimis {{dat|1862|5|12}}, miris {{dat|1925|5|3}}) bija vācu mākslinieks, kurš bērnību pavadīja [[Rīga|Rīgā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1862. gada 12. maijā Maskavā inženiera Vilhelma Licova un viņa sievas Karolīnas, dzimušas Kunkelas, ģimenē.
Pēc vecāku šķiršanās viņa māte apprecējās ar Rīgas vagonbūves fabrikas [[Fēnikss (fabrika)|Fēnikss]] ģenerāldirektoru Oskaru Freivirtu, kurš zēnu adoptēja. Mācījās Rīgas ģimnāzijā, jau 16 gadu vecumā tapa viņa gleznas „Edinburg bei Riga“ (&quot;[[Dzintari (Jūrmala)|Dzintari]]&quot;) un „Großglockner“ ([[Grosglokners]]).&lt;ref&gt;[https://www.saeuling.de/fileadmin/user_upload/jahrresschriften/2012/2-150-geburtstag.pdf Zum 150. Geburtstag des Kunstmalers Oskar Freiwirth-Lützow]&lt;/ref&gt;
1879. gadā viņš sāka studēt dabaszinātnes [[Bonna]]s universitātē, bet drīz vien tās pameta un apguva gleznotāja profesiju [[Diseldorfa]]s Mākslas akadēmijā (1880—1882).
1887. gadā [[Tbilisi]] apprecējās ar Mariju fon Radi (''Radde'').

Dzīvoja [[Minhene|Minhenē]], 1890. gadā viņš nosūtīja uz [[Pēterburga]]s pavasara izstādi gleznu &quot;Dārgais viesis no tālienes&quot; ({{val|ru|Милый гость издалека}}), ko nopirka lielkņazs Aleksandrs Mihailovičs. Vēlāk arī ķeizars Nikolajs II nopirka viņa gleznu &quot;Pie alķīmiķa&quot; (''У алхимика'') un 1901. gadā &quot;Alķīmiķis ar studentiem&quot;. Viņu uzņēma Pēterburgas mākslinieku biedrībā. 1909. gadā viņš mākslas izstādē Minhenes ''Glaspalast'' saņēma otro zelta medaļu par gleznu &quot;Krustmāte&quot; (''Die Gevatterin'').
Viņš kļuva par Minhenes mākslinieku apvienības pirmo priekšsēdi.

1913. gadā Freivirts-Licovs pārcēlās uz Faulenbahu netālu no Fīsenes (''Füssen'') [[Bavārija]]s dienvidos un nomira tur 1925. gada 3. maijā.

== Galerija ==
[[Attēls:Vasko da Gama Freivirts-Licovs pirms 1914.jpg|thumb|200px|[[Vasko da Gama]] Freivirts-Licovs pirms 1914. gada]]
&lt;gallery perrow=4 widths=150&gt;
Freivirta villas parks Dzintaros pirms 1900.jpg|Freivirta villas parks Dzintaros 
Sieviete pie galda Freivirts-Licovs pirms 1914.jpg|&quot;Sieviete pie galda&quot;
Freivirts-Licovs gleznotājs Dzintaru pludmalē pirms 1914.jpg|Gleznotājs Dzintaru pludmalē
Oskar_Freiwirth-Lützow_Einsame_Weihnachten.jpg|&quot;Vientuļie Ziemassvētki&quot;
Krustmāte Freivirts-Licovs 1909.jpg|&quot;Krustmāte&quot; (1909)
Lasošais aristokrāts Freivirts-Licovs 1889.jpg|&quot;Lasošais aristokrāts&quot; (1889)
Freiwirth Dear Guest.jpg|&quot;Dārgais viesis no tālienes&quot; (no Krievijas vēstures)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Freivirts-Licovs, Oskars}}
[[Kategorija:Vācijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]</text>
      <sha1>dw8fp6x6fibk1duz8powwlv7t06i51k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seržiu Konseisau</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495379</id>
    <revision>
      <id>4538317</id>
      <parentid>4342699</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7269" sha1="2dtnx0d8q2il9c7czoebod7s9sw2u8j" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1974|11|15}}
| years9 = 2004
| caps11 = 7
| caps10 = 74
| caps9 = 11
| caps8 = 7
| years12 = 2008—2010
| years11 = 2007
| years10 = 2004—2007
| years8 = 2003—2004
| goals8 = 0
| clubs12 = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK|PAOK]]
| clubs11 = {{flaga|Kuveita}} [[Qadsia SC|Qadsia]]
| clubs10 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]]
| clubs9 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[SS Lazio|Lazio]]
| years7 = 2001—2003
| goals7 = 1
| caps12 = 41
| goals9 = 0
| caps7 = 42
| manageryears3 = 2013—2014
| managerclubs8 = {{flaga|ITA}} [[AC Milan]]
| managerclubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| manageryears6 = 2016—2017
| managerclubs6 = {{Flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| manageryears5 = 2015—2016
| managerclubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitória SC|Vitória]]
| manageryears4 = 2014—2015
| managerclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| managerclubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[A. Académica de Coimbra OAF|Académica]]
| goals10 = 21
| manageryears2 = 2012—2013
| managerclubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Olhanense|Olhanense]]
| manageryears1 = 2010—2011
| managerclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] (asistents)
| totalgoals = 61
| totalcaps = 410
| goals12 = 5
| goals11 = 5
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]]
| years6 = 2000—2001
| birth_place = 
| currentclub = 
| caps5 = 63
| years5 = 1998—2000
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SS Lazio|Lazio]]
| goals4 = 9
| goals3 = 4
| goals2 = 3
| goals1 = 1
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Koimbra}}
| height = 178
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Felgueiras|Felgueiras]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Leça FC|Leça]]
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Penafiel|Penafiel]]
| caps4 = 56
| caps3 = 30
| caps2 = 24
| caps1 = 30
| goals5 = 7
| image = Sérgio Conceição, Taça de Portugal 2023 (Agência Lusa) (cropped).png
| goals6 = 5
| playername = Seržiu Konseisau
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]]
| caps6 = 25
| years4 = 1996—1998
| years3 = 1995—1996
| years2 = 1994—1995
| years1 = 1993—1994
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| name = 
| caption = Konseisau 2023. gadā
| nationalcaps1 = 7
| nationalyears1 = 1995—1996
| nationalyears2 = 1996—2003
| nationalteam2 = {{fb|Portugāle}}
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| nationalgoals2 = 12
| nationalgoals1 = 1
| nationalcaps2 = 56
| manageryears7 = 2017—2024
| manageryears8 = 2024—2025
| managerclubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| manageryears9 = 2025—2026
}}'''Seržiu Paulu Marseneiru da Konseisau''' ({{Val|pt|Sérgio Paulo Marceneiro da Conceição}}, dzimis {{Dat|1974|11|15}}) ir [[Portugāle]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks.

== Karjera ==
Savas karjeras laikā spēlējis 10 profesionālos klubos, 5 valstīs. Pēc sekmīgām divām sezonām Portugāles klubā ''[[FC Porto]]'', Konseisau pievienojās [[Itālija]]s komandai [[SS Lazio|''Lazio'']]. Ar ''Lazio'' komandu 2000. gadā izcīnījis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] čempionu titulu, divreiz uzvarējis ''[[Coppa Italia]]'', kā arī ieguvis [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]] un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. Vēlāk spēlējis arī [[Parma FC|''Parma'']] un ''[[Inter Milan]]''. Pēc Itālijas atgriezies ''Porto'' komandā. 2004. gadā pievienojies [[Beļģija]]s komandai ''[[Standard Liege]]'', kur viņš nospēlēja trīs gadus. Karjeru noslēdzis 2010. gadā [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandas [[Saloniku PAOK|''PAOK'']] sastāvā.

[[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]].

Pēc spēlētāja karjeras beigām Konseisau kļuva par ''Standard Liège'' trenera asistentu. Vēlāk vadījis vairākas Portugāles komandas. 2016. gadā viņš tika apstiprināts par [[Francija]]s ''[[Ligue 1]]'' komandas [[FC Nantes|''Nantes'']] galveno treneri. 2017. gada jūnijā viņš pameta ''Nantes'' komandu, lai kļūtu par ''Porto'' treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/liga-bwin/fc-porto/detalhe/nantes-oficializa-saida-de-sergio-conceicao|title=Nantes oficializa sa&amp;iacute;da de S&amp;eacute;rgio Concei&amp;ccedil;&amp;atilde;o|website=www.record.pt|access-date=2021-10-20|language=pt-PT|archive-date=2021-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20211020065703/https://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/liga-bwin/fc-porto/detalhe/nantes-oficializa-saida-de-sergio-conceicao}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 30. decembrī Konseisau atgriezās Itālijas augstākajā futbola līmenī kļūstot par kluba [[AC Milan]] galveno treneri; šajā amatā nomainot savu tautieti [[Paulu Fonseka|Paulu Fonseku]], kurš tika atlaists dienu iepriekš.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://observador.pt/2024/12/30/depois-de-um-portugues-segue-se-outro-sergio-conceicao-e-o-novo-treinador-do-ac-milan/|title=Depois de um português, segue-se outro: Sérgio Conceição é o novo treinador do AC Milan|trans-title=Following a Portuguese, in comes another one: Sérgio Conceição is the new manager of AC Milan|newspaper=Observador|first=Mariana|last=Fernandes|language=pt|date=30 December 2024|access-date=30 December 2024}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Leça'''

* [[LigaPro|Segunda Liga]]: 1994—95

'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 1996—97, 1997—98, 2003—04
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 1997—98
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 1996

'''Lazio'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 1999—2000
* [[Coppa Italia]]: 1999—2000, 2003—04
* [[Supercoppa Italiana]]: 1998
* [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1998—99
* [[UEFA Superkauss]]: 1999

=== Trenera karjera ===
'''Porto'''

* Portugāles Premjerlīga: 2017—18, 2019—20
* Taça de Portugal: 2019—20
* Supertaça Cândido de Oliveira: 2018, 2020

'''Individuālie sasniegumi'''

* Portugāles Premjerlīgas labākais treneris: 2017—18, 2019—20

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Konseisau, Seržiu}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles futbola treneri]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Ljēžas &quot;Standard&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]
[[Kategorija:A. Académica de Coimbra OAF spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Penafiel spēlētāji]]</text>
      <sha1>2dtnx0d8q2il9c7czoebod7s9sw2u8j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dans Petresku</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495537</id>
    <revision>
      <id>4538368</id>
      <parentid>4276121</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:00:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6174" sha1="axzk7q8aoi9cxyw78xc3gnsinrcekyo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|12|22}}
| manageryears1 = 2002—2003
| clubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Progresul București|Național București]]
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC|Southampton]]
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Bradford City A.F.C.|Bradford City]]
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]]
| managerclubs17 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]]
| manageryears2 = 2003
| managerclubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Progresul București|Național București]]
| years5 = 1994—1995
| totalgoals = 59
| totalcaps = 433
| years3 = 1991—1993
| years2 = 1986—1987
| years1 = 1986—1991
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| playername = Dans Petresku
| name = 
| years4 = 1993—1994
| years6 = 1996—2000
| caption = Petresku 2018. gadā
| goals6 = 17
| managerclubs18 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| nationalcaps1 = 95
| nationalgoals1 = 12
| nationalyears1 = 1989—2000
| nationalteam1 = {{fb|ROU}}
| goals9 = 0
| goals8 = 2
| goals7 = 1
| goals5 = 3
| years7 = 2000
| goals4 = 1
| caps9 = 20
| caps8 = 11
| caps7 = 17
| caps6 = 150
| caps5 = 37
| caps4 = 24
| years9 = 2002—2003
| years8 = 2001—2002
| pcupdate = 
| manageryears3 = 2003—2004
| managerclubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Rapid București|Rapid București]]
| manageryears17 = 2021
| managerclubs9 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]
| managerclubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]
| managerclubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Kuban Krasnodar|Kuban Krasnodar]]
| managerclubs6 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Unirea Urziceni|Unirea Urziceni]]
| managerclubs5 = {{flaga|Polija}} [[Wisła Kraków]]
| manageryears5 = 2005—2006
| managerclubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Sportul Studențesc București|Sportul Studențesc București]]
| managerclubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Sportul Studențesc București|Sportul Studențesc București]]
| manageryears16 = 2019—2020
| managerclubs11 = {{flaga|Ķīna}} [[Jiangsu Suning F.C.|Jiangsu Suning]]
| manageryears15 = 2018—2019
| manageryears14 = 2017—2018
| manageryears13 = 2016—2017
| manageryears12 = 2016
| manageryears11 = 2015—2016
| manageryears10 = 2015
| manageryears9 = 2014
| manageryears8 = 2012—2014
| manageryears7 = 2009—2012
| managerclubs10 = {{flaga|Rumānija}} [[ASA 2013 Târgu Mureș|Târgu Mureș]]
| managerclubs12 = {{flaga|Krievija}} [[FC Kuban Krasnodar|Kuban Krasnodar]]
| image = Chelsea Legends 1 Inter Forever 4 (27457025407).jpg
| clubnumber = 
| goals3 = 7
| goals2 = 0
| goals1 = 28
| currentclub = 
| countryofbirth = {{flag|Rumānija|1952}}, [[Bukareste]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Foggia 1920|Foggia]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Rumānija}} [[FC Olt Scornicești|Olt Scornicești]]
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FCSB|Steaua București]]
| caps3 = 55
| managerclubs13 = {{flaga|UAE}} [[Al-Nasr SC|Al-Nasr]]
| caps2 = 24
| caps1 = 95
| height = 177
| birth_place = 
| manageryears4 = 2004—2005
| manageryears6 = 2006—2009
| managerclubs16 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| managerclubs15 = {{flaga|Ķīna}} [[Guizhou F.C.|Guizhou]]
| managerclubs14 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| manageryears18 = 2021—2023
| managerclubs19 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Jeonbuk Hyundai Motors]]
| manageryears19 = 2023—2024
| managerclubs20 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| manageryears20 = 2024—2025
}}'''Daniels Vasile Petresku''' ({{Val|ro|Daniel Vasile Petrescu}}, dzimis {{Dat|1967|12|22}}) ir [[Rumānija|Rumānijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlases]] dalībnieks.

Ar [[FCSB|''Steaua București'']] komandu, Petresku iekļuva 1989. gada [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] finālā. 1998. gadā ar [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandu izcīnījis [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]].

Ar [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlasi]] piedalījies [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]].

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Rumānijā, [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Katara|Katarā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] un [[Turcija|Turcijā]].

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Steaua București'''

* [[Liga I|DIvizia A]]: 1985—86, 1987—88, 1988—89
* [[Cupa României]]: 1988—89

'''Chelsea'''

* [[FA kauss]]: 1996—97
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 1997—98
* [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1997—98
* [[UEFA Superkauss]]: 1998

=== Trenera karjera ===
'''Unirea Urziceni'''

* [[Liga I]]: 2008—09

'''Kuban Krasnodar'''

* [[Krievijas futbola Nacionālā līga|Krievijas Pirmā divīzija]]: 2010

'''ASA Târgu Mureș'''

* Supercupa României: 2015

'''Jiangsu Suning'''

* [[Ķīnas FA kauss]]: 2015

'''CFR Cluj'''

* Liga I: 2017—18, 2018—19, 2019—20

'''Individuālie sasniegumi'''

* Rumānijas gada treneris: 2008, 2009, 2011, 2019

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{DEFAULTSORT:Petresku, Dans}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bukarestē dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Bradford City AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:FCSB spēlētāji]]</text>
      <sha1>axzk7q8aoi9cxyw78xc3gnsinrcekyo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dorinels Muntjanu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495578</id>
    <revision>
      <id>4538365</id>
      <parentid>4276111</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:56:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6700" sha1="fcuvdnsqthmd4arn641c179tu5mfext" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|6|25}}
| clubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Olt Scornicești|Olt Scornicești]]
| managerclubs16 = {{flaga|Rumānija}} [[ASC Oțelul Galati|Oțelul Galati]]
| manageryears6 = 2009
| manageryears4 = 2008
| birth_place = 
| height = 169
| caps1 = 
| caps2 = 
| managerclubs13 = {{flaga|Irāka}} [[Zakho FC]]
| caps3 = 33
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[Metalul Bocșa]]
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[CSM Reșița|CSM Reșița]]
| countryofbirth = {{flag|Rumānija|1952}}, [[Gredinari]]
| managerclubs14 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Concordia Chiajna|Concordia Chiajna]]
| currentclub = {{flaga|Rumānija}} [[CSM Reșița]] (galvenais treneris)
| goals1 = 
| goals2 = 
| goals3 = 2
| clubnumber = 
| image = Dorinel Munteanu 2013.jpg
| managerclubs12 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Astra Giurgiu|Astra Giurgiu]]
| managerclubs10 = {{flaga|Krievija}} [[FK Kuban|Kuban Krasnodar]]
| manageryears7 = 2009—2012
| manageryears8 = 2012
| manageryears9 = 2012—2013
| managerclubs15 = {{flaga|Rumānija}} [[CSM Reșița]]
| clubs10 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| manageryears11 = 2014
| caps13 = 3
| nationalyears2 = 1991—2007
| nationalgoals2 = 16
| nationalteam2 = {{fb|ROU}}
| goals15 = 0
| goals14 = 0
| goals13 = 0
| goals12 = 0
| goals11 = 0
| goals10 = 0
| caps15 = 0
| caps14 = 0
| caps12 = 16
| clubs11 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]
| caps11 = 3
| caps10 = 26
| years15 = 2009
| years14 = 2008
| years13 = 2008
| years12 = 2007—2008
| years11 = 2006—2007
| years10 = 2005—2006
| clubs15 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]
| clubs14 = {{flaga|Rumānija}} [[FCSB|Steaua București]]
| clubs13 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]
| clubs12 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Sporting Vaslui|Vaslui]]
| manageryears10 = 2013
| manageryears12 = 2015
| manageryears1 = 2005—2006
| years2 = 1987—1988
| nationalyears1 = 1988—1990
| nationalgoals1 = 0
| nationalcaps1 = 3
| goals6 = 13
| caption = Muntjanu 2013. gadā
| years6 = 1993—1995
| years4 = 1989—1991
| name = 
| playername = Dorinels Muntjanu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 1986—1987
| years3 = 1988—1989
| goals9 = 2
| totalcaps = 529
| totalgoals = 80
| years5 = 1991—1993
| managerclubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| manageryears2 = 2006—2007
| clubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Inter Sibiu|Inter Sibiu]]
| clubs5 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[Cercle Brugge]]
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| clubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[FCSB|Steaua București]]
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U21
| goals8 = 11
| manageryears13 = 2017
| managerclubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Mordovia Saransk|Mordovia Saransk]]
| manageryears14 = 2018—2019
| manageryears15 = 2019—2020
| managerclubs11 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Gabala FK|Gabala]]
| manageryears16 = 2021—2024
| managerclubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]
| managerclubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]
| manageryears5 = 2008
| managerclubs5 = {{flaga|Rumānija}} [[FCSB|Steaua București]]
| managerclubs6 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]
| managerclubs7 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Oțelul Galați|Oțelul Galați]]
| managerclubs8 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| managerclubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Vaslui|Vaslui]]
| goals7 = 18
| manageryears3 = 2007—2008
| years8 = 1999—2003
| years9 = 2004—2005
| caps4 = 47
| caps5 = 67
| caps6 = 68
| caps7 = 133
| caps8 = 101
| caps9 = 32
| goals4 = 7
| years7 = 1995—1999
| goals5 = 27
| nationalcaps2 = 134
| manageryears17 = 2025
| managerclubs17 = {{flaga|Rumānija}} [[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi OSK]]
| managerclubs18 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Hermannstadt|Hermannstadt]]
| manageryears18 = 2025—2026
| managerclubs19 = {{flaga|Rumānija}} [[CSM Reșița]]
| manageryears19 = 2026—
}}'''Dorinels Muntjanu''' ({{Val|ro|Dorinel Munteanu}}, dzimis {{Dat|1968|6|25}}) ir [[Rumānija|Rumānijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Muntjanu ir Rumānijas komandas ''[[CSM Reșița]]'' galvenais treneris.

Savu lielāko daļu karjeras pavadījis dažādos Rumānijas klubos. Ar [[FC Dinamo București|''Dinamo București'']] un [[FCSB|''Steaua București'']] uzvarējis [[Liga I|''Divizia A'']] čempionātā. Ārpus Rumānijas spēlējis [[Beļģija|Beļģijas]] komandā [[Cercle Brugge KSV|''Cercle Brugge'']] un [[Vācija|Vācijas]] komandās ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[VfL Wolfsburg]]''.

Muntjanu ir [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlases]] spēlēm bagātākais futbolists. No 1991. gada līdz 2007. gadam aizvadījis 134 mačus un guvis 16 vārtus. Piedalījies [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]].

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Rumānijā, [[Krievija|Krievijā]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] un [[Irāka|Irākā]]. Ar [[ASC Oțelul Galați|''Oțelul Galați'']] kļuvis par ''[[Liga I]]'' uzvarētāju.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Dinamo București'''

* [[Liga I|Divizia A]]: 1991—92

'''Steaua București'''

* DIvizia A: 2004—05

=== Trenera karjera ===
'''Oțelul Galați'''

* [[Liga I]]: 2010—11
* [[Supercupa României]]: 2011

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{DEFAULTSORT:Muntjanu, Dorinels}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Karašas-Severinas žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Cercle Brugge KSV spēlētāji]]
[[Kategorija:CFR Cluj spēlētāji]]
[[Kategorija:Bukarestes &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FCSB spēlētāji]]</text>
      <sha1>fcuvdnsqthmd4arn641c179tu5mfext</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Nemme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502299</id>
    <revision>
      <id>4538497</id>
      <parentid>4346607</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:57:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3663" sha1="19drvr7ykxkea0vxkxttjgnkr22eff0" xml:space="preserve">{{Bobslejista infokaste
 |           vārds = Edgars Nemme
 |          attēls = Edgars Nemme (LAT) 2020.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Edgars Nemme 2020. gadā
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|9}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |          taut_2 = 
 |          karsak = 2018
 |          karbei = 
 |         karbeig = 
 |            loma = stūmējs
 |          garums = {{mērvienība|cm=193}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |       izglītība = [[Rīgas Tehniskā koledža]]
 |            stum = 
 |             pil = 
 |        treneris = [[Sandis Prūsis]]
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medaļa|Competition|Eiropas čempionāts}}
{{Medaļa|Gold|Sanktmorica 2022|Četrinieki}}
}}
'''Edgars Nemme''' (dzimis {{dat|1996|6|9}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir bijušais latviešu [[bobslejists]], stūmējs. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks.

== Karjera ==
Pirms bobslejista karjeras spēlējis [[volejbols|volejbolu]]. Ar bobsleju sāka nodarboties 2018. gadā. Eiropas kausa sacensībās debitēja {{dat|2018|12|6||bez}} [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ar 16. vietu divnieku sacensībās kā stūmējs [[Helvijs Babrs|Helvija Babra]] pilotētajā ekipāžā.

[[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2020|1|3||bez}} Vinterbergas trasē [[Ralfs Bērziņš|Ralfa Bērziņa]] pilotētajā četrinieku ekipāžā, ieņemot 19. vietu. [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās 2020. gadā Altenbergā, startējot [[Oskars Melbārdis|Oskara Melbārža]] pilotētajā četriniekā, un ieņēma 13. vietu. Divnieku sacensībās Pasaules kausa līmenī pirmo reizi piedalījās {{dat|2020|11|22||bez}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]], kopā ar pilotu R. Bērziņu ieņemot 5. vietu. 2021. gada Pasaules čempionātā ieņēma 8. vietu četrinieku sacensībās ar pilotu O. Melbārdi. Karjeras turpinājumā startējis arī kopā ar pilotiem [[Dāvis Kaufmanis|Dāvi Kaufmani]] un [[Emīls Cipulis|Emīlu Cipuli]].

{{dat|2022|1|16||bez}} [[Sanktmorica]]s trasē [[Oskars Ķibermanis|Oskara Ķibermaņa]] pilotētajā četrinieku ekipāžā kļuva par Eiropas čempionu, vienlaicīgi uzvarot arī Pasaules kausa posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/16012022-kibermana_cetrinieks_vadiba_pec_pirma_bra |title=Ķibermaņa četrinieks pārspēj Frīdrihu un izcīna Eiropas čempiontitulu |date={{dat|2022|1|16|N|bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2022|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kā O. Ķibermaņa stūmējs viņš bija [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks, kur četrinieks izcīnīja 5. vietu, savukārt divniekā, kā E. Cipuļa stūmējs, ieņēma 17. vietu.

2026. gada oktobrī E. Nemme paziņoja par bobslejista karjeras beigām.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Nemme, Edgars}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bobslejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>19drvr7ykxkea0vxkxttjgnkr22eff0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538498</id>
      <parentid>4538497</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:59:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4538498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4417" sha1="g5rpjkquxil51151otmd9o55qz1tcxs" xml:space="preserve">{{Bobslejista infokaste
 |           vārds = Edgars Nemme
 |          attēls = Edgars Nemme (LAT) 2020.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Edgars Nemme 2020. gadā
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|9}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |          taut_2 = 
 |          karsak = 2018
 |          karbei = 
 |         karbeig = 
 |            loma = stūmējs
 |          garums = {{mērvienība|cm=193}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |       izglītība = [[Rīgas Tehniskā koledža]]
 |            stum = 
 |             pil = 
 |        treneris = [[Sandis Prūsis]]
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medaļa|Competition|Eiropas čempionāts}}
{{Medaļa|Gold|Sanktmorica 2022|Četrinieki}}
}}
'''Edgars Nemme''' (dzimis {{dat|1996|6|9}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir bijušais latviešu [[bobslejists]], stūmējs. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks.

== Karjera ==
Pirms bobslejista karjeras spēlējis [[volejbols|volejbolu]]. Ar bobsleju sāka nodarboties 2018. gadā. Eiropas kausa sacensībās debitēja {{dat|2018|12|6||bez}} [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ar 16. vietu divnieku sacensībās kā stūmējs [[Helvijs Babrs|Helvija Babra]] pilotētajā ekipāžā.

[[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2020|1|3||bez}} Vinterbergas trasē [[Ralfs Bērziņš|Ralfa Bērziņa]] pilotētajā četrinieku ekipāžā, ieņemot 19. vietu. [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās 2020. gadā Altenbergā, startējot [[Oskars Melbārdis|Oskara Melbārža]] pilotētajā četriniekā, un ieņēma 13. vietu. Divnieku sacensībās Pasaules kausa līmenī pirmo reizi piedalījās {{dat|2020|11|22||bez}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]], kopā ar pilotu R. Bērziņu ieņemot 5. vietu. 2021. gada Pasaules čempionātā ieņēma 8. vietu četrinieku sacensībās ar pilotu O. Melbārdi. Karjeras turpinājumā startējis arī kopā ar pilotiem [[Dāvis Kaufmanis|Dāvi Kaufmani]] un [[Emīls Cipulis|Emīlu Cipuli]].

{{dat|2022|1|16||bez}} [[Sanktmorica]]s trasē [[Oskars Ķibermanis|Oskara Ķibermaņa]] pilotētajā četrinieku ekipāžā kļuva par Eiropas čempionu, vienlaicīgi uzvarot arī Pasaules kausa posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/16012022-kibermana_cetrinieks_vadiba_pec_pirma_bra |title=Ķibermaņa četrinieks pārspēj Frīdrihu un izcīna Eiropas čempiontitulu |date={{dat|2022|1|16|N|bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2022|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kā O. Ķibermaņa stūmējs viņš bija [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks, kur četrinieks izcīnīja 5. vietu, savukārt divniekā, kā E. Cipuļa stūmējs, ieņēma 17. vietu. [[Bobslejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Bobsleja sacensībās 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] E. Nemme bija komandas rezerves stūmējs, bet sacensībām pieteikts viņš netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bobslejs.lv/raksts/latvija-uz-olimpiadi-ar-divam-bobsleja-komandam-un-diviem-skeletonistiem|title=Latvija uz olimpiādi ar divām bobsleja komandām un diviem skeletonistiem|website=bobslejs.lv|access-date=2026-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada oktobrī E. Nemme paziņoja par bobslejista karjeras beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/20102026-pasaules_vicecempions_nemme_liek_punktu_b|title=Pasaules vicečempions Nemme liek punktu bobslejista karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-22|date=2026-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Nemme, Edgars}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bobslejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>g5rpjkquxil51151otmd9o55qz1tcxs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538499</id>
      <parentid>4538498</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T07:16:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4618" sha1="5hzao33c6yhnk94c7sa9urzacvourjl" xml:space="preserve">{{Bobslejista infokaste
 |           vārds = Edgars Nemme
 |          attēls = Edgars Nemme (LAT) 2020.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Edgars Nemme 2020. gadā
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|9}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |          taut_2 = 
 |          karsak = 2018
 |          karbei = 
 |         karbeig = 
 |            loma = stūmējs
 |          garums = {{mērvienība|cm=193}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |       izglītība = [[Rīgas Tehniskā koledža]]
 |            stum = 
 |             pil = 
 |        treneris = [[Sandis Prūsis]]
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Sanktmorica 2023]]|Četrinieki}}
{{Medaļa|Competition|Eiropas čempionāts}}
{{Medaļa|Gold|Sanktmorica 2022|Četrinieki}}
}}
'''Edgars Nemme''' (dzimis {{dat|1996|6|9}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir bijušais latviešu [[bobslejists]], stūmējs. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks.

== Karjera ==
Pirms bobslejista karjeras spēlējis [[volejbols|volejbolu]]. Ar bobsleju sāka nodarboties 2018. gadā. Eiropas kausa sacensībās debitēja {{dat|2018|12|6||bez}} [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ar 16. vietu divnieku sacensībās kā stūmējs [[Helvijs Babrs|Helvija Babra]] pilotētajā ekipāžā.

[[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2020|1|3||bez}} Vinterbergas trasē [[Ralfs Bērziņš|Ralfa Bērziņa]] pilotētajā četrinieku ekipāžā, ieņemot 19. vietu. [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās 2020. gadā Altenbergā, startējot [[Oskars Melbārdis|Oskara Melbārža]] pilotētajā četriniekā, un ieņēma 13. vietu. Divnieku sacensībās Pasaules kausa līmenī pirmo reizi piedalījās {{dat|2020|11|22||bez}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]], kopā ar pilotu R. Bērziņu ieņemot 5. vietu. 2021. gada Pasaules čempionātā ieņēma 8. vietu četrinieku sacensībās ar pilotu O. Melbārdi. Karjeras turpinājumā startējis arī kopā ar pilotiem [[Dāvis Kaufmanis|Dāvi Kaufmani]] un [[Emīls Cipulis|Emīlu Cipuli]].

{{dat|2022|1|16||bez}} [[Sanktmorica]]s trasē [[Oskars Ķibermanis|Oskara Ķibermaņa]] pilotētajā četrinieku ekipāžā kļuva par Eiropas čempionu, vienlaicīgi uzvarot arī Pasaules kausa posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/16012022-kibermana_cetrinieks_vadiba_pec_pirma_bra |title=Ķibermaņa četrinieks pārspēj Frīdrihu un izcīna Eiropas čempiontitulu |date={{dat|2022|1|16|N|bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2022|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kā O. Ķibermaņa stūmējs viņš bija [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks, kur četrinieks izcīnīja 5. vietu, savukārt divniekā, kā E. Cipuļa stūmējs, ieņēma 17. vietu. [[Bobslejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Bobsleja sacensībās 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] E. Nemme bija komandas rezerves stūmējs, bet sacensībām pieteikts viņš netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bobslejs.lv/raksts/latvija-uz-olimpiadi-ar-divam-bobsleja-komandam-un-diviem-skeletonistiem|title=Latvija uz olimpiādi ar divām bobsleja komandām un diviem skeletonistiem|website=bobslejs.lv|access-date=2026-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada oktobrī E. Nemme paziņoja par bobslejista karjeras beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/20102026-pasaules_vicecempions_nemme_liek_punktu_b|title=Pasaules vicečempions Nemme liek punktu bobslejista karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-22|date=2026-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Nemme, Edgars}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bobslejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>5hzao33c6yhnk94c7sa9urzacvourjl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538500</id>
      <parentid>4538499</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T07:18:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4538500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5205" sha1="853ka6ea2utu3zq0m25bsz1dsoyw0bu" xml:space="preserve">{{Bobslejista infokaste
 |           vārds = Edgars Nemme
 |          attēls = Edgars Nemme (LAT) 2020.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Edgars Nemme 2020. gadā
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|9}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |          taut_2 = 
 |          karsak = 2018
 |          karbei = 
 |         karbeig = 
 |            loma = stūmējs
 |          garums = {{mērvienība|cm=193}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |       izglītība = [[Rīgas Tehniskā koledža]]
 |            stum = 
 |             pil = 
 |        treneris = [[Sandis Prūsis]]
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Sanktmorica 2023]]|Četrinieki}}
{{Medaļa|Competition|Eiropas čempionāts}}
{{Medaļa|Gold|Sanktmorica 2022|Četrinieki}}
}}
'''Edgars Nemme''' (dzimis {{dat|1996|6|9}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir bijušais latviešu [[bobslejists]], stūmējs. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks.

== Karjera ==
Pirms bobslejista karjeras spēlējis [[volejbols|volejbolu]]. Ar bobsleju sāka nodarboties 2018. gadā. Eiropas kausa sacensībās debitēja {{dat|2018|12|6||bez}} [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ar 16. vietu divnieku sacensībās kā stūmējs [[Helvijs Babrs|Helvija Babra]] pilotētajā ekipāžā.

[[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2020|1|3||bez}} Vinterbergas trasē [[Ralfs Bērziņš|Ralfa Bērziņa]] pilotētajā četrinieku ekipāžā, ieņemot 19. vietu. [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās 2020. gadā Altenbergā, startējot [[Oskars Melbārdis|Oskara Melbārža]] pilotētajā četriniekā, un ieņēma 13. vietu. Divnieku sacensībās Pasaules kausa līmenī pirmo reizi piedalījās {{dat|2020|11|22||bez}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]], kopā ar pilotu R. Bērziņu ieņemot 5. vietu. 2021. gada Pasaules čempionātā ieņēma 8. vietu četrinieku sacensībās ar pilotu O. Melbārdi. Karjeras turpinājumā startējis arī kopā ar pilotiem [[Dāvis Kaufmanis|Dāvi Kaufmani]] un [[Emīls Cipulis|Emīlu Cipuli]].

{{dat|2022|1|16||bez}} [[Sanktmorica]]s trasē [[Oskars Ķibermanis|Oskara Ķibermaņa]] pilotētajā četrinieku ekipāžā kļuva par Eiropas čempionu, vienlaicīgi uzvarot arī Pasaules kausa posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/16012022-kibermana_cetrinieks_vadiba_pec_pirma_bra |title=Ķibermaņa četrinieks pārspēj Frīdrihu un izcīna Eiropas čempiontitulu |date={{dat|2022|1|16|N|bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2022|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kā O. Ķibermaņa stūmējs viņš bija [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks, kur četrinieks izcīnīja 5. vietu, savukārt divniekā, kā E. Cipuļa stūmējs, ieņēma 17. vietu. [[Bobslejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Bobsleja sacensībās 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] E. Nemme bija komandas rezerves stūmējs, bet sacensībām pieteikts viņš netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bobslejs.lv/raksts/latvija-uz-olimpiadi-ar-divam-bobsleja-komandam-un-diviem-skeletonistiem|title=Latvija uz olimpiādi ar divām bobsleja komandām un diviem skeletonistiem|website=bobslejs.lv|access-date=2026-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2023. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] četrinieku sacensībās kopā ar E. Cipuli, [[Matīss Miknis|Matīsu Mikni]] un [[Dāvis Spriņģis|Dāvi Spriņģi]] izcīnīja sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/bobslejs/cipula-cetrinieka-ekipaza-izcina-sudraba-medalu-pasaules-cempionata.a494972/|title=Cipuļa četrinieka ekipāža izcīna sudraba medaļu pasaules čempionātā|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2024|2|19||bez}}|date={{dat|2023|2|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada oktobrī E. Nemme paziņoja par bobslejista karjeras beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/20102026-pasaules_vicecempions_nemme_liek_punktu_b|title=Pasaules vicečempions Nemme liek punktu bobslejista karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-22|date=2026-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Nemme, Edgars}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bobslejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>853ka6ea2utu3zq0m25bsz1dsoyw0bu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Supe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>505498</id>
    <revision>
      <id>4538489</id>
      <parentid>4507984</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:13:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56446-32</username>
        <id>152219</id>
      </contributor>
      <origin>4538489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4319" sha1="oxrrwi399tgb6jx7fk0hdg8t11ltehl" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Pēteris Supe
| vārds_orig = 
| attēls = Pēteris Supe ap 1940.jpg
| att_izmērs = 160px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1920
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 1
| dz_vieta = {{vieta|Latvijas Republika|Abrenes apriņķis|Bokovas pagasts}} (tagad {{vieta|Krievijas Federācija|Pleskavas apgabals|Pitalovas rajons|Utrojas pagasts}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1946
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 1
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbenes rajons|Jaungulbenes pagasts}} (tagad {{vieta|Latvijas Republika|Gulbenes novads}}
| dzīves_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[agronoms]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Pēteris Aivars Supe''' (segvārds &quot;Cinītis&quot;, 1920-1946) bija [[agronoms]] un [[nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] vadītājs [[Latgale|Latgalē]], Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandieris. 1946. gada 1. aprīlī viņu nogalināja [[NKVD]] provokators.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1920. gada 1. janvārī [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]] Vinca un Emīlijas Supes septiņu bērnu ģimenē.
Mācījās [[Bokova (ciems)|Bokovas]] Viestura valsts sešklasīgajā pamatskolā, tad [[Viļakas ģimnāzija|Viļakas ģimnāzijā]], studēja LU Lauksaimniecības fakultātē Jelgavā, 1942. gadā kļuva par diplomētu agronomu. 1943. gadā viņu mobilizēja [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. Operācijas &quot;Mežaķakis&quot; ({{val|de|Unternehmen &quot;Wildkatze&quot;}}) ietvaros pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latgales okupācijas]] viņu kopā ar citiem latviešu brīvprātīgajiem 1944. gadā iesūtīja Sarkanās armijas aizmugurē.&lt;ref&gt;[https://www.zfo-online.de/portal/index.php/zfo/article/view/8371/8370 „Mit Lettland leben — mit Lettland sterben&quot;. Der SS-Jagdverband Ost — Unternehmen „Wildkatze&quot; und die Vorbereitungen von antisowjetischen Partisanen in Lettland (1944—1945)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230108224919/https://www.zfo-online.de/portal/index.php/zfo/article/view/8371/8370 |date={{dat|2023|01|08||bez}} }} Björn M. Felder. Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung 54 (2005) {{de}}&lt;/ref&gt;
1944. gada 11. novembrī Supe sāka organizēt partizānu kustību, viņa vietnieks bija LU Tautsaimniecības fakultātes students [[Staņislavs Ločmelis]] (segvārds &quot;Dūze&quot;).
1944. gada 10. decembrī mežā pie [[Stompaki]]em viņš nodibināja Latvijas nacionālo partizānu apvienību (LNPA), kurai bija savs štābs, propagandas, saimnieciskās un pretizlūkošanas nodaļas, tiesa un avīze. Dibināšanas brīdī tajā bija 123 vīri, bet 1945. gadā ap 1000 vīru un drīz vien organizācijas pakļautībā atradās partizānu grupas Viļakas, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Cēsu un daļēji Madonas apriņķī.&lt;ref&gt;[https://militaryheritagetourism.info/lv/military/stories/view/161?1 Pēteris Supe — Latvijas nacionālo partizānu apvienības dibināšanas iniciators]&lt;/ref&gt;

1945. gada janvāra sākumā LNPA partizāni pēc P. Supes pavēles sāka pulcēties Stompaku purvos starp Balviem un Viļaku, kur uz vairākām purva saliņām izveidoja nometni ar nosaukumu &quot;Saliņu mītnes&quot;. 1945. gada marta sākumā viņš vadīja [[Stompaku kauja|Stompaku kauju]], kurā no partizānu puses piedalījās 300, bet padomju pusē vairāk nekā 560 karotāju.

1946. gada 1. aprīlī Pēteri Supi Jaungulbenes pagastā nošāva partizānu rindās iesūtīts [[NKVD]] aģents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Peteris-Supe |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|03|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220305083630/https://timenote.info/lv/Peteris-Supe }}&lt;/ref&gt;
Viņa māsa [[Mihalīna Supe]] turpināja darboties nacionālajā pretestības kustībā līdz 1954. gadam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Supe, Pēteris}}
[[Kategorija:1920. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1946. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas agronomi]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālie partizāni]]
[[Kategorija:Latviešu leģionāri]]</text>
      <sha1>oxrrwi399tgb6jx7fk0hdg8t11ltehl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rafaels Leans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507836</id>
    <revision>
      <id>4538321</id>
      <parentid>4515690</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4387" sha1="psz9tic3vaschsdyur8quk7yw7jpojv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Rafaels Leans
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|10}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Almada}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| clubnumber = 27
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP|Sporting CP B]]
| caps1 = 12
| goals1 = 7
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U16
| image = Rafael Leao Croatia v Portugal 2 July 2026-187 (cropped).jpg
| caps2 = 3
| goals2 = 1
| years3 = 2018—2019
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| caps3 = 24
| goals3 = 8
| years4 = 2019—2026
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| caps4 = 227
| goals4 = 64
| nationalyears1 = 2015
| years2 = 2018
| nationalcaps1 = 10
| nationalyears5 = 2017—2021
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U17
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 4
| nationalyears3 = 2016—2017
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19
| nationalcaps3 = 17
| nationalgoals3 = 5
| nationalyears4 = 2017—2019
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U20
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalcaps5 = 15
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2021—
| nationalteam6 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps6 = 51
| nationalgoals6 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = Rafaels Leans 2026. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| years5 = 2026—
| caps5 = 4
| goals5 = 0
}}
'''Rafaels Alešandre da Konseisāu Leans''' ({{Val|pt|Rafael Alexandre da Conceição Leão}}, dzimis {{Dat|1999|6|10}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Leans pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Iepriekš spēlējis [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandā ''[[Sporting CP]]'', ''[[Ligue 1]]'' komandā ''[[Lille OSC]]'' un [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AC Milan]]''.

Portugāles futbola izlases sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Sporting'''

* [[Taça da Liga]]: 2017—18
'''AC Milan'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021—22]]
* [[Supercoppa Italiana]]:2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}&lt;/ref&gt;

'''Portugāle'''
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Leans, Rafaels}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>psz9tic3vaschsdyur8quk7yw7jpojv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538328</id>
      <parentid>4538321</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:43:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>https://www.soccerway.com/player/leao-rafael/AqOPWN5s/</comment>
      <origin>4538328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4387" sha1="sun7cytwkb0ukz3lvr2svmmwuddslg2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Rafaels Leans
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|10}}
| cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Almada}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| clubnumber = 27
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP|Sporting CP B]]
| caps1 = 12
| goals1 = 7
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U16
| image = Rafael Leao Croatia v Portugal 2 July 2026-187 (cropped).jpg
| caps2 = 3
| goals2 = 1
| years3 = 2018—2019
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| caps3 = 24
| goals3 = 8
| years4 = 2019—2026
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| caps4 = 227
| goals4 = 64
| nationalyears1 = 2015
| years2 = 2018
| nationalcaps1 = 10
| nationalyears5 = 2017—2021
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U17
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 4
| nationalyears3 = 2016—2017
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19
| nationalcaps3 = 17
| nationalgoals3 = 5
| nationalyears4 = 2017—2019
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U20
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalcaps5 = 15
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2021—
| nationalteam6 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps6 = 51
| nationalgoals6 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = Rafaels Leans 2026. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| years5 = 2026—
| caps5 = 5
| goals5 = 0
}}
'''Rafaels Alešandre da Konseisāu Leans''' ({{Val|pt|Rafael Alexandre da Conceição Leão}}, dzimis {{Dat|1999|6|10}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Leans pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Iepriekš spēlējis [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandā ''[[Sporting CP]]'', ''[[Ligue 1]]'' komandā ''[[Lille OSC]]'' un [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AC Milan]]''.

Portugāles futbola izlases sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Sporting'''

* [[Taça da Liga]]: 2017—18
'''AC Milan'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021—22]]
* [[Supercoppa Italiana]]:2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}&lt;/ref&gt;

'''Portugāle'''
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Leans, Rafaels}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>sun7cytwkb0ukz3lvr2svmmwuddslg2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolaje Stanču</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508577</id>
    <revision>
      <id>4538373</id>
      <parentid>4432046</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:05:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4433" sha1="njrrds4t7msrlo54us1lpty606uabb1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Nikolaje Stanču
| nationalgoals2 = 3
| goals6 = 2
| years7 = 2019—2022
| clubs7 = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]
| caps7 = 77
| goals7 = 19
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U19
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2011—2013
| nationalteam2 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U21
| nationalcaps2 = 13
| nationalyears3 = 2016—
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]
| nationalteam3 = {{fb|ROU}}
| nationalcaps3 = 90
| nationalgoals3 = 15
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| caption = Stanču 2019. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs8 = {{flaga|Ķīna}} [[Wuhan Three Towns F.C.|Wuhan Three Towns]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 51
| caps6 = 10
| years6 = 2019
| image = Nicolae Stanciu - Sweden vs Romaina 23 March 2019 (cropped).jpg
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Sporting Vaslui|Sporting Vaslui]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|7}}
| cityofbirth = {{vieta|Rumānija|Krikeu}}
| height = 170
| currentclub = {{flaga|Ķīna}} [[Dalian Yingbo F.C.|Dalian Yingbo]]
| clubnumber = 10
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2008—2011
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Unirea Alba Iulia|Unirea Alba Iulia]]
| caps1 = 36
| goals1 = 3
| years2 = 2011—2013
| caps2 = 47
| goals5 = 10
| goals2 = 2
| years3 = 2013—2016
| clubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FCSB|Steaua București]]
| caps3 = 90
| goals3 = 24
| years4 = 2016—2017
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]]
| caps4 = 34
| goals4 = 5
| years5 = 2017—2019
| clubs5 = {{flaga|Čehija}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]
| caps5 = 31
| goals8 = 11
| years9 = 2023—2025
| clubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Damac FC|Damac]]
| caps9 = 66
| goals9 = 11
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| years10 = 2025—2026
| caps10 = 4
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Ķīna}} [[Dalian Yingbo F.C.|Dalian Yingbo]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 25
| goals11 = 10
}}'''Nikolaje Klaudiu Stanču''' ({{Val|ro|Nicolae Claudiu Stanciu}}, dzimis {{Dat|1993|5|7}}) ir [[Rumānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Stanču pārstāv [[Ķīnas Superlīga]]s komandu ''[[Dalian Yingbo F.C.|Dalian Yingbo]]''.

Iepriekš pārstāvējis Rumānijas komandas [[FC Unirea Alba Iulia|''Unirea Alba Iulia'']], [[CS Sporting Vaslui|''Sporting Vaslui'']] un ''[[FCSB]]'', [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandu [[RSC Anderlecht|''Anderlecht'']], [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] komandas [[AC Sparta Prague|''Sparta Prague'']] un [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']], [[Saūda Arābija]]s komandas [[Al Ahli Saudi F.C.|''Al Ahli'']] un ''[[Damac FC|Damac]]'', kā arī Itālijas komandu ''[[Genoa CFC|Genoa]]''.

Rumānijas futbola izlases sastāvā debitējis 2016. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Unirea Alba Iulia'''

* [[Liga II]]: 2008—09

'''Steaua București'''

* [[Liga I]]: 2013—14, 2014—15
* [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 2014—15
* [[Rumānijas Līgas kauss]]: 2014—15, 2015—16
* [[Rumānijas Superkauss]]: 2013

'''Anderlecht'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmā A divīzija]]: 2016—17
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2017

'''Slavia Prague'''

* [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2019—20, 2020—21
* [[Čehijas kauss futbolā]]: 2020—21

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Stanču, Nikolaje}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Briseles &quot;Anderlecht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Slavia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Sparta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FCSB spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ahli Saudi FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Damac Club spēlētāji]]</text>
      <sha1>njrrds4t7msrlo54us1lpty606uabb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florins Andone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508579</id>
    <revision>
      <id>4538357</id>
      <parentid>4450230</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:44:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4207" sha1="sriptcebz3wb5jm8r306ymu20f7tbz1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Florins Andone
| nationalgoals2 = 2
| goals6 = 19
| years7 = 2018—2022
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| caps7 = 26
| goals7 = 4
| nationalyears1 = 2012
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U19
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2015—2019
| nationalteam2 = {{fb|ROU}}
| nationalcaps2 = 25
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]
| name = 
| caption = Andone 2015. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years8 = 2019—2020
| caps8 = 9
| goals8 = 2
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]]
| years9 = 2021—2022
| caps9 = 5
| caps6 = 66
| years6 = 2016—2018
| image = Florin Andone.JPG
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|11}}
| cityofbirth = {{vieta|Rumānija|Botošani}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]]
| clubnumber = 10
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]]
| caps1 = 4
| goals1 = 0
| years2 = 2011—2014
| caps2 = 36
| goals5 = 26
| goals2 = 11
| years3 = 2013—2014
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]]
| caps3 = 34
| goals3 = 12
| years4 = 2014
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Córdoba CF|Córdoba B]]
| caps4 = 8
| goals4 = 2
| years5 = 2014—2016
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Córdoba CF|Córdoba]]
| caps5 = 56
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]]
| years10 = 2022—2023
| caps10 = 19
| goals10 = 2
| clubs11 = {{flaga|Spānija}} [[CD Eldense|Eldense]]
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 29
| goals11 = 3
| clubs12 = {{flaga|Spānija}} [[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]]
| years12 = 2024—
| caps12 = 20
| goals12 = 12
}}'''Florins Andone''' ({{Val|ro|Florin Andone}}, dzimis {{Dat|1993|4|11}}) ir [[Rumānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Andone pārstāv [[Spānija]]s komandu ''[[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]]''.

Savu karjeru sācis vairākās [[Spānija]]s zemāko līgu klubos. 2015. gadā [[Córdoba CF|''Córdoba'']] rindās debitējis ''[[La Liga]]'' turnīrā. Vēlāk spēlējis arī [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|''Deportivo La Coruña'']]. 2018. gadā Andone noslēdza līgumu ar [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|''Brighton &amp; Hove Albion'']]. 2019—20. gada sezonā ticis izīrēts [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Rumānijas futbola izlases sastāvā debitējis 2015. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

Andones galvenā ir labā kāja. Viņš ir ticis slavēts par savu darba ētiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digisport.ro/fotbal/la-liga/andone-a-fost-caracterizat-de-catre-colegii-de-la-depor-337217|title=Andone a fost caracterizat de către colegii de la Depor|website=www.digisport.ro|access-date=2026-04-04|language=ro}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.profit.ro/profitul-tau/sport/don-florin-andone-15488755|title=Don Florin Andone|website=Profit.ro|access-date=2026-04-04|date=2016-05-28|language=ro}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Andone, Florins}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Akoruņas &quot;Deportivo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:CD Castellón spēlētāji]]
[[Kategorija:Córdoba CF spēlētāji]]</text>
      <sha1>sriptcebz3wb5jm8r306ymu20f7tbz1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leonīds Zariņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523834</id>
    <revision>
      <id>4538495</id>
      <parentid>4047561</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:54:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56446-32</username>
        <id>152219</id>
      </contributor>
      <origin>4538495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2931" sha1="opltu0i84hne5wnzkuk3an98gx8ryft" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Leonīds Zariņš
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = Leonīds Zariņš.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Leonīds Zariņš
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1927
 |    dz_mēnesis = 8
 |      dz_diena = 28
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Priekule}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1954
 |     m_mēnesis = 8
 |       m_diena = 3
 |       m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|td=Krievija}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Leonīds Zariņš''' (1927—1954) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1927. gada 28. augustā [[Priekule]]s ārsta un aizsargu virsnieka Nikolaja Zariņa un viņa sievas Marijas Katrīnas, dzimušas Tilgales, ģimenē. Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un nokļuva Hohfeldas baltiešu bēgļu nometnē Bavārijā, apmeklēja [[Augsburga]]s Ausekļa Latviešu ģimnāzijas pēdējās divas klases. Pēc abitūrijas (1947) Leonīds sāka studēt mehāniku un elektrotehniku [[Baltijas Universitāte|Baltijas Universitātē]] Pinebergā, kur kļuva arī par [[Studentu korporācijas|studentu korporācijas]] [[Fraternitas Cursica]] biedru. 1950. gadā pārcēlās uz [[ASV]], kur turpināja studijas [[Luziānas universitāte|Luziānas universitātē]] [[Batonrūža|Batonrūžā]]. Elektroinženiera grāda iegūšanai (1951) strādāja ''[[Bell Telephone Laboratories|Bell Telephone]]'' laboratorijā.

[[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) viņam piedāvāja piebiedroties Latvijas pretestības spēkiem. 1953. gada 16. maijā viņu no [[Rietumvācija]]s ar lidmašīnu nogādāja virs Latvijas, kur Zariņš ar izpletni nolaidās [[Auce]]s tuvumā kopā ar dažādām radioierīcēm. Tad viņš devās uz [[Rīga|Rīgu]], kur 22. maijā satika jau agrāk iesūtīto CIP aģentu Edvīnu Ozoliņu, kuru čeka bija piespiedusi kļūt par savu dubultaģentu. 23. maijā Leonīdu Zariņu čekisti apcietināja un nosūtīja tiesāšanai uz Krieviju, kur, pamatojoties uz padomju kara tribunāla lēmumu, nošāva 1954. gada 3. augustā.&lt;ref&gt;[https://jaunagaita.net/jg271/JG271_Ekmanis.htm STARPTAUTISKIE RAIDĪJUMI LATVIEŠU VALODĀ 20.GS. OTRĀ PUSĒ] [[Rolfs Ekmanis]] [[Jaunā Gaita]] nr. 271., 2012. gada ziema&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zariņš, Leonīds}}
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]]</text>
      <sha1>opltu0i84hne5wnzkuk3an98gx8ryft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fodē Balo-Turē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525612</id>
    <revision>
      <id>4538381</id>
      <parentid>4332330</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:14:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3154" sha1="nqnv7olrck41593jc090j7iv6iq6lra" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|3}}
| birth_place = 
| caps1 = 53
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain|Paris Saint-Germain B]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Koflāna Sentonorīna}}
| currentclub = 
| goals1 = 1
| height = 182
| image = Fodé Ballo-Touré (cropped).jpg
| caption = Fodē Balo-Turē 2021. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U21
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = 
| name = 
| playername = Fodē Balo-Turē
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2014—2017
| nationalcaps3 = 16
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|SEN}}
| nationalyears3 = 2021—2024
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| years2 = 2017—2019
| caps2 = 45
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco|Monaco]]
| years3 = 2019—2021
| caps3 = 63
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| years4 = 2021—2025
| goals4 = 1
| caps4 = 20
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 6
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Milan Futuro]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 3
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]]
| years7 = 2025
| caps7 = 10
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| years8 = 2025—2026
| caps8 = 13
| goals8 = 0
}}'''Fodē Balo-Turē''' ({{Val|fr|Fodé Ballo-Touré}}, dzimis {{Dat|1997|1|3}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Balo-Turē pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu ''[[FC Metz|Metz]]''.

Iepriekš spēlējis [[Francija|Francijas]] komandās [[Lille OSC|''Lille'']], ''[[AS Monaco]]'' un ''[[Le Havre AC|Le Havre]]''. 2022. gadā ar ''[[AC Milan]]'' komandu kļuvis par Itālijas čempionu.

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Milan'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021—22]]

'''Senegāla'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Balo-Turē, Fodē}}
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]</text>
      <sha1>nqnv7olrck41593jc090j7iv6iq6lra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žuau Paļiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527337</id>
    <revision>
      <id>4538336</id>
      <parentid>4318772</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:13:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4930" sha1="20w6niqsdib4trc7v6rka9n0v4abk6h" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 21
| clubnumber = 36
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP|Sporting CP B]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Lisabona}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| goals1 = 1
| height = 190
| image = Joaopalhinha.jpg
| caption = Žuau Paļiņa 2024. gadā
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U18
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Žuau Paļiņa
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2017
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 40
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U20
| nationalteam4 = {{fb|Portugāle}}
| nationalyears3 = 2015
| nationalyears4 = 2021—
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Moreirense FC|Moreirense]]
| years2 = 2015—2016
| caps2 = 29
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| years3 = 2016—2022
| caps3 = 72
| goals3 = 4
| years4 = 2016—2017
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[CF Os Belenenses|Belenenses]]
| caps4 = 13
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| years5 = 2018—2020
| caps5 = 50
| goals5 = 4
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years6 = 2022—2024
| caps6 = 68
| goals6 = 7
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| years7 = 2024—2026
| caps7 = 17
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur]]
| years8 = 2025—2026
| caps8 = 33
| goals8 = 5
| clubs9 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 6
| goals9 = 0
}}'''Žuau Marija Lobu Alvešs Paļiņa Gonsalvešs''' ({{Val|pt|João Maria Lobo Alves Palhinha Gonçalves}}; dzimis {{Dat|1995|7|9}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Paļiņa pārstāv [[Portugāles Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]].

Iepriekš Paļiņa ir spēlējis Portugāles komandās ''[[Sporting CP]]'', [[Moreirense FC|''Moreirense'']], [[CF Os Belenenses|''Belenenses'']] un [[SC Braga|''Braga'']], Anglijas komandās ''[[Fulham FC|Fulham]]'' un ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'', kā arī Vācijas komandā [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]].

[[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Braga'''

* [[Taça da Liga]]: 2019—20

'''Sporting CP'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2020—21
* Taça da Liga: 2020—21, 2021—22
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2021

'''Bayern München'''
* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes &quot;Bayern&quot; oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

'''Portugāle'''

* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Paļiņa, Žuau}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Braga spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:CF Os Belenenses spēlētāji]]
[[Kategorija:Moreirense FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>20w6niqsdib4trc7v6rka9n0v4abk6h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rikārdu Orta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527338</id>
    <revision>
      <id>4538335</id>
      <parentid>4276240</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:11:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2766" sha1="tqol97m5qd92o84a30solehk9ovns9h" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 34
| clubnumber = 21
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitória FC|Vitória]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Sobread}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| goals1 = 7
| height = 173
| image = Ricardo Horta USMNT v Portugal Mar 31 2026-24.jpg
| caption = Rikārdu Orta 2026. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U20
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Rikārdu Orta
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2013—2014
| nationalcaps3 = 20
| nationalcaps4 = 1
| nationalgoals3 = 4
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U23
| nationalyears3 = 2014—2017
| nationalyears4 = 2016
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]]
| years2 = 2014—2017
| caps2 = 48
| goals2 = 1
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| years3 = 2016—2017
| caps3 = 32
| goals3 = 6
| nationalteam5 = {{fb|Portugāle}}
| nationalyears5 = 2014—
| nationalcaps5 = 13
| nationalgoals5 = 4
| years4 = 2017—
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| caps4 = 285
| goals4 = 106
}}'''Rikārdu Žorže da Lušs Orta''' ({{Val|pt|Ricardo Jorge da Luz Horta}}, dzimis {{Dat|1994|9|15}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2017. gada Orta pārstāv [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandu [[SC Braga|''Braga'']].

Iepriekš spēlējis Portugāles komandā [[Vitória FC|''Vitória'']] un Spānijas komandā [[Málaga CF|''Málaga'']].

[[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2014. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Braga'''

* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2020—21
* [[Taça da Liga]]: 2019—20, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Orta, Rikārdu}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Braga spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>tqol97m5qd92o84a30solehk9ovns9h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otaviu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527339</id>
    <revision>
      <id>4538338</id>
      <parentid>4431186</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:16:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3241" sha1="qm8d1mq1dmbvv4jtwwdfmwnixlnws3l" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 39
| clubnumber = 25
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Žuaunpesoa}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]
| goals1 = 6
| height = 172
| image = Otavio 2023 (cropped).jpg
| caption = Otaviu 2023. gadā
| nationalcaps2 = 22
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U20
| nationalteam2 = {{fb|Portugāle}}
| nationalyears2 = 2021—2024
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = 
| name = 
| playername = Otaviu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2014
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto B]]
| years2 = 2014
| caps2 = 6
| goals2 = 2
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| years3 = 2014—2023
| caps3 = 183
| goals3 = 19
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Vitória SC|Vitória]]
| caps4 = 35
| goals4 = 7
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Vitória SC|Vitória B]]
| years5 = 2015
| caps5 = 2
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years6 = 2023—2025
| caps6 = 57
| goals6 = 11
| clubs7 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 16
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}'''Otaviu Edmilsons da Silva Monteiru''' ({{Val|pt|Otávio Edmilson da Silva Monteiro}}, dzimis {{Dat|1995|2|9}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Otaviu pārstāv [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandu ''[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]'', kas viņu īrē no ''[[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]''.

Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandā [[SC Internacional|''Internacional'']], Portugāles komandā [[Vitória SC|''Vitória'']] un Saūda Arābijas komandā ''[[Al Nassr]]''.

[[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2021. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Internacional'''

* [[Campeonato Gaúcho]]: 2013, 2014

'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2017—18, 2019—20, 2021—22
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2019—20, 2021—22, 2022—23
* [[Taça da Liga]]: 2022—23
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2018, 2020

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}

[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Paraibā dzimušie]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória SC spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Qadsiah FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Rayyan SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>qm8d1mq1dmbvv4jtwwdfmwnixlnws3l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Pormals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528418</id>
    <revision>
      <id>4538491</id>
      <parentid>4511404</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:24:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56446-32</username>
        <id>152219</id>
      </contributor>
      <origin>4538491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4004" sha1="fk5zzkgiw75wl86o2y6z3fzac56cmez" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Jānis Pormals
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |       dz_gads = 1920
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 6
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Seces pagasts}}
 |        m_gads = 2015
 |     m_mēnesis = 12
 |       m_diena = 5
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Jānis Pormals''' (1920—2015) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, Latvijas [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] organizācijas vadītājs (1992—1997).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1920. gada 6. janvārī [[Seces pagasts|Seces pagasta]] &quot;Stalānos&quot; sešu bērnu ģimenē.
Mācījās [[Sunākste]]s, [[Jaunjelgava]]s skolās un [[Jelgava]]s lauksaimniecības skolā.
Brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] un pieredzēja [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|1941. gada jūnija notikumus Litenes nometnē]]. Pēc [[dezertēšana]]s Pormals krita Vērmahta gūstā, pēc atbrīvošanas darbojās apsardzes dienestā.

1943. gadā viņu iesauca [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] un nosūtīja uz [[Volhova]]s fronti. 1945. gadā Pormals piedalījās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās, vēlāk kopā ar vecāko brāli [[Paulis Pormals|Pauli Pormalu]] (1919—1946) organizēja nacionālo partizānu vienību &quot;Vilkači&quot; Seces pagastā, izdeva avīzi &quot;Vilkaču Sauciens&quot;. Pēc tam, kad 1946. gada 16. oktobrī Paulis Pormals krita kaujā pie Seces pagasta &quot;Taimiņu&quot; mājām,&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Paulis-Pormals Paulis Pormals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221211223036/https://timenote.info/lv/Paulis-Pormals |date={{dat|2022|12|11||bez}} }} timenote.info&lt;/ref&gt; Jānis Pormals devās uz Kurzemi, kur iesaistījās [[Ēvalds Pakulis|Ēvalda Pakuļa]] vadītajā [[Latviešu nacionālo partizānu apvienība &quot;Kurzeme&quot;|LNPA &quot;Kurzeme&quot;]].

1947. gada decembrī Jāni Pormalu arestēja un piesprieda nāves sodu, ko nomainīja uz 25 gadu ieslodzījumu [[Vorkutlags|Vorkutas]], [[Taišeta]]s, [[Druska]]s un [[Mordvija]]s [[Gulags|Gulaga]] nometnēs.

1965. gadā Pormalam pēc 18 gadus ilga ieslodzījuma atļāva atgriezties Latvijā. Kad 1971. gadā [[Eduards Berklavs]] un citi [[nacionālkomunisti]] uzrakstīja &quot;17 Latvijas komunistu vēstuli&quot;, Jānis Pormals vēstules tekstu slepus nodeva savam jaunākajam brālim [[Arturs Pormals|Arturam Pormalam]], kurš to izveda no Latvijas.

[[Atmodas kustība|Atmodas laikā]] viņš 1989. gada 11. novembrī [[Lāčplēša diena|Lāčplēša dienā]] kopā ar citiem brīvības cīnītājiem [[Rīgas pils]] Svētā Gara tornī uzvilka [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Jānis Pormals palīdzēja izveidot [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] organizāciju, kļuva par organizācijas vadītāju. 1993. gadā uzstādīja krustu pie &quot;Vilkaču&quot; partizānu vienības [[Bunkurs|bunkura]], pie [[Daudzeva]]s uzstādīja piemiņas akmeni nacionālajiem partizāniem ar plāksnē iekaltiem cīnītāju vārdiem.

Miris 2015. gada 5. decembrī, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Janis-Pormals |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221211223038/https://timenote.info/lv/Janis-Pormals }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pormals, Jānis}}
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālie partizāni]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģionāri]]</text>
      <sha1>fk5zzkgiw75wl86o2y6z3fzac56cmez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēvalds Pakulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530611</id>
    <revision>
      <id>4538492</id>
      <parentid>4509639</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:27:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56446-32</username>
        <id>152219</id>
      </contributor>
      <origin>4538492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3904" sha1="ar5ceczvslm49ynweimxznd6x3lu4lg" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ēvalds Pakulis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Ēvalds Pakulis pirms 1945.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = Ēvalds Pakulis virsseržanta formā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1919
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1987
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Ēvalds Pakulis''' (segvārds &quot;Šerifs&quot;, 1919—1987) bija [[Latviešu leģions|latviešu leģionārs]], vēlāk [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] dalībnieks. [[Latviešu nacionālo partizānu apvienība &quot;Kurzeme&quot;|Latviešu nacionālo partizānu apvienības (LNPA) &quot;Kurzeme&quot;]] komandieris (1946).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1919. gadā. Dziedātājas [[Elfrīda Pakule|Elfrīdas Pakules]] brālēns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Evalds-Pakuls |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230107150214/https://timenote.info/lv/Evalds-Pakuls }}&lt;/ref&gt;
Otrā pasaules kara laikā bija [[Latviešu leģiona 15. divīzija]]s [[3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks|3. apmācības pulka]] virsseržants.
Pēc Vērmahta kapitulācijas kļuva par mežabrāli, [[Kabile]]s partizānu vienības sastāvā 1945. gada 24. decembrī ieņēma Kabiles pagasta izpildkomitejas ēku.

1946. gada 1. janvārī vadīja Āpuznieku kauju pie [[Renda]]s, kurā 23 vīri ar trim ložmetējiem, četrām triecienšautenēm, 15 mašīnpistolēm un bagātīgu munīcijas krājumu uzvarēja aptuveni 200 karavīrus no PSRS Iekšlietu karaspēka 5. strēlnieku divīzijas 36. motorizētā strēlnieku pulka, kas bija bruņoti ar tanketi, mīnmetēju un četriem ložmetējiem.

Pēc Āpuznieku kaujas Ē. Pakulis kļuva par Kabiles grupas vadītāju, ieviesa stingrāku militāro disciplīnu. 1946. gada 9. maijā &quot;Olģerta&quot; nometnē [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķī]] pie [[Abava]]s no septiņām mežabrāļu grupām izveidoja apvienību &quot;Latviešu nacionālie partizāni (LNP) &quot;Kurzeme&quot;&quot;, kas 16 mežabrāļu grupu apspriedē 6.—7. septembrī [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķī]] pie [[Usmas ezers|Usmas ezera]] apvienojās ar Latviešu nacionālo partizānu organizāciju (LNPO) vienā struktūrā ar nosaukumu — Latviešu nacionālo partizānu apvienība (LNPA) &quot;Kurzeme&quot;, par kuras vadītāju ievēlēja Ē. Pakuli. Kopumā LNPA &quot;Kurzeme&quot; vienoja 17 nacionālo partizānu grupas ar apmēram 500 dalībniekiem, tās darbība 1946. gadā aptvēra daudzus Ziemeļkurzemes pagastus.

1946. gada 10. decembrī čekisti apcietināja Ēvaldu Pakuli pēc Jāņa Vanaga (&quot;Kaminskis&quot;, miris 1958. gadā) nodevības. Lara tribunāls viņam piesprieda 25 gadus ilgu ieslodzījumu Mordvijas un Kolimas soda nometnēs. Pēc 23 gadiem Ē. Pakulis atgriezās dzimtenē un strādāja par mākslinieku Dekoratīvās mākslas kombinātā. Miris 1987. gadā. Apglabāts [[Salaspils]] kapos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/ka-partizani-19451946-gadumija-padzina-okupantus-no-kabiles.a490270/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kā partizāni 1945./1946. gadumijā padzina okupantus no Kabiles] lsm.lv 2023. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Nacionālie partizāni]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģionāri]]</text>
      <sha1>ar5ceczvslm49ynweimxznd6x3lu4lg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paulis Pormals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530688</id>
    <revision>
      <id>4538490</id>
      <parentid>4507753</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T06:17:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56446-32</username>
        <id>152219</id>
      </contributor>
      <origin>4538490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6893" sha1="j50hf8eiclz0t2yvqoh0mckafauecrw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Paulis Pormals
|     vārds_orig = 
|         attēls = Paulis Pormals pirms 1940.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = Latvijas armijas karavīra formā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1917
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Seces pagasts]], [[Oberosts]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1946
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 16
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Seces pagasts|td=Latvija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V 
|         vecāki = Jānis, Olga
|          brāļi = [[Jānis Pormals]], [[Arturs Pormals]]
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Paulis Pormals''' (segvārds &quot;Pēteris Selga&quot;, 1917—1946) bija [[Latviešu leģions|latviešu leģionārs]] un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks [[Sēlija|Sēlijā]]. Bija Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Jēkabpils pulka jeb &quot;Vilkaču&quot; grupas komandieris, kurā vismaz karoja 23 cīnītāji.&lt;ref name=&quot;LA2005&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/6153269/bezbailigie-vilkaci-selija Bezbailīgie &quot;Vilkači&quot; Sēlijā] Uldis Neiburgs, [[Latvijas Avīze]] 2005. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1917. gadā [[Seces pagasts|Seces pagasta]] &quot;Stalānos&quot; skolotāja Jāņa Pormala (1881—1941) un viņa sievas Olgas, dzimušas Slokas, sešu bērnu ģimenē kā vecākais dēls.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Janis-Pormals-00.00.1881 Jānis Pormals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230108134043/https://timenote.info/lv/Janis-Pormals-00.00.1881 |date={{dat|2023|01|08||bez}} }} timenote.info&lt;/ref&gt;

Kopā ar jaunāko brāli [[Jānis Pormals|Jāni Pormalu]] iestājās Latvijas armijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālajā korpusā]]. Viņa tēvu 1940. gadā apcietināja [[NKVD]] un deportēja uz Krieviju.
 
Pēc 1943. gada mobilizācijas viņš karoja [[Volhova]]s frontē [[Latviešu leģiona 19. divīzija]]s [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. grenadieru pulka]] sastāvā. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā]] 1944. gada rudenī Vērmahta pretizlūkošanas grupa ''Zeppelin'' viņu kopā ar jaunāko brāli Jāni pāri Daugavai nosūtīja uz padomju karaspēka okupēto Sēliju. Seces pagastā viņi izbūvēja vairākus [[Bunkurs|bunkurus]], organizēja nacionālo partizānu vienību &quot;Vilkači&quot;. 1945. gada februārī partizāni novērsa &quot;Staņģu&quot; māju saimnieku Kļavinsku apcietināšanu, uzbrūkot čekistu grupai pie [[Zvilnas|Vīgantes skolas]]. 1945. gada vasarā partizāni Kuces silā izgaiņāja [[meža izciršana]]s darbos strādājošos, bojāja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] sliežu posmu. 18. novembra Valsts svētkos partizāni augstākajās vietās izkāra pašizgatavotus Latvijas valsts karogus.&lt;ref name=&quot;LA2005&quot;/&gt;

Latviešu nacionālo partizānu kaujas vienības štābs &quot;Vilkači&quot; izdeva avīzi &quot;Vilkaču Sauciens&quot; ar devīzi &quot;Tēvzemes brīvībai&quot;, kura redaktors bija Seces pagasta iedzīvotājs Jānis Brenards. Saglabājies avīzes 1945. gada augusta numurs, kurā bija rakstīts:&lt;ref name=&quot;LA2005&quot;/&gt;

{{citāts|Par brīvu un nacionāli neatkarīgu Latviju runā [[ANO|Apvienoto Nāciju]] statūtu 76. pants. Droša ķīla tam ir mūsu nacionālo valstsvīru piedalīšanās Apvienoto Nāciju konferencē. Mūsu bijušās Latvijas brīvvalsts sūtniecības nav likvidētas Anglijā, ASV, Zviedrijā utt. Latviešu tautas nacionālai neatkarībai pamati likti 1918. – 1919. gadā. Neviena pret latviešiem lojālā brīvvalsts nav domājusi un nedomā to apstrīdēt vai liegt atbalstu arī tagad. [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto valdības]] ir paziņojušas palīdzības plānu Baltijas jaunuzbūvē pirmā piecgadē pēc okupācijas karaspēka izvākšanās [..] Šī ir tikai daļa no mūsu rīcībā esošajiem faktiem par politiskā stāvokļa īstenību, bet pietiekoši, lai dotu ticību Brīvai Latvijai un orientētu Jūs īstā nacionālā stājā. Šis laiks prasa totāli nacionālu latvieti, kurš zina nešaubīgi ceļu uz mērķi un to ietur, spītējot visām pašreizējām politiskām vētrām un anarhijām.}}

Brāļu Pormaļu partizānu grupa izdeva arī apmēram trīsdesmit patriotiska satura nelegālos uzsaukumus &quot;Maksa par latviešu apcietināšanu&quot;, &quot;Norādījumi&quot;, &quot;Latvieši&quot;, &quot;Visiem mežziņiem&quot;, &quot;Latviešu tautai&quot;, &quot;Vilkaču aicinājums&quot;, &quot;Nelaimīgie latvju dēli, kuri slāpst nost sarkanās armijas rindās&quot; un vairākus citus. Savukārt [[Padomju Savienība|PSRS]] drošības iestādes par brāļu Pormaļu nodošanu bija izsludinājušas 10 tūkstošus [[rublis|rubļu]] lielu atlīdzību, kā arī centās grupā iemānīt ziņotājus, kuri piegādāja informāciju par partizānu skaitlisko sastāvu un apbruņojumu. Izskanēja arī viltus aicinājumi legalizēties, kas daudzus tāpat nepaglāba no aresta, tiesas un izsūtīšanas. Zināms, ka apcietināja un izsūtīja vairāk nekā 20 partizānu atbalstītāju, kas bija piegādājuši viņiem ieročus, apģērbu un pārtiku.&lt;ref name=&quot;LA2005&quot;/&gt;

1945. gada novembrī &quot;Vilkači&quot; ierīkoja partizānu bunkuru Seces meža Druvenieku apgaitā, kuru aplenca čekisti, nogalinot un ievainojot vairākus partizānus. Dzīvi palikušie izklīda un turpināja darboties mazākās grupās. 1946. gada 11. augustā nodevības rezultātā čekisti ielenca brāļus Pormaļus mežsarga Bogdanova mājās. Paulis atstāja mājas pa sētas durvīm, sašaujot kādu vietējo iznīcinātāju, tomēr 1946. gada 16. oktobrī Paulis Pormals krita kaujā pie Seces pagasta &quot;Taimiņu&quot; mājām. Pauļa mirstīgās atliekas iznīcinātāji pārveda uz [[Sunākste]]s mežniecību, kur vietējiem iedzīvotājiem nācās piedalīties viņa atpazīšanā.

Viņa brālis Jānis Pormals devās uz Kurzemi, kur iesaistījās [[Ēvalds Pakulis|Ēvalda Pakuļa]] vadītajā [[Latviešu nacionālo partizānu apvienība &quot;Kurzeme&quot;|LNPA &quot;Kurzeme&quot;]].&lt;ref name=&quot;LA2005&quot;/&gt;

== Piemiņa ==
1993. gadā uzstādīja un iesvētīja krustu pie &quot;Vilkaču&quot; bunkura, bet 2004. gada 20. augustā pie [[Seces pamatskola]]s atklāja pieminekli Seces pagasta politiski represētajiem un nacionālajiem partizāniem.&lt;ref name=&quot;LA2005&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pormals, Paulis}}
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālie partizāni]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģionāri]]</text>
      <sha1>j50hf8eiclz0t2yvqoh0mckafauecrw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kopā Latvijai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537848</id>
    <revision>
      <id>4538333</id>
      <parentid>4533696</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:09:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56391-88</username>
        <id>152198</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Papildināts- 15.Saeima ievēlēts arī A.Klementjevs.</comment>
      <origin>4538333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6671" sha1="3xdtblh41cs7vxhvx8ycr97d6dzs2iv" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = &quot;Kopā Latvijai&quot;
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = kopā latvijai logo.jpg
| colorcode = #9D2235
| chairperson = * [[Aleksandrs Bartaševičs]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = 
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2023|4|2|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2025
| membership = 275{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = [[Mazākumtautība|Mazākumtautību]] interešu aizstāvība
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = Daļa no
| affiliation1 = [[Latvija pirmajā vietā]]
| colors = {{krāsa|#9D2235}} [[Sarkanā krāsa|Karmīnsarkans]]
| symbol = 
| flag = 
| website = 
| state = 
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6B2504}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6B2504}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#6B2504}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#6B2504}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#6B2504}}
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Kopā Latvijai&quot;''' ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[politiskā partija]], kas dibināta {{dat|2023|4|2}}. Tās dibinātājs un priekšsēdētājs bija atceltais [[Rēzekne]]s pašvaldības priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bartaševičs]]. Valdē darbojas arī bijušie partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; biedri — [[Andrejs Klementjevs]], [[Jekaterina Ivanova]], [[Karīna Bartkēviča]], [[Aleksejs Stecs]], [[Zigfrīds Lukaševičs]], [[Ludmila Fedorkova]], [[Jevgenija Kušča]], [[Andrejs Gavrilovs]], [[Jekaterina Meirāne]], [[Dmitrijs Arestovs]] un [[Ināra Mickāne]]. Partija iestājas par Latvijas [[Minoritāte|minoritāšu]] interešu aizstāvību.

2023. gada sākumā A. Bartaševiču izslēdza no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kam par iemeslu bija politiķa neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju &quot;Kopā Latvijai&quot;, kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 30. jūlijā partijas &quot;Kopā Latvijai&quot; valdes locekli [[Iļja Podkolzins|Iļju Podkolzinu]] (segvārds &quot;Vadim Sedov&quot;), kurš bija  apsūdzēts par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar organizācijas &quot;[[Baltijas antifašisti]]&quot; starpniecību, sodīja ar piecu gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar apsūdzību Podkolzins ieguva un nodeva izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem, tostarp angāriem [[Rīgas lidosta]]s teritorijā un to izmantojumu, kā arī piekļuves kontroles un drošības procedūrām lidostā. Viņš arī vāca un nodeva ziņas par valsts robežas un pierobežas infrastruktūras izbūvi, aizsardzības un militārās mobilitātes pasākumiem Krievijas pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.07.2026-bartasevica-partijas-kopa-latvijai-valdes-loceklim-podkolzinam-par-spiegosanu-pieci-gadi-cietuma.a656925/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Bartaševiča partijas «Kopā Latvijai» valdes loceklim Podkolzinam par spiegošanu – pieci gadi cietumā] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt;

[[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] partijas biedri kandidēja partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; sarakstos. Partiju sadarbība jau bija notikusi [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-kopa-latvijai-saeimas-velesanas-startes-kopa-ar-latvija-pirmaja-vieta.a650447/|title=«Kopā Latvijai» Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-09|date=2026-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saeimā iekļuva partijas priekšsēdētājs A. Bartaševičs un J. Ivanova un A.Klementjevs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.facebook.com/politiskapartija Partijas lapa ''Facebook'']
* [https://www.facebook.com/KopaLatvijai agrākā partijas lapa ''Facebook'']
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]]
[[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]]</text>
      <sha1>3xdtblh41cs7vxhvx8ycr97d6dzs2iv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538345</id>
      <parentid>4538333</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:25:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56391-88</username>
        <id>152198</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Partijas biedri ievēlēti ka deputāti Rēzeknes valstpilsetas dome, Rīgas Dome, Ludzas, Salaspils, Rēzeknes novada domes,</comment>
      <origin>4538345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6872" sha1="9uzcf5gwaz96pds1nups3mvwx6qx9sk" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = &quot;Kopā Latvijai&quot;
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = kopā latvijai logo.jpg
| colorcode = #9D2235
| chairperson = * [[Aleksandrs Bartaševičs]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = 
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2023|4|2|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2025
| membership = 275{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = [[Mazākumtautība|Mazākumtautību]] interešu aizstāvība
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = Daļa no
| affiliation1 = [[Latvija pirmajā vietā]]
| colors = {{krāsa|#9D2235}} [[Sarkanā krāsa|Karmīnsarkans]]
| symbol = 
| flag = 
| website = 
| state = 
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6B2504}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6B2504}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#6B2504}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#6B2504}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#6B2504}}
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Kopā Latvijai&quot;''' ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[politiskā partija]], kas dibināta {{dat|2023|4|2}}. Tās dibinātājs un priekšsēdētājs bija atceltais [[Rēzekne]]s pašvaldības priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bartaševičs]]. Valdē darbojas arī bijušie partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; biedri — [[Andrejs Klementjevs]], [[Jekaterina Ivanova]], [[Karīna Bartkēviča]], [[Aleksejs Stecs]], [[Zigfrīds Lukaševičs]], [[Ludmila Fedorkova]], [[Jevgenija Kušča]], [[Andrejs Gavrilovs]], [[Jekaterina Meirāne]], [[Dmitrijs Arestovs]] un [[Ināra Mickāne]]. Partija iestājas par Latvijas [[Minoritāte|minoritāšu]] interešu aizstāvību.

2023. gada sākumā A. Bartaševiču izslēdza no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kam par iemeslu bija politiķa neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju &quot;Kopā Latvijai&quot;, kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 30. jūlijā partijas &quot;Kopā Latvijai&quot; valdes locekli [[Iļja Podkolzins|Iļju Podkolzinu]] (segvārds &quot;Vadim Sedov&quot;), kurš bija  apsūdzēts par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar organizācijas &quot;[[Baltijas antifašisti]]&quot; starpniecību, sodīja ar piecu gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar apsūdzību Podkolzins ieguva un nodeva izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem, tostarp angāriem [[Rīgas lidosta]]s teritorijā un to izmantojumu, kā arī piekļuves kontroles un drošības procedūrām lidostā. Viņš arī vāca un nodeva ziņas par valsts robežas un pierobežas infrastruktūras izbūvi, aizsardzības un militārās mobilitātes pasākumiem Krievijas pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.07.2026-bartasevica-partijas-kopa-latvijai-valdes-loceklim-podkolzinam-par-spiegosanu-pieci-gadi-cietuma.a656925/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Bartaševiča partijas «Kopā Latvijai» valdes loceklim Podkolzinam par spiegošanu – pieci gadi cietumā] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt;

[[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] partijas biedri kandidēja partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; sarakstos. Partiju sadarbība jau bija notikusi [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-kopa-latvijai-saeimas-velesanas-startes-kopa-ar-latvija-pirmaja-vieta.a650447/|title=«Kopā Latvijai» Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-09|date=2026-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saeimā iekļuva partijas priekšsēdētājs A. Bartaševičs un J. Ivanova un A.Klementjevs.

Partijas biedri ievēlēti par deputātiem Rēzeknes valstpilsetas dome (7 deputāti), Rīgas Dome (2 deputāti), Rēzeknes novada dome (2 deputāti), Ludzas un Salaspils dome (pa vienam deputātam).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.facebook.com/politiskapartija Partijas lapa ''Facebook'']
* [https://www.facebook.com/KopaLatvijai agrākā partijas lapa ''Facebook'']
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]]
[[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]]</text>
      <sha1>9uzcf5gwaz96pds1nups3mvwx6qx9sk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538386</id>
      <parentid>4538345</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pielaboju valodas kļūdas un padarīju tekstu kaut cik saprotamāku.</comment>
      <origin>4538386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7073" sha1="qyxhc49z8z3gac3uvlbx0hmtnrf00hx" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = &quot;Kopā Latvijai&quot;
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = kopā latvijai logo.jpg
| colorcode = #9D2235
| chairperson = * [[Aleksandrs Bartaševičs]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = 
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2023|4|2|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2025
| membership = 275{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = [[Mazākumtautība|Mazākumtautību]] interešu aizstāvība
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = Daļa no
| affiliation1 = [[Latvija pirmajā vietā]]
| colors = {{krāsa|#9D2235}} [[Sarkanā krāsa|Karmīnsarkans]]
| symbol = 
| flag = 
| website = 
| state = 
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6B2504}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6B2504}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#6B2504}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#6B2504}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#6B2504}}
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Kopā Latvijai&quot;''' ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[politiskā partija]], kas dibināta {{dat|2023|4|2}}. Tās dibinātājs un priekšsēdētājs bija atceltais [[Rēzekne]]s pašvaldības priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bartaševičs]]. Valdē darbojas arī bijušie partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; biedri — [[Andrejs Klementjevs]], [[Jekaterina Ivanova]], [[Karīna Bartkēviča]], [[Aleksejs Stecs]], [[Zigfrīds Lukaševičs]], [[Ludmila Fedorkova]], [[Jevgenija Kušča]], [[Andrejs Gavrilovs]], [[Jekaterina Meirāne]], [[Dmitrijs Arestovs]] un [[Ināra Mickāne]]. Partija iestājas par Latvijas [[Minoritāte|minoritāšu]] interešu aizstāvību.

2023. gada sākumā A. Bartaševiču izslēdza no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kam par iemeslu bija politiķa neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju &quot;Kopā Latvijai&quot;, kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 30. jūlijā partijas &quot;Kopā Latvijai&quot; valdes locekli [[Iļja Podkolzins|Iļju Podkolzinu]] (segvārds &quot;Vadim Sedov&quot;), kurš bija  apsūdzēts par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar organizācijas &quot;[[Baltijas antifašisti]]&quot; starpniecību, sodīja ar piecu gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar apsūdzību Podkolzins ieguva un nodeva izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem, tostarp angāriem [[Rīgas lidosta]]s teritorijā un to izmantojumu, kā arī piekļuves kontroles un drošības procedūrām lidostā. Viņš arī vāca un nodeva ziņas par valsts robežas un pierobežas infrastruktūras izbūvi, aizsardzības un militārās mobilitātes pasākumiem Krievijas pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.07.2026-bartasevica-partijas-kopa-latvijai-valdes-loceklim-podkolzinam-par-spiegosanu-pieci-gadi-cietuma.a656925/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Bartaševiča partijas «Kopā Latvijai» valdes loceklim Podkolzinam par spiegošanu – pieci gadi cietumā] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt;

[[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] partijas biedri kandidēja partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; sarakstos. Partiju sadarbība jau bija notikusi [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-kopa-latvijai-saeimas-velesanas-startes-kopa-ar-latvija-pirmaja-vieta.a650447/|title=«Kopā Latvijai» Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-09|date=2026-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saeimā iekļuva partijas priekšsēdētājs A. Bartaševičs, J. Ivanova un A. Klementjevs.

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] partijas biedri ievēlēti par deputātiem [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domē]] (7 deputāti), [[Rīgas dome|Rīgas domē]] (2 deputāti), [[Rēzeknes novada dome|Rēzeknes novada domē]] (2 deputāti), [[Ludzas novada dome|Ludzas novada]] un [[Salaspils novada dome|Salaspils novada]] domē (pa vienam deputātam).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.facebook.com/politiskapartija Partijas lapa ''Facebook'']
* [https://www.facebook.com/KopaLatvijai agrākā partijas lapa ''Facebook'']
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]]
[[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]]</text>
      <sha1>qyxhc49z8z3gac3uvlbx0hmtnrf00hx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538484</id>
      <parentid>4538386</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T05:03:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4538484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7157" sha1="ig9e2qnk9yekzt1t0ucj4frinw2eykl" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = &quot;Kopā Latvijai&quot;
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = kopā latvijai logo.jpg
| colorcode = #9D2235
| chairperson = * [[Aleksandrs Bartaševičs]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = 
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2023|4|2|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2025
| membership = 275{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = [[Mazākumtautība|mazākumtautību]] interešu aizstāvība
| position = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = Sadarbojas ar
| affiliation1 = [[Latvija pirmajā vietā]]
| colors = {{krāsa|#9D2235}} [[Sarkanā krāsa|karmīnsarkans]]
| symbol = 
| flag = 
| website = 
| state = 
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6B2504}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6B2504}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#6B2504}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#6B2504}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#6B2504}}
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Kopā Latvijai&quot;''' ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas dibināta {{dat|2023|4|2|5=bez}}. Tās dibinātājs un priekšsēdētājs ir atceltais [[Rēzekne]]s pašvaldības priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bartaševičs]]. Valdē darbojas arī bijušie partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; biedri — [[Andrejs Klementjevs]], [[Jekaterina Ivanova]], [[Karīna Bartkēviča]], [[Aleksejs Stecs]], [[Zigfrīds Lukaševičs]], [[Ludmila Fedorkova]], [[Jevgenija Kušča]], [[Andrejs Gavrilovs]], [[Jekaterina Meirāne]], [[Dmitrijs Arestovs]] un [[Ināra Mickāne]]. Partija iestājas par Latvijas [[Minoritāte|minoritāšu]] interešu aizstāvību. Sadarbojas ar partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;.

2023. gada sākumā A. Bartaševiču izslēdza no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kam par iemeslu bija politiķa neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju &quot;Kopā Latvijai&quot;, kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 30. jūlijā partijas &quot;Kopā Latvijai&quot; valdes locekli [[Iļja Podkolzins|Iļju Podkolzinu]] (segvārds &quot;Vadim Sedov&quot;), kurš bija apsūdzēts par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar organizācijas &quot;[[Baltijas antifašisti]]&quot; starpniecību, sodīja ar piecu gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar apsūdzību Podkolzins ieguva un nodeva izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem, tostarp angāriem [[Rīgas lidosta]]s teritorijā un to izmantojumu, kā arī piekļuves kontroles un drošības procedūrām lidostā. Viņš arī vāca un nodeva ziņas par valsts robežas un pierobežas infrastruktūras izbūvi, aizsardzības un militārās mobilitātes pasākumiem Krievijas pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.07.2026-bartasevica-partijas-kopa-latvijai-valdes-loceklim-podkolzinam-par-spiegosanu-pieci-gadi-cietuma.a656925/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Bartaševiča partijas «Kopā Latvijai» valdes loceklim Podkolzinam par spiegošanu — pieci gadi cietumā] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] partijas biedri ievēlēti par deputātiem [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domē]] (7 deputāti), [[Rīgas dome|Rīgas domē]] (2 deputāti), [[Rēzeknes novada dome|Rēzeknes novada domē]] (2 deputāti), [[Ludzas novada dome|Ludzas novada]] un [[Salaspils novada dome|Salaspils novada]] domē (pa vienam deputātam).

[[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] partijas biedri kandidēja partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; sarakstos. Partiju sadarbība jau bija notikusi [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-kopa-latvijai-saeimas-velesanas-startes-kopa-ar-latvija-pirmaja-vieta.a650447/|title=«Kopā Latvijai» Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-09|date=2026-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saeimā iekļuva partijas priekšsēdētājs A. Bartaševičs, J. Ivanova un A. Klementjevs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.facebook.com/politiskapartija Partijas lapa ''Facebook'']
* [https://www.facebook.com/KopaLatvijai agrākā partijas lapa ''Facebook'']
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]]
[[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]]</text>
      <sha1>ig9e2qnk9yekzt1t0ucj4frinw2eykl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Damjans Šimaņskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546600</id>
    <revision>
      <id>4538304</id>
      <parentid>4365219</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:37:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3211" sha1="963jrsxyx7awyu3arnm9zfk7wl4svdz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|16}}
| birth_place = 
| caps1 = 48
| caps2 = 16
| caps3 = 49
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[GKS Bełchatów]]
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Jagiellonia Białystok]]
| clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Wisła Płock]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Krasņika}}
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| goals1 = 2
| goals2 = 1
| goals3 = 6
| height = 181
| image = Damian Szymański 2019.jpg
| caption = Damjans Šimaņskis 2019. gadā
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam2 = {{fb|POL}}
| nationalyears2 = 2018—2024
| nationalyears1 = 2014
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Damjans Šimaņskis
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2016
| years2 = 2016—2017
| years3 = 2017—2019
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 13
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Akhmat Grozny|Akhmat Grozny]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]
| years5 = 2020
| caps5 = 16
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]
| years6 = 2020—2025
| caps6 = 135
| goals6 = 9
| clubs7 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 25
| goals7 = 1
}}'''Damjans Davids Šimaņskis''' ({{Val|pl|Damian Dawid Szymański}}; dzimis {{Dat|1995|6|16}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada Šimaņskis spēlē ''[[Ekstraklasa]]'' komandā [[Varšavas &quot;Legia&quot;]].

Iepriekš Šimaņskis ir spēlējis Polijas komandās ''[[GKS Bełchatów]]'', ''[[Jagiellonia Bialystok]]'' un ''[[Wisła Płock]]'', kā arī Krievijas komandā [[FC Akhmat Grozny|''Akhmat Grozny'']]. Pēc tam Šimanskis septiņus gadus spēlēja Grieķijas klubā ''[[Atēnu AEK|AEK Athens]]''.

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''GKS Bełchatów'''

* [[I liga]]: 2013—14

'''AEK Athens'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šimaņskis, Damjans}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Ļubļinas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Plockas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Groznijas &quot;Akhmat&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>963jrsxyx7awyu3arnm9zfk7wl4svdz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538337</id>
      <parentid>4538304</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:14:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>https://www.soccerway.com/player/szymanski-damian/IwPbDtfQ/</comment>
      <origin>4538337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3211" sha1="mnel85k9009cye7dubnuk7ccfic47yw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|16}}
| birth_place = 
| caps1 = 48
| caps2 = 16
| caps3 = 49
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[GKS Bełchatów]]
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Jagiellonia Białystok]]
| clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Wisła Płock]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Krasņika}}
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| goals1 = 2
| goals2 = 1
| goals3 = 6
| height = 181
| image = Damian Szymański 2019.jpg
| caption = Damjans Šimaņskis 2019. gadā
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam2 = {{fb|POL}}
| nationalyears2 = 2018—2024
| nationalyears1 = 2014
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Damjans Šimaņskis
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2016
| years2 = 2016—2017
| years3 = 2017—2019
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 13
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Akhmat Grozny|Akhmat Grozny]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]
| years5 = 2020
| caps5 = 16
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]
| years6 = 2020—2025
| caps6 = 135
| goals6 = 9
| clubs7 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 33
| goals7 = 1
}}'''Damjans Davids Šimaņskis''' ({{Val|pl|Damian Dawid Szymański}}; dzimis {{Dat|1995|6|16}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada Šimaņskis spēlē ''[[Ekstraklasa]]'' komandā [[Varšavas &quot;Legia&quot;]].

Iepriekš Šimaņskis ir spēlējis Polijas komandās ''[[GKS Bełchatów]]'', ''[[Jagiellonia Bialystok]]'' un ''[[Wisła Płock]]'', kā arī Krievijas komandā [[FC Akhmat Grozny|''Akhmat Grozny'']]. Pēc tam Šimanskis septiņus gadus spēlēja Grieķijas klubā ''[[Atēnu AEK|AEK Athens]]''.

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''GKS Bełchatów'''

* [[I liga]]: 2013—14

'''AEK Athens'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šimaņskis, Damjans}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Ļubļinas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Plockas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Groznijas &quot;Akhmat&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>mnel85k9009cye7dubnuk7ccfic47yw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šimons Žurkovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546854</id>
    <revision>
      <id>4538308</id>
      <parentid>4365196</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:41:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2658" sha1="a3b8ql18k8hi6r2fvktcts9m0ha9ezj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|9|25}}
| birth_place = 
| caps1 = 30
| caps2 = 58
| caps3 = 4
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Gwarek Zabrze]]
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Górnik Zabrze]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Tihi}}
| currentclub = 
| goals1 = 7
| goals2 = 5
| goals3 = 0
| height = 185
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam2 = {{fb|POL}}
| nationalyears2 = 2022
| nationalyears1 = 2017—2019
| nationalcaps1 = 13
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Šimons Žurkovskis
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2016
| years2 = 2016—2019
| years3 = 2019—2023
| years4 = 2019
| caps4 = 16
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Górnik Zabrze]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli F.C.|Empoli]]
| years5 = 2020—2022
| caps5 = 67
| goals5 = 9
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| years6 = 2023
| caps6 = 11
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| years7 = 2023—2026
| caps7 = 17
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli F.C.|Empoli]]
| years8 = 2024
| caps8 = 13
| goals8 = 4
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli F.C.|Empoli]]
| years9 = 2024—2025
| caps9 = 5
| goals9 = 0
}}'''Šimons Pjotrs Žurkovskis''' ({{Val|pl|Szymon Piotr Żurkowski}}; dzimis {{Dat|1997|9|25}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]].

Iepriekš Žurkovskis ir spēlējis Polijas komandās ''[[Gwarek Zabrze]]'' un ''[[Górnik Zabrze]]'', kā arī Itālijas komandās [[Spezia Calcio|''Spezia'']], [[Empoli F.C.|''Empoli'']] un [[ACF Fiorentina|''Fiorentina'']].

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Žurkovskis, Šimons}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Górnik Zabrze spēlētāji]]</text>
      <sha1>a3b8ql18k8hi6r2fvktcts9m0ha9ezj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikola Zalevskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546856</id>
    <revision>
      <id>4538306</id>
      <parentid>4365174</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:38:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3049" sha1="51l3itan7msqoiam4rixsk1ksn0inuw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 84
| clubnumber = 59
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| countryofbirth = {{vieta|Itālija|Tivoli}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]]
| goals1 = 2
| height = 175
| image = FC Salzburg gegen AS Roma (UEFA Euroleague play-off, 2023-02-16) 14 (cropped).jpg
| caption = Nikola Zalevskis 2023. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U17
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Nikola Zalevskis
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2021—2025
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 1
| nationalcaps5 = 6
| nationalcaps6 = 40
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 1
| nationalgoals6 = 4
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam6 = {{fb|POL}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2021—
| nationalyears6 = 2021—
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| years2 = 2025
| caps2 = 11
| goals2 = 1
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| years3 = 2025
| caps3 = 0
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]]
| years4 = 2025—
| caps4 = 38
| goals4 = 2
}}'''Nikola Zalevskis''' ({{Val|pl|Nicola Zalewski}}; dzimis {{Dat|2002|1|23}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Zalevskis pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]].

Ar [[AS Roma|Roma]] komandu Zalevskis uzvarēja [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezonā]].

[[Polijas futbola izlase]]s rindās Zalevskis debitēja 2021. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''AS Roma'''

* [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}

{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zalevskis, Nikola}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lacio dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>51l3itan7msqoiam4rixsk1ksn0inuw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fridolīna Rolfe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>547124</id>
    <revision>
      <id>4538326</id>
      <parentid>4399239</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:29:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>https://www.soccerway.com/player/rolfo-fridolina/CtQwaA8t/</comment>
      <origin>4538326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6480" sha1="70tun9n4ifjcie06hihukgvcr74x5wa" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| name           = Fridolīna Rolfe
| image          = Fridolina Rolfö 20191116 (cropped).jpg
| image_size     = 
| caption        = Fridolīna Rolfe 2019. gadā
| fullname       = 
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|24}}
| birth_place    = {{vieta|Zviedrija|Kungsbaka}}
| height         = 177
| position       = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]]
| currentclub    = {{flaga|ENG}} [[Manchester United WFC|Manchester United]]
| clubnumber     = 
| years1 = 2008—2010
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Tölö IF|Tölö]]
| caps1 = 23
| goals1 = 6
| years2 = 2011—2013
| clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Jitex BK|Jitex]]
| caps2 = 59
| goals2 = 16
| years3 = 2014—2016
| clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Linköpings FC|Linköping]]
| caps3 = 51
| goals3 = 16
| years4 = 2017—2019
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot; (sievietes)|Bayern München]]
| caps4 = 40
| goals4 = 18
| years5 = 2019—2021
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg (sievietes)|VfL Wolfsburg]]
| caps5 = 25
| goals5 = 9
| years6 = 2021—2025
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona Femení|Barcelona]]
| caps6 = 47
| goals6 = 17
| years7 = 2025–
| clubs7 = {{flaga|ENG}} [[Manchester United WFC|Manchester United]]
| caps7 = 19
| goals7 = 3
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U19
| nationalcaps1 = 26
| nationalgoals1 = 8
| nationalyears2 = 2014—
| nationalteam2 = {{fbw|Zviedrija}} 
| nationalcaps2 = 79
| nationalgoals2 = 27
| pcupdate       = 19.01.2026.
| ntupdate       = 29.07.2023.
| dzimums         = s
| medaltemplates = 
{{MedalSport|Sieviešu [[futbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{Medal|Silver|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Futbols|2016|vasaras|title=futbols sievietēm}}}}
{{Medal|Silver|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Futbols|2020|vasaras|title=futbols sievietēm}}}}
{{MedalCompetition|[[FIFA Pasaules kauss sievietēm]]}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|Francija 2019]]|izlase}}
}}
'''Fridolīna Rolfe''' ({{val|sv|Fridolina Rolfö}}; dzimusi {{dat|1993|11|24}}) ir zviedru [[futboliste]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējas]] pozīcijā, [[Zviedrijas sieviešu futbola izlase]]s dalībniece. 

== Karjera ==
Karjeras sākumā spēlēja ''[[Tölö IF]]''. Zviedrijas augstākajā sieviešu futbola līgā ''[[Damallsvenskan]]'' debitēja 2011. gadā ''[[Jitex BK]]'' kluba sastāvā. No 2014. līdz 2016. gadam pārstāvēja ''[[Linköpings FC]]''. 2016. gadā kļuva par Zviedrijas čempioni, divas reizes izcīnīja Zviedrijas kausu.

2016. gada novembrī parakstīja līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Minhenes &quot;Bayern&quot; (sievietes)|Minhenes &quot;Bayern&quot;]], sākot ar 2017. gada 1. janvāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fcbayern.com/frauen/de/news/2016/11/fcb-frauen-verpflichten-fridolina-rolfoe |title=FCB-Frauen verpflichten Fridolina Rolfö |date={{dat|2016|11|22|N|bez}} |website=fcbayern.com | language=de | access-date={{dat|2023|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gada maijā pārgāja uz citu Vācijas klubu ''[[VfL Wolfsburg (sievietes)|VfL Wolfsburg]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vfl-wolfsburg.de/en/newsdetails/news-detail/detail/news/rolfoe-joins-she-wolves |title=Rolfö joins She-Wolves |date={{dat|2019|5|9|N|bez}} |website=vfl-wolfsburg.de | language=en | access-date={{dat|2023|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kļuva par Vācijas sieviešu Bundeslīgas čempioni. 2020. gadā spēlēja arī [[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s finālā, bet viņas komanda ar 1:3 piekāpās [[Lionas &quot;Olympique&quot; (sievietes)|Lionas &quot;Olympique&quot;]].

2021. gada jūlijā pievienojās [[Spānija]]s komandai ''[[FC Barcelona (sievietes)|FC Barcelona]]'', parakstot līgumu uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/womens-football/news/2185181/fridolina-rolfo-signs-until-2023 |title=Fridolina Rolfö signs until 2023 |date={{dat|2021|7|7|N|bez}} |website=fcbarcelona.com | language=en | access-date={{dat|2023|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šī kluba sastāvā 2022. un 2023. gadā kļuva par Spānijas čempioni. 2023. gadā ar Barselonas klubu uzvarēja arī Sieviešu čempionu līgā. 2023. gada janvārī Rolfe pagarināja līgumu ar ''Barcelona'' līdz 2026. gada jūnijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fcbarcelona.es/es/futbol/femenino-a/noticias/3038283/rolfo-renueva-hasta-2026 |title=Rolfö renueva hasta 2026 |date={{dat|2023|1|26|N|bez}} |website=fcbarcelona.com | language=es | access-date={{dat|2023|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā Zviedrijas U-19 izlases sastāvā uzvarēja Eiropas U-19 čempionātā sievietēm. [[Zviedrijas sieviešu futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2014|10|29||bez}} draudzības spēlē pret [[Vācijas sieviešu futbola izlase|Vāciju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2016|06|02||bez}} pret [[Polijas sieviešu futbola izlase|Poliju]] Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē. 2016. gadā spēlēja [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]] un izcīnīja sudraba medaļu. Piedalījās arī [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada FIFA Pasaules kausā]], kur Zviedrijas izlase izcīnīja bronzas medaļas. Rolfe guva vārtus grupu turnīra spēlē pret [[Taizemes sieviešu futbola izlase|Taizemi]]. 

{{oss|V=2020|L=L}} izcīnīja savu otro olimpisko sudraba medaļu. Olimpiskajā turnīrā viņa guva trīs vārtus. [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausā]] izcēlās ar vārtu guvumiem pirmajās divās spēlēs.

2021. un 2022. gadā atzīta par Zviedrijas gada labāko futbolisti un saņēmusi ''[[Diamantbollen]]'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://svff.svenskfotboll.se/om-svff/historik/fotbollsgalan/diamantbollen/ |title=Diamantbollen |website=svenskfotboll.se | language=sv | access-date={{dat|2023|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Blakstēniusa, Stīna}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hallandes lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]]</text>
      <sha1>70tun9n4ifjcie06hihukgvcr74x5wa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smiltenes ielu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554836</id>
    <revision>
      <id>4538440</id>
      <parentid>4527796</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:52:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ 17 ielas</comment>
      <origin>4538440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4439" sha1="fd952cnsma5cici1a8we6nu8lgh2gb5" xml:space="preserve">'''Smiltenes pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 99 [[iela]]s [[Smiltene|Smiltenē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003710?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Smiltene, Smiltenes nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2026|10|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{div col|3}}
* [[Abulas iela (Smiltene)|Abulas iela]]
* [[Atmodas iela (Smiltene)|Atmodas iela]]
* [[Audēju iela (Smiltene)|Audēju iela]]
* [[Augstā iela (Smiltene)|Augstā iela]]
* [[Avotu iela (Smiltene)|Avotu iela]]
* [[Ābeļu iela (Smiltene)|Ābeļu iela]]
* [[Balodīšu iela]]
* [[Baznīcas laukums (Smiltene)|Baznīcas laukums]]
* [[Bērzu iela (Smiltene)|Bērzu iela]]
* [[Blaumaņa iela (Smiltene)|Blaumaņa iela]]
* [[Brūža iela (Smiltene)|Brūža iela]]
* [[Celtnieku iela (Smiltene)|Celtnieku iela]]
* [[Ceriņu iela (Smiltene)|Ceriņu iela]]
* [[Cērtenes iela]]
* [[Cēsu iela (Smiltene)|Cēsu iela]]
* [[Cielavu iela (Smiltene)|Cielavu iela]]
* [[Cīruļu iela (Smiltene)|Cīruļu iela]]
* [[Čiekuru iela (Smiltene)|Čiekuru iela]]
* [[Dakteru iela]]
* [[Daugavas iela (Smiltene)|Daugavas iela]]
* [[Dārza iela (Smiltene)|Dārza iela]]
* [[Drandu iela]]
* [[Druvas iela (Smiltene)|Druvas iela]]
* [[Dzeņu iela (Smiltene)|Dzeņu iela]]
* [[Dzērves iela (Smiltene)|Dzērves iela]]
* [[Dzilnu iela (Smiltene)|Dzilnu iela]]
* [[Dzirnavu iela (Smiltene)|Dzirnavu iela]]
* [[Ezera iela (Smiltene)|Ezera iela]]
* [[Ērgļu iela (Smiltene)|Ērgļu iela]]
* [[Galdnieku iela (Smiltene)|Galdnieku iela]]
* [[Gaujas iela (Smiltene)|Gaujas iela]]
* [[Grotūža iela]]
* [[Jaunā iela (Smiltene)|Jaunā iela]]
* [[Kaikas iela]]
* [[Kalēju iela (Smiltene)|Kalēju iela]]
* [[Kalna iela (Smiltene)|Kalna iela]]
* [[Kaļķu iela (Smiltene)|Kaļķu iela]]
* [[Kanāla iela (Smiltene)|Kanāla iela]]
* [[Kapu iela (Smiltene)|Kapu iela]]
* [[Klievu iela]]
* [[Klusā iela (Smiltene)|Klusā iela]]
* [[Krasta iela (Smiltene)|Krasta iela]]
* [[Krāsotāju iela (Smiltene)|Krāsotāju iela]]
* [[Ķiršu iela (Smiltene)|Ķiršu iela]]
* [[Lakstīgalu iela (Smiltene)|Lakstīgalu iela]]
* [[Lauku iela (Smiltene)|Lauku iela]]
* [[Lazdu iela (Smiltene)|Lazdu iela]]
* [[Lejas iela (Smiltene)|Lejas iela]]
* [[Lielā iela (Smiltene)|Lielā iela]]
* [[Liepu iela (Smiltene)|Liepu iela]]
* [[Limbažu iela (Smiltene)|Limbažu iela]]
* [[Līgo iela (Smiltene)|Līgo iela]]
* [[Līkā iela (Smiltene)|Līkā iela]]
* [[Līkuma iela]]
* [[Līvu iela (Smiltene)|Līvu iela]]
* [[Marijas iela (Smiltene)|Marijas iela]]
* [[Mazā Dārza iela (Smiltene)|Mazā Dārza iela]]
* [[Mazā Jaunā iela (Smiltene)|Mazā Jaunā iela]]
* [[Mazā Meža iela (Smiltene)|Mazā Meža iela]]
* [[Meža iela (Smiltene)|Meža iela]]
* [[Mežoles iela]]
* [[Mētras iela]]
* [[Mūrnieku iela (Smiltene)|Mūrnieku iela]]
* [[Ozolu iela (Smiltene)|Ozolu iela]]
* [[Parka iela (Smiltene)|Parka iela]]
* [[Peldu iela (Smiltene)|Peldu iela]]
* [[Pils iela (Smiltene)|Pils iela]]
* [[Pilskalna iela (Smiltene)|Pilskalna iela]]
* [[Pīlādžu iela (Smiltene)|Pīlādžu iela]]
* [[Pļavas iela (Smiltene)|Pļavas iela]]
* [[Podnieku iela (Smiltene)|Podnieku iela]]
* [[Priežu iela (Smiltene)|Priežu iela]]
* [[Raiņa iela (Smiltene)|Raiņa iela]]
* [[Rasas iela (Smiltene)|Rasas iela]]
* [[Rīgas iela (Smiltene)|Rīgas iela]]
* [[Rūpniecības iela (Smiltene)|Rūpniecības iela]]
* [[Saltupu ceļš]]
* [[Saltupu iela]]
* [[Saules iela (Smiltene)|Saules iela]]
* [[Silvas iela]]
* [[Smilšu iela (Smiltene)|Smilšu iela]]
* [[Sporta iela (Smiltene)|Sporta iela]]
* [[Stacijas iela (Smiltene)|Stacijas iela]]
* [[Stadiona iela (Smiltene)|Stadiona iela]]
* [[Stārķu iela (Smiltene)|Stārķu iela]]
* [[Strazdu iela (Smiltene)|Strazdu iela]]
* [[Upes iela (Smiltene)|Upes iela]]
* [[Valkas iela (Smiltene)|Valkas iela]]
* [[Valmieras iela (Smiltene)|Valmieras iela]]
* [[Vaļņu iela (Smiltene)|Vaļņu iela]]
* [[Vārnu iela (Smiltene)|Vārnu iela]]
* [[Veldes iela]]
* [[Vēju iela (Smiltene)|Vēju iela]]
* [[Vidzemes iela (Smiltene)|Vidzemes iela]]
* [[Vītolu iela (Smiltene)|Vītolu iela]]
* [[Zaķu iela (Smiltene)|Zaķu iela]]
* [[Zemeņu iela (Smiltene)|Zemeņu iela]]
* [[Zvirbuļu iela (Smiltene)|Zvirbuļu iela]]
* [[Žubīšu iela (Smiltene)|Žubīšu iela]]
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Smiltenes novada ielas}}
{{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Ielas Smiltenē|*]]
[[Kategorija:Smiltene]]</text>
      <sha1>fd952cnsma5cici1a8we6nu8lgh2gb5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radu Dregušins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560827</id>
    <revision>
      <id>4538359</id>
      <parentid>4495928</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:47:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4719" sha1="9d17gkogf4fz7009g9qsvr4rvtxpjnr" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|2|3}}
| birth_place = 
| caps1 = 23
| caps2 = 1
| caps3 = 13
| clubnumber = 3
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus Next Gen|Juventus U23]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[UC Sampdoria|Sampdoria]]
| countryofbirth = {{vieta|Rumānija|Bukareste}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 191
| image = Radu Drăgușin 25072026 (1).jpg
| caption = Radu Dregušins 2026. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U19
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Radu Dregušins
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2020—2021
| years2 = 2020—2023
| years3 = 2021—2022
| nationalcaps3 = 9
| nationalcaps4 = 32
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U21
| nationalteam4 = {{fb|ROU}}
| nationalyears3 = 2020—2022
| nationalyears4 = 2022—
| years4 = 2022
| caps4 = 7
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| years5 = 2022—2023
| caps5 = 38
| goals5 = 4
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| years6 = 2023—2024
| caps6 = 19
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| years7 = 2024—
| caps7 = 35
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 7
| goals8 = 0
}}'''Radu Matejs Dregušins''' ({{Val|ro|Radu Matei Drăgușin}}; dzimis {{Dat|2002|2|3}}) ir [[Rumāņi|rumāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Dregušins spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', kas viņu īrē no ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''.

Savu karjeru sācis [[Itālija]]s komandā ''[[Juventus F.C.|Juventus]]'', no kurienes ticis izīrēts citām Itālijas komandām, kā ''[[UC Sampdoria|Sampdoria]]'', ''[[US Salernitana 1919|Salernitana]]'' un ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]''. 2024. gada janvārī no ''Genoa'' komandas par 25 miljoniem eiro pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'', kļūstot par visu laiku dārgāko Rumānijas futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.ro/fotbal/premier-league/reactia-lui-adrian-mutu-dupa-ce-radu-dragusin-a-devenit-cel-mai-scump-fotbalist-roman-din-istorie-sa-fie-constient-de-asta-362707.html|title=Reacţia lui Adrian Mutu, după ce Radu Drăguşin a devenit cel mai scump fotbalist român din istorie: &quot;Să fie conştient de asta!&quot;|last=Pîrcălabu|first=Valentin|website=Antena Sport|access-date=2024-01-17|date=2024-01-12|language=ro-RO}}&lt;/ref&gt;

[[Rumānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Juventus U23'''

* [[Coppa Italia Serie C]]: 2019—20

'''Juventus'''

* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2020—21
* [[Itālijas Superkauss]]: 2020

'''Tottenham Hotspur F.C.'''
* [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Dregušins, Radu}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bukarestē dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
&lt;references /&gt;
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>9d17gkogf4fz7009g9qsvr4rvtxpjnr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ostins Rīvss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>564114</id>
    <revision>
      <id>4538483</id>
      <parentid>4354384</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:53:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6491" sha1="3g50aez588rc3a4pmkzeuqbywjlm031" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Ostins Rīvss
 |       vārds_orig = ''Austin Reaves''
 |           attēls = Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Ostins Rīvss 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|29}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Ārkanzasa|Ņuarka}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=196}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=89}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}, {{Basketbola pozīcija|2}}
 |          kar_sāk = 2021
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Cedar Ridge'' ([[Ārkanzasa]])
 |          koledža = [[Vičitas Štata Universitāte]]&lt;br&gt;[[Oklahomas Universitāte]]
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]]
 |           numurs = 15
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |           drafts = Nedraftēts
 |          dr_gads = [[2021. gada NBA drafts|2021]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = {{nbay|2021|start}}–pašlaik
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]]
| kl_sez 2 = 
| klubs 2 = 
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA kauss|NBA kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Ostins Tailers Rīvss''' ({{val|en|Austin Tyler Reaves}}; dzimis {{dat|1998|5|29}} [[Ārkanzasa|Ārkanzasas štatā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]], kur spēlē visu līdzšinējo profesionālo karjeru. [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks.

Abi basketbolista vecāki ir spēlējuši baskebolu koledžas līmenī, pārstāvot [[Ārkanzasas Štata Universitāte|Ārkanzasas Štata Universitāti]]. O. Rīvsa vecākais brālis [[Spensers Rīvss]] arī ir profesionāls baskebolists, spēlē [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] un ir ieguvis [[Vācija]]s pilsonību.

== Karjera ==
[[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] nospēlējis piecas sezonas, mainot augstskolu un pabeidzot koledžu baasketbola karjeru [[Oklahomas Universitāte|Oklahomas Universitātē]].

[[2021. gada NBA drafts|2021. gada NBA draftā]] neviena no komandām O. Rīvsu neizvēlējās, taču viņš noslēdza līgumu ar [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]], negaidīti kļūdams par nozīmīgu komandas rotācijas spēlētāju. 2023. gada jūlijā komanda un spēlētājs vienojās par jaunu līgumu, kas paredzēja 54 miljonu dolāru lielu atalgojumu četros gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/lakers/news/los-angeles-lakers-re-sign-austin-reaves-070623|title=Los Angeles Lakers Re-Sign Austin Reaves|website=www.nba.com|access-date=2024-02-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 9. decembrī &quot;Lakers&quot; pārspēja [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]] pirmajā [[NBA kausa izcīņas]]s (''NBA In-Season Tournament'') finālā, un O. Rīvss šajā spēlē guva 28 punktus, dodoties laukumā no rezervistu soliņa. Pamazām O. Rīvss nostiprinājās komandas pamatsastāvā un [[2024.—2025. gada NBA sezona|2024.—2025. gada sezonā]] visās spēlēs devās laukumā starta pieciniekā.

2025. gada 26. oktobra uzvarā pār [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] (127—120), nespēlējot komandas līderiem [[Lebrons Džeimss|Lebronam Džeimsam]] un [[Luka Dončičs|Lukam Dončičam]], O. Rīvss guva 51 punktu, kā arī izcīnīja 11 atlēkušās bumbas un iedeva 8 rezultatīvās piespēles. Šī kļuva par rezultatīvāko spēli viņa līdzšinējā karjerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/46741338/austin-reaves-scores-career-high-51-points-lakers-win|title=Reaves nets career-high 51 for Luka-less Lakers|website=ESPN.com|access-date=2025-10-28|date=2025-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka O. Rīvss varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes un pats spēlētājs ir ieguvis arī [[Vācija]]s [[Pilsonība|pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/23032023-lakers_aizsargs_rivss_velas_pasaules_kaus|title=&quot;Lakers&quot; aizsargs Rīvss vēlas Pasaules kausā pārstāvēt Vāciju|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-18|date=2023-03-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš iekļuva [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā un pārstāvēja ASV Pasaules kausa finālturnīrā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/usa-basketball-roster-2023-fiba-world-cup|title=USA Basketball taking inexperienced roster to 2023 FIBA World Cup|website=NBA.com|access-date=2024-02-18|language=en}}&lt;/ref&gt; kur ASV ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Rīvss, Ostins}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ārkanzasā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Lakers&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>3g50aez588rc3a4pmkzeuqbywjlm031</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīruļu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570744</id>
    <revision>
      <id>4538434</id>
      <parentid>4511050</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:33:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3099" sha1="hjilaou2dvb18thygbsiym0bey0az9n" xml:space="preserve">'''Cīruļu iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Cīruļu iela (Rīga)|Cīruļu iela]] — iela Rīgā;
** [[Cīruļu iela (Daugavpils)|Cīruļu iela]] — iela Daugavpilī;
** [[Cīruļu iela (Jelgava)|Cīruļu iela]] — iela Jelgavā;
** [[Cīruļu iela (Jūrmala)|Cīruļu iela]] — iela Jūrmalā;
** [[Cīruļu iela (Liepāja)|Cīruļu iela]] — iela Liepājā;
** [[Cīruļu iela (Ventspils)|Cīruļu iela]] — iela Ventspilī;
** [[Cīruļu iela (Alūksne)|Cīruļu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
** [[Cīruļu iela (Baloži)|Cīruļu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
** [[Cīruļu iela (Ikšķile)|Cīruļu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
** [[Cīruļu iela (Kandava)|Cīruļu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]];
** [[Cīruļu iela (Kuldīga)|Cīruļu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
** [[Cīruļu iela (Lielvārde)|Cīruļu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]];
** [[Cīruļu iela (Limbaži)|Cīruļu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]];
** [[Cīruļu iela (Ludza)|Cīruļu iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]];
** [[Cīruļu iela (Ogre)|Cīruļu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
** [[Cīruļu iela (Pāvilosta)|Cīruļu iela]] — iela [[Pāvilosta|Pāvilostā]];
** [[Cīruļu iela (Salacgrīva)|Cīruļu iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]];
** [[Cīruļu iela (Salaspils)|Cīruļu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
** [[Cīruļu iela (Saulkrasti)|Cīruļu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
** [[Cīruļu iela (Sigulda)|Cīruļu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
** [[Cīruļu iela (Smiltene)|Cīruļu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
** [[Cīruļu iela (Tukums)|Cīruļu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Cīruļu iela (Gaidas)|Cīruļu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]];
** [[Cīruļu iela (Inčukalns)|Cīruļu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Inčukalns|Inčukalnā]];
** [[Cīruļu iela (Kadaga)|Cīruļu iela]] — iela Ādažu pagasta [[Kadaga|Kadagā]];
** [[Cīruļu iela (Kalngale)|Cīruļu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
** [[Cīruļu iela (Katlakalns)|Cīruļu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]];
** [[Cīruļu iela (Kārniņi)|Cīruļu iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Kārniņi|Kārniņos]];
** [[Cīruļu iela (Piņķi)|Cīruļu iela]] — iela Babītes pagasta [[Piņķi|Piņķos]];
** [[Cīruļu iela (Rumbenieki)|Cīruļu iela]] — iela Rumbas pagasta [[Rumbenieki|Rumbeniekos]];
** [[Cīruļu iela (Saurieši)|Cīruļu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]];
** [[Cīruļu iela (Skulte)|Cīruļu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
** [[Cīruļu iela (Vecumnieki)|Cīruļu iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]];
** [[Cīruļu iela (Vētras)|Cīruļu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]].

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Cīruļu iela]]
* [[Cīrulīšu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>hjilaou2dvb18thygbsiym0bey0az9n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzeņu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570807</id>
    <revision>
      <id>4538435</id>
      <parentid>4511084</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:35:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2085" sha1="84664t91qs38xzrbqk55h0b6sgjf1fi" xml:space="preserve">'''Dzeņu iela''' var būt:

* [[Dzeņu iela (Jūrmala)|Dzeņu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] — iela Rīgā;
* [[Dzeņu iela (Ventspils)|Dzeņu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
* [[Dzeņu iela (Alūksne)|Dzeņu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
* [[Dzeņu iela (Baldone)|Dzeņu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
* [[Dzeņu iela (Ikšķile)|Dzeņu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
* [[Dzeņu iela (Kandava)|Dzeņu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]];
* [[Dzeņu iela (Koknese)|Dzeņu iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]];
* [[Dzeņu iela (Ķekava)|Dzeņu iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]];
* [[Dzeņu iela (Salacgrīva)|Dzeņu iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]];
* [[Dzeņu iela (Salaspils)|Dzeņu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
* [[Dzeņu iela (Sigulda)|Dzeņu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
* [[Dzeņu iela (Smiltene)|Dzeņu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Dzeņu iela (Atpūta)|Dzeņu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]];
* [[Dzeņu iela (Cekule)|Dzeņu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Cekule (Stopiņu pagasts)|Cekulē]];
* [[Dzeņu iela (Gaidas)|Dzeņu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]];
* [[Dzeņu iela (Garkalne)|Dzeņu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]];
* [[Dzeņu iela (Inčukalns)|Dzeņu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Inčukalns|Inčukalnā]];
* [[Dzeņu iela (Kalngale)|Dzeņu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
* [[Dzeņu iela (Saulīte)|Dzeņu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Saulīte (Saulkrastu pagasts)|Saulītē]];
* [[Dzeņu iela (Spilve)|Dzeņu iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]];
* [[Dzeņu iela (Vētras)|Dzeņu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]];
* [[Dzeņu iela (Katlakalns)|Dzeņu iela]] — iela Skultes pagasta [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzmā]].

== Skatīt arī ==
* [[Dzenīšu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>84664t91qs38xzrbqk55h0b6sgjf1fi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzilnas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570815</id>
    <revision>
      <id>4538436</id>
      <parentid>4200596</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="499" sha1="fm3061zhivcw021sgnfaaywjyhdsb1r" xml:space="preserve">'''Dzilnas iela''' var būt:

* [[Dzilnas iela (Jūrmala)|Dzilnas iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Dzilnas iela (Rīga)|Dzilnas iela]] — iela Rīgā;
* [[Dzilnas iela (Gulbene)|Dzilnas iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]];
* [[Dzilnas iela (Smiltene)|Dzilnas iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Dzilnas iela (Baltezers)|Dzilnas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezerā]].

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Dzilnas iela]]
* [[Dzilnu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>fm3061zhivcw021sgnfaaywjyhdsb1r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ērgļu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570854</id>
    <revision>
      <id>4538390</id>
      <parentid>4474653</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1664" sha1="hqmultvyihzlsdu8hy8v9va0ysk1728" xml:space="preserve">'''Ērgļu iela''' var būt:

* [[Ērgļu iela (Rīga)|Ērgļu iela]] — iela Rīgā;
* [[Ērgļu iela (Jelgava)|Ērgļu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
* [[Ērgļu iela (Jūrmala)|Ērgļu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Ērgļu iela (Liepāja)|Ērgļu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]];
* [[Ērgļu iela (Ventspils)|Ērgļu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
* [[Ērgļu iela (Cēsis)|Ērgļu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
* [[Ērgļu iela (Kuldīga)|Ērgļu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
* [[Ērgļu iela (Ķekava)|Ērgļu iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]];
* [[Ērgļu iela (Madona)|Ērgļu iela]] — iela [[Madona|Madonā]];
* [[Ērgļu iela (Smiltene)|Ērgļu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Ērgļu iela (Viesīte)|Ērgļu iela]] — iela Viesītē;
* [[Ērgļu iela (Dreiliņi)|Ērgļu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]];
* [[Ērgļu iela (Gaidas)|Ērgļu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]];
* [[Ērgļu iela (Ģikši)|Ērgļu iela]] — iela Amatas pagasta [[Ģikši|Ģikšos]];
* [[Ērgļu iela (Kalngale)|Ērgļu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
* [[Ērgļu iela (Pēterupe)|Ērgļu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]];
* [[Ērgļu iela (Sunīši)|Ērgļu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]];
* [[Ērgļu iela (Vītoliņi)|Ērgļu iela]] — iela Valgundes pagasta [[Vītoliņi|Vītoliņos]];
* [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara ielas]] Rīgā vecais nosaukums.

== Skatīt arī ==
* [[Ērģeļu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>hqmultvyihzlsdu8hy8v9va0ysk1728</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Janiss Hadži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572405</id>
    <revision>
      <id>4538360</id>
      <parentid>4317888</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:49:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6120" sha1="5fh7czecfwe6wf94xm9oz38mgqvmqyq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Janiss Hadži
| image = Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG
| caption = Janiss Hadži 2015. gadā
| full_name = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|22}}
| birth_place = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| height = 182
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]]
| clubnumber = 10
| youthyears1 = 2009—2014
| youthclubs1 = {{flaga|ROU}} Georges Hadži akadēmija
| years1 = 2014—2016
| clubs1 = {{flaga|ROU}} [[FC Viitorul|Viitorul]]
| caps1 = 38
| goals1 = 4
| years2 = 2016—2018
| clubs2 = {{flaga|ITA}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| caps2 = 2
| goals2 = 0
| years3 = 2018—2019
| clubs3 = {{flaga|ROU}} [[FC Viitorul|Viitorul]]
| caps3 = 45
| goals3 = 16
| years4 = 2019—2020
| clubs4 = {{flaga|BEL}} [[K.R.C. Genk|Genk]]
| caps4 = 14
| goals4 = 3
| years5 = 2020
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| caps5 = 7
| goals5 = 1
| years6 = 2020—2025
| clubs6 = {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| caps6 = 80
| goals6 = 14
| years7 = 2023—2024
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|ESP}} [[Deportivo Alavés|Alavés]]
| caps7 = 22
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalteam1 = {{flaga|ROU}} Rumānija U17
| nationalcaps1 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalteam2 = {{flaga|ROU}} Rumānija U18
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2016
| nationalteam3 = {{flaga|ROU}} Rumānija U19
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2017—2020
| nationalteam4 = {{flaga|ROU}} Rumānija U21
| nationalcaps4 = 17
| nationalgoals4 = 4
| nationalyears5 = 2018—
| nationalteam5 = {{fb|Rumānija}}
| nationalcaps5 = 57
| nationalgoals5 = 8
| club-update = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 32
| goals8 = 3
}}

'''Janiss Hadži''' ({{val|ro|Ianis Hagi}}; dzimis {{dat|1998|10|22}} [[Stambula|Stambulā]]) ir rumāņu [[futbolists]]. Spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā, [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada pārstāv [[Turcijas Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu ''[[Alanyaspor]]''. Viņa tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko Rumānijas futbolistu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://click.ro/sport/fotbal-intern/ianis-fiul-lui-hagi-dezvaluire-emotionanta-163630.html |title=Ianis, fiul lui Hagi, dezvăluire emoționantă:” Tata ...” |language=ro |date={{dat|2015|2|6||bez}}| website=click.ro |accessdate={{dat|2024|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; pēc spēlētāja karjeras beigām [[treneris]].

== Karjeja ==
Ar futbolu sāka nodarboties tēva Georges Hadži akadēmijā. Profesionālā līmenī debitēja 16 gadu vecumā ''[[FC Viitorul]]'' rindās. No 2016. līdz 2018. gadam pārstāvēja [[Itālija]]s klubu ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', bet aizvadīja tikai divas spēles [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. 2018. gada janvārī atgriezās ''Viitorul''. 2019. gadā šī kluba sastāvā kļuva par [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kausa]] ieguvēju. 2019. gada jūlijā pievienojās [[Beļģija]]s klubam [[KRC Genk|Genk]], bet nospēlēja tajā tikai pusi sezonas un jau 2020. gada janvārī pārgāja uz [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Rangers F.C.|Rangers]]''. Sākotnēji uz īres līguma pamata, bet jau tā paša gada maija beigās Skotijas klubs paziņoja par pilnvērtīga līguma noslēgšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ianis Hagi: Rangers sign Genk winger on permanent deal after loan |url=https://www.bbc.com/sport/football/52796014 |website=bbc.com |language=en |date=27 May 2020|access-date={{dat|2024|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020.—2021. gada sezonā ''Rangers'' rindās kļuva par Skotijas čempionu. 2023. gada augustā tika izīrēts [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas ''La Liga'']] klubam ''[[Deportivo Alavés|Alavés]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66632387 |title=Ianis Hagi: Rangers midfielder joins Alaves on season-long loan |language=en |date={{dat|2023|8|27||bez}}| website=bbc.com |accessdate={{dat|2024|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis dažādu vecumu Rumānijas jauniešu izlases. [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas izlasē]] debitēja {{dat|2018|11|17||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|3|25||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scotsman.com/sport/football/rangers/hagi-is-romanian-hero-as-more-spfl-stars-turn-out-for-world-cup-qualifiers-3179718 |title=Hagi is Romanian hero as more SPFL stars turn out for World Cup qualifiers |language=en |date={{dat|2021|3|26||bez}}| website=scotsman.com |accessdate={{dat|2024|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
;Viitorul Constanța
* [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 2018—19

;Genk
* Beļģijas Superkauss: 2019

;Rangers
* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2020—21
* [[UEFA Eiropas līga]]s 2. vieta: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021—22]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Hadži, Janiss}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stambulā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Viitorul spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]]
[[Kategorija:Alanyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>5fh7czecfwe6wf94xm9oz38mgqvmqyq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Strazdu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572661</id>
    <revision>
      <id>4538443</id>
      <parentid>4066251</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:56:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3214" sha1="1ce18faio52n19t0gnpgwj1zkoumn62" xml:space="preserve">'''Strazdu iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu iela]] — iela Rīgā;
** [[Strazdu iela (Daugavpils)|Strazdu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
** [[Strazdu iela (Jelgava)|Strazdu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
** [[Strazdu iela (Jūrmala)|Strazdu iela]] — iela Jūrmalā;
** [[Strazdu iela (Liepāja)|Strazdu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]];
** [[Strazdu iela (Ventspils)|Strazdu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
** [[Strazdu iela (Aizkraukle)|Strazdu iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]];
** [[Strazdu iela (Alūksne)|Strazdu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
** [[Strazdu iela (Ādaži)|Strazdu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]];
** [[Strazdu iela (Baloži)|Strazdu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
** [[Strazdu iela (Cēsis)|Strazdu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
** [[Strazdu iela (Grobiņa)|Strazdu iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]];
** [[Strazdu iela (Ikšķile)|Strazdu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
** [[Strazdu iela (Ķekava)|Strazdu iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]];
** [[Strazdu iela (Limbaži)|Strazdu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]];
** [[Strazdu iela (Līvāni)|Strazdu iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]];
** [[Strazdu iela (Madona)|Strazdu iela]] — iela [[Madona|Madonā]];
** [[Strazdu iela (Mārupe)|Strazdu iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
** [[Strazdu iela (Ogre)|Strazdu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
** [[Strazdu iela (Olaine)|Strazdu iela]] — iela [[Olaine|Olainē]];
** [[Strazdu iela (Saulkrasti)|Strazdu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
** [[Strazdu iela (Sigulda)|Strazdu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
** [[Strazdu iela (Smiltene)|Strazdu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
** [[Strazdu iela (Talsi)|Strazdu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]];
** [[Strazdu iela (Tukums)|Strazdu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
** [[Strazdu iela (Valmiera)|Strazdu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Strazdu iela (Atpūta)|Strazdu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]];
** [[Strazdu iela (Bajāri)|Strazdu iela]] — iela Salaspils pagasta [[Bajāri (Salaspils novads)|Bajāros]];
** [[Strazdu iela (Berģi)|Strazdu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģos]];
** [[Strazdu iela (Egļupe)|Strazdu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupē]];
** [[Strazdu iela (Gaidas)|Strazdu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]];
** [[Strazdu iela (Ječi)|Strazdu iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]];
** [[Strazdu iela (Kalngale)|Strazdu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
** [[Strazdu iela (Nākotne)|Strazdu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Nākotne (ciems)|Nākotnē]];
** [[Strazdu iela (Sēbruciems)|Strazdu iela]] — iela Babītes pagasta [[Sēbruciems|Sēbruciemā]];
** [[Strazdu iela (Vārzas)|Strazdu iela]] — iela Skultes pagasta [[Vārzas|Vārzās]];
** [[Strazdu iela (Zālīte)|Strazdu iela]] — iela Iecavas pagasta [[Zālīte (ciems)|Zālītē]].

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Strazdu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>1ce18faio52n19t0gnpgwj1zkoumn62</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vārnu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572941</id>
    <revision>
      <id>4538446</id>
      <parentid>4068018</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:58:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="903" sha1="pvbuc5qwzlxyfj2hjlu9z11x2sotxpc" xml:space="preserve">'''Vārnu iela''' var būt:

* [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] — iela Rīgā;
* [[Vārnu iela (Jūrmala)|Vārnu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Vārnu iela (Alūksne)|Vārnu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
* [[Vārnu iela (Cēsis)|Vārnu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
* [[Vārnu iela (Jēkabpils)|Vārnu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]];
* [[Vārnu iela (Salaspils)|Vārnu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
* [[Vārnu iela (Smiltene)|Vārnu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Vārnu iela (Dreiliņi)|Vārnu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]];
* [[Vārnu iela (Egļupe)|Vārnu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupē]];
* [[Vārnu iela (Kalngale)|Vārnu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]].

== Skatīt arī ==
* [[Vārnu ielas republika]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>pvbuc5qwzlxyfj2hjlu9z11x2sotxpc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žubīšu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573168</id>
    <revision>
      <id>4538416</id>
      <parentid>4069678</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:21:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="454" sha1="2tep3p0axwqfnlh0hluwubk9wm55gbf" xml:space="preserve">'''Žubīšu iela''' var būt:

* [[Žubīšu iela (Rīga)|Žubīšu iela]] — iela Rīgā;
* [[Žubīšu iela (Smiltene)|Žubīšu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Žubīšu iela (Atpūta)|Žubīšu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]];
* [[Žubīšu iela (Spilve)|Žubīšu iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]].

== Skatīt arī ==
* [[Žubītes iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>2tep3p0axwqfnlh0hluwubk9wm55gbf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karols Sviderskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573864</id>
    <revision>
      <id>4538302</id>
      <parentid>4365146</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:35:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3598" sha1="euh7otpxnpvi3t2m91fprp79d1zwy7g" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 113
| caps2 = 96
| caps3 = 71
| clubnumber = 28
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Jagiellonia Białystok]]
| clubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]]
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Raviča}}
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| goals1 = 20
| goals2 = 30
| goals3 = 28
| height = 184
| image = Karol Swiderski 2019.png
| caption = Karols Sviderskis 2019. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 5
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Karols Sviderskis
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2014—2019
| years2 = 2019—2022
| years3 = 2022—2025
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 11
| nationalcaps5 = 55
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 14
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam5 = {{fb|POL}}
| nationalyears3 = 2016
| nationalyears4 = 2017—2019
| nationalyears5 = 2021—
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 15
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| years5 = 2025—2026
| caps5 = 36
| goals5 = 8
| clubs6 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 10
| goals6 = 2
}}
'''Karols Gžegožs Sviderskis''' ({{Val|pl|Karol Grzegorz Świderski}}; dzimis {{Dat|1997|1|23}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Sviderskis spēlē Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' līgas komandā [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]].

Iepriekš spēlējis Polijas komandā [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]], Grieķijas komandās ''[[PAOK FC|PAOK]]'' un [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]], ASV komandā [[Charlotte FC]] un Itālijas komandā [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]].

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''PAOK'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2018—19
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2018—19, 2020—21

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Sviderskis, Karols}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>euh7otpxnpvi3t2m91fprp79d1zwy7g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538346</id>
      <parentid>4538302</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:27:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>https://www.soccerway.com/player/swiderski-karol/zkCQVwVh/</comment>
      <origin>4538346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3598" sha1="ncwy34a8h666rrlk16pbw6m3v3c7edx" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 113
| caps2 = 96
| caps3 = 71
| clubnumber = 28
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Jagiellonia Białystok]]
| clubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]]
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Raviča}}
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| goals1 = 20
| goals2 = 30
| goals3 = 28
| height = 184
| image = Karol Swiderski 2019.png
| caption = Karols Sviderskis 2019. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 5
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Karols Sviderskis
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2014—2019
| years2 = 2019—2022
| years3 = 2022—2025
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 11
| nationalcaps5 = 55
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 14
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam5 = {{fb|POL}}
| nationalyears3 = 2016
| nationalyears4 = 2017—2019
| nationalyears5 = 2021—
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 15
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| years5 = 2025—2026
| caps5 = 36
| goals5 = 8
| clubs6 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 11
| goals6 = 2
}}
'''Karols Gžegožs Sviderskis''' ({{Val|pl|Karol Grzegorz Świderski}}; dzimis {{Dat|1997|1|23}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Sviderskis spēlē Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' līgas komandā [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]].

Iepriekš spēlējis Polijas komandā [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]], Grieķijas komandās ''[[PAOK FC|PAOK]]'' un [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]], ASV komandā [[Charlotte FC]] un Itālijas komandā [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]].

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''PAOK'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2018—19
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2018—19, 2020—21

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Sviderskis, Karols}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>ncwy34a8h666rrlk16pbw6m3v3c7edx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandru Čikildeu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574180</id>
    <revision>
      <id>4538358</id>
      <parentid>4450151</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:47:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3342" sha1="haz607hrft76xi3mrdj3h48t44yyykp" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|8}}
| birth_place = 
| caps1 = 42
| caps2 = 106
| caps3 = 33
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Viitorul|Viitorul]]
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| countryofbirth = {{vieta|Rumānija|Medžidija}}
| currentclub = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]
| goals1 = 1
| goals2 = 29
| goals3 = 4
| height = 173
| image = Alexandru Cicaldau - Galatasaray vs Lokomotiv, Oct 2021.jpg
| caption = Aleksandru Čikildeu 2021. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U18
| nationalteam2 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U19
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Aleksandru Čikildeu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018—2021
| years3 = 2021—2024
| nationalcaps3 = 15
| nationalcaps4 = 41
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 5
| nationalteam3 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U21
| nationalteam4 = {{fb|ROU}}
| nationalyears3 = 2017—2019
| nationalyears4 = 2018—
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 26
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|AAE}} [[Ittihad Kalba FC|Ittihad Kalba]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 31
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]
| years6 = 2024—
| caps6 = 57
| goals6 = 8
}}
'''Aleksandru Čikildeu''' ({{Val|ro|Alexandru Cicâldău}}; dzimis {{Dat|1997|7|8}}) ir [[Rumānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Čikildeu spēlē Rumānijas ''[[Liga I]]'' komandā ''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]''.

Spēlējis arī Rumānijas komandās ''[[FC Viitorul|Viitorul]]'' un ''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'', AAE komandā ''[[Ittihad Kalba FC|Ittihad Kalba]]'' un Turcijas komandā ''[[Konyaspor]]''.

[[Rumānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā.]]

== Sasniegumi ==
'''''Viitorul Constanța'''''

* ''[[Liga I]]'': 2016—17

'''''Universitatea Craiova'''''

* [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 2020—21
* [[Rumānijas Superkauss]]: 2021

'''''Galatasaray'''''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Čikildeu, Aleksandru}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Viitorul spēlētāji]]
[[Kategorija:CS Universitatea Craiova spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Konstancas žudecā dzimušie]]</text>
      <sha1>haz607hrft76xi3mrdj3h48t44yyykp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rezvans Marins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574181</id>
    <revision>
      <id>4538364</id>
      <parentid>4377567</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:52:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3165" sha1="289u1pyv7i04zra3mswppf6xb9ehipu" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 75
| caps2 = 89
| caps3 = 10
| clubnumber = 18
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Viitorul|Viitorul]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Ljēžas &quot;Standard&quot;|Standard Liège]]
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| countryofbirth = {{vieta|Rumānija|Bukareste}}
| currentclub = {{flaga|GRE}} [[Atēnu AEK|AEK]]
| goals1 = 8
| goals2 = 16
| goals3 = 0
| height = 178
| image = Razvan Marin (cropped) - Sweden vs Romaina 23 March 2019.jpg
| caption = Rezvans Marins 2019. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U17
| nationalteam2 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U19
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears1 = 2012
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Rezvans Marins
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2016
| years2 = 2017—2019
| years3 = 2019—2021
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 78
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 12
| nationalteam3 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U21
| nationalteam4 = {{Fb|ROU}}
| nationalyears3 = 2015—2017
| nationalyears4 = 2016—
| years4 = 2020—2021
| caps4 = 37
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| years5 = 2021—2025
| caps5 = 69
| goals5 = 3
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]]
| years6 = 2022—2024
| caps6 = 63
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|GRE}} [[Atēnu AEK|AEK]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 37
| goals7 = 4
}}
'''Rezvans Gabriels Marins''' ({{Val|ro|Răzvan Gabriel Marin}}; dzimis {{Dat|1996|5|23}}) ir [[Rumānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Marins spēlē [[Atēnu AEK|AEK]].

Iepriekš spēlējis Rumānijas komandā ''[[FC Viitorul|Viitorul]]'', Beļģijas komandā [[Ljēžas &quot;Standard&quot;]] un Nīderlandes komandā [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]].

[[Rumānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''''Viitorul Constanța'''''

* ''[[Liga I]]'': 2016—17

'''''Standard Liège'''''

* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2017—18

'''''Ajax'''''

* ''[[Johan Cruijff Schaal]]'': 2019

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Marins, Rezvans}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Viitorul spēlētāji]]
[[Kategorija:Ljēžas &quot;Standard&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Bukarestē dzimušie]]</text>
      <sha1>289u1pyv7i04zra3mswppf6xb9ehipu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florins Nice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574182</id>
    <revision>
      <id>4538367</id>
      <parentid>4432034</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:59:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2871" sha1="9ksnlcd3frc1hs1sh5rtlpoesi4x5hu" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|7|3}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| caps2 = 87
| caps3 = 92
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Concordia Chiajna|Concordia Chiajna]]
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[FCSB|Steaua București]]
| clubs3 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]
| countryofbirth = {{vieta|Rumānija|Bjala Podlaska}}
| currentclub = 
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 184
| image = Florin Niță - 26 May 2018 (cropped).jpg
| caption = Florins Nice 2018. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|ROU}}
| nationalyears1 = 2017—2025
| nationalcaps1 = 31
| name = 
| playername = Florins Nice
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2006—2013
| years2 = 2013—2018
| years3 = 2018—2023
| years4 = 2023
| caps4 = 17
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Pardubice|Pardubice]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Gaziantep FK|Gaziantep]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 34
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Damac FC|Damac]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 31
| goals6 = 0
| totalcaps = 378
| totalgoals = 0
}}
'''Florins Nice''' ({{Val|ro|Florin Niță}}; dzimis {{Dat|1987|7|3}}) ir [[Rumānija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlasi]].

Iepriekš spēlējis Rumānijas komandās ''[[CS Concordia Chiajna|Concordia Chiajna]]'' un ''[[FCSB|Steaua București]]'', Čehijas komandās ''[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]'' un ''[[FK Pardubice|Pardubice]]'', kā arī Saūda Arābijas komandā ''[[Damac FC|Damac]]''.

[[Rumānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''''Steaua București'''''

* ''[[Liga I]]'': 2013—14, 2014—15
* [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 2014—15
* [[Rumānijas Superkauss]]: 2013
* [[Rumānijas Līgas kauss|Rumānijas Līgas]]: 2014—15, 2015—16

'''''Sparta Prague'''''

* [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2022—23
* [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]: 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Nice, Florins}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FCSB spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Sparta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Pardubice spēlētāji]]
[[Kategorija:Gaziantep FK spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Bukarestē dzimušie]]
[[Kategorija:Damac Club spēlētāji]]</text>
      <sha1>9ksnlcd3frc1hs1sh5rtlpoesi4x5hu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gonsalu Ramušs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574204</id>
    <revision>
      <id>4538343</id>
      <parentid>4490441</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:19:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5776" sha1="3cxg4q4lh9tujaye9qcyid46p0tans1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 37
| caps2 = 64
| caps3 = 11
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] B
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Oļauna}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| goals1 = 16
| goals2 = 30
| goals3 = 2
| height = 185
| image = Gonçalo Ramos USMNT v Portugal Mar 31 2026-32 (cropped).jpg
| caption = Gonsalu Ramušs 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalyears2 = 2018
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Gonsalu Ramušs
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2020—2023
| years3 = 2023
| nationalcaps3 = 15
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 18
| nationalcaps6 = 31
| nationalgoals3 = 9
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 14
| nationalgoals6 = 14
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalteam6 = {{fb|Portugāle}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2020
| nationalyears5 = 2020—2022
| nationalyears6 = 2022—
| years4 = 2023—2026
| caps4 = 70
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| goals4 = 25
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| years5 = 2026—
| caps5 = 7
| goals5 = 2
}}
'''Gonsalu Matiašs Ramušs''' ({{Val|pt|Gonçalo Matias Ramos}}; dzimis {{Dat|2001|6|20}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Ramušs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AC Milan]]''.

Savu karjeru sācis [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] jauniešu akadēmijā. Galvenās komandas rindās pavadījis trīs sezonas, kuru laikā izcīnījis vienu [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]s čempionu titulu. 2023. gadā par aptuveni 65 miljoniem eiro pārcēlies uz [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]].

[[Portugāles futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2022—23

'''Paris Saint-Germain'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/05042025-psg_pieveic_angers_un_13_reizi_vesture_no |title= PSG pieveic ″Angers″ un 13. reizi vēsturē nodrošina ″Ligue 1″ čempionu titulu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24, 2024—25
* [[Trophée des Champions]]: 2023, 2024, 2025
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;, [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2025

'''Portugāle'''

* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ramušs, Gonsalu}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>3cxg4q4lh9tujaye9qcyid46p0tans1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvirbuļu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575359</id>
    <revision>
      <id>4538448</id>
      <parentid>4475802</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T20:01:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1128" sha1="c1g8dmmugho9fjov02sbvpw3xu420h0" xml:space="preserve">'''Zvirbuļu iela''' var būt:

* [[Zvirbuļu iela (Rīga)|Zvirbuļu iela]] — iela Rīgā;
* [[Zvirbuļu iela (Jūrmala)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Zvirbuļu iela (Liepāja)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]];
* [[Zvirbuļu iela (Rēzekne)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]];
* [[Zvirbuļu iela (Cēsis)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
* [[Zvirbuļu iela (Mārupe)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
* [[Zvirbuļu iela (Salaspils)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
* [[Zvirbuļu iela (Smiltene)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Zvirbuļu iela (Gaidas)|Zvirbuļu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]];
* [[Zvirbuļu iela (Kalngale)|Zvirbuļu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
* [[Zvirbuļu iela (Pēterupe)|Zvirbuļu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]];

----
* bijusī iela Rīgā, [[Mūkusala|Mūkusalā]];
* [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules ielas Rīgā]] kādreizējais nosaukums.

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>c1g8dmmugho9fjov02sbvpw3xu420h0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fabiu Karvaļu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577952</id>
    <revision>
      <id>4538314</id>
      <parentid>4504006</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:52:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2787" sha1="euxe1susy71206zyaeg8699heuf63c9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|30}}
| birth_place = 
| caps1 = 40
| caps2 = 13
| caps3 = 9
| clubnumber = 14
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Torešvedraša}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| goals1 = 11
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| height = 170
| image = 2022-07-21 Fabio Carvalho (cropped).jpg
| caption = Fabiu Karvaļu 2022. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = 
| name = 
| playername = Fabiu Karvaļu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2020—2022
| years2 = 2022—2024
| years3 = 2023
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 4
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalyears3 = 2019—2020
| nationalyears4 = 2022—2023
| years4 = 2024
| caps4 = 20
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]]
| goals4 = 9
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| years5 = 2024—
| caps5 = 26
| goals5 = 4
}}
'''Fabiu Leandru Freitašs Goveja Karvaļu''' ({{Val|pt|Fábio Leandro Freitas Gouveia Carvalho}}, dzimis {{Dat|2002|8|30}}) ir [[Portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Karvaļu spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brentford FC|Brentford]]''.

Karvaļu dzimis Portugālē, taču 11 gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz [[Londona|Londonu]]. Karjeru sācis Anglijas komandā ''[[Fulham FC|Fulham]]''. Pārstāvējis arī Anglijas komandas ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' un ''[[Hull City AFC|Hull City]]'', kā arī Vācijas komandu ''[[RB Leipzig|Leipzig]]''.

Pārstāvējis gan Anglijas, gan Portugāles jauniešu izlases.

== Sasniegumi ==
'''Fulham'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2021—22

'''Liverpool'''

* [[FA Community Shield]]: 2022

'''RB Leipzig'''

* [[DFL-Supercup]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Karvaļu, Fabiu}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>euxe1susy71206zyaeg8699heuf63c9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lakstīgalu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>579648</id>
    <revision>
      <id>4538437</id>
      <parentid>4199889</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:37:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4135" sha1="7ar635y53yxeiwszm6yd2y0jhtnu3ry" xml:space="preserve">'''Lakstīgalu iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Lakstīgalu iela (Rīga)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]];
** [[Lakstīgalu iela (Daugavpils)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
** [[Lakstīgalu iela (Jelgava)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
** [[Lakstīgalu iela (Rēzekne)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]];
** [[Lakstīgalu iela (Ventspils)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
** [[Lakstīgalu iela (Ādaži)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]];
** [[Lakstīgalu iela (Aizkraukle)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]];
** [[Lakstīgalu iela (Baldone)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
** [[Lakstīgalu iela (Baloži)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
** [[Lakstīgalu iela (Bauska)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]];
** [[Lakstīgalu iela (Cēsis)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
** [[Lakstīgalu iela (Ikšķile)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
** [[Lakstīgalu iela (Jēkabpils)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]];
** [[Lakstīgalu iela (Koknese)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]];
** [[Lakstīgalu iela (Krāslava)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]];
** [[Lakstīgalu iela (Ķegums)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]];
** [[Lakstīgalu iela (Lielvārde)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]];
** [[Lakstīgalu iela (Limbaži)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]];
** [[Lakstīgalu iela (Madona)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Madona|Madonā]];
** [[Lakstīgalu iela (Ogre)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
** [[Lakstīgalu iela (Sabile)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Sabile|Sabilē]];
** [[Lakstīgalu iela (Salaspils)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
** [[Lakstīgalu iela (Smiltene)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
** [[Lakstīgalu iela (Tukums)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Lakstīgalu iela (Atpūta)|Lakstīgalu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]];
** [[Lakstīgalu iela (Dalbe)|Lakstīgalu iela]] — iela Cenu pagasta [[Dalbe|Dalbē]];
** [[Lakstīgalu iela (Garkalne)|Lakstīgalu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]];
** [[Lakstīgalu iela (Jāņmuiža)|Lakstīgalu iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižā]];
** [[Lakstīgalu iela (Kalngale)|Lakstīgalu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
** [[Lakstīgalu iela (Kriškalni)|Lakstīgalu iela]] — iela Aiviekstes pagasta [[Kriškalni|Kriškalnos]];
** [[Lakstīgalu iela (Lēdurga)|Lakstīgalu iela]] — iela Lēdurgas pagasta [[Lēdurga|Lēdurgā]];
** [[Lakstīgalu iela (Mežciems)|Lakstīgalu iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciemā]];
** [[Lakstīgalu iela (Piņķi)|Lakstīgalu iela]] — iela Babītes pagasta [[Piņķi|Piņķos]];
** [[Lakstīgalu iela (Skaistkalne)|Lakstīgalu iela]] — iela Skaistkalnes pagasta [[Skaistkalne|Skaistkalnē]];
** [[Lakstīgalu iela (Skrīveri)|Lakstīgalu iela]] — iela Skrīveru pagasta [[Skrīveri|Skrīveros]];
** [[Lakstīgalu iela (Suntaži)|Lakstīgalu iela]] — iela Suntažu pagasta [[Suntaži|Suntažos]];
** [[Lakstīgalu iela (Ulbroka)|Lakstīgalu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]];
** [[Lakstīgalu iela (Vanagi)|Lakstīgalu iela]] — iela Upmalas pagasta [[Vanagi (Upmalas pagasts)|Vanagos]];
** [[Lakstīgalu iela (Vecružina)|Lakstīgalu iela]] — iela Silmalas pagasta [[Vecružina|Vecružinā]];
** [[Lakstīgalu iela (Vecumnieki)|Lakstīgalu iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]];
** [[Lakstīgalu iela (Vimbukrogs)|Lakstīgalu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Vimbukrogs|Vimbukrogā]];
** [[Lakstīgalu iela (Zaube)|Lakstīgalu iela]] — iela Zaubes pagasta [[Zaube|Zaubē]].

== Skatīt arī ==
* [[Lakstīgalas iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>7ar635y53yxeiwszm6yd2y0jhtnu3ry</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fabiu Silva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>583933</id>
    <revision>
      <id>4538354</id>
      <parentid>4329795</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:38:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3566" sha1="fxd6r1okvnffo2if1g76qthu77hhkiw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|19}}
| birth_place = 
| caps1 = 12
| caps2 = 3
| caps3 = 62
| clubnumber = 21
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] B
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Gondumara}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 4
| height = 185
| image = Fabio Silva (cropped).jpg
| caption = Fabiu Silva 2021. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 3
| nationalgoals2 = 6
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U15
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2017
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Fabiu Silva
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2020
| years2 = 2020
| years3 = 2020—2025
| nationalcaps3 = 19
| nationalcaps4 = 5
| nationalcaps5 = 28
| nationalgoals3 = 5
| nationalgoals4 = 3
| nationalgoals5 = 15
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalyears3 = 2017—2019
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2021—2025
| nationalyears6 = 2024—
| nationalteam6 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps6 = 1
| nationalgoals6 = 0
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 20
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]]
| goals4 = 7
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| years5 = 2023
| caps5 = 14
| goals5 = 4
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers FC|Rangers]]
| years6 = 2024
| caps6 = 18
| goals6 = 4
| years7 = 2024—2025
| caps7 = 24
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]]
| goals7 = 10
| years8 = 2025—
| caps8 = 32
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| goals8 = 4
}}
'''Fabiu Daniels Suarišs Silva''' ({{Val|pt|Fábio Daniel Soares Silva}}, dzimis {{Dat|2002|7|19}}) ir [[Portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Silva spēlē [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] komandā.

Iepriekš spēlējis Portugāles komandā ''[[FC Porto|Porto]]'', Beļģijas komandā ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'', Nīderlandes komandā ''[[PSV Eindhoven]]'' un Skotijas komandā ''[[Rangers FC|Rangers]]''. 2024.—2025. gada sezonā  Silva spēlēja Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[UD Las Palmas|Las Palmas]]'', kas viņu īrēja no ''[[Wolverhampton Wanderers]]''.

[[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlasē]] debitēja {{dat|2024|11|18||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]].

== Sasniegumi ==
'''Porto'''

* [[Portugāles Premjerlīga]]: 2019—20
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2019—20

'''PSV'''

* [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Silva, Fabiu}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Briseles &quot;Anderlecht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>fxd6r1okvnffo2if1g76qthu77hhkiw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pedru Gonsalvešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585307</id>
    <revision>
      <id>4538313</id>
      <parentid>4291820</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:51:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3405" sha1="dz261aw8b8t38nggrrs9ifey6yy89ma" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 33
| caps3 = 165
| clubnumber = 28
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Famalicão|Famalicão]]
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Vidagu}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| goals1 = 0
| goals2 = 5
| goals3 = 75
| height = 173
| image = Pedro Gonçalves USMNT v Portugal Mar 31 2026-7.jpg
| caption = Pedru Gonsalvešs 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalyears2 = 2018
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Pedru Gonsalvešs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2018–2019
| years2 = 2019–2020
| years3 = 2020–
| nationalcaps3 = 8
| nationalcaps4 = 4
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalteam4 = {{fb|POR}}
| nationalyears3 = 2020–2021
| nationalyears4 = 2021–
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years4 = 2026–
| caps4 = 6
| goals4 = 0
}}
'''Pedru Antoniu Perreira Gonsalvešs''' ({{Val|pt|Pedro António Pereira Gonçalves}}, dzimis {{Dat|1998|6|28}}) ir [[Portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Gonsalvešs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', kas viņu īrē no ''[[Sporting CP]]''.

Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandu [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]] un Portugāles komandu ''[[FC Famalicão|Famalicão]]''.

[[Portugāles futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Sporting CP'''

* [[Portugāles Premjerlīga]]: 2020–21, 2023–24, 2024–25
* [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2024–25
* [[Taça da Liga]]: 2020–21, 2021–22
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2021

'''Portugāle'''

* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{DEFAULTSORT:Gonsalvešs, Pedru}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Famalicão spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>dz261aw8b8t38nggrrs9ifey6yy89ma</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tjerī Nevils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585443</id>
    <revision>
      <id>4538429</id>
      <parentid>4502426</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:55:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4538429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5230" sha1="qzd8h7c1p6m59mlsycck7jsyf4smrsv" xml:space="preserve">{{sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Tjerī Nevils
 |       vārds_oriģ = ''Thierry Neuville''
 |           attēls = 2023 Central European Rally - Neuville 01.jpg
 |          att_izm = 200px
 |         paraksts = Tjerī Nevils 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Tjerī Žans Nevils
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|16}}
 |          dz_viet = {{vieta|Beļģija|Senvita}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[beļģi]]s
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 2009—2010, 2012
 |         kar_beig = 
 |            klubs = ''[[Citroën Junior Team|Citroën Junior]]'', ''[[Qatar World Rally Team|Qatar]]'', ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai]]''
 |          komanda = 
 |           numurs = 
 |           veids0 = 
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]]
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = 
 |        sacīkstes = 
 |          ralliji = 195
 |           tituli = 1 ({{WRC|2024}})
 |          uzvaras = 21
 |       pjedestāli = 76
 |       p_position = 
 |           ā_apļi = 
 |       p_sacīkste = 
 |        p_rallijs = [[2009. gada Katalonijas rallijs]]
 |         p_uzvara = [[2014. gada Vācijas rallijs]]
 |     pēd_sacīkste = 
 |      pēd_rallijs = {{WRC|2026}}. gada [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Sardīnijas rallijs]]
 |       pēd_uzvara = {{WRC|2026}}. gada [[Portugāles rallijs]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = V
 |        atjaunots = 
}}
'''Tjerī Žans Nevils''' ({{val|fr|Thierry Jean Neuville}}; dzimis {{dat|1988|6|16}}) ir [[beļģi|beļģu]] [[autorallijs|rallija]] pilots, kas piedalās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] no ''[[Hyundai Motorsport]]'' komandas. Savas karjeras laikā viņš piecas reizes (2013, 2016—2019) finišējis kā vicečempions un [[2024. gada Pasaules rallija čempionāts|2024. gadā]] izcīnījis savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par pirmo beļģi, kas kā pilots uzvarējis čempionātā. Viņš palīdzēja ''Hyundai'' izcīnīt pirmo ražotāja titulu 2019. gadā, to atkārtojot arī 2020. gadā. Viņa pašreizējais stūrmanis ir beļģis [[Marteins Vidage]].

Nevils rallijā iesaistījās jau no 2007. gada. No 2009. līdz 2011. gadam viņš piedalījās [[Intercontinental Rally Challenge|Starpkontinentālajā rallija izaicinājumā]] (''Intercontinental Rally Challenge''); 2009. gadā viņš arī debitēja Pasaules rallija čempionāta [[Katalonijas rallijs|Katalonijas rallijā]] un 2010. gadā startēja [[Pasaules rallija čempionāts junioriem|Pasaules rallija čempionātā junioriem]]. Ar labiem rezultātiem visās kategorijās no 2009. līdz 2011. gadam viņš pārstāvēja komandu ''[[Citroën Junior Team]]'', un 2012. gadā debitēja [[Pasaules rallija automašīna|Pasaules rallija automašīnā]]. 2013. gadā, braucot [[Qatar World Rally Team|Kataras Pasaules rallija komandā]], viņš kopvērtējumā ierindojās otrajā vietā ar 114 punktiem aiz [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēna Ožjē]].

Kad 2014. gadā ''Hyundai Motorsport'' atkal iesaistījās sportā, korejiešu ražotājs noslēdza līgumu ar Nevilu kā savu vadošo braucēju. Nevils uzvarēja savā pirmajā Pasaules rallija čempionātā, kas bija arī ''Hyundai'' pirmā uzvara 2014. gada Vācijas rallijā. Papildus savai pirmajai uzvarai viņš palīdzēja ''Hyundai'' iegūt pirmo pjedestālu sezonas sākumā. Nevils 2014. un 2015. gada sezonas noslēdza sestajā vietā, bet no 2016. līdz 2019. gadam braucēju čempionātā ierindojās otrajā vietā. Kopš 2017. gadā ieviesa Pasaules rallija automašīnu jaunos noteikumus, viņš cieši cīnījās par braucēju titulu ar konkurentiem Ožjē un [[Ots Tenaks|Otu Tenaku]]. Neskatoties uz to, ka 2019. gadā viņš atkal palika otrajā vietā, viņa izcīnītie rezultāti palīdzēja ''Hyundai'' izcīnīt savu pirmo ražotāju titulu.

Kopumā Nevils uzvarējis 21 pasaules rallijā, un tas viss ''Hyundai'' komandā. Sākotnēji pazīstams kā asfalta speciālists,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = https://www.redbull.com/int-en/thierry-neuville-post-rallye-deutschland-2014-win|title = Thierry Neuville on his Rallye Deutschland 2014 win|date = 5 September 2014|access-date = 7 January 2020|website = redbull.com|publisher = RedBull}}&lt;/ref&gt; viņš uzvarēja sacensībās uz [[asfaltbetons|asfalta]] un [[grants]]. Uzvarējis arī [[ziema]]s posmos, 2018. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]], tādējādi ir viens no retajiem pilotiem, kas nav no ziemeļvalstīm un uzvarējis šajā rallijā. Papildus rallijam Nevils piedalījies arī apļa sacīkstēs, debitējot 2019. gada Vācijas [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{WRC čempioni}}

{{DEFAULTSORT:Nevils, Tjērī}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas autosportisti]]
[[Kategorija:WRC piloti]]</text>
      <sha1>qzd8h7c1p6m59mlsycck7jsyf4smrsv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kurš iegāza trusīti Rodžeru?</title>
    <ns>1</ns>
    <id>592995</id>
    <revision>
      <id>4538404</id>
      <parentid>4537837</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vai vārdi tiek pareizi atveidoti? */ Atbilde</comment>
      <origin>4538404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1604" sha1="dnm7bsypfjzx1iyh48bt9cp2gcgm47p" xml:space="preserve">== Vai vārdi tiek pareizi atveidoti? ==

Tāds nedaudz dīvains šķiet dažu galveno lomu tēlotāju vārdu atveidojums... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 26. februāris, plkst. 20.11 (EET)
:Arī pārējo autora [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Dr._Neurosis devumu] prasītos pārskatīt... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 26. februāris, plkst. 20.16 (EET)
:&quot;This account is globally locked.&quot;... [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 19.23 (EEST)
::Sakārtošu un pārskatīšu.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 26. februāris, plkst. 21.12 (EET)
:::Taisījos ierakstīt un konstatēju, ka pirms pusotra gada jau esmu to izdarījis. Bennijs uz Taksometra Kabīnes, Bongo uz Gorilla, Silvestrs uz Kaķis, Cūciņš Porkijs... Varbūt netulkosim, liksim angļu oriģinālos? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 19.18 (EEST)
::::?? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 19.55 (EEST)

== Dublāža ==
Vai kāds ir redzējis šo filmu pilnībā dublētu? Un, kas ir Gudrais dupsis???--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 23.46 (EET)</text>
      <sha1>dnm7bsypfjzx1iyh48bt9cp2gcgm47p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538405</id>
      <parentid>4538404</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:57:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1622" sha1="picnnl7cjzdny9odht2gpgq0ae5q0sb" xml:space="preserve">== Vai vārdi tiek pareizi atveidoti? ==

Tāds nedaudz dīvains šķiet dažu galveno lomu tēlotāju vārdu atveidojums... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 26. februāris, plkst. 20.11 (EET)
:Arī pārējo autora [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Dr._Neurosis devumu] prasītos pārskatīt... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 26. februāris, plkst. 20.16 (EET)
:&quot;This account is globally locked.&quot;... [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 19.23 (EEST)
::Sakārtošu un pārskatīšu.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 26. februāris, plkst. 21.12 (EET)
:::Taisījos ierakstīt un konstatēju, ka pirms pusotra gada jau esmu to izdarījis. Bennijs uz Taksometra Kabīnes, Bongo uz Gorilla, Silvestrs uz Kaķis, Cūciņš Porkijs... Varbūt netulkosim, liksim angļu oriģinālos? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 19.18 (EEST)
:::: Redzu, ka noņemts. [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 19.55 (EEST)

== Dublāža ==
Vai kāds ir redzējis šo filmu pilnībā dublētu? Un, kas ir Gudrais dupsis???--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 23.46 (EET)</text>
      <sha1>picnnl7cjzdny9odht2gpgq0ae5q0sb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mateušs Klemente</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606236</id>
    <revision>
      <id>4538316</id>
      <parentid>4314236</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T13:58:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2422" sha1="8icdhitpdhg9133411vmi97jkvizs2k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 24
| caps2 = 25
| caps3 = 1
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]] B
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[AR São Martinho|São Martinho]]
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Famalicão|Famalicão]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija}}
| currentclub = {{flaga|Kipra}} [[Akritas Chlorakas]]
| goals1 = 7
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| height = 182
| image = Matheus dos Santos Clemente.jpg
| caption = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Mateušs Klemente
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2017—2018
| years2 = 2018—2019
| years3 = 2019—2021
| years4 = 2021
| caps4 = 10
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SC Olhanense|Olhanense]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Felgueiras|Felgueiras]]
| years5 = 2021—2022
| caps5 = 18
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Bulgārija}} [[Varnas &quot;Cherno More&quot;|Cherno More]]
| years6 = 2022
| caps6 = 16
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[Akritas Chlorakas]]
| years7 = 2023
| caps7 = 17
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Auda]]
| years8 = 2024—2025
| caps8 = 81
| goals8 = 6
| clubs9 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]]
| years9 = 2026
| caps9 = 0
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Kipra}} [[Akritas Chlorakas]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 15
| goals10 = 1
}}'''Mateušs dos Santušs Klemente''' ({{Val|pt|Matheus dos Santos Clemente}}, dzimis {{Dat|1998|6|10}}) ir [[Portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Klemente spēlē Kipras komandā ''[[Akritas Chlorakas]]''.

Iepriekš pārstāvējis Portugāles komandas ''[[FC Famalicão|Famalicão]]'', ''[[SC Olhanense|Olhanense]]'' un ''[[FC Felgueiras|Felgueiras]]'', Bulgārijas komandu [[Varnas &quot;Cherno More&quot;]], Kipras komandu ''[[Akritas Chlorakas]]'' un Latvijas komandas [[FK Auda]] un [[RFS]]. 

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Klemente, Mateušs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:FC Famalicão spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Olhanense spēlētāji]]
[[Kategorija:Varnas &quot;Cherno More&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Auda spēlētāji]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]</text>
      <sha1>8icdhitpdhg9133411vmi97jkvizs2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Raciu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610477</id>
    <revision>
      <id>4538370</id>
      <parentid>4340481</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:02:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2639" sha1="5clouwqara148dmggwkkywg90a7cvqj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 65
| caps2 = 58
| caps3 = 0
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] C
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] B
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| countryofbirth = {{vieta|Rumānija|Ajuda}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| goals1 = 4
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 183
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U21
| nationalteam2 = {{flaga|Rumānija}} Rumānijas U23
| nationalyears2 = 2021
| nationalyears1 = 2019—2020
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Andrejs Raciu
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2017—2021
| years3 = 2019—2021
| nationalcaps3 = 41
| nationalgoals3 = 2
| nationalteam3 = {{fb|ROU}}
| nationalyears3 = 2021—
| years4 = 2020—2021
| caps4 = 10
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[ADO Den Haag]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[SD Huesca|Huesca]]
| years5 = 2021—2023
| caps5 = 72
| goals5 = 3
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| years6 = 2023—
| caps6 = 88
| goals6 = 3
}}
'''Andrejs Florins Raciu''' ({{Val|ro|Andrei Florin Rațiu}}, dzimis {{Dat|1998|6|20}}) ir [[Rumāņi|rumāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Raciu spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Rayo Vallecano]]''.

Iepriekš pārstāvējis Spānijas komandas ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' un ''[[SD Huesca|Huesca]]'', kā arī Nīderlandes komandu ''[[ADO Den Haag]]''.

[[Rumānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Raciu, Andrejs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:ADO Den Haag spēlētāji]]
[[Kategorija:SD Huesca spēlētāji]]
[[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>5clouwqara148dmggwkkywg90a7cvqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nunu Tavārešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611027</id>
    <revision>
      <id>4538355</id>
      <parentid>4347567</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:39:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2965" sha1="oxig07bk35t03sb8adkbywpa5ak5pvh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 19
| caps2 = 25
| caps3 = 22
| clubnumber = 17
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] B
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Lisabona}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SS Lazio|Lazio]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 1
| height = 183
| image = Nuno Tavares 2019.png
| caption = Nunu Tavārešs 2019. gadā
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U18
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Nunu Tavārešs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2019—2021
| years3 = 2021—2025
| nationalcaps3 = 16
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| nationalteam4 = {{fb|POR}}
| nationalyears3 = 2019—2023
| nationalyears4 = 2024—
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 31
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]]
| goals4 = 6
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 8
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SS Lazio|Lazio]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 23
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SS Lazio|Lazio]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 29
| goals7 = 1
}}
'''Nunu Albertinu Varela Tavārešs''' ({{Val|pt|Nuno Albertino Varela Tavares}}, dzimis {{Dat|2000|1|26}}) ir [[Portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Tavārešs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā [[Romas &quot;Lazio&quot;]].

Iepriekš spēlējis Portugāles komandā [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]], Anglijas komandās ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' un ''[[Nottingham Forest]]'', kā arī Francijas komandā [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]].

[[Portugāles futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Tavārešs, Nunu}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]</text>
      <sha1>oxig07bk35t03sb8adkbywpa5ak5pvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Habibs Bejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611532</id>
    <revision>
      <id>4538383</id>
      <parentid>4453471</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:15:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3803" sha1="hj9c2ob3jrtu0m7ewrtceo1u261m7d1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1977|10|19}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| caps2 = 134
| caps3 = 128
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] II
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Sirēna|2s=Sirēna (pilsēta)}}
| currentclub = 
| goals1 = 2
| goals2 = 8
| goals3 = 2
| height = 183
| image = Habib Beye2 (cropped).jpg
| caption = Habibs Bejs 2008. gadā
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam1 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2001—2008
| nationalcaps1 = 45
| name = 
| playername = Habibs Bejs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 1997—1998
| years2 = 1998—2003
| years3 = 2003—2007
| years4 = 2007—2009
| caps4 = 52
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| years5 = 2009—2012
| caps5 = 9
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]
| caps6 = 9
| years6 = 2011—2012
| goals6 = 0
| years7 = 2012
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]
| caps7 = 13
| goals7 = 2
| totalcaps = 381
| totalgoals = 17
| managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[Red Star FC|Red Star]]
| manageryears1 = 2021—2024
| managerclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]
| manageryears2 = 2025—2026
| managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]]
| manageryears3 = 2026
}}
'''Habibs Frederiks Bejs''' ({{Val|fr|Habib Frédéric Beye}}, dzimis {{Dat|1977|10|19}}) ir [[Senegāla]]s futbola treneris un bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|labas malas aizsarga]] pozīcijā.

Savu karjeru sācis [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] rezerves komandā. [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgā]] spēlējis [[Strasbūras &quot;Racing&quot;]] un [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] rindās. Sākot no 2007. gada Bejs piecus gadus pavadīja Anglijā, pārstāvot [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgas]] komandas ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' un ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'', kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Čempionāta]] komandu ''[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]''.

Dzimis Francijā, bet pārstāvējis [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]], no 2001. gada līdz 2008. gadam aizvadot 45 mačus. Pārstāvējis izlasi [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002.]], [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004.]], [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006.]] un [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

Trenera karjeru sāka ''[[Red Star FC|Red Star]]'' klubā, vēlāk vadīja [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] klubu [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]. 2026. gada februārī tika iecelts par [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] galveno treneri.

== Sasniegumi ==
'''Strasbourg'''

* [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2000—01

'''Marseille'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2005

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Bejs, Habibs}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Odesēnā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbola treneri]]
[[Kategorija:Strasbūras &quot;Racing&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Doncaster Rovers F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>hj9c2ob3jrtu0m7ewrtceo1u261m7d1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada WRC sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616706</id>
    <revision>
      <id>4538421</id>
      <parentid>4528727</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:31:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4538421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53366" sha1="1cjlxebkl1qw759t4y860n3xm74ttqz" xml:space="preserve">{{F1 sezona
| Vds = FIA [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]]
| Vds2 = WRC
| Vds3 = WRC
| Iepr = 2025
| Tagad = 2026
| Nākam = 2027
}}
{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| caption1 = Rallija pilotu čempions [[Elfins Evanss]]
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| caption2 = Rallija stūrmaņu čempions [[Skots Mārtins]]
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') ražotāju klases čempioni.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

[[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni.

Čempionāta noslēgumā 2026. gada Sardīnijas rallijā [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] izcīnīja savus pirmos Pasaules rallija čempionāta titulus. [[Olivers Sūlbergs]] un [[Eliots Edmonsons]] ierindojās otrajā vietā, atpaliekot par pieciem punktiem. [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]] ieņēma trešo vietu, vēl par vienu punktu atpaliekot no otrās vietas. Ražotāju ieskaitē ''Toyota Gazoo Racing WRT'' veiksmīgi aizstāvēja savu titulu, iegūstot 222 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.716667|lon_deg=-73.121944|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|344,91 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|302,82 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Japan Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|323,31 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|18
|align=center|301,80 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Estonia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|22
|align=center|358,88 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Paraguay Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/itinerary|title=Itinerary Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=8 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Talkavano]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|16
|align=center|311,70 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Chile Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Chile BIOBÍO 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|306,92 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Italy Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!&lt;del&gt;14&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;11. novembris&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;14. novembris&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;grants&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;16&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;320,34 km&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;ref name=&quot;Saudi Arabia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96268-rally-saudi-arabia-2026/itinerary|title=Rally Saudi Arabia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijam]] bija paredzēts uzņemt sezonas noslēgumu, taču to svītroja no kalendāra [[Irānas karš (2026)|2026. gada Irānas kara]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-drops-2026-season-finale-and-wont-replace-it/|title=WRC drops 2026 season finale and won’t replace it|work=DirtFish|date=17 September 2025|access-date=17 September 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3, 9—10, 12
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5—6, 8, 13
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Furmo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4, 7, 11
|-
!rowspan=&quot;6&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|1
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—9, 11—13
|-
|{{flaga|Francija}} [[Žiljēns Ingrasija]]
|align=&quot;center&quot;|10
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—12
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/entries|title=Entry list Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Paraguay entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/entries|title=Entry list Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Chile entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/entries|title=Entry list Rally Chile BIOBÍO 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/entries|title=Entry list Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|9
|{{flaga|Grieķija}} [[Jordanis Serderidis]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Frederiks Miklots]]
|align=&quot;center&quot;|8
|-
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2, 6, 8—10, 13
|-
!rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|18
|rowspan=&quot;2&quot; nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—11, 13
|-
|{{flaga|Īrija}} [[Džeimss Fultons]]
|align=&quot;center&quot;|12
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|13
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Paraguay entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Chile entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Italy entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Furmo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Žiljēns Ingrasija]], Ožjē bijušais stūrmanis, aizstās Landē, kurš 2026. gada [[Somijas rallijs|Somijas rallijā]] nepiedalīsies personisku iemeslu dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/ingrassia-answers-last-minute-call-up-from-ogier|title=Ingrassia answers last-minute call up from Ogier|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=27 July 2026|access-date=28 July 2026}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas atskaite ==

=== Sezonas sākums ===
Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;

Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus ===
[[Attēls:I20N Hyundai.jpg|thumb|200px|[[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]] bija vadībā 2026. gada [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]], līdz divu riepu plīsumam, kas atņēma viņiem izredzes uzvarēt rallijā.]]
''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}&lt;/ref&gt; Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt; Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}&lt;/ref&gt; Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt; Ožjē un Landē uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] pēc cīņas ar [[Tjerī Nevils|Nevilu]] un [[Marteins Vidage|Vidagi]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier claims 69th WRC win in dramatic Greek finale|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-wins-in-greece-after-dramatic-acropolis-finale|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt; kuri priekšpēdējā posmā caurdūra divas riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/two-punctures-cost-neuville-acropolis-victory-shot/|title=Two punctures cost Neuville Acropolis victory shot|work=DirtFish|date=28 June 2026|access-date=30 June 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Igaunijas rallijs|Igaunijas rallijā]] dominēja [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kuri izcīnīja savu pirmo uzvaru pēc tam, kad bija vadībā rallijā no pirmā līdz pēdējam posmam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/pajari-wins-his-first-wrc-event-at-rally-estonia/|title=Pajari wins his first WRC event at Rally Estonia|work=DirtFish|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi savās [[Somijas rallijs|mājas sacīkstēs]] izcīnīja savu otro uzvaru pēc kārtas, kad rallija līderis Ožjē sestdienas vakarā pēc smagas sadursmes izstājās no sacīkstēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-crashes-out-of-rally-finland/|title=Ogier crashes out of Rally Finland|work=DirtFish|date=1 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; Evansam un Mārtinam izdevās kāpt uz goda pjedestāla, palielinot savu pārsvaru čempionātā līdz trīsdesmit punktiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/pajari-claims-second-wrc-win-at-home-in-finland/|title=Pajari claims second WRC win at home in Finland|work=DirtFish|date=2 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; neskatoties uz to, ka sestdien arī viņi sacīkšu laikā ar automobili uzmeta dažus kūleņus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/evans-rolls-sesks-crashes-out-in-finland/|title=Evans rolls, Sesks crashes out in Finland|work=DirtFish|date=1 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; Pajari un Salminens sasniedza vēsturisku panākumu [[Paragvajas rallijs|Paragvajas rallijā]], kļūstot par pirmo ekipāžu, kas savas pirmās trīs uzvaras augstākajā līmenī izcīnījusi pēc kārtas notikušos rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari makes WRC history with Paraguay hat-trick|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-completes-wrc-hat-trick-with-paraguay-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 August 2026|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas noslēgums ===
Sūlbergs un Edmondsons ieguva savu otro uzvaru sezonā [[Čīles rallijs|Čīles rallijā]]. Tomēr par posma galveno notikumu kļuva ''Toyota'' sestais ražotāja tituls pēc kārtas, tādejādi ''Toyota'' izlīdzināja ''[[Scuderia Lancia|Lancia]]'' pārsvaru un abām komandām ir pa desmit pasaules čempionu tituliem katrai.

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:43:18.9
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|3:53:01.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} Elfins Evanss
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:17:08.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} Sebastjēns Ožjē
|{{flagicon|Francija}} Vensāns Landē
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:36:40.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Acropolis Rally Greece: Ogier wins after double puncture derails Neuville|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-acropolis-rally-greece-sebastien-ogier-takes-perfect-win-as-double-punctures-derail-thierry-neu/10834456/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results EKO Acropolis Rally Greece 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:31:16.5
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Estonia: Pajari pulls clear as maiden WRC win looms|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-estonia-sami-pajari-pulls-clear-as-maiden-wrc-win-looms/10839980/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Delfi Rally Estonia 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} Sami Pajari
|{{flaga|Somija}} Marko Salminens
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:27:58.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Finland: Pajari claims back-to-back WRC victories|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-finland-pajari-claims-back-to-back-wrc-victories/10843696/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=2 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Secto Rally Finland 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} Sami Pajari
|{{flaga|Somija}} Marko Salminens
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:13:28.5
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Paraguay: Pajari take third consecutive win to strengthen title challenge|url=https://www.autosport.com/wrc/news/sami-pajari-makes-wrc-history-with-third-consecutive-win-in-paraguay/10850855/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 August 2026|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Ueno Rally del Paraguay 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} Olivers Sūlbergs
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Eliots Edmondsons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:57:08.2
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Chile: Solberg seals victory as Toyota wraps up manufacturers’ crown|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-chile-victory-boosts-oliver-solbergs-title-hopes-as-toyota-seals-manufacturers-crown/10855590/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=14 September 2026|access-date=14 September 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Chile BIOBÍO 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=14 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!—
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot;|'''''Rallijs atcelts''' (saistībā ar [[Irānas karš (2026)|Irānas karu]])''
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=Evans favourite to become WRC champion as Rally Saudi Arabia is cancelled|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-cancels-saudi-arabia-finale/10856625/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=17 September 2026|access-date=18 September 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Saudi Arabia 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96268-rally-saudi-arabia-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=18 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category-inline|2026 in World Rally Championship|2026. gada WRC sezona}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>1cjlxebkl1qw759t4y860n3xm74ttqz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538424</id>
      <parentid>4538421</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:41:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sezonas noslēgums */ papildināts.......</comment>
      <origin>4538424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55889" sha1="t74f11gdd669khc57dl0g7tapuol9wy" xml:space="preserve">{{F1 sezona
| Vds = FIA [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]]
| Vds2 = WRC
| Vds3 = WRC
| Iepr = 2025
| Tagad = 2026
| Nākam = 2027
}}
{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| caption1 = Rallija pilotu čempions [[Elfins Evanss]]
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| caption2 = Rallija stūrmaņu čempions [[Skots Mārtins]]
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') ražotāju klases čempioni.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

[[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni.

Čempionāta noslēgumā 2026. gada Sardīnijas rallijā [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] izcīnīja savus pirmos Pasaules rallija čempionāta titulus. [[Olivers Sūlbergs]] un [[Eliots Edmonsons]] ierindojās otrajā vietā, atpaliekot par pieciem punktiem. [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]] ieņēma trešo vietu, vēl par vienu punktu atpaliekot no otrās vietas. Ražotāju ieskaitē ''Toyota Gazoo Racing WRT'' veiksmīgi aizstāvēja savu titulu, iegūstot 222 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.716667|lon_deg=-73.121944|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|344,91 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|302,82 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Japan Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|323,31 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|18
|align=center|301,80 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Estonia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|22
|align=center|358,88 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Paraguay Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/itinerary|title=Itinerary Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=8 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Talkavano]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|16
|align=center|311,70 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Chile Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Chile BIOBÍO 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|306,92 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Italy Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!&lt;del&gt;14&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;11. novembris&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;14. novembris&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;grants&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;16&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;320,34 km&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;ref name=&quot;Saudi Arabia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96268-rally-saudi-arabia-2026/itinerary|title=Rally Saudi Arabia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijam]] bija paredzēts uzņemt sezonas noslēgumu, taču to svītroja no kalendāra [[Irānas karš (2026)|2026. gada Irānas kara]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-drops-2026-season-finale-and-wont-replace-it/|title=WRC drops 2026 season finale and won’t replace it|work=DirtFish|date=17 September 2025|access-date=17 September 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3, 9—10, 12
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5—6, 8, 13
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Furmo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4, 7, 11
|-
!rowspan=&quot;6&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|1
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—9, 11—13
|-
|{{flaga|Francija}} [[Žiljēns Ingrasija]]
|align=&quot;center&quot;|10
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—12
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/entries|title=Entry list Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Paraguay entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/entries|title=Entry list Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Chile entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/entries|title=Entry list Rally Chile BIOBÍO 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/entries|title=Entry list Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|9
|{{flaga|Grieķija}} [[Jordanis Serderidis]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Frederiks Miklots]]
|align=&quot;center&quot;|8
|-
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2, 6, 8—10, 13
|-
!rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|18
|rowspan=&quot;2&quot; nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—11, 13
|-
|{{flaga|Īrija}} [[Džeimss Fultons]]
|align=&quot;center&quot;|12
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|13
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Paraguay entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Chile entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Italy entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Furmo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Žiljēns Ingrasija]], Ožjē bijušais stūrmanis, aizstās Landē, kurš 2026. gada [[Somijas rallijs|Somijas rallijā]] nepiedalīsies personisku iemeslu dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/ingrassia-answers-last-minute-call-up-from-ogier|title=Ingrassia answers last-minute call up from Ogier|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=27 July 2026|access-date=28 July 2026}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas atskaite ==

=== Sezonas sākums ===
Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;

Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus ===
[[Attēls:I20N Hyundai.jpg|thumb|200px|[[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]] bija vadībā 2026. gada [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]], līdz divu riepu plīsumam, kas atņēma viņiem izredzes uzvarēt rallijā.]]
''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}&lt;/ref&gt; Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt; Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}&lt;/ref&gt; Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt; Ožjē un Landē uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] pēc cīņas ar [[Tjerī Nevils|Nevilu]] un [[Marteins Vidage|Vidagi]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier claims 69th WRC win in dramatic Greek finale|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-wins-in-greece-after-dramatic-acropolis-finale|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt; kuri priekšpēdējā posmā caurdūra divas riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/two-punctures-cost-neuville-acropolis-victory-shot/|title=Two punctures cost Neuville Acropolis victory shot|work=DirtFish|date=28 June 2026|access-date=30 June 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Igaunijas rallijs|Igaunijas rallijā]] dominēja [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kuri izcīnīja savu pirmo uzvaru pēc tam, kad bija vadībā rallijā no pirmā līdz pēdējam posmam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/pajari-wins-his-first-wrc-event-at-rally-estonia/|title=Pajari wins his first WRC event at Rally Estonia|work=DirtFish|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi savās [[Somijas rallijs|mājas sacīkstēs]] izcīnīja savu otro uzvaru pēc kārtas, kad rallija līderis Ožjē sestdienas vakarā pēc smagas sadursmes izstājās no sacīkstēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-crashes-out-of-rally-finland/|title=Ogier crashes out of Rally Finland|work=DirtFish|date=1 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; Evansam un Mārtinam izdevās kāpt uz goda pjedestāla, palielinot savu pārsvaru čempionātā līdz trīsdesmit punktiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/pajari-claims-second-wrc-win-at-home-in-finland/|title=Pajari claims second WRC win at home in Finland|work=DirtFish|date=2 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; neskatoties uz to, ka sestdien arī viņi sacīkšu laikā ar automobili uzmeta dažus kūleņus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/evans-rolls-sesks-crashes-out-in-finland/|title=Evans rolls, Sesks crashes out in Finland|work=DirtFish|date=1 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; Pajari un Salminens sasniedza vēsturisku panākumu [[Paragvajas rallijs|Paragvajas rallijā]], kļūstot par pirmo ekipāžu, kas savas pirmās trīs uzvaras augstākajā līmenī izcīnījusi pēc kārtas notikušos rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari makes WRC history with Paraguay hat-trick|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-completes-wrc-hat-trick-with-paraguay-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 August 2026|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas noslēgums ===
Sūlbergs un Edmondsons ieguva savu otro uzvaru sezonā [[Čīles rallijs|Čīles rallijā]]. Tomēr par posma galveno notikumu kļuva ''Toyota'' sestais ražotāja tituls pēc kārtas, tādejādi ''Toyota'' izlīdzināja ''[[Scuderia Lancia|Lancia]]'' pārsvaru un abām komandām ir pa desmit pasaules čempionu tituliem katrai.

Pēc tam, kad no kalendāra izslēdza [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]], Evanss un Mārtins sezonas noslēdzošajā posmā ieradās kā čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/what-makes-this-evans-best-chance-to-be-world-champion/|title=What makes this Evans’ best chance to be world champion|work=DirtFish|date=28 September 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Tomēr riepas pārduršana, kā arī fakts, ka Sūlbergs un Edmundsons tobrīd atradās rallija vadībā, nozīmēja, ka pirms pēdējā ''Power Stage'' ātrumposma pārsvars bija sarucis līdz vienam punktam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/evans-puncture-throws-late-wrc-title-twist/|title=Evans puncture throws late WRC title twist|work=DirtFish|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Tas, kurš kuru apsteigtu, arī kļūtu par čempionu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-rally-sardinia-tanak-snatches-stunning-win-from-ogier-in-final-stage-thriller/10618767/|title=WRC Sardinia: Evans suffers puncture ahead of Power Stage in title decider|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Sūlbergs un Edmundsons demonstrēja labu sniegumu un līdz pat pēdējam sektoram bija priekšā Evansam un Mārtinam, taču tad viņi nobrauca no ceļa.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/evans-wins-wrc-title-after-solberg-powerstage-crash/|title=Evans wins WRC title after Solberg powerstage crash|work=DirtFish|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Lai gan viņi spēja atgriezties trasē un izcīnīt uzvaru rallijā, viņi zaudēja konkrētajā ātrumposmā, un līdz ar to pasaules čempiona tituli nonāca pie Evansa un Mārtina.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans claims WRC title after late Solberg crash|url=https://www.bbc.com/sport/motorsport/articles/cmd6dq5gyw7xo|work=[[BBC]]|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Evanss kļuva par pirmo britu WRC čempionu kopš [[Ričards Bērnss|Ričarda Bērnsa]], kurš šo titulu ieguva {{WRC|2001}}. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans ends long wait to become WRC champion in Sardinia thriller|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-crowned-2026-wrc-champion-in-sardinia-thriller|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:43:18.9
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|3:53:01.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} Elfins Evanss
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:17:08.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} Sebastjēns Ožjē
|{{flagicon|Francija}} Vensāns Landē
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:36:40.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Acropolis Rally Greece: Ogier wins after double puncture derails Neuville|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-acropolis-rally-greece-sebastien-ogier-takes-perfect-win-as-double-punctures-derail-thierry-neu/10834456/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results EKO Acropolis Rally Greece 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:31:16.5
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Estonia: Pajari pulls clear as maiden WRC win looms|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-estonia-sami-pajari-pulls-clear-as-maiden-wrc-win-looms/10839980/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Delfi Rally Estonia 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} Sami Pajari
|{{flaga|Somija}} Marko Salminens
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:27:58.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Finland: Pajari claims back-to-back WRC victories|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-finland-pajari-claims-back-to-back-wrc-victories/10843696/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=2 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Secto Rally Finland 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} Sami Pajari
|{{flaga|Somija}} Marko Salminens
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:13:28.5
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Paraguay: Pajari take third consecutive win to strengthen title challenge|url=https://www.autosport.com/wrc/news/sami-pajari-makes-wrc-history-with-third-consecutive-win-in-paraguay/10850855/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 August 2026|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Ueno Rally del Paraguay 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} Olivers Sūlbergs
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Eliots Edmondsons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:57:08.2
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Chile: Solberg seals victory as Toyota wraps up manufacturers’ crown|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-chile-victory-boosts-oliver-solbergs-title-hopes-as-toyota-seals-manufacturers-crown/10855590/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=14 September 2026|access-date=14 September 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Chile BIOBÍO 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=14 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!—
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot;|'''''Rallijs atcelts''' (saistībā ar [[Irānas karš (2026)|Irānas karu]])''
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=Evans favourite to become WRC champion as Rally Saudi Arabia is cancelled|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-cancels-saudi-arabia-finale/10856625/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=17 September 2026|access-date=18 September 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Saudi Arabia 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96268-rally-saudi-arabia-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=18 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category-inline|2026 in World Rally Championship|2026. gada WRC sezona}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>t74f11gdd669khc57dl0g7tapuol9wy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538425</id>
      <parentid>4538424</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:43:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sezonas kopsavilkums */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4538425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56639" sha1="p82zb0fikrhfcloyfdm742c3gfzj41j" xml:space="preserve">{{F1 sezona
| Vds = FIA [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]]
| Vds2 = WRC
| Vds3 = WRC
| Iepr = 2025
| Tagad = 2026
| Nākam = 2027
}}
{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| caption1 = Rallija pilotu čempions [[Elfins Evanss]]
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| caption2 = Rallija stūrmaņu čempions [[Skots Mārtins]]
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') ražotāju klases čempioni.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

[[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni.

Čempionāta noslēgumā 2026. gada Sardīnijas rallijā [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] izcīnīja savus pirmos Pasaules rallija čempionāta titulus. [[Olivers Sūlbergs]] un [[Eliots Edmonsons]] ierindojās otrajā vietā, atpaliekot par pieciem punktiem. [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]] ieņēma trešo vietu, vēl par vienu punktu atpaliekot no otrās vietas. Ražotāju ieskaitē ''Toyota Gazoo Racing WRT'' veiksmīgi aizstāvēja savu titulu, iegūstot 222 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.716667|lon_deg=-73.121944|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|344,91 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|302,82 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Japan Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|323,31 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|18
|align=center|301,80 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Estonia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|22
|align=center|358,88 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Paraguay Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/itinerary|title=Itinerary Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=8 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Talkavano]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|16
|align=center|311,70 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Chile Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Chile BIOBÍO 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|306,92 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Italy Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!&lt;del&gt;14&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;11. novembris&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;14. novembris&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]&lt;/del&gt;
|&lt;del&gt;[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;grants&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;16&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;del&gt;320,34 km&lt;/del&gt;
|align=center|&lt;ref name=&quot;Saudi Arabia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96268-rally-saudi-arabia-2026/itinerary|title=Rally Saudi Arabia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijam]] bija paredzēts uzņemt sezonas noslēgumu, taču to svītroja no kalendāra [[Irānas karš (2026)|2026. gada Irānas kara]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-drops-2026-season-finale-and-wont-replace-it/|title=WRC drops 2026 season finale and won’t replace it|work=DirtFish|date=17 September 2025|access-date=17 September 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3, 9—10, 12
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5—6, 8, 13
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Furmo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4, 7, 11
|-
!rowspan=&quot;6&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|1
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—9, 11—13
|-
|{{flaga|Francija}} [[Žiljēns Ingrasija]]
|align=&quot;center&quot;|10
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—12
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|visos
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/entries|title=Entry list Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Paraguay entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/entries|title=Entry list Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Chile entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/entries|title=Entry list Rally Chile BIOBÍO 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/entries|title=Entry list Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|9
|{{flaga|Grieķija}} [[Jordanis Serderidis]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Frederiks Miklots]]
|align=&quot;center&quot;|8
|-
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2, 6, 8—10, 13
|-
!rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|18
|rowspan=&quot;2&quot; nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—11, 13
|-
|{{flaga|Īrija}} [[Džeimss Fultons]]
|align=&quot;center&quot;|12
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|13
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Paraguay entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Chile entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Italy entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Furmo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Žiljēns Ingrasija]], Ožjē bijušais stūrmanis, aizstās Landē, kurš 2026. gada [[Somijas rallijs|Somijas rallijā]] nepiedalīsies personisku iemeslu dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/ingrassia-answers-last-minute-call-up-from-ogier|title=Ingrassia answers last-minute call up from Ogier|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=27 July 2026|access-date=28 July 2026}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas atskaite ==

=== Sezonas sākums ===
Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;

Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus ===
[[Attēls:I20N Hyundai.jpg|thumb|200px|[[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]] bija vadībā 2026. gada [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]], līdz divu riepu plīsumam, kas atņēma viņiem izredzes uzvarēt rallijā.]]
''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}&lt;/ref&gt; Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt; Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}&lt;/ref&gt; Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt; Ožjē un Landē uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] pēc cīņas ar [[Tjerī Nevils|Nevilu]] un [[Marteins Vidage|Vidagi]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier claims 69th WRC win in dramatic Greek finale|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-wins-in-greece-after-dramatic-acropolis-finale|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt; kuri priekšpēdējā posmā caurdūra divas riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/two-punctures-cost-neuville-acropolis-victory-shot/|title=Two punctures cost Neuville Acropolis victory shot|work=DirtFish|date=28 June 2026|access-date=30 June 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Igaunijas rallijs|Igaunijas rallijā]] dominēja [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kuri izcīnīja savu pirmo uzvaru pēc tam, kad bija vadībā rallijā no pirmā līdz pēdējam posmam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/pajari-wins-his-first-wrc-event-at-rally-estonia/|title=Pajari wins his first WRC event at Rally Estonia|work=DirtFish|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi savās [[Somijas rallijs|mājas sacīkstēs]] izcīnīja savu otro uzvaru pēc kārtas, kad rallija līderis Ožjē sestdienas vakarā pēc smagas sadursmes izstājās no sacīkstēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-crashes-out-of-rally-finland/|title=Ogier crashes out of Rally Finland|work=DirtFish|date=1 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; Evansam un Mārtinam izdevās kāpt uz goda pjedestāla, palielinot savu pārsvaru čempionātā līdz trīsdesmit punktiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/pajari-claims-second-wrc-win-at-home-in-finland/|title=Pajari claims second WRC win at home in Finland|work=DirtFish|date=2 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; neskatoties uz to, ka sestdien arī viņi sacīkšu laikā ar automobili uzmeta dažus kūleņus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/evans-rolls-sesks-crashes-out-in-finland/|title=Evans rolls, Sesks crashes out in Finland|work=DirtFish|date=1 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt; Pajari un Salminens sasniedza vēsturisku panākumu [[Paragvajas rallijs|Paragvajas rallijā]], kļūstot par pirmo ekipāžu, kas savas pirmās trīs uzvaras augstākajā līmenī izcīnījusi pēc kārtas notikušos rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari makes WRC history with Paraguay hat-trick|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-completes-wrc-hat-trick-with-paraguay-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 August 2026|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas noslēgums ===
Sūlbergs un Edmondsons ieguva savu otro uzvaru sezonā [[Čīles rallijs|Čīles rallijā]]. Tomēr par posma galveno notikumu kļuva ''Toyota'' sestais ražotāja tituls pēc kārtas, tādejādi ''Toyota'' izlīdzināja ''[[Scuderia Lancia|Lancia]]'' pārsvaru un abām komandām ir pa desmit pasaules čempionu tituliem katrai.

Pēc tam, kad no kalendāra izslēdza [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]], Evanss un Mārtins sezonas noslēdzošajā posmā ieradās kā čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/what-makes-this-evans-best-chance-to-be-world-champion/|title=What makes this Evans’ best chance to be world champion|work=DirtFish|date=28 September 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Tomēr riepas pārduršana, kā arī fakts, ka Sūlbergs un Edmundsons tobrīd atradās rallija vadībā, nozīmēja, ka pirms pēdējā ''Power Stage'' ātrumposma pārsvars bija sarucis līdz vienam punktam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/evans-puncture-throws-late-wrc-title-twist/|title=Evans puncture throws late WRC title twist|work=DirtFish|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Tas, kurš kuru apsteigtu, arī kļūtu par čempionu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-rally-sardinia-tanak-snatches-stunning-win-from-ogier-in-final-stage-thriller/10618767/|title=WRC Sardinia: Evans suffers puncture ahead of Power Stage in title decider|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Sūlbergs un Edmundsons demonstrēja labu sniegumu un līdz pat pēdējam sektoram bija priekšā Evansam un Mārtinam, taču tad viņi nobrauca no ceļa.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/evans-wins-wrc-title-after-solberg-powerstage-crash/|title=Evans wins WRC title after Solberg powerstage crash|work=DirtFish|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Lai gan viņi spēja atgriezties trasē un izcīnīt uzvaru rallijā, viņi zaudēja konkrētajā ātrumposmā, un līdz ar to pasaules čempiona tituli nonāca pie Evansa un Mārtina.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans claims WRC title after late Solberg crash|url=https://www.bbc.com/sport/motorsport/articles/cmd6dq5gyw7xo|work=[[BBC]]|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt; Evanss kļuva par pirmo britu WRC čempionu kopš [[Ričards Bērnss|Ričarda Bērnsa]], kurš šo titulu ieguva {{WRC|2001}}. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans ends long wait to become WRC champion in Sardinia thriller|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-crowned-2026-wrc-champion-in-sardinia-thriller|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:43:18.9
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|3:53:01.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} Elfins Evanss
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:17:08.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} Sebastjēns Ožjē
|{{flagicon|Francija}} Vensāns Landē
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:36:40.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Acropolis Rally Greece: Ogier wins after double puncture derails Neuville|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-acropolis-rally-greece-sebastien-ogier-takes-perfect-win-as-double-punctures-derail-thierry-neu/10834456/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results EKO Acropolis Rally Greece 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:31:16.5
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Estonia: Pajari pulls clear as maiden WRC win looms|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-estonia-sami-pajari-pulls-clear-as-maiden-wrc-win-looms/10839980/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Delfi Rally Estonia 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} Sami Pajari
|{{flaga|Somija}} Marko Salminens
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:27:58.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Finland: Pajari claims back-to-back WRC victories|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-finland-pajari-claims-back-to-back-wrc-victories/10843696/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=2 August 2026|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Secto Rally Finland 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=2 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} Sami Pajari
|{{flaga|Somija}} Marko Salminens
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:13:28.5
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Paraguay: Pajari take third consecutive win to strengthen title challenge|url=https://www.autosport.com/wrc/news/sami-pajari-makes-wrc-history-with-third-consecutive-win-in-paraguay/10850855/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 August 2026|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Ueno Rally del Paraguay 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 August 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} Olivers Sūlbergs
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Eliots Edmondsons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:57:08.2
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Chile: Solberg seals victory as Toyota wraps up manufacturers’ crown|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-chile-victory-boosts-oliver-solbergs-title-hopes-as-toyota-seals-manufacturers-crown/10855590/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=14 September 2026|access-date=14 September 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Chile BIOBÍO 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96266-rally-chile-biobio-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=14 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} Elfins Evanss
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:24:57.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sardinia: Evans claims historic title after Solberg crashes in final-stage showdown|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sardinia-elfyn-evans-claims-historic-title-after-oliver-solberg-crashes-in-final-stage-showdown/10861985/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=4 October 2026|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Italia Sardegna 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=4 October 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!—
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot;|'''''Rallijs atcelts''' (saistībā ar [[Irānas karš (2026)|Irānas karu]])''
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=Evans favourite to become WRC champion as Rally Saudi Arabia is cancelled|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-cancels-saudi-arabia-finale/10856625/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=17 September 2026|access-date=18 September 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Saudi Arabia 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96268-rally-saudi-arabia-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=18 September 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category-inline|2026 in World Rally Championship|2026. gada WRC sezona}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>p82zb0fikrhfcloyfdm742c3gfzj41j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saūda Arābijas rallijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618969</id>
    <revision>
      <id>4538419</id>
      <parentid>4528902</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T18:22:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ papildināta......</comment>
      <origin>4538419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4198" sha1="n9pca2eic6hy1wj4kxqx11x07vsfk1i" xml:space="preserve">'''Saūda Arābijas rallijs''' ir [[autorallijs|rallija]] sacensības, kuru galvenā mītne atrodas [[Džida|Džidā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]. Parakstot desmit gadu līgumu ar ''WRC Promoter GmbH'', no {{WRC|2025}}. gada rallijs iekļauts [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] kalendārā.

== Vēsture ==
Saūda Arābijas pieteikums pievienoties Pasaules rallija čempionātam varētu aizsākties jau {{WRC|2023}}. gadā, kad rīkoja kandidātu posmu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/saudi-arabia-confirms-its-wrc-ambitions/|title=Saudi Arabia confirms its WRC ambitions|website=dirtfish.com|publisher=DirtFish|date=25 November 2022|access-date=26 November 2022}}&lt;/ref&gt; Tomēr to neiekļāva {{WRC|2024}}. gada sacensību kalendārā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://us.motorsport.com/wrc/news/wrc-set-for-13-round-2024-calendar-saudi-arabia-to-miss-out/10505747/|title=WRC set for 13-round 2024 calendar, Saudi Arabia to miss out|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=8 August 2023|access-date=20 August 2023}}&lt;/ref&gt;

2024. gada [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas rallija]] laikā paziņoja, ka Saūda Arābijas rallija organizatori parakstījuši līgumu uz desmit gadiem, kas nozīmē, ka rallijs {{WRC|2025}}. gadā kļūs par Pasaules rallija čempionāta posmu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=WRC breaks new ground with long-term Rally Saudi Arabia agreement|url=https://www.wrc.com/a/news/w27986_WRC-breaks-new-ground-with-long-term-Rally-Saudi-Arabia-agreement|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=1 June 2024|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt; Rallijs norisinājās [[Džida|Džidā]], kā rallija sezonas noslēgums.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/saudi-arabia-confirmed-as-wrc-round-for-2025/|title=Saudi Arabia confirmed as WRC round for 2025|website=dirtfish.com|publisher=DirtFish|date=1 June 2024|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji bija plānots, ka {{WRC|2026}}. gada sacensības no 12. līdz 15. novembrim norisināsies kā [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] noslēdzošais posms. Tomēr 2026. gada 17. septembrī [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] un WRC organizatori paziņoja, ka šo posmu izslēdz no WRC kalendāra reģionālās nestabilitātes un ar to saistīto loģistikas sarežģījumu dēļ. Tādējādi par 2026. gada čempionāta noslēdzošo posmu kļuva Itālijas Sardīnijas rallijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-09-17 |title=FIA and WRC Promoter confirm final round of the 2026 WRC season |url=https://www.wrc.com/en/news/fia-and-wrc-promoter-confirm-final-round-of-the-2026-wrc-season |access-date=2026-10-08 |website=Home {{!}} WRC.com® {{!}} FIA World Rally Championship {{!}} Official Website |language=en}}&lt;/ref&gt; Saūda Arābijas rallijs saglabā savu vietu FIA Tuvo Austrumu rallija čempionāta kalendārā. Rallijs ir iekļauts {{WRC|2027}}. gada Pasaules rallija čempionāta kalendārā kā sezonas noslēdzošais posms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=WRC Rally Saudi Arabia 2027 |url=https://www.wrc.com/en/events/wrc-rally-saudi-arabia-2027 |access-date=2026-10-08 |website=Home {{!}} WRC.com® {{!}} FIA World Rally Championship {{!}} Official Website |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%;&quot;
! Sezona
! Pilots
! Stūrmanis
! Komanda
! Automobilis
! Kategorija
! Atsauce
|-
!{{WRC|2025}}
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|{{center|[[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]}}
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final Results Rally Saudi Arabia 2025|url=https://www.ewrc-results.com/final/90029-rally-saudi-arabia-2025/|work=eWRC-results.com|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{ar ikona}} {{en ikona}}

[[Kategorija:WRC ralliji]]
[[Kategorija:Sports Saūda Arābijā]]</text>
      <sha1>n9pca2eic6hy1wj4kxqx11x07vsfk1i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4538348</id>
      <parentid>4537865</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gada raksturojums pa mēnešiem */</comment>
      <origin>4538348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180402" sha1="a384gao2yswnuomy5axhppexmcl2adh" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 16. oktobrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (39,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 2,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 4 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 88% – no 84% Ainažos, Kolkā un Rūjienā līdz 95% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}&lt;/ref&gt; Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus.
* [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s.
* [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}&lt;/ref&gt; Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm.
* [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1791676800&amp;end_time=75600&amp;start_date=1791676800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}&lt;/ref&gt; Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu.
* [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar &quot;[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]&quot; datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. oktobris]] — daļā valsts no rīta bija mainīgs mākoņu daudzums, Latgalē — pārsvarā skaidras debesis, šo faktoru ietekmē daudzviet valsts austrumos tika novērota [[salna]]. Dzestrākais rīts valdīja [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,2 °C, simbolisks sals tika fiksēts arī Daugavpilī (–0,9 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (–0,3 °C), bet Gulbenē bija precīzi nulle grādu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2111004924142031191 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|16|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām laiks bija miglains, sliktākā redzamība agrā rītā bija 100–400 metri dažviet Zemgalē, kā arī Alūksnes, Dagdas, [[Daugavpils]] un Gulbenes novērojumu stacijā.
* [[19. oktobris]] — aukstākā nakts kopš pavasara: valsts lielākājā daļā debesis bija skaidras un tika fiksēta [[salna]], gaisa temperatūra svarstījās –2, +2 grādu robežās, bet viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2112065952632488222 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}&lt;/ref&gt; Piekrastes zonā, no aptuveni [[Ventspils]] līdz [[Engure|Engurei]], Rīgas līča un jūras ietekmē nekļuva vēsāks par +4, +8 grādiem, arī Latgales dienvidu daļā mākoņu dēļ gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +4 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2112067882624614875 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|21,6}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|11,7}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|1,6}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>a384gao2yswnuomy5axhppexmcl2adh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538349</id>
      <parentid>4538348</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:31:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gaisa temperatūra */</comment>
      <origin>4538349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180415" sha1="di1cpa5wgfoull62vt4e8e76rmnct2u" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 16. oktobrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (39,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 2,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 4 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 88% – no 84% Ainažos, Kolkā un Rūjienā līdz 95% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}&lt;/ref&gt; Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus.
* [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s.
* [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}&lt;/ref&gt; Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm.
* [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1791676800&amp;end_time=75600&amp;start_date=1791676800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}&lt;/ref&gt; Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu.
* [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar &quot;[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]&quot; datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. oktobris]] — daļā valsts no rīta bija mainīgs mākoņu daudzums, Latgalē — pārsvarā skaidras debesis, šo faktoru ietekmē daudzviet valsts austrumos tika novērota [[salna]]. Dzestrākais rīts valdīja [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,2 °C, simbolisks sals tika fiksēts arī Daugavpilī (–0,9 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (–0,3 °C), bet Gulbenē bija precīzi nulle grādu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2111004924142031191 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|16|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām laiks bija miglains, sliktākā redzamība agrā rītā bija 100–400 metri dažviet Zemgalē, kā arī Alūksnes, Dagdas, [[Daugavpils]] un Gulbenes novērojumu stacijā.
* [[19. oktobris]] — aukstākā nakts kopš pavasara: valsts lielākājā daļā debesis bija skaidras un tika fiksēta [[salna]], gaisa temperatūra svarstījās –2, +2 grādu robežās, bet viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2112065952632488222 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}&lt;/ref&gt; Piekrastes zonā, no aptuveni [[Ventspils]] līdz [[Engure|Engurei]], Rīgas līča un jūras ietekmē nekļuva vēsāks par +4, +8 grādiem, arī Latgales dienvidu daļā mākoņu dēļ gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +4 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2112067882624614875 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|21,6}}
| {{Temperatūras krāsa|15,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|11,7}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|1,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>di1cpa5wgfoull62vt4e8e76rmnct2u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538515</id>
      <parentid>4538349</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:50:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4538515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181014" sha1="62u3kee8foh61o7xowqu3xultvms5j7" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 16. oktobrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (39,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 2,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 4 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 88% – no 84% Ainažos, Kolkā un Rūjienā līdz 95% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}&lt;/ref&gt; Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus.
* [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s.
* [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}&lt;/ref&gt; Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm.
* [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1791676800&amp;end_time=75600&amp;start_date=1791676800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}&lt;/ref&gt; Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu.
* [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar &quot;[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]&quot; datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. oktobris]] — daļā valsts no rīta bija mainīgs mākoņu daudzums, Latgalē — pārsvarā skaidras debesis, šo faktoru ietekmē daudzviet valsts austrumos tika novērota [[salna]]. Dzestrākais rīts valdīja [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,2 °C, simbolisks sals tika fiksēts arī Daugavpilī (–0,9 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (–0,3 °C), bet Gulbenē bija precīzi nulle grādu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2111004924142031191 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|16|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām laiks bija miglains, sliktākā redzamība agrā rītā bija 100–400 metri dažviet Zemgalē, kā arī Alūksnes, Dagdas, [[Daugavpils]] un Gulbenes novērojumu stacijā.
* [[19. oktobris]] — aukstākā nakts kopš pavasara: valsts lielākājā daļā debesis bija skaidras un tika fiksēta [[salna]], gaisa temperatūra svarstījās –2, +2 grādu robežās, bet viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2112065952632488222 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}&lt;/ref&gt; Piekrastes zonā, no aptuveni [[Ventspils]] līdz [[Engure|Engurei]], Rīgas līča un jūras ietekmē nekļuva vēsāks par +4, +8 grādiem, arī Latgales dienvidu daļā mākoņu dēļ gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +4 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2112067882624614875 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. oktobris]] — visā valsts teritorijā, līdz ar austrumu–dienvidaustrumu vēju valdīja pārsvarā saulains, sauss un ļoti silts laiks, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, ar vissiltāko Ventspilī, +16,6 °C. Skultē ([[Saulkrasti|Saulkrastu]] pusē) gaiss iesila līdz +15,6 °C, kur tika labots vietējas nozīmes siltuma rekords, +15 grādu atzīme tika sasniegta arī [[Ainaži|Ainažos]], Rīgā un [[Priekuļi|Priekuļos]]. Vēsāks laiks (līdz +12 grādiem) bija valsts ziemeļaustrumos un Kurzemes dienvidrietumos, kur bija vairāk mākoņu.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|21,6}}
| {{Temperatūras krāsa|15,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|11,7}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|1,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>62u3kee8foh61o7xowqu3xultvms5j7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toyota Gazoo Racing WRT</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619505</id>
    <revision>
      <id>4538417</id>
      <parentid>4502060</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4538417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5468" sha1="3to1ymr112hh1enkaije4a5ly1tnrte" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       = ''Toyota Gazoo Racing WRT''
| Logo          = [[Attēls:Toyota Gazoo Racing stacked logo.svg]]
| P_vārds       = ''Toyota Gazoo Racing World Rally Team''
| Vlt           = {{JPN}}
| Bāz           = {{flaga|Somija}} [[Jiveskile]], {{JPN}}
| Dir           = {{flaga|Somija}} [[Jari Mati Latvala]]&lt;br /&gt;[[Juha Kankunens]]
| Teh           = 
| Dib           = 
| SPil          = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]&lt;br /&gt;{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
| Tes           = 
| Šas           = [[Toyota GR Yaris Rally1]]&lt;br /&gt;[[Toyota GR Yaris Rally2]]
| Dzi           = 
| Rie           = ''[[Hankook]]''
| Dis           = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]
| Deb           = 2017. gada Montekarlo rallijs
| Pēd           = 
| Sac           = 
| Kon           = 7 (2018, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025, {{WRC|2026}})
| Čem           = 7 (2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2025, {{WRC|2026}})
| Uzv           = 74
| Pol           = 
| Apl           = 
| Sezonas_saite       = {{WRC|2026}}
| Pēdpoz        = 
}}
'''''Toyota Gazoo Racing World Rally Team''''' ir [[Somija|Somijā]] bāzēta [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (''WRC'') komanda, kas pārstāv automašīnu ražotāju ''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.autosport.pt/ralis/toyota-esta-regresso-um-gigante-da-historia-do-wrc/|title=Toyota: Está de regresso um 'gigante' da história do WRC|date=14 January 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;GAZOO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://newsroom.toyota.co.jp/en/detail/11057630|title=Toyota GAZOO Racing Outlines 2016 Motorsports Activities|publisher=[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]|date=4 February 2015|access-date=17 April 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Toyota Racing&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.speedcafe.com/2016/12/14/toyota-confirm-finnish-wrc-line/|title=Toyota confirms all Finnish WRC line-up|work=speedcafe.com|date=13 December 2016|access-date=13 December 2016|archive-date={{dat|2021|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210715011059/https://www.speedcafe.com/2016/12/14/toyota-confirm-finnish-wrc-line/}}&lt;/ref&gt; Komandas vadītājs ir bijušais WRC pilots [[Jari Mati Latvala]], un 2026. gada pilotu vidū ir 2025. gada čempions [[Sebastjēns Ožjē]], [[Takamoto Katsuta]], [[Elfins Evanss]] un [[Olivers Sūlbergs]]. Komanda debitēja 2017. gada sezonā, kad tā startēja ar ''[[Toyota Yaris WRC]]'' automašīnu.&lt;ref name=&quot;Yaris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Toyota announces WRC return in 2017|url=http://blog.toyota.co.uk/toyota-wrc-2017-return|website=Toyota GB Blog|date=30 January 2015|publisher=Toyota GB|access-date=7 March 2016|archive-date={{dat|2020|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200109143423/https://blog.toyota.co.uk/toyota-wrc-2017-return}}&lt;/ref&gt;

Komanda ir atsevišķa ''Toyota Gazoo Racing'' komandas operatīvā vienība, kas sacenšas [[Pasaules izturības sacīkšu čempionāts|Pasaules izturības sacīkšu čempionātā]], un abas ir daļa no ''[[Toyota Gazoo Racing Europe]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=TOYOTA GAZOO Racing Outlines 2017 Motorsports Activities {{!}} PRESS RELEASE {{!}} 2017 {{!}} OTHER MOTORSPORTS {{!}} TOYOTA GAZOO Racing|url=http://toyotagazooracing.com/release/2017/other/0202-01.html|website=TOYOTA GAZOO Racing|access-date=2 August 2017|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=TGR WRT |url=https://tgr-wrt.com/index.php/tgr-wrt/ |access-date=2023-01-12 |website=Toyota Gazoo Racing WRT |language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā komanda uzvarēja ražotāju čempionātā, kas bija ''Toyota'' pirmais panākums kopš 1999. gada, kam sekoja vēl citas uzvaras 2018. gadā un no 2021. līdz 2025. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Rally Australia: Latvala wins as Ogier, Toyota claim WRC titles|url=https://www.autosport.com/wrc/news/140149/ogier-defends-wrc-crown-latvala-wins-australia|first=Andrew|last=Van Leeuwen|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=18 November 2018|access-date=8 December 2018}}&lt;/ref&gt; Komanda ir arī nodrošinājusi čempionu titulus braucējiem un stūrmaņiem 2019. gadā un no 2021. līdz 2025. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=juwra.com {{!}} Drivers championship |url=http://juwra.com/drivers_titles.html |access-date=2023-03-05 |website=juwra.com}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Toyota Yaris WRC 2016-09-29 002.jpg|thumb|''[[Toyota Yaris WRC]]'' pirmizrāde 2016. gada Parīzes motoru šovā
Suzuka Fan Thanksgiving Day 2022 (31) - TOYOTA GR YARIS RALLY 1 No.18 in 2022 FIA World Rally Championship.jpg|thumb|''[[Toyota GR Yaris]]'' 2022. gadā
Toyota GR YARIS Rally1 HYBRID in 2024 FIA World Rally Championship (2).jpg|thumb|''[[Toyota GR Yaris]]'' [[Hibrīdauto|hibrīds]] 2024. gadā
Kalle Rovanperä Rally Finland 2025 Ouninpohja.jpg|thumb|[[Kalle Rovanpera]] un [[Jonne Haltunens]] pirmo reizi karjerā uzvarēja 2025. gada Somijas rallijā.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.wrc.com/en/wrc/teams/team/toyota-gazoo-racing-wrc/page/873-94-873--.html?h=2017/teams/162 Komandas profils vietnē ''wrc.com''] {{en ikona}}
{{motoru sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:WRC komandas]]</text>
      <sha1>3to1ymr112hh1enkaije4a5ly1tnrte</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Titāno kalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623454</id>
    <revision>
      <id>4538512</id>
      <parentid>4416208</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4538512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1978" sha1="f9st7w2qfva3aji897l5msf09327t33" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums        = Titāno kalns
| Nosaukums2       = 
| Photo            = View_of_Mount_Titano_-_San_Marino.jpg
| Photo size       = 
| Augstums         = 739
| karte            = Sanmarīno#Eiropa
| latd= 43.935 |latNS= N
| longd= 12.45 |longEW= E
| paraksta_izvietojums = left
| reljefa_karte    = jā
| Atrašanās vieta  = {{vieta|Sanmarīno}}
| Kalnu grēda      = [[Apenīni]]
|        embedded = {{Designation list
|                    embed = jā
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sanmarīno vēsturiskais centrs un Titāno kalns
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = iii
|        designation1_date = 2008.
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1245 1245]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{vieta|Sanmarīno}}
|   designation1_free2name = Platība
|  designation1_free2value = {{sk|55|ha}}
}}
}}
'''Titāno kalns''' ({{val-it|Monte Titano}}) ir 739 metrus augsta [[Apenīni|Apenīnu]] virsotne, kas atrodas [[Sanmarīno]] centrālajā daļā un ir valsts augstākais kalns. Pie kalna atrodas valsts galvaspilsēta [[Sanmarīno (pilsēta)|Sanmarīno]]. Katrā no kalna trīs virsotnēm atrodas viduslaiku cietoksnis, kopā saukti par [[Sanmarīno trīs torņi|Sanmarīno trīs torņiem]]. Šo cietokšņu simboli redzami valsts [[Sanmarīno ģerbonis|ģerbonī]] un [[Sanmarīno karogs|karogā]]. Ap Titāno kalnu 4. gadsimtā izveidojās Sanmarīno valsts. 2008. gadā [[Sanmarīno (pilsēta)|Sanmarīno]] vecpilsēta un Titāno kalns tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Sanmarīno UNESCO}}
{{Eiropas valstu augstākie kalni}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sanmarīno]]
[[Kategorija:Sanmarīno kalni]]</text>
      <sha1>f9st7w2qfva3aji897l5msf09327t33</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muhameds Kanno</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628339</id>
    <revision>
      <id>4538379</id>
      <parentid>4481954</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:12:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2714" sha1="d2e5uo4sqsnxe8cekbpwfp7zxdk0ssa" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|22}}
| birth_place = 
| caps1 = 67
| caps2 = 220
| clubnumber = 28
| clubs1 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]
| clubs2 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]]
| countryofbirth = {{vieta|Saūda Arābija|Hubāra}}
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]]
| goals1 = 14
| goals2 = 22
| height = 192
| image = Mohamed Kanno Fifa World Cup 2026 (cropped).jpg
| caption = Muhameds Kanno 2026. gadā
| nationalcaps2 = 86
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 8
| nationalteam1 = {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābijas U23
| nationalteam2 = {{fb|KSA}}
| nationalyears2 = 2017—
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Muhameds Kanno
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2017
| years2 = 2017—
}}
'''Muhameds Ibrahīms Abdulla Kanno''' ({{Val|ar|محمد إبراهيم عبد الله كنو}}, dzimis {{Dat|1994|9|22}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas futbola izlasi]]. Kopš 2017. gada Kanno spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandā ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]''.

Iepriekš spēlējis arī Saūda Arābijas komandā ''[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]''.

[[Saūda Arābijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Al-Ettifaq'''

* [[Saūda Arābijas pirmā divīzija]]: 2015–16

'''Al-Hilal'''

* [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2023–24
* [[Saūda Arābijas Karaļa kauss]]: 2019–20, 2022–23, 2023–24
* [[Saūda Arābijas Superkauss]]: 2018, 2021, 2023, 2024
* [[AFC Čempionu līga]]: 2019, 2021

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kanno, Muhameds}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbolisti]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Al-Ettifaq Club spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>d2e5uo4sqsnxe8cekbpwfp7zxdk0ssa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samu Košta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629144</id>
    <revision>
      <id>4538319</id>
      <parentid>4499280</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:02:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2745" sha1="2ruwo5y1380pe9xn7uclgrlm0bciuj7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|11|27}}
| birth_place = 
| caps1 = 12
| caps2 = 1
| caps3 = 35
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga B]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Aveiru}}
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 2
| height = 185
| image = Samú Costa USMNT v Portugal Mar 31 2026-54 (cropped).jpg
| caption = Samu Košta 2026. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U20
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Samu Košta
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019—2020
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2020—2021
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 7
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| nationalteam4 = {{fb|POR}}
| nationalyears3 = 2022—2023
| nationalyears4 = 2024—
| years4 = 2021—2023
| caps4 = 70
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| years5 = 2023—2026
| caps5 = 100
| goals5 = 8
| years6 = 2026—
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| caps6 = 8
| goals6 = 3
}}
'''Samuels &quot;Samu&quot; de Almeida Košta''' ({{Val|pt|Samuel &quot;Samú&quot; de Almeida Costa}}, dzimis {{Dat|2000|11|27}}) ir [[Portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Košta spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālā līgas]] komandā ''[[Al Nassr]]''.

Iepriekš spēlējis Portugāles komandā ''[[SC Braga|Braga]]'' un Spānijas komandās ''[[UD Almería|Almería]]'' un ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]''.

[[Portugāles futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Košta, Samu}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SC Braga spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Almería spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>2ruwo5y1380pe9xn7uclgrlm0bciuj7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anivaniva Teits-Džonss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631995</id>
    <revision>
      <id>4538485</id>
      <parentid>4468802</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T05:08:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5236" sha1="8y3ar3f6y7tdtqi4k2c0rdy05z68cqd" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Anivaniva Teits-Džonss
| vārds_orig = ''Aniwaniwa Tait-Jones''
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dat|2001|1|5}}
| dz_viet = {{Vieta|Jaunzēlande|Velingtona}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = jaunzēlandietis
| garums = 198 [[Centimetrs|cm]]
| svars = 91 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[vieglais uzbrucējs]]
| kar_sāk = 2019
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = ''St Patrick's College'' ([[Velingtona]])
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = ''[[Hawaii–Hilo]]''&lt;br&gt;[[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo]]
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} ''[[Coachella Valley Lakers]]''
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[NBA G Līga|G Līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = nedraftēts
| dr_gads = [[2025. gada NBA drafts|2025]]
| dr_līga = [[NBA]]
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019
| klubs 1 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]]
| kl_sez 2 = 2025—2026
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 2026—pašlaik
| klubs 3 = {{flaga|ASV}} ''[[Coachella Valley Lakers]]''
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 =
 &lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* Jaunzēlandes čempions &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = V
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}

'''Anivaniva Teits-Džonss''' ({{val|en|Aniwaniwa Tait-Jones}}; dzimis {{dat|2001|1|5}} [[Velingtona|Velingtonā]]) ir [[Jaunzēlande]]s [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāvēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, divos pēdējos tika atzīts par finālu labāko spēlētāju. 2026. gada oktobrī A. Teits-Džonss īslaicīgi pievienojās [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubam [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]], bet pēc tam tā fārmklubam [[NBA G Līga|G Līgā]] ''[[Coachella Valley Lakers]]''.

== Karjera ==
Pirms nokļūšanas [[NCAA]] čempionātā [[ASV]] A. Teits-Džonss aizvadīja vienu sezonu profesionālajā basketbolā Jaunzēlandē, kopā ar [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]] kļūdams par valsts čempionu 2019. gadā. NCAA čempionātā pārstāvējis ''[[Hawaii–Hilo]]'' un [[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo|Kalifornijas Universitātes Sandjēgo]] komandas, kopā nospēlējot piecas sezonas koledžu basketbolā, pēdējā no tām gūstot vidēji 19,1 punktu spēlē.

Laba koledžu basketbola karjera viņam tomēr neļāva tikt izvēlētam [[2025. gada NBA drafts|2025. gada NBA draftā]], taču A. Teits-Džonss noslēdza [[NBA Vasaras līga]]s līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ucsdtritons.com/news/2025/6/30/mens-basketball-pair-of-tritons-head-to-vegas-for-nba-summer-league.aspx|title=Pair of Tritons Head to Vegas for NBA Summer League|website=UC San Diego|access-date=2026-05-16|date=2025-06-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā A. Teits-Džonss noslēdza līgumu ar [[Latvija]]s klubu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/zinas/valmiera-glass-via-pievienojas-legionars-aniwaniwa-tait-jones|title=VALMIERA GLASS VIA pievienojas leģionārs Aniwaniwa Tait-Jones|website=www.vgvia.lv|access-date=2026-05-16|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmiera]]s klubam ļoti veiksmīgajā sezonā izdevās izcīnīt Latvijas kausu, kā arī uzvarēt Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos. Jaunzēlandes basketbolists tika atzīts par abu čempionātu finālu vertīgāko spēlētāju.

2026. gada oktobrī A. Teits-Džonss īslaicīgi pievienojās NBA klubam [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]], bet pēc tam tā fārmklubam [[NBA G Līga|G Līgā]] ''[[Coachella Valley Lakers]]''.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Teits-Džonss, Anivaniva}}

[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velingtonā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>8y3ar3f6y7tdtqi4k2c0rdy05z68cqd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cielavu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632980</id>
    <revision>
      <id>4538433</id>
      <parentid>4511048</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:32:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>atjaunināts</comment>
      <origin>4538433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1637" sha1="76gmwo7wikc5utszwoe49jodll2c38c" xml:space="preserve">'''Cielavu iela''' var būt:

Latvijas pilsētās:
* [[Cielavu iela (Rīga)|Cielavu iela]] — iela Rīgā;
* [[Cielavu iela (Ādaži)|Cielavu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]];
* [[Cielavu iela (Alūksne)|Cielavu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
* [[Cielavu iela (Pļaviņas)|Cielavu iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]];
* [[Cielavu iela (Sigulda)|Cielavu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
* [[Cielavu iela (Smiltene)|Cielavu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Cielavu iela (Ventspils)|Cielavu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]].

Citās Latvijas apdzīvotās vietās:
* [[Cielavu iela (Dreiliņi)|Cielavu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]];
* [[Cielavu iela (Gaidas)|Cielavu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]];
* [[Cielavu iela (Kalngale)|Cielavu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
* [[Cielavu iela (Pēterupe)|Cielavu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]];
* [[Cielavu iela (Sesava)|Cielavu iela]] — iela Sesavas pagasta [[Sesava|Sesavā]];
* [[Cielavu iela (Skulte)|Cielavu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
* [[Cielavu iela (Spilve)|Cielavu iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]];
* [[Cielavu iela (Sunīši)|Cielavu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]];
* [[Cielavu iela (Vētras)|Cielavu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]].

== Skatīt arī ==
* [[Cielavas]]
* [[Cielaviņu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>76gmwo7wikc5utszwoe49jodll2c38c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Djegu Moreira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633620</id>
    <revision>
      <id>4538324</id>
      <parentid>4511210</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T14:16:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3619" sha1="gcavjp0rkwzd6p8s8tfh582pqdvsel5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|8|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 25
| caps2 = 1
| caps3 = 0
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica B]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Ljēža}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| goals1 = 3
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 179
| image = Diego Moreira Belgium v USA 6 July 2026-157.jpg
| caption = Djegu Moreira 2026. gadā
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U16
| nationalyears2 = 2019—2020
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Djegu Moreira
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| years1 = 2021—2023
| years2 = 2022—2023
| years3 = 2023—2024
| nationalcaps3 = 8
| nationalcaps4 = 12
| nationalcaps5 = 4
| nationalcaps6 = 7
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U18
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U20
| nationalteam6 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| nationalyears3 = 2021
| nationalyears4 = 2022—2023
| nationalyears5 = 2023
| nationalyears6 = 2023—2025
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 7
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]]
| years5 = 2024—2026
| caps5 = 59
| goals5 = 6
| nationalteam7 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U21
| nationalyears7 = 2025—
| nationalcaps7 = 2
| nationalgoals7 = 1
| nationalteam8 = {{fb|BEL}}
| nationalyears8 = 2025—
| nationalcaps8 = 7
| nationalgoals8 = 0
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 5
| goals6 = 3
}}
'''Djegu Manuels Žadons da Silva Moreira''' ({{Val|pt|Diego Manuel Jadon da Silva Moreira}}, dzimis {{Dat|2004|8|6}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Moreira spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AC Milan]]''.

Iepriekš spēlējis Portugāles komandā [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]], kā aŗī Francijas komandās [[Lionas &quot;Olympique&quot;]] un [[Strasbūras &quot;Racing&quot;]].

Pārstāvējis dažādu vecumu Beļģijas un Portugāles jauniešu izlases. 2025. gadā debitējis [[Beļģijas futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Moreira, Djegu}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ljēžas provincē dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Strasbūras &quot;Racing&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>gcavjp0rkwzd6p8s8tfh582pqdvsel5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skots Mārtins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636353</id>
    <revision>
      <id>4538431</id>
      <parentid>4532616</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:05:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4538431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8861" sha1="n6trg51tzm7hc0tqdybksq5kmjfg325" xml:space="preserve">{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Skots Mārtins
 |       vārds_oriģ = ''Scott Martin''
 |           attēls = 2023 Central European Rally - Martin.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Skots Mārtins 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Alisters Skots Mārtins
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}}
 |          dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Kārlaila}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |             taut = {{GBR}}
 |           garums = 
 |            svars = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |            klubs = 
 |          komanda = ''[[Stobart Ford]]'', ''[[Citroën World Rally Team|Citroën]]'', ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'', ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]''
 |           numurs = 
 |           veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = {{WRC|2004}}—pašlaik
 |        sacīkstes = 
 |          ralliji = 208
 |           tituli = 1 ({{WRC|2026}})
 |          uzvaras = 12
 |       pjedestāli = 50
 |       p_position = 
 |           ā_apļi = 
 |       p_sacīkste = 
 |        p_rallijs = [[2004. gada WRC sezona|2007. gada]] [[Velsas rallijs]]
 |         p_uzvara = [[2020. gada WRC sezona|2017. gada]] [[Zviedrijasrallijs]]
 |     pēd_sacīkste = 
 |      pēd_rallijs = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Sardīnijas rallijs]]
 |       pēd_uzvara = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Japānas rallijs]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2026|5|3}}
}}
'''Alisters Skots Mārtins''' ({{val|en|Alistair Scott Martin}}; dzimis {{dat|1981|11|6}}) ir britu [[autorallijs|rallija]] stūrmanis, kurš pašlaik (2026) startē [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] (WRC). Kopš 2019. gada viņš ir [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis, ar kuru kopā uzvarēja {{WRC|2026}}. gada pasaules rallija čempionātā.

No 2014. līdz 2018. gadam viņš bija arī nu jau aizsaulē aizgājušā īru rallija pilota [[Kreigs Brīns|Kreiga Brīna]] stūrmanis, pirms Mārtins pārgāja uz ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'', lai kļūtu par Evansa partneri. Tas notika, kad Brīnu {{WRC|2018}}. gada WRC sezonas beigās atlaida no ''[[Citroën World Rally Team|Citroen Total WRT]]'', jo ''Citroen'' rallija darbību samazināja līdz diviem automobiļiem un atkārtoti parakstīja līgumu ar [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēnu Ožjē]].

== Karjera ==
Mārtins savu rallija karjeru sāka 2001. gadā, būdams stūrmanis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] nacionālā līmeņa sacīkstēs. 2004. gadā kopā ar [[Metjū Vilsons|Metjū Vilsonu]] viņš kopvērtējumā finišēja kā otrais stūrmanis [[Britu rallija čempionāts|Britu rallija čempionātā]] (BRC) ar ''[[Ford Focus|Ford Focus RS]]''. Pēc 2004. gada sezonas Mārtinu uzņēma ''MSA British Rally Elite Scheme'' programmā — specializētā apmācību programmā jaunajiem britu rallija braucējiem.

2005. gadā Mārtins BRC pirmajā posmā, Velsas rallijā, cieta nopietnā negadījumā un ar helikopteru tika nogādāts slimnīcā.&lt;ref&gt;[http://www.cyclingnews.com/news/rally-stars-to-cycle-britain Rally stars to cycle Britain], Cycling News, 27 May 2008&lt;/ref&gt; Vēlāk tajā pašā gadā viņš kopā ar Vilsonu guva savu pirmo starptautisko uzvaru Trekrodas rallijā. Komanda arī finišēja pirmajā vietā [[Kolins Makrejs|Kolina Makreja]] ātrumposmu rallijā.

2006. gadā Mārtins kopā ar skotu braucēju Beriju Klārku braucot ar ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'' automobili izcīnīja trešo vietu ''Fiesta Sporting Trophy International'' (FSTi) seriālā un trešo vietu BRC S1600 klasē. Nākamajā gadā viņš kopā ar Klārku izcīnīja savu pirmo uzvaru starptautiskā seriālā FSTi, un kopā ar [[Marks Higinss|Marku Higinsu]] viņš izcīnīja trešo vietu FIA ''Production World Rally Championship'' kopvērtējumā.

Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Mārtins kopā ar Metjū Vilsonu brauca ar ''Ford Focus RS'' (2008–2010) un ''Ford Fiesta RS'' (2011), piedaloties pilnā WRC seriālā. Abi braucēji 2009. gadā ieguva septīto vietu kopvērtējumā. 2011. gadā viņi ieguva ceturto vietu ''[[Repco]]'' [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallijā]], kas bija viņa labākais WRC rezultāts.

Mārtins 2012. gadā piedalījās tikai divos WRC posmos, bet 2013. gadā piedalījās kā šeiha [[Halids Al-Kasimi|Halida Al-Kasimi]] stūrmanis ar ''[[Citroen DS3]]''. Komanda piedalījās septiņos WRC posmos un piecos [[Tuvo Austrumu rallija čempionāts|Tuvo Austrumu rallija čempionāta]] (MERC) posmos, kuros kopvērtējumā ieguva otro vietu.

2013. gada beigās Mārtins jau bija piedalījies 82 WRC rallijos. Viņš ieņēma 13. vietu IRDA (Starptautiskās rallija braucēju asociācijas) stūrmaņu rangā ar 2844 punktiem, kļūstot par rangā visaugstāk esošo britu stūrmani.&lt;ref&gt;[http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&amp;s=1&amp;q=Scott+Martin Final World Rally Ranking 2013] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141102160909/http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&amp;s=1&amp;q=Scott+Martin |date=2014-11-02 }}, Motorsport, 23 December 2013&lt;/ref&gt; 2014. gadā viņš kopā ar [[Kreigs Brīns|Kreigu Brīnu]] uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] [[Grieķija|Grieķijā]],&lt;ref&gt;[http://www.rte.ie/sport/motorsport/rally/2014/0329/605443-breen/ Craig Breen wins Acropolis Rally title], RTE Sport, 31 March 2014&lt;/ref&gt; kas tajā gadā bija ārpus FIA čempionātu kalendāra, braucot ar ''[[Peugeot 208 T16]]'', un Reivensrokas rallijā [[Īrija|Īrijā]], braucot ar ''Ford Fiesta RS''.

2019. gadā Mārtins bija [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis ''[[M-Sport World Rally Team]]'' komandā, ar kuru viņi ieguva divas trešās vietas, kas bija viņu šīš sezonas labākie sasniegumi.

{{WRC|2020}}. gadā Mārtins kopā ar Evansu pārgāja uz ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' un uzvarēja savā pirmajā WRC rallijā [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijā]], kam sekoja uzvara [[Turcijas rallijs|Turcijas rallijā]]. Vēl divas uzvaras sekoja 2021. gadā, kā arī piecas otrās vietas, kas ļāva viņam otro reizi pēc kārtas iegūt otro vietu stūrmaņu čempionātā. Pēc neveiksmīgas 2022. gada sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-01-18 |title=Elfyn Evans gears up for another WRC title tilt after disappointing 2022 |url=https://nation.cymru/sport/elfyn-evans-gears-up-for-another-wrc-title-tilt-after-disappointing-2022/ |access-date=2023-04-23 |website=Nation.Cymru |language=en}}&lt;/ref&gt; Mārtins un Evanss pārtrauca savu gandrīz divus gadus ilgo neveiksmju sēriju izcīnot uzvaru 2023. gada [[Horvātijas rallijs|Horvātijas rallijā]]. Laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam Evanss un Mārtins WRC čempionātā piecas reizes ieņēma otro vietu; vienīgais izņēmums bija 2022. gads, kad viņi ierindojās ceturtajā vietā. Viņi beidzot izcīnīja čempiontitulu {{WRC|2026}}. gada Pasaules rallija čempionāta noslēdzošajā posmā.

== Citas aktivitātes ==
2025. gadā Mārtins kopā ar bijušo ''Toyota'' komandas biedru un stūrmani [[Žiljēns Ingrasija|Žiljēnu Ingrasiju]] nodibināja Pasaules rallija braucēju aliansi (''World Rally Drivers Alliance''), reaģējot uz strīdiem saistībā ar [[Mohameds Bens Sulajems|Mohameda Bena Sulajema]] izmaiņām Starptautiskajā sporta kodeksā, kas paredzēja bargus sodus par lamuvārdu lietošanu pilotiem un stūrmaņiem [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētu pasākumu laikā.&lt;ref name=&quot;Evans1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Evans |first=David |date=2025-02-25 |title=What is WoRDA? |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/what-is-worda/ |access-date=2025-02-25 |website=DirtFish |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas notika saistībā ar [[Adrjēns Furmo|Adrjēna Furmo]] {{sk|10000}} eiro lielo naudas sodu par lamāšanos tiešraidē translētā intervijā stop-kontroles punktā {{WRC|2025}}. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mārtins, Skots}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:WRC stūrmaņi]]</text>
      <sha1>n6trg51tzm7hc0tqdybksq5kmjfg325</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637635</id>
    <revision>
      <id>4538456</id>
      <parentid>4536991</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T21:35:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Manager816</username>
        <id>125491</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēles */ 3. kārta</comment>
      <origin>4538456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31490" sha1="qv66ve1s2cocmf0px5twppfkgosvnkr" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg
| pixels           = 
| caption          = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls
| duration         = '''Kvalifikācija''': &lt;br /&gt;2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts&lt;br /&gt;'''Pamatturnīrs''': &lt;br /&gt;2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs
| no_of_teams      = 36 (līgas fāze)&lt;br /&gt;81 (ieskaitot kvalifikāciju)
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2025.—2026.]]
| nak_sez          = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notika līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sākās {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 16. jūnijs
|2026. gada 7.—8. jūlijs
|2026. gada 14.—15. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 17. jūnijs
|2026. gada 21.—22. jūlijs
|2026. gada 28.—29. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 20. jūlijs
|2026. gada 4.—5. augusts
|2026. gada 11. augusts
|-
|''Play-off''
|''Play-off'' kārta
|2026. gada 3. augusts
|2026. gada 18.—19. augusts
|2026. gada 25.—26. augusts
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|Līgas fāze
|1. kārta
|rowspan=&quot;8&quot;|2026. gada 27. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 8.—10. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 13.—14. oktobris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 20.—21. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 3.—4. novembris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 24.—25. novembris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 8.—9. decembris
|-
|7. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 19.—20. janvāris
|-
|8. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 27. janvāris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1. izslēgšanas kārta
|rowspan=&quot;1&quot;|2027. gada 29. janvāris
|2027. gada 16.—17. februāris
|2027. gada 23.—24. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|rowspan=&quot;4&quot;|2027. gada 26. februāris
|2027. gada 9.—10. marts
|2027. gada 16.—17. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|2027. gada 6.—7. aprīlis
|2027. gada 13.—14. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2027. gada 27.—28. aprīlis
|2027. gada 4.—5. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}}
{{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}}
{{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas &quot;Crvena zvezda&quot;|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}}
{{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}}
{{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}}
{{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}}
{{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē).

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}}
{{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}}
{{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|'''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}}
|}

== Līgas fāze ==

=== Turnīra tabula ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|section=Table
|show_limit=5
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=PSG|team2=ASV|team3=BAR|team4=STU|team5=LIV|team6=SPO|team7=ARS|team8=BET|team9=RMA|team10=BAY|team11=SJA|team12=COM|team13=MUN|team14=VIL|team15=ATM|team16=BRU|team17=MCI|team18=DOR|team19=LEN|team20=AEK|team21=RBL|team22=SAB|team23=FEY|team24=BOD|team25=ROM|team26=PSV|team27=VIK|team28=FEN|team29=INT|team30=POR|team31=SLP|team32=NAP|team33=LASK|team34=LIL|team35=GAL|team36=SLO

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|14||bez}}
|win_PSG=2 |draw_PSG=0 |loss_PSG=0 |gf_PSG=10|ga_PSG=3 &lt;!--Paris Saint-Germain--&gt;
|win_ASV=2 |draw_ASV=0 |loss_ASV=0 |gf_ASV=9 |ga_ASV=2 &lt;!--Aston Villa--&gt;
|win_BAR=2 |draw_BAR=0 |loss_BAR=0 |gf_BAR=9 |ga_BAR=2 &lt;!--Barcelona--&gt;
|win_STU=2 |draw_STU=0 |loss_STU=0 |gf_STU=6 |ga_STU=1 &lt;!--Stuttgart--&gt;
|win_LIV=2 |draw_LIV=0 |loss_LIV=0 |gf_LIV=8 |ga_LIV=4 &lt;!--Liverpool--&gt;
|win_SPO=2 |draw_SPO=0 |loss_SPO=0 |gf_SPO=5 |ga_SPO=1 &lt;!--Sporting CP--&gt;
|win_ARS=2 |draw_ARS=0 |loss_ARS=0 |gf_ARS=4 |ga_ARS=0 &lt;!--Arsenal--&gt;
|win_BET=2 |draw_BET=0 |loss_BET=0 |gf_BET=6 |ga_BET=4 &lt;!--Real Betis--&gt;
|win_RMA=2 |draw_RMA=0 |loss_RMA=0 |gf_RMA=6 |ga_RMA=4 &lt;!--Real Madrid--&gt;
|win_BAY=1 |draw_BAY=1 |loss_BAY=0 |gf_BAY=8 |ga_BAY=3 &lt;!--Bayern Munchen--&gt;
|win_SJA=1 |draw_SJA=1 |loss_SJA=0 |gf_SJA=4 |ga_SJA=2 &lt;!--Sjakhtar Donetsk--&gt;
|win_COM=1 |draw_COM=0 |loss_COM=1 |gf_COM=6 |ga_COM=4 &lt;!--Como--&gt;
|win_MUN=1 |draw_MUN=0 |loss_MUN=1 |gf_MUN=4 |ga_MUN=2 &lt;!--Manchester United--&gt;
|win_VIL=1 |draw_VIL=0 |loss_VIL=1 |gf_VIL=5 |ga_VIL=4 &lt;!--Villarreal--&gt;
|win_ATM=1 |draw_ATM=0 |loss_ATM=1 |gf_ATM=3 |ga_ATM=2 &lt;!--Atlético Madrid--&gt;
|win_BRU=1 |draw_BRU=0 |loss_BRU=1 |gf_BRU=6 |ga_BRU=6 &lt;!--Club Brugge--&gt;
|win_MCI=1 |draw_MCI=0 |loss_MCI=1 |gf_MCI=4 |ga_MCI=4 &lt;!--Manchester City--&gt;
|win_DOR=1 |draw_DOR=0 |loss_DOR=1 |gf_DOR=3 |ga_DOR=3 &lt;!--Borussia Dortmund--&gt;
|win_LEN=1 |draw_LEN=0 |loss_LEN=1 |gf_LEN=3 |ga_LEN=4 &lt;!--Lens--&gt;
|win_AEK=1 |draw_AEK=0 |loss_AEK=1 |gf_AEK=2 |ga_AEK=3 &lt;!--AEK Athen--&gt;
|win_RBL=1 |draw_RBL=0 |loss_RBL=1 |gf_RBL=2 |ga_RBL=4 &lt;!--RB Leipzig--&gt;
|win_SAB=1 |draw_SAB=0 |loss_SAB=1 |gf_SAB=2 |ga_SAB=4 &lt;!--Sabah--&gt;
|win_FEY=1 |draw_FEY=0 |loss_FEY=1 |gf_FEY=4 |ga_FEY=7 &lt;!--Feyenoord--&gt;
|win_BOD=1 |draw_BOD=0 |loss_BOD=1 |gf_BOD=1 |ga_BOD=5 &lt;!--Bodø/Glimt--&gt;
|win_ROM=0 |draw_ROM=1 |loss_ROM=1 |gf_ROM=4 |ga_ROM=5 &lt;!--Roma--&gt;
|win_PSV=0 |draw_PSV=1 |loss_PSV=1 |gf_PSV=1 |ga_PSV=2 &lt;!--PSV Eindhoven--&gt;
|win_VIK=0 |draw_VIK=1 |loss_VIK=1 |gf_VIK=4 |ga_VIK=6 &lt;!--Viking--&gt;
|win_FEN=0 |draw_FEN=1 |loss_FEN=1 |gf_FEN=1 |ga_FEN=7 &lt;!--Fenerbahçe--&gt;
|win_INT=0 |draw_INT=0 |loss_INT=2 |gf_INT=4 |ga_INT=6 &lt;!--Inter Milan--&gt;
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=2 |gf_POR=2 |ga_POR=5 &lt;!--Porto--&gt;
|win_SLP=0 |draw_SLP=0 |loss_SLP=2 |gf_SLP=2 |ga_SLP=5 &lt;!--Slavia Praha--&gt;
|win_NAP=0 |draw_NAP=0 |loss_NAP=2 |gf_NAP=1 |ga_NAP=4 &lt;!--Napoli--&gt;
|win_LASK=0|draw_LASK=0|loss_LASK=2|gf_LASK=3|ga_LASK=7 &lt;!--LASK Linz--&gt;
|win_LIL=0 |draw_LIL=0 |loss_LIL=2 |gf_LIL=2 |ga_LIL=6 &lt;!--Lille--&gt;
|win_GAL=0 |draw_GAL=0 |loss_GAL=2 |gf_GAL=2 |ga_GAL=7 &lt;!--Galatasaray--&gt;
|win_SLO=0 |draw_SLO=0 |loss_SLO=2 |gf_SLO=1 |ga_SLO=9 &lt;!--Slovan Bratislava--&gt;

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]
|name_ASV={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
|name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]
|name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]
|name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
|name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]]
|name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
|name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]]
|name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]]
|name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
|name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]]
|name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
|name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]]
|name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]]
|name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]]
|name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]]
|name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
|name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]]
|name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]]
|name_PSG={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]]
|name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]]
|name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]]
|name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]]
|name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]]
|name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]]
|name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]]
|name_SJA={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
|name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Praha]]
|name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]
|name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]]
|name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]]
|name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
|name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16
|result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS
|result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU
|col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie)
|col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie)
|col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie)
}}

=== Spēles ===
{{columns-start|num=2}}
'''1. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}}
{{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|5–1|[[Feyenoord]]|NED}}
{{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|3–1|[[Viking FK|Viking]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|2–1|[[Atlético Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|6–1|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}}
{{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|3–1|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|0–1|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|1–1|[[AS Roma|Roma]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|1–1|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}}
{{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|4–1|[[RB Leipzig]]|GER}}
{{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|5–0|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|4–0|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}}
{{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|2–3|[[RC Lens|Lens]]|FRA}}
|}
{{column}}
'''2. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|0–2|[[Sporting CP]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|2–0|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}}
{{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|3–0|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|2–0|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|3–4|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR|1–4|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|1–0|[[PSV Eindhoven]]|NED}}
{{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|3–3|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3–1|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3–2|[[Como 1907|Como]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3–6|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|3–4|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|6–0|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3–1|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}}
{{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|1–0|[[Borussia Dortmund]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|2–4|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|3–2|[[FC Porto|Porto]]|POR}}
{{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|0–3|[[VfB Stuttgart]]|GER}}
|}
{{columns-end}}
{{columns-start|num=2}}
'''3. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|2–2|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}}
{{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|1–2|[[Borussia Dortmund]]|GER}}
{{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|4–0|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}}
{{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–1|[[PSV Eindhoven]]|NED}}
{{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|4–3|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|5–1|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}}
{{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|4–2|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|4–3|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|1–1|[[Atlético Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|4–1|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–4|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|3–1|[[Viking FK|Viking]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|3–0|[[RC Lens|Lens]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|2–2|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|1–0|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}}
{{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|4–1|[[RB Leipzig]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|1–0|[[Feyenoord]]|NED}}
{{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|2–3|[[LASK]]|AUT}}
|}
{{column}}
'''4. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}}
{{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}}
{{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}}
{{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}}
|}
{{columns-end}}
{{columns-start|num=2}}
'''5. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}}
{{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}}
{{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}}
{{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}}
|}
{{column}}
'''6. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}}
{{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}}
{{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}}
{{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}}
{{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}}
{{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}}
{{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}}
{{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}}
|}
{{columns-end}}
{{columns-start|num=2}}
'''7. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}}
{{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}}
{{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}}
{{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}}
{{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}}
{{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}}
{{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}}
|}
{{column}}
'''8. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}}
{{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}}
{{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}}
{{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}}
{{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}}
|}
{{columns-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>qv66ve1s2cocmf0px5twppfkgosvnkr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538526</id>
      <parentid>4538456</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T10:04:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Turnīra tabula */</comment>
      <origin>4538526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31490" sha1="4696siaayhy84c8p38c8f4gqrbgxsxq" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg
| pixels           = 
| caption          = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls
| duration         = '''Kvalifikācija''': &lt;br /&gt;2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts&lt;br /&gt;'''Pamatturnīrs''': &lt;br /&gt;2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs
| no_of_teams      = 36 (līgas fāze)&lt;br /&gt;81 (ieskaitot kvalifikāciju)
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2025.—2026.]]
| nak_sez          = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notika līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sākās {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 16. jūnijs
|2026. gada 7.—8. jūlijs
|2026. gada 14.—15. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 17. jūnijs
|2026. gada 21.—22. jūlijs
|2026. gada 28.—29. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 20. jūlijs
|2026. gada 4.—5. augusts
|2026. gada 11. augusts
|-
|''Play-off''
|''Play-off'' kārta
|2026. gada 3. augusts
|2026. gada 18.—19. augusts
|2026. gada 25.—26. augusts
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|Līgas fāze
|1. kārta
|rowspan=&quot;8&quot;|2026. gada 27. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 8.—10. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 13.—14. oktobris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 20.—21. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 3.—4. novembris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 24.—25. novembris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 8.—9. decembris
|-
|7. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 19.—20. janvāris
|-
|8. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 27. janvāris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1. izslēgšanas kārta
|rowspan=&quot;1&quot;|2027. gada 29. janvāris
|2027. gada 16.—17. februāris
|2027. gada 23.—24. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|rowspan=&quot;4&quot;|2027. gada 26. februāris
|2027. gada 9.—10. marts
|2027. gada 16.—17. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|2027. gada 6.—7. aprīlis
|2027. gada 13.—14. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2027. gada 27.—28. aprīlis
|2027. gada 4.—5. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}}
{{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}}
{{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas &quot;Crvena zvezda&quot;|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}}
{{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}}
{{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}}
{{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}}
{{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē).

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}}
{{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}}
{{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|'''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}}
|}

== Līgas fāze ==

=== Turnīra tabula ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|section=Table
|show_limit=5
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=PSG|team2=ASV|team3=LIV|team4=RMA|team5=BET|team6=STU|team7=ARS|team8=BAR|team9=COM|team10=MCI|team11=SPO|team12=BRU|team13=DOR|team14=BAY|team15=ROM|team16=ATM|team17=SJA|team18=PSV|team19=VIL|team20=INT|team21=MUN|team22=NAP|team23=GAL|team24=LASK|team25=SAB|team26=FEY|team27=LEN|team28=BOD|team29=AEK|team30=RBL|team31=FEN|team32=SLP|team33=VIK|team34=LIL|team35=POR|team36=SLO

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|21||bez}}
|win_PSG=3 |draw_PSG=0 |loss_PSG=0 |gf_PSG=14|ga_PSG=5 &lt;!--Paris Saint-Germain--&gt;
|win_ASV=3 |draw_ASV=0 |loss_ASV=0 |gf_ASV=12|ga_ASV=3 &lt;!--Aston Villa--&gt;
|win_LIV=3 |draw_LIV=0 |loss_LIV=0 |gf_LIV=12|ga_LIV=7 &lt;!--Liverpool--&gt;
|win_RMA=3 |draw_RMA=0 |loss_RMA=0 |gf_RMA=10|ga_RMA=5 &lt;!--Real Madrid--&gt;
|win_BET=3 |draw_BET=0 |loss_BET=0 |gf_BET=7 |ga_BET=4 &lt;!--Real Betis--&gt;
|win_STU=2 |draw_STU=1 |loss_STU=0 |gf_STU=7 |ga_STU=2 &lt;!--Stuttgart--&gt;
|win_ARS=2 |draw_ARS=1 |loss_ARS=0 |gf_ARS=6 |ga_ARS=2 &lt;!--Arsenal--&gt;
|win_BAR=2 |draw_BAR=0 |loss_BAR=1 |gf_BAR=11|ga_BAR=6 &lt;!--Barcelona--&gt;
|win_COM=2 |draw_COM=0 |loss_COM=1 |gf_COM=10|ga_COM=5 &lt;!--Como--&gt;
|win_MCI=2 |draw_MCI=0 |loss_MCI=1 |gf_MCI=9 |ga_MCI=5 &lt;!--Manchester City--&gt;
|win_SPO=2 |draw_SPO=0 |loss_SPO=1 |gf_SPO=7 |ga_SPO=4 &lt;!--Sporting CP--&gt;
|win_BRU=2 |draw_BRU=0 |loss_BRU=1 |gf_BRU=9 |ga_BRU=6 &lt;!--Club Brugge--&gt;
|win_DOR=2 |draw_DOR=0 |loss_DOR=1 |gf_DOR=5 |ga_DOR=4 &lt;!--Borussia Dortmund--&gt;
|win_BAY=1 |draw_BAY=2 |loss_BAY=0 |gf_BAY=10|ga_BAY=5 &lt;!--Bayern Munchen--&gt;
|win_ROM=1 |draw_ROM=1 |loss_ROM=1 |gf_ROM=8 |ga_ROM=5 &lt;!--Roma--&gt;
|win_ATM=1 |draw_ATM=1 |loss_ATM=1 |gf_ATM=4 |ga_ATM=3 &lt;!--Atlético Madrid--&gt;
|win_SJA=1 |draw_SJA=1 |loss_SJA=1 |gf_SJA=4 |ga_SJA=3 &lt;!--Sjakhtar Donetsk--&gt;
|win_PSV=1 |draw_PSV=1 |loss_PSV=1 |gf_PSV=2 |ga_PSV=2 &lt;!--PSV Eindhoven--&gt;
|win_VIL=1 |draw_VIL=0 |loss_VIL=2 |gf_VIL=8 |ga_VIL=8 &lt;!--Villarreal--&gt;
|win_INT=1 |draw_INT=0 |loss_INT=2 |gf_INT=5 |ga_INT=6 &lt;!--Inter Milan--&gt;
|win_MUN=1 |draw_MUN=0 |loss_MUN=2 |gf_MUN=5 |ga_MUN=6 &lt;!--Manchester United--&gt;
|win_NAP=1 |draw_NAP=0 |loss_NAP=2 |gf_NAP=5 |ga_NAP=7 &lt;!--Napoli--&gt;
|win_GAL=1 |draw_GAL=0 |loss_GAL=2 |gf_GAL=6 |ga_GAL=9 &lt;!--Galatasaray--&gt;
|win_LASK=1|draw_LASK=0|loss_LASK=2|gf_LASK=6|ga_LASK=9 &lt;!--LASK Linz--&gt;
|win_SAB=1 |draw_SAB=0 |loss_SAB=2 |gf_SAB=3 |ga_SAB=6 &lt;!--Sabah--&gt;
|win_FEY=1 |draw_FEY=0 |loss_FEY=2 |gf_FEY=4 |ga_FEY=8 &lt;!--Feyenoord--&gt;
|win_LEN=1 |draw_LEN=0 |loss_LEN=2 |gf_LEN=3 |ga_LEN=7 &lt;!--Lens--&gt;
|win_BOD=1 |draw_BOD=0 |loss_BOD=2 |gf_BOD=4 |ga_BOD=9 &lt;!--Bodø/Glimt--&gt;
|win_AEK=1 |draw_AEK=0 |loss_AEK=2 |gf_AEK=3 |ga_AEK=8 &lt;!--AEK Athen--&gt;
|win_RBL=1 |draw_RBL=0 |loss_RBL=2 |gf_RBL=3 |ga_RBL=8 &lt;!--RB Leipzig--&gt;
|win_FEN=0 |draw_FEN=2 |loss_FEN=1 |gf_FEN=3 |ga_FEN=9 &lt;!--Fenerbahçe--&gt;
|win_SLP=0 |draw_SLP=1 |loss_SLP=2 |gf_SLP=4 |ga_SLP=7 &lt;!--Slavia Praha--&gt;
|win_VIK=0 |draw_VIK=1 |loss_VIK=2 |gf_VIK=5 |ga_VIK=9 &lt;!--Viking--&gt;
|win_LIL=0 |draw_LIL=0 |loss_LIL=3 |gf_LIL=4 |ga_LIL=10&lt;!--Lille--&gt;
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=3 |gf_POR=2 |ga_POR=6 &lt;!--Porto--&gt;
|win_SLO=0 |draw_SLO=0 |loss_SLO=3 |gf_SLO=1 |ga_SLO=13&lt;!--Slovan Bratislava--&gt;

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]
|name_ASV={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
|name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]
|name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]
|name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
|name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]]
|name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
|name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]]
|name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]]
|name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
|name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]]
|name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
|name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]]
|name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]]
|name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]]
|name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]]
|name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
|name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]]
|name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]]
|name_PSG={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]]
|name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]]
|name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]]
|name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]]
|name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]]
|name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]]
|name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]]
|name_SJA={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
|name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Praha]]
|name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]
|name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]]
|name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]]
|name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
|name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16
|result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS
|result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU
|col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie)
|col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie)
|col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie)
}}

=== Spēles ===
{{columns-start|num=2}}
'''1. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}}
{{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|5–1|[[Feyenoord]]|NED}}
{{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|3–1|[[Viking FK|Viking]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|2–1|[[Atlético Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|6–1|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}}
{{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|3–1|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|0–1|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|1–1|[[AS Roma|Roma]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|1–1|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}}
{{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|4–1|[[RB Leipzig]]|GER}}
{{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|5–0|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|4–0|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}}
{{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|2–3|[[RC Lens|Lens]]|FRA}}
|}
{{column}}
'''2. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|0–2|[[Sporting CP]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|2–0|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}}
{{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|3–0|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|2–0|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|3–4|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR|1–4|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|1–0|[[PSV Eindhoven]]|NED}}
{{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|3–3|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3–1|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3–2|[[Como 1907|Como]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3–6|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|3–4|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|6–0|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3–1|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}}
{{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|1–0|[[Borussia Dortmund]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|2–4|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|3–2|[[FC Porto|Porto]]|POR}}
{{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|0–3|[[VfB Stuttgart]]|GER}}
|}
{{columns-end}}
{{columns-start|num=2}}
'''3. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|2–2|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}}
{{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|1–2|[[Borussia Dortmund]]|GER}}
{{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|4–0|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}}
{{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–1|[[PSV Eindhoven]]|NED}}
{{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|4–3|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|5–1|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}}
{{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|4–2|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|4–3|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|1–1|[[Atlético Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|4–1|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–4|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|3–1|[[Viking FK|Viking]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|3–0|[[RC Lens|Lens]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|2–2|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|1–0|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}}
{{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|4–1|[[RB Leipzig]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|1–0|[[Feyenoord]]|NED}}
{{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|2–3|[[LASK]]|AUT}}
|}
{{column}}
'''4. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}}
{{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}}
{{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}}
{{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}}
|}
{{columns-end}}
{{columns-start|num=2}}
'''5. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}}
{{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}}
{{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}}
{{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}}
|}
{{column}}
'''6. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}}
{{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}}
{{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}}
{{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}}
{{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}}
{{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}}
{{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}}
{{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}}
|}
{{columns-end}}
{{columns-start|num=2}}
'''7. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}}
{{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}}
{{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}}
{{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}}
{{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}}
{{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}}
{{OneLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}}
{{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}}
{{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}}
|}
{{column}}
'''8. kārta'''
{{OneLegStart}}
{{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}}
{{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}}
{{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}}
{{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}}
{{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}}
{{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}}
{{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}}
{{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|TUR}}
{{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}}
{{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}}
{{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}}
{{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}}
|}
{{columns-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>4696siaayhy84c8p38c8f4gqrbgxsxq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvis Čoders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637964</id>
    <revision>
      <id>4538406</id>
      <parentid>4521153</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:58:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56355-24</username>
        <id>152201</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8693" sha1="lksps2eohw5x0ss2dofoatyzdleyiom" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Dāvis Čoders
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|13}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 188 [[centimetrs|cm]]
| svars = 80 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 2010
| kar_beig = 2015
| alga = 
| iesauka = &lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = [[Ventspils 4. vidusskola]]
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 
| amats = galvenais treneris
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = &lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2010—2011
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 2 = 2011—2013
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]]
| kl_sez 3 = 2013—2014
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Barons&quot;]]
| kl_sez 4 = 2014—2015
| klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = &lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = &lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 2015—2017
| tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] (asistents)
| tr_klubs_sez 2 = 2017—2023
| tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] (asistents)
| tr_klubs_sez 3 = 2023—2026
| tr_klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] (asistents)
| tr_klubs_sez 4 = 2026
| tr_klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]]
| tr_klubs_sez 5 = 2026—pašlaik
| tr_klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris asistents; 2022)&lt;/small&gt;
* 5× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris asistents; 2019—2023)&lt;/small&gt;
* 2× [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(kā treneris asistents; 2022, 2023)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}}
{{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}}
}}
'''Dāvis Čoders''' (dzimis {{dat|1992|3|13}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Agri noslēdzis spēlētāja karjeru, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot; galvenais treneris.

Viņa brālis ir basketbola tiesnesis Elvis Binders-Čoders. Pirms kļuvis par basketbolistu, D. Čoders ir trenējies [[teikvondo]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/50898-coders-sports-iemaca-koncentreties-un-uznemties-atbildibu|title=Čoders: sports iemāca koncentrēties un uzņemties atbildību|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-08-23}}&lt;/ref&gt; sasniedzot tur labus panākumus. D. Čoders ir precējies, ģimenē aug trīs meitas.

== Spēlētāja karjera ==
Spēlējis vairākos Latvijas klubos: [[BK Ventspils]], kur sāka savu karjeru pieaugušo basketbolā, [[Rīgas &quot;Barons&quot;]] un visilgāko laika posmu [[Jūrmala/Fēnikss]], kur aizvadījis trīs sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/48113/davis-coders|title=Davis Coders, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis Latvijas U-18, U-19 un U-20 jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] D. Čoders kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Agri beidzis spēlētāja karjeru, pievēršoties trenera darbam. Sākotnēji darbojies kā treneris un sporta organizators [[Ventspils Tehnikums|Ventspils Tehnikumā]]. Pēc tam strādājis kā asistents profesionālajos klubos [[BK Ventspils]], [[VEF Rīga]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/sports/coders-no-bk-ventspils-pievienojies-vef-riga-treneru-korpusam/|title=Čoders no BK Ventspils pievienojies VEF Rīga treneru korpusam {{!}} VENTSPILNIEKS.LV|last=Ventspilnieks.lv|access-date=2026-08-23|date=2017-09-11|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; un &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;, šajā laikā 5 reizes kļūdams par Latvijas čempionu ar VEF. 2025.—2026. gada sezonas beigās, kad &quot;Rīgas Zeļļi&quot; atbrīvoja no amata galveno treneri [[Juris Umbraško|Juri Umbraško]], viņa vietā tika apstiprināts asistents D. Čoders.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/basketbols/coders-nomaina-umbrasko-rigas-zellu-galvena-trenera-amata-14348401|title=Čoders nomaina Umbraško Rīgas zeļļu galvenā trenera amatā|website=Diena|access-date=2026-08-23|date=2026-02-23|language=lv|archive-date=2026-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20260823115943/https://diena.lv/raksts/sports/basketbols/coders-nomaina-umbrasko-rigas-zellu-galvena-trenera-amata-14348401}}&lt;/ref&gt; Pēc sezonas noslēguma klubs izlēma sadarbību neturpināt, taču D. Čoders pārcēlās uz Latvijas—Igaunijas līgas un Latvijas čempionu komandu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;, kļūstot par tās galveno treneri [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vacvagara]] vietā, kurš pārcēlās uz [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmu.

Bijis arī jaunatnes treneris [[Mārupe]]s sporta skolā.

D. Čoders ir bijis iekļauts arī [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] treneru korpusā, kā viens no treneriem piedalījās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]], kas notika Rīgā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
{{VEF 2020}}
{{VEF 2019}}
}}
{{Latvija vir basket 2011 U-19}}
{{Latvija vir basket 2010 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Čoders, Dāvis}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>lksps2eohw5x0ss2dofoatyzdleyiom</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538418</id>
      <parentid>4538406</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:58:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56355-24|~2026-56355-24]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4521153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9269" sha1="5fvgc53vd4uebas19am999tljyjesjf" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dāvis Čoders
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|13}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 80 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2010
 |         kar_beig = 2015
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Ventspils 6. vidusskola]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2010—2011
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 2 = 2011—2013
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]]
 |         kl_sez 3 = 2013—2014
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Barons&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2014—2015
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2015—2017
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2017—2023
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 3 = 2023—2026
 |       tr_klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 4 = 2026
 |       tr_klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]]
 |   tr_klubs_sez 5 = 2026—pašlaik
 |       tr_klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris asistents; 2022)&lt;/small&gt;
* 5× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris asistents; 2019—2023)&lt;/small&gt;
* 2× [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(kā treneris asistents; 2022, 2023)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}}
{{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}}
}}
'''Dāvis Čoders''' (dzimis {{dat|1992|3|13}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Agri noslēdzis spēlētāja karjeru, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot; galvenais treneris.

Viņa brālis ir basketbola tiesnesis Elvis Binders-Čoders. Pirms kļuvis par basketbolistu, D. Čoders ir trenējies [[teikvondo]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/50898-coders-sports-iemaca-koncentreties-un-uznemties-atbildibu|title=Čoders: sports iemāca koncentrēties un uzņemties atbildību|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-08-23}}&lt;/ref&gt; sasniedzot tur labus panākumus. D. Čoders ir precējies, ģimenē aug divas meitas.

== Spēlētāja karjera ==
Spēlējis vairākos Latvijas klubos: [[BK Ventspils]], kur sāka savu karjeru pieaugušo basketbolā, [[Rīgas &quot;Barons&quot;]] un visilgāko laika posmu [[Jūrmala/Fēnikss]], kur aizvadījis trīs sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/48113/davis-coders|title=Davis Coders, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis Latvijas U-18, U-19 un U-20 jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] D. Čoders kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Agri beidzis spēlētāja karjeru, pievēršoties trenera darbam. Sākotnēji darbojies kā treneris un sporta organizators [[Ventspils Tehnikums|Ventspils Tehnikumā]]. Pēc tam strādājis kā asistents profesionālajos klubos [[BK Ventspils]], [[VEF Rīga]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/sports/coders-no-bk-ventspils-pievienojies-vef-riga-treneru-korpusam/|title=Čoders no BK Ventspils pievienojies VEF Rīga treneru korpusam {{!}} VENTSPILNIEKS.LV|last=Ventspilnieks.lv|access-date=2026-08-23|date=2017-09-11|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; un &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;, šajā laikā 5 reizes kļūdams par Latvijas čempionu ar VEF. 2025.—2026. gada sezonas beigās, kad &quot;Rīgas Zeļļi&quot; atbrīvoja no amata galveno treneri [[Juris Umbraško|Juri Umbraško]], viņa vietā tika apstiprināts asistents D. Čoders.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/basketbols/coders-nomaina-umbrasko-rigas-zellu-galvena-trenera-amata-14348401|title=Čoders nomaina Umbraško Rīgas zeļļu galvenā trenera amatā|website=Diena|access-date=2026-08-23|date=2026-02-23|language=lv|archive-date=2026-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20260823115943/https://diena.lv/raksts/sports/basketbols/coders-nomaina-umbrasko-rigas-zellu-galvena-trenera-amata-14348401}}&lt;/ref&gt; Pēc sezonas noslēguma klubs izlēma sadarbību neturpināt, taču D. Čoders pārcēlās uz Latvijas—Igaunijas līgas un Latvijas čempionu komandu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;, kļūstot par tās galveno treneri [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vacvagara]] vietā, kurš pārcēlās uz [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmu.

Bijis arī jaunatnes treneris [[Mārupe]]s sporta skolā.

D. Čoders ir bijis iekļauts arī [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] treneru korpusā, kā viens no treneriem piedalījās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]], kas notika Rīgā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
{{VEF 2020}}
{{VEF 2019}}
}}
{{Latvija vir basket 2011 U-19}}
{{Latvija vir basket 2010 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Čoders, Dāvis}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>5fvgc53vd4uebas19am999tljyjesjf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Citskovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640461</id>
    <revision>
      <id>4538513</id>
      <parentid>4531399</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:38:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4538513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4729" sha1="12c2xm2d3i9nw5mb278p0efvbjsik9x" xml:space="preserve">'''Jānis Citskovskis''' (dzimis {{dat|1975|8|1}}) ir latviešu jurists un ierēdnis, [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Latvijas Valsts kancelejas]] direktors (2017–2024). Bija [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] Ministru prezidenta amata kandidāts [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanās]].

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1975. gadā. 1994. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskajā koledžā]] (RTK). Studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]], 1997. ɡadā ieɡūstot mašīnzinību bakalaura grādu un 2000. ɡadā maģistra ɡrādu transporta un satiksmes zinātnē, un [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē]], 2006. ɡadā iegūstot sociālo zinātņu maģistra ɡrādu tiesību zinātnēs. Strādāja dažādos amatos [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|Pilsonības un migrācijas lietu pārvadē]] (1997–2015),&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/79450-janis-citskovskis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas]&lt;/ref&gt; tad bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks (2015–2017). 

2017. gadā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] [[Māris Kučinskis]] Jāni Citskovski iecēla Valsts kancelejas direktora amatā. 2024. ɡada aprīlī [[Evika Siliņa]] izdeva rīkojumu uz pārbaudes laiku atstādināt Jāni Citskovski no amata saistībā ar [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] speciālajiem lidojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2024-karina-specreisi-silina-uz-parbaudes-laiku-atstadina-valsts-kancelejas-direktoru-citskovski.a549870/|title=Kariņa specreisi: Siliņa uz pārbaudes laiku atstādina Valsts kancelejas direktoru Citskovski|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] nolēma viņu pazemināt amatā, piedāvājot Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatu, no kura Citskovskis atteicās, aizejot no Valsts kancelejas, un 2024. gada augustā vērsās tiesā, lai apstrīdētu lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-karina-lidojumu-dienesta-parbaudes-komisija-premjera-biroja-darbinieku-parkapumus-neatrod-citskovskis-parsudz-sodu.a565468/|title=Kariņa lidojumu dienesta pārbaudes komisija premjera biroja darbinieku pārkāpumus neatrod; Citskovskis pārsūdz sodu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|date=2024-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Administratīvā rajona tiesa 2026. gada janvārī daļēji apmierināja viņa pieteikumu, taču martā abas puses pārsūdzēja lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.03.2026-parsudzets-tiesas-spriedums-karina-lidojumu-lietas-strida-par-citskovska-atlaisanu-un-disciplinarsoda-piemerosanu.a637506/|title=Pārsūdzēts tiesas spriedums «Kariņa lidojumu» lietas strīdā par Citskovska atlaišanu un disciplinārsoda piemērošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|date=2026-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada aprīlī tiesas lietā par Kariņa speciālo lidojumu radīto kaitējumu valsts budžetam Citskovskis kļuva par vienīgo apsūdzēto, bet vainu nav atzinis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2026-tiesa-sak-skatit-karina-lidojumu-lietu-citskovskis-vainu-joprojam-neatzist.a641950/|title=Tiesa sāk skatīt «Kariņa lidojumu» lietu; Citskovskis vainu joprojām neatzīst|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|date=2026-04-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnijā Citskovskis kļuva par [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] Ministru prezidenta amata kandidātu [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]], kandidējot ar 1. numuru tās Rīgas apgabala sarakstā. Citskovskis, kurš nebija JKP biedrs, izteicās, ka tai pievienosies, ja starts Saeimas vēlēšanās &quot;būs veiksmīgs un būs saņemta vēlētāju uzticība&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|date=2026-06-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saraksts vēlēšanās ieguva mazāk par 1% balsu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Citskovskis, Jānis}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]</text>
      <sha1>12c2xm2d3i9nw5mb278p0efvbjsik9x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līgo iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640712</id>
    <revision>
      <id>4538438</id>
      <parentid>4529521</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T19:38:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Smiltene</comment>
      <origin>4538438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1618" sha1="cwrjptv70hnk7jij48hvvaa4axo6z2u" xml:space="preserve">'''Līgo iela''' var būt:

* [[Līgo iela (Baloži)|Līgo iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
* [[Līgo iela (Bauska)|Līgo iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]];
* [[Līgo iela (Ikšķile)|Līgo iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
* [[Līgo iela (Koknese)|Līgo iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]];
* [[Līgo iela (Lubāna)|Līgo iela]] — iela [[Lubāna|Lubānā]];
* [[Līgo iela (Sigulda)|Līgo iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
* [[Līgo iela (Smiltene)|Līgo iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Līgo iela (Tukums)|Līgo iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
* [[Līgo iela (Viļaka)|Līgo iela]] — iela [[Viļaka|Viļakā]];

* [[Līgo iela (Atašiene)|Līgo iela]] — iela Atašienes pagasta [[Atašiene|Atašienē]];
* [[Līgo iela (Berģi)|Līgo iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģos]];
* [[Līgo iela (Garupe)|Līgo iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Garupe (ciems)|Garupē]];
* [[Līgo iela (Ječi)|Līgo iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]];
* [[Līgo iela (Lielplatone)|Līgo iela]] — iela Lielplatones pagasta [[Lielplatone|Lielplatonē]];
* [[Līgo iela (Lipuški)|Līgo iela]] — iela Mākoņkalna pagasta [[Lipuški|Lipuškos]];
* [[Līgo iela (Priekuļi)|Līgo iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Priekuļi|Priekuļos]];
* [[Līgo iela (Turaida)|Līgo iela]] — iela Krimuldas pagasta [[Turaida (ciems)|Turaidā]];
* [[Līgo iela (Ulbroka)|Līgo iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]].

== Skatīt arī ==
* [[Jaunā Līgo iela]]
* [[Līgotāju iela]]
* [[Līgo]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>cwrjptv70hnk7jij48hvvaa4axo6z2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Georgs Rubenis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641069</id>
    <revision>
      <id>4538477</id>
      <parentid>4532680</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:11:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4538477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6365" sha1="gcvtqfgm547tb9btmxfzj85pakzrz87" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |         vārds = Georgs Rubenis
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = {{dat|1986}}
 |       dz_gads = 
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = Kontemplācijas skolotājs, rakstnieks, lektors, nevalstisko organizāciju darbinieks
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = [[Juris Rubenis]] (tēvs)
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = {{Rakstnieka infodaļa|slavenākie darbi = Grāmata &quot;Gulbju nakts&quot;}}
}}
'''Georgs Rubenis''' (dzimis {{dat|1986}}) ir latviešu [[kontemplācija]]s skolotājs, lektors, grāmatu autors un nevalstisko organizāciju darbinieks. Viņš ir ''[[Lassalle-Kontemplationsschule via integralis]]'' autorizēts kontemplācijas skolotājs un ''[[Animas Valley Institute]]'' pavadoņu apmācības programmas dalībnieks.&lt;ref name=&quot;zvaigzne&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/gulbju-nakts-ka-stradat-ar-sapniem-un-izprast-to-vestijumu.html|title=Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu|publisher=Zvaigzne ABC|access-date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Grāmatu autors.&lt;ref name=&quot;zvaigzne3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/catalogsearch/result/?q=georgs%20rubenis/|title=Georgs Rubenis|work=Zvaigzne|access-date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Georgs Rubenis ir teologa [[Juris Rubenis|Jura Rubeņa]] dēls.&lt;ref name=&quot;tv3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pamet-darbu-banka-un-sak-tulkot-sapnus-georgs-rubenis-par-to-ka-tos-likt-lieta-izaugsmei/|title=Pamet darbu bankā un sāk tulkot sapņus. Georgs Rubenis par to, kā tos likt lietā izaugsmei|work=TV3|access-date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji viņš veidoja karjeru mārketingā un banku nozarē, taču pēc izdegšanas pieredzes korporatīvo darbu pameta un pievērsās garīgajām praksēm un darbam ar sapņiem.&lt;ref name=&quot;tv3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jauns2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/636526-georgs-rubenis-sapni-par-cilveku-pastasta-daudz-vairak-neka-cilveks-pats-par-sevi-var-pastastit|title=Georgs Rubenis: &quot;Sapņi par cilvēku pastāsta daudz vairāk, nekā cilvēks pats par sevi var pastāstīt&quot;|work=Jauns.lv|access-date=2026-10-06|date=2025-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Viņš ir pirmais latvietis, kurš [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedalījies uz senām [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] tradīcijām balstītā iniciācijas pasākumā, vairākas diennaktis vienatnē pavadot [[Kolorādo (kalni)|Kolorādo]] kalnos.&lt;ref name=&quot;santa_iniciacija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/klubs_/georgs-rubenis-iniciacija-palidz-saprast-dzives-aicinajumu-25585/|title=Georgs Rubenis: Iniciācija palīdz saprast dzīves aicinājumu|author=Aivars Pastalnieks|work=Santa|access-date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== Garīgās prakses un izglītība ===
Rubenis ir sertificēts ''via integralis'' meditācijas skolas skolotājs; šī skola apvieno aptuveni 250 meditācijas skolotāju Šveicē, Vācijā, Austrijā un Latvijā.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5630|title=Georgs Rubenis|publisher=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš ir [[Integrālās izglītības institūts|Integrālās izglītības institūta]] lektors un vada ''Soulcraft'' retrītus.&lt;ref name=&quot;jauns2025&quot; /&gt; Rubenis vada darbseminārus par meditāciju, darbu ar sapņiem un aktīvo iztēli, kā arī dabā balstītus retrītus garīgo prakšu centrā &quot;Stacija&quot; [[Lūžņa|Lūžņā]].&lt;ref name=&quot;stacija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stacija.lv/programma/|title=Programma|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Pilsoniskā sabiedrība ===
Rubenis bija [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianse]]s padomes priekšsēdētājs un ir nodibinājuma &quot;Fonds PLECS&quot; valdes loceklis, kā arī &quot;Centrs ZIN&quot; vadītājs.&lt;ref name=&quot;lampa&quot; /&gt; Ar &quot;Fonda PLECS&quot; un &quot;Centra ZIN&quot; kolēģiem viņš veidojis vecāku izglītības programmu.&lt;ref name=&quot;jauns2025&quot; /&gt;

Laikā no 2024. gada līdz 2026. gadam viņš bija [[Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome]]s vadītāja vietnieks.&lt;ref name=&quot;mk2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/22694/download|title=Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes protokols Nr. 3|publisher=Valsts kanceleja|access-date=2026-10-06|date=2025-04-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Literārā darbība ===
Rubenis literatūrā debitēja ar apgādā &quot;[[Zvaigzne ABC]]&quot; izdoto grāmatu &quot;Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu&quot;, kas pēc iznākšanas ieņēma vietas grāmatnīcu topu augšgalā.&lt;ref name=&quot;zvaigzne&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jauns2025&quot; /&gt; Viņš publicējis arī viedokļrakstus žurnālā &quot;[[Ir (žurnāls)|Ir]]&quot;.&lt;ref name=&quot;irbirka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/birka/georgs-rubenis|title=Georgs Rubenis|work=Ir|access-date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==

* &quot;Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu&quot; (Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-32-920-3)&lt;ref name=&quot;zvaigzne&quot; /&gt;
* &quot;Pirmā valoda. Dzīvei ar atvērtu sirdi. Esejas meditācijai&quot; (Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-33-953-0)&lt;ref name=&quot;zvaigzne2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/georga-rubena-gramata-“pirma-valoda-dzivei-ar-atvertu-sirdi”-aicina-atgriezties-klusuma|title=Georgs Rubenis izdod jaunu grāmatu|work=Zvaigzne|access-date=2026-10-06|date=2026-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;zvaigzne2&quot; /&gt;
* &quot;Sīpoli, dimanti un citi brīnumi. Sarunas par būtisko&quot; (Zvaigzne ABC, ISBN -)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5630 Georgs Rubenis sarunu festivāla LAMPA mājaslapā]

{{DEFAULTSORT:Rubenis, Georgs}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>gcvtqfgm547tb9btmxfzj85pakzrz87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Eiropas valstu augstākie kalni</title>
    <ns>10</ns>
    <id>641641</id>
    <revision>
      <id>4538504</id>
      <parentid>4537182</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T07:31:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4538504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2653" sha1="8dwh3vqpufm7dxjmq57u1t9tl5f03ge" xml:space="preserve">{{Navbox
|name=Eiropas valstu augstākie kalni
|bodyclass = hlist
|title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni
| group1 = Valstis
| list1  =
* [[Albānija]] ([[Korabs]])
* [[Andora]] ([[Komapedroza]])
* [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]])
* [[Armēnija]] ([[Aragacs]])
* [[Austrija]] ([[Grosglokners]])
* [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]])
* [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]])
* [[Beļģija]] ([[Siņaldebotranžs]])
* [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]])
* [[Bulgārija]] ([[Musala]])
* [[Čehija]] ([[Sņežka]])
* [[Dānija]] ([[Mellehejs]])
* [[Francija]] ([[Monblāns]])
* [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]])
* [[Gruzija]] ([[Šhara]])
* [[Horvātija]] ([[Dināra]])
* [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]])
* [[Īrija]] ([[Karantūils]])
* [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]])
* [[Itālija]] ([[Monblāns]])
* [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]/[[Eškitau]])
* [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]])
* [[Krievija]] ([[Elbruss]])
* [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]])
* [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]])
* [[Lietuva]] ([[Aukštojs]])
* [[Luksemburga]] ([[Kneifs]])
* [[Malta]] ([[Tadmejreks]])
* [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]])
* [[Moldova]] ([[Beleneštu kalns|Beleneštu k.]])
* [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]])
* [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]])
* [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]])
* [[Polija]] ([[Risi]])
* [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]])
* [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]])
* [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]])
* [[Serbija]] ([[Midžors]])
* [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]])
* [[Slovēnija]] ([[Triglavs]])
* [[Somija]] ([[Halti]])
* [[Spānija]] ([[Teide]]/[[Mulasens]])
* [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]])
* [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]/[[Mahja]])
* [[Ukraina]] ([[Hoverla]])
* [[Ungārija]] ([[Kēkešs]])
* [[Vācija]] ([[Cugšpice]])
* [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]])
* [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]])
* [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]])

| group2 = Pašpasludinātās valstis
| list2  =
* [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]])
* [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]])
* [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]])
* [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]])
| group3 = Atkarīgās teritorijas
| list3  =
* [[Džērsija]] ([[Lesplatons]])
* [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]])
* [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]])
* [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]])
* [[Menas Sala]] ([[Sneifels]])
* [[Olande]] ([[Ordālsklints]])
* [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]])

| below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Eiropas, teritorijas Eiropas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras.
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8dwh3vqpufm7dxjmq57u1t9tl5f03ge</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538511</id>
      <parentid>4538504</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T08:07:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4538511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2655" sha1="etikjm862ddnrla3gbf07s01d9o2up7" xml:space="preserve">{{Navbox
|name=Eiropas valstu augstākie kalni
|bodyclass = hlist
|title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni
| group1 = Valstis
| list1  =
* [[Albānija]] ([[Korabs]])
* [[Andora]] ([[Komapedroza]])
* [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]])
* [[Armēnija]] ([[Aragacs]])
* [[Austrija]] ([[Grosglokners]])
* [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]])
* [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]])
* [[Beļģija]] ([[Siņaldebotranžs]])
* [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]])
* [[Bulgārija]] ([[Musala]])
* [[Čehija]] ([[Sņežka]])
* [[Dānija]] ([[Mellehejs]])
* [[Francija]] ([[Monblāns]])
* [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]])
* [[Gruzija]] ([[Šhara]])
* [[Horvātija]] ([[Dināra]])
* [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]])
* [[Īrija]] ([[Karantūils]])
* [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]])
* [[Itālija]] ([[Monblāns]])
* [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]/[[Eškitau]])
* [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]])
* [[Krievija]] ([[Elbruss]])
* [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]])
* [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]])
* [[Lietuva]] ([[Aukštojs]])
* [[Luksemburga]] ([[Kneifs]])
* [[Malta]] ([[Tadmejreks]])
* [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]])
* [[Moldova]] ([[Beleneštu kalns|Beleneštu k.]])
* [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]])
* [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]])
* [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]])
* [[Polija]] ([[Risi]])
* [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]])
* [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]])
* [[Sanmarino]] ([[Titāno kalns|Titāno]])
* [[Serbija]] ([[Midžors]])
* [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]])
* [[Slovēnija]] ([[Triglavs]])
* [[Somija]] ([[Halti]])
* [[Spānija]] ([[Teide]]/[[Mulasens]])
* [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]])
* [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]/[[Mahja]])
* [[Ukraina]] ([[Hoverla]])
* [[Ungārija]] ([[Kēkešs]])
* [[Vācija]] ([[Cugšpice]])
* [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]])
* [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]])
* [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]])

| group2 = Pašpasludinātās valstis
| list2  =
* [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]])
* [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]])
* [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]])
* [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]])
| group3 = Atkarīgās teritorijas
| list3  =
* [[Džērsija]] ([[Lesplatons]])
* [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]])
* [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]])
* [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]])
* [[Menas Sala]] ([[Sneifels]])
* [[Olande]] ([[Ordālsklints]])
* [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]])

| below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Eiropas, teritorijas Eiropas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras.
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>etikjm862ddnrla3gbf07s01d9o2up7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūsganais vakarsikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641860</id>
    <revision>
      <id>4538287</id>
      <parentid>4537927</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:35:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4017" sha1="plk9h7lxwhfwrm7a20vrtpslqb862gc" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus noctula.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus noctula
|       suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

[[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

== Izskats un īpašības ==
Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]&lt;/ref&gt;

Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>plk9h7lxwhfwrm7a20vrtpslqb862gc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538539</id>
      <parentid>4538287</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:09:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4403" sha1="hjjfjdiogx407jia00pvbeb7jj1oajs" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus noctula.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus noctula
|       suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sasopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Varošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošans dienvidrietumos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

== Izskats un īpašības ==
Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]&lt;/ref&gt;

Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>hjjfjdiogx407jia00pvbeb7jj1oajs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538541</id>
      <parentid>4538539</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:11:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4404" sha1="7wotuc57nq4afv6j1m0eptu93nywwl2" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus noctula.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus noctula
|       suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sasopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Vairošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošans dienvidrietumos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

== Izskats un īpašības ==
Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]&lt;/ref&gt;

Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>7wotuc57nq4afv6j1m0eptu93nywwl2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538542</id>
      <parentid>4538541</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:11:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4405" sha1="bugvwmm6c96zbenvglmf1w4q1ibqx7s" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus noctula.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus noctula
|       suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sasopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Vairošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošanas dienvidrietumos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

== Izskats un īpašības ==
Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]&lt;/ref&gt;

Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>bugvwmm6c96zbenvglmf1w4q1ibqx7s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538543</id>
      <parentid>4538542</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T11:12:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4406" sha1="4dkvnix4058x724bivscc41xgl50z43" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus noctula.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus noctula ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus noctula
|       suga_lv = Rūsganais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus noctula.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Rūsganais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus noctula'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Ausrumos]] un daļēji [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] līdz [[Sibīrija]]s dienvidaustrumiem. Virzienā uz ziemeļiem sasniedz [[Skotija|Skotiju]] un [[Skandināvija]]s dienviddaļu. Vairošanās areāls galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, bet ziemošanas dienvidrietumos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] laikā no maija līdz septembrim sastopams bieži. Latvijas populācija, domājams, ziemo [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-noctula-schreber/ Latvijas daba: Rūsganais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

== Izskats un īpašības ==
Rūsganais vakarsikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 60—88 [[milimetrs|mm]], svars 20—43 [[grams|g]], apakšdelma garums 46—58 mm, spārnu izplētums 32—44 [[centimetrs|cm]], ausu garums 15—21 mm, [[aste]]s garums 40—60 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-noctula/ Bat Monitoring: Noctule bat]&lt;/ref&gt;

Rūsganā vakarsikspārņa matojums ir īss un biezs, spīdīgi rūsgani, zeltaini [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuses matojums tāds pats kā uz muguras. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari. [[auss|Ausis]] īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas, tās locītavas apvidū. [[Āda]] tumši brūna, ap acīm un pie ausu pamatnes gaišāka.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[mazais vakarsikspārnis|mazajam vakarsikspārnim]], tikai lielāks un nedaudz gaišāks. Atšķiras ar īsāku muguras apmatojumu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Rūsganais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantojot divu veidu saucienus — pirmo izmanto slēgtās vidēs, tas ir modulēts un sarežģīts, ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 [[kHz]], bet otro veidu sikspārnis izmanto atklātās vietās, tā [[frekvence]] ir vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (17—22 kHz).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus noctula|Rūsganais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://animaldiversity.org/accounts/Nyctalus_noctula/ ADW: Nyctalus noctula] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>4dkvnix4058x724bivscc41xgl50z43</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazais vakarsikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641866</id>
    <revision>
      <id>4538282</id>
      <parentid>4538277</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:09:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6928" sha1="mxc4n27qqtie5ljokpskr507gukktqj" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus leisleri.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus leisleri ([[Kuhl]], 1817)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus leisleri
|       suga_lv = Mazais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus leisleri.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Mazais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus leisleri'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Izplatīts visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]], lai gan sastopamība ievērojami atšķiras dažādās teritorijās. 

== Izplatība ==
Ziemeļos areāls sasniedz [[Īrija|Īriju]], [[Skotija]]s dienviddaļu, [[Zviedrija]]s dienviddaļu. Virzienā uz dienvidiem areāls plešas līdz [[Pireneju pussala]]i, [[Itālija]]i, [[Baleāru Salas|Baleāru Salām]], [[Korsika]]i, [[Sardīnija]]i, [[Grieķija]]i un [[Krēta]]i. Austrumu virzienā tas sasniedz [[Urāli|Urālus]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Ķīna]]s centrālo daļu un [[Indija|Indiju]]. Mazajam vakarsikspārnim ir izolētas populācijas [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]] ([[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasa de Grankanārijā]] un [[Tenerife|Tenerifē]]) un [[Madeira|Madeirā]], kā arī [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

=== Latvijā ===
Mazais vakarsikspārnis [[Latvija|Latvijā]] sastopams tikai vasarā. Caur Latviju, domājams, iet šīs sugas areāla ziemeļaustrumu robeža. To var novērot regulāri, bet nelielā skaitā, rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Mazais vakarsikspārnis ir vidēji liels [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 48—72 [[milimetrs|mm]], svars 11—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—47 mm, spārnu izplētums 26—34 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 35—48 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-leisleri/ Bat Monitoring: Leisler's bat]&lt;/ref&gt;

Mazā vakarsikspārņa matojums ir biezs, spīdīgi [[brūna krāsa|brūns]] — mats pamatdaļā ir tumši brūns, augšdaļā sarkanbrūngans. Rudenī kažoks ir tumšāks nekā vasarā. Seja, ausis un spārni tumši brūni, gandrīz melni. Purns īss, masīvs. Spārni šauri un gari. Ausis relatīvi īsas un noapaļotas, auss radziņš (''tragus'') īss un noapaļots, nierveidīgs. Spārni apakšpusē mataini.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[rūsganais vakarsikspārnis|rūsganajam vakarsikspārnim]], tikai mazāks un nedaudz tumšāks. Atšķiras ar garāku muguras apmatojumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Mazais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 23—31 [[kHz]], parasti 25 kHz, skaņas ilgums apmēram 9—14 ms. Sauciens sastāv no divām daļām — pirmā daļa modulēta un sarežģīta, bet otrās daļas [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Mazais vakarsikspārnis uzturas mežainā vidē un apdzīvoto vietu parkos ar lieliem un veciem kokiem, no [[jūra]]s līmeņa līdz 2000 m [[virs jūras līmeņa]]. Atpūšas koku dobumos un spraugās, zem mizas, nolūzušos kokos un sakritušos uz zemes zaros. Visbiežāk apmetas 9—26 m augstumā virs zemes, visbiežāk 18—19 m augstumā, iecienītākie koki — [[dižskābardis]] un [[ozols]]. Kanāriju salās un Madeirā [[lauru koks|lauru koki]]. Retāk atpūtai izmanto ēku konstrukcijas. Izlido agri, uzreiz pēc saulrieta. Lidojums ātrs un izveicīgs. Mazais vakarsikspārnis var sasniegt 56 km/st ātrumu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Medī gan virs lapotnes, gan zem lapotnes, virs ūdens tilpēm un zem ielu apgaismojuma lampām. Rudenī sāk medīt pirms saulrieta.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Mazais vakarsikspārnis rudenī migrē uz ziemošanas vietām, apmetoties [[ziemas guļa]]i piemērotās vietās. Pārlidojumi var būt 1000—1500 [[kilometrs|km]] tāli. Mātītes lido tālāk nekā tēviņi, ziemojot Eiropas dienvidrietumos. Dažas tēviņu populācijas nemigrē vispār un ziemo vasaras teritorijās.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Kanāriju salās un Madeirā mazais vakarsikspārnis ir aktīvs visu ziemu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas galvenokārt ar [[zvīņspārņi]]em, kā arī ar [[divspārņi]]em, [[makstenes|makstenēm]] un [[vaboles|vabolēm]]. Medījot mitrās vietās, galvenais medījums ir [[trīsuļodi]] un [[dzēlējodi]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi), reizēm kopā ar rūsgano vakarsikspārni. Lai arī aukļkolonijas parasti ir nelielas, Īrijā sikspārņu pētnieki kādā ēkā atklāja koloniju ar apmēram 1000 mātītēm.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Apdzīvo koku dobumus vai sikspārņu būrus, reizēm jumta konstrukcijās. Mazo vakarsikspārni ļoti reti var novērot klinšu spraugās. Arī tēviņi vasaras periodā veido nelielas kolonijas, līdz 12 īpatņiem. Kolonija atrašanās vietu var mainīt gandrīz katru dienu. Jūnijā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Pārošanās sezona sākas jūlija beigās un turpinās līdz septembrim. Tēviņš nodibina pārošanās teritoriju un ar skaļiem saucieniem un veiklu lidināšanos piesaista teritorijai līdz apmēram 10 mātītēm.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus leisleri|Mazais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-leisleri Eurobats: Nyctalus leisleri] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>mxc4n27qqtie5ljokpskr507gukktqj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538285</id>
      <parentid>4538282</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:26:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>redakcija</comment>
      <origin>4538285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6930" sha1="jczl4qwxaw8l0r6jfayysigp2t8dnq1" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus leisleri.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus leisleri ([[Kuhl]], 1817)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus leisleri
|       suga_lv = Mazais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus leisleri.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Mazais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus leisleri'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Izplatīts visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]], lai gan sastopamība ievērojami atšķiras dažādās teritorijās. 

== Izplatība ==
Ziemeļos areāls sasniedz [[Īrija|Īriju]], [[Skotija]]s dienviddaļu, [[Zviedrija]]s dienviddaļu. Virzienā uz dienvidiem areāls plešas līdz [[Pireneju pussala]]i, [[Itālija]]i, [[Baleāru Salas|Baleāru Salām]], [[Korsika]]i, [[Sardīnija]]i, [[Grieķija]]i un [[Krēta]]i. Austrumu virzienā tas sasniedz [[Urāli|Urālus]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Ķīna]]s centrālo daļu un [[Indija|Indiju]]. Mazajam vakarsikspārnim ir izolētas populācijas [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]] ([[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasa de Grankanārijā]] un [[Tenerife|Tenerifē]]) un [[Madeira|Madeirā]], kā arī [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

=== Latvijā ===
Mazais vakarsikspārnis [[Latvija|Latvijā]] sastopams tikai vasarā. Caur Latviju, domājams, iet šīs sugas areāla ziemeļaustrumu robeža. To var novērot regulāri, bet nelielā skaitā, rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Mazais vakarsikspārnis ir vidēji liels [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 48—72 [[milimetrs|mm]], svars 11—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—47 mm, spārnu izplētums 26—34 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 35—48 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-leisleri/ Bat Monitoring: Leisler's bat]&lt;/ref&gt;

Mazā vakarsikspārņa matojums ir biezs, spīdīgi [[brūna krāsa|brūns]] — mats pamatdaļā ir tumši brūns, augšdaļā sarkanbrūngans. Rudenī kažoks ir tumšāks nekā vasarā. Seja, ausis un spārni tumši brūni, gandrīz melni. Purns plats un strups. Spārni šauri un gari. Ausis relatīvi īsas un noapaļotas, auss radziņš (''tragus'') īss un noapaļots, nierveidīgs. Spārni apakšpusē mataini.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[rūsganais vakarsikspārnis|rūsganajam vakarsikspārnim]], tikai mazāks un nedaudz tumšāks. Atšķiras ar garāku muguras apmatojumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Mazais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 23—31 [[kHz]], parasti 25 kHz, skaņas ilgums apmēram 9—14 ms. Sauciens sastāv no divām daļām — pirmā daļa modulēta un sarežģīta, bet otrās daļas [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Mazais vakarsikspārnis uzturas mežainā vidē un apdzīvoto vietu parkos ar lieliem un veciem kokiem, no [[jūra]]s līmeņa līdz 2000 m [[virs jūras līmeņa]]. Atpūšas koku dobumos un spraugās, zem mizas, nolūzušos kokos un sakritušos uz zemes zaros. Visbiežāk apmetas 9—26 m augstumā virs zemes, visbiežāk 18—19 m augstumā, iecienītākie koki — [[dižskābardis]] un [[ozols]]. Kanāriju salās un Madeirā [[lauru koks|lauru koki]]. Retāk atpūtai izmanto ēku konstrukcijas. Izlido agri, uzreiz pēc saulrieta. Lidojums ātrs un izveicīgs. Mazais vakarsikspārnis var sasniegt 56 km/st ātrumu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Medī gan virs lapotnes, gan zem lapotnes, virs ūdens tilpēm un zem ielu apgaismojuma lampām. Rudenī sāk medīt pirms saulrieta.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Mazais vakarsikspārnis rudenī migrē uz ziemošanas vietām, apmetoties [[ziemas guļa]]i piemērotās vietās. Pārlidojumi var būt 1000—1500 [[kilometrs|km]] tāli. Mātītes lido tālāk nekā tēviņi, ziemojot Eiropas dienvidrietumos. Dažas tēviņu populācijas nemigrē vispār un ziemo vasaras teritorijās.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Kanāriju salās un Madeirā mazais vakarsikspārnis ir aktīvs visu ziemu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas galvenokārt ar [[zvīņspārņi]]em, kā arī ar [[divspārņi]]em, [[makstenes|makstenēm]] un [[vaboles|vabolēm]]. Medījot mitrās vietās, galvenais medījums ir [[trīsuļodi]] un [[dzēlējodi]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi), reizēm kopā ar rūsgano vakarsikspārni. Lai arī aukļkolonijas parasti ir nelielas, Īrijā sikspārņu pētnieki kādā ēkā atklāja koloniju ar apmēram 1000 mātītēm.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Apdzīvo koku dobumus vai sikspārņu būrus, reizēm jumta konstrukcijās. Mazo vakarsikspārni ļoti reti var novērot klinšu spraugās. Arī tēviņi vasaras periodā veido nelielas kolonijas, līdz 12 īpatņiem. Kolonija atrašanās vietu var mainīt gandrīz katru dienu. Jūnijā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Pārošanās sezona sākas jūlija beigās un turpinās līdz septembrim. Tēviņš nodibina pārošanās teritoriju un ar skaļiem saucieniem un veiklu lidināšanos piesaista teritorijai līdz apmēram 10 mātītēm.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus leisleri|Mazais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-leisleri Eurobats: Nyctalus leisleri] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>jczl4qwxaw8l0r6jfayysigp2t8dnq1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538288</id>
      <parentid>4538285</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:39:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izskats un īpašības */ papildināts</comment>
      <origin>4538288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7037" sha1="97s9yp7q9c1hhiwu3fzjpor618y69nw" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus leisleri.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus leisleri ([[Kuhl]], 1817)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus leisleri
|       suga_lv = Mazais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus leisleri.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Mazais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus leisleri'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Izplatīts visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]], lai gan sastopamība ievērojami atšķiras dažādās teritorijās. 

== Izplatība ==
Ziemeļos areāls sasniedz [[Īrija|Īriju]], [[Skotija]]s dienviddaļu, [[Zviedrija]]s dienviddaļu. Virzienā uz dienvidiem areāls plešas līdz [[Pireneju pussala]]i, [[Itālija]]i, [[Baleāru Salas|Baleāru Salām]], [[Korsika]]i, [[Sardīnija]]i, [[Grieķija]]i un [[Krēta]]i. Austrumu virzienā tas sasniedz [[Urāli|Urālus]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Ķīna]]s centrālo daļu un [[Indija|Indiju]]. Mazajam vakarsikspārnim ir izolētas populācijas [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]] ([[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasa de Grankanārijā]] un [[Tenerife|Tenerifē]]) un [[Madeira|Madeirā]], kā arī [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

=== Latvijā ===
Mazais vakarsikspārnis [[Latvija|Latvijā]] sastopams tikai vasarā. Caur Latviju, domājams, iet šīs sugas areāla ziemeļaustrumu robeža. To var novērot regulāri, bet nelielā skaitā, rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Mazais vakarsikspārnis ir vidēji liels [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 48—72 [[milimetrs|mm]], svars 11—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—47 mm, spārnu izplētums 26—34 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 35—48 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-leisleri/ Bat Monitoring: Leisler's bat]&lt;/ref&gt;

Mazā vakarsikspārņa matojums ir biezs, spīdīgi [[brūna krāsa|brūns]] — mats pamatdaļā ir tumši brūns, augšdaļā sarkanbrūngans. Rudenī kažoks ir tumšāks nekā vasarā. Seja, ausis un spārni tumši brūni, gandrīz melni. Purns plats un strups. Spārni šauri un gari. Ausis relatīvi īsas un noapaļotas, auss radziņš (''tragus'') īss un noapaļots, nierveidīgs. Spārni apakšpusē mataini. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas).&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[rūsganais vakarsikspārnis|rūsganajam vakarsikspārnim]], tikai mazāks un nedaudz tumšāks. Atšķiras ar garāku muguras apmatojumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Mazais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 23—31 [[kHz]], parasti 25 kHz, skaņas ilgums apmēram 9—14 ms. Sauciens sastāv no divām daļām — pirmā daļa modulēta un sarežģīta, bet otrās daļas [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Mazais vakarsikspārnis uzturas mežainā vidē un apdzīvoto vietu parkos ar lieliem un veciem kokiem, no [[jūra]]s līmeņa līdz 2000 m [[virs jūras līmeņa]]. Atpūšas koku dobumos un spraugās, zem mizas, nolūzušos kokos un sakritušos uz zemes zaros. Visbiežāk apmetas 9—26 m augstumā virs zemes, visbiežāk 18—19 m augstumā, iecienītākie koki — [[dižskābardis]] un [[ozols]]. Kanāriju salās un Madeirā [[lauru koks|lauru koki]]. Retāk atpūtai izmanto ēku konstrukcijas. Izlido agri, uzreiz pēc saulrieta. Lidojums ātrs un izveicīgs. Mazais vakarsikspārnis var sasniegt 56 km/st ātrumu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Medī gan virs lapotnes, gan zem lapotnes, virs ūdens tilpēm un zem ielu apgaismojuma lampām. Rudenī sāk medīt pirms saulrieta.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Mazais vakarsikspārnis rudenī migrē uz ziemošanas vietām, apmetoties [[ziemas guļa]]i piemērotās vietās. Pārlidojumi var būt 1000—1500 [[kilometrs|km]] tāli. Mātītes lido tālāk nekā tēviņi, ziemojot Eiropas dienvidrietumos. Dažas tēviņu populācijas nemigrē vispār un ziemo vasaras teritorijās.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Kanāriju salās un Madeirā mazais vakarsikspārnis ir aktīvs visu ziemu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas galvenokārt ar [[zvīņspārņi]]em, kā arī ar [[divspārņi]]em, [[makstenes|makstenēm]] un [[vaboles|vabolēm]]. Medījot mitrās vietās, galvenais medījums ir [[trīsuļodi]] un [[dzēlējodi]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi), reizēm kopā ar rūsgano vakarsikspārni. Lai arī aukļkolonijas parasti ir nelielas, Īrijā sikspārņu pētnieki kādā ēkā atklāja koloniju ar apmēram 1000 mātītēm.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Apdzīvo koku dobumus vai sikspārņu būrus, reizēm jumta konstrukcijās. Mazo vakarsikspārni ļoti reti var novērot klinšu spraugās. Arī tēviņi vasaras periodā veido nelielas kolonijas, līdz 12 īpatņiem. Kolonija atrašanās vietu var mainīt gandrīz katru dienu. Jūnijā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Pārošanās sezona sākas jūlija beigās un turpinās līdz septembrim. Tēviņš nodibina pārošanās teritoriju un ar skaļiem saucieniem un veiklu lidināšanos piesaista teritorijai līdz apmēram 10 mātītēm.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus leisleri|Mazais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-leisleri Eurobats: Nyctalus leisleri] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>97s9yp7q9c1hhiwu3fzjpor618y69nw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monteroza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641870</id>
    <revision>
      <id>4538480</id>
      <parentid>4537987</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:47:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2221" sha1="5swbrjdxj78vpsi8d8cuoo2u2hyxcqv" xml:space="preserve">{{Grēdas infokaste
|nosaukums              = Monteroza
|attēls                 = MonteRosaWestseite gesehenVomGornergrat.JPG
|attēla_platums         = 
|paraksts               = 
 | pushpin_map          =  Alpi#Šveice#Itālija
 | pushpin_relief       =  yes
 |latd  = 45 |latm  = 56 |lats  = 13 |latNS  = N
 |longd =  7 |longm = 52 |longs = 00 |longEW = E
| label_position      = 
|region                 = Eiropa
|CoordScale             =
|kontinents             = Eirāzija
|novietojums            = 
|valstis                = {{ITA}}, {{SUI}}
|ģeo_apgabals           = 
|atdala_ko              = 
|atdala_no              = 
|ietilpst               = [[Penninu Alpi]]
|sastāv                 = 
|garums                 = 25
|platums                = 14
|kalns                  = [[Difūra smaile]]
|augstums               = 4 634
|pilsētas               = 
|kategorijas            = nē
}}

'''Monteroza''' ({{val|it|Monte Rosa}}, {{val|fr|Mont Rose}}, {{val|de|Monte Rosa}}) ir kalnu masīvs [[Penninu Alpi|Penninu Alpos]], to augstākā daļa. Administratīvi atrodas [[Itālija]]s [[Valle d'Aosta]]s un [[Pjemonta]]s reģionos un [[Šveice]]s [[Valē kantons|Valē kantonā]]. Masīva augstākā virsotne ir 4634 metrus augstā [[Difūra smaile]]. Lielu daļu kalnu masīva klāj sniegi un ledāji, tajā skaitā Penninu Alpu lielākais [[ledājs]] [[Gorners]] (69 km²). Monteroza atrodas uz ūdensķirtnes starp [[Rona]]s un [[Po (upe)|Po]] upju baseiniem. Lai arī kalna nosaukums gan itāļu, gan franču valodā nozīmē ‘Sārtais kalns’, tā nosaukums cēlies no [[arpitāņu valoda]]s ''rouése'' — ‘ledājs’.&lt;ref&gt;[https://www.lovevda.it/it/scoprire/grandi-montagne/monte-rosa Monte Rosa. ''Regione Autonoma Valle d’Aosta'']&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.aethos.com/journal/monte-rosa-one-of-europes-best-kept-secrets?p=base&amp;c=property-select&amp;lg=en-US Monte Rosa, Italy - One of Europe’s Best Kept Secrets]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija-aizmetnis}}
{{Šveice-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alpi]]
[[Kategorija:Itālijas kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Šveices kalnu grēdas]]</text>
      <sha1>5swbrjdxj78vpsi8d8cuoo2u2hyxcqv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>772. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641894</id>
    <revision>
      <id>4538399</id>
      <parentid>4538229</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:44:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3225" sha1="1bsb2t2km0gjhfbcbavumm6c81i701o" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|772}}
{{Gads citos kalendāros|772}}
'''772. gads''' ({{Rom sk gadam|772}}) bija garais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
=== Pāvesta valsts ===
* [[1. februāris]] — pēc pāvesta [[Stefans III (pāvests)|Stefana III]] nāves par 95. [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] tika ievēlēts [[Adriāns I]].
* [[9. februāris]] — notika Adriāna I iesvētīšana (konsekrēšana).
* [[22. aprīlis]] — pāvests Adriāns I pārtrauca datēt savas [[Bulla (reliģija)|bullas]] un dokumentus pēc [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Bizantijas imperatora]] valdīšanas gadiem. Šis solis parāda pāvesta attālāšanos no [[Konstantinopole]]s ietekmes un tuvināšanos [[franki]]em.

=== Franku valsts ===
Notika Sakšu kari (772–804): 
* vasara — Franku karalis [[Kārlis Lielais]] sāka pirmo lielo kampaņu pret [[sakši]]em. Viņš ieņēma Eresburgas cietoksni un iznīcināja sakšu svēto Irminsulu (sakšu svēto koku vai stabu) netālu no mūsdienu [[Pāderborna]]s. Franki izpostīja vairākas sakšu nocietinātās vietas un piespieda sakšus atkāpties aiz [[Vēzera]]s upes. Pēc sarunām ar dažiem sakšu dižciltīgajiem Kārlis Lielais paņēma ķīlniekus un izvietoja [[Garnizons|garnizonus]].
* [[Langobardi|Langobardu]] karalis [[Dezidērijs]], sašutis par to, ka Kārlis Lielais atstūma viņa meitu Desideratu, pasludināja Karlomaņa dēlus par likumīgajiem franku troņa mantiniekiem. Viņš uzbruka pāvestam Adriānam I, iebruka [[Pentapoles hercogiste|Pentapoles hercogistē]], ieņēma vairākas pāvesta pilsētas (tostarp [[Ravenna|Ravennu]]) un virzījās pret [[Roma|Romu]]. Pāvests gada beigās nosūtīja sūtniecību uz [[Tjonvila|Tjonvilu]], lūdzot Kārļa Lielā militāro palīdzību.
&lt;gallery&gt;
Frankenreich 768-811.jpg|Franku valsts izplešanās (768-811)
&lt;/gallery&gt;

=== Ziemeļāfrika (Ifrīkija) ===
* marts (aptuveni 27. rabi' I 155. hidžras gadā) — Abasīdu karaspēks [[Jazīds ibn Hatima al-Muhallabī|Jazīda ibn Hatima al-Muhallabī]] vadībā sakāva harijītus ([[Ibādieši|Ibādiešus]]) [[Tripolitānija|Tripolitānijā]]. Kaujas laikā tika nogalināts viņu līderis [[Abū Hatims Jakūbs ibn Labībs]].
* maijs — Jazīds ibn Hatims iegāja [[Kairavāna|Kairavānā]] un nostiprināja abasīdu varu pār [[Ifrīkija|Ifrīkiju]]. Viņa valdīšanas periods (līdz 787. gadam) kļuva par relatīva miera un stabilitātes laiku reģionā.

=== Āzija ===
* [[Abāsīdu kalifāts|Abasīdu kalifs]] [[Al-Mansūrs]] pabeidza garnizona pilsētas al-Rāfikas celtniecību blakus [[Raka]]i (mūsdienu [[Sīrija|Sīrijā]]).

== Dzimuši ==
* [[1. marts]] (dažos avotos) — [[Bai Dzjuji]], ķīniešu dzejnieks un ierēdnis [[Tanu dinastija]]s laikā (miris 846. gadā).

== Miruši ==
* [[24. janvāris]] — [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]], Romas pāvests.
* [[13. maijs]] — [[Dokjo]] (Dōkyō), japāņu [[Budisms|budistu]] mūks.
* [[10. jūlijs]] — [[Amalberga no Temses]], lotaringiešu mūķene un svētā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:772. gads| ]]</text>
      <sha1>1bsb2t2km0gjhfbcbavumm6c81i701o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>771. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641908</id>
    <revision>
      <id>4538283</id>
      <timestamp>2026-10-21T12:20:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Gadu navigācija|771}} {{Gads citos kalendāros|771}} '''771. gads''' ({{Rom sk gadam|771}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].  == Notikumi == === Franku valsts === * [[4. decembris]] — Samusi villā nomirа [[Karlomans I]] ([[Pipins Īsais|Pippina Īsā]] jaunākais dēls). Viņa brālis [[Kārlis Lielais]] kļuva par vienīgo franku karali un apvienoja [[Franku valsts|Franku valsti]]. * Kārlis Liela...</comment>
      <origin>4538283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1997" sha1="mh0cbpaxy7dl7uhyze62jeua4vps4bu" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|771}}
{{Gads citos kalendāros|771}}
'''771. gads''' ({{Rom sk gadam|771}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
=== Franku valsts ===
* [[4. decembris]] — Samusi villā nomirа [[Karlomans I]] ([[Pipins Īsais|Pippina Īsā]] jaunākais dēls). Viņa brālis [[Kārlis Lielais]] kļuva par vienīgo franku karali un apvienoja [[Franku valsts|Franku valsti]].
* Kārlis Lielais izšķīrās no savas [[Langobardi|langobardu]] sievas [[Deziderata]]s ([[Dezidērijs|Dezidērija]] meitas) un apprecēja 13 gadus veco [[Švābija|švābu]] meiteni [[Hildegarde|Hildegardi]], kura vēlāk dzemdēja viņam deviņus bērnus. Dezidērijs, sašutis par to, plānoja sodīt frankus un [[Roma|Romu]].
* Langobardu karalis Dezidērijs uzņēma Karlomaņa atraitni Gerbergu ar abiem dēliem [[Pāvija|Pāvijā]].

=== Anglija ===
* [[Mersija]]s karalis [[Ofa]] sakāva [[Hestingi|hestingus]] un pievienoja viņu zemi savai [[Saseksa]]s apakškaralistei.&lt;ref&gt;Symeon of Durham. &quot;Ch. 47&quot;. Historia Regum. p. 450.&lt;/ref&gt;

=== Amerika ===
* [[24. janvāris]] — [[maiji|maiju]] valdnieks [[Kʼakʼ Tiliv Čan Jopaats]] [[Kvirigva|Kvirigvā]] ([[Gvatemala]]) iesvētīja 65 tonnu smagu [[Stēla|stēlu]] — lielāko zināmo maiju izkalto akmeni.

== Dzimuši ==
* [[Al-Hakams I]] — [[Kordovas emirāts|Kordovas emīrs]] (miris 822. gadā).
* [[Ubajdallāhs ibn al-Mahdī]] — [[Abāsīdu kalifāts|abasīdu]] princis un politiķis (miris 810. gadā).
* [[Konstantīns VI]] — [[Bizantijas imperators]] (miris 797. gadā).

== Miruši ==
* [[4. decembris]] — [[Karlomans I]], [[franki|franku]] karalis (dzimis 751. gadā).
* [[Koirpre mak Fogartaigs]] — Bregas karalis ([[Īrija]]).
* [[Fudživara no Nagate]] — japāņu dižciltīgais (dzimis 714. gadā).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:771. gads| ]]</text>
      <sha1>mh0cbpaxy7dl7uhyze62jeua4vps4bu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538284</id>
      <parentid>4538283</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T12:21:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2080" sha1="tk154i59q008xxldvbls7dnzam3vsej" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|771}}
{{Gads citos kalendāros|771}}
'''771. gads''' ({{Rom sk gadam|771}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
=== Franku valsts ===
* [[4. decembris]] — Samusi villā nomirа [[Karlomans I]] ([[Pipins Īsais|Pippina Īsā]] jaunākais dēls). Viņa brālis [[Kārlis Lielais]] kļuva par vienīgo franku karali un apvienoja [[Franku valsts|Franku valsti]].
* Kārlis Lielais izšķīrās no savas [[Langobardi|langobardu]] sievas [[Deziderata]]s ([[Dezidērijs|Dezidērija]] meitas) un apprecēja 13 gadus veco [[Švābija|švābu]] meiteni [[Hildegarde|Hildegardi]], kura vēlāk dzemdēja viņam deviņus bērnus. Dezidērijs, sašutis par to, plānoja sodīt frankus un [[Roma|Romu]].
* Langobardu karalis Dezidērijs uzņēma Karlomaņa atraitni Gerbergu ar abiem dēliem [[Pāvija|Pāvijā]].
&lt;gallery&gt;
Frankenreich 768-811.jpg|Franku valsts izplešanās (768-811)
&lt;/gallery&gt;

=== Anglija ===
* [[Mersija]]s karalis [[Ofa]] sakāva [[Hestingi|hestingus]] un pievienoja viņu zemi savai [[Saseksa]]s apakškaralistei.&lt;ref&gt;Symeon of Durham. &quot;Ch. 47&quot;. Historia Regum. p. 450.&lt;/ref&gt;

=== Amerika ===
* [[24. janvāris]] — [[maiji|maiju]] valdnieks [[Kʼakʼ Tiliv Čan Jopaats]] [[Kvirigva|Kvirigvā]] ([[Gvatemala]]) iesvētīja 65 tonnu smagu [[Stēla|stēlu]] — lielāko zināmo maiju izkalto akmeni.

== Dzimuši ==
* [[Al-Hakams I]] — [[Kordovas emirāts|Kordovas emīrs]] (miris 822. gadā).
* [[Ubajdallāhs ibn al-Mahdī]] — [[Abāsīdu kalifāts|abasīdu]] princis un politiķis (miris 810. gadā).
* [[Konstantīns VI]] — [[Bizantijas imperators]] (miris 797. gadā).

== Miruši ==
* [[4. decembris]] — [[Karlomans I]], [[franki|franku]] karalis (dzimis 751. gadā).
* [[Koirpre mak Fogartaigs]] — Bregas karalis ([[Īrija]]).
* [[Fudživara no Nagate]] — japāņu dižciltīgais (dzimis 714. gadā).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:771. gads| ]]</text>
      <sha1>tk154i59q008xxldvbls7dnzam3vsej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>769. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641909</id>
    <revision>
      <id>4538294</id>
      <timestamp>2026-10-21T13:10:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Gadu navigācija|769}} {{Gads citos kalendāros|769}} '''769. gads''' ({{Rom sk gadam|769}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].  == Notikumi == === Franku valsts === * [[Kārlis Lielais]] sāka karagājienu pret [[Akvitānija]]s un [[Gaskonija]]s hercogistēm. Viņš vadīja franku armiju uz [[Bordo]] un Fronsakā uzcēla cietoksni. * Viņa jaunākais brālis [[Karlomans I]] atteicās palīdzēt un at...</comment>
      <origin>4538294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2536" sha1="0942evt9tnfwi25m02zfrbagse8yz45" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|769}}
{{Gads citos kalendāros|769}}
'''769. gads''' ({{Rom sk gadam|769}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
=== Franku valsts ===
* [[Kārlis Lielais]] sāka karagājienu pret [[Akvitānija]]s un [[Gaskonija]]s hercogistēm. Viņš vadīja franku armiju uz [[Bordo]] un Fronsakā uzcēla cietoksni.
* Viņa jaunākais brālis [[Karlomans I]] atteicās palīdzēt un atgriezās [[Burgundija|Burgundijā]].
* Akvitānijas hercogs [[Hunalds II]] bija spiests bēgt uz Gaskonijas hercoga [[Lups II|Lupa II]] galmu. Lups, baidīdamies no Kārļa Lielā, izdeva Hunaldu un viņa sievu, saņemot mieru. Hunalds tika ieslodzīts klosterī.
* Akvitānija un Gaskonija tika pakļautas [[Franku valsts|Franku valstij]].
&lt;gallery&gt;
Frankenreich 768-811.jpg|Franku valsts izplešanās (768-811)
&lt;/gallery&gt;

=== Pāvesta valsts ===
* [[12. aprīlis]]—[[15. aprīlis]] — pāvests [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]] sasauca [[Laterāna koncils (769)|Laterāna koncilu]]. Koncilā tika mainīta pāvesta vēlēšanu kārtība (lai novērstu laju iejaukšanos un antipāvestu ievēlēšanu) un pasludināta anatēma (lāsts) [[Ierijas koncils|Ierijas koncila]] [[ikonoklasms|ikonoklasmam]].

=== Citi notikumi ===
* [[Īrija|Īrijā]] Māels Ruains dibināja [[Tallaghtas klosteris|Tallaghtas klosteri]], kas kļuva par mācību un dievbijības centru, saistītu ar ''Céli Dé'' ([[kuldi]]) reformu kustību.
* Aptuveni šajā laikā [[Mainca]]s arhibīskaps [[Lulls]] dibināja [[Hersfeldas abatija|Hersfeldas abatiju]] (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]]).

== Dzimuši ==
* [[Pipins Kuprainis]] — Kārļa Lielā pirmais dēls (no [[Himiltruda]]s).
* [[Egberts]] — vēlākais [[Veseksa]]s karalis (iespējams arī 771. gadā).
* [[Du Juaņjins]] — [[Tanu dinastija]]s kanclers (miris 833. gadā).

== Miruši ==
* [[14. janvāris]] — [[Cui Huans]], Tanu dinastijas kanclers.
* [[9. marts]] — [[Alans no Farfas]], akvitāniešu zinātnieks un vientuļnieks.
* [[13. decembris]] — [[Du Hundzjans]], Tanu dinastijas kanclers (dzimis 709. gadā).
* [[Konhubars mak Kumasgahs]] — Aidnes (''Uí Fiachrach Aidhne'') karalis (Īrija).&lt;ref&gt;&quot;[https://celt.ucc.ie/published/T100001A/index.html The Annals of Ulster]&quot;. CELT: The Corpus of Electronic Texts. Retrieved November 15, 2024.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:769. gads| ]]</text>
      <sha1>0942evt9tnfwi25m02zfrbagse8yz45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:772. gads</title>
    <ns>1</ns>
    <id>641910</id>
    <revision>
      <id>4538296</id>
      <timestamp>2026-10-21T13:22:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>/* Starpvalodu saites */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4538296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="208" sha1="ksc221k4tzidac78f4n3dza57esh8so" xml:space="preserve">== Starpvalodu saites ==
Kāpēc šim rakstam nevar pielikt starpvalodu saites? [[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 16.22 (EEST)</text>
      <sha1>ksc221k4tzidac78f4n3dza57esh8so</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538361</id>
      <parentid>4538296</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T15:50:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <comment>/* Starpvalodu saites */</comment>
      <origin>4538361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="423" sha1="5axt5afbb3rofc1sg4ft9rbubergz6l" xml:space="preserve">== Starpvalodu saites ==
Kāpēc šim rakstam nevar pielikt starpvalodu saites? [[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 16.22 (EEST)
: Man izdevās. Pirms brīža nevarēju vispār piekļūt Vikipēdijai, varbūt ar to saistīts.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 18.50 (EEST)</text>
      <sha1>5axt5afbb3rofc1sg4ft9rbubergz6l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538387</id>
      <parentid>4538361</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T16:28:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="681" sha1="7t3g4o39skiekhcx2g5q2m2nswwvio4" xml:space="preserve">== Starpvalodu saites ==
Kāpēc šim rakstam nevar pielikt starpvalodu saites? [[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 16.22 (EEST)
: Man izdevās. Pirms brīža nevarēju vispār piekļūt Vikipēdijai, varbūt ar to saistīts.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 18.50 (EEST)
:: Iespējams kāds vikipēdijas gļuks. Pirms tam nevarēju pielikt starpvalodu saites 767. gadam, bet tagad bez problēmām. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 19.28 (EEST)</text>
      <sha1>7t3g4o39skiekhcx2g5q2m2nswwvio4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>768. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641911</id>
    <revision>
      <id>4538327</id>
      <timestamp>2026-10-21T14:31:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Gadu navigācija|768}} {{Gads citos kalendāros|768}} '''768. gads''' ({{Rom sk gadam|768}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].  == Notikumi == === Franku valsts === * [[24. septembris]] — nomirа [[Pipins Īsais]] (Pipins III) [[Senžermēnas abatija|Senžermēnas abatijā]] netālu no [[Parīze]]s, kā rezultātā [[Franku valsts]] tika sadalīta starp viņa dēliem: :* [[Kārlis Lielais]] saņēma...</comment>
      <origin>4538327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2757" sha1="p0ah2nh2a1u8vcmryjixoba2zggz3z9" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|768}}
{{Gads citos kalendāros|768}}
'''768. gads''' ({{Rom sk gadam|768}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
=== Franku valsts ===
* [[24. septembris]] — nomirа [[Pipins Īsais]] (Pipins III) [[Senžermēnas abatija|Senžermēnas abatijā]] netālu no [[Parīze]]s, kā rezultātā [[Franku valsts]] tika sadalīta starp viņa dēliem:
:* [[Kārlis Lielais]] saņēma ārējās teritorijas: [[Neistrija|Neistriju]], rietumu [[Akvitānija|Akvitāniju]] un ziemeļu [[Austrazija|Austraziju]].
:* [[Karlomans I]] saņēma iekšējās teritorijas: dienvidu Austrasiju, [[Septimānija|Septimāniju]], austrumu Akvitāniju, [[Burgundija|Burgundiju]], [[Provansa|Provansu]], [[Švābija|Švābiju]] un zemes, kas robežojas ar [[Itālija|Itāliju]].
* [[9. oktobris]] — Kārlis Lielais tika kronēts [[Nuajona|Nuajonā]], bet Karlomans I — [[Suasona|Suasonā]].
* Akvitānijas hercogs [[Vaifars]] (''Waiofar'') un viņa ģimene tika sagūstīti un nogalināti Perigoras mežā.&lt;ref&gt;Lewis, Archibald Ross (1965). ''The Development of Southern French and Catalan Society, 718–1050''. Austin: University of Texas Press. pp. 27–28.&lt;/ref&gt; Viņa radinieks [[Hunalds II]] turpināja pretošanos frankiem.
&lt;gallery&gt;
Frankenreich 768-811.jpg|Franku valsts izplešanās (768-811)
&lt;/gallery&gt;

=== Pāvesta valsts ===
* [[7. augusts]] — [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]] kļuva par 94. [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], nomainot [[Pāvils I (pāvests)|Pāvilu I]]. Antipāvests Konstantīns II tika gāzts ar [[Langobardi|langobardu]] karaļa [[Dezidērijs|Dezidērija]] atbalstu.

=== Ibērijas pussala ===
* [[Astūrija|Astūrijas]] karalis [[Fruela I]] (“Cietsirdīgais”) tika noslepkavots [[Kangasa|Kangasā]] pēc tam, kad pats bija nogalinājis savu brāli Vimerano. Viņu nomainīja brālēns [[Aurēlijs (Astūrijas karalis)|Aurēlijs]], kuru ievēlēja dižciltīgie.

=== Citi notikumi ===
* [[Japāna|Japānā]] Nārā Fudživaru dzimta uzcēla [[Kasugas svētnīca|Kasugas svētnīcu]].

== Dzimuši ==
* [[Haņs Juis]] — ķīniešu filozofs un dzejnieks (miris 824. gadā).
* [[Sjue Tao]] — ķīniešu dzejniece (mirusi 831. gadā).

== Miruši ==
* [[24. septembris]] — [[Pipins Īsais]], franku karalis (dzimis 714. gadā).
* [[20. augusts]] — [[Edberts]], [[Nortambrija]]s karalis.
* Fruela I — Astūrijas karalis.
* Vaifars — Akvitānijas hercogs.
* [[Toto]] — [[Nepi (Itālija)|Nepi]] hercogs.
* [[Jašuns Balams IV]] — [[Jaščilana]]s valdnieks (dzimis 709. gadā).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:768. gads| ]]</text>
      <sha1>p0ah2nh2a1u8vcmryjixoba2zggz3z9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>767. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641912</id>
    <revision>
      <id>4538342</id>
      <timestamp>2026-10-21T15:19:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Gadu navigācija|767}} {{Gads citos kalendāros|767}} '''767. gads''' ({{Rom sk gadam|767}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].  == Notikumi == === Franku valsts === * [[Pipins Īsais]] turpināja karagājienu pret [[Akvitānija]]s hercogisti. [[Franki]] iekaroja [[Bordo]] un postīja centrālo Akvitāniju, praktiski salaužot jebkādu pretestību reģionā. * Pipins Īsais [[Žantiji|Žantijī]] (n...</comment>
      <origin>4538342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2429" sha1="br2yqwer0fxti03tizolyk8lrpigrmm" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|767}}
{{Gads citos kalendāros|767}}
'''767. gads''' ({{Rom sk gadam|767}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
=== Franku valsts ===
* [[Pipins Īsais]] turpināja karagājienu pret [[Akvitānija]]s hercogisti. [[Franki]] iekaroja [[Bordo]] un postīja centrālo Akvitāniju, praktiski salaužot jebkādu pretestību reģionā.
* Pipins Īsais [[Žantiji|Žantijī]] (netālu no [[Parīze]]s) pieņēma [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] delegāciju. Tika apspriesta ārpolitika saistībā ar [[Itālija|Itāliju]] un bizantiešu [[Ikonoklasms|ikonoklasma]] jautājums.

=== Bizantijas impērija ===
* [[Konstantīns V]] iebruka [[Bulgārija|Bulgārijā]], šķērsojot [[Stara Planina|Balkānu kalnus]], un nodedzināja vairākas apmetnes ap bulgāru galvaspilsētu [[Pliska|Plisku]]. Viņš noslēdza miera līgumu ar bulgāru hanu [[Pagans|Paganu]], kura zemē valdīja [[anarhija]].&lt;ref&gt;John V.A. Fine, Jr. (1991) ''The Early Medieval Balkans: A Critical Survey from the Sixth to the Late Twelfth Century'', p. 77. ISBN 978-0-472-08149-3&lt;/ref&gt;

=== Pāvesta valsts ===
* [[28. jūnijs]] — pēc desmit gadu pontifikāta nomirа pāvests [[Pāvils I (pāvests)|Pāvils I]]. Viņš bija protestējis pret Konstantīna V ikonoklasmu un sniedzis patvērumu grieķu mūkiem, kas tika padzīti no Bizantijas.
* [[Nepi (Itālija)|Nepi]] hercogs [[Toto]] veica apvērsumu [[Roma|Romā]] un par pāvestu iecēla savu brāli laju — [[Konstantīns II (antipāvests)|Konstantīnu II]] ([[Antipāvests|antipāvestu]]).

=== Āfrika ===
* [[Haridžīti|Haridžītu]] [[berberi]] no [[Tlemsena]]s un [[Tiareta]]s mēģināja iekarot [[Ifrīkija|Ifrīkiju]] [[Abāsīdu kalifāts|Abasīdu kalifātā]], taču nespēja ieņemt galvaspilsētu [[Kairavāna|Kairavānu]].

== Dzimuši ==
* [[15. septembris]] — [[Saičo]], japāņu [[Budisms|budistu]] mūks (miris 822. gadā).

== Miruši ==
* [[28. jūnijs]] — [[Pāvils I (pāvests)|Pāvils I]], [[Romas pāvests]].
* [[18. jūnijs]] — [[Abū Hanīfa]] — musulmaņu imāms un zinātnieks (dzimis 699. gadā).
* [[Ibn Ishāks]] (miris šajā vai 768. gadā) — musulmaņu vēsturnieks un [[hagiogrāfs]] (dzimis 704. gadā).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:767. gads| ]]</text>
      <sha1>br2yqwer0fxti03tizolyk8lrpigrmm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>766. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641913</id>
    <revision>
      <id>4538385</id>
      <timestamp>2026-10-21T16:22:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Gadu navigācija|766}} {{Gads citos kalendāros|766}} '''766. gads''' ({{Rom sk gadam|766}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].  == Notikumi == === Franku valsts === * [[Pipins Īsais]] turpināja karagājienu pret [[Akvitānija]]s hercogisti. Maijā viņš [[Orleāna|Orleānā]] rīkoja karaspēka sapulci un iebruka Akvitānijā, kuru bija pametis hercogs [[Vaifars]]. [[Franki]] sasniedza Ažēna|A...</comment>
      <origin>4538385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2839" sha1="4x3tfl27nku03ki8e571k62j7w14kn2" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|766}}
{{Gads citos kalendāros|766}}
'''766. gads''' ({{Rom sk gadam|766}}) bija parastais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
=== Franku valsts ===
* [[Pipins Īsais]] turpināja karagājienu pret [[Akvitānija]]s hercogisti. Maijā viņš [[Orleāna|Orleānā]] rīkoja karaspēka sapulci un iebruka Akvitānijā, kuru bija pametis hercogs [[Vaifars]]. [[Franki]] sasniedza [[Ažēna|Ažēnu]], kur daudzi akvitāņu un [[Baski|basku]] dižciltīgie padevās.

=== Bizantijas impērija ===
* [[25. augusts]] — imperators [[Konstantīns V]] [[Konstantinopoles hipodroms|Konstantinopoles hipodromā]] publiski pazemoja 19 augstus ierēdņus, atklājot sazvērestību pret sevi. Viņš sodīja ar nāvi sazvērestības vadītājus Konstantīnu Podopaguru un viņa brāli Strategiju, bet pārējiem izdūra acis un tos izraidīja no valsts.&lt;ref&gt;Mango, Cyril; Scott, Roger (1997) ''The Chronicle of Theophanes Confessor. Byzantine and Near Eastern History, AD 284–813''. Oxford, United Kingdom: Oxford University Press. p. 605. ISBN 0-19-822568-7.&lt;/ref&gt;
* Rudenī notika [[Kemaha]]s aplenkums: [[Abāsīdu kalifāts|abasīdu]] spēki [[Al-Hasans ibn Kahtaba|Al-Hasana ibn Kahtabas]] vadībā tika sakauti pie Kamahas cietokšņa austrumu [[Kapadokija|Kapadokijā]]. Bizantijas palīgkaraspēks (ap 12 000 vīru) piespieda abasīdus atkāpties uz [[Armēnija|Armēniju]].
* Bulgāru hans [[Sabins]] bēga uz Bizantijas cietoksni [[Mesembrija|Mesembriju]] un no turienes uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Konstantīns V nodrošināja Sabina ģimenes pārcelšanos no Bulgārijas.
* Vasarā tika atcelts un ieslodzīts Konstantinopoles patriarhs [[Konstantīns II (patriarhs)|Konstantīns II]] (saistībā ar sazvērestību). Par jauno patriarhu iecēla [[Nikēta I|Nikētu I]].

=== Abasīdu kalifāts ===
* [[Bagdāde]]s (apaļās pilsētas) celtniecība tuvojās pabeigšanai. Ap 100 000 strādnieku cēla apaļas formas pilsētu apmēram 1–2 km diametrā, kuras centrā atradās kalifa [[Al-Mansūrs|Al-Mansūra]] pils. Pilsētu ieskāva trīs mūra aizsarglīnijas.

=== Āzija ===
* Karluki sakāva [[Turgešas kaganāts|Turgešas kaganātu]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. [[Turkestāna]]s lielākā daļa nonāca karluku kontrolē.

=== Citi notikumi ===
* [[Bavārija|Bavārijā]] netālu no [[Degendorfa]]s tika dibināta [[Metenas abatija]] (Metten Abbey).

== Miruši ==
* [[6. marts]] — [[Hrodegangs]], [[Meca]]s bīskaps un Pipina Īsā padomnieks.
* [[25. augusts]]
:* [[Konstantīns Podopagurs]], Bizantijas ierēdnis.
:* [[Strategijs Podopagurs]], Bizantijas ģenerālis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:766. gads| ]]</text>
      <sha1>4x3tfl27nku03ki8e571k62j7w14kn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ernests Karlsbergs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>641914</id>
    <revision>
      <id>4538412</id>
      <timestamp>2026-10-21T17:15:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kasp2008</username>
        <id>5841</id>
      </contributor>
      <comment>/* Foto */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4538412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="309" sha1="barbxiq4s0xdkbjagatfr4ws4n7n2jr" xml:space="preserve">== Foto ==
[[File:Karlsbergs Ernests vitber nr27.png|thumb|Karlsbergs Ernests]]

Foto no [[https://www.vitber.com/lv/drugaja_pechatnaja_produkcija.html?auction=27&amp;per_page=48&amp;page=7]] [[Dalībnieks:Kasp2008|Kasp2008]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasp2008|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 20.15 (EEST)</text>
      <sha1>barbxiq4s0xdkbjagatfr4ws4n7n2jr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538413</id>
      <parentid>4538412</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T17:17:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kasp2008</username>
        <id>5841</id>
      </contributor>
      <origin>4538413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="397" sha1="13pb2iqaabzw2h2kephi5ofwamntt82" xml:space="preserve">== Foto ==
[[File:Karlsbergs Ernests vitber nr27.png|thumb|Karlsbergs Ernests]]

[[File:Karlsbergs Ernests vitber nr27 op.png|thumb|Karlsbergs Ernests otra puse foto]]

Foto no [[https://www.vitber.com/lv/drugaja_pechatnaja_produkcija.html?auction=27&amp;per_page=48&amp;page=7]] [[Dalībnieks:Kasp2008|Kasp2008]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasp2008|diskusija]]) 2026. gada 21. oktobris, plkst. 20.15 (EEST)</text>
      <sha1>13pb2iqaabzw2h2kephi5ofwamntt82</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pedro Gonçalves</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641915</id>
    <redirect title="Pedru Gonsalvešs" />
    <revision>
      <id>4538414</id>
      <timestamp>2026-10-21T17:19:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pedru Gonsalvešs]]</comment>
      <origin>4538414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="0amas7fvj7ykuitninu2ndq2coyo4xz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pedru Gonsalvešs]]</text>
      <sha1>0amas7fvj7ykuitninu2ndq2coyo4xz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gonçalves</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641916</id>
    <redirect title="Pedru Gonsalvešs" />
    <revision>
      <id>4538415</id>
      <timestamp>2026-10-21T17:19:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pedru Gonsalvešs]]</comment>
      <origin>4538415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="0amas7fvj7ykuitninu2ndq2coyo4xz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pedru Gonsalvešs]]</text>
      <sha1>0amas7fvj7ykuitninu2ndq2coyo4xz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bokāro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641917</id>
    <revision>
      <id>4538452</id>
      <timestamp>2026-10-21T20:50:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Uz aizmetņa robežas, bet pasaules piegānītības rekords ir pieminēšanas cienīgs.</comment>
      <origin>4538452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4411" sha1="9866w8emhxn043erh6mjkhbpnxrk8i5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bokāro
 | official_name            = ''Bokaro Steel City''&lt;br /&gt;बोकारो, ᱵᱚᱠᱟᱨᱚ
 | settlement_type          = pilsēta
| image1        = Bokaro Steel Plant .jpg
| caption1      =Bokāro tērauda rūpnīca
| image2        = IMG ESL.jpg
| caption2      = ''Vedanta ESL'' tērauda rūpnīca
| image3        = Birsa_Munda_Statue_at_Naya_More.jpg
| caption3      = Birsa Mundas statuja
| image4        = The Bokaro Mall at Sector 3C.jpg
| caption4      = Bokāro Tirdznicības centrs
| image5        = Tenughat Dam.jpg
| caption5      = Tenughātas dambis
| image6        = Hotel_Classic_Bokaro.jpg
| caption6      = Viesnīca &quot;Classic&quot;
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Džhārkhanda
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Džhārkhanda]]
 | subdivision_type2        = Apgabals
 | subdivision_name2        = [[Bokāro apgabals]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 183
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 413934
 | population_urban         = 413934
 | population_metro         = 563417
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 23 | latm = 40 | lats =  | latNS = N
 | longd = 86 | longm = 09 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 210
 | website                  = {{URL|http://bokaro.nic.in}}
 | footnotes                = 
}}
'''Bokāro''' ({{val|en|Bokaro}}, {{val|hi|बोकारो}}, {{val|sat|ᱵᱚᱠᱟᱨᱚ}}), oficiāli '''Bokāro Tērauda pilsēta''' ''(Bokaro Steel City)'', ir rūpnieciska pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Džhārkhanda]]s štatā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 413 934 iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir ceturtā lielākā Džhārkhandas štata pilsēta. Pilsēta atrodas Gargas un Bokāro upju krastos, un to ieskauj kalnu grēdas. Bokāro ir Bokāro apgabala centrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bokaro.nic.in/|title=District Bokaro, Government of Jharkhand {{!}} India|access-date=2026-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Bokāro kļuva par vienu no pirmajām izplānotajām Indijas pilsētām, kuras celtniecība sākās 1960. gadu beigās, kad toreizējā premjerministra [[Džavāharlāls Nehru|Džavāharlāla Nehru]] vadībā tika uzbūvēta Bokāro tērauda rūpnīca.

Pilsēta ir arī viens no Džhārkhandas politiskās varas centriem, kur dzīvo svarīgi politiķi.  Pilsētā ir daudz tūrisma objektu, tostarp zoodārzs, dambis, parki un iepirkšanās centrs. Bokāro darbojas vairākas lielas korporācijas. Tā atrodas uz minerāliem bagātā Čotanagpūras plato, un tās ogļu slāņa metāna gāzes rezerves ir 45 miljardi kubikmetru. Bokāro apkaimē atrodas viena no svarīgākajām Indijas ogļu atradnēm.

Visas šīs ekonomiskās aktivitātes un izvietojuma ielejā rezultātā ''Oxford Economics'' 2026. gada pasaules pilsētu indeksā Bokāro raksturota kā pilsēta ar pasaulē vissliktāko ekoloģisko stāvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visualcapitalist.com/ranked-the-worlds-best-and-worst-cities-for-the-environment/|title=Environmental quality by city in 2026|last=Venditti|first=Bruno|website=Visual Capitalist|access-date=2026-10-21|date=2026-10-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Džhārkhandas pilsētas]]</text>
      <sha1>9866w8emhxn043erh6mjkhbpnxrk8i5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jerums.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>641918</id>
    <revision>
      <id>4538463</id>
      <timestamp>2026-10-22T02:50:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Ņwmts no https://dziesmusvetki.lndb.lv/person/?id=161 . Tā kā attiecīgā persona ir mirusi, brīvu attēlu vairs nevar uzņemt un šeit tas var tikt lietots ar [[godprātīgas lietošanas]] nosacījumu.</comment>
      <origin>4538463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="249" sha1="r3fqqf9vqybjbz7z7pxza7vs7zi0er1" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Ņwmts no https://dziesmusvetki.lndb.lv/person/?id=161 . Tā kā attiecīgā persona ir mirusi, brīvu attēlu vairs nevar uzņemt un šeit tas var tikt lietots ar [[godprātīgas lietošanas]] nosacījumu.
== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>r3fqqf9vqybjbz7z7pxza7vs7zi0er1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538469</id>
      <parentid>4538463</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T03:10:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="273" sha1="h09nyiae6c7yf5izaw04bua2nlyyuek" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Ņwmts no https://dziesmusvetki.lndb.lv/person/?id=161 . Tā kā attiecīgā persona ir mirusi, brīvu attēlu vairs nevar uzņemt un šeit tas var tikt lietots ar [[godprātīga lietošana|godprātīgas lietošanas]] nosacījumu.
== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>h09nyiae6c7yf5izaw04bua2nlyyuek</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538475</id>
      <parentid>4538469</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:00:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>typo.....</comment>
      <origin>4538475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="274" sha1="ntlh2pbtf5xxe10i5k7gd1n13wv46e9" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Ņemts no https://dziesmusvetki.lndb.lv/person/?id=161 . Tā kā attiecīgā persona ir mirusi, brīvu attēlu vairs nevar uzņemt un šeit tas var tikt lietots ar [[godprātīga lietošana|godprātīgas lietošanas]] nosacījumu.

== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>ntlh2pbtf5xxe10i5k7gd1n13wv46e9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāna Jēruma-Grīnberga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641919</id>
    <revision>
      <id>4538466</id>
      <timestamp>2026-10-22T03:06:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1122246100|Jāna Jēruma-Grīnberga]]&quot;</comment>
      <origin>4538466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3391" sha1="dgx14zww4zzl06qo9reilj2p0ijpz9b" xml:space="preserve">
'''Jāna Jēruma-Grīnberga''' (dzimusi Londonā 1953. gada 12. septembrī)&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Olimpā bez kifta|last=Jēruma|first=Inga|year=1996|isbn=9984588009|publisher=Musica Baltica|location=Rīga|page=}}&lt;/ref&gt; ir priestere Rīgas [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Anglikāņu baznīcā]] un bija pirmā sieviete, kas kļuva par bīskapi [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].

Jēruma-Grīnberga ir latviešu komponista [[Alberts Jērums|Alberta Jēruma]] meita. Viņa studēja bioķīmiju [[Londonas Universitātes koledža|Londonas Universitātes koledžā]] un apmācījās par medmāsu, pirms sajuta aicinājumu uz priesterību, mācoties Ziemeļtemzas kalpotāju apmācības kursā Oukhilas Teoloģijas koledžā un 1997. gadā tiekot ordinēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.telegraph.co.uk/news/martinbeckford/8099587/Britains_first_woman_bishop_to_take_office_this_weekend/|title=Britain's first woman bishop to take office this weekend – Telegraph Blogs|website=blogs.telegraph.co.uk|access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; Viņa bija mācītāja [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē|Latviešu evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārzemēs]] Lielbritānijā.&lt;ref name=&quot;luth&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20100121174244/http://blogs.telegraph.co.uk/news/martinbeckford/8099587/Britains_first_woman_bishop_to_take_office_this_weekend/ Britain's first woman bishop to take office this weekend] January 14, 2009 by Martin Beckford The Telegraph&lt;/ref&gt;

Viņa kalpoja par Lielbritānijas Luterāņu baznīcas bīskapi, stājoties amatā 2009. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekklesia.co.uk/node/8413|title=Ekklesia - Lutherans give Britain its first woman bishop|publisher=|date=15 December 2015}}&lt;/ref&gt; Tādējādi viņa bija pirmā sieviete, kas kļuva par bīskapi Lielbritānijā.

Jēruma-Grīnberga ir Luterāņu baznīcu padomes pilnvarniece. Viņa bija viena no sešām organizācijas “Churches Together” prezidentēm Anglijā laikā no 2010. līdz 2014. gadam; pārējie pieci prezidenti bija Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs, Vestminsteras kardināls arhibīskaps Vinsents Nikolss, Tiatēras un Lielbritānijas arhibīskaps Gregorioss Teoharouss, mācītājs Maikls Hīnijs (Brīvo baznīcu moderators) un bīskaps Ēriks Brauns (Vasarsvētku draudzes loceklis). No 2009. līdz 2013. gadam viņa bija Anglikāņu luterāņu biedrības līdzvadītāja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anglican-lutheran-society.org/|title=WELCOME TO THE ANGLICAN LUTHERAN SOCIETY|last=Kitachi|first=Adrian|publisher=}}&lt;/ref&gt; kopā ar anglikāņu bīskapu Rūpertu Hoāru .

Viņa tika iecelta par atbildīgo priesteri [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Sv.&amp;nbsp;Pestītāja anglikāņu baznīcā]] [[Rīga|Rīgā]] 2014. gada oktobrī, sekojot Jurim Cālītim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurobishop.blogspot.com/2014/11/st-saviours-riga-welcomes-their-new.html|title=Eurobishop: St Saviour's Riga welcomes its new Priest-in-Charge|last=Hamid|first=David|date=November 10, 2014}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]]
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglikāņu garīdznieki]]
[[Kategorija:Luterāņu bīskapi]]</text>
      <sha1>dgx14zww4zzl06qo9reilj2p0ijpz9b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538467</id>
      <parentid>4538466</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T03:08:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3381" sha1="327k850ypqodfo5desgxu74wqgqsdf0" xml:space="preserve">'''Jāna Jēruma-Grīnberga''' (dzimusi {{dat|1953|9|12}} Londonā)&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Olimpā bez kifta|last=Jēruma|first=Inga|year=1996|isbn=9984588009|publisher=Musica Baltica|location=Rīga|page=}}&lt;/ref&gt; ir priestere Rīgas [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Anglikāņu baznīcā]] un bija pirmā sieviete, kas kļuva par bīskapi [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].

Jēruma-Grīnberga ir latviešu komponista [[Alberts Jērums|Alberta Jēruma]] meita. Viņa studēja bioķīmiju [[Londonas Universitātes koledža|Londonas Universitātes koledžā]] un apmācījās par medmāsu, pirms sajuta aicinājumu uz priesterību, mācoties Ziemeļtemzas kalpotāju apmācības kursā Oukhilas Teoloģijas koledžā un 1997. gadā tiekot ordinēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.telegraph.co.uk/news/martinbeckford/8099587/Britains_first_woman_bishop_to_take_office_this_weekend/|title=Britain's first woman bishop to take office this weekend – Telegraph Blogs|website=blogs.telegraph.co.uk|access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; Viņa bija mācītāja [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē|Latviešu evaņģēliski luteriskajā baznīcā pasaulē]] Lielbritānijā.&lt;ref name=&quot;luth&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20100121174244/http://blogs.telegraph.co.uk/news/martinbeckford/8099587/Britains_first_woman_bishop_to_take_office_this_weekend/ Britain's first woman bishop to take office this weekend] January 14, 2009 by Martin Beckford The Telegraph&lt;/ref&gt;

Viņa kalpoja par Lielbritānijas Luterāņu baznīcas bīskapi, stājoties amatā 2009. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekklesia.co.uk/node/8413|title=Ekklesia - Lutherans give Britain its first woman bishop|publisher=|date=15 December 2015}}&lt;/ref&gt; Tādējādi viņa bija pirmā sieviete, kas kļuva par bīskapi Lielbritānijā.

Jēruma-Grīnberga ir Luterāņu baznīcu padomes pilnvarniece. Viņa bija viena no sešām organizācijas “Churches Together” prezidentēm Anglijā laikā no 2010. līdz 2014. gadam; pārējie pieci prezidenti bija Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs, Vestminsteras kardināls arhibīskaps Vinsents Nikolss, Tiatēras un Lielbritānijas arhibīskaps Gregorioss Teoharouss, mācītājs Maikls Hīnijs (Brīvo baznīcu moderators) un bīskaps Ēriks Brauns (Vasarsvētku draudzes loceklis). No 2009. līdz 2013. gadam viņa bija Anglikāņu luterāņu biedrības līdzvadītāja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anglican-lutheran-society.org/|title=WELCOME TO THE ANGLICAN LUTHERAN SOCIETY|last=Kitachi|first=Adrian|publisher=}}&lt;/ref&gt; kopā ar anglikāņu bīskapu Rūpertu Hoāru .

Viņa tika iecelta par atbildīgo priesteri [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Sv.&amp;nbsp;Pestītāja anglikāņu baznīcā]] [[Rīga|Rīgā]] 2014. gada oktobrī, sekojot Jurim Cālītim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurobishop.blogspot.com/2014/11/st-saviours-riga-welcomes-their-new.html|title=Eurobishop: St Saviour's Riga welcomes its new Priest-in-Charge|last=Hamid|first=David|date=November 10, 2014}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]]
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglikāņu garīdznieki]]
[[Kategorija:Luterāņu bīskapi]]</text>
      <sha1>327k850ypqodfo5desgxu74wqgqsdf0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538468</id>
      <parentid>4538467</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T03:09:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3413" sha1="29mhyt47ywp5s3k3888askeqn3g2zkl" xml:space="preserve">'''Jāna Jēruma-Grīnberga''' (dzimusi {{dat|1953|9|12}} [[Londona|Londonā]])&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Olimpā bez kifta|last=Jēruma|first=Inga|year=1996|isbn=9984588009|publisher=Musica Baltica|location=Rīga|page=}}&lt;/ref&gt; ir priestere Rīgas [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Anglikāņu baznīcā]] un bija pirmā sieviete, kas kļuva par bīskapi [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].

Jēruma-Grīnberga ir latviešu komponista [[Alberts Jērums|Alberta Jēruma]] meita. Viņa studēja bioķīmiju [[Londonas Universitātes koledža|Londonas Universitātes koledžā]] un apmācījās par medmāsu, pirms sajuta aicinājumu uz priesterību, mācoties Ziemeļtemzas kalpotāju apmācības kursā Oukhilas Teoloģijas koledžā un 1997. gadā tiekot ordinēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.telegraph.co.uk/news/martinbeckford/8099587/Britains_first_woman_bishop_to_take_office_this_weekend/|title=Britain's first woman bishop to take office this weekend – Telegraph Blogs|website=blogs.telegraph.co.uk|access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; Viņa bija mācītāja [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē|Latviešu evaņģēliski luteriskajā baznīcā pasaulē]] Lielbritānijā.&lt;ref name=&quot;luth&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20100121174244/http://blogs.telegraph.co.uk/news/martinbeckford/8099587/Britains_first_woman_bishop_to_take_office_this_weekend/ Britain's first woman bishop to take office this weekend] January 14, 2009 by Martin Beckford The Telegraph&lt;/ref&gt;

Viņa kalpoja par Lielbritānijas Luterāņu baznīcas bīskapi, stājoties amatā 2009. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekklesia.co.uk/node/8413|title=Ekklesia - Lutherans give Britain its first woman bishop|publisher=|date=15 December 2015}}&lt;/ref&gt; Tādējādi viņa bija pirmā sieviete, kas kļuva par bīskapi Lielbritānijā.

Jēruma-Grīnberga ir Luterāņu baznīcu padomes pilnvarniece. Viņa bija viena no sešām organizācijas “Churches Together” prezidentēm Anglijā laikā no 2010. līdz 2014. gadam; pārējie pieci prezidenti bija Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs, Vestminsteras kardināls arhibīskaps Vinsents Nikolss, Tiatēras un Lielbritānijas arhibīskaps Gregorioss Teoharouss, mācītājs Maikls Hīnijs (Brīvo baznīcu moderators) un bīskaps Ēriks Brauns (Vasarsvētku draudzes loceklis). No 2009. līdz 2013. gadam viņa bija Anglikāņu luterāņu biedrības līdzvadītāja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anglican-lutheran-society.org/|title=WELCOME TO THE ANGLICAN LUTHERAN SOCIETY|last=Kitachi|first=Adrian|publisher=}}&lt;/ref&gt; kopā ar anglikāņu bīskapu Rūpertu Hoāru .

Viņa tika iecelta par atbildīgo priesteri [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Sv.&amp;nbsp;Pestītāja anglikāņu baznīcā]] [[Rīga|Rīgā]] 2014. gada oktobrī, sekojot [[Juris Cālītis|Jurim Cālītim]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurobishop.blogspot.com/2014/11/st-saviours-riga-welcomes-their-new.html|title=Eurobishop: St Saviour's Riga welcomes its new Priest-in-Charge|last=Hamid|first=David|date=November 10, 2014}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]]
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglikāņu garīdznieki]]
[[Kategorija:Luterāņu bīskapi]]</text>
      <sha1>29mhyt47ywp5s3k3888askeqn3g2zkl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538482</id>
      <parentid>4538468</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T04:52:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīks labojums</comment>
      <origin>4538482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3416" sha1="s121xpzj06iwrtzhl0dvz8hszlpaywy" xml:space="preserve">'''Jāna Jēruma-Grīnberga''' (dzimusi {{dat|1953|9|12}} [[Londona|Londonā]])&lt;ref name=&quot;Olimpā&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Olimpā bez kifta|last=Jēruma|first=Inga|year=1996|isbn=9984588009|publisher=Musica Baltica|location=Rīga|page=}}&lt;/ref&gt; ir priestere Rīgas [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Anglikāņu baznīcā]] un bija pirmā sieviete, kas kļuva par bīskapi [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].

Jēruma-Grīnberga ir latviešu komponista [[Alberts Jērums|Alberta Jēruma]] meita. Viņa studēja bioķīmiju [[Londonas Universitātes koledža|Londonas Universitātes koledžā]] un apmācījās par medmāsu, pirms sajuta aicinājumu uz priesterību, mācoties Ziemeļtemzas kalpotāju apmācības kursā Oukhilas Teoloģijas koledžā un 1997. gadā tiekot ordinēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.telegraph.co.uk/news/martinbeckford/8099587/Britains_first_woman_bishop_to_take_office_this_weekend/|title=Britain's first woman bishop to take office this weekend – Telegraph Blogs|website=blogs.telegraph.co.uk|access-date=2026-10-22}}&lt;/ref&gt; Viņa bija mācītāja [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē|Latviešu evaņģēliski luteriskajā baznīcā pasaulē]] Lielbritānijā.&lt;ref name=&quot;luth&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20100121174244/http://blogs.telegraph.co.uk/news/martinbeckford/8099587/Britains_first_woman_bishop_to_take_office_this_weekend/ Britain's first woman bishop to take office this weekend] January 14, 2009 by Martin Beckford The Telegraph&lt;/ref&gt;

Viņa kalpoja par Lielbritānijas Luterāņu baznīcas bīskapi, stājoties amatā 2009.&amp;nbsp;gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekklesia.co.uk/node/8413|title=Ekklesia - Lutherans give Britain its first woman bishop|publisher=|date=15 December 2015}}&lt;/ref&gt; Tādējādi viņa bija pirmā sieviete, kas kļuva par bīskapi Lielbritānijā.

Jēruma-Grīnberga ir Luterāņu baznīcu padomes pilnvarniece. Viņa bija viena no sešām organizācijas “Churches Together” prezidentēm Anglijā laikā no 2010. līdz 2014. gadam; pārējie pieci prezidenti bija Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs, Vestminsteras kardināls arhibīskaps Vinsents Nikolss, Tiatēras un Lielbritānijas arhibīskaps Gregorioss Teoharouss, mācītājs Maikls Hīnijs (Brīvo baznīcu moderators) un bīskaps Ēriks Brauns (Vasarsvētku draudzes loceklis). No 2009. līdz 2013. gadam viņa bija Anglikāņu luterāņu biedrības līdzvadītāja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anglican-lutheran-society.org/|title=WELCOME TO THE ANGLICAN LUTHERAN SOCIETY|last=Kitachi|first=Adrian|publisher=}}&lt;/ref&gt; kopā ar anglikāņu bīskapu Rūpertu Hoāru.

Viņa tika iecelta par atbildīgo priesteri [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Sv.&amp;nbsp;Pestītāja anglikāņu baznīcā]] [[Rīga|Rīgā]] 2014. gada oktobrī, sekojot [[Juris Cālītis|Jurim Cālītim]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurobishop.blogspot.com/2014/11/st-saviours-riga-welcomes-their-new.html|title=Eurobishop: St Saviour's Riga welcomes its new Priest-in-Charge|last=Hamid|first=David|date=November 10, 2014}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]]
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglikāņu garīdznieki]]
[[Kategorija:Luterāņu bīskapi]]</text>
      <sha1>s121xpzj06iwrtzhl0dvz8hszlpaywy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siņaldebotranžs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641920</id>
    <revision>
      <id>4538501</id>
      <timestamp>2026-10-22T07:29:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums            = Siņaldebotranžs | Nosaukums2           = ''Signal de Botrange'' | Photo                = Butte Baltia, Signal de Botrange.01.jpg | Photo size           = | Paraksts             = Skatu tornis Siņaldebotranža virsotnē | karte                = Beļģija | reljefs = yes | alt =  | paraksta_izvietojums =   |latd  = 50 |latm  = 30 |lats  = 06 |latNS  = N  |longd =  6 |longm = 05 |longs = 34 |longEW = E | Augstums             = 694 | Rel...</comment>
      <origin>4538501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2054" sha1="af5rpx9fy8ucyop27tiu9iozfxc769v" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Siņaldebotranžs
| Nosaukums2           = ''Signal de Botrange''
| Photo                = Butte Baltia, Signal de Botrange.01.jpg
| Photo size           =
| Paraksts             = Skatu tornis Siņaldebotranža virsotnē
| karte                = Beļģija
| reljefs = yes
| alt = 
| paraksta_izvietojums = 
 |latd  = 50 |latm  = 30 |lats  = 06 |latNS  = N
 |longd =  6 |longm = 05 |longs = 34 |longEW = E
| Augstums             = 694
| Relatīvais_augstums  = 119
| Atrašanās vieta  = {{BEL}}, [[Valonija]], [[Ljēžas province]]
| Kāpums           = 
| Topographic map  = 
| Type             = 
| Kalnu grēda      = [[Ardēni]], Augstie Fēni
| Age              = 
| Last eruption    = 
| First ascent     = 
| Easiest route    = 
| Listing          = 
}}
'''Siņaldebotranžs''' ({{val|fr|Signal de Botrange}}) ir [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Beļģija]]s reljefa augstākais punkts,&lt;ref&gt;[https://www.rtbf.be/article/botrange-est-bien-le-toit-de-la-belgique-4805173 Botrange est bien le toit de la Belgique]&lt;/ref&gt; administratīvi ietilpst [[Valonija]]s [[Ljēžas province|Ljēžas provincē]]. Atrodas plašā plato Augstajos Fēnos dabas parka teritorijā, to šķērso autoceļš. 1923. gadā kalna virsotnē tika uzbūvēts 6 metrus augstais Baltijas tornis (nosaukts par godu beļģu virsniekam Hermanim Baltijam), lai apmeklētāji varētu vērot apkārtni no simboliska 700 metru augstuma. Kalna virsotnē novērojama zemākā vidējā gaisa temperatūra Beļģijā un vairākas desmitgades šeit pastāvēja meteoroloģiskā stacija, kas 1999. gadā tika aizstāta ar automātisko meteostaciju.

Kalna nosaukums cēlies no Ardēnu augstākajā punktā bijušā ģeodēziskā triangulācijas torņa (signāla), bet nosaukums &quot;Botranža&quot; cēlies no ''Boût d'fange'' — ‘vēršu kūdrājs’.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas valstu augstākie kalni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šveices kalni]]</text>
      <sha1>af5rpx9fy8ucyop27tiu9iozfxc769v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538502</id>
      <parentid>4538501</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T07:30:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Botranžs]] uz [[Siņaldebotranžs]]</comment>
      <origin>4538501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2054" sha1="af5rpx9fy8ucyop27tiu9iozfxc769v" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Siņaldebotranžs
| Nosaukums2           = ''Signal de Botrange''
| Photo                = Butte Baltia, Signal de Botrange.01.jpg
| Photo size           =
| Paraksts             = Skatu tornis Siņaldebotranža virsotnē
| karte                = Beļģija
| reljefs = yes
| alt = 
| paraksta_izvietojums = 
 |latd  = 50 |latm  = 30 |lats  = 06 |latNS  = N
 |longd =  6 |longm = 05 |longs = 34 |longEW = E
| Augstums             = 694
| Relatīvais_augstums  = 119
| Atrašanās vieta  = {{BEL}}, [[Valonija]], [[Ljēžas province]]
| Kāpums           = 
| Topographic map  = 
| Type             = 
| Kalnu grēda      = [[Ardēni]], Augstie Fēni
| Age              = 
| Last eruption    = 
| First ascent     = 
| Easiest route    = 
| Listing          = 
}}
'''Siņaldebotranžs''' ({{val|fr|Signal de Botrange}}) ir [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Beļģija]]s reljefa augstākais punkts,&lt;ref&gt;[https://www.rtbf.be/article/botrange-est-bien-le-toit-de-la-belgique-4805173 Botrange est bien le toit de la Belgique]&lt;/ref&gt; administratīvi ietilpst [[Valonija]]s [[Ljēžas province|Ljēžas provincē]]. Atrodas plašā plato Augstajos Fēnos dabas parka teritorijā, to šķērso autoceļš. 1923. gadā kalna virsotnē tika uzbūvēts 6 metrus augstais Baltijas tornis (nosaukts par godu beļģu virsniekam Hermanim Baltijam), lai apmeklētāji varētu vērot apkārtni no simboliska 700 metru augstuma. Kalna virsotnē novērojama zemākā vidējā gaisa temperatūra Beļģijā un vairākas desmitgades šeit pastāvēja meteoroloģiskā stacija, kas 1999. gadā tika aizstāta ar automātisko meteostaciju.

Kalna nosaukums cēlies no Ardēnu augstākajā punktā bijušā ģeodēziskā triangulācijas torņa (signāla), bet nosaukums &quot;Botranža&quot; cēlies no ''Boût d'fange'' — ‘vēršu kūdrājs’.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas valstu augstākie kalni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šveices kalni]]</text>
      <sha1>af5rpx9fy8ucyop27tiu9iozfxc769v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538506</id>
      <parentid>4538502</parentid>
      <timestamp>2026-10-22T07:33:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Šveices kalni]]; pievienoju [[Kategorija:Beļģijas ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2063" sha1="sdpbuo4cfphahjs42hvcf3k7kpbk8y3" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Siņaldebotranžs
| Nosaukums2           = ''Signal de Botrange''
| Photo                = Butte Baltia, Signal de Botrange.01.jpg
| Photo size           =
| Paraksts             = Skatu tornis Siņaldebotranža virsotnē
| karte                = Beļģija
| reljefs = yes
| alt = 
| paraksta_izvietojums = 
 |latd  = 50 |latm  = 30 |lats  = 06 |latNS  = N
 |longd =  6 |longm = 05 |longs = 34 |longEW = E
| Augstums             = 694
| Relatīvais_augstums  = 119
| Atrašanās vieta  = {{BEL}}, [[Valonija]], [[Ljēžas province]]
| Kāpums           = 
| Topographic map  = 
| Type             = 
| Kalnu grēda      = [[Ardēni]], Augstie Fēni
| Age              = 
| Last eruption    = 
| First ascent     = 
| Easiest route    = 
| Listing          = 
}}
'''Siņaldebotranžs''' ({{val|fr|Signal de Botrange}}) ir [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Beļģija]]s reljefa augstākais punkts,&lt;ref&gt;[https://www.rtbf.be/article/botrange-est-bien-le-toit-de-la-belgique-4805173 Botrange est bien le toit de la Belgique]&lt;/ref&gt; administratīvi ietilpst [[Valonija]]s [[Ljēžas province|Ljēžas provincē]]. Atrodas plašā plato Augstajos Fēnos dabas parka teritorijā, to šķērso autoceļš. 1923. gadā kalna virsotnē tika uzbūvēts 6 metrus augstais Baltijas tornis (nosaukts par godu beļģu virsniekam Hermanim Baltijam), lai apmeklētāji varētu vērot apkārtni no simboliska 700 metru augstuma. Kalna virsotnē novērojama zemākā vidējā gaisa temperatūra Beļģijā un vairākas desmitgades šeit pastāvēja meteoroloģiskā stacija, kas 1999. gadā tika aizstāta ar automātisko meteostaciju.

Kalna nosaukums cēlies no Ardēnu augstākajā punktā bijušā ģeodēziskā triangulācijas torņa (signāla), bet nosaukums &quot;Botranža&quot; cēlies no ''Boût d'fange'' — ‘vēršu kūdrājs’.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas valstu augstākie kalni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Beļģijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>sdpbuo4cfphahjs42hvcf3k7kpbk8y3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Botranžs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641921</id>
    <redirect title="Siņaldebotranžs" />
    <revision>
      <id>4538503</id>
      <timestamp>2026-10-22T07:30:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Botranžs]] uz [[Siņaldebotranžs]]</comment>
      <origin>4538503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="3juh2wgn6otw9mn43sj5urft9hfibh3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Siņaldebotranžs]]</text>
      <sha1>3juh2wgn6otw9mn43sj5urft9hfibh3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Signal de Botrange</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641922</id>
    <redirect title="Siņaldebotranžs" />
    <revision>
      <id>4538505</id>
      <timestamp>2026-10-22T07:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Siņaldebotranžs]]</comment>
      <origin>4538505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="3juh2wgn6otw9mn43sj5urft9hfibh3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Siņaldebotranžs]]</text>
      <sha1>3juh2wgn6otw9mn43sj5urft9hfibh3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MauPau444</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641923</id>
    <revision>
      <id>4538522</id>
      <timestamp>2026-10-22T09:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4538522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="168" sha1="65aucrwp9fafv1b8t0vlgms9q1vdyb3" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=MauPau444}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 12.04 (EEST)</text>
      <sha1>65aucrwp9fafv1b8t0vlgms9q1vdyb3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Babcia Stalaktyt</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641924</id>
    <revision>
      <id>4538523</id>
      <timestamp>2026-10-22T09:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4538523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="rbeu8dumybc1bi86txihl8lsk8ddpa7" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Babcia Stalaktyt}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 12.04 (EEST)</text>
      <sha1>rbeu8dumybc1bi86txihl8lsk8ddpa7</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>